1947-08-16-01 |
Previous | 1 of 4 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
rai. te neo? Ta Pref ,! «iii N aplams S^"^! « Ä '^ iTikpat nehio ^1 |.l5Jäpsana. i domu lasKa^ ^ ' ' ^ n J parastäc "A."^ » izsiaf '^^ pie^llSÄl Mfeze jlateisfÄ^^^N ttne,. kas m£ m M - A ' ' tem.kabinetiemtfS'?^»^ .l5ezUielnaub oparraaDtsoIrhrniijnVil'X &^ skatamsLSft;;;*' nski dro^ Pieräditiem sadS ^ ^damu ksisanu un päiraidt , • gaisredzibu, retrospektivu gaiS.^ dota priekSmeta noteikt tä [psj. . dzivi). , Näkotnes p a r e» jautajums vei atrodas diste Ivokli. tzejot no siem. parapsidiolofc tiem, mes varetum arlpieskirizi. mu ticamibu Terezes attieci" pjäm. Literäturä pietiekami bakstiti 'un apliecinati vienlgicii. • • läsisanas gadijumi no kto .1 perspnäm; Gaisredzibas un,.'domu lasisanas no at{äW :aksti neatbilst zinätnes stingu-ii. prasibäm (skat. H . Driesdi,P5' bycholqgie). m f mI m Mii : (Turpmäk beigas) ungäru cietuma «rikänis Ml ka vii;i§ Balasagarmatas,pi ;elas-izteicis „nedemokratiskasi> par Ungärijas valdibf.; sutnis bija pret äo apciet** protest§jis. Kad protests» iija lidzejis, käds sutniecte J ;eks deväs uz cietumu: Visp«. veselu stundu galdija. W J patdca, ka arTuranstanan sanmäties. Sutniecibas» , ar to nebija miera, M §urp!" viijs teica. Dm m ^ e , fedzirdis mm ies laukä un tur nom^^ mm • Ä' 1 m m. m: w I M- 1 M W0 k kad ar vfija auto a»---, anskis ar savu Idas ,ASV sutniecibas apsaj» 5v :ä, Piederlgos Pie e^^^^^^ i novembrim. Adrese. u ^ Ien, PC . IRO- CafflP, l * " [onalkranitee^^_____^— ieznotljs 5 un pazi3?as: WT&^'^ Sverige. i m-mi m-m" £.),maksäim'c,5fir3*- iJit koUektiviva.^l^JJeäP»' Humn «"r ,,)„dii vienslejigu «f^^ii«ier8» ••^ T^Landmann-r"»* j m m AttUiorized by — Listenz — izdoSanas atjauja: ICD-OMBG :: AtbiMlgais redak* tora — Editor lck-Chlef:i Karlit Babäcs. vi<»tniek8: Aleksandrs Liepä, ledakci* Jas eekretärs; RUaksls Ciili-tisi rci-iKtori: AndrOjs Ra« diis (Mincheng). Barijs Min-denbcrgs (Esllngenä). Ar- QoidsSmits (sport*!). Zigtirds Bärda 'techniskatis tekärto> ^vanm 1%. LATVIAN NEWSPAPER Nr. 60 (67) Piektdien, 19^7. g. 15. augnslä Czaäk otroienäs OD picfktdle^ apgaoala latvleSn komitejas azdevmii» lAtvieiii preses darbinieko «aflarbibas kopa:: Redaiseija: GQnsbarg/D BUt-germ te? • Laodmaoii Pl. i . t n t: Prinled bT 9e!iwi^ VDlksblait Ottngbiirg/Doa. BQrgerm. • l<&ndoiano->PL - Y:: KOmiNÄCIJAS UN MmEJUMI BALKÄNOS DroSibas padoMes pöles rast vieno§anos par UN turpmako nostaja un ricibu Balltaim jautajumä palikusas bez sekmem. ASV pazlvojusi Drosibas padomei, ka amerikäi?u valdiba gatava säkt citu ricibu Griel^i-jas aizsardzibal, ja padonies akcijn Balkanu jautäjuma aizkavetu pa-domju veto. ASV pärstävis Her§els Dzonsons apsudzeja komuniisttis visa pasaule, ka tie atbildigi par starp'":idijuiniem Grie^ijas pierobegä. Grlelpijas zie-meju kaimii^ii esot agresori, uh ASV esot gatava stäties^sakaros ar citäm UN valstiin, lai vienotos par so}iem, kas Griekijai atkal atdotu täs neat-karlbu. Uz kompromisa atrfsinäju-mu vairs neesot ne mazako izredzu, paskaidroja Dionscx, ^.Pec ASV uz-skatiem Dienvidslavijas, Bulgarijas un Albänijas atbalstitie partizäni nozimejot Uelasj briesmas Grieljiijai. Partizänu bandu' nierlj:is esot totä-litäras valdibas radiSanu zem citu komunistu kontroletu valstu uzrau-dzibas. Ja UI^T ener^ki tam preto-tos, §03 draudus Grie^ijas neatkari-bai varetu noveisl;. UN vairäkmna stingrä nostaja pa-saulel paräditu, ka UN gatavas aiz-kavet agresiju, bet neveiksme butu zime agresoram, ka tie var rikoties nesoditl ASV neuzskatot saistibas UN par nobeigtum tikai täpec, ka vieiiu no täs merlj:iem aizkavejis veto. „Mes gribam to pavisam skaidri pateikt," teica Dzonsons, „ka. mes nekavesimles lidz pedejai iesp5- jai izmantot iMatru UN chartas ie-tvaros pieejamo lidzekli, lai uzturetu pasaules mieru tin nodroäinatu Grie-, ?jdjai visu iespejamo aizsardzibu, käda tai näkotne varetu but vaja-dziga." Dzonsons ieisiiliedisa Drosibas padomei rezoluciju, ku^^a padome aici-nata atzit A].bäniju, Bulgäriju un Dienvidslavij\3i par vainigam grielj:u dumpinieku atbalstiäanä un miera apdraudeäanä. Giiekijas jautäjuma debates Droäibas padome turpinäjäs vakar vakarä. Pec Badenbadenes radio zi^äm ASV^ ärlietu viceministrs Lovets pa-skaidrojis, ka ASV valdiba neesot saijemusi nekädu Griel^ijas valdibas lugumu pec niilitäras palidzibas un, cik vinam zinäms, par §ädu palidzibu ari nekas neesot runäts. Bet ja no Griejj:ijas täda veida lugumu sai;iem-tu, tad, izteicies Lovets, pav to varetu runät. Pareizäkais biitu Grieljiju hermetiski nosslegt no ärpasaules un tad iekäzeme likvldet vlsus nemie-rus, bet tädä gadijumä §o akciju ne-drikstetu ietekmet nekädi veto Dro- -iibas padome. Dienvidslavija m Bulgärijä esot noverojaima sagatavoäanäs varbute-jai „briväs M8,lj:edonijas". radisanai, zi!