Bavarijas Latviesu vestnesis, April 22, 1947

              Authorized by — Liienz —
Izdosanas atlaujai ICD.
OMBG :: Atblldigais rcdak-tors
— Edltor in-Ctaief:
KärlU Rabäcs, vietnieks:
Aleksandrs Liepä, redakcl-
Jas sekretärs: Maksis Cul!-^
tisi reiaktori: Andrejs Ra^
dzis (Minchene), Harijs Min-
Ldenbergs (EslingenS). Ar-nolds
Smits (sports), Zigurds
Bärda 'techniskais lekärto-jums)
LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 29 (36)
Otrdien, 1947. g, 22. aprili
Iznäk otrdlenäs an piektdie-näs
r; Izrtevejs: Bavärijas
apgabala latvieSn komitejas
uzdevumg LatvleSu preses
d{u'biiiiekti sadarbibas kopa::
Redakcija: Gunzbarg/D. Biir>
gemi' teT • Landmann - Pl. 7,
t 9Z I! Printed by Schwäb.
Volksblait Gflnzbarg/Don..
Börgerm. - Landmann-PL 7::
Metiens - Jlrculation: 4000
Baltijas valstu
PAREDZ, KA KONFERENCE BEIGSIES PEC N£DE(iAS
ums
iiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiii
parlamentä Ärlietu ministru padome Maskavä, nepanäkusl vienosanos Väcijas
Jautäjumos, j^erusies pie Austrijas miera llguma apsprieSanas. Apspriezu
eäkums bUa sekmigs, Jo pirmajä dienä pie^etnti 11 ao pirmäs da|as 15
vispärigas dabas punktiem. Oträ apspriezu dienä, 17^ aprili, pec AP zi-1 Baltijas padome (The Baltic Coun-j^
äm tomer ärlietu ministriem neizdeväs izk}ut no sarunu strupceja, kad cil) Londoriä sai;iemusi izvilkumu par
ASV, Lielbritanijas un Francijas ärlietu ministri atteicäs piekrist pa- debatem Anglijas parlamentä §. g.
domju^piu^ai, ka visiDP no Austrijas i^^^ marta, Jcufäs parlamentä loceklis
p^^^ Sayarijs interesejies, ko Ang-lijas
ärlietu mihistrija^^^^^^ir^a^^^
ari par Dienvidslavijas territoriäläm 1 lietuviesiem uz vii;iu telegrammu,
un reparäciju prasibäm Austrijai. kas ministrijai nodotä Lietuvas ne-
Ar täm ärlietu ministru padomi ie- atkaribas dienä un kur minets, ka
pazistinäjusi dienvidslavu delegäcija, Lietuva vei arvien ir okupeta un
kujras vaditäjs bijis ari äudience pie täs iedzlvotäjiem nav nodro§inätas
Stajina. täs brivibas, kuru värdä §is kapS iz-
BBG zii;io ari, ka Maskavä turpi- karots. Prof. Savarijs ari jäutäjis,
näjas sarunas 'par Anglijas un Pä- vai ir p;elietqti visi lidzekji, lai Lie-domju
Savienibas "llgumu. Angju ra- tuvä varetu atgut savu neatkaribu,
diofona komentätors tömer izteicäs, Uz to Maknils atbildejis, ka lietuvier
ka padomju prasibas esot f ormuletas §u telegramma piesutlta rezolucijas
tädä veidä, ka vienigi krieviem butu veidä uii ärlietu ministrija uz rezo-tiesibas
kaut ko piÄsit, kurpretim luciiäm para^^^ Täläk
angju pienäkums butu dot. Anfelija prof. Savarijs jäutäjis, vai britu val-veloties,
lai jaunais ligums radltu dlba dömäjot Maskavä akceptet Mo-dro
§ibu pret atkärtotu Väcijas ek- lotova - Ribentropa slepeno llgumu,
spansiju, kä tas panäkts ar Anglijas, pec kura anektetas Baltijas valstis
Francijas paktu. Anglija veloties la- im vai täda riciba butu savienojania
bu un skaidru llgumu ar Padomju ar britu godu. Neatbildot uz teikuma
Savienibu, kas butu sarakstits bez pedejo dalu, Maknils paskaidrojis,
miera liguma spekä stäSanäs.
