1948-11-27-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
VUA, 1948. tlētiku visā ĻIEM ; trīssoļlēkšanā Me?nro • enieks 71,31; loc^'^^m 12,59. Beļģijā uiTcii^^^i^ia, ensibās pārstāv, tikai v • tesj 60 m Buka 8 0- \o^'^'"^suii . Bebre 28,8; :80 S^l^^^ ana Ringenb^ii 5 2Q? ^ ^ 1 ^* erga 11,53; diskā kstiņa, kas ir r e & > ""^'^i^ iniece,,domā par & Sten-dzimtenē pieccinā šoSl . ' pahekot tikai 1 i^H^J^"^'^- Latvijas rekorda Pūn.^'J?^^*''- • | v ^ ķ a s ^ d i s c i p l i n ^ s r ' ^ ^ ^ ^^ 12,14; augstie 1,15?,;;^,^^ Skaitļiem, tad par skaini. . pasaules visu laiku 1^?^ 1232 p. (diskā 55,33 m lai^^^^^ savus_ maģistra eksāraS TSitate., Diplomdarbā^ "so^S; ' t e o r i j u tn praksi kārts^ēSr cord.stam lodes grū^anā S"* ^ ^ kko izdarīta mugurartk^^ ā pārciesta sekmir un /n^-*^" vasarī atkaļ. ccT ati^L^^"'^'* Slavas k a l n k ^ p ^ ^ ^ ; ^ ^ o l m r - v e c a i s un a t k a ^ ^ ' ^^ %!^?rd,8ts diska mešanl- fu ,d.Italia^per la bravoura dl Cof i ^ a k a itāļi ^_„Konso|^^^^^ lek talu skanēt Itālijas vārS^^^^^ mīca, ,,Sport-BorghetH'' irTni^ l.eoķrtsi stšua j^apsa tidkišeannāāss Uvka i gealtdāa rmS ' vislabākā-liķiera, r^^^^^^ 3tu - iutboHsts^^^^^^ .auto braucējs Parufi 'uc sporS istami viŗi. Augstā sabledrlbi m garo un 90 kg smago pas^. ••'.,l^?."solini, kas šodien ir viens rakjajiera cilvēkiem Itālijā. jaunumu. Franču vieglatlētikai is^Dupo žurnālā „L*Equipe" pub-rj -S ^?^ākās vieglatlētikas Zviedrija 76,5 p., 2. Francija 32 Slovākija 15,5, bet pēc tam seka mija ar 15 p. - Janira Stendzc» ^ radies jauns konkurents: dien* 5ičs sezonas nobeigumā mctii m. — Zviedrijā atklāta jauna matierisma noteikumu pārkāpšanu, mā apvainoti Londonas olimpisko uzvarētāji: Sjestrands (3000 m ējiertā), Eriksons (1500 m)-un AU liekšanā). — Mūsu sportistiem t, ka vācu slavenais vieglatlēti» Jozefs Vaicers atkal atjaunojis liegtā žurnāla „Start uud Ziel'' iz-icera padomi vienmēr bIjuSi cieņa. A rn. S m. ņtons Rādiks sacīkstē Ņujorka e'rikaņu vidējā svara bokserim elli 5. gājienā ar knock-out. Za« bija 5 kg vi<?gļāks nekā RSdlks. futbola vicrilba, kas uzvarCja olimpisko špSļu turnīrā, zaudētu entlnas 3. 5lgas .amatieru izlasei, argehtlnieš;u futbola žurnālists un Eiropas vienībām, lai tās gūtu 50. ģ. pasaules meistarsacīkstēs eiro, jāspēlē .4 vai 5 klases labāk im Londonā. Tas ir bargs sprie» sportu laikraksta „Les Sports'' nv t tizvSrds, kas latviešiem laikam āk grūti izrunājams kā angļiem "enieks, proti — Ickx. •••| •i ' • li • I ļ 1 .1 t 1 1 • ii I 1 i I •ļ I ii i •1 .6. augustā uz Japānas pil-irošimu eksplodēja pirma ba, nogalinot 80.000, ^W lidiem padarot 40.000 cilve-briesmas bija pāri, dnzpa-atombumbu slimību pa?-i-i Hirošimas iedzīvotāji, ^ Kas luši dzīvi; bija.nogurusiu» veikt nekādu darbu, vf •a atralņu, visiem javma^ viriešiem, izkrita mati, tw^ •ie. kas j au bija sirm^n^: •a nekādas kaites. Arst'Fj aules vēstures'jauna'^^i^'" bija pilnīgi bezspēcīgi.. _ vairāk bija dzirdamas te» grūtās/sievietes dzemtorf : vai kroplus b » A m « a ārstu komisijām j a ^ ļ ^ vietes, kas kļūs matēs J kā noskaidrots,, ka v i J; bērniem", kas tagad 11J s gadus veci,, navjana^ veselības traucējumu orisei,ārsti,sekos divūesn irbSimu devušies gfŽj; ..pasaules maļam, lai sW ftas attīstību pec ma. Kāpar brinumu^^^^^^^^^^ modusies milzīga dzn«^^^^^ i kļuvusi par Ta'°J"'. ārsti fbaraku pilsBu, \ amerikāņu ,kolleg||^_^. ziņojumu, ka pil ^^^^^^^ ,mu: slimību, un t^^;ui. var atgriezties.