>o „New York Heraild Tribune" lidzsträdnieki bräji Alsopi. Dienvidslavija esot rekrutejusi un apmä-cijusi ipa§u raal;:edonie§u brigädi, kas sastävot no dumpiigiem Griel^i-jas maljiedoniesiem, un ieklävusi so brigädi dienvidslavu armijä. Brigä-de tagad esot novietota Bitoljä, kur tä stävot gatava vajad:!:ibas gadiju-mä säkt „tevijas atbrivoäanu'*. Ari Bulgärijä, Sofijä, esot notiku-äas „brivo maljcedoniesu" sanäksmes, kur runäts par neatkaiigu Malj:edo-niju. Pienem ari, ka daudzajäs bul-gäru- dienvidslavu valdibas pärstäv-ju Iconferences, kas beidzäs ar saru-näm marSala Tito un Georgija Dimit-rova Starpa, runäts par Sädiem ne-atkarigas Malfedonijas pläniem. Domä, ka jau izlemtas jaunäs „briväs Maljiedonijas" robezas un uz-buve. Ja sädi piiani«reälizetos, rak-sta Alsopi, par täs galvaspilsetu no-teikti izraudzitu Salonikus. u^skata . par iespsjamu, ka Tito un Dimitrovs vienojusies jaunradito väisti papildi-nät'ar nelieläm Dienvidsla^/ijas un Bulgarijas teiTitorijas da]äm, izvei-dojot „Lieldienvidslav3Jas federäci-ju", kura ijaunajai Malj:edonijas „valstij" butu IMziga loma kä A l - bänijai, Bräji Alsopi minejiimus par sä-diem pläniem atzist par tieamiem. Tos sagatavojot un turot rezer\'e, lai laistu darbä bridi, kad nebutu järe-kinäs ar izsl^lric;u pretakciju no rie-tumu puses. no Ate::iärn zii^oja par bulgäru karaspeka koncentrejumiem Griey-jas pierobeza. Sos zi^iojum^js esot apstiprinäjiAsas militäräs iestädes, ne2ii;iojot gmi nekä tuväka. PaSä Griel^ijä partizänu grupu darbiba turpinäjäs. Par partizänu atbalsti§anu Salonikos piespriests näves sods di-väm sievietem. Griel^u valdibas laik-raksts „Aestia" izteicis bazas, ka nesenie padomju protesti par noti-kumiem Atenäs varot novestpie dip-lomätisko attiecibu pärtraukäanas starp. Griekiju un Padomju Savie-nibu. Lidzlgu ricibu sagaidot ari no Dienvidslavijas. Polltiskäs aprindäs Atenäs apsver, ka iespejamä diplo-mätisko attiecibu pärtrauk^ana ar GriePcijas kaimii;iiem varetu veicinät „brlväs Grielj:ijas valdibas" nodibi-näsanos. NYHT Nesen zi^oja par baltieSu kara gustek^iem kädä gusteki;iu nometne pie Lionas, kur atrodas vairäki des-miti latviesu, igaupu un lietuvieSu. Musu tautietis Roberts Ivanovs, kas vii;ius apmeklejis, atvedis iiz ParTzi viiju atbrivoSans lugumus un ar franöu armijas protestantu garigäs aprupes vaditäja mäc. Linara at-balstu, kopä ar plaSäku iesniegumu, kura raksturots mQsu bij. karayiru stävoklis un nokJuSana väcu armijä, nodevis franöu kara ministra viet-niekam. 19. julijä kara ministrija Ivanovam pazii^ojusi, ka lugumi un iesniegums ar labveligu atsauksmi nodoti täläkai ricibai franöu tieslietu ministrijai, Izsakot pie tam cerTbas, ka baltiesus no Lionas gCisteki^u no-metnes drizumä atbrivos. Pec R. Ivanova ziiiäm, bez §iem tautiesiem Francijä gusteknu no-metnes izkaisiti vei atrodas ap 200—300 baltie§u. Ivanovs ievietojis Francijas kara gustekiiiu nedejas laikrakstä, 'kas iespie?ts väcu valodä un ko vienigo drikst gustekijiem pie-sutit, sludinäjumu, kura dicinäjis pazii?ot vei gustä esoSos lauUe§us savas adreses, lai tad varetu riipeties par §0 tautiesu atlai5anu. Egiptes ministru prezidents Nokrasa pa§ä §onedeJ jau otru reizi pieprasijisDrogibas padomei, lai tä izSljiir Lielbritanijas un Egiptes stri-du par Sudanas pänjaldlsanas tiesibäm.VioSpieprasiJa, lai Drosibas padome uzdod angliem izväkt savu karaspeku no Sudanas, jo pretejä gadijumä Sudana varot pärverstles par jaunu ,,Palestinu**. Ja UN nekä nedari§ot, teica NokraSa pasä, tad stävoklis varot izraisit ätklätu kafa darbibu^pret anglierai. E^iptes ministru prezidents gan apgalvojis, ka vii;ia valdibai nav no-doma tieäi pieteikt karu Anglijai, bet nemiers Sudanä un E^ipte esot tik. liels, ka sadursmes nav aoveräa-mas. un täs varot piei[>emt tadus ap-merus, ka valdiba vairs nespes täs ierobezot. Drolibas padome, kas apsprie2 E^ptes sudzibu kop§ pusotra nede-läm, tomer lidz §im izteikti tikai vispärigi atzinumi. Egiptes un Anglijas stridus vestu-re isumä ir §äda: PagäjuSä gäda maijä' säkäs anglu un e^ptieäu