Bavarijas Latviesu vestnesis, August 28, 1948

              LATVIA
Latvian Newspaper
Pablished imder
AHairs Division
Number UNDP
and Editor:
0P Gamp
EUCOM GiviV
Authorisation
196. Publisher
Kārli? Rabācs,
Kleinkōtz near
Gunzburg/D. Printer: „Schwāb.
Volksbl.", Gunzburg/'D., Bgm..
Landm.-Pl^ 7. Girculation: 4000.
Published tbrue Hmes, weekly.
Editorial ofiice: . Gunzburg/Do.
Dominikus-ZimmermaTin-Str. 2. LATVIAN NEWS PAPER
Nr. bS (173)
Sestdien. 1948. g. 28. autŗ.
hnāk tris . reizes ncdolii.
Izdevējs: BALK urdevuuKV
Latviešu preses darbinieku sa-d-
irbības kopa. Atbtldīsivis re­daktors:
K. Rabācs vietn; A.
Liepa/ redaktori: Z. B.irda.
M. Cālītis. H. Mitidenborijš,
A. :Smits. Adrese- GiuiJīburi;-
. D c ; red.: Dominikus-Ziīnmor-mannsrr.
2 (līīlr. 50). aps^:
MarktpU 25 (t. S4). spiest:
Bgm.-Laodmann.-Pl. 1 (t. 92)
KOMUNISTU PUČA MĒĢINĀ­JUMS
BERLĪNĒ ATKLĀJ
VIŅU BAILES NO BRĪVĀM
VELĒŠANĀM
SED funkcionāri ielauzās maģistrātā
un prasa tā padzīšanu
Berlīnes komunistu megmajums ar varas līdzekļiem likvidēt demo­krātisko
Berlīnes pārvaldi, sagrābt varu un reizē ar to izvairīties no pa.š-vaitlību
včlē.šaiias sagaidāmas sakāves, cietis galīgu neveiksmi. Insce­nējums
pie rātsnama ar prasībām pec formas un satura aizdomīgā
kārtā atgādina nacistu saukļu:;, tikai lieku reizi parāda komunistu ne­spēju
demokrātiskiem līdzekļiem iecnit varu. Arī rietumu galvaspilsētās
Berlīnes notikumus gan uzņem nopietni, bet tomēr nepiešķir tiem pā­rāk
lielu nozīmi, lai gan tie inscenēti tieši brīdī, kad Maskavā notiek
neatlaidīgi mēģinājumi panākt ja ne gaJĪĻju vienošanos, tad vismaz da­ļēju
viedokļu saskaņošanu Berlīnes jautājumā.
Pēc ceturtdienas demonstrācijām komunisti savu mēģinājumu atkār­toja
ari vakar priok.špu.sdienā, kad ap 200 cilvēku liela grupa SED frakci­jas
priekšsēža Libkcs vadība atkal ielauzās rātsnamā un spieda uz va­kardienu
pārcelto maģistrāta sēdi vēlreiz'atlikt. Demonstrantus, kas at­kārtoja
agrākas prasības likvidēt maģistrātu, apsargāja padomju jos­las
policijas priekšnieka. Markgrafa. policisti." •
Berlīnes komunistu organizētā ak­cija
sākās ceturtdien īsi pirms pl.
13, kad-pilsētas valdes, namci priek­šā
sāka pulcēties'pūlis. Sākumā -ie­radās
mazākas grupas, tām sekoja
arvien lielākas un labāk ors^anizētas
demonstrantu vienības no padomju
sektora uzņērnumiom, nesot savkimus
karotļus ar SED partijas saukļiem.-
Akcija likās iepriekš labi sagatavota.
