Bavarijas Latviesu vestnesis, June 17, 1947

              ffliaudljät. kas Ä?ttai8iia
J^o Isti sQta?" °'^'^"«^JaJ
PPoos jau man ar S 1%
Ke yiesttodäm
|Mftas mani gaidijg»«H
[» ..»a tad sauc tno
|at«*ungus.
ipsauca divus väo,,
•Inspektofs s t e i j £ \ ^ i
vei A
1^1?? m me^iet affS ^
N duryim. Sargs ]TJ^:
kgan velkas cSäM*^
a negaidot inspekto» . •
^u;,l,auda pelnlto'aft|
e Junis vajadzes
^iW?sa atjauju kuW2i
ad,. ja .vd kas vajädzigif
•UPt to iovakar.LaiSj
.;kas;äovakar vei kirtota.
i«^torain it absoluti skffi'
buhekli ku)^ bija ap^emi!
lisfvest, bet oträ kamera - i i
% kurS teicäs salni atradli
ila jaunu bi^eti. Tagadlii
hokärtot dazas priväta #
iMSanas. Ku^is rit aiziet, bl
M.paliks krastä, lalsaihall
l^tau. Tiem diviem tajä toi'
gtnferä jälauj savästarpias
nies, To, ko -vi^i runäs,
[?daä citi. Ne vien drfrdesyli^
rfjigi pieräkstis. Bet kä labi
f ,,30Jä Anna" vai ^
Authorized by — Lizenz —
izdolanas ^atfauja: ICD-OMBG
Atbiidlgais redak.
tors -** Editdt in-Cblef:
KSrIi* Babäcs. vietnleks:
Alebsandrs Uepa. redakci-jas
eekretärs: Biaksis CoU-tisi
re'liktori: AndrSjs Rit-dzis
(Mincbienf), Barljs Min^
denbergs (Esllngenä). Ar-aolds
Smits (sports). Zigurds
BSrda 'tefbiiiskais lekärto-
LATVIAN NEWSPAMI
Nr. 44 (51)
OMIeo» 1947. f. 11. jfmiS
ImSk otrotenas on plekUttt-ii
§8 lEödvSIs: BavSril^
apgab&la latvteSo komlt^
ozdevmng LatvleSn pretes
dafbUileko saaarbib&s kopa»
aedakeUa; GOnsbars/D. Bfir-term
te? • Landisaiui • PL \
% n tl Pdnted bf 8eliwS^
Voikstiiait cmnsbiirg/IHm..
BOrgena. • ff^ndmanByPl. f:r
Metiens • Ulrciil«tl6ii: $m
ti
BEvms MARSALÄ RUNU NOSAUC PÄR VIKNU NO NOZIMIGAKÄM
' PASAULES VESTURE
PapUdlnot savu Harvardas universitäte teikto runu par Eiropas vai-stu
sadarbibu saimiiiecisko prbblemu ätrisinaSana. ASV ärUetu ministrs
MarSals preses konferenfce VaSingtonä paskaidrojis, ka savä sadarbibas
plänä vi^g ietilpinot ari Padomju Savienibu. Anglijas ärlietu ministrs
• Beyins, kas MarSala jplänu vislieläkä merä apsveicis, Parize uzsäks sa-ninas
ar ministru prezidentu Ramadje un ärUetu ministru * Bido par
B!ar8ala pläna reälizegana Bido bija uzaicinajis apspriedes picdalities
ar! Padomju Savienibas pärstävjus; Bevina sai:unas Parize tomer no-tilsiot
ari gafljumä, ja Padomju Savienibas piekritoSa atbilde nebus sa-fiemt^
9
idze?"
kgäjusas vairäkas dienäs, ku*
^^^is strädä inspektöra lai
, kad äbols jaukrietninöbrii
aicina pie sevis matrii
ir .par. traku!!*, lielu nikniK
»lodams, S. triec duri pRi
|.„Jusresiet melojis, pa§am in*
:am! Vai jus ari ziniet, taJ
par : to draud? Vai, jus niai
ka. ,muza • atlikuäo dajii;
pjädiies pavadit cietiimä?"