sa-runas par 1936. gada liguma revizi-ju. Sis ITgums deva -/^glijai tieslbas turet 10.000 viru karaspeku un 400 lidmaSinas E^ipte, lai aizsargätu Suecas kanäli. Tai pa§ä laikä säkäs ar! sarunas par britu dommijas Sudanas turpeako likteni. Kamer par anglu karaspeka atsaukSanu no E^ptes panäca pilnlgu vieno§anos, Sudanas jautajums nonäca strupce|ä. Efeipte pieprasija, lai lidzSinejo Sudanas dominiju uzskata par E^iptes sastävdaju, angU paskaidroja, ka lidz5inejam stävoklim Sudana jäpa-liek Kdz tam laikam, kamer suda-nieäi pa§i iz5kirsies par patstävibu. Daudzi ,domä, ka angU tä rikojas täpec, ka grib iekjaut Sudanu savä jauno atbalsta punktu sistemä Aus-trumafrikä. Sudana ir gandriz 3 milj. kv. km liela zeme, kur dzivo 6 milj. hammi-tu, semitu un ne^eru. Sis zemes ipaSnieka vara ir Nllas iztekas. 1898. gadä pec Ondurmana sakauSanas angU vienojäs ar e^ptie§iem par ko-pigu §is zemes pärvaldiSanu. Tagad anglu pärstävis DroSibas padome pa-zinojis, ka E^ipte apsudz Angliju piinigi nepamatoti. E^ptieSiem ne-esot riekädil tiesibu uz Sudanu, kam angli grifcot atlaut pa§ai lernt par savu näko§o parvaldi, DM, rWT '01 ms par Krievu pärstävji sabiedroto kont-rolpadome Berltne noraidiju5i ame-rikä^ u militärä gubemätora ^enerä]a Kleja priek^likumu par jaunas väcu naudas iespieSanu Berline, kas butu dala no vispärejä Väcijas financialo reformu pläna. Padomju pärstävji pastäveja uz to, ka daja no jaunäs naudas butu iespiezama krievu jos-lä— Leipcigä. Tädai prasibai pre-tojäs kä ang]i, tä amerikäiii, ievero-jot bedigos piedzivojiumus ar nekont-roleto okupäcijas marku iespieSanu padomju joslä. Padomju iestädes nekad nav in-formejuSas rietumu sabiedrotos par to, cik daudz ökupäcijas marku täs laiduSas apgrozibä. Domä, ka padomju joslä vei tagad turpinäs §o Divas jaunas britu dommijas godien britu imperijai piedzimst divas jaunas neatkarigas domlni-jas Ingija un Pakistana. Tas ir vesturisks pagrieziens garajä Indijas vesture. Teikdams savu pirmo runu, vien-prätigi ieveletais jaunäs Pakistanas dominijas prezidents Jinna paskaid-rojis. ka Pakistanä neesot minoritä-su. Bez kastu im ticibu iz§!^iiibas visi Pakistanas iedzivotäi', kas tai veltis rodalitu uzticibu, ar^' baudis vieriädas tieslbas un privile^jas, pa-zi^ oja Jjrna. Visindijas mnsulinaiju ligas pä!stavis uzrunä Jiniu ai>zl-meii par galveno vai pat vie a'^o Pakistanas. celäju, kam esot lip.läkie nbpelni sis pasaules piektäs hejiikäs nädjas laba. DM reiöriau marku iespieSana, pie käm padomju organi §o papira naudu bez jebkäda deriga seguma izmanto daiädu väcu vertibu iepirkSanai, lielä vairumä uzperkot senlietas, gridsegas, därg-akmepus un lidzigus priekimetus. Sädai nemitigai ökupäcijas marku ieplu§anai esot^ ärkärtiga inflätoriska ietekme, noräda „New Yörk Herald Tribune". Pec rietumu sabiedroto domam ne-biitu nozimes Sädai naudas reformai, ja naudas iespieiamäs plates nodotu uz krievu joslu, kur nedz angll, ned amerikäpi nevaretu kontrolet izlais-täs naudas daudzumus, Ar vecäs daudas iespieSanu nebutu nekas pa-näkts, ja jaunäs naudas iespieäana butu ierobeiota un nekontröleta. Jaimäs naudas iespieSana Berline prasitu seSus lidz septii?us meneSus laika. Padomju atteikSanas pie^emt Klejä plänu, domäjams, ietekmes ang|u im amerikäi^u plänus, paätri not sarunas par varbuteju atsevlS-kas naudas reformas reälize§ailu §ais diväs rietumu ökupäcijas joslä: Naudas reforma ari rietumu josiäs vien tomer nebutu gaidäma plrms Londonas ärlietu ministru konferen-ces beisäm. NYHT KARALIS PARAKSTUIS LIKUMU PAR PILNVARAM, B£T\GAIDA PÄRMAC^AS ANGLUAS VALDlBÄ Anglijas valdibas arkäriejo pilnvam likoms pie^emts gaiifS veidi ari augSnama. TreSdienas vakai^ likumo parakstijis ar! karalis Diordis. Paredzams, ka visbargäk an vis-äträk valdibas jaunäs pilnvaras skars apmeram 1,5 milj. Anglijas salu iedzivotäju, kurus deve par „nekä nedaritäjiem". Ministru prezidents Etlijs gan paskaidrojis, ka uzdevums iesaistit tos razigä darbä nebus viegls, jo lieläkä da]a no tiem esot spekulanti. mäkleri un lelu tir-gotäji, kurus gruti notvert. Anglijas parlaments pec ' likuma pieijemSanas aizgäjis atva|inäjumä. Reutera politiskais korespondents raksta, ka nav izslegta varbutiba, ka narlamenta atvajinäjuma laikä no-tiek zinämi pärkärtojumi Anglijas valdiba. Neapmierinäto tomer esot joti daudz un pat pasä strädnieku partiiä esot daudzi, kas domä, ka butu labäk, ja Etlijs un daä vina mi-nistri atkäptos. Vai pats Etlijs at-käpsies, tas tomer gruti pasakäms. Vienlgais cilvelcs, kas vare*-u klfit vina pectecis, varetu biit ärlietu mi-nistrs Bevins, kam daudz piekriteju strädnieku nartijä un vei vairäk arodbiedribäs. Opozicijas llderis Geröils ari pec tam, kad likums piepemts, pazii:iojis, ka nepiekrit Etlija pläniem. Vii}§ pieteiciSj ka runäs par 5o .