1947-01-17-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
AuthoTizeä by — Lteens — todoftaaas atJauJaK^^ICD-OMBO t: AttoUdlg&te seda^ tors — Edltor In-Clilels Kirii* Babäcs* yieCDie&st Aieluandrs Liepä. re<lakcl-jas seJsfetlm: Maksis Cnll-dzisdiiiiiclieoe). Bartjs Mia* ttoldfl imits i^nsK SIgfsirda Bäpöa fteeSmkltalfi ^Mm*^ LATVIAN NEWSPA1>] Nr. 4 (11) Piektdlen, i m g, 17. L isnSii otraienis on plel^ai«- apgmt>4|a lameSa bomlt«i&s utdevumg Latvlela prttes darblnleliti sadarbrbaa kopatt B«d9itcya: oaozbarf/O.. Bar-feno' ter - Lasdmaim - P t 7, t n :: Prlnted by Sdi^vib. Volksbtatt, QOoiborf/lxm., Btlrfferm. •Xandmaiiii*?!. 7:: Metiens > olrtaUtlon: «e^ Sakari ar valräkiem nozlmlgiem aotikumlem Mglu dzive, kuru vidu ]&min darba piedävijumi bal* Ummn ärpus Vädjas un daiu Dien-rtdamerikas zemju parstävju apcie-aaojumi biglu mymetnSs, mQsu lidz- Jträdnieks griezäs pie LCK prezi-ÄJa, lal uzzihitu latvieSu bSgJu pär-stfivibÄs doraas Sajos Jautäjumos. Uz mösu jautHjumlem LCK prezldijs d@va fiädas atblldea «LCK par izcejoianu neuisskata mg\u saistiSanos darbä kadä uö E i - ropas valfitim. AtUecibä uz täiäkas emigrMJas iespSJgm un to petlSanu LCK leväkus) zioas no oflddllem avotietn par izce)o^na8 iespSJam ärpus Siropas, bet f^tiski tddas i e i ^ - Jas pagaidäm Ir iikai atsevi^ljiäm pr^nöm, privltÄ kirtÄ gädajot i z - brmikSanas atlaujas, kämer, IHO fiöks fio lietu kärt<*im2 Böva budäeta un .uzo^mejas valsts flnanciälo 11- dzekju robeiäs, P$c LCK Informä-cijas* visvairäk par baltie§u izvleto- Sanu savä 2em§ paSlaiJc interes^jas Kan§das valdiba." Jautäjumä par darba piedäväjuinu baltieöiem BelgijI un BraziUJ^s val-dlbas Imlgräcljas ieredpu mislju DP nometn§s, LCK noräda: Sakari ar Bel^las valdlbas piedäväjumu bal-tleSu b^gjiem salstities oglraktuvju darbos, LCK un LCP delegädja iz-braukusi uz Belfeiju iepazities uz vie-tas ar darba un dzives apstäkjiem, Pec Sis delegäcijas atgrleäanäs lo Jautäjumu izlems jaunä LCP savä pirmajä sesljä. — To personu re^s-treSana » kas izteikuks Tele§ano$ iz-ceiot uz Brazil!ju, imtlek jau ilgäku laiku Londonas^ starpvaldibu beg{u komitejas uzdevumS, pie kam lldz llm pieteikuSies galvenä kärtä tau-j^ fih mieru, hef ,,ne par kätru cenu'' XJP zli?o, ka iespaidigäs ASV se-näta ärlietu komisfjas priek§s5dls, republlkäou partijas ärpoHtikus va-dUäjs senätors Vandenbcrgs aleina- .^Jis jauno. ärllctu ministru Maii'^ ilu Jzkalt negiozigu amcrikäou ärliotu p o l U l k a " Runädams par llclvalstu sadarbi-bu miera nodro§in§§anal, Vandon-bergs telcis: „Mes negatävojamies lekarojumiein. Mes negribam cltu ickavojumus ne attalsnot, ne pärsa-dzet. Mes neprasäm sev nekä cita, kä tikal abpusejl godlgu rlcibu. MO- , su galigo nostaju notelks Sis ricibas izveldoäanäs.