[oza pa§apzii3La, kas nekadi
tebijajauuz kuia, tagadif
W'pavisam/ Sajäs nedau-;
äienas viris ir daudz prätojiJ.
i häkotni un to saskÄ;
„Jäs-kräsäs. Taöu tas paklaj-,
ars, -kas Java karus säkt »
lielmam II kä Hitleram, vmi
päräk stiprs. „Es n e »
, rhan. tä piekodinäja," m
M atstästa, uzzinäjis, ka t
k jau noskaidrojis vii?a 5a^
petu pie uzejas tilta. m.
p\x\\x im ari daudz soW^l
ibutu no .vii;ia täs z i Ä
s,^ko vins patie§äm g » :
|; ' (Turpmäk beigas)
5ju grenadieri Alfredu ^
Sdieer), dz. 1926. g. 23.IJ;
rgä,, Fp. 11939 B(?^.. K|
r.,15: sept. pazudislga*
pkärtne. Säkumä bijis»
iier AusbUdung Bat
Kai., Thorn), bet mt^
idies,Eigäun-deviesuzKa|
"".'zinas no turienes ly^J
f.. :Rakstit Vold. BauinJ
Id Segeberg, Holstein^ m
[u Berzi^u"; no RFK, ^
W e Tenis Golde: (24)^J
lamp. 'C/114 un Jur^J^
|(13b) Lettenlager ,Kiein^^j
>burg. .
Savä papiidu intervijä Marsals
iiorädija, ka uz äomu par Eiropas
valstu cieäu sadarbibu saimniecis-kajä
jaunuzBuve vii;iu pamudinäjis
Vinätona Ceröila .Eiropas Savienoto
Valstu projekts^ Eiropas valstu pa-
Su kopigi izsträdäto jaunuzbuves
planu ' täd ASV varetu atbalstit ar
* plaääka merpga financiäl,u palidzibu.
Mar§als nemineja konkretus iespeja-mäs
palidzibas apmerus, bet, kä AP
ziipio, ai:lietu ministrijas apifiidäs mi-netas-
sjmnmas, kas öasniedz vaträkus
miljardus. dolaru ik gadu vairäkus
gadu5 no vietas. Kad MarSalam jau-täjä,
ka, javi^am §ädi pläni bötu,
viij|§ tagad par tiem n^runätu.
MarSala Eiropas palidzibas plänu
Joti sirsnigi apsveica Anglijas ärlie­tu
ministrs Bevlns, paziijiodams, ka
' Anglija uzi;iem5öties §ini lietä iniciä-tivu,
me^not Eiropal atvesejoties ar
Mar§äla pläna palidzibu. Anglija
nekavejoties säk§ot sarunas ar Fran-ciju
uh citäm valstim par pläna reät
lizSäänu. Bevlhs Maräala runu ap-
' zlmSja par vienu no nozimigäk^jäm
runäm pasaules vesture. Neviena
näcij^ nedrikstetu kavet §1 pläna
Te§liz§§atiu< ideolo^sku motivu dej,
It sevi§lj:i feevins apsveica. MarSala
nörääljumu par Padomju Savienibas
j^etilpinääanu to valstu skaitä, iiz ku-fam
varetu attiekties ASV financiä-lä
palidziba MarSala pläna ietvaros.
-Bez tam Bevins aizstäveja domu par
tieSi veleta pasaules parlamenta ra-diSariu.
VipS gan pats to laikam
vairs nepiedzivoSot, bet tomer cijii-
Soties par Sis domas piepildiSana
Angju nedejas laikraksts „The
Economist" pirms MarSala papiidu
paskaidrojuma publiceSanas gan iz-teica
nopietnas ba2as, ka Padomju.
Savieniba varetu MarSala pläna reä-lizeSanu
kavet. Ar komunistu par-tiju
palidzibu visä Rietumeiropä e5ot
lespejams panakt ikviena nevelama
pläna saboteSsuiu. Franöu komunis­tu
laikraksts „L*Humanite" izsakäs,
ka butu absurdi iedomäties, ka Pa­domju-
Savieniba varetu pieijiemt
uh pielaist. kapitälistiskäs sistemas
palidzibu savä saimxiiecibas sistemä;
Angju oficiälo aprindu säkumä pie-sardzigo
nostäju MarSala pläna lie­tä
tagad Jikvidejusi Bevina runa
^ kupä viijä So plänuy starp citu, no-sauca'
ari par tiltu starp rietumiem
un ^ustinimiem. ASV ar visu savu
milzigo potenciälu Sini gadijumä
velcot svetigu darbu visnesavtigäkä
»veidä, gläbjot Eiropu no otra sa-blrukuxna.
