1948-12-21-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
A. 1948. g. z |ie«u futbola vienību paretu doties uz Savie- ^ j u labvēlību, radusies naudu no ostas Hdz ^kiem latviešu ^futbQ-. saņemtas piekritoSās rezultātiem, varēsim palīdzību. Protams ka p^ileeveajra dgziifgisa ;anarvi, šivTa^j^a^d^S ar.savu futbolu pastāvētu ā^v'Zar^ēitu^ dsrpiēJlāē t ivziski aisīFtier'i^Sl -Vohsti. Visaugstāk Sodi^n ig^Club PaTAS .spēlētājiem 3-2. RCP vārtsargs. Vig, radijas parīziešu aizsardzi attēls U2 la „Miror Sprint" vāka jau . . . . . ^cing Club Strass-l^ as spēles vairs nav iedo. Bebŗa_^ vārtos. Viņa biedri-ipildmajusi savu sastāvu ar .bas uzbrucēju £. Sērensenu-: ia^renaa klubam Frem 40.000 leks. Vanags, kas pagājuSfi Inas paviesojās Eslingenā. l-a, bet H,.Gailis ir viens no Xen^ vārtu šāvējiem. Vina >ļa.u2; virslīgu. Vācu klubs [''^«,^1 R^ŗnf^ 2 gadiem nevēlējās. Izklausās mazliet bija. Saprotams, -ka mušu futbolistu panākumu/ nosle-uņ^ sevišķi stingri treniņi, ;el bija ņe katru reizi. Fran-gliģv kur spēlē mūsu izci- . Freimanis, šodien skaitās [alo- futbolistu paradīze un ir. ASV, tomēr maz ticams, Francijas pašreiz vēlēsies nizējot latviešu futbola v l^ vismaz pagaidām:bCis jā« A r n , Š mi t» ^ rekordists G. Hegs vzaid. Iriikā. ' atgriežres Itālijas futbolu nts Barasi. Viņā sarunājis, lā notiks ltalijas-ArgenriQ,iS JBarasi izsakās, ka dienvid* |a mksla esot fantastiska, ^teicama kondīcija, milzīgais m bumbas techt\ika. „Katra t vienība Eiropā būtu sen-damerikas publika 5ōs bum-jKata par ikdienišķu parādi- •par; • is ziņas 1944. g. rudenī no ter Paŗchim. ļžljaātu par viņa atrašanās IGdzu rakstīt L. MARTE-liinchen 13, Hess Str. 90, (312) dāvana ģimenei im bēmiehf is Virsvaldes izd. ākusi grāniata IBAIS GANS am Mink-Bornas gleznu re- Jēzus. dzīvi. , Archibīskopa T. drtnberga ievadvārdi, ti teksti uti dziesmas; Pie-grāmatnīcās. Cena DM 3.-. atlaide. Pasūtin. lūdzam hm feV.-lut. draudzes.priekš-džēnam: (i4a) Stuttgart-Sil-reiberstrasse 9. - (297) i lll!ll!lllll!llll!lll!!!lļl!ll!li kā bagātība trinida -g usu grāmata! g ,āVā • • v: g fGAVAS VANAGU | GRSMATNICA, I 3a) Niimberg 2., | A/C Valka. g lllilillilil VICA ORSMATU SPEDICIJA i-C5r&iwaW, R«merflchflfīc^ Tāmatas par jaunam cenām )tēkas, Sērijas - 1. nr, K- ,Ji!mieka Cuigala piedzīvoju- - ā 0,30; 2. nr. Bairona po- , niustrēta: - ā 1,40; 3. nr. izeļas „Haiialifai", af autora Ijrafu - 0 , 5 0 ; 4. nr. „Atmi-toloģija, illustrēta - ^ 0^w ^ EglIŠa kantāte ,,DieVs,Tsva m l , ~ un altorismu krājumu i teica**, ar-prezidenta ģīmetni Iksa ā 1,50. Atkalpārdeveuem llļlIllllillllltlIlliilIlilllllUIIIH pi'lminot Kurzemes va-zale zeldama iet pāri, •ājus, jaunavas, sifevas ^un 10 zemi uxi laika mūžīga [avu nnlestiibu, idrejs Eglitis >jisditeju antoloģiju :EMES KRASTS M glīta Ietērpā, ar Soikāna m ^apgādājis iUGAVAS VANAGU • apgāds 3 miiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiii^ ļiem un draugiem šeii un pāri [urām , ; uz- ••^ • • • •• • I VĒSTUĻU PAPĪRA UN ^ K S M KARTĪTĒM un raksti ēetrkr^salnā iespie- Ira. Vēstuļu pac. ^ « gab. Atkalpārd. 