^ jau dzīvo darba U a zeļ, amatniA^em^ „a^ fokas.. ASV va d|a^ ļ^^^^^^^^^ k ne dolāra pilsētas " a kaut kādicm_^apln^^5U^^ frošimai Piep'uj .J^eTd^' a. Pilsētas .lau""^^;^; l i r 40 g. v. P ' ļ t f a n ā - famāis, kas agrāk W,,iav.s Simārists, bet _ tagad : cīnītājs par miera .^^^^u imas pilsēta kaaua^^^ i f lu'""^pe- "m I I •'m i» i 1 f Ŗ i I L -i L»Wiap Newspapei Published linder EbCOM Civi) Affairs DivisioD Aotborisatioo .Nombei UNDP^ļ96. Publisher tnd Editor: Kārlu Rabacs. Qp Camp Ķleinkōtz jnear GQiuburg/D. Printer;^,SctfwiJb. Vbiksbl." Gtozburg/D.. Ŗgra. Undm.-Pl.'?- rii-culation: 4000. published three tim^s weekly. Editofial ofHce: Gānzburg/Do. Q(>,-:rikus-7.immerm3'.n-.Str. near LATVIAN NEWSPAPER pēc divu dienu apspriedēm ar nrezidentu Trumenu ārlietu ministrs pārsals preses: konferencē izteicies, ka j,stāvoklis Ķīnā kritisks". ASV valdiba vēl nav Izšķīrusies, ko darīt, 1^ nokārtotu šo svarīgo Tālo austrumu problēmu. • Vašingtonā paS-i^ izpārbJiOidot vairākas palīdzības variācija?. Ūz žurnālistu jautājumu, par ko vēl runāts apspriedēs ar pŗe-^ identu Tŗuxneriu,^^k^ atteicies VI AP zii?Ov.ka arī Ķi/.ias vēstnieks Savienotājās Va^ Velingtons Kū personīgi lūdzis Trumenu steidzami palīdzēt maršalam Cangkaiš^kam. pec sanmas ar- p^^^^ Kū izteicies, ka ASV galva viņu uzmudl-' jīajis',,nezaudēt paļāvību''. Vai Tru-inens apsolījis Ķīnai arī reālu palī- 4zn)u; vēstnieķ PG-: litiskās aprindas Vašingtonā izsakās, ka Savienotās Valstis savu palīdzību varētu palielināt vienīgi tādā gadījumā, Ja Cangkaišeķs .„radikāli pār-kārt(^^" valdību. Līdzšinējie pie-dilvojunii rāda, ka amerikāņu ieroči un.^ munīcija; kas nosūtīti uz Ķīnu, pa lielākai daļai kritusi komianistii rokas: ;Ķa stāvoklis Tālajos austrumos : toa rūpes Savienotaj ām Valstīm, liecina ne vien lielie Ņujorkas un Vašingtonas-bet arī provinces laikraksti. . Teksasas štatā iespiestais ,,MorhigNews*' raksta, ka. amerikā-jiu palīdzības atņemšana nozīmētu visas ' M j ā s zaudēšanu. „Glabe . Democrat'^, kas iznāk St. Luisā, • konstatē, ka „vienlgais glābiņš ir steidzama Nankirigas valdības reorganizācija".; Pa; to laiku komunistu ofensīva Ķina turpinās -ar neatslābstošu, spēku. Reuters ziņo, ka ciņu smaguma pui^ts, tagad ;pārsviedies. uz Pekin- |as ^, Tiensinas dzete^ līniju. Kā- 4a, komunistu caurrāvlena dēļ ap- 'draufleta s bflušia Ķinas'' karaļvalsts galvaspilsēta i^ekinga. Ziemeļu sektora virspavēlnieks ģenerālis Futsoji esot nolēmis no turienes evakuēt savu galveno mītni. • BBC, AZ, GZ Nr. 106 (210) .Sestdien, 1948. g. 27. nov. Iznāk iris reizes nedēlā. Izdevējs: BALK uzdevumā Latviešu preses darbinieku sa-darbības kopa. Atbildīgais redaktors: K.Rubācs, redaktori: L. Bērziņš, M. Culītis, B. Ķi^ sēlis, A. Liepa, H. .Minden-bergs, A. Smits. Adrese: GiinZ' burg*Do.; red.: Don^inikus- Ziramermannstr. 2 (tālr. 50). apg.: Marktpl. 