^autäjumu radlofonä näkoää svetdicnri. Etli ja valdiba tad aizliegusi Geröila nmu pärraidit. Tä kä Anglljä nevar aiz- Ue,?t runät, tad valdiba .>ai gadijumä atsaukusiesuz kadu soh aizmirstu likumu, kas nosaka, ka svetdienäs nedrikst teikt politiskas runas, kas verSas pret kadu citu partiju. Ceröi-lam ieteikts runät vai nu sestdienä, vai pirmdienä. Karu Etlija valdibai pietoikniSi ari Hdivudas filmu magnäti. Amerikär;iu filmu producenti^ no pa^as Amerlkas saoem tikai daju savas pelijias, Otrs lieläkäis filmu noi:iemeis lidz §Im bija Anglija. Tris no ik öeträm t i l - mäm, ko izrädija Anglijas kino teät-ros, bija Amerikas raiojums. Rezul-tätä Anglija lidz §imai7.aiaksä1a Ho-livudai 70 miljonu dolam gadä. Jau-nais Etlija valdibas pilnvaru likums paredz uzlikt visäm arpus Anglijas raiotära filmäm muitu, kas atbilstu 75 proc. no filmas vertTbas. Pret §0 lemumu tudaj rea^eja amerikäi^u filmu rupnieku savienlba, kas pazl-noja, ka tädä gadijumä nesutls uz Angliju nevienu filmu. Vi^l doma-jav ka lidz ar to V4 ang}u kino^eatfu bus jäsledz, un sabiedribas saSutums piespiedis Etlija valdibu savu I§ma-mu gpozit. [ Holivudas boikots iesakäs Sai pirmdienä. Liekas tomer, ka tam ne-bu*' cereto seku. Anglijas valdiba vispär nav atbildejusl l u piepraslju» miem» bet, pec lLK)ndonas laikrakstu zioäm sprieiot, nav gaidäms ari arglu sabiedribas spiedien.s 5ai Jautäjuma. „Daily Mirror", kam ir 8,5 milj. lasitäju un ko uzskata par vis-labäkö ,.mazä cilveka" domu paude-ju atblld ievadrakstä „Lal vli;ii kliedz" un saka/ka an<ia tauta pär-met savai valdibai daudzko, bet ne taupibu uz amerikäpu filmu releinä. ,,New York Herald Tribune", par §o jautäjumu rakstot, Izsaka domas, ka angjus vispär pän>emu5as baiasklflt päräk atkarigiem no amcrikäi)iem7 Sis noskai:iojums biezi iiversoties par atklltu pretamerikänisku noskaijo» jumu. Katrä zinä anglu valdibai neesot ko baiditles no sabiedribas pretestibas, ja tä piepe<n kadu lemumu, kovienkärSais cilvek^jiztulko ar värdlem: ,,M§s varam gan Iztikt bez amerikäi?iem." Nrar, NYT Pirmo Väcijas latviesu satiksanäs ar tautiesiem Brazilijä LATVIJAS KORESPONDENTA ZII^IOJUMS Sao P a u 1 o,' julijä. Lai gan pir-mä latvieSu DP grupa no Väcijas Rio de Zaneiro ieradäs jau 16. mai-jä, uz Sao Paulo to lieläko daju pär-sutija tikai 12. julijä. Tomer jau 24. junijä ieradäs daja no oträ transpor-ta latvieäiem. Rupniecibas strädnieku izvietoSana te vei nav labi noor-ganizeta, un, tä kä latvieSu iecelotä-ji gandriz visi ir §o nozaru arodnie-ki, tad dabu ilgäk dzivot emigräci-jas nometne, lidz pa5i ar I^atvijas konsuläta, LatvieSu palidzibas komi-tejas un LatvieSu baptistu draudzes vidutäjibu dabQ darbu un dzlvökjus. SeviSl^i gruti ir ar dzivokjiem, lai gan Sao Paulo latvieSi atbraucejiem paräda vislieläko izpalidzibu. Viens no öakläkiem izpaligiem un gädnie-kiem par iebraucejieA ir §ejienes baptistu mäeltäjs LukaiSs. Sejienes Latviesu baptistu draudze katram iebraucejam uzdävinäja ari prof. A. Janäiäa sastäditu mazu latvie§u-pör-tugaju valodas vardnicu, bet Latvie- §u palidzibas komiteja informäci-jas grämatipu ar Sao Paido plänu un Brazilijas karti. Par tiem tau-tieSiem, kas paliek Rio de Zaneiro. rupejäs turienes nesen nodibinätä latvieSu biedrlba un Latvijas sutnie-ciba sutpa Dr. Olipa vadibä. Peterdienä, 29. junijä, Latvieäu palidzibas komiteja bija sarikojusi Jäpu vakara svintbas §ejienie§ä Ma-tisä Kalnipa veikala telpäs, uz ku-räm bija ari aicinäti jaunatbrauceji. Vakara dalibniekus apsveica palidzibas komitejas priekSsedis, ipa5] griezdamies pie jaunatbraucejiem, Sarlkojums tieSi täpec bija organl-zets. lai dotu iespeju „jaurtajiem" iepazities ar Sejienes tautieSiem un 9 as ans pie Dänijä Herhavenä pie Arhusas j i i - lija oträ puse skauti no 11 näcijäm pulcejäs 10 dienu ilgä vasaras nometne. Dalibnieku skaits sniedzäs pari 6000. Nometnes svinigajä at-kläSarias aktä piedalijäs ari Dänijas karalis Frederiks I X Vipä iegriezäs ari latvieSu skautu ; novietne, kur augsto yiesi apsveica latvie§u skautu vaditäjs J. Kribkis un pasniedza G. Jurjäna zlmetu adresi. Karalis pa-rakstijäs ari viesu grämatä. Ari lielajägaidu nometne Hinds-gaulä pie Midelfartes, kur nometrjoja ap 7000 gaidu, plivoja Latvijas ka-rogs. Te latvieSu gaidas Däjaijas ka-ralieheilngridai, kas bija nometnes goda protektore, pasniedza adresi. lai tie dzirdetu tiru latvieSu valodu. Mes to säkam jau aizmirst, jo daudzi Seit dzivojam vairäkus desmitus gadus, daudzi ari esam/Brazilijä dzi-muSi. No atbrauceju \puses runäja J. Rudzitis, stästidams par dzlvl Lat-vijä . no 1939.