20 proK Kķas paciņas «n, paraugus^ »^ ^ ē r t ī b u arī pastmarkas, pi^sK. pieņem: . Gral. ^ Stuttgart - S., Neefstr^^lO, i m i li iml i ē mw Ķ i'/ m I i •$i1m i i i Cm # 1p I m I mm m ii # m i i Wi m •ii «asas LATVJA tatvian Newspaper published under EUCOM Civil Affair» Division \utborisation Nanibei UNDP 196. Publisher and Editor; Kārli* Rahācs. Dp Camp Kleink6t2 near GOn/burg/D Printer; „Schwab. Volksbl.' Gtinzburg/D.. Bgm.- Landm-Pl- '"«''culation 4000. published three tim^s weekly.. Editorial office: Gūnzburg/Do. nor'ini'<tis-/^i'rnm irma-'H-Str. 2 LATVIAN NEWSPAPER —4. Nr, 116 (221) ļ Otrdien. 1948, g. 21. dee. lafik tris rcicn osdaiL Udev ē|s: BA LK uideVBoi Latviešu preses darbinieku sadarbības kpp^ Atbildīgtis redaktors : K. ftpbāes, redaktori: L. Bērziņš, M. Culitis, B. Ķi-sēlis, A. liepa, H. ftlinden-bergs, A. Smits. Adrese: Gfini. burg-Do.; red.: Domioikus- Zimmermannstr. 2 (tālr. 50). apg.t Marktpl. 25 {t 84). Plāno pakta pantu pret „piek? kolonnim'^ Reuters ziņoja no Vašingtonas, ka septiņu valstu sarunās par' Ziemeļatlantilca paHu apsverot arī kopēju rīcību p;fet „piekto kolonnu" aktivitāti «ādā no pakta dalībniecēm vals'sTm. No autori- •tātīviem avotiem paskaidrots, ka^ sarunu dalībnieki — ASV, Kariā- •da, Lielbritānija, Francija, Beļģi-, ja, Solande un .Luksemburģa — plānojot īpašu pantu, kas paredzētu savstarpēju konsultēšanos ikvienā gadījumā^ kad „piektās kolonnas" darbība kādā; no septi- 'ņām valstīm apdraudētu tās patstāvību vai polītisko neatkarību. Zien.datlantika pakta pamat-uzdev'tima ir garantēt kopēju akciju pret jebkādu agresiju" no ārienes, kās būtu vērsta pret kādu 'to pakta valstīm. Bet vēstu- ; rat^ pieredze māca rēķināties arī ar iespēju,; ka totalitāras i„piek-m kolonnas", vadītas un atbal-itītas no ārienes, varētu mēģināt j pārņemt varu iekšēj as agresi 1as ceļā. DM HOLANDIEŠI IEŅĒMUŠI DJOKJAKARTU |UŅ INTERNĒJUŠI REPUBLIKĀŅU VALSTS UN MINISTRU PREZIDENTUS Visa kristīgā pasaule pēc trim die nam taisās svinēt Ziemsvētkus, bet indonezua no jauna sācies karš. Ho'landiešu vienības naktī uz svētdienu vienlaicīgi sākušas uzbrukumu Jāva un feum^trā. Hāgā ārzemju pārstāv- 3iem nodota Holandes karalienes deklarācija, ka Ind^nēzUas republika neveļas konfliktu nokārtot sarunu ce^ā. Augstais komisārs un Holandes agrākais ministru prezidents Dr. Bēl^ Batāvijas radiofonā paziņoja, ka „sakta policijas akcija pret nedisciplīnētiem elementiem un terroristiem". Karaspēka vienībām publicētajā uzsaukumā augstais komisārs aicina cīņas atri nobeigt. Holandieši nevēloties anektēt jaunus apgabalus, bet nodibināt Indonēzijā vienīgi mieru un kārtību. . Ziņu aģentūras nb Batāvijas vēstī, ka. Holandes akcija jau pašā sākumā guvusi labus panākumus.: Svētdienas rītā, holandiešu aviācija bombardēja Djokjakartas lidlauku, ko vēlāk ieņēma izpletņu lēcēji. Pēcpusdienā karaspēks iesoļoja republikāņu galvaspilsētā Djokjakartā. Vien-raicīgi operācijas sāktas. arīSumatrā. Flotes vienības izcēlušās krastā un vii-zas U2 salas vidieni, kur nostiprinājušies