25 (t S4). Komūiiistu ietekme mazinās, bet De Golls vel vienmēr ir reŗiublikas bieds Trešdienas un ceturtdienas balscsanā Keja valdība Francijas nacio-nālsapulcē ieguvu vairākumu. Pret līdzšinējo kabinetu izteicās vienīgi 189 komunisti mi pāris visai nen<j)zimīgas partiju frakcijas. Pārējie deputāti atbalstīja valdības politiku. Uzticību savam kabinetam Kejs pieprasīja jau pagājušās nedēļas beigas, kad komiinistd ierosināja izraudzīt īpašu izmeklēšanas komisiju, kurai vajadzētu pārbaudīt iekšlietu mi-nisti- a Zila Moka apgalvojumus, ka kominforms devis rīkojumu organizēt streiku kustību Francijā. ļ Kā franču, tā ārzemju laikrakstu pārstāvji Keja uzvaru naeionālsa- Dulce. uzskata par visai nozīmīgu' Jau pagājušajā nedēļā, kad notike debates par valdības politiku, Parl^ zē sprieda, ka ministru prezidentu atbalstīs lielākais deputātu vairā-kjjms. Sevišķi nozīmīgi tautas pār- ^āvjus ietekmēja Moka paziņojums, ka franču komunisti naudas līdzekļus no komlnforma saņēmumi caur Ziemeļeiropas banku. Visiem bija skaidrs, ka valdībai ir pietiekami daudz materiālu, lai varētu pierādīt Maskavas iejaukšanos Francijas iekšējās lietās. Arī degollisti bija pieprasījumi īpašas komisijas izraudzīšanu, kurai vajadzētu pārbaudīt ko-, mū'nistu rīcību Francijā. Bet kad' ministru prezidents Kejs paziņoja, ka to jau dara tieslietu ministrija, savu pieprasījumu viņi atsauca. Francijas iekšpolitiskais stāvoklis vienmēr saistījis atklātības uzmanību. Ne vien sava ģeogrāfiskā, bet arī stratēģiskās situācijas dēļ Francija allaž bijusi Eiropas ievērības centra. No Francijas ostām iespējams tiešs uzbrukums Lielbritānijai, Franču territorija tai pašā laikā:ir ari atslēga uz *Afriku un . Spāniju. Atlahtikas aizsardzības paktā tāpēc Francijai ierādīta viena no galvenajām lomām. I " • Bet lai iedzīvinātu Eiit>pas konsolidēšanu un aizstāvēšanu, ievērojams viens svarīgs priekšnoteikums: pašreizējā politiskajā situācijā, kad ar Vācijas kapitulāciju zudis Vecā kontinenta agrākais līdzsvars, Francija kļuvusi par Vecā kontinenta stūrakmeni. To saprot ari Maskava. Jau četrdesmit miljonu cilvēku ir ietekļnlgs faktors.'. Bez tam Francijā ir, ieviīrGjama rūpniecība, zemes bagātības un saimniecības iespējas. Kominforms tāpēc izžķlri,es savu ofensīvu Maršala plānam pārnest uz Franciju un no šejienes graut Vecā kontinenta atjaunošanu. - I Bet pēdējie notikumi Francijā liecina, I ka starptautiskā komunisma plāni var ari nerealizēties. Pārvarot iepriekšējo valdību nestabilitāti un nedrošību, Kejs līdz šim varējis sev nodrošināt vairākumu. liai gan ii (Beigas 5. Ipp.)- Prasa pacelt britu aviācijas stiprumu līdz 550 eskadriļām Lai varētu nodrošināt mieru, Lielbritānijai visDirmā kārtā jāi/.veido spēcīga aviācija, pa.skaidroja britu aviācijas, ministrs lords Hendersons. reizē paziņojot, ka pašreiz kon.struk-cijas stadijā ir Icāda angļu turbolid-- mašīna ar gandrīz divas reizes lielāk ku, ātrumu un daudz lielāku: darbības rādiju nekā pa.šreizējām. Debatēs angļu augšnamā trešdien, kas skāra galvenokāil aizsardzības jautājumus, lurds >Templvuds sniedza konkrētu plānu angļU' gaisa spēku paplašināšanai līdz 450- eskadriļām, bet kāds cits lordu palātas loceklis atzina, ka Lielbritānijas aizsardzībai nepiecie.^ams vismaz 550 eskadriļu. Vairāki runātāji norādīja uz Padomju Savienības armiju lielo skaitlisko pārsvaru, bet vienprātīgi atzina, ka aviācijas pārākums tomēr ir rietumvalstu pusē. Visa britu prese aizsardzības debatēm veltī lielu vērību, Times" pievienojas abu lordu izteiktajam viedoklim, ka pirma^jā vietā Lielbritānijas aizsardzības plānos liekama spēcīgas aviācijas izveido.