- M§s neesarn ieintere- 6§ti panäkjt vienoäanos par katru cenu." Vandenbergs Izteicles ari. ka: 1) pärök plaäa veto pleliotoäana varötu päi-v^rst U N darbibu par ^iv^Sanös'* un izjaukt atbrupoSa- 1103. 2) Patreiz5jä »saimnicclsko Ideolo-ftiju sadursmes A S V neatk5psies no savas esenciäläs atblldibas." 3) A S V heatbrui;iosies un neattelk-sles no ,.savas domln5jo§ä9 priekS-rocibas", ko täm dod atombumba, kmn§r pasaulel nebus garantiju par pictiekamu »,aizsardzibu pret node-vibu". f 4) A S V poHtika Tälajos austrumos butu jägroza, lal atbalstitu tos, kas prasa stipru, darboties sp^jigu Ifinu, varbat generäla CangkaiSeka konstl-tucijas ietvaros. 5) Väcljai draud diaoss un posts, Ja krievu un franCu joslas saiinnle-ciskl nepievlenos anglu - ainerikäou Josläm, ASV jäparliedna pasaule par to, ka amerlkäijd „turplnäs oku-päciju, kamer uzdevums bus veikts." tieM. kam Braziiijä radi vai tlcibas bräli (baptisti). No katra reflektanta tiek prasitas zii:ia8, kas vij^u aicina uz Brazlliju, kädas vii>am tur ir darba iespejas un vai vii?5 pats sa-viem lidzekjiem var segt transporta izdevumus. Pagaidäm Brazilljas v a l - diba repatrie no Eiropas tikai savus pavalstniekus, kas kara apstäklu de] nevar^ja atgriezties savä tevzeme. Starp §iem repatriantiem i r ari da-ias latvieSu iSmenes, kas jau pirms kara bija Brazllijas pavalstnieki. Uz jautäjumu, vai L C K stäsies sa-karos ar §o atsevl5ko val4\TDu Imi-gräcijas ieredi;iiem pärbaudit viriu piedäväjumus un dot savas atsauk-smes, L C K prezldljs atzime: Saskanä ar mQsu sQtpu norädljumiem, L CK neatbalsta masveidigu tautieSu Iz^ celoSanu uz Dienvidaimerikas zem§m un vispär domä, ka pirms Latvijas starptautiskä, stävokla galigäs no-skaidroSanas' päragri domät par iz-celoSanu ärpus Eiropas. Par darba piedäväjumiem baltle- §iem Elropä ärpus Väcijas un ar to saistlto varbQtejo ^mei?u i51j:ir5anu, L C K prezldijs savu viedokli formule §ädä atbild§: L C K uzskata ^mfei)tt $l5:ir§anu par Jaunu, bet lidz äimisa-kara ar stäSanos darbä Anglljä tä skärusi tikai da^us siiptus tautie§u. Par pärrunu stadijä vei esoMem darba piedäväjumiem pagaidäm pär-agri' sprlest. D a ^ no vl^iem oaredz ari ^imenes pärvietoSanos ple^ sava apgädnieka. Attlecibä uz zioärfi, it kä darba iespejas baltleSiem pavertos ari Ang-lijas lauksaimniecibä un par cven-tuälif iespeju ,§ajä , darbä salstities ari amerikäou joslä dzlvojoiiiem tau-tieäiem, L C K prezidijs noräda. ka iautajums par baltie^u icsaistiSanos darbä ang)u lauksaimniecibä uh darDa •minismja. Ptrt pozitivi to Iz-lemjot, .p€c IidzSinejiem pledzivoju-mlem sprieXot, maz ticams, ka tädu piedäväjumu attiecinäs ari uz amer rlkäou joslu. Täds ir L C K prezidija vledoklis jautäjumos; kas ta£*ad nodarbina tautle.