1948-04-02-01 |
Previous | 1 of 10 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
LATVUA.1948. •NA SARUNAS Ko tu saki? Ak i ē , par tn esmu nekā lasījusi, buMn^"^ Imēnešiem nekā. Eg nezCr^ lk^laieuk, ,v aeis ttui ešeāsmi ptaov isam Si"J ""^^: rit pusdienlaikā eKS^^»: i; nodomājusi ko citu, saki ^ ^ pamēģināsim kādu citu raļS\^ tad pie Mfflera pulksten H tu zini mazo tējnīcu ii. I sķiet, ka ta ir starp parka ,1 ^ ' i disona avēniju, ielas - Z , ^ ^• ielas kreisajā pusē. Vieno, « J ^ tur, vai katrā ziņā vie^ t'^'^'' mit - tas ir burvīgs loksk"^^' ja es bušu tur pirmā, aimcL"' diņu, un tu dari tāpat i tu esi pirmā. Bet'vienos LATVU Latvian Newspapep Published under EUCOM Civ'il A'fairs Division Anthorization Number UNDP 196. Publisher and Editor: Kārlis Rabācs, DP Gamp Kleinkotz near Gūnžburg. Printer: „Schwāb. Volkšblatt" GUn2bg./D., Bgm.- Landm.-Pl. 7. Circulation 4000. Published twiceweekly. - L A T V I A N NEWSPAHER Nr. 25 (130) Piektdien, 194S,g. 2. aprp^ Czn^ otrdienās uo Ŗiekt-dlenās. Izdevējs: BALk azdevumā Latviešu (ireses darbinieka sadarbībai kapa. Atbildīgais redaktor^: K. Rabācs, vletņ. A. lliep4» redaktori: Z. i Bārdaj M. Cālītis, H. Mlndenl^ergš, A. Smlts. Adrese: Guni-burg/ Donaa, .»ĻatviJaļ*. -ļ- Talmņi: apg. 84, red. 50, spiest 91 (1) I iI. t^'^jJ^^^J^^' tāpat, ja gSjJ: nan s ii tik bŪ; eikt tur jābūt. Mana satikšTnā^ " ^^'^ vienos, un tā prasīs varbūt ZjJ zas minūtes. Iespējams, ka jau pirms viena, bet nofeiktr * tokšni pēc vieniem un piinS,*: 4.- i.. Tātad jauki. Teiksim, Pēc H ie. MUera - nē!, Eur gan ir^^f galva!; Mēs taču teicām ka?* par pilnu, vai nē? Varbūt tu u-? gribētu tur. Bet mazā tēl^^ - loti debeSMen TJ» ^^^^ I labprāt eja pie MiUera, 'tas t^^^^ vienalga, g a l v e i ^ , ka es tevi^ Man tik daiidz tev ko • ^ īsās telefona sarunas t tik, nenozīmīgas, ko gan te vam5 teikt. Tu jau zini, ko es Norunāts. Tātad pie MiīiSri^ mums tur nejpatiks, tad ta6u >. katrā laakā varam aiziet citur i Labi. Jauki. Tad pulksten -.'ģv ' Liisī, lūdzu, iesim tomēr labāk ļģ^ nīcā, - tur ir mierīgāk . . , Smal\ri i E s ' t ā priecājos par tevi, Lusi rl^iienai. ļTēinīcā, tas ir' 47. leij 'starp Parka un Medisona aveniii ielas kreisajā pusē, dzirdi, feisa" i . ; Tātad rīt pēc vieniem. Tas ir U dien , V K~b—of Rīt ir^o^^^^^ Ko tu saki! Ak debess, debessii domāju, ka rīt ir trešdiena. Man , žēl, Lusī, ķet ja rīt ir o man nav iespējams ar tevi Otrdienai man Jau pusdienošana i runāta jau kopš nedēļām, un a j tik daudz reižu to esmu atlikusi, b vairs^ nevaru . . . Kā? Tu neti trešdien? Cik žēl! Nu, tad kādu c!i reizi^ Piezvani man. Mājās es e^i vienmēr visu pēcpusdienu licbp sešiem, pēc tārti man jāiet uz pfe tu... Jā... Tā, es esmu tili priecīga,h varēju ar .tevi msizliet papļāpai Už redzēšanos drīz!... Ko? Nē, drii ar „d**, kā direktors. Jā,' drīz, Ķ Lusī... lAtā, atā!..." VAROŅI PĒCPAVĒM Ja totalitārā valsts ar nāves s&i draudiem spiež kuru katru: i i varoņdarbus, kurus kadreiii uzņemties brīvprātīgi, lai i^^utu mirstību, — kas tad lai