. .
Ari ON gene?:aiseki^tärs Ti-igve
' lijs paskaidrojis, ka UN gatavojo-ties
atbalstit amerikä^u palidzibas
piedäväjumus Etropai: Jautäjumu
z buve
ITO Rasmani, dzim. W
.meHlemä^AnnaRaJ,
ängen, DP Camp, O»' ji
1
rVUAS" ABONEMEN*
iot laikrakstu pa f ^
jksempläriem
RM 5.- «nenes', g g. Svi vairäkparSeKsj^,
- RM 4.-- menes P^^
tu- Sludinajum« ^^^^^^^^
- par vienslejig'^ i^^Lj,
vaf tai atbilsg &
go meklesana^s^uu.^^
rindäm - ^Q^^^
rin^äm pec Pf^^^ sifldl-
,ementu Piet^^i '
naudas P^^^L M
ndence adresejaina
(13b) Gunzburg^^^^
ter " Ls^än^\^
pazemes arsenams
»JDaily Mail". speciälkorespon-dent$'
Stokholmä zipo, ka Zviedrija
bayg fabrikas pazeme, lai pasargätu
täs: pret iespejamäm' briesmäm.
Zvi^ciru armijas virspavelnieks ^e-nerälis
Jungs paskaidrojis, ka tas jä-dara
droSibai pret atombumbäm.
Dabiskiö apstäkji Zviedrijas kalnos
ir Sädam pasäkumam visai izdevigil
Viens no pirmajiem, kas säcis in-
' tereseties par fabriku novietosanu
pazeme, bijis Zviedrijas lieläkä elek-tribas
uzijemuma ASFA direktors
veläk pievienojusies citi un 1945. g.
uzceltas pirmäs pazemes fabrikas
Zviediijä, Dazas fabrikas ir stingri
slepenas, bet par trim Joti svärigierr
' uzQeiriumiem zfi;ias izpausta^. Viena
no sim fabrikäm ir Bolindera. -
Munkteila aviäcijas mötoru fabrika
pie Eskilstunas, otra Zviedrijas aviä­cijas
fabrikavkurnesen esot izgata-votas
pirmäs zviedru tubinlidmasi-nas,
tresä ir Boforsas iero6u fabrika
kas tagad ari atrodas pazeme.
DM
näkoSä menesi apspriediSot UN
saimnieciskä komisija Eiropas jaur
täjump|s. Lijs/izteicäs, ka aiz Mar­Sala
priekSlikuma par Eiropas päS-palidzibas
programm^ pasteidzinä-
Sanu stävejuSas Apvienotäs Näcijas.
AP no labi inform§täm angju ap-rindäm
zi^ö, ka drl[zumä sasaucamä
visu Eiropas kara skarto valstu dar-ba
apspriede konkretas programmas
izstradäSanai neesot ^gaidäma Pa­domju
Savienibas piedaliSapäs, jo
tas nozimetu täs saimnlecrekäs po-litikas
mai^u Austrumeiropä, kas
tagad orienteta pilnigi padomju
vi^zienä. No ASV ärlietu ministri­jas
aprindäm näk zipa, ka ASV paS-laik
steidzami izsträdäjot projektu
24. miljardu dolaru izlietoSanai lidz
1951. g. Eiropas demokratisko valstu
saimnieciskajai atbälstiSanai un ko-munisma
apkapoSanai.