Kad,rātsnama priekšā bija salasī­jusies
jau 4000—5000 cilvēku, kāda
SED amatpersonu, grupa ar frakci­jas
vadītāju Libki priekšgalā ielau­zās
namā, ieņēma pilsētas deputātu
sēdekļus un inscenēja kaut ko līdzī­gu
sēdei. Libke teica uzrunu, kurā
prasīja izbeigt tagadējā m.aģistrāta
darbību un radīt 18 personu komi-tejukurai
būtu .jāpārņem pārtikas
sadale Berlīnē. Pēc tam iebrucēji,
kopā vairāki simti personu, nodzie­dāja
Internacionāli un devās ārā no
nama. No kāda pretējā nama pirmā
stāva bc;a vairāki runātāji vēl teica
runas. Tās pārtrauca organizēti pūļa
starpsaucieni: „Mēs sekosim!" un
,.Viena tauta — viena Berlīne!"
• Pec tam demonstrantu delegācija
ieradās pie- Berlīnes pilsētas •/(nrākā
Frīdensburga, kas patlaban aizstāj
kādā Hnmburcas slimnīcā operācijai
ievietoto Berlīnes lielvecāko Luizī
. Srēderi. Frīdensburgs delegācijai
atbildēja, ka nev'ar pieņemt SED
programmu, jo pret to ir pilsētas
iedzīvotāju vēlēto deputātu ' vairā­kums.
Ja SED vēlas jaunu maģis­trātu-
tad tas panākams oktobrī pa­redzamajās
vēlēšanās.' Pēc četrarpus
stundām demonstrētāji ,.pret maģis­t
r ā t a sabotāžas politiku" beidzot bija
izklīduši;- ;: , • /;
P l 17 Republikas laukumā notika
iBcrlīnes trīs pārējo partiju ātrumā
sarīkotā pretdemonstrācija. Kaut tā
bija izziņota tikai trīs stundas ie­priekš,
laukumā lau agri nēcDusdic-nā
bija sapulcējušies ap 10.000 ber-līniešu.
.Demonstrāciju nodrošināja
pret varbūtējiem jaukšanas mēģinā­jumiem
150 policistu, Berlīnes libe­rāldemokrātu
partijas -priekšsēdis
Svennike masu sapulcē konstatēja,
ka komunistu puča mēģinājums ne­esot-
izdevies. Svenniki .iepriekš bija
mēģinājuši sa^'ābt un aizvest pilsē­tas
namā iebrukušie komunisti, bet
viņam. izdevās no iiama izbēgt. So­ciāldemokrātu
partijas . priekšsēdis
Neimans paziņoja, ka iGspējami clrīz
atkal jāsasauc/pilsētas parlaments.
Berlīnes neatkarīgo arodbiedrību
pārstāvis sapulce izteicās, ka SED
nodoms esot p ē c Prāgas parauga da­žus
uzticamākos demokrātus izmest
pa logu. '
(Beigas 3. Ipp.)
PAR KĀDU CENU
Maskavas sarunas devušas rezultātus
ŠONEDĒĻ GAIDA OFICIĀLO KOMUNIKĒ
Pēc pēdējās vizītes pie Staļina
Kremlī, kas, kā jau iepriekšējā nu-mvH
ziņojām, modinājusi izredzes,
ka lielvalstis tomēr varbūt varētu
vienoties, rietumu diplomāti saņē-savu
valdību instrukcijas un
l^iļuši jaunu tikšanos ar Molotovu.
P^'c politisko novērotāju domām, vē
^īs nedēļas beigās iespējams kopīgs
- Munikē. BBC informē, ka' nāka-i^
as sarunas ar padomju ārlietu mi-
"i5tru laikam nav gaidāmas priekš
sestdienas vai svētdienas. Vašing­tonā
valda uzskats, ka tās varētu būt
Piejās. Visoptimistiskak p a r p ō z i -
^ļvu rezultātu noskaņota Parīze. Tu-ļjones.
diplomātu aprindās valda pār­liecība,
ka četru ārlietu ministru
Konference varētu notikt Fi-ancijas
l^vaspilsētā vēl septembrī. • Arī
^BC politiskais komentātors ceturt­dienas
vakarā izteicās, ka partu uz-
^\ati laikam pa daļai tuvinājušies,
^an sabiedi'oto pārstāvji nav at-
|euaišies no saviem: plāniem Rietum-,
Vācija.