republikāņi. Djokjakartā internēts Indonēzijas ministru prezidents Hata, valsts prezidents Su- Mājas naids satelītu politiskajās virtuvēs „OPERAS LIELVECĀKĀ** VIETA NĀKS CITS, BET GOMULKAS GRĒKI VĒL NAV IZPIRKTI Neapmierinātība SED rindās par totalitāru izrīcību un- varas pārņemšanu Berlīnes austrumu sektorā ir tik liela, ziņo angļu licencētais „Der Kurier% ka partijā valda īsts saspīlējuma stāvoklis. Šo informāciju laikraksts ieguvis no SED centrālsekretāriātam tuvu stāvošām aprindām. Partijas vadītāii darbinieki tomēr darAt visu iespējamo, lai šo saspīlējumu noslēptu berliniešiem, Radikālkomūnistu un SED aprindās psr „9peras lielvecākō** runājot vienīgi ar nicināšanu. Ebertu viņi izmantojusi vienīgi viņa vārda pēc. Patie^^ ir īsts salmu vīrs, kas nefetidot neviena uzticību. ViĢa vietā paredzēts iecelt kādu komjĒinistu kandidātu, kas ar ,.stipru roku*V realizētu divgades plānu un iedzīvinātu SED mērķus. Daudzām zemēm aiz dzelzs aizkara īpata ir viena kopīga parādība — nesaskaņas, pat šķelšanās vadītājās partijās. Lai gan šis nesaskaņas mēģina noslēpt atklātībai un neuzticamos elementus bez žēlastības izolē, laiku pa laikam informācija par lekšēru nestabilitāti un pat nedrošību parādās arī uz ārieni. Tieši pēdējās divi dienās tas vērojams arī po-ijā. Vēl nebija pagāiusi nedēla, kad ar lielu pompu nodibināja Apvienoto strādnielcu partiju, kurā sakausēja kopā komunistus ar sociālistiem, kad jau atkal runā par „nacionālārn uil buržuāziskām" tendencēm. Grēkāzis šoreiz ir tas pats vecais — ko-^ mūnistu partij'as agrākais ģenerālsekretārs Gomulka. V Jaunās partijats pirmā kongresa laikā viņš gan tiesāja nacionālās tieksmes, kas neesot savienojamas ar sociālismu un mēģināja pierādīt savu lojalitāti (gan tikai vārdos), bet, acīm redzot, tas maz ko līdzēja. Jau otrā dienā valsts prezidents un apvienotās partijas priekšsēdis : Bie-rūts Gromullcu centās pilnīgi pazudināt, ļoti asā.formā kritizēdams viņa līdzšinējo politiku un nosvēršanos ijacionālisma pusē. Kāds cits runā-tāj § vēlāk apliecināja, ka Gomiilka «paklāvies buiržuaziskajai ideoloģir jai", kas nav savienojama ar tautas Mi Vai ASV pavasari bija sagatavojušas mobilizācijai? /au agrāk ārzemju presē cirkulēja %s, it kā ši gada pavasari saspīlējums .ASV un Padomju Savienības starpā kādu laiku biji5 tik liels, ka draudējis izcelties atklāts konflikta, ^n ka bīstamo stāvokli esot novērosi prezidenta Trumena. personīgā iejaukšanās. ' . Kad pagājušajā nedēļā Trumenam Preses konferencē lūdza izteikties Par tamlīdzīgiem : ziņojumiera, ASV prezidents atteicās tos komentēt. Ka ' }|;ļormē AFP, vienā no ziņojumiem minēts, ka amerikāņa aviācija Pavasarī informējusi Vašingtonu, it vistuvākajā laikā esot gaidāms Padomju uzbrukums RietumeirDpai. spīti šiem slepenajiem ziņoju- .