ASV ärlietu ministrs MarSals
pdeprasija, lai §o pusmiljonu vai pat
vairäk cilveku likteni iz§l}4r saska^ä
ar UN pilnsapulces rezoluciju DP un
beglu jautäjumä, ko piei;iema pagä-ju
§a rudeni ar divu • treSdaJu balsu
vairäkumu pret padomju iebildu-miem.
Vienoäanäs nav panäkta ari nevienä
eitä jautäjumä, kaut.gan konferenci
Joti steidzina, lai varetu tp näko§ä
nedejä nobeigt. No Londönas zii;io,
ka Anglijas delegäcija gatavojas at-stät
Maskavu otrdien 27. aprllL Sest-dien
pirmo reiz §is konferences laikä
notikusas pat divas sedos vienä die­nä.
Pec BBC informäcijas, Mar§als
§ai9 sedes pateicis, ka Padomju Sa­vienibas
prasibas esot tik divainas,
ka rodoties bazas, vai Austrijai ne-draud
padomju vasa^valsts liktenis.
Vienosanäs, starp citu, na:v panäkta
„äljiem".
NYHT, BBC
UNRRAs QENERÄLDIREKTORS APCE^.0 EIROPU
KO RUNAJIS MARSALS UN STALINS
Amerikä^u prese pedejäs dienäs redzamäku vietu izpelnijies jauns
Eiropas politikas Jautäjums — priekslikumi par Eiropas valstu apvieni-bas
veicinäsanu un atbalstisanu. Kä zi^ots, ASV kongresä iesniegts
priekSlikums piei^^emt rezoluciju, ka ärlietu ministrijai sada polftika butu
jäveicina. '-y-•]:-:•••
UNRRAs ^eneräldirektors fcnerä-lis
Rukss, apcejojot Eiropas zemes,
kas saijemusas UNRRAs " palidzibu,
no Belgrades lidmaSinä -ieradäs V i -
ne, kur vihani bija saruna ar Aus-
. trijas ministru prezidentu Figlu. Bel-grade
^eneräli Ruksu. savä privätajä
v^sarnicä pie^ema mar§als Tito un,
kä zii?o AP, sirsnlgi. pateicäs par
UNRRAs palidzibu, „nostädot Dien-vidsläviju
atkal uz käjäm". . (Jene-räja
Ruksa täläkais brauciens ved
uz Cechoslovakiju, Poliju un Bält-krieviju.
IRO darbibas jautäjums pa
to laiku vei nevirzäs uz priekäu
un UN ^enerälsekretärs Li, kä ziijio
Reuters, apsvep, kas butu daräms,
lai piedabutu vei tris trukstosäs val­stis
parakstit IRO statutu.
Anglijas ärlietu ministrijas pär-stävis
Londonä paskaidrojis, ka pec
Anglijas domäm UNRRA un tai pie-vienptäs
organizäcijas apzinäti vai
neapzinäti atbalstot zidu transita sa-tiksmi
caur Italiju täläkce|ä uz Pa-lestinu.
Angju valdiba' sini jautäju­mä
vei griezisoties pie UNRRAs ofi-ciäli.
leverojot näves sodu izpildi-lanu
vairäkiem jau agräk notiesä-tiem
zidu terroristiem Palestinä, ap
2000 5idu DP Minchene ceturtdien
sarikoja protesta sapulci,. kas nobei-dzäs
ar demonsträcijas gäjienu pa
pilsetu. Gajiena laikä unit ipa§i pie
Anglijas konsuläta demonstranti iz-kliedza
dazädus pret angjiem un
ka neesot iebesla domät, ka §o jau-täjumu
apspriest varetu ierosinäj;
Maskavas kopference. Tad sers Ha-bons
jäutäjis, ko Anglijas valdjb
ir darijusi, jlai nodrosinätu brivibu
Baltijas valstim, kuräm Anglija tik
däudz palidzejusi pec pirmä pasaules
kapa. Viceadmirälis Tailors velejies
zinät, vai valdtba samierinäjusies ar
Baltijas valstu tagadejo stävokli, bet
Iris Vintertons piebildis, ka, ja val-diba
uz §iem jautajumiem neveletos
atbildet vai vispär negribetu §os jau-ärlietu
ministru Bevinu verstus lo-1 täjumus pärrunät, tad tas aizkartu
zungus, kä: „Nost ar britu bendem Anglijas godu. "Uz to Maknils valdi-
Palestinä!", „Kauns Bevinaml", „Lai bas värdä paskaidrojis, ka Anglijas
dzivo Trumens, lai dzivo Amerika!". valdlba uz siem jautäjumiem parla-
Zidu delegäcija konsuläta iesniedza mentä jau' agräk devusi atbildi.
