Bavarijas Latviesu vestnesis, February 18, 1947

              Authorlafed ^ Lizenz —
Izclo§aiia« aqaujat ICD-OMBQ
Atbildigais redalu
tbrs — Editor in-Chief:
Kärli» Rabäcs, vietnleks:
Aleksandrs Liepä, redakci-
Jas sekretäfs: Maksls CuU-tlsj
relaktorl; Andrejs Ru-dzis
(Mincheng). Harijs Min-denbergs
(Äslingenä). Ar-iiold&
Smits (sports), SEigurds
Bärda 'teciiniskais iekärto-mm
NEWSPAPE&
ma
Nr. 13 (20)
OtriBcn. 1947. e.
isnSk otrdlenfis an pie&tdle-nSs
Izdevejs: Ba^^ryas.
apgabala iatvieSa komitejas
uzdevumS XatvleSa pteses
darbinieku sadarbibas kopat:
RedakcUa: QOnzburg/D., Bar-g
«rm' tsf - Landmann * PL 7,
t 92 u Priilted by Sc|iw&b.
Volksblau, Gaiizbiirg/Pon.i
Bfirgerm.- Landmaim>Pl/ 7::
Metiens - OlTcaUtion: 4000
lesnlstisanu
«Daily Mail'' z i ^ ka IRO sagatavoSanas komisija Ze^eva par
prieklsidi ievelejusi kanädieti ^enerSneitnantu Morisn Popu. Komisija
fäiladas no ÄBf, Lielbritänijas un vei 8 valstu pärstävjiem. Padomju
gavies^a nn Änstnimeiropas valstiis, kä/Zinäms» komisijas sanäksme
n^iedalas, jo ir pret starptantisku patina tiem DP, kas nevelas re-p^
trieties. ^onrisija pie^musi rezoluelju/knra VN irerierälsekretars JLijs
izaidnats griezties pie visäm näcijäm ar s^idzamu uzmudinäjumu da-tll
visii iespejamo« lai IRO varetu sakt daröu un veikt savus svarigos
nzdevmnns. Telegranmiä Lagvardijam komisija eildina vi^a nopel-imii^
darbojoties jpar UNRRAs ireneräldir^toru.
„The^ Stars and Stripes" zi- PStarpvöldibu komitejas>^ begju
Ijuittos direktors Emersons zii^o-lumS
IHO sagatavoSanas komisijai
Zajevä paskaidrojis, ka DP emigrä-pjä
var novilcinaties par 2 gadiem,
ja nefeavejoties netiek sagadäti ku^.
Emersons aicinäja komisiju nobeigt
lianmÄs ^ris ku^u sal!g§anu 1947.
gidaiji un vei se§U kugu ligsajiu nä-
•koSam gadam. Dibinoties uz emigrä-d}
a3' .l«ipeju peti§anai da^däs val-
•atili deleletu misiju zi^am, Emersons
^aitljis sekojosäs valstis,, kas va-
)r|tu uzpemt lieläku skaitu Eiropas
'b^u: BeJiija, Kanada, Austräiija,
^envidafrika,. Tunisa, Maroka, Ar-
Abticstija
20ä000 pojiem
*ASV vestnieks Polija izbraueis uz
Va§ingtonu, lai personigi ziriotu är-
Meta miriistrijai i^ar Polijas paria-nientä
veleSaniu.norisi. :14 februäri
Reuters.aj^oja ;no Va^r^avas, ka ame^
Ö^u yestnieks pec tam, yairs Var-jes
könference paskaidrojis, ka sis
zii^tas heatbilstöt patiesibai.
Päää Polijä 18. 'februäri' parla-inents
lÄsludinäs^ pla§u . amnestiju
äeiiL kas darboju§ies pret Polijas
valdibp. Prezidents Bieruts paskaid­rojis,
ka amnestija skärs 100.000 per-fiönas
PolijS im tikpat daudzas är-zemes.
Tä tomer. neattieksies uz
p«onim, kas atteikuääs no Polijas
^valstnieclbas, kä, piemeramr ien.
Aadersa un trlmdas valdibas locek-
]iem Londonä. Amnestet apsolits
visus, kas ne veläk kä 5. februäri
ncKdegiiSies ' pret ta^adejo Polijas
valdibu^ j£t tie ioav apvainoti par
alepkavlbu.