^}^^. Trumens ar-savu apsvērto, ^^elbu toreiz, esot novērsis amerikā-bruņoto spēku mobilizāciju. AZ demokrātijas iedeoloģiju. Komunistu leksikonā šādi apvainojumi skaitās vēl vairāk nekā nāves grēks, kāpēc šobrīd nav zināms, kas sagaida Go-mulku. Skaidrs tikai viens — savus grēkus ar iepriekšējo pašapsūdzību viņš tomēr nav izpircis. Sestdien Apvienotās strādnieku oartijas sanāksmē rū^niecīlDas ministrs Mincs paziņoja, ka Poliiai būs savs sešf^ades plāns. Trīskāršot paredzēts ķīmisko rūpniecību, kā arī rncelt ogļu un Tērauda produkciiu. Sešgades plāns sāksies 1950. gadā. Ar 1. janvāri Poliiā atcels visu preču racļonēšanu. Strādnieki un darba zemnieki varēšot visu brīvi pirkt bez kādiem ierobežojumiem. % BBC, St kārno un vairāki citi ministri. Visā In^donēpjā izsludināta preses uŗi:. informācijas iepriekšēja cenzūiu ; Protestējot prei Holandes .akciju, atkaulēs, Austrumindonezijas parlaments Celebesa salā. Vienbalsīgi pieņemtajā deklarācijā ; paskaidrots; ka holandiešu rīcība Indonēzijā ir nelikumīE^a un nesaskan ar nule pieņemto cilvēka tiesību deklarāciju. To vai^tu salīdzināt vienīgi ar jaoā-ņu uzbrukumu Perl Harborai. ASV ieceltā šķīrējkomisija telegrāfiski lūgusi .Drošības rpadomi pēc intervencijas, Indonēzijā. Par jauno sa- SDīlējumu anspriedies arī Savienoto Valstu ārlietu viceministrs Lovets ar valdības locekļiem. Oficiāli par šīm aosp^iedēm . nek^ nav paskaidrots. Ārlietu ministrija-gaidot tuvākas ziņas no sava konsula Batāvijā. i Kongresa partia. kas ii lielākā oolltiska apvienība I n d i a s i nosoda Hqlandes rīcību. Indijas ministru Dpezidents Pandits Nēru deklarēiis,: ksi vina valdība morāliski atbalstīs indonēziešus, jo nevarot pieļaut, ka citas valsts iejaucas Āzijas iekšējās lietās. Indonēziiās konflikta dēļ ASV deleeiāts Džosups Uz nirmdienu bi^a sasaticiš Drošības oadomes sēdi. Pēc Padomju SavlenHDas ārlietu ministra Molot^va telef?raf'ska, lū«^ūm-a, to' tomēr atlika uz trešdienu, jo tik ātri Parīzē nevar ierasties krievu nārstāvis. Holandes ārlietu ministrs ^tikers svētdien preses konference Hāsā paskaidroja, ka Indonēzijas konfliktā vainojami komunisti, kas visu laiku orovocējuši nemierus. Pēc informācijas no Batāvijas, Djokiakartā saņemts gūstā arī in-donēzUšu armijas virsnavēlniek's, Kpnflik^s Indnnēziiā il^st jau trīs ^adus. Pēc asinain'~m cī^ām janvārī izdevās parakstīt pamieru, kas ta?ad atkal lau-^ts. Jau 11. novembrī Tļ'olandes vald^'ba nazinoja, ka sarunas ar renublikšniem izjukušas. M'TL prezidents Hata varbūt arī vēlētos atrisināt konfl"'ktu miera ce- •ā, bet viņam nav pietiekairras va- ^as,'llai savu gribu reāli-^ētu, Hā?a biia paredzēlusi nodibināt Indonēzijā .pārejas valdību,..kāpēc atsauca / (Beigas 5. Ipp.) AMERIKĀŅU OKUPĀCIJAS'SPĒKI REINAS LĪNIJAS AIZSTĀVĒŠANAI ASV valdība principā esot piekritusi, ka nepieciešamības gadījumā amerikāņu okupācijas armiju Vācijā nodotu Rietumeiropas ūnijas aizsardzības: komisijas priekšsēža feldmaršala Montgomerija rīcībā Reinas līnijas aizstāvēšanai, pēc kāda informēta politiska :novērotāja paskaidi-o-jumiem, ziņo UP. Lēmums, kas pieņemts pret ģenerāla Kleja iebildumiem, esot uzskatāms par pagaidu atrisinaju mu. • Atb i 1 dīgās iest ādes esot uzskatos, ka amerikāņu okupācijas karaspēks Vācijā esot labi sa^ gatavots un agi-esijns . gadījumā spētu notui'ēt Reinas līniju Ifllz ierastos papildspēki no citām Eiropas daļām un ASV.