rakstitu paskaidrojumu. Nekädas _ ^ ' . . ^ •
sadursmes vai nemieri nenotika. Londonas avize, atreferedama §is
BBC zii;io, ka Londonä ieradusäs I ^^^^^^^ ^eciila, k
pirmäs DP grupas no Väcijas ang^i ^^^^^^^s ^ab^^ liktenis nav vien-joslas,
lai säktu darbu Anglijas rup-1 ^^^^^^s an brjtu nacijai
niecibä. Londonä oficiäli pazii;iots,
ka visiem dienvidslaviem, kas atro-das
ärpus savas valsts territorijas, 1 ]Q • ""^^^^^^^^ X ^1
jäatgrie^as dzimtene, neatkarigi no DeVmS ParECni atDllCllD^U^
tä, vai tie butu kapa gusteki;d, pie-l ^ # '
spiedu darba strädnieki Väcijä, ka-
, ka jaunie priek§likumi cieSi sesijas, kura Mar§als säcis runät
säistiti ar notikumu attistlbii Maska- asäku valodu. Vi^i pateicis Moloto-yas
.konference, kuras vertejumi pa- yam, ka svarigäkais grutibu iemesls
gäju§ä nedelä k}uvu§i arvien pesi- esot padomju pastäve§ana uz saväm
mistiskäki. reparäciju prasibäm. Tapat viiiä
Par Marsala sarunu ar Stajinupa- pateicis, ka izredzes noslegt 5stru
gaidäm noteiktu zii>u vei nav. Ofi-[valstu paktu visai miglainas. Tä bi-ciäläs
aprindas uzsver-, ka särunaii Jusl ^^arsta sede" un Marsals pec
bijls priväts raksturs. Ari valstsvi- täs bijis gatavs sastapties ar Sta-riem
dazreiz esnt jäjauj sarunäties Unu.
priväti, neizpauzot, ko tie runäju§i. Pec Stutgartes radioforia informä-
Amerikä^u preses centrä Maskavas oijas, INS. tomer sakäs zinäm Mar-viesnicas
430 istabä pie durvim bijis Sala un Starina sarunas saturu. Mar-pielikts
rakstits paziriojums: „1. A r - ^als pec §is informäcijas esot uzsve-lietu
ministrs MarSais^pieprasija sa- ris, ka gadijumä, ja nevafe§ot vieno-:
runu ar rakstu, kb nodeva parasta ties par paktu Väcijas demilitärizä-diolomätiskä
^celä; 2. piekriSanas cljai, varetu notikt Väcijas sadali*
rakstu san§madriz un vakar minis- ^ana. Ja izpildltu Padomju Savieni-tram
telefoniski pazinoja, ka sarunas bas prasibas, tad iznäktu, ka ASV
Kreml! noteikts pl. 22; 3. är- nodokju maksätäjiem butu jäsedz
lietu ministrs Mar§als deväs turp p l krievu joslas okupäcijas izdevumL
22; 4. saruna ilga pusotras stundas; Bet ASV gribot noverst Väcijas dali-
5. viriu pavadija ASV vestnieks ^en. äanu. , • Ja tas tomer neizdotos, tad •
Bedels Smits un tulks un speciälals ASV apvienoSot savu joslu ar anglu
asistents Bolens; 6. kopä ar Stalinu un f ranöu josläm. DEN A zi>?o, ka
bija ärlietu ministrs Molotovs, tulks Stalins atteicies atsaukt padomju ie-
Pavlovs un vestnieks ASV Novikovs. bildumus pret 4 valstu paktu.