' PSe Bieruta paskaidrojumiem, val-dlba
cerot, ka p€c amnegtijas no
pretoäanäs valdlbai atteiksies daudzi
pagrides armiju locekp, ku^u kopigo
skaitu t i pa§laik v§rte uz IS.OOO. Pec
amaestijäs izsludinä§anas ajbrivosot
ad i^ieläko daju no politi^kiem cie-tunmiekiem,"
pec „New York He­rald
Tribune" ziijiäm 70.000.
, DENA, NYHT
gentina» Paragvaja, BrazUija, Vens-cuela,
Cfle, Peru un Bolivija.
DENA zii^io, ka Lielbritänijas dar-ba
ministrs apakänamä paskaidrojis,
ka valdiba pa§rdz nedomäjot uzai-cinät
lidz§inejos ka];a gustekiiius-pa-likt
uz darba ligumu pamata an
turpmäk Lielbritänijä. Tikai tad,
kad bus novietoti visi poji, kas ve-*
las palikt Lielbritänijä, valdiba va-reäot
domät par darba sagädä§anu
citu valstu pavalstniekiem. Deba-tes
par speciäl^tu trukumu darba
ministrs paskamrojis, ka valdlbai
nav iebildumu pret sädu strädnieku
ieveäanu no DP nometnem Väcijä,
bet paslaik zinämas grutibas sagä-däjot
transports un novietoSana.
lepriekg ministrs p^^
izteioies par^grutibäm darba sagädä-
&anä agräkä oträ poju armijas kör-pusa
dalibnlekiem, ÄO kufiem angju
valdiba veletos pärnemt eivilä darbä
iespejami lieläku skaitu. Galvenäs
grutibas esot dzivokju jautäjumö.
Valdibp nolemusi novietot tos no-metnes.
Pirmäs po}u grupas apmä-clsana
raktuvju dajbiem turpinoties
sekmigi ;un ik nedelu varot ceret
iesaistit ögju ruphieclbä pa 300 ap-rfiäcitu
polu, - V - . 1 - .'
lekslietu ministrs apaksiiamä pa­skaidrojis,
ka Lielbritänijä palieko-sie
poji neesot uzskatämi pär kaut
kadu polu armijas kodolu, kas butu
yersta pret Varä^vas valdibu, bet
Lielbritänijä gan veloties, lai §ie poji
kjutu par angju tautas da}u. Nekä-^
dägadijumä neesot paredzets §os
pojus izmantot par militäru perso-nälu,
ja Polijä izceltos nesaskai^Las
vai nemieri. No 127.000 Lielbritäni­jä
esosajieni pojiem 65.400 pietei-kusies
nometinääanas korpusä, 19.600
izäljLirusies par repatriäciju yai iace-losanu,
bet pärejie jautäjumu ve
neesot izlemuM.
„New York Herald Tribune** ziiio
ka §inis dienäs Frankfurte ieradisies
francu delegäcija pilrivarötä minis-t]:
a Andre Buske. vadibä, lai säktu
sanmas un noskaidrotu iespejas^Uelä-ka
skaita amerikäi;iu joslas DP^ap-maii>
ai pret Ziemelfrancijas ogjrak-tuves
nodarbinätiemap 600.000 väcu
kdii^ gustek^iem.' Franöu akcija, tä-läk
zii>o NYHT, bu§ot noteikti pla-säka
nekä DP iesaistifiana darbos
iekustinäjis
un streikam
Parizes aviäu streiks
veselu streiku viini,
plevienoju^äies ari Parizes ieredi;ii un
publisko iestäiu darbinieki, pagäju-,
Sä piektdienä apturot visu sabiedris-ko
dzivi Prancijas galva^ pilsetä.
Hektdienas pecpusdienä . aprima
darbsvisäs ministrijäs un birojos.
No ieläm pazuda policisti, nebija
yairs dabujami tälruija savienojumi
pat miiiistriem bija jädodas uz
[Nadonälo sapulci käjäm, jo strei-
^ ' b i j a pievienojuäies ari Soferi.
„%nigi komunistu partijas vadi-
,^J3>^ minisfani prezidenta yietnieks
Torezs piebrauca pie parlamenta sa-vä
automobili.