šana.' Ja grib ko darīt Rietumeiropas nodrošināšanai, tad pirmā aizsai'dzibas līnija jāveido gaisā. Liberālais ,,News Austrijas komunistiem jau gatava nākamā' „valdība Austrijas iekšlietu niiuistrila ieguvusi materiālus, kas liecina, ka austriešu komunisti ir ļoti pašpārlie-clnatt un jutas pilnīgi droši par savu gaidāmo uzviaru nākotnē. Viņi pat iau sagatavojuši savas nākamās valdībās sastāvu, sameklējot piemērotus komunistus. Sarakstu, ko ieguvusi iekšlietu inini^trija, sastādijis komunistu paiv tijas ģenerālsekretārs Firnbergs. Par ielcšlietu ministra Helmera pēcnieku toudzlts agrākais Austrijas policijas šefs Dirmeijērs, ko Helmers pirms gadai atlaida par komiinistīs-kam tendencēm. Bez tam, pēc UP informācijas, ko-niiinisti arī neesot atmetuši ideju puča rīkošanu, izmantojot tos •dažus simtusrkomunistu, kas vēlpa-toši Vīnes policijā, kā ari dažus tūkstošus strādnieku, kurus īpaši Sim nolūkam steigšus pārvietotu no Padomju joslas. Austriešu iestāžu •rokās esot kāda krievu pavēle,_kuŗā automobiļu īpašniekiem stratēģiski :;^arIgos Austrijas rajonos uzdots ^Qt gataviem pēkšņas nepieciešami-gadījumā nodot savus automo-kriēvu rīcībā. Šo rīkojumu iz- '0 par mēģinājumu nodrošināt nistu strādniekiem transporta ^ejas uz Vīni:- Ārlietu ministrs Dr. Grūbers no J, i ai( Eleonora Ruz- T#ekliis vēstniece ? .1 II kli, un šis drupas^ piemineklis . '1 iņfo]ōmēta.s politiskās aprin- :;^ss^^V^^^^^ ka prezi- ;^^nts Trumen:. pašreiz acsveŗot, vai - ^^lecelt nelaiķa prezidenta Ruzvelta TO^^ Savienoto valstu vēstnieci Parizē. AP jau Pneks pāris dienām ziņoja, ka līdz- J'^^ejo ASV vēstnieku Francijā Ke- •ļ^^^^^^^^ tomēr viņa Ruzvelta kundze ^^vienotajās Valstis bauda lielu ^30- F^^^^^^^^^ politiskās darbīgs viņa / iemantojusi ievēribu arī 'ļ^ Preses darbiniece. Ruzvelta ;^^Undze vienmēr iestājusies arī ^ DP. ' AZ jauna vēršas pret patvaļīgajām ap-' cietināšanām, kādas: mēdz izdarīt krievu iestādes Austrijā, parasti ceļot apsūdzību pret apcietinātajiem par spiegošanu rietumu sabiedroto laba.. NYHT, M , Nepatīkams pārsteigums itāļu ' komunistiem • : . . • •••• • •• • i-, Ziemeļitalijā, Ferraras tuvumā, trešdien izcēlās vairāku stundu ilga apšaudīšanās starp kādu laulcstrādnieku: pūli un policiju. Sadursmes sākās pēc tam, kad komunisti bija sakūdījuši strādniekus, lai tie stunnējot: lielo, ze-, mes īpašnieku mājas. Izsauktās policijas vienības nekārtības likvidēja, apcietinot pavisam ap 120 strādnieku, ļespēiams, ka komunisti Itālijā tuvākajā laikā pastiprinās aktivitāti, toietu mi-nisti^ Sforca Milānas laikrakstā .,Corriere delļa Sera" izsakās, ka. esot jārēl>lnās ar plašāka mēroga komunistu jaukšanas mēģinājumiem. Nepatīkamu pārsteigumu itāļu komunisti piedzīvoja nesenajās' debatēs parlamentā par . streika tiesībām. Kristīgo arodbiedrību vadītais deputāts Pastore nolasīja šādu noteikumu pantu: Strādnieku, kas nedibināti izpaliek no' darba,, nesaņem algu, un,: ja viņa iztrūkšana dezorganizē fabriku, nekavējoties atlaiž, pie kam sešu - mēnešu laikā viņu nedrīkst oieņemt darbā nevienā citā fabrikā". Kamēr Pastore nolasīja šos noteikumus, kreisā oDOzicija. skaM kliedzot, izrādīja