- Franču biTiņoto spēku uzdevums Rietumeiropas ūnijas aizsardzības plāna ietvaros būtu pirmā ' kārtā austrumu robežas aizstāvēšana, na-cionālsapulces aizsardzības komisijā naskaidroja aizsardzības ministrs Ramadjē. uzsvērdams arī nepieciešamību stiprināt Francijas gaisa spēkus. Ramadjē ziņojuma detaļas oficiālais komunikē noklusēja. Bliušā ASV prezidenta Huvera vadītā speciālā komisija kādā ziņojumā kritizēja amerikāņu aizsardzīr bas. spēku trūkumus. Komiteja, starp citu, piemin, ka kāda ministrija aplam analizējusi padomju karaspēka kustības Vācijā pagājušā pavasarī, no kā būtu varējušas rasties „nopietnas konsekvences-'. GT, DM Beļģijas Kongo izbūvēs miKtanr bari Eiropas aizsardzībai Beļģijas valdība nolēmusi Beļģu Kongo izbūvēt lielu militāru atbalsta punktu, ziņoja UP. Piektdien lē-mums kļuvis zināms oficiālāsaprin* dās Briselē. Kāds beļģu ģen^rālšti ba virsnieks jau atstājis Briseli, lai dotu rīkojumu ievadtt vajadzīgos priekšdarbus Beļģijas kolonijā Kongo. Atbalsta punktu otodošot ari Briseles pakta valstu, ASV un K ^ / nādas rīcībā. Atbalsta punktu paredzēts .izbūvēt Kaminā, pusceļā starp Elizabetvillu un Franki ostu, pie tiešā Dakaras- Diego-Siarēzas Geja. Kamirļas augstiene ati-odas ap 1200 metru virs jūras līmeņa. Tur plānots iekāiiot lielu lidostu, kurā varētu nosēsties un pacelties arī vissmagākie amerikāņu bumbveži. Beļģijas aizsardzības ministrija vēl paskaidrojusi, ka jauno atbalsta punktu izmantošot beļģu armija un aviācija, bet tas būšot ari Lielbritānija.?, Francijas un BeneJuksa valstu, kā ari abu pārējo galveno Zie-meļatlantika aizsardzības pak\a dalībnieču valstu — ASV un Kanādas — rīcībā. No labi infonmķaiTU-aprindām vēl paskaidro, ka feldmaršals Montgomerijs. Rietumeiropas ūnijas aizsardzības komisijas priekšsēdis, esot lūdzis beļģu valdību atbalsta punktu izbūvi Āfrikā veikt iespējami pasteidzinātā k-ārtā. Ievērojot vispārējo Āfrikas stratēteko nozīmi Eiropas aiz.sardzības plānos, jaunās bāzes Izbūvei militārās aprindas piešķiļ* sevišķu nozīmi: AZ Turcija pretosies jebkuram iebm« kurnam ASV armijas ministrs Ŗojals apmierināts Kamēr Vašingtonā turpinās sarunas par Atlantika paktu, Savieno-tās Valstis jau kop.§ pagāiušā gada pavasara sīita uz Grieķiju un Turciju kara materiālus un pārtikas līdzekļus, lai stiprinātu sīs abas valstis pret totalitārisma ekspansiju. Preiidents Trumens drīz pēc savas ievēlēšanas deklarēja, ka amerikāņu palīdzību Grieķija un TurčUa saņems arī uz priekšu. Ka Savienotajām Valstīm ir liela Interese par šīm abām zemēm, liecina armijas ministra Rojala nesena vizīte Atēnās ^ un Artkārā. Atgriezies no Turcijas, preses pārstāvjiem viņš paskaidroja, ka ir ļoti apmierināts ar turku armijas apbruņojumu un garu. Aniiara viņam deklarēts, Turcija pretosies jeb kādfm iebrukumam savas robežas. AP zino, ka Grieķijas valdība ie-snie^^ usi Rojalam plašu pārskatu par militāro un saimniecības stāvokli. Tajā, starp citu, ierosināts, lai Grie- KOMUNISTI DRAUD AR „KRIEVU ATMAKSU" bet Maskava klusē KRIEVIEM NODODAMS ŠTOLPES CIEIVIA IEDZĪVOTĀJI BĒG UZ RĪETUMSFļKTORIEM Franču asā rīcība, uzspridzinot padomju sektora raidītāja antennu mastus Berlīnē, šķiet, padomju pusē radījusi pārsteigpmu, jo līdz šim rīkoties bija pieraduši krievi, kamēr rietumnieki vairāk apraicrmajas ar pi-otestiem. Tādēļ pagaidām nav manāma nekāda konkrēta reakcija no par ^atmaksa'* varētu bīit. \ Radio Berlin" direktors Šmits izteicies, ka šī „iejaukšanās padomju konti-o'lētā territorijā nepaliks bez atbildes*''. Pavēle torņu uzspridzma-šanai neesot vis nākusi no Parīzes, bet no Vašingtonas, un, to izpildot Francija esot • sevi degradējusi par nožēlojamu amerikāņu koloniju'^ Šī ..nekaunība" pierādot, ka rietumvalstis, kā mierīgas un demokrātiskas attīstības pretinieces esot zaudējušas tiesības ilgāk palikt Berlīne Komunistiskais „Vorwārts"^ sakas zinām", ka Francijas .politiskajās aprindās valdot liela neapmierinātība par ģenerāla Ganevāla rīcību, un esot sagaidāms, ka viņu atsauks no Berlīnes, prasot norēķinus ari miii-tārgubernātoram .ģenerālim Keni- '^am.'Franču militārās valdības par-: siāvis Berlīnē noraidīja TASS apgalvojumu, kā antennu ma.stu uz- .spridzināšana esot pārkāpums pret •krievu eksterritoriālajām tiesībām. Krieviem nekad šādas tiesības ne- 'tumu,sektoros neesot bijušas. Ģenerālis Klejs Frankfurtē presei izteicies, ka esot ,,loti pateicīgs" franču. okupācijas iestādēm par vi- PLAISA KĻŪST ARVIEN PLATĀKA... 'The Richmond'* 1 nu rīcību, jo radio torņi nopietni apdraudējuši ..gaisa tiltu". Uz kāda žuriiālista jautājumu, vai ģenerālis Kleis sabaidot kādu prctakciju no krievu puses un kāda tā varētu būt, amerilcāņu militāi'i^ubernātors atbil-^ dēja. ka nozinot un viņam arī nerūpot to zināt. Tā kā padomju kontrolētais Berlīnes raidītājs sniedza gandriz vienīgi komūnistis]:u propnp.andu, bieži vien rupjā.veidā nonicinot berlinie-šus <un viņu demokrātiskos iestādījumus, tad iedzīvotāju sašutums arvien pieau,?a,:un viņi jau aeiāk prasīja, lai raidītāja personālam liek izvākt ies no ēkām britu sektorā. Par iemeslu, kādēļ britu iestādes šiem mudināiumiem nesekoja, minēia ie- SDēiu. ka krievi varētu ppriraukt t^'lofona satiksmi starp Berlīni un Vācijas rietumjoslām. Tas arī minēts par vienu no-iespēja.miem pret-sollcm pēc antennu mastu uzspridzināšanas. Kāds pilsētas sakaru pārvaldes pārstāvis, turpretim, paskaidroja, ka šclda ricība neliekoties ticama: ar to krievi reizē pārtrauktu sakarus ar savu joslu, jo kabeļi-ejot cauri rietumu sektoriem. Antehnu mastu uzsoridzināšana Berlmei biia liels pār-^tei2ums, jo franču iestādes iepriekš par šādu n':>domu nebi'-a zinnujsas ne nolicivis iestādēm, ne pilsētas pārvaldei. Tū-l: t nēč tam padomju raidītāja ēkas britu sektorā nastiprināti apsargāja, neielaižot nevienu sv«su personu, ari žurnālistus nē. Svētdien padomju (Beigas 5. Ipp.) . kijas ziemeļu robežu apsardzību uzņemas starptautiskas vienības. Tālāk grieķu valdība lūgusi, lai rietumu sabiedrotie bridlna Dienvidslāviju, Bulgāriju un Albāniju neatbalstīt ģenerāli Markosu. - Kaļ-u Grle^ kijā varētu ātrāk nobeigt, ja no Savienotajām Valstīm saņemtu lielāku palīdzību..