^u prätus. Tas balstäs uz L CP un L C K pärrunäin un lemumiem, kä ari. uz informäcijas, kas musu beglu vadibal Icnäk no oficiällem avoUem. Visuma var Izlobit, ka valstis, uz k u - räm butu le^pcjama täläka emi,i[?rä-clja, vei arvicn ir Joti atturigas lidz- Sinöjäs imigräcijas . polltikas radl-kälä grozi§anä. Nav nekäds brinums, ka iesnieguml un ierosinäjumi pa-liek bez atbalss. A r i darba piedävä-jumi un to piepemSana ir sare'2feiti jautäjumi. E. nodomi jautäjumä NORAIPtrs LtJGUMS DEBLOIgilET JAUNAS 8UM1VIAS BEG^.U AT-BAL8TA! Vi NQ LAVIJA8 VALSTS UPZEKt^IEM ASV valdiba, kä zii>o „Nedelas ap-skats'*. noraidljusi sutina A. Bilmaoa lOgumu debloket jaunus kreditus no Amerikä blol^cetajiem Latvijas valsts lidzekliem latvieSu b§g)u atbalstam. Noraidijums motivets ar to, ka turp-mäk par begllem gädäSot IRO. Par IRO darblbas nodomiem „New York Times" ziijo, ka tas merl^is esot likvidet DP nometnes un atrast beg-liem paliekamas mäjvietas. Daudzi neiidu austrumelronie§i, kop.^^kaitä ap 800.000, to VidO 500.000 po)u, 30.000 dienvidslavu un 180.000 baltieSu — esot savu valstu pa§reiz§jo politisko reiimu pretinieki un liedzoties atgriezties. IRO visplrms täpec me^- näSot dabut garantijas no poUti-sko beglu dzimten^m, k a atgrieSanäs ga-dljumä tie netiks vajäti. Kur bQSot skaldrs, ka repatriäcija. neiespdjama, tur IRO m§feinä§ot panäkt vienoSa-nos ar citu valstu valdibäm par beglu grupu uzi>em§anu. KamSr tie nebus no jauna noyietotl, nometn$s strädils IRO darbinieki un aprupes begjus, gädäjot tiem pärtiku, pa-jumti un pec iespejas darbu. Laik-raksts piebilst, k a §1 ziema b§g)iem dregnäs barakäs un DP nometn§s bQäot sevl§ki gruta, gan ne tlk daudz fiziskl, kä moräliskl. Bezcerlba au-got un daudzi no nerepatri§jamiem begliem jQtot, ka pasaule tos alzmir-. susi. \ — DENA ziijo, ka plrmä IRO darba sagatavoSanas komisijas sede säks^ies 11. februäri 2en§vä. UN ö^eräl-sekretära vietnieks jau izsUtiJis ie- IQgumus 8 valstlm, kas parakstiju-ÄRLIETU I^HNISTRU VIEXNlEKI LdNDONÄ UZRLAUSA MAZXKO VALSTU PRASIBAS VÄCUAI 14. Janvär! Londonä säkäs ^etru llelvaistu Iriieiu ministru vietnieku apspriedes, kufäs jäveic priekSdarbl ärllcta ministnt padomes «csUal. kas, sakot ar 10. martu, ^laskavä Izstridäs mtera llgmnus ar VäcUu im Aus^ triju. Atzimejams, ka izteiktas dbmas, k a jau tuväkä laikä IRO säks izsniegt begUem ipa§as pases, kas tiem dos tiesibas iebraukt 15 da?,ädäs valstls, kuru valdlbas parakstijuSas jauno pasu konvenclju. So valstu vidö ir ari ASV, LicibrHänlja.IiYancija, K a nada, Skandfnavi jas valstis, Austrä- 11 ja, Argentina, Brazilija. Pie zinam par Latvijas ^enerälknnsuläta darblbas aplureSanu Be-ne, piebilstams, ka taRad kluvis zinäms, k a ari A r - gentlnas ärlietu miriistrijä izsaukusl pie sevis tur > akrediteto Balti uis valstu pärstävjus un pazipojusi, ka viou darbiba pärtraucama. Tas, tä pat kä § vei ces gadi jumä, noticis pec tam, kad Argentina pärakstljusi tlrdznlecibas llgumu ar PSRS. Sarunas par padomju bazcn)i §picb^^ Anglu josla izsniegs izcelosanas atlaujas B e r l ! n§, 14. 