Piektdienas ritä vienigäs Parize
fiabujamäs franöu avizes bija komu-
J^^ta organa „Humanite" speciäliz-deyums
un trockistu nedelas laik-raksts
„La Verite." Kaut gan „Hu-ayize
sagatavota vei pitms ce-tot^
ienas pe«pusdienä. päzii?iotä
Durtlicu-streika. Pirms tam streikoja
emgi laikrakstu administrätivie un
öiroju darbinieki. Yakara avizes
'•>™ris Presse" un »France Soir" iz-sutija
Parizes dziväkajos bulväps
autDmobilus ar skalruiiiem, kas iz-
^?0ja jaunäko informäciju, Infor-
J?acijas ministrija dienas avizu vie­jä
izdeva oficialu zii>u bijetenu, di-öinoties
vienigi uz arzemju a^eatu-
Par vienoSanos ar Bejl^ijti kores-
)ondents vei izsakäs, ka amerikä^u
attuijas galvenais §täbs Einopa esot
lo }oti apmierinäts, Jo Ikviens
nometinäts DP nozimgjot ietaupiju-mu
aznerikä^u nodokju maksätäjam.
Altsaucoties äriietu ministra Mar-iala
ieteikumam grozit ASV iecejo-ianas
likumu Eiropas DPlabä, „Ghi-kago
Tribune." atzist to par päräk
vienkäräu atrisinajumu. Tä kä ru-na
esot par Eiropä. pa§u eiropieäu
raditu .problemu, tad täm Eiropa
vals tiip, kam trukst darb^ speka, va-jagot
atlaist ka^a gustekip^s ,un uz-i;
ieiii\t DP, pevis gaidit, ka ÄSV uz-i^
emsies §o nastu. „New York Ti-mes'*
turpretim atgädiria, ka imigrä-'
cija allaz bijusi galvenais avots, no
kuira ASV piepludusas rieapmäeitu
trädnieku rezerves, kädi daudzäm
amerikäi;iu rupniecibas nozarem so-brid
vajad^igi. 100.000 DP Uzi;iem-sana
nevis väjinätu, bet gan stipri-nätu
ASV saimniecibu.
DENA, NYHT, N2
Äriietu ministrs Bevins beidzoties
Palestinas konfereneei Londonä • pazi-i;
iojis, ka Anglijas valdiba nolemusi
lugt jautäjumu izs^irt UN, jo 2idi
un arabi nav piei;iemu§i pärrunäm
nevienu no anglu priekslikumiem.
Pec UN aprindu informäeijas ' l^ru-jorkä,
Anglija atsaukusies liz Ap-vienoto
Näciju chartas 106. pantu,
lugs stävokli, käds pastäv Palestinä,
atzit par „miera apdraudejumu" un
täpeq, pieprasis, lai citas lielvalstis
n'äc tai' paligä :ätjaimot' mieru.
.^Kids zidu-p3rstävis,~kaa.n^Pales-s^
tiriSs ieraäieVParize, pasilijiöjis, ka
i i du yaditäji gat^vojoties atstät Pa-le^
tlnii,. lai pievienotos "^idu ,,trim-das
valdlbai," tiklidz tas busot va-jadzigs
— varbut jau Joti driz. Vins
paskaidrojis ari, ka näves sodi, ko
angji piespriedusi zidu terroristiem
Palestinä, stävokli negrozisot — „ka^
pa akti" turpinäsoties.
NYHT, DENA
Amcrikas lietuvicsu nipes par Baltijas
valstTm
Musu rokäs; näcis Amerikas Lde-tuvju
Padomes izdotais „Lithuanian
Bulletin." Tas }auj ieskatities siste-matiskä
un lieti§lj:i noorganizetajä
darbä, kadu Ketuvji veikusi un tur-pina
veikt savas un reize ari musu
taisnäs lietas aizstävesänai pasaules
sabiedriskäs domas priekSä un pie
rietumu sabiedroto valditoäm. Ar
patiosi priekuvaram sekot tam lie-lajam
darfeam, kas §ini virzienä lidz
sim yeiktsj un jäapbrino ener^ija,
käda tam veltita; MGsu dienvidu
kaimirii ir laimigajä stävokli, ka v i -
riu tautie§u skaits varenäkajä pa-saules^^^
alsti — ASV ir \ pietiekami
liels, lai to balsis nepaliktu neuz-klausitas.
Bet ar to vien nepietiek,
vajadziga ener^ija; un mäka s^vu
lie/tu aizstävet. Ar .teoretiskiem iz-tirzäjumiem
un tuk§äm frazem vien
tälu nevar tikt, jautäjums j^apsträ-dä
> praktiskä pläksne^ izmantojbt
visus mums labvelTgos apstäkjus jxn
atspekojot pret mums verstos Jaun-prätlgos
un nepatiesos apgalvoju-mus.