vairs, ai drošsiržus no gļēvuļiem? Zoržs Bernanos ANGĻI UN^^A^ • '•.l-KONTROLEI - • r^::v::;' Padomju virspavēlnieks Vācijā otrdien pēkšņi ar notu paziņojis trīs rietumvalstu virspavēlniekiem, ka, sākot ar 1; aprīļa pusnakti, padomju karaspēkam uzdots pastiprināti kontrolēt visu preču un pasažieru tran-sitsatiksmi no Berlīnes cauri krievu joslai uz Vācijas rietumjoslām. Jaunais krievu rīkojums attiecināts arī uz sabiedroto militāro personālu, kam arī vajadzīgas īpašas transitvīzas jeb padomju iestāžu atzīmes uz pā, bet gan 'vienīgi, ja krievi prin-dokumentiem. TrĪĶ rietumvalstu virspavēlm^^^^ krievu virspavēlniekam, kurā apstrīd krievu iestāžu .tiesības šādai rī- [2^^ piekāpušies daudzās lietās, bet cībai, kas ir pret Potsdamas nolīgumu. Pie krievu joslas robežas tomēr nakti uz ceturtdienu aizturēti vairāki angļu un amerikāņu vilcieni, bet angļu un amerikāņu armijas locekli atteikušies pakļauties krievu kon-smi. Aizturētais amerikāņu Frankfurtes— Berlīnes ātrvilciens vakar pēcpusdienā atgriezās Frankfurtē. Tā pasažierus Berlīnē pārvedīšot ar lidmašīnām. Angļu un amerikāņu militārie virspavēlnieki, iesmegiiši padomju iestādēm kopīgu protesta notu par sabiedroto satiksmes ierobežošanu. Angļu virspavēlnieks ģenerālis Robertsons trešdien Berlīnē paskaidrojis, ka vēl arvien esot iespējams panākt Vācijas jautājumā sapraša-ļ nos visii četriļi; okupācijas valstu star- Vašingtona spriež par ieroču aizdošanu Rietumeiropai | „KONFLIKTU NOBEIGTU DA2I BRIESMĪGI TRIECIENI CiNAS SĀKUMS" ASV kongress ar lielu balsu vairāķimiu pieņēmis papildinājumi pie ,v.-, 1: mi' i - i i hi • M mi I m Trešdien angļu virspavēlnieka vietnieks paziņoja, ka neatzīst krievu tiesībās ar vienpusīgu aktu ierobežot satiksmi uz rietumjoslām un kontrolēt angļu armijas locekļus, un pieprasīja rīkojuma izpildīšanu atlikt uz 15 dienām, lai jautājumu varētu apspriest. Trešdien pie Berlīnes robežām aizturēja un nosūtīja atpakaļ vairākus angļu militāros automobi- ;us, jo braucēiiem nebija braulcšanas dokumentu tulkojumi krievu valodā. Krievu rīkojums paredz visu pasažieru bagāžas kontroli, kā arī vispār visas preču satiksmes kontroli, kaut gan Potsdamas līgumā paredzēts „ko-ridors** sabiedroto brīvai satiksmei ar savām joslām, v - • , : ;; r Naktī uz ceturtdienu angļu un amerikāņu militārfe vilcieni ņo Berlīnes uri uz Berlīni devās ceļā pēc parastā^ saraksta, bet krievu armijas iestādes tos aizturēja pie krievu joslas robežas. Kāda ahglū vilciena vāciešu vagonu izkontrolēja, angļu kareivjiem klāt esot, bet paši angļi aj;- teicās kontrolei pakļauties.. Amerikāņu vilcienā krievu personālu vispār neielaida. Berlīnē - izkontrolēta ari kada angļu lidmašīna, kas pl. r naktī gribējusi doties ceļā. Aiz-turētie angļu vilcieni vēlāk devās atpakaļ; angļu iestādes Berlīnē vakar paskaidroja, ka vilcienu satiksmi caiu* krievu joslu pagaidām pārtrauc, pārejot uz pastiprinātu gaisa satik-vienā lietā tie, nevarot piekāpties — pieļaut, ka Vācijai uzspiež komunismu. Ja nav iespējams izveidot 'vācu valdību