1. (AP). Anglu militärä valdiba pazioojusl, ka sagatavo plänu lerobe*iotu atjau-ju izsnieg^anai väcieSiem un cit-tautiesiom izc^osanai no anglu okupäcijas joslas uz ärvalstim. Plänä paredzeta. ärzemju pasu un HzceloSanas atlauju izsnieg^a-na väcit\^iem un cittautie§iem. Pirmäm kärtäm atjaujas domätas cittautieSiem, io daudzi no tiem dzivQ DP nometnes un dazas Dienvidamerika^ Valstis , i r är mieru uz^emt fccelotäjus. Islai-cigus apmeklt^jumus ärvalstis pielaus tikäi retos izpemuraa gadi jumos. Pagäju§ä ncdelä Anglijas ärlietu minlstrljas pärstävis paskaldrojis, ka Padomju Savleniba lugusi Norve^i-jal atlaut ierikot militäru bazl Spicbergenas saläs. Norvefeijas mini.stru prezidents attelcies zipas par krievu pleprasijumu apstiprlnät vai at$aukt, bet atzinis, ka pec Padomju Savle-nlbas ierosinäjuma pärrunäta Spicbergenas noliguma grozii>ana. Nor-vefeljas valdlbas publicetä pazipoju-mä teikts, ka sarunas par pärkärto-jumiem notiku^as jau 1944, g. ru-deni un 1945. g, pavasari. Par äim sarunam, saziriä ar Krieviju, infor-metas ari citas lielvalstis. 15; janvari public^ta TASS zipa padomju viedokli jautäjumä par Padomju Savl^nlbas un Norveftijas kopigas aizsardzibas neplecieSamlbu Spicbergenä." TASS apgalvo, ka vle-noSinäs äai jautäjumä i^ndkta jau IM. un 1945. gadä, „IeprlekfilJo sarunu garä" 1948. g. novembri no-tikusi täläka domu Izmal^a starp Padomju Savienlbas ärlietu ministru Molotovti un Norvefeijas ärlietu m i nistru Langl, Nor\'eiijas valdlbas komunike par sarunäm. kas publicets pinns TASS ziQOJuma, pateikts, ka 1944. un 1945. g. larunäs abas valstis atzinuÄas padomju prasibu pamatotibu, bet no-lemu^ as, ka galigi vares vienoties tikai pec' kara un caziijä ar valstlm, kas parakstijuSas Spicbergenas noli-gumu. So noHgumu, kas nodeva Spicbergenas salas Norve^jas ricibä, 1920. g. parakstija ASV, Anglija un täs dominljas» Francija, Italija, J a - päna, Holande un Skandinavijas valstis. Padomju Savieniba oficiäl pievienojäs noligumara 1925. g. Anglijas ärlietu m i n i s t r i j a tagac atkärtoti norädijusi, ka noligumä Spicbergenas salas riodotas Norve^i jas päryalde ar notcikumu, ka tä ledrikst izlietot • Sis strate^iski izde-vigäs salas arbagätäm akmepoglu atradnem mllitäriern nolökiemv Tä nedrikst ari at)aut;^to nocietinäjumus vai mllltaras bazes nevienal cital valstlj. /l>:)ndonä noräda, ka Spicbergenas salas, kas sastav no vlenas lielas uri daudzäm sikäm saläm starp Norv5- giju un Grehlandi, guvu^s ^viSljf:u stratjfeisku nozimi p k p^ amerikäpu me^näjumiem Zleme]- pola pärlidoianaL Spicbergenas täläka ziemelu sala atrodafl^^^^^^^^^^^ 1500 km no pola. Kopä 1900. g: Spicbergenä"^irok akmepogles, Ueläkäs raktuves pirms kara piedereja norv^feiem, bet da-ias izmantoja ari k r i e v l N0rvei;u un krievu oglraöus I94L g. no salas alzvedakanädieÄu ekspedlcijas karaspäks, Pic tam väcieSi raktuves sapostija; Tagad täs pa dajai atjaunotas un pag, j^dä raioja 50.000 to öglu:Sigada prpdukclja paredzeta jau 400:000 tö. Saläs at^ rodas ap ICKH) horveinJ og)ra6u^^ gäju5ä novembri krievi pazipoja, kä käda padomju petnieku un rak-tuvju speclälistu grupa izbraukusi no tepihgradas uz Spicbergenu ar 16.