^ec: Bāden Bādenes' raidītāja in-i'^
i'niacijas, Londonas palītiskās ap-
™as domā, ka jau tuvākās dienās
p'^^'^^'i^'ā gaidāma vienošanās. Uz
0 noradot arī dažas pazīmes Berlī­ne.
Padomju iestādes atcelšot Berlī-
^es blokādi, par ko savukārt sabie­drotie
būšot ar miem noteikt par vie-maksāšanas
līdzekli Berlīnē
, ii^^trumu marku, paturot gan sev
^onmles garantijas.
Trešdien Amsterdamā ieradās Sa-
^enoto Valstu vēstnieks , Londonā
a,?f f:^^'' apspriestos ar* Djuija
j^^litisko padomnieku Fosteru Dal-kV^'
"^-^^ ii^formētās aprindās domā,
! J^^^ā^s par sabiedi'oto diplomātu
j^^i^erencēm ar Molotovu' un Stali-
Oficiāli par šo tikšanos tomēr
.^as nav zināms. Daglešs tā-s pašas
^^^s vakarā atgriezies Londonā.
Amsterdamu atstājis arī Dalless; Ce­turtdien
Londonā notika britu kabi­neta
ārkārtēja sēde,-ko vadīja Be-vins,
jo, ministai prczidents^ Etlijs
pašreiz atrodas slimnīcā. Tā bija.vel­tīta
Maskavas apspriedēm, nemie­riem.
..Mala jā un demobilizācijai
Valdības sēdē piedalījās arī britu
ģenerālštāba priekšnieks Montgome-rijs,
flotes virspavēlnieks admirālis.
Kcnigheins un pārējie ieroču šķiru
štābu priekšnieki. Pozitīvu iznāku­mu
Maskavas apspriedēs it kā aplie­cina
BBC ziņojums ceturtdien pl. 14.:
pamatojoties uz „Times" korespon­denta
informāciju no Berlīnes, jau
tuvākās dienās sagaidāma čet.i-u. mi­litāro
gubernatoru apspriede par ko­pīgu
valūtas reformu, b i j . : Vācijas..
galvaspilsētā. Tāpēc ģenerālis Klejs
un ģenerālis Robertsons atlicis pa­redzēto
- braucienu .'uz Rūni no 27..
augusta .uz 3. septembri. Šo infor­māciju
:.,.Times^' korespondentam
esot devis franču sektora pilsētas ko­mandants
ģenerālis Ganevāls. Pats
ģenerālis vēlāk g a n š o ziņu atsauca,
apgalvodams, ka par četru militāro
gubernatoru apspriedēņi vnņam ne­esot
nekas zināms. '
.,Ne\vsweek" raksta, ka amerikā­ņu
sabiedriskās domas pētīšanas in­stitūts
nesen 'izdarījis aptauju visas
valsts mērogā. Biiis jāatbild uz jau­tājumu
.,Vai lizjautāiamais domā. ka
ASV būtu jāoalick Berlīnē pat tad.
ja tas nozīm.ētu karu?" Par palikša­nu
izteikušies 80 proc. pre't 11 proc.
nezinājuši; ko atbildēt, 9 proc. Pēc
..Ne\vsweek-' domām, šī aptauja lie­cinot,
ka amerikāņu tauta prasa
stingru polīTiku pret Padoniju ^Sa­vienību,
neraugoties uz visla^unākām.
konsekvencēm. Interesanti atzīmēt,
ka par palikšanu Berlīnē izteikušie
ari 50 T>roc. Voliesa .atba
Pirmo DP grupu
izvietos ASV
, jau oktobrī
PiiTnā DP grupa, kas ieceļos
, A SV uz kongresā pieņemtā Stre-tona
ieceļošanas likuma pamata,
lieradīsies tur jau oktobrī, ceturt­dien
paziņoja ASV pilnvarotais
PP jautājumos Ugo Kārusi. Kā
ž-nāms, minētais likums paredz
,lidz 1950. g. uzņemt ASV oavi-.
sam 205.000 Eiropas DP un bēgļu.