—-1945. g., un tas, ko tautieSi dzirdeja, uz vii;ilem atstäja dziju iespaidu. Ar muzikällem priekSnesumiem vakaru kuplina ja Henrikete Elersa, Rita Spro^e un Emma un Öto Lezdkalnl. PrlekSne-sumu dalu beidzot, visi nodziedäja Latvijas valsts himnu. 19. julijä Sao Paulo LatvieSu baptistu draudzes jaunle§u.^,bledriba ari bija sarikojusi. mözikäli-vokälu vakaru par labu latvieSu begjiem. Sa-jä sarikpjumä speleja A. Jansona vaditais orkestris un jaunie5u jaukts koris. .^ Piebilstams, ka Sao Paulo julija säkumä piemekleja straujS aukstu-ma vilnis. Vairäki brazilieSl växigl apsaldejuSies un ievietöjl slinmicäs. Termometrs rädija tikai 4*^ virs-nul-les. Ari dais latvieSu jaunatbraucejs saaukstejies un vaicä, vai Brazilijä arvlen tik vess. DaÖ beml saslimu- Si ar masaläm. Junija beigäs Brazilijas Sarkanais Krusts bij saaiciriäjis visas Sejienes palidzibas komitejas un informeja, ka Brazilijas SK uzskata So komlte-ju darbibu par velamu, un ka täm vajadzetu pastäyet vei vismaz lidz 1950. iadam. LätyieSuj pallckÄ kndc^ijhi reprezehteja priekSsedis ÄbolIijS un sekretärs KalnipS. Par ieceioSanu Brazilijä, pec tam kad Brazilijä iestäjusies IRO, i r kju-vis zinäms, ka Brazilijas prezidents ASV sutnim Rio de Zaneiro piedä- Väjies Brazilijä uzpemt 700.000 imi-grantus. Liela loma te piekritusi ASV katolu mäcitäjam 0*Grendi-jam, kas paSreiz uzturas Brazilijä un iestä jas katoju aprindäs par plaSu imigräcijas politiku. Nav ari nekäds brinums, jo astopas reizes par Brazi-liju mazäkä Argentina ir izHniegusi 15.000 vizu Andersa bij. karaviriem, kas tagad nelieläs grupäs ierodas Argentina, un bez tam vei ieVadijusi sarunas ar Italiju par 250.000 emi-grantu uzpemSänu. " i . Ä l ^ i^ .•vi mmm sss
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, August 16, 1947 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1947-08-16 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari470816 |
Description
Title | 1947-08-16-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
rai. te neo? Ta Pref ,! «iii
N aplams S^"^! « Ä '^
iTikpat nehio ^1
|.l5Jäpsana.
i domu lasKa^ ^ ' ' ^ n J
parastäc "A."^ » izsiaf
'^^ pie^llSÄl
Mfeze jlateisfÄ^^^N
ttne,. kas m£ m
M -
A ' '
tem.kabinetiemtfS'?^»^
.l5ezUielnaub oparraaDtsoIrhrniijnVil'X &^
skatamsLSft;;;*'
nski dro^ Pieräditiem sadS
^ ^damu ksisanu un päiraidt
, • gaisredzibu, retrospektivu gaiS.^
dota priekSmeta noteikt tä [psj.
. dzivi). , Näkotnes p a r e»
jautajums vei atrodas diste
Ivokli.
tzejot no siem. parapsidiolofc
tiem, mes varetum arlpieskirizi.
mu ticamibu Terezes attieci"
pjäm. Literäturä pietiekami
bakstiti 'un apliecinati vienlgicii.
• • läsisanas gadijumi no kto
.1 perspnäm; Gaisredzibas
un,.'domu lasisanas no at{äW
:aksti neatbilst zinätnes stingu-ii.
prasibäm (skat. H . Driesdi,P5'
bycholqgie).
m
f
mI
m
Mii :
(Turpmäk beigas)
ungäru cietuma
«rikänis
Ml
ka vii;i§ Balasagarmatas,pi
;elas-izteicis „nedemokratiskasi>
par Ungärijas valdibf.;
sutnis bija pret äo apciet**
protest§jis. Kad protests»
iija lidzejis, käds sutniecte J
;eks deväs uz cietumu: Visp«.
veselu stundu galdija. W J
patdca, ka arTuranstanan
sanmäties. Sutniecibas»
, ar to nebija miera, M
§urp!" viijs teica. Dm m
^ e , fedzirdis mm
ies laukä un tur nom^^
mm
• Ä'
1 m
m. m:
w I
M-
1
M
W0 k kad ar vfija auto a»---,
anskis ar savu
Idas ,ASV sutniecibas apsaj»
5v
:ä, Piederlgos Pie e^^^^^^
i novembrim. Adrese. u ^
Ien, PC . IRO- CafflP, l * "
[onalkranitee^^_____^—
ieznotljs
5 un pazi3?as: WT&^'^
Sverige.
i
m-mi
m-m"
£.),maksäim'c,5fir3*- iJit koUektiviva.^l^JJeäP»'
Humn «"r ,,)„dii
vienslejigu «f^^ii«ier8»
••^ T^Landmann-r"»* j
m
m
AttUiorized by — Listenz —
izdoSanas atjauja: ICD-OMBG
:: AtbiMlgais redak*
tora — Editor lck-Chlef:i
Karlit Babäcs. vi<»tniek8:
Aleksandrs Liepä, ledakci*
Jas eekretärs; RUaksls Ciili-tisi
rci-iKtori: AndrOjs Ra«
diis (Mincheng). Barijs Min-denbcrgs
(Esllngenä). Ar-
QoidsSmits (sport*!). Zigtirds
Bärda 'techniskatis tekärto>
^vanm
1%.
LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 60 (67)
Piektdien, 19^7. g. 15. augnslä
Czaäk otroienäs OD picfktdle^
apgaoala latvleSn komitejas
azdevmii» lAtvieiii preses
darbinieko «aflarbibas kopa::
Redaiseija: GQnsbarg/D BUt-germ
te? • Laodmaoii Pl. i .
t n t: Prinled bT 9e!iwi^
VDlksblait Ottngbiirg/Doa.
BQrgerm. • l<&ndoiano->PL - Y::
KOmiNÄCIJAS UN MmEJUMI BALKÄNOS
DroSibas padoMes pöles rast vieno§anos par UN turpmako nostaja
un ricibu Balltaim jautajumä palikusas bez sekmem. ASV pazlvojusi
Drosibas padomei, ka amerikäi?u valdiba gatava säkt citu ricibu Griel^i-jas
aizsardzibal, ja padonies akcijn Balkanu jautäjuma aizkavetu pa-domju
veto.
ASV pärstävis Her§els Dzonsons
apsudzeja komuniisttis visa pasaule,
ka tie atbildigi par starp'":idijuiniem
Grie^ijas pierobegä. Grlelpijas zie-meju
kaimii^ii esot agresori, uh ASV
esot gatava stäties^sakaros ar citäm
UN valstiin, lai vienotos par so}iem,
kas Griekijai atkal atdotu täs neat-karlbu.
Uz kompromisa atrfsinäju-mu
vairs neesot ne mazako izredzu,
paskaidroja Dionscx, ^.Pec ASV uz-skatiem
Dienvidslavijas, Bulgarijas
un Albänijas atbalstitie partizäni
nozimejot Uelasj briesmas Grieljiijai.
Partizänu bandu' nierlj:is esot totä-litäras
valdibas radiSanu zem citu
komunistu kontroletu valstu uzrau-dzibas.
Ja UI^T ener^ki tam preto-tos,
§03 draudus Grie^ijas neatkari-bai
varetu noveisl;.
UN vairäkmna stingrä nostaja pa-saulel
paräditu, ka UN gatavas aiz-kavet
agresiju, bet neveiksme butu
zime agresoram, ka tie var rikoties
nesoditl ASV neuzskatot saistibas
UN par nobeigtum tikai täpec, ka
vieiiu no täs merlj:iem aizkavejis
veto. „Mes gribam to pavisam
skaidri pateikt," teica Dzonsons, „ka.
mes nekavesimles lidz pedejai iesp5-
jai izmantot iMatru UN chartas ie-tvaros
pieejamo lidzekli, lai uzturetu
pasaules mieru tin nodroäinatu Grie-,
?jdjai visu iespejamo aizsardzibu,
käda tai näkotne varetu but vaja-dziga."
Dzonsons ieisiiliedisa Drosibas padomei
rezoluciju, ku^^a padome aici-nata
atzit A].bäniju, Bulgäriju un
Dienvidslavij\3i par vainigam grielj:u
dumpinieku atbalstiäanä un miera
apdraudeäanä. Giiekijas jautäjuma
debates Droäibas padome turpinäjäs
vakar vakarä.
Pec Badenbadenes radio zi^äm
ASV^ ärlietu viceministrs Lovets pa-skaidrojis,
ka ASV valdiba neesot
saijemusi nekädu Griel^ijas valdibas
lugumu pec niilitäras palidzibas un,
cik vinam zinäms, par §ädu palidzibu
ari nekas neesot runäts. Bet ja no
Griejj:ijas täda veida lugumu sai;iem-tu,
tad, izteicies Lovets, pav to varetu
runät. Pareizäkais biitu Grieljiju
hermetiski nosslegt no ärpasaules un
tad iekäzeme likvldet vlsus nemie-rus,
bet tädä gadijumä §o akciju ne-drikstetu
ietekmet nekädi veto Dro-
-iibas padome.
Dienvidslavija m Bulgärijä esot
noverojaima sagatavoäanäs varbute-jai
„briväs M8,lj:edonijas". radisanai,
zi!>o „New York Heraild Tribune"
lidzsträdnieki bräji Alsopi. Dienvidslavija
esot rekrutejusi un apmä-cijusi
ipa§u raal;:edonie§u brigädi,
kas sastävot no dumpiigiem Griel^i-jas
maljiedoniesiem, un ieklävusi so
brigädi dienvidslavu armijä. Brigä-de
tagad esot novietota Bitoljä, kur
tä stävot gatava vajad:!:ibas gadiju-mä
säkt „tevijas atbrivoäanu'*.
Ari Bulgärijä, Sofijä, esot notiku-äas
„brivo maljcedoniesu" sanäksmes,
kur runäts par neatkaiigu Malj:edo-niju.
Pienem ari, ka daudzajäs bul-gäru-
dienvidslavu valdibas pärstäv-ju
Iconferences, kas beidzäs ar saru-näm
marSala Tito un Georgija Dimit-rova
Starpa, runäts par Sädiem ne-atkarigas
Malfedonijas pläniem.
Domä, ka jau izlemtas jaunäs
„briväs Maljiedonijas" robezas un uz-buve.
Ja sädi piiani«reälizetos, rak-sta
Alsopi, par täs galvaspilsetu no-teikti
izraudzitu Salonikus. u^skata
. par iespsjamu, ka Tito un Dimitrovs
vienojusies jaunradito väisti papildi-nät'ar
nelieläm Dienvidsla^/ijas un
Bulgarijas teiTitorijas da]äm, izvei-dojot
„Lieldienvidslav3Jas federäci-ju",
kura ijaunajai Malj:edonijas
„valstij" butu IMziga loma kä A l -
bänijai,
Bräji Alsopi minejiimus par sä-diem
pläniem atzist par tieamiem.
Tos sagatavojot un turot rezer\'e, lai
laistu darbä bridi, kad nebutu järe-kinäs
ar izsl^lric;u pretakciju no rie-tumu
puses.
no Ate::iärn zii^oja par bulgäru
karaspeka koncentrejumiem Griey-jas
pierobeza. Sos zi^iojum^js esot
apstiprinäjiAsas militäräs iestädes,
ne2ii;iojot gmi nekä tuväka. PaSä
Griel^ijä partizänu grupu darbiba
turpinäjäs. Par partizänu atbalsti§anu
Salonikos piespriests näves sods di-väm
sievietem. Griel^u valdibas laik-raksts
„Aestia" izteicis bazas, ka
nesenie padomju protesti par noti-kumiem
Atenäs varot novestpie dip-lomätisko
attiecibu pärtraukäanas
starp. Griekiju un Padomju Savie-nibu.