visas Vācijas mērogā, tad to esot pamats darīt Rietumvācijai. Vakar Frankfurtē turpinājās treš-likuma par palīdzību Eiropas atjaunošanai, kas atļauj iesaistīt Maniala plānā arī Spāniju. Šī ziņa laikrakstos pilnīgi aizēno vēsti, ka tai pašā sēdē kongress pieņēmis galīgā veidā likumu par palīdzību Eiropai 6 milj. dolāru apmērā. Likums tagad galīgi jāpieņem kongresa un sit kopsēdē. Pareģo^ ka vispārējo likumu par palīdzību Eiropai kops daudz vairs neapstrīdēs, kurpretim paredz, ka klauzula par Spāiiijab kļaušanu var atdurties uz ļoti nopietnu pretestību ne vien no senāta, ari no ASV valdības puses un vēl jo vairāk no 16 „Maršala plāna valstu" valdībām. Pašā Spānijā, protams, ļaudis gavilē, un gaviles vēl pavairojusi ziņa, ka uz Madridl devies prezidenta Trumena personīgais pārstāvis pie Vatikāna Teilors. Pieņem, ka viņš runās ar Franko par Maršala plāna iedzīvināšanu Spānijā. < 205 āta ēdē ie-bet Kongresa debatēs papildinājuma I Sinī sakarībā laikraksts piemi: 1 dien sāktās angļu un amerikāņu oku- aizstāvji norādīja, ka • Spānija esot ģenerāļa Eizenhauera pēdējo ziņoju-pācijas iestāžu im apvienotās (Beigas 7. Ipp,) arī PiU)OmU PRESE SĀK NERVU ĶAŖUP^ ievērojamākais pretkomūnisma vil- mu aizsardzības miīļīistrijai, kurā nis Eiropā. To pašu apgalvoja arī agrākais virspavēlnieks Eiropā peiz- Franko, kas dažas dienas pirms no- slēdz varbūtību, ka eventuiļlu^ kļon-balsošanas ASV kongresā lielā ru- fliktu ātri nobeigtu „daži briesnigi nā paziņoja, ka pienākšot diena, kad triecieni pašā cīņas sākumā'-.. Ei'ien-tie, kas apvaino Spāniju, atradīsies hauers vēl piebildis^, ka ,kājnieki ierakumos kopā ar spāniešiem. Tu- sāktu rīkoties tikai tad, ja šīs stntē-luzā noticis spāņu trimdas sociālistu ģijas rezultāti nebūtu "pietiokaini. kongress, kas pilnvarojis sociālistu ziņojot par prezidenta Trudena partijas labā spārna priekšsēdi Prie- jauno slepeno apspriedi ar ariņ to ievadīt sarunas ar spāņu monar- aviācijas un flotes ministril, „ dīistiem par spāņu trimdas pagaidu Velies de France" min, ka valdības dibināšanu bez komunistu stundas ilgajā apspriedē p līdzdalības. dažādi valsts aizsardzības j ASV kongress Lieldienu laikā bez Bez tam esot aplēstas jās, 6u-pudoļtras. ārfiināti, utājumi. papildu kredi-Speciāls somu delegācijas kurjers trešdien ieradās noMaskavas Hel- pieņēmis likumu par 55 milj. tu summas, kuras Trumneennss igrriibb pprraa-- sinkos ar ziņojumu par sarunām Kremli kas turpinājušas visas svētku hjoiaru papildu atbalstu Francijai, sit kongresam. Sīs sumAas sa-dienas, bet pa^^ publicēts neviens ofipialsķomunlke.