Nekä vairäk nevaram zii^ot ja to ne- lespaidigais „Washington Post**
daris pats ärlietu ministrs Marsals". raksta, ka Maskavas konferences ne*
Neraugoties uz §0 fcupo pazi2;io- h:^i^
lumu, kä zino,,New York Herald p^^i^st^^^^p^
Tribune", Maskavas dlplomätu ap- f ^u politiku. PaSlaik pastavot vis*
rindäs säkusies lielä mineSänä, kas
varetu but runäts. Tematu esot bi- h^?^^^^^^- F r a n ö i ^ t u ar mieru pie-jis
daudz, bet pusotru stundu saru- P^^^^o^es amerikai^u un angju oku-nä
45 minutes aizriemusi tulko§aha,^^^P^^^^
tätad katram valstsviram nav biiis ]^ ^ naktu p r e ^ .Ruras oglu
vairäk kä 20 minutes laika izteikt Jf^tajuma.^ Un Ruras jautaioms pa-savus
uzskatus. Vispär diplomäti do- tieSam esot tik syarigs visal Eiropal
mäjot, ka sarunas laiks bijis labi iz- P^a tas mternacionalizeiana redzaml
raudzits, jo tä notikusi taisni pec Y^^^^ Eiropas yienotibu,
tam, kad nosledzies pirmais posms ^isu politiku jaunakais manifJs.a
Väcijas jautäjumä apsprie§aaä. Tä esot federacija - vienigais cel§, lal
notikusi ari pec pirmäs konferences Pasargatu Eiropu no ^dlaosa un ^Ko-
*munisma. Eiropas valstis pa.^laik
esot federäcijäi labvelTgs noikano-i
jums, ko izraisijusi/ne vien pölitis-ko,
bet ari saimniecisko grutTbu ra-diti
apsverumi Francijä, Anglija im
roju§i Väcijas puse vai citädi atstä-jusi
savu dzimteni. Apsolits pret
vi!:iiem nekädas represijas neverst. Anglijas ministru prezidents Etlijs
ASV arlietu mimstra vietmeks^^^^-i^j^^^ ^^g^^ joslu Väcijä no-
Eöesons zirio Reuters, paskaidrojis, Lj^^.^ -^^.^^^ ministram Bevinam.
ka pec^l aprila gan vairs neuzi^em- K^g^^-^^ notikuSi pärkärto-
§ot amerikai^u joslas pP nometnes ieverojot Indijas un Burmas
nevienu iecelota]u, galvenokart zidu I .^.^^^^^ vecä lorda Lau-lecelotajus
no Poli.ias, bet tas neno- ^^^^^ aiziesahu. Lidzsinejais Väci-zlmejot,
ka sim personam liegsot ie-| ^.^^^ ^.^.^^^g Haidns klust par
YMCA ITKOS
vasaras nometnes
. Memingenas nometne pagäjusä
nedejä notika amerikäi;iu joslas YM-GAs
nodaju pärstävju sanäksme, ku­ra
bija ieradusies vairäk nekä 30
dalibnieku, kas pärstäveja • tikpat
lielu YMCAs noda}u skaitu. Sa­näksme
piedalijäs ari Baltijas sie-vie
§u apvienibas pärstäves. Darba
kärtibä bija sadarbibas jautäjums ar
igaui;iu un lietuvju nacionäläm
YMCAs nodaläm, • darbibas" noteiku-mi
YMCAs centrälai vadibai, sadar-biba
ar Sporta padomi uc, ' Sanäk-smes
dallbnieki piedalijäs ari nomet­nes
rikota izstädes atkläsanä.
Viens no tuväkiem YMCAs nodo-miem
ir vasaras nometnu sarlkosa-na.
Nometnes ilgs 2 nedelas un pa-redzetas
laikä no 12. maija lldz 30.
augustam, atsevisl^i zeniem un mei-tenem.
Tuväkä laikä Izraudzls no-metnem
piemerotas vietas un no-met!;
iu vaditäjiem rllcos speciälas
apmäcibas. Nometnotäjiem pärtiku
dos armija un iespejamibu robezäs
ari YMCA. Jaunatnes audzinäsanai
sarikos kino izrädes. No Starptau-tiskäs
YMCAS sanemti dazädi sporta
.piederumi un sporta terpi,. kas . vei-cinäs
sporta nodarbibas. Izredzes
piedalities ari Vispasaules YMCAs
konferences, kas notiks Oslo un ru­deni
Edinburgä. R.
brauksanu amerikäiiu joslä. Pec
minetä datuma täs tikaj nevaresot
vairs uziiemt nometnes un täm bu-sot
paääm järupejas par sevi. Ame-rikä^
u nometnes patlaban esot
380.000, bet ärpus täm 166.000 DP,
Francijas darba ministrs izteicies,
un ik dienu päri robezai näkot jauni.
ka väcu kara gustekniem. buSot jä-paliek
Francijä ari vei näko§o gadu.