Jau tuvākajās dienās uz Eiropu
'd'osies amerikāņu komisija, -kas.
pirm.oi ieceļotāju grupu sastādīs
no Vācijas amerikāņu joslas DP
nometņu iemītniekiem. Pēc tam
Ikāīļta būs arī nometnēm Austrijā-un
Itālijā.'
Pirmos DP ieceļotājus, tālāk'
norādīja Kārusi, izvietos ASV
austrumu štatos un Vidējos rie­tumos,
Pārējos vienmērīgi sada-ļ
līs pa ^apgabaliem rietumos no
Misisipi un dienvidu štatiem. Da­žādā^
labdarības un palīdzības
6pganizācijas ASV, kas izteikušas
gātaļVību , rūpēties par pārvietoto
personu un bēgļu sagaidīšanu, jau.
saņem lielā skaitā garantiju pie-dfivājumus
par darba nodrošina-,
šanu ieceļotājiem; tas liecina, ka:
darba pietiks visiem imigrantiem;
IRO . sagatavošanas komisijas
virsuzraudzībā Ņujorkā drīzumā:
notik^illīdz šim lielākā dārgakme­ņu'
izpārdošana. īpašai IRO komi­sijai
uzdots vadīt nacistu kai-ā sa­laupīto
dārglietu izsoli, kurām:
ļpav izdevies atrast īpašniekus.
Rakstveida izsolē pārdos dārgak-,-
meņu kī)llekciiu, kas sver vairāk.
,par ,6000 karātiem. Visus ienāku­mus
izlietos DP labā. ;
IRO sagatavošanas komisiia
pirmajā| darbības gadā repatriē­jusi
vai izvietojusi citās zemēs pa-,
iVisam 256.000 DP, un tās aprūpē
pņšlaiik vēl ir ap 600.000. v
M. N, St
Baltieši ludz šo lēmumu
SARUNA AR LCK PRIEKŠSĒDI H. KLARKL'
revidēt
Pēc motivētiem iesniegumiem un informācijas, kāda vēl nesen bija
pieietama IRO štābos, varēja cerēt, ka pieteiktie 70 marku atvilkumi no
nodarbināto algām tiks revidēti. Kā pēdējās ziņas liecina, atvilkumi
dažām nodarbināto grupām tomēr jau tiek izdarīti, pie kam tos skaitā jau
ar pirmo jīiliju, kaut gan par šo kārtību vispār kādas ziņa kļuva picic-tamas
tikai augustā. Tā kā tajā pašā laikā nav publicēts arī nckād.^
sīkāks paskaidrojums par atvilkumu raksturu, un nav arī motīvācijas,
kāpēc tie nolikti tieši 70 marku mēnesī, visām atalgojumu grupUn vie­nādi
un pie tam ar atpakaļejošu datumu, tad saprotiimf^. ka nometnēs
par šo rīcību ir liela neskaidrība.
Sajā sakarā LCK .priekšsēdis H.
K 1 a r k s Latvi jas redakcijai izteicās:
,.Naudas reformas izraisītie grū­tumi,
strādātāju atlaišaira, algu sa­mazināšana
un DM 70 atvilkumi
pašreiz ir visaktuālākie mūsu ikdie­nas
materiālo rūpju kompleksā. Tik­ko
L C K saņēma informiāciju par pa­redzētajiem
pārkārtojumiem; tā da­rīja
visu -iespējamo, lai: apstākļus no­skaidrotu.
Kopā ar igauņu im lie­tuviešu
komitejām esam iesnieguši
savus paskaidrojumus un priekšli­kumus
ģen. Klejam .štābā Heidel-bergā
un IRO mītnē Bad-Kisingenā.