^^^^^^1^^^^ piešķīris sniegšot 8-10 miliardi dolāru, i^apil- Tuht pec kurjera ierašanas Somgas valsts prezidents Paakivi sasauca 333 milj. dolāru militāriem papildu dus jau paredzētajiem 11 m ārkārtēju ministru kabineta sedi. bet pēc tamapspriedas an ar parla- iedevumiem - atombumbas izveido- diem. menta frakciju vadītajiem. An par šim sarunām nekas oficiāls nav zj- janai, militāru bažu būvēm Aļaskā A S V flotes aviāciiaž rezervju nots, bet, pēc Rentera informācijas. Maskavas sarunās esot raduSas g r u - ' ? / - ^ v v t u^ tības par spīti tam, ka nedēļas sākumā gandrīz visas pasaules aģentūr-l °_ ., . , . Kontraamiraiis vaiint ras narpž^oia <!nmii-nartnm1ii lUīma n!irak<iti?3nri laii nelielas beieās „Daily Maii" zujo, ka Vašingtonas paskaidrojis, ka A S V ras pareģoja somu-padomju līguma parakstīšanu Jau nedēļas beigas. I vadošie darbinieki sākuši spriest par gatavoti pāri par 50 l Domstarpības, pēc BBC ziņām, joprojām • radot somu nostāja, ka Somija pati gribot izšķirt; jautājumu, vai tā apdraudēta vai nē, pati aizsargāties un pieņemt padomju militāru palīdzību tikai tādā gadījumā. ARĀBI GRIB UZSPRIDZINĀT JERUZALEMES ŪDENSVADIJ Arābi sākuši jaunu kara veidu pret Palestlnas žīdiem un ,,Daily Mail" speciālkorespondents raksta, ka .Jeruzaleme pārvērtusies par žīdu Tob-ruku". TāiMt kā savā laikā angļiem bija jāpamet Tobrukas cietoksnis tikai pārtikas trūkuma dēļ, arī žīdiem tagad draud briesmas zaudēt savas pozicijas Jeruzalemē tāpēc, ka tie vairs nespēj salauzt arābu ' blokādi ap pilsētu. . V ; • . No augligajiem piekrastes apgaba-un Telavivaā un Haifas ostām Līmeniski: 1. ^"^J.^ Varone Jāņa Sār^a roniai|; san". 9. Elements. 10. iRaitas. 14. Sportot, ^lā-^^»',^ Vietniekvārds. 18. paņēmiens. m^Brepo^*^:! mības. 29. Ģorboņi. ^ Burts. 34. ElementsJ^;^., ļvīrieša .vārds.-37. MasiOT_^ Stateniski: 1^2^ Latviešu raksUiieks. ^ļ^:vādii» dībā. 7. Trimda-. }^^^^ Elements. ī ^ ^ i ^ U * 'la. Termins _ y o l e ^ l ^ j ^ 20. Prepozioja. 2^^. ņu skaņradis, /'-^ļ.^,, 30. C^es. 31. Parei«- IEPRIEKŠĒJAS «ajŗ MIKLAS ATBISD Līmeniski: 1- ^ļ, 8. Akra. 9. Un. 10. "aŗg.,- uz Jeruzalemi iet tikai viens ceļš, pa kuļii iespējams piegādāt pārtiku Je- . nīzalemei.. Sis ceļš vijas pa dziļu un stāvu aizu, kur arābu. snaiperiem , ideālas slēptuves, un . priekšsvētku nedēļā^ žīdiem izdevies iebraukt Jeruzalemē, tikai trīs smago- automobiļu konvojus. Šai operācijā viņi zaudē- ^ luši 44 smagos auto. Paši žīdi atzīst, ļa tāda veidā drīz pienāks laiks, kad 90.000 žīdu Jeruzalemes vecpilsētā Ws bads. Jau tagad pārtikas devas zīdu kvartālos ļoti ierobežotas, lai gan dažus namus tālāk arābi ēd, cik , patīk. Par vēl bīstamāku uzskata arābu draudu uzspridzināt Jeruzale-mes ūdensvadu, jo arābu pilsētasļ daļās esot pietiekami daudz aku, kamēr žīdiem tādu neesot. ' Arābi apsverot arī iespēju ne vien bloķēt, bet pat pilnīgi; saspridzināt un sapostīt ceļu uz Telavivu. : I kamēr Jeruzalemes žīdi badojas, im, visā Palestīnā turpina spridzināt namus, dzelzceļus un automobiļus, ASV pirmdien Drošības padomē ierosināja uzaicināt žīdus un arābus noslēgt pamieru un sasauk|; ārkārtēju UN pilnsapulci, lai no jauna pārrunātu Palestlnas problēmu. , Arābi jau pasteigušies pazinot, ka nepiekritīs pamieram, ja UN: pirms tam neatteiksies no Palestīnas dalīšanas ļplāna, bet žīdi atkal paziņojuši, kal nepiekritīs pamieram, ja UN pirms tam nepaziņos, ka Palestīnu tomēr dalīs. Bez tam žīdi ierosinājuši, lai UN , nosūta uz Palestīnu 10.000 dāņu un norvēģu karavīru, kas tagad atrodas angļu okupācijas joslā Vācijā. Zīdi vēlas, lai ^ie skandināvi uzņemtos starptautiskās policijas uzdevumus Palestīnā pēc angļu mandāta izbeigšanās 15. maijā. , DM, NYHT Pl-' sa. 21. Āksts. 