Lidz gada beigäm varbut varetu at-laist
pusi, ap 320.000, bet pärejos ti-kai
1948. g. Tomer ari tädä gadlju-mä
Francijai nepieciesami ap 135.000
strädnieku, kurus tä_ domäjot sagä-dät
no Italijas, no Väcijas DP vidus,
kä ari, propagandejot väcu gusteknu
brivprätigu paliksanu uz darbu
Francijä.
„New York Herald Tribune" zino,
ka berni Väcijas D>P nometnes, sa-
^emsot ipasas veltes no fonda, ko
amerikäi;ii ziedojusi UNRRAi, kopä
ap 1500 dolaru vertiba. Par §o nau-du
UNRRAs Dänijas misija jau ie-gädäjusies
§okolädi un citus produk-tus,
ko pieticigi sadalls starp 140.000
f NRRAs aprupe esosajiem berniem.
DENA, BBC, NYHT
VajadzTgi strädnieki
USFET Frankfurte ar vietejo DP
nometnu komiteju starpniecibu no
Hanavas un apkärtnes pieprasljis
steidzami sakomplektet darbiem 1000
strädniekus. Lai pasteidzinätu no
nometnem visu nesträdäjoso virieäu
iesaistisanu darbä, Hanavä dots n-kojums
pärcelt skolas, birojus un
darbmcas no apdzivosanai izmanto-jamäm
telpäm uz sim nolukam uz-städltäm
barakäm; bet agräkajäs
skoläs uc telpäs novietot no citäm
nometnem pärceltos strädniekus. Bez
tam strädniekiem vajadzigäs telpas
sagädäs ari tä, ka pärcels uz citäm
nometnem personas, kas nesträdä.
pensiju ministru. Okupäcijas joslu
kontrole Väcijä un Austrijä tagad
nodota ne vairs kara, bet ärlietu mi- valstim. NYHT
Helgolande^^ u^^^
18. aprlll, tiesi pl. 13 virs uzspri-dzinäsanai
nolemtä izbijusä väcu ju-ras
cietokäna Helgolandes atplaiksnl-
1äs vesels zibei;iu mudzeklis, un visa
sala likäs pacejamies no juras,
sprägstot 4610' tonnäm dazädu spri-dzekju.
Helgolandes cietoksnis reize
ar to bija beidzis pastävet.
Jau .iepriek§ejä dienä visu pilsetu
iedzivotäji starp Bremeni un Vil-helmshäfefti
bija brldinäti näkosä
dienä starp, pl. 12 un 14 turet visus
logus atvertus, kaut Bremene ätro-das
200 km no Helgolandes. Bet
bremenie§i atcerejäs, ka ari 1945. g.
aprlll, kad 800 anglu bumbvezi bom-bardeja
salu, sprädzieni bija Breme­ne
dzirdami. No Kukshävenas 18.
aprija rltä cejä deväs öetriku^: divi
anglu iznicinätäji, viens minu mek-letäjs
un viens vacu kugis. Notiku-ma
aculiecinieku vidu bija ne vien
lietprateji un angju un amerikä^u
flotes virsnieki, bet ari 80 dazädu
valstu preses pärstäyji. Izciläkie
viesi, vii>u vidu anglu joslas virspa-velnieks
sers Solto Duglass, atradäs
uz iznicinätäja „Dunkirk'; bet 23
väcu preses pärstävji uz väcu ku^a.
Spridzinä§anu izdarija komand-leitnants
Mildreds no ku^a ,,Lasso",
nospiezot vienu vienlgu pogu. Ja ta
nebutu iedarbojusies, spridzinäsanu
atkärtotu pa radio no iznicinätäja
„Bleasdale", bet, ja ari tad ierice
neiedarbotos, tad pec stundas sälä
eksplodetu bumba ar laika degli. 30
vietäs angju joslä uztverts eksplozi-jas
radltais gaisa satricinäjums,
Lldz §im lieläkais Jl^erslis' biju^as
bailes no krievu iebildumiem. Sis
bailes varetu ätri pärvaret, ]a Ame-nistrijai.