sašutumu. Bet tad, komunistiem par ārkārtīgi nepatīkamu pārsio:?umu. kristīgo dGOutāis paskaidroja, ka viņš^ ..atbaidīšanas dēl tikai nolasījis — vienu paragrāfu no padomju darba tiesībām! M, NZ • 15.000 poļu virsnieku Katinā nošauti I pēc Staļina pavēles, I ' apgalvo Staņislavs Mikolaiftks Bijušais Polijas ministru prezidenta vietnieks Staņislavs Mikolaieiks, kas pašreiz uzturas Savienotajās Valstīs, publicējis grāmatu, kurā vēlreiz pieminēta Katina, kur otrā pasaules kara sākumā atrada nogalinātus 15.000 poļu virsniekus. Mikolaičiks no jauna apgalvo, ka šai noziegumā vainojami krievi. Poļu virsnieku nogalināšana notikusi pēc pašā Staļina pavēles. NKVD viņam jautājusi, ko darīt ar sagūstītajiem p o ļ i ^ . Staļins esot atbildējis tikai vienu vārdu — likvidēt. Chronicle'- citē lorda, Hendersona vārdus, ka pa.^rcizējais aukstais karš rietumiem jāuzvar tāpēc, lai 'aizkavei u īstu karu un paredz sekmes likumurojcktam par obligātā kava-dionesta laika pagarināšanu no .12 , līdz 18 'mēnešiem, par ko valdības.^, pārstāvji trešdien ziņoja apakšnamā/ Likumprojektu gan stipri kritizē daļa lēboristu frakcijas Ipcckļu. ( Decembra pirmajā pusē Liolbritij-nij; ».s salu flote paredz izdarīt plašumi manevru.--., kufos, starp citu, izmēģi-"^ nāšot arī,iespējas atomieroču uzbrukumu atvairīšanai. Ar atomieroču, ķīmiskā, un bakterioloģiskā kaj'a at-vaires metodēm • nodarbojas arī jaunais, civilās aizsardzības plāns, ko .pieteica iekšlietu ministrs. Iekšlietu ministr.^ .šai noiūk'ā iecēlis sev Ipašii zinātnisko padomdevēju. Plāns paredz gaii stacionētu, gan kustīgu aizsardzības vienību izveidošanu. Britu aiv^sardzibas ministrs 'Aleksandrs izteicās, ka :katraņi anglim apmierina-: juma un drošina juma sajūtu j'ādot apziņa, ka nopietnas vajadzības gadījumā Lielbritānijas rīcība ir varenie ASV izejvielu avoti un rezerves. Anglija lielu vērību velti R i e t m n^ eiropas ūnijas speciālās komisijas sanāksmei, kas sākās ceturtdien Parīzē. Varot paredzēt, ka sanāksme vienosies par dažādiem svarīgiem jautājumiem, kani sakars ar Rietutn-; eiropas valstu sadarbību. Londonā publicēts organizācijas „Vienotā E i ropa" memorands, kurā no jauna prasīta Eiropas parlamenta saisauk-šana. Parīzes sanāksmē paredzēts apspriest arī Cerčila un citu aūtoru-_ ierosinātos plānus Eiropas vienības panākšanai. BBC, AZ Katinas noziegums pasaulē kļuva zinānjis pēc otra pasaules kara sā-kļima. Par lielu pārsteigumu pasaulei, Hitlers lika publicēt ziņojumu, ka Katinas mežā atrastas masu kapenes. Bez vāciešiem-izmeklēšanā toreiz 'piedalījās medicīnas eksperti gandrīz no visas Eiropas. Vienīgi Starptautiskais Sarkanais Krusts atteicās sūtīt savu pārstāvi. Dokumenti,, ko atrada pie nogalinātajiem, liecināja, ka viņi ir Polijas, armijas virsnieki. Padomiu Saviefflba sākumā jriertaaz nereaģēja uz baigo vēsti. Vēlāk Maskava publicēja paskaidro-juitiu, ka Katinas mežā atrastas senas kapenes, kas būtu aplūkojamas vlenijgi no „archaiolo^iskā" viedokļa^ Tad pēc dažām nedēļ ām Padomju Savienība savu viedokli mainīja un paskaidroja,, ka Katinas noziegumā vainojami paši vācieši. Arī Nim-bergas prāvā Katinas noziegumam pagāja garām, klusu ciešot. Katinā nogalinātie polu virsnieki Krievijā nokļuva 1939. gadā D^C Poli jas sakāves. Saskaņā ar