\Grieķu valdība tādā^ga* dīiumā varētu- palielināt savu karaspēku no 180.000 uz 250.000 vīru. Banketā, kas Atēnās tika .rīkots nar godu Rojalam, ASV • vēstnieks Greidijs paziņoja, ka prezidents Trumens apsolījis Grieķijai-palidzi-bu arī uz priekšu. Tā sasniegs 400 miljonu dolāru gadā, vai par 50 miljoniem dolāru vairāk nekā līdz šim. „Mēs būtu laimīgi" teica Greidijs, ,,ia ASV palīdzība būtu labāk sekmējusies.' bet Grieķija tomēr vēl Ir brīva valsts un neatrodas'aiz dzelzs aizkara"."" Amerikāņu žurnālisti ziņo no Atēnām, ka cīņa ar komūni.stiom varbūt būtu devusi labākus panākumus, ia tajā aktīvi piedalītos |y:isr Jrieķi. Lai gan par to neviens aiklāti nerunā, ir zināms,' ka Grieķija valda z i nāmas bažas, kas notiktu.^a izceltos karš. Grieķi domā, ka sabiiedrotie nepasargātu viņu zemi no,komunisma invāzijas, tāpat kai savā laikā nevarēja aizsargāt pret HitlertL Sabiedrotie tādā gadījumā nostiprinātos Āfrikā -un no turienes sāktu atbrīvošanu. Bet pa to laiku tūkstošus grieķu iznīcinātu, vai deportētu; Ievērojot Grieķijas stratēģisko stāvokli, šīs bažas liekas ne visai pamatotas. Savienotajām Valstīm, un tāpat arī Lielbritānijai loti svarīgi noturēt Vidusjūras austrumu daļu. .Ja komunisms nostiprinātos Grieķijā, apdraudēts būtu ne vien—Turcijas, bet arī visu Tuvo^un Vidējo austr-umu stāvoklis. Bej tur, kā z.i-nārns.. atrodas bagātie naftas avoti, kas rietiimu .sabiedrotajiem ir tik pat vajadzīgi kā asinis. V BBC, NYHT
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, December 21, 1948 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1948-12-21 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari481221 |
Description
Title | 1948-12-21-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
A. 1948. g.
z
|ie«u futbola vienību
paretu doties uz Savie-
^ j u labvēlību, radusies
naudu no ostas Hdz
^kiem latviešu ^futbQ-.
saņemtas piekritoSās
rezultātiem, varēsim
palīdzību. Protams ka
p^ileeveajra dgziifgisa ;anarvi, šivTa^j^a^d^S
ar.savu futbolu pastāvētu
ā^v'Zar^ēitu^ dsrpiēJlāē t ivziski aisīFtier'i^Sl
-Vohsti. Visaugstāk Sodi^n
ig^Club PaTAS .spēlētājiem
3-2. RCP vārtsargs. Vig,
radijas parīziešu aizsardzi
attēls U2
la „Miror Sprint" vāka jau
. . . . . ^cing Club Strass-l^
as spēles vairs nav iedo.
Bebŗa_^ vārtos. Viņa biedri-ipildmajusi
savu sastāvu ar
.bas uzbrucēju £. Sērensenu-:
ia^renaa klubam Frem 40.000
leks. Vanags, kas pagājuSfi
Inas paviesojās Eslingenā.
l-a, bet H,.Gailis ir viens no
Xen^ vārtu šāvējiem. Vina
>ļa.u2; virslīgu. Vācu klubs
[''^«,^1 R^ŗnf^ 2 gadiem
nevēlējās. Izklausās mazliet
bija. Saprotams, -ka mušu
futbolistu panākumu/ nosle-uņ^
sevišķi stingri treniņi,
;el bija ņe katru reizi. Fran-gliģv
kur spēlē mūsu izci-
. Freimanis, šodien skaitās
[alo- futbolistu paradīze un
ir. ASV, tomēr maz ticams,
Francijas pašreiz vēlēsies
nizējot latviešu futbola v l^
vismaz pagaidām:bCis jā«
A r n , Š mi t»
^ rekordists G. Hegs vzaid.