Vei tomer nerimstas balsisInka nekavejoties pazi^otu, ka at-par
iespejamu cita post^i;ia piesl^ir-1 balstis un finances federäciju.
sanu Bevinam. Izteikta praslba no- Trumena doktrina un MarSala ai­dot
vinam visu Anglijas saimniecl- griesanäs no Maskavas apliecinäs
bas speku mobilizäciju. - Bevinam vienu un to pasu — ka amerikäpi ir
pasam tomer tuväkas esot ärlietas. par brIvIbu. Bet, saka laikraksts,
Domä, ka Bevins labprat velejies butu nelogiski ätbalstit brivas val-pärnemt
ari Väcijäs lietu vadibu, jo stis tikai tad, kad to neatkarlba jau
täs ciesi saistitas ar yina nepär- apdraudeta. Sädi draudi jänoverä
trauktajäm sarunäm ar pärejäm liel-1 ieprieks.
„Washington Post" atbalsta senä-tora
Fulbraita un kohgresa deputäta
Bogsa priekSlikumu ar kongresä re­zoluciju
noteikt atbalstu „Eiropas
SaVienoto Valstu radlSanai' Apvie-noto
Näciju ietvaros". Rezolucijas
piei>em§ana kongresä, pec laikraksta
tingenä tikai 17 minutes pec sprä-1 domäm, loti iespaidotu Eiropas poli-dziena.
Seismografi Jitlande un Dä- tiku. Prezidents Trumens jau pagä-nijas
pierobezä 5 minutes pec eksplo- jusägadä izteicies, ka apsveiktu El
zijas re^istreja apakSzemes gru- ropas apvieno§anos, bet MarSals
dienu. - NZ | Maskavä pateicis: „Mes nevelamies
radit Eiropu, kas butu saskaldita
pati par sevi." Tagad : Maskavas
r p 9 0 l v I konferences neveiksmes varetu iz- lurciras bazas^^ f
f starp Kneviju un ASV.
Paredzams, ka §odien, t. i;, 22. h' MNew York Herald Tribune" spe-aprlll,
ASV kongress lems par Tru- ciälkorespondents Eiropas izdeyu*
mena ierosinäto kreditu pieskirsanu mam Slokombs teicis runu Pärizes
Griek:ijai un Turcijai. Grieljiijas amerikäi^u klubä, iestädamies par
ostäs pirmo reiz kopS ilgäka laika »visu to Eiropas valstu apvienp§a-viesojas
lieläka ASV flötes vienlba: I nos, kas vei pägläbjamas; demokra-
3 kreiseri, lidmasinu bazes ku^s,
cetri iznicinätäji un 3 paligku^i.
UP speciälkorespondents Istanbulä
ziipio, ka Turcija gaida nobalsoäanu
kongresä ar zinamäm bazäm. Lai
gan paredzams, ka Trumena prieks-likumu
pienems ar lielu balsu vai­räkumu,
turku valstsylri izsacljusies,
ka priekslikuma noraidlsanai Varetu
but no Turdjas viedokla katastrofä-las
sekas. Turcija tädä gadijumä
butu pamesta viena pati pret nopiet-niem
draudiem. Visa Turcija esot
yienis prätis par to, ka gadijumä, ja
kongress priekslikumu par palidzibu
Turcijai noraidltu, tad Maskavä to
uzskatltu par ASV; Tuvo , austrumu
politikas väjunia pazimi, un tas, pec
turku domäm, savukärt. izraisltu pa-stiprinätu
krieyu spiedienu, lai ie-gutu
noteikäanu. par Dardane^u at­balsta
punktiem un brivu ce]u uz
pasaules juräm. : NYHT
tijai ASV, Anglijas un Francijas va-dibä."
Tas esot labäkais cel§ no­verst
„pieaugo§os kDmunisma drau-dus".
Slokombs ieteicis politlsku
federäciju, ko pastiprinätu saimnie-ciska
sadarbiba. Pläna reälizeäanu
varetu financet; Starptautiskä pa­saules
banka. Priekänoteikums bez
tam vei esot Francijas prasibu at-zi
§ana par Ruras internacionälize-sanu.
Francijai esot taisniba, ka
Ruras apgabals ir Eiropas miera at-
/ ^ Atzimejams sai sakarlbä vei Fran­cijas
komunistu partijas polltiskä
biroja komunike, kura - teikts, ka
ASV „reakciDnäri" atkläti atbalstot
ieneräli Degolu un ar to, „apdraudot
Francijas neatkaribu". Lai §ädu r.i-clbu
noyerstu, komunisti aicina
„Francijas nodro§inäsanai" apvieno-ties
visiem sociälistiem un republi-kä^
iem vienotä fronte.
DENA, NYHT