Iesniegumu motīvācijā ir norādīts,
ka pēc valūtas refoi-mas. piiTno reizi
pēc 3 gadiem nodarbinātie par sa­vām
pūlēm saņem reālu atlīdzību.
Ja tagad no algām grib izdarīt DM
70 atvilkumus, pie tam jau skaitot
ar 1. jūliju, kaut gan tas paziņots
tikai ap 15. augustu, tad šī atlīdzība
no jauna tiek iznīcināta. Pie tam
atvilkums ir nesamērīgi .augsts.. Vie-nas
pārtikas devas izpirkšanai pēc
vācu tirgus cenām mēnesī vajaga
DM 20—25, bet labas 20—30 kv. m
lielas istabas īre ir ap DM 20 mē­nesī.
DP saņem tikai 4 kv. m lielu
„dziVokli" im-to pašu ne reti 10—15
cilvēkiem kopējā istabā. Ari izsnie-t^
aukere aicinot dienvidslāvus uz
I sacelšanos
SAASINĀS KOMPNISTU CIŅA P.-VR BALKSNIEM
ļ Trešdien Dienvidslāvijas ārlietu ministrija iesniegusi Rumānijas sūt­nim
Begradē Rudenko protestu par viņa valsts, preses un raidio naidīgo
izfiirēšanos pret Tito. Rumāņu preses uzbrukumi, teikts notā, dibināti uz
nekaunīgiem izdoņiājumiem. Rumāņu valdība aizliegusi klausīties Bel-grades
raidītāju un lasīt dienvidslāvu laikrakstus. Šis naidīgās kampa­ņas
priekšgalā stāvot ārlietu ministre Anna Paukere, kas atklāti aici-nājiisi
sacelties pret Dienvidslāviju un likvidēt Tito. Rumāņii valdība
bez tam piespiedusi slavu kultīiras apvienības vadību nostāties komin-forma
pusē un publicēt Dienvidslāvijai naidīgu deklarāciju. Šāda rīcība
nesaskanot ar parakstīto draudzības un savstarpējās palīdzības līgumu.
Arī dienvidslāvu komunistu partijas oficiozs ,.Borba" trešdien no jauna
ļvērsās pret kominformu, kura rezolūcijas radot plaisu strādnieku star­pā
ud nākot par labu vienīgi imperiālistiem.
dzamie apģērbu ?.:\bi\\\ un citi a n ^ - ' i -
des priekšmeu, cik to lidz šim'biiis,
nevar'būt tik dārei. Līdz šim saņem­tās
drēbes p-a lielākai daļai biiuš;\.s
lietotas, arī ziedotas \n\ Vairak.Mpi
vecuma gru])run ņ i l n r M n i M v . o m c . j o -
tas. An tādā'ziņā D]\I 70 kvi)la/ir
netaisna, ka tā parod/t';:-! v i . ^ am
atalgojumu grupām v i i M i a d a . kiidos
apstākļos zemāko atali'njunv,! riaipu
nodarbinātie pēc nodc.^kļu aivill'.^-a.-
nas algiļ pr;iktiski vairs ni^^aiK^m^
vai saņems loti maz, kas anst:Mdo'^\
kad nestrādātā ii aprūi^i san.em par
velti, nekādi nav saorotams.
);ī'^;il;a.
taiu.
BBC'BB
Politiskie Inovērotāj i Dienvidslāvi jā
domā, ka Belgrade darīs visu, lai
aizs,tāt|U iTumāņu naftu ar ievedu-mleīp.
nb ASV un Lielbritānijas. Ne­sen
debloķētie līdzekļi Savienotajās
Valstis esot pietiekami, lieli, l a i . ķ )S
ievedumus samaksātu.. BB.G polītis-kais
komentātors domā, ka cīņa kom-informa
un Tito staroā pēdējā lai­kā
ievērojami paasinājusies. Ja vēl
Donavas kpnferences laikā dienvid­slāvu
komunistu partija domāja, ka
Siaļins strīdu varētu pamazām aiz­mirst
u^n mainīt savu nostāju, tad
tagad šīs domas izrādījušās maldī­gas.'-:
Ir škaibrs. ka kominforms or-g
^ i ž e opoziciju pret .Dienvidslāviju
un pagaidām nevar zināt, vai šī opo-zicija,
jau di-īz nekļūs draudīga. Tito.