Sini zii;iä, kä Mecina v,Lithua-nian
Bulletin," musu kaimii;ii tie§äm
veikusi daudz.
Savä iaikä jau zir^ois par Ameri­kas
Lietuvju Padomes viziti pie ASV
prezidenta Trumena, kad pedejais
atkärtoti bija pasVitrojis, ka vii;ia
valdibas politika Baltijas valstu jau-täjuipä
nav -maini j u s i e s,
n e v a r m a i n i t ie s un ne-
:m' a4 n i e s,^. un, bija ^atjävi&-dele^
gäcijai publicet zii:iu,- ka vii?i§ labv5*^
ligi lizklausijis lugurhu Baltijas val­stu
jautäjumä. Lietuvju Padome
Baltijas valstu jautäjumä griezusies
ari pie republikäi;iu partijas vadibas.
Pedejä^ viedoklis tikpat noteikts kä
prezidenta Trumena un vii?.a valdi­bas
viedoklis. Republikäiiu partijas
nacionäläs komitejas priekäseza
kongresa looekla Karola Risa (B.
Carrol Reece) deklaräcija, ku):ä pa-ese
pieprasa, lai Marsals izgäda
iespe^as Maskavas konferences
noverosanai
ru zi^äm, Jo franöu zipu agentura
vareja darboties tikai padajai. leläs
bijä ärkärtlga drjuzma, ko vei pavai-roja
streikotäju demonsträcijas gä-jieni.
Pa g^lvenajäm ieläm demon-stranti
nesa'sarkanus karogus un
uzrakstus: „Nost arbada algäm!"
Ministru prezidents Ramadje par­lamenta
izteica bridinäjumu, ka ga-dijumä,
ja franöi nepakjausies na-cionälai
disciplinai, valstij un repub-likäniskajai
valdibai dräudot lielas
briesmas. Strädniekiem Ramadje
paskaidroja, ka vispäreji algu pa-augstinäjumi
nav iespejami, vienigi
izlidzinäjums vissliktäk atalgotäm
grupäm, jo valdiba grib palikt pie
sava iemuma infläcijas draudu no-versanai
rikoties vienigi ar cenu pa-zeminäjumiem.
Ramadje paskaid-fojumi
neguva piekrisanu parlamen­ta
komOnistu deputätu solos. - Tai
pat laikä simtiem täksto§u ierld^u
deväs uz masu demonsträciju, pra-sot
algu paaugistinäjumu.
Sie' apstäkji. ietekme ari, ärpolitis-kos
jaiitäjumus. KomQnistu partija
uz Ramadje valdibas pie^emto un
anglu valdlbai iesniegto Francijas-
Anglijas pakta projdttu reai^ ar
saukli: Vispirms ogles, tad paktu!
Äriietu ministrs Bido gan paskaid­rojis,
ka sarunas ar Angliju aitisto-ties
loti labveligä garä. • i . .
DENA, INS, Reuters, NYHT I nistra vietnieks Maknils paskaidro-
Amerikäpu preses pärstävji pie-prasijuäi
äriietu ministram Matsalam
zii;ias par „satraucosi nepietieka-mu"
Padomju Saviei^ibas organizä-ciju
preses pielaisänai Maskavas
konfcirence. Padomju Savieniba pa-zii;
K)jusi, ka telpu trukuma dej ne-vares
pielaist, konferences noverosa­nai
yairäk-kä 20 amerikäi;iu zurnä-listu.
Vizas iebrauk§anai JKrievijä
bija pieprasiju§i 73 zurnälisti. Tagad
pres.es apvieniba pieprasijusi, lal
Marsals izgädä iebräukäanas atlaujas
mazäkais 52 ASV; laikrakstu pär­stävjiem.
Äriietu ministru vietnieku konfe­reneei
Londonä krievu pärstävis Gu-sevs
iesniedzis priekslikumu, ka öet-räm
Melvalstim Väcijas miera ligu-ma
jautäjumos vajadzetu uzklausit
vienigi 12 mazäkäs valstis, proti, täs
Eiropas valstis, ko väciesi tieäi oku-pejusl.