Lidzlgu ricibu sagaidot ari no
Dienvidslavijas. Polltiskäs aprindäs
Atenäs apsver, ka iespejamä diplo-mätisko
attiecibu pärtrauk^ana ar
GriePcijas kaimii;iiem varetu veicinät
„brlväs Grielj:ijas valdibas" nodibi-näsanos.
NYHT
Nesen zi^oja par baltieSu kara
gustek^iem kädä gusteki;iu nometne
pie Lionas, kur atrodas vairäki des-miti
latviesu, igaupu un lietuvieSu.
Musu tautietis Roberts Ivanovs, kas
vii;ius apmeklejis, atvedis iiz ParTzi
viiju atbrivoSans lugumus un ar
franöu armijas protestantu garigäs
aprupes vaditäja mäc. Linara at-balstu,
kopä ar plaSäku iesniegumu,
kura raksturots mQsu bij. karayiru
stävoklis un nokJuSana väcu armijä,
nodevis franöu kara ministra viet-niekam.
19. julijä kara ministrija
Ivanovam pazii^ojusi, ka lugumi un
iesniegums ar labveligu atsauksmi
nodoti täläkai ricibai franöu tieslietu
ministrijai, Izsakot pie tam cerTbas,
ka baltiesus no Lionas gCisteki^u no-metnes
drizumä atbrivos.
Pec R. Ivanova ziiiäm, bez §iem
tautiesiem Francijä gusteknu no-metnes
izkaisiti vei atrodas ap
200—300 baltie§u. Ivanovs ievietojis
Francijas kara gustekiiiu nedejas
laikrakstä, 'kas iespie?ts väcu valodä
un ko vienigo drikst gustekijiem pie-sutit,
sludinäjumu, kura dicinäjis
pazii?ot vei gustä esoSos lauUe§us
savas adreses, lai tad varetu riipeties
par §0 tautiesu atlai5anu.
Egiptes ministru prezidents Nokrasa pa§ä §onedeJ jau otru reizi
pieprasijisDrogibas padomei, lai tä izSljiir Lielbritanijas un Egiptes stri-du
par Sudanas pänjaldlsanas tiesibäm.VioSpieprasiJa, lai Drosibas
padome uzdod angliem izväkt savu karaspeku no Sudanas, jo pretejä
gadijumä Sudana varot pärverstles par jaunu ,,Palestinu**. Ja UN nekä
nedari§ot, teica NokraSa pasä, tad stävoklis varot izraisit ätklätu kafa
darbibu^pret anglierai.
E^iptes ministru prezidents gan
apgalvojis, ka vii;ia valdibai nav no-doma
tieäi pieteikt karu Anglijai,
bet nemiers Sudanä un E^ipte esot
tik. liels, ka sadursmes nav aoveräa-mas.
un täs varot piei[>emt tadus ap-merus,
ka valdiba vairs nespes täs
ierobezot.
Drolibas padome, kas apsprie2
E^ptes sudzibu kop§ pusotra nede-läm,
tomer lidz §im izteikti tikai
vispärigi atzinumi.
Egiptes un Anglijas stridus vestu-re
isumä ir §äda: PagäjuSä gäda
maijä' säkäs anglu un e^ptieäu sa-runas
par 1936. gada liguma revizi-ju.
Sis ITgums deva -/^glijai tieslbas
turet 10.000 viru karaspeku un 400
lidmaSinas E^ipte, lai aizsargätu
Suecas kanäli. Tai pa§ä laikä säkäs
ar! sarunas par britu dommijas Sudanas
turpeako likteni. Kamer par
anglu karaspeka atsaukSanu no
E^ptes panäca pilnlgu vieno§anos,
Sudanas jautajums nonäca strupce|ä.
Efeipte pieprasija, lai lidzSinejo Sudanas
dominiju uzskata par E^iptes
sastävdaju, angU paskaidroja, ka
lidz5inejam stävoklim Sudana jäpa-liek
Kdz tam laikam, kamer suda-nieäi
pa§i iz5kirsies par patstävibu.
Daudzi ,domä, ka angU tä rikojas täpec,
ka grib iekjaut Sudanu savä
jauno atbalsta punktu sistemä Aus-trumafrikä.
Sudana ir gandriz 3 milj. kv. km
liela zeme, kur dzivo 6 milj. hammi-tu,
semitu un ne^eru. Sis zemes
ipaSnieka vara ir Nllas iztekas. 1898.
gadä pec Ondurmana sakauSanas
angU vienojäs ar e^ptie§iem par ko-pigu
§is zemes pärvaldiSanu. Tagad
anglu pärstävis DroSibas padome pa-zinojis,
ka E^ipte apsudz Angliju
piinigi nepamatoti. E^ptieSiem ne-esot
riekädil tiesibu uz Sudanu, kam
angli grifcot atlaut pa§ai lernt par savu
näko§o parvaldi, DM, rWT
'01 ms par
Krievu pärstävji sabiedroto kont-rolpadome
Berltne noraidiju5i ame-rikä^
u militärä gubemätora ^enerä]a
Kleja priek^likumu par jaunas väcu
naudas iespieSanu Berline, kas butu
dala no vispärejä Väcijas financialo
reformu pläna. Padomju pärstävji
pastäveja uz to, ka daja no jaunäs
naudas butu iespiezama krievu jos-lä—
Leipcigä. Tädai prasibai pre-tojäs
kä ang]i, tä amerikäiii, ievero-jot
bedigos piedzivojiumus ar nekont-roleto
okupäcijas marku iespieSanu
padomju joslä.
Padomju iestädes nekad nav in-formejuSas
rietumu sabiedrotos par
to, cik daudz ökupäcijas marku täs
laiduSas apgrozibä. Domä, ka padomju
joslä vei tagad turpinäs §o
Divas jaunas britu
dommijas
godien britu imperijai piedzimst
divas jaunas neatkarigas domlni-jas
Ingija un Pakistana. Tas ir
vesturisks pagrieziens garajä Indijas
vesture.