Ö00 to buvmateriäla krieviem pie-deroSo raktuvju atjaimoSanal lidz 1948. gadam.; Norv^^ biju§i pär-steigti par nodomu sasniegt Spicbergenu ziemä un ta gadizsakäs, ka jo-projära ari neesot zii?u, ka ekspe>- dicija but^ merki sasniegusi Viens no pirmajiem ärlietu ministru vietnieku uzdevumiem London^ bus uzklausit „ieintereseto valstu^* domäs Väcijas jautäjumä: Uz So kon-ferencl ielugti pärstävii no Belgijäs, Holandes, Cechosloväkijas, Polijai, Dienvidsiavijas, Griekijas, Austräl^- jas, Dlenvidafrikas, Kanädas, IJln Norveöjas, Dänijas, Indijas, Jaunz. landes. Baltkrievijas, Ukrainas, BnJ-ztlljas un Luksemburgas. Par teresetäm valstim" sauc visas Väcj|- jas kaimlpvalstis, kä ari täs väisti kas tieSi pret Väciju karoju5as. Na paredzeta paSu väcieSu domu uzklai^- siäana. VACUAS KAlMHjVALSTU PRASIBAS p§c Londonas «Times" informäcijfls bäs i^ä^as: F r a n c i j a par visäm lietam prasa. lal Zäras apgabald sainmic[- ciski iekjauj Francija. kaut ari to polltiski atstätu Väcljai. Reinzeiiie tio pär^jäs Vädjas jäatdala, Jäsa-skalda sikäkäs valstipäs un Jipil-klauj pastSviga okupäcijas karasp^ ka kontrolei lUiras apgabals Jäpa-klauj starptautiskai kontroles iest^- dei. Eha^ un LotringiJä fran. pieprasa sikäkus robehi pärlabojik-mus. Vispär v i ^ grib, lai Väciju pärviri par valstlfliu federidju. B e l f t i j a prasa nellelu pt^bi»« ias apgabalu pie Mon5avas, rcpar^- cijas, tlesibas piedalitles to väcu zje-mes bagätlbu izmantoSanä, kas clrb-das tuvu BelÖJas robeiai, garantl-jas, k a väcu pre5u transits/ netiks novirzits no dabiskä cela caur Be|- H o l a n d e prasa, lai tai rle§?jdf 1750 kvadrätkilometru l i e lu apgabälu ar oglraktuv§m diehvidos no Venlo un Burdapas naftas lauku. Svarigas i r ari holandieSu territorläläs prabl-bas Emsas grivas apgabalä. kas tiem esot vajadzigas, lai reälizötu pui^vu un märäu zemju nosustnäSanu. Holande vei prasa koneesi jas daiäs väcu oglu un kalija raktuves un tapat kä belfeigrlb garantijas, k a väcu precesyedis caur vipu ostäm. i P o i l j ä s svarigäkä prasiba Ir, jlal ari mleraligumä par Väcijas austru-mu robeiu nosaka Oderas un Neisas linlju. Savä laikä ASV äriictumi-nlstrs Bernss i r paskaldrojis, (ka ASV tam nepiekrituun robcia daMs vletäs jäpabida par apm. 150 km at^ pakal uz austrumiem. Sis jautäjums laikamibus viens no grutaklemäe-bates par miera llgumu ar Väciju. Padomju Savieniba domä, ka jautäjums jau lz§lj:irts