Pec angju priekslikuma, ko
atbalsta ari amerikäi;ii,' sis valstis ir
Albänija, Bel^ja, Baltkrievija, Dä-nija.
Cechoslovakija, Griel^ijä, Luk-semourga^
Holande, Norve^ija, Poli­jä,
f^adomju Ukraina un Dienvidsla-vija.
Krievi nepiekrit angju prieks-likumam,
ko atbalsta ari amerikäi>i,
ka bez tam jäuzklausa ari ;öotru bri-tu
dominijas, tndija un Brazilija, bet
^ina, kä piektä lielvalsts, butu pie-aicinäma
tieäi ministru padome.
Krievu priekslikums, ko noteikti no-raidija
ASV, Anglijas un Francijas
pärstäyji, kä raksta „New York He­rald
Tribune," dotu Padomju Savie-nibai
sesu balsu Vairäkumu mazo
valstu saime. ASV bez tam' vispär
negrib uzklausit Albänijas pärstävju
domas, jo tai nav ar sö väisti diplo-mätislsiu
sakaru, un sayä' laikä Pa­domju'
Savieniba täda pa§a iemesla
del noraidijusi Portugäles lidzda-libu
UN.
Anglijas apaksnamä debates par
ärpolitikas jautajumiem äriietu riii-iis,
ka Anglija priecätos,xJa biitu ie-spejams
tapat kä ar ASV, panäkt
vienoäanog par bru^oäanäs izltdzinä-
§anu ari ar Padomju Savieniba
Anglija esot ]oti pulejusies §o noli-gumu
panäkt. Idens konservätiväs
partijas värdä paskaidrojis, ka pec
viiia ieskata Anglija nevarot darit
nekä vairäk, kä aicinät Krieviju uz
saruriäm. Esot Krievij as darisana,
vai tä äo uzaicinäjumu piei;iem.
NYHT, NC
Naves sods
pieciem DP
Amerikänutre§äs armijas militä-räs
policijas komandejosais virsni^ks
pazinojis, ka pieciem militärästiesäs
notiesätiem DP izpildits näves sods
nosaujot. Saska^ä ar mlUtäräs val-dibajS'izdotp
likumu tas ir vienigais
Apvienoto Näciju >i^iederigiem pie-merojamais
näves soda izpild!§anas
veids. Notiesätie ir tris poji un div
griel^i, kas izdarijusi slepkavibas
brunotas laupl§anas, izvaro§arias un
lidzigus smagus noziegumus.
Militärä tiesa piespriedusi cietum-sodu
no 2 meneäiem lidz vienam ga­dam
seäiem Bambergas zidu DP no-metnes
iedzivotäjiem par u4>ruku-mu
amerikä^u un väcu policistiem
kädä nometnes pärmeklesanä. Div
apsudzetie attaisnoti, no kupiem
viens bija zidu galvenais aizstävis
tiesä, ko apcietinäja prävas laikä.
Tris DP —' viens ukrainis, viens
dienvidslavs un viens nenoteiktas
tautibas ^' militärä tiesä Stutgarte
soditi ar 30 menesiem cietuma par
23.000 väcu pärtikas kartisu zädzibu
no spiestuves Misbachä pie Minche-nes,
Karti§U"'kuponus vii;ii pärde-vusi
melnajä tirgu, DENA, DM
svitrots, ka jäatjauno Latvijas, Lie-tuvas
un Igaunijas ag/äkäis b^vibas
un neatkaribas status. Sie ir svai
rigi värdi no lieläkäs demokratiskäa
valsts specigäkäs partijös vadlbaa
un mums nkv ierhesla'domSt, ka ta-nis
izteiktais- viedoklis varetu mai^
nities; Sie värdi atkärtoti apstiprt
na, ka taisnlba un tiesibas i r musi
puse un ka Baltijas valstim nodari^
a nosodäma pärestiba. Ir skaidrsi
sa, ja tas stävetu ASV vara vien,/
Baltijas valstu neatkariba butu at*
jaunota, to demokrati^ vaisto ie«
?iärta restaureta un pa^visu pasaull
izkliduäie B^ltijas^ tautu-pledengie
ar priekii butii at|riezu5i0s ^savas
tevu mäjäs, lai tä|«t/ki^/b)ri^S|iä3 c l -
i;iu laikos bez sveäai pa4omä'*Uiii;pa«
lidzibas atjaunotu kara gapoatitSs
setas, un miera, brivibä un pär^Ö-
Dä tapat dzivotu kä laimigajos heat-karibas
laikos. „Lithuaniän Bulle*
tin" publieets Lietuvas ätbrivoäan^i^
komitejas iesniegums UN lietuvju
DP Jautäjumä. lesnie^umä, starp
citu, teikts: Baltijas tautu DP Jau-täjums
ir starptautiskas dabas un
tas paliks täds, lidz nebus atjaunota
Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ne­atkariba
atbilstoSi Atlantijas diartä
un UN statutä ietilpinatiem taisni-bas
un ^sibu principiem. Lietuvj^a
DP ir oträ pasaules kapa tieSie
upuri, vii;ii jutas tiesigi.sanept
starptautisku aprupl la&ä, kaa v i*
i;ii€m, kläjas visgrQtäk. ^ VIIJLU stija
kara laikä-Wjwsi;,pt?v*ataoJ^
cena, kadu viijiem näcies . mafcsät
par savu uzticibu rietumu. demokra*
tiju lietai un ideäliemi bijusi augstsu
Lietuvju DP ar saSutumu noraida'
ieintereseto aprindu pret vu;iiem
verstos apvainojumus profaSistiskä
nostaja un sadarbibä ar väcieäier(x.