24. Sm v ^ Āzēt. 34. Sc (skandij^). Siseņi. •37.,^^ i.:.Ionš.-2.:yaba.^3^M^.l^^^^ 5. Rūta. 6. ^^'^-^mhm 13. Ka, 17. K a r ^ ^2^^ buss. 20. As (ars^e% ^S.^ k Tīne. 25. Mesli. 27. Azas. 31i It kā' rīcībā eso dmašīnu t sa-bāzes Tribuie" ziņo> dzīvi ap:ļ.priež: sum- dolāru is ri-lai ,pa-ŗ^ sp. Ibal-ja somi: paši šo palīdzību lūgtu, iespēju atjaunot kara laika ieroču kuģu.- Domstarpības esot ari par līguma aizdošanas līgumus un piegādāt iero- ^^New York,Herald ilgumu — somi gribot slēgt to uz 10, čus un kara materiālus Anglijai, ka kongresa locekļi bet Kremlis uz 20 gadiem. Pēc ta Francijai uii citām Rietumeiropas ierosinājumu, kas nosaukts f)af paša avota ziņām, somu politiķi to- zemēm. Lai gan oficiāli par šo ie- jektu X". Tas paredz lielāku mēr vienprātīgi atzīstot, ka saspīlē- spēju neviens neizsakoties, speciālisti _ ne mazāk kā 10 milj. juma radīšana pašreizējā situācijā domājot, ka tas varētu būt nākošais _ nodošanu āriietu, mini.s:rij; nebūtu vēlama, un jau spriežot pat solis komunisma apkarošanai pēc čībā bez. oficiāliem norēķiniem par Pasikivi atkāpšanos, ja ar to va- tam, kad būs panākta pašu ASV mi- §os līdzekļus varētu izniantot rētu uzlabot attiecības i^: Padomju Ģitārā spēka pastiprināšana. ASV gndes karam ar komunismu" Savienību. . valdība negribot ierosināt ieroču tādu organizāciju un personu a Starplaikā padomju prese nepār- aizdošanas Hkuma atjaunošanu, ie- stīšanai padomju satelītu zcļmēiJ kas protami ievadījusi „nervu karu" pret kams kongress nebūšot pieņēmis l i - aktīvi pretojas komunismam. ļVaja- Skandinavijas valstīm. Vispirms „Iz- kumu par kara klausību ASV, jo d^ibas gadījumā ar šiem līdzekļiem vestija" pārmeta norvēģu labā spār- baidoties, ka jaunais ierosinājums varētu atbalstīt komunistu pretmie-na partijām, ka tās „izpārdod. Nor- varētu kārdināt kongresa locekļus kus ari tādās zemēs, kas naV aiz vēģiju AsV". Laikraksta komentā- atteikties no-obligātas kara klausības dzelzs aizkara. ) \ tors apgalvoja, ka norvēģi plānojot atjaunošanas pašu mājās. ^^^^ u^mmv. laika n^litā-> plašā mēroga bruņošanas program- Visvairāk Vašingtonā runājot par rajiem ziņojumiem vislielākd^sensā-. mu saskaņā ar amerikāņiem .un ang- heroču aizdošanu Francijai, kura va.- biju radījis ASV flotes ministr^ Su-ļiem. un paredzot ari Spicbergenu rģ^u uzstādīt 650.000 vīru lielu ar-. Uvana vēstījums, ka ASV piekrastē salu nodošanu amerikāņu aviācijas rniju, bet pati nespēj apgādāt to ar manītas svešas zeniūdenes, ikas „ne-rīcībā. Tūlīt pēc tam padomju ar- labiem ieročiem.. Francija jau esot pieder nevienai zemei šaipus dzelzs mijas un flotes oficiozi tikpat asa ierosinājusi ieroču aizņemšanos no aizkara". Padomju aģentūra ļlASS uzbruka Zviedrijas bruņoto speķuUsV, bet sīkāk par to varēšot runāt noliegusi, ka tās varētu būt