Iriikā. '
atgriežres Itālijas futbolu
nts Barasi. Viņā sarunājis,
lā notiks ltalijas-ArgenriQ,iS
JBarasi izsakās, ka dienvid*
|a mksla esot fantastiska,
^teicama kondīcija, milzīgais
m bumbas techt\ika. „Katra
t vienība Eiropā būtu sen-damerikas
publika 5ōs bum-jKata
par ikdienišķu parādi-
•par; •
is ziņas 1944. g. rudenī no
ter Paŗchim.
ļžljaātu par viņa atrašanās
IGdzu rakstīt L. MARTE-liinchen
13, Hess Str. 90,
(312)
dāvana ģimenei im
bēmiehf
is Virsvaldes izd.
ākusi grāniata
IBAIS GANS
am Mink-Bornas gleznu re-
Jēzus. dzīvi. , Archibīskopa
T. drtnberga ievadvārdi,
ti teksti uti dziesmas; Pie-grāmatnīcās.
Cena DM 3.-.
atlaide. Pasūtin. lūdzam
hm feV.-lut. draudzes.priekš-džēnam:
(i4a) Stuttgart-Sil-reiberstrasse
9. - (297)
i lll!ll!lllll!llll!lll!!!lļl!ll!li
kā bagātība trinida -g
usu grāmata! g
,āVā • • v: g
fGAVAS VANAGU |
GRSMATNICA, I
3a) Niimberg 2., |
A/C Valka. g
lllilillilil
VICA ORSMATU
SPEDICIJA
i-C5r&iwaW, R«merflchflfīc^
Tāmatas par jaunam cenām
)tēkas, Sērijas - 1. nr, K-
,Ji!mieka Cuigala piedzīvoju-
- ā 0,30; 2. nr. Bairona po-
, niustrēta: - ā 1,40; 3. nr.
izeļas „Haiialifai", af autora
Ijrafu - 0 , 5 0 ; 4. nr. „Atmi-toloģija,
illustrēta - ^ 0^w ^
EglIŠa kantāte ,,DieVs,Tsva
m l , ~ un altorismu krājumu
i teica**, ar-prezidenta ģīmetni
Iksa ā 1,50. Atkalpārdeveuem
llļlIllllillllltlIlliilIlilllllUIIIH
pi'lminot Kurzemes va-zale
zeldama iet pāri,
•ājus, jaunavas, sifevas ^un
10 zemi uxi laika mūžīga
[avu nnlestiibu,
idrejs Eglitis
>jisditeju antoloģiju
:EMES KRASTS
M glīta Ietērpā, ar Soikāna
m ^apgādājis
iUGAVAS VANAGU
• apgāds
3
miiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiii^
ļiem un draugiem šeii un pāri
[urām
, ; uz- ••^ • • • •• •
I VĒSTUĻU PAPĪRA UN
^ K S M KARTĪTĒM
un raksti ēetrkr^salnā iespie-
Ira. Vēstuļu pac.
^ « gab. Atkalpārd. 20 proK
Kķas paciņas «n, paraugus^ »^
^ ē r t ī b u arī pastmarkas, pi^sK.
pieņem: . Gral. ^
Stuttgart - S., Neefstr^^lO,
i
m i
li
iml i
ē
mw
Ķ
i'/
m
I
i
•$i1m i
i
i
Cm
#
1p
I m I mm
m
ii
#
m
i i
Wi m
•ii
«asas
LATVJA
tatvian Newspaper
published under EUCOM Civil
Affair» Division \utborisation
Nanibei UNDP 196. Publisher
and Editor; Kārli* Rahācs.
Dp Camp Kleink6t2 near
GOn/burg/D Printer; „Schwab.
Volksbl.' Gtinzburg/D.. Bgm.-
Landm-Pl- '"«''culation 4000.
published three tim^s weekly..
Editorial office: Gūnzburg/Do.
nor'ini' |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-12-21-01