AizejoSais ärlietu mini^ra viet-nieks
Eöesons izteicies, ka Padomju
Savieniba esot tä, kas stävot ce}ä
fiiropas saitnnieciskäi atveseJöSanai,
ar savu politiku Austrumeiropä, pre-teji
Jaltas nöligumam, pilnigi sai^-
tot pie sevis satelitu valstls tm ntipat
izdaröt „bezkauhigu" apvSrsumu
Utog^ijä. ASV ^ksprezidents Her-i
berts Huvers iesniedzii? senätam :Ves-tuli
ar 8 punktu priekSliJcumu, ki^-ä
bridina no päräk izSl^erdigas Slj:ieSa-näs
ar ASV palidzibu Eiippai. Hu­vers
ieteicpreCueksportu kontrolet
\m preces izvest tikai uztädäm,val­stim,
kas var garantät, ka spejigas
ari H Z priekSu saglabät savii rietuiÄu
civilizäciju un' otientäciju, PaSreiz
dtiaoss esot lieläkais vlsä ' pecka|:a/
periodä. NYHT, BBC
funkcifam
Laikrakstä »JLatvju Zii;ias", kas iz-näk
Stokholmä, S* g. 4. junija numu-rä
publicets Latvi jas Centräläs Pa-dpmes
pazii;iojums „visiem Latvijas
pilsoijiem ärzemes", ka tä kä Latvi-jas
republikas Saeimas priekSsedis
Dr. P. Kalnii;iS un pirmais priekSse-ia
biedrs K. Pauluks Ir miruSi, „Lat-vijas
Centrälä Padome, kufä leiet
nedejäs likumigl ieveletäs Saeimäs
oiecas lieläkäs demokratfskäs parti-jas,
un, proti: Latgales kristi^ozem-^
nieku partija, Latvijas sociäldemo-kratiskä
strädnieku partija, Latvijas
zemnieku, savieniba, jaunsaimnieku
partija un demokratiskä centra' ap-vieniba,
un kufäm 1931. g. ieveletä
Saeimä pieder absoluts vairäkums,
konstate, ka saskapä ar Latvijas re­publikas
satversmes 16. un 52. pan­tu,
Saeimas priekSseSa un valsts pffe-zidenta
funkcijas pätgäjuSas uz Sa-
•eimas priekSseia otro biedru biskapu
Jäzepu Rancänu".
§0 aktu, kä min „L. paraksti-juSi
Latvijas Centräläs Pgdomes
pärstävji Väcijä J. Rancäns, V. Bast-jänis,
A. Klive, A. BJodnieks un B.
Krufca un Zviedrija Br. Kalnli;^, V.
Tepfers un V. Teikmanis.
st
ti
Ci
Padomju virspavSlnieka Uiagarijä ftenei^ Sviridovs svetdien m»
raidijis ari otru ASV notu, kur$ piepra^ata Ungarijas valdibas maS^as
jautajuma noskaidroSana.
f»
il
Sutiju notas
Latvijas sutnis Uelbritanijä K.
ZariijS iesniedzis Anglijas ärlietu
ministrijai notu universäläs pasta
unljas kdiigresa gadijumä, kui-ä kon-state,
ka Latvija gan miftSta par uni­tas
dalibnieiciv bet kongresä nav. re-prezent5te.
Notä! pasvitrots, ka Pa-domju>
Bavi^lWt|?f(ay^ lipsÄ . hmät
tatvijis republikas väraä, un iztelkta-cerlba,
ka angju valdlba nepiekij-tis
t^diem kongresa Idmumiem, kas
kaut kä varetu prejudicet Latvijas
kä neatkarigs^s un suverenas repub
likaa stivokli.
Täda paSa satura notas Londbnä
iesnieguSi ari .abu pärejo Baltijas
valstu sliti^t bet VaSingtonä sutnis
p l . A. Bilmanis un turienes Igauni-
Jai un Lietuvas pärstävjL
likumprojektu par 400.000 DP ielai-
Sanu ASV.
zisies ar
LATVIESU MÄCXTSJS A. KLAUPIKS REFERE ASV BAPTISTU
KONGRESA
DP jautajuma IzkärtoSanä dzivuj BBC ziqo, ka ASV republikänu
lidzdalibu daudzäs valstis säk sa- pärtijas frakcija ieteikusi kongresam
biedriskäs un reli^käs organizäci- — ^ — ^ ^ ^ « ^ ^ x .
jas. Nesen ASV notikuSi divi bap-tistu
kongresi, ^ixfos piei;^emts 1§*
mums atbalstit projektu par 400.000
DP ielaiSanu. LatvieSu baptistu mä­eltä
js A. Klaupiks ASV baptistu
ziemeju kon^esä sniedzis pla§u pär^
skatu par latvleSu trimdas gaitäm
Väcijä un musu ilgäm un veleju-miem.
Par igäui?u tautas likteni re-feräjis
mäcitäjs J. Kaups.