Arī no Rumānijas pienāk^ arvien
jaunas ziņas, kas liecina, -kfi Balkā-ņoš
fiotiek gatavošanās, kas var iz­raisīt"
tagad vēl neparedzamas sekas.
.JN'ordseei Zeitung" Vīnes kore­spondents
ziņo. kā Balkānos vairo­jas
pazīmes, ka Padomju Savienība
nolēmusi i•.:Ŗumāniōu ane.Ktet.
Korespondents pirmām k ā r t ām
min ivēstis. ka padomju m':]\\3:
līdz šim atzinuši 30 000 vīru nar
oietiekamu sneku savu apcād'j> cc:u
arv AuSiFiju.-:bet'
uāsUDriņā:iuŠi
ta-uz
L ai
ieklauša-nodrošināšanai
gad šos spēkus
160 000 ļvīriem. Pašā Kum3n:;ā
koties jauna ..tīrīšanas akcija
..iek.jēji, sagatavotu" valsu
nai Pado:ii:u Savienfoā. Apcietmāla
v:. ,r;nna-;pQMtiķuv:kas^^,
. .;t:autasV'":frontēs"
vadītāji, bet tagad, acīm redzot, savu
uzde^-^umu paveikuši. Tīrīšana no­tiekot
arī I armijas virsnieku nndās,
Jau Donavas konferences laikā,,
kad Ruīrkinijas ārlietu ministre A n ­na
• Paukere pateica,: ka ..Donavas
valstis atrodas Padomju Savienības
protēktorātā". Rumānijā sācies pla­šu
masu sapulču vilnis, kur atklāti
sludinot ,,masu vēlēšanos" pievieno­ties
Padomju Savienībai. Ar tāda
pa.ša veida ..tautas sapulcēm" savā
laikā sagatavota arī Rumānijas ka­raļa
Mīchaila ,.atlūgšanās" no amata.
šīs
Neatkarīgi no ie^niouuma,
ka aina par nodai-bīnālibu v
bēdīga. Pretēji lūgumiem un ļ):i-skaidrojumiem,
ir atlaisti dau<l/i n<>-'
darbinātie, kas līdz šim s t r ā d ā l a da­žādos
darbīgs. Nonu^tnu adn^.ini.^-t r
cijas pēdēja ga^a laika vi.^'nai- j.a.i
bija samazinātas par a.nin. 'M}" un
palikušajiem ali',as ^])i(^;la u/. U/iu.
Turpretim IIRO "štābos • <]arbinieku
skaits tajā pašā laikā audzis.
] - . : \ ; : ; •.:;;•' ' f^:^i
Jāpatur prātā arī tas. ka noda :V)i'-
nāto algas : i r vieniuais DP sa.iint-^?
ienākumu avots. uz kuru balstam
visa p P kulturālā rosība un lal)klā~
jība. Cilvēks taču ne\'ar dzivot
maizes un pajumtes vion. !,o dnd>
IRO. ja to nevēlas nosladīt dziva.^
lietas lomā. Apstājoties kultūi'as dzī­vei
nometnēs, cietēii nehus tik.ai D l ^
bet arī tās autoritātes, kuru niz"^ai*-
dzībā viņi dzīvo — slīdēs DP m<j-rāle.
m'azinā.sies arodu appūšana. va­lodu
mācīšanās un līdz ar to izvii^-
tošanas izredzes. Cik 5magi parka,r-tojumi
var skart, nometnei, li'^āņa
fakti, ka vidēja lieluma n(;mc1n<\^
kurā līdz šim bija ap 200 algotu ckir'^
bini{^ku. caurmērā ahrās saivMnaV
40—50.000 marku mēnc-i. Tic biia
šīs nometnes vairāku tūk.^Viošu iemīl-,
nieku vienīgie ienākumi. Ja noi-rlr-na
nemaz projektētos samazināju­mus,
tad a r ' DM 70 atvilkumu reāli--
zēšanu vien šī summa samazināsies,
par trešo daļu — DM 14.000."