Ribentro-pa- Molotova vienošanos, Padomiu Savienība toreiz uzbruka poliem, tā sakot, no muguras. Gūstā tika sa-^ ņemti vairāki s.imttūlcstoši polu karavīru, kuru: vidū atradās arī 15.000 virsnieku- Kad vēlāk padom-ju- vācu draudzība : izputēja • un Hitlera armijas uzbruka pašai Padomju Savienībai,, pēc Lielbritānijas ierosinājuma Krievijā sāka komplektēt ļ polu armiju, kuras vadību, uzdeva I ģenerālim Andersam. Koncent-rāci. ias nometnēs Sibirliā un kol-chozļos nevarēja atrast vairāk nekā desmit tūkitoš poļu virsnieku, par kuriem biļa skaidri zināms, ka viņi krituši padomju gūstā: Kā .ģenerālis, Anderss savās atmiņās liecina, Kremļa atbildes uz " viņa jautāju-^ miem par poļu virsnieku likteni bijušas vai nu izvairīgas, vai tik nenoteiktas, ka no tām nekā nevarēja spriest. Izmeklēšana liekas pietiekami skaidri pierādījusi, • kas vainojams Katinas noziegumā. Kā Mikolaičiks,; tā ari ģenerālis Anderss kategoriski noraida apgalvojumu, ka poļu virsniekus nogalinājuai vācieši. St, BBC PUSI VISV DP lECFT.OT^JU ASV CER IZVIETOT VIDĒJO RIETUiMU ' ŠTATOS Ievēfoiamu daļu no 205.000 'Elro-nas bē??liem. kas ieceļos uz jaunā D P ieceiošanas likuma pam.ata. uzņems ASV centrālie štati, raksta „NGV/ York Times" koresoondents no Čikāgas. I ŠaJos apgabalos ir • liels laukstrādnieku, kā ari kvalificētu lamatnieku trūkums. •, Cika?as baznīcu federācijas pārstāvis' Lauders izteicies, ka /iJSV vi-d^^. os rietumos varētu izvietot varbūt ap 50 proc. no ieceļotāju kopskaita vai ap 100.000. Illlnoisas D P komisija jau noskaidrojusi konkrētu vajadzību pēc drēbniekiem. Zviedrija nedēļas laikā var mobilizēt 600.000 viru Saltsjebadenē, pie Stokholmas, nesen beigusies Skandināvijas valstu aizsardzības komitejas konference. Lai gan. apspriedes notikušas lielā slepenībā un par tām nav publicēta nekāda oficiāla informācija, politiskās aprindas Zviedrijā tagad, izsakās, ka panākta vienošanās par ko^ pigu ziemeļvalstu aizsardzību. Ja šī informācija apstiprinātos, tad tas nozīmētu, ka zviedri atteikušies no savas, līdzšinējās neitralitātes politikas. ' L i e l ā s amerikāņu ziņu aģentūras' domā, ka Zviedriju- mainīt līdzšinējo nostāju pamudinājuši notikumi Austrurtieiropā: Stokholma beidzot pārliecinājusies, .ka zviedriem neizdosies ne5kari:iem ,,izma-nevrēt neitralitātes ūdeņos" eventuāla konflikta gadījumā.- . lespē- :ams, ka Skandināvijas valstis varēs piesaistīt ai'ī Atlantika aizsardzības paktam. Stokholmas laikraksta , „F.xpres-sen" ziņo, ka Zviedrija vienas ncdū- 1as •laikā var^ mobilizēt 600.OCO .viru Zviedru aizsardzības spēki pēdējā laikā esot ievērojami pastiprināli: Neminot tuvākus datus par apbruņojumu, laikraksts noi'āda, ka katru gadu sagatavo, un -apmāca vairāk nekā 26.000 cilvēku. Kara gadījumā Zviedrija bez lieliem grūtumiem, varētu nosūtīt uz fronti pus miljonu vīru lielu armiju, kurai vēl jāpieskaita klāt 100.000 zemes sargu. No Berlīnes arī slimos izvāks Līdz ceturtdienai Drošības padomes prieicšsēdis Bramuļa vēl nebija publicējis nedz savas aptaujas saturu, nedz-arī četru lielvalstu atbildes uz šo aptauju par Berlīnes valūtas jautājumu, Aps^priedēs ar padomes ^.neitrālo" valstu pārstāvjiem viņš-mēģināja noskaidrot, vai būtu reāls pamats jaunam starpniecības priekšlikumam par Berlīnes konflikta