A. Klaupiks vestule inform§, ka
abos kongresos BijuSi pärstäveti tur-pat
10 milj. ASV dzivojoSo-baptistu.
Pec sanäksmem ASV baptistu drau-dhx
äenerälsekretärs Dr* Luiss mä-citäjam
A. Klau^ikkm päminä uz-sveris,
ka reize ar ilemuma pieijiem-
Sanu plaSä baptistu saime jutas lidz-atbildiga
turpmäkä DP likteija kär-toSanä
un visiem spekiem centisies*
panäkt, lai Amerilcas Savienotäs
Valstis iecelotäju uzpemSanä räditu
priekSzimL H. M
Vicnosanäs
par DP ielaisanu
Francijä
Kä zinäms, jau ilgäku laiku noti-kusas
sarunas par DP ielaisanu un
nometinäSanu darbä Francijä. No
kompetentas latvieSu pärstavju pu-ses
mus infoi?me, ka pagäjusäs ne-deja^
beigäs Frankfurte pänäkta vie-nos^
mäs par 50.000 amerikä^u joslas
DP pärvietosanu un nometinäsanu
darbä Francijä, kur vislieläko daju
no Siem DP gribot nodarbihät lauk-saimniecibä.
arba apstäkjiem
Holandes valdibas äiclnäti, 14. ju-nijä
uz Amsterdamu izbrauca lat-vieSii,
lietuvieSu, igaui?'u, poju un
ukraii^u DP pärstävji, lai iepazitos
ar darba un dzfves apstäkjiem Ho-lande.
Ari Holande salmnieciskäs
dzlves V atj aunoSanai trukst darba ro-kas
un pirms daiiem meneSiem vai­räkas
Holandes sabiedriskäs organi-zäcijas
griezäs pie valdibas ar iero-sinäjumu
uz^emt 5000 Baltijas tautu
DP. Sarunu rezultätä tagad näcis
aicinäjums jautäjumu apspriest tieSi
ar ieintereseto tautfbu DP pärstäv-jiem,
reize dodotiespeju iepazTties
ar dzives un darba aostäkjiem Ho­lande.
No katras tautibas uz Holan-di
izbraukuSi 3 pärstävji. LatvieSu
DP pärstäves LCK darba nozares
vaditäjs prof. R. Markus, LCP locek-lis
J. Aräjs \m Baltijas lautu 'sie-
\fieSu padomes prezidija locekle vT.
Erdmane. Holahde delegäcija uztu-resies
apmeram 14 dlenas.
PagäjuSä nedelä apmäcibä un dar­bä
uz Holandi deväs Baltijas taxitu
jaunavas. Latvietem pirms aizbrauk-
Sanas Eslingenas lOT^^ pa^.
sniedza galda standartiijius nacionä-läs
kräsäs, dodot cejä lldzi velejumu
un aicinäjumu vienmer atmineties
latvju tautu. H. M.
Sai notä ASV pärmeta Krievljai
„flagrantu • iejaukSanos" Ungarijas
iekSejäs lietäs un pieprasija koplgii
amerikä!;iu, ang]u un krievu izmek-leSanu,
lai noskaidPDtu, kä komunisti
Ungärijä tikuSi pie varas. Notä
teikts, ^ka Krievija e^t parkäpusi
Jaltas vienoäanos un ari tris valstu
pamiera ligumu.ar.Ungäriju. Piemi-neta
iespeja nodot Ungarijas jautä­jumu
UN.
Si ASV nota iesniegta vienlaicigi
ari Ungarijas un Anglijas valdlbäm.
VaSingtonä nota publlceta öetras
stundas pec tam, kad ärUetu minls-'
trlja bija Izdevusl pazli;iojumu, kas
versäs pret Bulgärljas opozlcijas va-ditpja
Petkova apcietlnäSänu. PaSä
Ungärijä nota tomer prese'nay pub­llceta.
Notas noslegumä teikts, ka
gadijumä, ja Krievija neplekritis
„tris Helo" izmekleSanal vai „cltäda
velda pietiekamai izmekleSanai**, tad
ASV apsvers „tädu täläku ricibu,
kadu uzskatis par piemerotu*^ saska-i;
iä ar JaltasrVlenoSanos, pamiera l i -
gumu un tas plenäkumlem kä UN
loceklel.