pacom-virspavēlniekam ģen. Jungām,; kas Rietumu savienības militāro ju zemūdenes, un nosauc visu iiņo-gatavojot lidlaukus un bāzes āmen- klauzulu sīkākas izstrādāšanas. So jumu par jaunu apmelošanas panē-kāņu lidmašīnām un izpletņu lēcē- klauzulu izstrādāšanai angļu ģenerāl- ļ mienu. jiem Zviedrijā.: štāba priekšnieks ģen. Montgomerijs „New York; Times", komentējot Uļnīs dienās ieradies Briselē, padomju preses atkārtotos, uzbruku- ^ ari par kādu mus Zviednjai un Norvēģijai, izsa- ^.^ neapstiprinātu plānu paplašināt kas^_ka tie lecinot par pasu padomju angļu aviāciju ar amerikāņu lidma-bailem. AS^ bruņoto speķu lai iz-ņasana un Rietum^ gaisa floti Eiro-radisana mudinot Padomju Saviem- _g : ^ : ; • bu uz jauniem un izmisīgiem soļiem, lai izrautu Skandināvijas valstis un Daudz ievērības izpelnījies arī pa- Italiju no demokrātisko valstu kopī- pildinājums pie likuma par palīdzību bas. ^^^^^^^^^^^ ^ Eiropai^ kas paredz, ka valdībai nav Pēc Reutera informācijas, Zvied- tiesību atbalstīt zemes, kas neiekļau-rijas aizsardzības ministrs Vaugts jas Maršala plāna. Ar lielu vairā- ļ tversmes sapulces vēlēšanās svētdien, pieņēmis bruņošanās piecgades plā- kumu pieņemts noteikums, ka valdī- kā jau varēja paredzēt, uzvsrļējusi nu, kas paredz zviedru aviācijas per-: ba var aizliegt jebkādu preču izve-.^,demokrātiskā tautas fronte", iegū-sonāla divkāršošanu, kamēr virspa- sanu uz Padomju Savienību vai tās dama gandrīz 7 miljonus balsu ļ jeb vēlnicks Jungs no jauna pieprasījis satelītu zemēm, ja „tas neatbilst 9 0 , 8 n o visām 7,7 milj. riodgtājām stiprāku nocietinājumu būvi un ar- ASV interesēm." balsīm. Piedalīšanās^ vēlēšanās bi-mijas skaitlisku palielināšanu. ^^^^^ .^^^^ iznākošaisP^i ^l"'": 414 satversiļjes, p^pul- Vaugts. preses konference apstipri- ^ ^ ^ ^ ^NouveUes de France" f ^ deputātu vietām nājL. ziņai:, ka Zviedrija jau il^akuLj./se. marta numurā sniedza zino-l^^"^ ^^°^f,. ^.^^'}^ laiku okspenmente ar no tālienes | • Vašingtonas „labi informē- P^"^^ legus 405 v tām aprindām"? ka bnlņota konflik- f'""^^^''!^!:^,'^. f ^ i j a j ^ • ,.Dāay Mail" rlašākā rakstā par ļ ta gadijumā esrt nodomāts izmantoti .^/.^^iska strādnieku partija-2 Vietas. Zviedrijas stāvokli starp citu āizrā-, atombumbu ASV un to valstu labā, r.^^.^^"^^ Bukaresta nonteiusas da, ka vienīgajai bruņošanās ieroču kas nostājušās^^t^^ pusē. Bumbu gan " ^ i . Jaunievēlētajai satversm rūpnīcai/Skandināvijā — Bofora nemestu tādās territori i ās, ko ienē- ?"'^^' jaizstraaa fabrikai -T- trūkstot izejvielu, kas iz- r n i s : uzbrucējs. Šinīs aprindās satversme, iiotota.'. lai rasotu citus Padomju Sa- Vašingtonā vispār daudz runājot par Rumānijas ārlietu ministre i NYH^-;D"M^^BC vēlēšanas uzvar „ tautas fronte r Pirmās Rumānijas republikas sa-mmisirif „aemoķ prezi-aļtiskā etas, na- Lm demo-lal, mie- BS sa^ jauna Rumāni-uke* vienībai pārdodamus ražojumus. Bet atombumbas izlietošanu, un tur vai- Ire kādā runā izteiku.iies, ka .A.sy at-ta^ ad zviedri esot nolēmuši darīt vi- I r1r>,+ Vivrvfn -nŌT-Tionrho Vo QTnoriV5nn l-Ka1c'+ri+ •mirv^ō- r . i ' i ^^o^lr/kiTii r.