nokārtošanu. Līdz tam laikam Bramu-a grib lūgt ASV, Lielbritānijas, Francijas un Padonļju Sļavienības , valdības atturēties no rīcības, kas stāvokli Bei'llnē varētu vēl (saasināt. Ja Bramuļas> starpnieka pūles arī šoreiz nedos nekādus pārtikumus, rietumvalstis; paredz Berlīnes^ jautājumu joprojām atstāt Drošības padomes darba kārtībā, lai, stāvoklim Berlīnē vēl paasinoties, no jauna ierosinātu .problēmas apspriešanu padomē*. Amerilcāņu delegācija Parīzē atsauca ziņas, it kā ASV viedoklis atšķiroties no Anglijas iun Francijas uzskatīerņ >Berlīnes jautājumā. Rietumvalstu uzskati esot pilnīgi saskanīgi, bet esot gan jānorāda uzāvis--- pārējo pasliktināšanos Berlīnē. Krievi paziņojuši, ka pēt 31, janvāra sodīs ar 10.000 marku naudas . sodu katru personu, ko notvers pa- ^ domju sektorā bez jaunās personības apliecības. Šādas apliecības paredzēts izdot visa padomju joslā un Berlīnē, bet rietumvalstu militārās : valdības naskaidrojušas, ka rietumu ; sektoros šādas kartes var izdot tikai ar viņu piekrišanu. Rietumberlines policija ceturtdien .sāka pastiprināti: apsargāt slūžu ierīces rietumu, sek-- toros, lai aizkavētu it kā plānoto šo ierīču slepenu pārvešanu uz krievu sektoru. Tāda sabotāžas akta rezultātā' varētu'ciest visa Berlīnes kanālu un slīļžu sistēma. Pilsētā atgriezusies ūn drīz savus pienākumus uzņem.-^ies Berlīnes lielvecākā Liiize Srēderc, kas vairākus' mēnešus slimības dēļ pavadīja Rietumvācijā. Pa gaisa tiltu, kas pēdējās dienās atkal varēja atzīmēt iļekordiem tu-vus pārvadāto preču daudzumus, iz-; vāks uz Rictumvācij% arī ap 1500' rictumsektoru slimnīcu - iemītniekus,- lai pa.sargātu tos no krievu blokādes.- radītajiem grūtumiem. Vēl lidmašīnās no Berlīnes.izvedīs 8000 bērnu, bet 4000 jau nogādāti Rietumvācijā» BBC, St / :
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, November 27, 1948 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1948-11-27 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari481127 |
Description
Title | 1948-11-27-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
VUA, 1948.
tlētiku visā
ĻIEM
; trīssoļlēkšanā Me?nro •
enieks 71,31; loc^'^^m 12,59.
Beļģijā uiTcii^^^i^ia,
ensibās pārstāv, tikai v •
tesj 60 m Buka 8 0- \o^'^'"^suii .
Bebre 28,8; :80 S^l^^^
ana Ringenb^ii 5 2Q? ^ ^ 1 ^*
erga 11,53; diskā
kstiņa, kas ir r e & > ""^'^i^
iniece,,domā par & Sten-dzimtenē
pieccinā šoSl . '
pahekot tikai 1 i^H^J^"^'^-
Latvijas rekorda Pūn.^'J?^^*''- •
| v ^ ķ a s ^ d i s c i p l i n ^ s r ' ^ ^ ^ ^^
12,14; augstie 1,15?,;;^,^^
Skaitļiem, tad par skaini. .
pasaules visu laiku 1^?^
1232 p. (diskā 55,33 m lai^^^^^
savus_ maģistra eksāraS
TSitate., Diplomdarbā^ "so^S;
' t e o r i j u tn praksi kārts^ēSr
cord.stam lodes grū^anā S"* ^ ^
kko izdarīta mugurartk^^
ā pārciesta sekmir un /n^-*^"
vasarī atkaļ. ccT ati^L^^"'^'*
Slavas k a l n k ^ p ^ ^ ^ ; ^ ^
o l m r - v e c a i s un a t k a ^ ^ ' ^^
%!^?rd,8ts diska mešanl- fu
,d.Italia^per la bravoura dl Cof
i ^ a k a itāļi ^_„Konso|^^^^^
lek talu skanēt Itālijas vārS^^^^^
mīca, ,,Sport-BorghetH'' irTni^
l.eoķrtsi stšua j^apsa tidkišeannāāss Uvka i gealtdāa rmS '
vislabākā-liķiera, r^^^^^^
3tu - iutboHsts^^^^^^
.auto braucējs Parufi 'uc sporS
istami viŗi. Augstā sabledrlbi
m garo un 90 kg smago pas^.