un ärlietu mlrils-triem faktiski nospraustä Poli jas rie-tumu robeJta tikal oficläll jäapstlp-rlna, Francija atbalsta Poli jas A ie-dökli, bet Anglija domä, ka apslri-m\ e apgabaii pagaidäm jänodod Poli jas apsalmrileko§anai ar notcikumu, ka PoUJa Izpilda ari cltus P^ts-damas tiollgumÄ notelkumus. Eiropas probl^ma un Eiropas pn^b* leina esot pasaules problema. „Iz* vestijas" päi-metums» ka ASV un AngUja neiev^rojot Potsdamas noli-girniu un neuzskalot Väciju i^ar nsaimniecisku vienibu". esot tieSl tas pats, ko ASV piärmetot Krievijal Katra lielvalsts bQtu prieciga, Ja retu apvienot Väciji* pöc sava leska-ta,. Bet nelaime esot tä. ka komö» nistu sistema absolQti nesaskapojo* ma ar amerikäpd kapit&lisma sist^ mu un ne Krievlja. m ASV, ne Anglija nevarot plekrlst domai. ka Vö* cija gluii vienkäräl varötu kJQt po- Utiski un saimniedski atk&Hga no vienas paSas Uelvabts. „New York Times" alzifidi^, ka Bernss pirms piekriäaoas Masllcavas konferencei iesniedzis Molotovam divas praslbasp kam pievienojuäi^ ari Anglijas un Frandjas ärlietu mini^d. HrniB prasiba bijud, lal pirms Maskavas konferences uzklau* situmazäko valstu prlekälikumusj otra, lai Maskavi ftrzemju pr^m pörstfivjiem bQtu täda pat brivlba\ kS Nujorkä, Londcmi un PoxM. V Molotovs apsoUJls. ka izpildis abas praslbas. ,.|^ew York TImef" par to starp citu raksta: ,frem un runas brl^iba liks pilnfgi pSrgrosdt pa* stivoSo Krievijas kSrUbu ps^m u& radio iakam kfirt^iimä. mmm vislem tiem firvaistu preses korea-pondentlem, kuvus turp s0.tlt nolema prcses vai radio organLtäciJaa, iie« jautäjot, vai tie Ir .y-ölami" vai nö. Ki^levljal bOs plUiigi jaattakaa no izsatämo zitjiu centaras, tä lal s>resea Äl^ojumi netiktu ne aaisinÄti, ne aa-flrqxtti. m lal to^ i^iltiSana n<^iktu a l ä c a v ^ 'Tapat bQI n^piedeiama kustlbas briviba viäem kortsponf ^ dentiem un delegätiem, l e s k e t ibii«>^ vibu satikties ar otru« nepiedeäm^ garantijas. ka neapdetinäs ari krtfV vus, kas palidzSsfirzemnlekiem, an garantijas. ka ärzemniekus nenovi* ros ar slepenäs" polidjas diktafo* niem. Beidzpt^^^^^^ b^^ briviba sapemt visas zlpas no Ärval* stim, ja ari na krievu tautal paöal, tad vismäz ärzemju delegätiem, lal tie zinätu, ko par vipu darbu domi un spriel \.Ja Maskava nevär ila brlvibas garantöt,^ saka York Times**, ..tad päröjiem sabiedrotieni nav tieslbu rikot könferenci par tik svarigu jaiitäjumu Maslcavä.*' j,PRESE8 ARMIJA GAtÄ^ Cechöslov8iklJa^^^^^ s^^^ apsverumu d§l pieprasa väcu aijga-balus Sud§tu kalnu nogäzes un brl-vas kui;o§ana8 tlesibas pa Elbu un Donavu, kä isiri tlesibas Izmantot Hamburgas ostu. VAI KRIEVirÄ 8AGÄ0Ä8 PÄESTEIGUMtJS? stas DENA, NZ,.,New York Herald Tribun^ Pai- lielvalstu prasibäm vei skäldribas nav. A P pärstävis Maska-vänesenzipoja, ka krievi Maskavas konferendS pärsteigM sabledrotos ar jauniern priekSlikumiem, täpalt kä vlpl to darijufii atbrupoäanäs jautäjumä, Krievijai esot jaunas domas Väcijas jautäjumä. Stajina atgrieia-näs no atyallnäjuma esot jauns pa-mudlnäjums visai padomju ärpolitl-l: kaL•.