Lietuvas valsts pec täs atjaimoäa-nas
ar cie^u un pilnä apmerä'lioli-dzinäs
tos parädus, kidus täs D^
starplaikä butu uzi3L§musie3.
lesniegumä ietilpinätas §ädas Hb-tuvju
DP veleäanäs: 1) Nöt^ikt
v i i ; LU t i e s i s k o s t a t u s u . Bal«
tijas tautu beg}iem rietumu sä^iM-roto
okupäcijas Josläs Austrijfi un
Väcijä gan pieS^jiirts DP statu^,. bet
trukst noteiktu u^ skaidru iooteikä^
mu tieäi l^ädärh personäm tieslba
SO statusu. Lidz är to trijäs Josläd
§ini zit)ä pastäv vislieläkä da^c^bä,
Kamer dazäs yietäs Baltijas tautu
DP var savas lietas kartat sameta
brivi, citäs viilein noliegta pärvie-tosanäs,
aizliegta prese un savas oi>»
ganizäcijas, un tiesiskä ziig^ä ti^ no-städiti
sliktäk par väcieSiem, it* ipaä
Austrijä. Lai noverstii nevaj^dÄlgus
pärpratumus pärbaudfis^ izteiktij vS-leäanäs,
lal konsultetu uztlc^maa
personas no pa§u DP vidus, 2y Ät«
\a\it Lietuvas konsuliem darboties
okupetajä Väcijä un Austrijfi. 3) Uz-dot
organizäcijäm, kas atbUdigas par
DP aprupi, gädät_ par DP dzives äp»
stäklu uzlaboSanu. 4) Pani&t lemu«
mu par lietuvju DP pagaidu novie-to
§anu vienkopus rietumu Väcijä,
kas pec komitejas ieskata butvi vis-piei^
emämäkais atrisinäjums patrei-zejä
politiskä situäcijä. 5) Dot lie­tuvju
DP pärstävjiem iesp§Ju aiz»
stävet viiju Jautäjumu pie starptau-tiskajäm
organizäcijäm, kurämuz-ticeta
DP problemu petiäana un at-r^
sinääana.
lesniegumu parakstijis Lietuvas
Atbrivoäanas Komitejas pridcSsedis
M. Krupaviöius Un tas iesniegts UN
pagäjuää gada beigäs. Par rezultä-tiem
pagaidäm ziij^u na^ un tas ari
ir saprotams, jo Sädu .jautäjumu
kärto§ana prasa pacietibu un pules.
Ir apsveicams katrs labi pärdomäts
solis musu kopejä lietä un äini zi^ä
nekad nebus darits par daudz.
Ja mes salidzinäm tagadejos ap^
Sftäkjus ar apstäkliem 1918. gada,
irad Baltijas tautäm näcäs izcinit si-vas
ci^as par savas neatkaribas at-zisanu,
kad mums truka pietieko§u
lidzeklu, piedzivöjuäu darbinieku uri
citu vajadzigo labveligo prieksnotei-kiimu,
tad uzmäcas jautäjums, vai
tagad patiesäm tiek darits viss ie-sfjejamais
musu taisnäs lietas aizstä­vesänai.
V. M. ,