••'.,l^?."solini, kas šodien ir viens
rakjajiera cilvēkiem Itālijā.
jaunumu. Franču vieglatlētikai
is^Dupo žurnālā „L*Equipe" pub-rj
-S ^?^ākās vieglatlētikas
Zviedrija 76,5 p., 2. Francija 32
Slovākija 15,5, bet pēc tam seka
mija ar 15 p. - Janira Stendzc»
^ radies jauns konkurents: dien*
5ičs sezonas nobeigumā mctii
m. — Zviedrijā atklāta jauna
matierisma noteikumu pārkāpšanu,
mā apvainoti Londonas olimpisko
uzvarētāji: Sjestrands (3000 m
ējiertā), Eriksons (1500 m)-un AU
liekšanā). — Mūsu sportistiem
t, ka vācu slavenais vieglatlēti»
Jozefs Vaicers atkal atjaunojis
liegtā žurnāla „Start uud Ziel'' iz-icera
padomi vienmēr bIjuSi cieņa.
A rn. S m.
ņtons Rādiks sacīkstē Ņujorka
e'rikaņu vidējā svara bokserim
elli 5. gājienā ar knock-out. Za«
bija 5 kg vi,-:rikus-7.immerm3'.n-.Str.
near
LATVIAN NEWSPAPER
pēc divu dienu apspriedēm ar
nrezidentu Trumenu ārlietu ministrs
pārsals preses: konferencē izteicies,
ka j,stāvoklis Ķīnā kritisks". ASV
valdiba vēl nav Izšķīrusies, ko darīt,
1^ nokārtotu šo svarīgo Tālo austrumu
problēmu. • Vašingtonā paS-i^
izpārbJiOidot vairākas palīdzības
variācija?. Ūz žurnālistu jautājumu,
par ko vēl runāts apspriedēs ar pŗe-^
identu Tŗuxneriu,^^k^ atteicies
VI
AP zii?Ov.ka arī Ķi/.ias vēstnieks
Savienotājās Va^ Velingtons Kū
personīgi lūdzis Trumenu steidzami
palīdzēt maršalam Cangkaiš^kam.
pec sanmas ar- p^^^^ Kū izteicies,
ka ASV galva viņu uzmudl-'
jīajis',,nezaudēt paļāvību''. Vai Tru-inens
apsolījis Ķīnai arī reālu palī-
4zn)u; vēstnieķ PG-:
litiskās aprindas Vašingtonā izsakās,
ka Savienotās Valstis savu palīdzību
varētu palielināt vienīgi tādā gadījumā,
Ja Cangkaišeķs .„radikāli pār-kārt(^^"
valdību. Līdzšinējie pie-dilvojunii
rāda, ka amerikāņu ieroči
un.^ munīcija; kas nosūtīti uz Ķīnu,
pa lielākai daļai kritusi komianistii
rokas:
;Ķa stāvoklis Tālajos austrumos
: toa rūpes Savienotaj ām Valstīm,
liecina ne vien lielie Ņujorkas un
Vašingtonas-bet arī provinces laikraksti.
. Teksasas štatā iespiestais
,,MorhigNews*' raksta, ka. amerikā-jiu
palīdzības atņemšana nozīmētu
visas ' M j ā s zaudēšanu. „Glabe
. Democrat'^, kas iznāk St. Luisā,
• konstatē, ka „vienlgais glābiņš ir
steidzama Nankirigas valdības reorganizācija".;
Pa; to laiku komunistu ofensīva
Ķina turpinās -ar neatslābstošu, spēku.
Reuters ziņo, ka ciņu smaguma
pui^ts, tagad ;pārsviedies. uz Pekin-
|as ^, Tiensinas dzete^ līniju. Kā-
4a, komunistu caurrāvlena dēļ ap-
'draufleta s bflušia Ķinas'' karaļvalsts
galvaspilsēta i^ekinga. Ziemeļu sektora
virspavēlnieks ģenerālis Futsoji
esot nolēmis no turienes evakuēt savu
galveno mītni. • BBC, AZ, GZ
Nr. 106 (210)
.Sestdien, 1948. g. 27. nov.
Iznāk iris reizes nedēlā.
Izdevējs: BALK uzdevumā
Latviešu preses darbinieku sa-darbības
kopa. Atbildīgais redaktors:
K.Rubācs, redaktori:
L. Bērziņš, M. Culītis, B. Ķi^
sēlis, A. Liepa, H. .Minden-bergs,
A. Smits. Adrese: GiinZ'
burg*Do.; red.: Don^inikus-
Ziramermannstr. 2 (tālr. 50).
apg.: Marktpl. 25 (t S4).
Komūiiistu ietekme mazinās, bet De Golls
vel vienmēr ir reŗiublikas bieds
Trešdienas un ceturtdienas balscsanā Keja valdība Francijas nacio-nālsapulcē
ieguvu vairākumu. Pret līdzšinējo kabinetu izteicās vienīgi
189 komunisti mi pāris visai nen |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-11-27-01