-r oLrili-orall Kamēr lielvalstis vēl • turpina spriest par Palestīnu, „Svētajā zeniiēi," pieaug; attēlā Jeruzalemes iela pēc sprādziena, kurā' nonāvēja 54 personas. „Newsweek" yi-ļ dot droša pārliecība, ka amerikāņu ļ balstot rumāņu reakciju ar ' Pret ekļkarali ?u, lai apmainītu savas arrpiias no- virspavēlniecība mēģināšot aizkavēt Michailu" priekšgalā, MicbaUu vecojusos, pa lielākai daļai, vācu ra- cīņas izplešanos un sadalīšanos: pa Ņujorkā esot plānots žotos ieročus pret mbdenīākiem kau-ļ daudzām vietām, kā tas bijis pirms amerikāņu prese. Viņa ap.sardzība' aku laiku ievestas no Anglijas, ļ būšot iznīcināt pretinieka militāiro ļ pārcelšot uz citu, drņšāku 'victļu. Pa Zviedru flotei piederot divi vismo- un politisko spēku, un šī mērķa sa- .uzturēšanās laiku ASV par,^ ekskaraļa demākie kreiseri pasaulē, daži mo- sniegšanai tikšot koncentrēti visi drošību rūpēsies ārlietu rninUtrija, (Beigas 7. Ipp:) NYHT, ^ ^ ^ ^ DM ; '.f.r m 0 •4 '0 i i i • •• • •' • .ī-i
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, April 2, 1948 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1948-04-02 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari480402 |
Description
Title | 1948-04-02-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | LATVUA.1948. •NA SARUNAS Ko tu saki? Ak i ē , par tn esmu nekā lasījusi, buMn^"^ Imēnešiem nekā. Eg nezCr^ lk^laieuk, ,v aeis ttui ešeāsmi ptaov isam Si"J ""^^: rit pusdienlaikā eKS^^»: i; nodomājusi ko citu, saki ^ ^ pamēģināsim kādu citu raļS\^ tad pie Mfflera pulksten H tu zini mazo tējnīcu ii. I sķiet, ka ta ir starp parka ,1 ^ ' i disona avēniju, ielas - Z , ^ ^• ielas kreisajā pusē. Vieno, « J ^ tur, vai katrā ziņā vie^ t'^'^'' mit - tas ir burvīgs loksk"^^' ja es bušu tur pirmā, aimcL"' diņu, un tu dari tāpat i tu esi pirmā. Bet'vienos LATVU Latvian Newspapep Published under EUCOM Civ'il A'fairs Division Anthorization Number UNDP 196. Publisher and Editor: Kārlis Rabācs, DP Gamp Kleinkotz near Gūnžburg. Printer: „Schwāb. Volkšblatt" GUn2bg./D., Bgm.- Landm.-Pl. 7. Circulation 4000. Published twiceweekly. - L A T V I A N NEWSPAHER Nr. 25 (130) Piektdien, 194S,g. 2. aprp^ Czn^ otrdienās uo Ŗiekt-dlenās. Izdevējs: BALk azdevumā Latviešu (ireses darbinieka sadarbībai kapa. Atbildīgais redaktor^: K. Rabācs, vletņ. A. lliep4» redaktori: Z. i Bārdaj M. Cālītis, H. Mlndenl^ergš, A. Smlts. Adrese: Guni-burg/ Donaa, .»ĻatviJaļ*. -ļ- Talmņi: apg. 84, red. 50, spiest 91 (1) I iI. t^'^jJ^^^J^^' tāpat, ja gSjJ: nan s ii tik bŪ; eikt tur jābūt. Mana satikšTnā^ " ^^'^ vienos, un tā prasīs varbūt ZjJ zas minūtes. Iespējams, ka jau pirms viena, bet nofeiktr * tokšni pēc vieniem un piinS,*: 4.- i.. Tātad jauki. Teiksim, Pēc H ie. MUera - nē!, Eur gan ir^^f galva!; Mēs taču teicām ka?