Kas attiecas uz komit(\iu reicbs-marku
fondu apmaiņu, tad pēe L CK
priekšsēv^ H. Klarka dnmām lidz
šim tās norise' apmieiāna. Lai
gan esot konstatēta vilcināšanās no
vācu puses, kur bijuši gadījumi ^nr
lielākām summām, mazākās .sufnma';
5".^o apmērā no iemaksātiem fondiem
jau realizētas. Arī par turpmākām
izmaksām saņemti labvēlīgi soli-juml
esot
ne^en
vesela • nr.aa
S.'vcli tīiūsies.
Rumāņu politiķi trimdā uzņemot
ziņas ļoti norūpējušies. Parīzē
izdotais rumāņu trimdinieka laik­raksts
..La Natīon Roumaine" rak-.
stot: ..Rumānijas traģēdija tuvojas
kulminācijai. Pēc tam. kad Padom­ju
Savienība okupējusi Austrumei­ropas
valstis un iznīcinājusi viņu
polīti.sko, saimniecisko un tiesisko
neatkarību, tā gatavojas šīs valstis
fonnāli anektēt. Rumānija būs pir­mais
upuris."
..Nordsee Zeitung"- korespondents
tālāk aizrāda, kā padomju rīcība
Rumānijā varētu būt jau ilgāku lai­ku
plānotas akciia^ turpinājums,
bet varot arī pielaist, ka'pagriezienu
nadomiu Dolītika ' Balkānos izrai.-:-
::s tikai starnsad: jums ar Tito.
Visnirm.s gatavošanās anektēt Pu-m.
āniiu varētu būt drauds nepaklau­sība
i ī cn dienvidslāviem pakļaut
tic.'i ^Maskavai' arī vinu val.st:. otr­kārt
Pad')m.iu Savien-;'ba, pievirzī-dam.
a .-āvas rob:.'7a.^ tie'i pie'Dien-v:',
i.^iavi:a.s robežām. va?\tu viegli
izraisīt partizānu činas Dionvidsla-v::
ā pēc Gr:G]:-;.as p::sonu kara pa­rauga
un tādē-ādi. nemaz nesākot
tiešu karu ar Tito. sagraut vina re­žīmu.
NSZ
Ar ko aizņemta
padomju armija
Tikpat regulāri kā ražas novākša­nu,
padomju armijas laikraksU:
..Krasnaja Zvezda" ik gadus vasara.-;
beigās mēdza publicēt ..atskaites"
par padomju bruņoto spēku veikta­jiem
manevriem, v^ogad novērotāji
pēdējās nedēļās velti i^ķir.^tīja laik.-
rakstu. meklēdami šādu intoi-māc; iu.
Sarkanā armija, kā redzams, aiz­ņemtā
nopietnākām lietān) nekā
manevri, .secina ..Nev/sv/eek". ^^-'idu
secinājumu atbalstot arī informāci­ja,
ka prāvas padomju kara^-^nēka
vienības pārvietojoties no Ukraina"
uz P')li]U.
Toties padomju provinces la ':rai;-
stps an/ien lielākā skai;,". nara'l^r-:---
slufiknāiumi. kui'os mc
pazudušus komunistu
rus. ' Novērotāji atnādin?
pa z 11 d uš 0 m e k I ēš a n a: •
uznlūdi nee-ot novf.r^.^!
1/-Z
p a r t . .
;0
mito gadu l:^la^ām .
oats laikrak.-'-^ zino
ku?niem pii6-'jrn'ii n-kas
neejot vēl 'izp.i'i
produkcijas pianu
•teningradas tuvu.mā ;c/.artu//.
nas kuģa būvētavas.
i V
N