Reuters zii>o no Londonas, ka ari
Anglijas vestnieka personigäs pärru^
nasar ärlietu ministru Molotovu, lal
noskaldrotu^ Krlevljas nostäju Unga­rijas
jautajuma, nav deviiSas ceretos
panäkumus. Sarunas gan radusles
iespeja skart plaSäkus jautäjuraUs^
Reuters plebllst, ka Saiä sarunas to­mer
nav paveruSäs nekädas teredzes
uz padomju Intervencijas saSaurl-näSanos
Donavas telpä. Täläk a^en-tura
zi^o, ka, pec Londonas labi In-formeto
aprindu domäm, ASV un
Anglija gandrtz butu gatavas säkt
pretso|us pret pladomju lespaida sfai-ras
paplaSinäSanu austrumu un cent­rälä
jä Elropä. Bet tomer esot jädo-mä,
ka ASV vlspirms gribes vekelz
personigl uzijiemt kontaktu ar vadoi
Slem padomju valstsvirlem, iekäms
IzSkirsies par jaunu politlku Sai jau­tajuma.
BijuSais Ungarijas ministru prezl-dents
Nadiljs un vii^a piederigie
starplaikä ar speciälu lidmaSinu ie4
raduSies no Sveices ASV. Pec iera-
Sanäs tie sai;;iimuSi diplomätu pases
un skaltäs „seviSki apmekletäjl*'.
Ungarijas ministru prezidentä
vletnieks Sakatiss, kas no soclälde-mokratu
kongresa Clrlche leracQes
Parize, preses konference paskaidro­jis,
ka Padomju Savieniba dävinä-jusi
Ungärijal 200 milj. dolaru un at-teikusies
no visäm reparäciju prasi-bäm.
Pie tam vii?S piebildis,. ka „tas
notiek tai, laikä, kad misters Tru-mens
noräidiji§ mums 20 milj. do-^
laru kredita pieSkirSänu."
Jaunais Ungarijas ministru prezj^
dents Dinniess tai paSä laikä Budar
pestä paziijiojls, ka „atkritejus*' Un­garijas
diplomätus nodostiesai. Viens
no vadoSiem Ungarijas komunistu
vaditäjiem Revajs komunistu laik-rakstä
„Szabadsag" raksta," ka at-rasta
käda vestule, kupä ASV ärlietu
ministra vletnieks Dins Eöesons ple^
solijis bijuSajam Ungarijas ministru
preiidentam Nadzijani „palidzibu'*.
Maskavas „Pravda", pec „New York
Herald Tribune" informäcijas, no-saukusi
amerikäi;iu reakciju uz ho-tikumiem
Ungärijä par „neve)lklu
me^äjumu radit incidentu, kas iz-jauktu
UN". Täds esot Vandenberga
. vadito amerikäpu senätoru grupas
noluks, kas ieteic nodot Ungarijas
jautajuma apsprieSanu Apvienotäm
Näcijäm. „Trud" raksta, ka ameri-käi^
i ar Nadzija palidzibu esot cere^
jusi reälizet savus „ekspansijas plä-nus
Ungärijä", bet viijiu nodomi ^nav
izdevuSies.
Jopmjäm nav skaidrs, kädas ist
bijuSas sarunas par valdibas maii;iu
Austrljä. Austrijas kanclers Figls
parlamenta no jauna pazii;iojis, ka
vilja valdlba nedomäjot atkäptieai un
ka vii>a partija nedomäjot ielaisties
sarunas arkomurtistiem. Komunistu
lideris Fisers, turpretim, turpina ap-galvot,
ka Figls pec komunistu- pra-sibu
uzklauslsanas esot bijls ar mie-ru
ar savu valdibu atkapties uni iz-sludinät
jaunas veleSanas. FiiJers
pieprasijls, lal parlaments ieeel ipaSu
komisiju, kas noskaidrötu, kädä vei*
dä istl norlslnäjuSäs Figia un komQ-nlstu
sarunas. So' prasibu paria*
ments noraldljis. Austrijas soclälis-tu
Hderis patelcis, ka, pec vlijia do­mäm,
Figls » kiadijles, vispär säk-dams
arlcomunlstlem runät. Nerau-gotles
uz to, soclälistl turplixäSot vai-dibu
atbalstit, ja vien tautas partija
rIkoSotles atklätl.