Teikdams savu pirmo runu, vien-prätigi
ieveletais jaunäs Pakistanas
dominijas prezidents Jinna paskaid-rojis.
ka Pakistanä neesot minoritä-su.
Bez kastu im ticibu iz§!^iiibas
visi Pakistanas iedzivotäi', kas tai
veltis rodalitu uzticibu, ar^' baudis
vieriädas tieslbas un privile^jas, pa-zi^
oja Jjrna. Visindijas mnsulinaiju
ligas pä!stavis uzrunä Jiniu ai>zl-meii
par galveno vai pat vie a'^o Pakistanas.
celäju, kam esot lip.läkie
nbpelni sis pasaules piektäs hejiikäs
nädjas laba. DM
reiöriau
marku iespieSana, pie käm padomju
organi §o papira naudu bez jebkäda
deriga seguma izmanto daiädu väcu
vertibu iepirkSanai, lielä vairumä
uzperkot senlietas, gridsegas, därg-akmepus
un lidzigus priekimetus.
Sädai nemitigai ökupäcijas marku
ieplu§anai esot^ ärkärtiga inflätoriska
ietekme, noräda „New Yörk Herald
Tribune".
Pec rietumu sabiedroto domam ne-biitu
nozimes Sädai naudas reformai,
ja naudas iespieiamäs plates nodotu
uz krievu joslu, kur nedz angll, ned
amerikäpi nevaretu kontrolet izlais-täs
naudas daudzumus, Ar vecäs
daudas iespieSanu nebutu nekas pa-näkts,
ja jaunäs naudas iespieäana
butu ierobeiota un nekontröleta.
Jaimäs naudas iespieSana Berline
prasitu seSus lidz septii?us meneSus
laika. Padomju atteikSanas pie^emt
Klejä plänu, domäjams, ietekmes
ang|u im amerikäi^u plänus, paätri
not sarunas par varbuteju atsevlS-kas
naudas reformas reälize§ailu §ais
diväs rietumu ökupäcijas joslä:
Naudas reforma ari rietumu josiäs
vien tomer nebutu gaidäma plrms
Londonas ärlietu ministru konferen-ces
beisäm. NYHT
KARALIS PARAKSTUIS LIKUMU PAR PILNVARAM, B£T\GAIDA
PÄRMAC^AS ANGLUAS VALDlBÄ
Anglijas valdibas arkäriejo pilnvam likoms pie^emts gaiifS veidi
ari augSnama. TreSdienas vakai^ likumo parakstijis ar! karalis Diordis.
Paredzams, ka visbargäk an vis-äträk
valdibas jaunäs pilnvaras
skars apmeram 1,5 milj. Anglijas
salu iedzivotäju, kurus deve par
„nekä nedaritäjiem". Ministru prezidents
Etlijs gan paskaidrojis, ka
uzdevums iesaistit tos razigä darbä
nebus viegls, jo lieläkä da]a no tiem
esot spekulanti. mäkleri un lelu tir-gotäji,
kurus gruti notvert.
Anglijas parlaments pec ' likuma
pieijemSanas aizgäjis atva|inäjumä.
Reutera politiskais korespondents
raksta, ka nav izslegta varbutiba, ka
narlamenta atvajinäjuma laikä no-tiek
zinämi pärkärtojumi Anglijas
valdiba. Neapmierinäto tomer esot
joti daudz un pat pasä strädnieku
partiiä esot daudzi, kas domä, ka butu
labäk, ja Etlijs un daä vina mi-nistri
atkäptos. Vai pats Etlijs at-käpsies,
tas tomer gruti pasakäms.
Vienlgais cilvelcs, kas vare*-u klfit
vina pectecis, varetu biit ärlietu mi-nistrs
Bevins, kam daudz piekriteju
strädnieku nartijä un vei vairäk
arodbiedribäs.
Opozicijas llderis Geröils ari pec
tam, kad likums piepemts, pazii:iojis,
ka nepiekrit Etlija pläniem. Vii}§
pieteiciSj ka runäs par 5o .^autäjumu
radlofonä näkoää svetdicnri. Etli ja
valdiba tad aizliegusi Geröila nmu
pärraidit. Tä kä Anglljä nevar aiz-
Ue,?t runät, tad valdiba .>ai gadijumä
atsaukusiesuz kadu soh aizmirstu
likumu, kas nosaka, ka svetdienäs
nedrikst teikt politiskas runas, kas
verSas pret kadu citu partiju. Ceröi-lam
ieteikts runät vai nu sestdienä,
vai pirmdienä.
Karu Etlija valdibai pietoikniSi ari
Hdivudas filmu magnäti. Amerikär;iu
filmu producenti^ no pa^as Amerlkas
saoem tikai daju savas pelijias, Otrs
lieläkäis filmu noi:iemeis lidz §Im
bija Anglija. Tris no ik öeträm t i l -
mäm, ko izrädija Anglijas kino teät-ros,
bija Amerikas raiojums. Rezul-tätä
Anglija lidz §imai7.aiaksä1a Ho-livudai
70 miljonu dolam gadä. Jau-nais
Etlija valdibas pilnvaru likums
paredz uzlikt visäm arpus Anglijas
raiotära filmäm muitu, kas atbilstu
75 proc. no filmas vertTbas. Pret §0
lemumu tudaj rea^eja amerikäi^u
filmu rupnieku savienlba, kas pazl-noja,
ka tädä gadijumä nesutls uz
Angliju nevienu filmu. Vi^l doma-jav
ka lidz ar to V4 ang}u kino^eatfu
bus jäsledz, un sabiedribas saSutums
piespiedis Etlija valdibu savu I§ma-mu
gpozit. [
Holivudas boikots iesakäs Sai
pirmdienä. Liekas tomer, ka tam ne-bu*'
cereto seku. Anglijas valdiba
vispär nav atbildejusl l u piepraslju»
miem» bet, pec lLK)ndonas laikrakstu
zioäm sprieiot, nav gaidäms ari
arglu sabiedribas spiedien.s 5ai Jautäjuma.
„Daily Mirror", kam ir 8,5
milj. lasitäju un ko uzskata par vis-labäkö
,.mazä cilveka" domu paude-ju
atblld ievadrakstä „Lal vli;ii
kliedz" un saka/ka an |
Tags
Comments
Post a Comment for 1947-08-16-01