•^:•:^,:^-;^;^••••:^•^^^^ ASV nostaja tapat vdl svkiir^os nav zinäma, it sevl^ki vei tad^l, ka Väcijas jautäjumä Izlem^na tagad llelä merä kluvusi atkarlga no J a u nä äriictu ministra Mai:^ala.Bet amerikäpi jau rekinäjan ar to, ka jautäjums bus joti icruts...New Yörk Herald Tribune" nesen ievadrakstä atbildeja ^.Izveslljäs'^ nikniem, uz-brukumiem amerikuyu un anglu okupäcijas politlkäi yäcija,;^^^:^^ rakst*? säk ar atgädinaiUrnu. k;a SIH „lzvcstijas" uzbrukums ir noplctns bridinäjums tiemv kas cer, ka kavas könference varetu gut vleglus panäkumus. Väcijas problemai esot Ar virsrakstu ^Pr^^iJirndjÄ^^^^^^^^^^ tavojas sojpt uz Maskavu*' par to paSu jautäjumu raksta ari ».Dailjr Mair* lidzsträdnleks Randolfs Cer* eils. Vlpfi iesäk ar aizrädijumu. ka Molotovs varbMnoi^loäöt Bernsain doto solijuniu. ljujorkfi UN pilnsa-pulcl v^rojUSi vairäk kä 1WK) iurnfi* listit Uz Mask^^^ kor^ ar tiem, kas bOs norikoti 3^ lietu ministru aipiqpfledlra. doioUei daudzi. kas grlb«öt izmantot reto gadljumu. lai ieskatltos d^^ pieejamajä Krievijl Esot JÄdomi,ka Krievi Jas vizas pieprasia vismaa Wi iuniällstu. Amerlkä^u,^^^ frantu firUetu ministrus paviö4IW vlsmazväl 600 viru, Jo katru tru fiädä konferenca pavadot ap 2(KI persoriu. Täs vien jau sagfid^ot lielas gratlbas Maskavas ne^^^ viesnicäm. Tam; ka ivmiiUstl Maskavä^^ n^^ SÖt pakiauU pafii aviiniaki r^c Gerdla domäm Vii Istt netlcot. Ja tas t(Än§r tä batu. tad varliot telkt, ka Bernss pätieSäm pacSUs dzelzs aizkaru Tas bOfiöt pagrie-ziens Krievijas v^sturlL TbtäUtärat iekärtas atzlnulas, ka cenzQra ir ne-piecieiania dlktätöras "pastävManal. Un zipas, kas äödlcn Izkjastdt no F^domju Savienlbas, liecinot, ka täs valdiba ncklQstot vls llbcrälaka. b e t— talBnv bträdl ctn^oties pär-yaret p^ckapa gruUbas ar jo Jtingrä-ku konlralif .No k\ viedokla raugo-ti( is ^1 saka Cerais, ^Uekas. k a Molo-tova luipnais Aests p ^ pasaules presi'läganesaskane<iar padomju p<)litikas/geheralo Unija. Un voi va^ ram ari piedzivot, ka vina sporitan}[> lern u mu ^pär^^pzia |ipa kollega s V|Ä D E N A . | N Z , ..Nev/ York Herald TribuneV, .^Continental Daily M a l i "
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, January 17, 1947 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1947-01-17 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari470117 |
Description
Title | 1947-01-17-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
AuthoTizeä by — Lteens —
todoftaaas atJauJaK^^ICD-OMBO
t: AttoUdlg&te seda^
tors — Edltor In-Clilels
Kirii* Babäcs* yieCDie&st
Aieluandrs Liepä. re |
Tags
Comments
Post a Comment for 1947-01-17-01