DENA, NYHT, NZ
IpNAS PROTESTI PRET
lEBRUKUMU SINKIANG;|
Pec ärzemju noverotäju atzlnuma^
Tälajos austrumos säcles kafS bez'
ka^ra pietelkuma starp k^J^ieSu ar-mlju
un Äre jäs Mongoli jas kara-speku.
IjLinas valdiba zl^ojusi, ka no
Mongolljas notlkusl Inväzlja Ifjnas
rletumu provlncä Sinklangä un uzde-vusl
savam vestniekam Maskavä ie-sniegt
protestu Padomju Savienibas
Valdibal un'. ÄrSjäs Mongolljas sQt-nlm
par 5inas terrltorljas alzskär-
Sanu, lebrukums esot valräk neki
ylenkärSs robeilncldents, un tajä pie-dalijuSäs'
ari lldmaSInas ar padomju
hozimem.
Jau pagäjuSäs nedejas säkumaie-bruceju
karaspeks bija ievirzijles ap
350 km dzili Sinklangas orovince.
Käds mongolu jätnleku bataljons.
mln|t6 lidmaäinu atbalstits, nonädls
lidz PeltaSanäs pilsetai, lelencot tu­rienes
kinieSu gamizonu. Ar padom­ju
zlmem apzimetäs lldmaSinas bom-bardejuSas
^enerä]a Simhsilianga
komandeto ki^^i^Su karasp^ku. .^Dai­ly
Mair*^ speciälkoresponäents no -
Nanklnas ziijoja, ka plrmS >iformä-^^
cija par Siem notlkumiem nonäkusl
atklätibä tikal pec oiecu dlenu ture-
Sanas slcpenibä. Mongoju uzbruku-ma
Virzlens temets uz galveno ceVu,
kas ved uz galvaspUsetu Cunkingu. i
UP zloo; ka ^enerälls CangkalSeks
uzdevla alzsardzibas mlnistram lid-maSInä
doties uz Sinkiangas provin-ci.
Astoijiu dienu ilgajä cinä par Pel-taSanu
mongo]u spekl lletojuSi arl
tankus. Pastiprlnot kinleSu spekus,
Izdevles PeltaSanu atkal atgut, bet
ciijas turplnoties ar lielu sivumu.
Pusoflcifilä afeentura .,Central News
Agency** no Sinkiangas prdvinces^
^alvaspUsetas UrumMjas zlijo, ka
PeltaSanu Ik dlenas bombardejuSas
lidmaSinas ar padomju p^ziSanas zl­mem.
' ^ ..^^
Ärlietu ministrs VangSiöi, kas^
vestniekam Maskavä uzdeva lesniegt
abus protestus Padomju Savienibas
un, Ärejäs MoÄgolijas valdlbäm, iz­teicies,
ka notikuml tomer nenozl-mejot
nopletnu draudu li^lnas suve-reriltätel;
l^ina pllnu atblldibu par
notlkumiem uzliek Padomju Savie­niba^
paskaidrojis ärlietu ministri­jas
pärstävis Nanklnä.
„Dally'Mall" speclälkorespondents
no Sanhajas zipo, ka gadijumä, ja
%ln^ nebus apmierlnäta ar Padomju
Savienibas atbildluz täs notu, esot
iespejama jautajuma nodoSana UN
DnoSibas padomel. IJlnas centrälä
valdiba sapemusi konfldenciälas ?l-i;
ias no ASanas apgabala, ka padomju
alenti piel^erti neatl?iutos minerälu
petijumos Sitji apgabalä. Oficlälals
iemesls^iebntoimamltkä bijis tas, i
ka apcietinäti astopi Ärejäs Mongo­lljas
kareivjl, kas atrasti ASanäs
apgabalä. Apgabalä pärvaldnleks
pleprasijls Instrukcljas no Sinkian­gas
provinces gubemätora. Pedejals
devls rikojumu mongoju kareivjus
atlaist brivibä, bet rikojums celä aiz-kavejies,
un mongoju karaspeks sä­cis
uzbrukumu. Mongolu vienibas
virzoties uz Citajas pusi,Sinkiangas
provinces ziemejös, kur pirms da-ziem
meneSiem esot uzietas urana
atradnes. Y^T, DM
V
Xi
"ms
r i. 1 _ _ _ _
I