* par pilnu, vai nē? Varbūt tu u-? gribētu tur. Bet mazā tēl^^ - loti debeSMen TJ» ^^^^ I labprāt eja pie MiUera, 'tas t^^^^ vienalga, g a l v e i ^ , ka es tevi^ Man tik daiidz tev ko • ^ īsās telefona sarunas t tik, nenozīmīgas, ko gan te vam5 teikt. Tu jau zini, ko es Norunāts. Tātad pie MiīiSri^ mums tur nejpatiks, tad ta6u >. katrā laakā varam aiziet citur i Labi. Jauki. Tad pulksten -.'ģv ' Liisī, lūdzu, iesim tomēr labāk ļģ^ nīcā, - tur ir mierīgāk . . , Smal\ri i E s ' t ā priecājos par tevi, Lusi rl^iienai. ļTēinīcā, tas ir' 47. leij 'starp Parka un Medisona aveniii ielas kreisajā pusē, dzirdi, feisa" i . ; Tātad rīt pēc vieniem. Tas ir U dien , V K~b—of Rīt ir^o^^^^^ Ko tu saki! Ak debess, debessii domāju, ka rīt ir trešdiena. Man , žēl, Lusī, ķet ja rīt ir o man nav iespējams ar tevi Otrdienai man Jau pusdienošana i runāta jau kopš nedēļām, un a j tik daudz reižu to esmu atlikusi, b vairs^ nevaru . . . Kā? Tu neti trešdien? Cik žēl! Nu, tad kādu c!i reizi^ Piezvani man. Mājās es e^i vienmēr visu pēcpusdienu licbp sešiem, pēc tārti man jāiet uz pfe tu... Jā... Tā, es esmu tili priecīga,h varēju ar .tevi msizliet papļāpai Už redzēšanos drīz!... Ko? Nē, drii ar „d**, kā direktors. Jā,' drīz, Ķ Lusī... lAtā, atā!..." VAROŅI PĒCPAVĒM Ja totalitārā valsts ar nāves s&i draudiem spiež kuru katru: i i varoņdarbus, kurus kadreiii uzņemties brīvprātīgi, lai i^^utu mirstību, — kas tad lai vairs, ai drošsiržus no gļēvuļiem? Zoržs Bernanos ANGĻI UN^^A^ • '•.l-KONTROLEI - • r^::v::;' Padomju virspavēlnieks Vācijā otrdien pēkšņi ar notu paziņojis trīs rietumvalstu virspavēlniekiem, ka, sākot ar 1; aprīļa pusnakti, padomju karaspēkam uzdots pastiprināti kontrolēt visu preču un pasažieru tran-sitsatiksmi no Berlīnes cauri krievu joslai uz Vācijas rietumjoslām. Jaunais krievu rīkojums attiecināts arī uz sabiedroto militāro personālu, kam arī vajadzīgas īpašas transitvīzas jeb padomju iestāžu atzīmes uz pā, bet gan 'vienīgi, ja krievi prin-dokumentiem. TrĪĶ rietumvalstu virspavēlm^^^^ krievu virspavēlniekam, kurā apstrīd krievu iestāžu .tiesības šādai rī- [2^^ piekāpušies daudzās lietās, bet cībai, kas ir pret Potsdamas nolīgumu. Pie krievu joslas robežas tomēr nakti uz ceturtdienu aizturēti vairāki angļu un amerikāņu vilcieni, bet angļu un amerikāņu armijas locekli atteikušies pakļauties krievu kon-smi. Aizturētais amerikāņu Frankfurtes— Berlīnes ātrvilciens vakar pēcpusdienā atgriezās Frankfurtē. Tā pasažierus Berlīnē pārvedīšot ar lidmašīnām. Angļu un amerikāņu militārie virspavēlnieki, iesmegiiši padomju iestādēm kopīgu protesta notu par sabiedroto satiksmes ierobežošanu. Angļu virspavēlnieks ģenerālis Robertsons trešdien Berlīnē paskaidrojis, ka vēl arvien esot iespējams panākt Vācijas jautājumā sapraša-ļ nos visii četriļi; okupācijas valstu star- Vašingtona spriež par ieroču aizdošanu Rietumeiropai | „KONFLIKTU NOBEIGTU DA2I BRIESMĪGI TRIECIENI CiNAS SĀKUMS" ASV kongress ar lielu balsu vairāķimiu pieņēmis papildinājumi pie ,v.-, 1: mi' i - i i hi • M mi I m Trešdien angļu virspavēlnieka vietnieks paziņoja, ka neatzīst krievu tiesībās ar vienpusīgu aktu ierobežot satiksmi uz rietumjoslām un kontrolēt angļu armijas locekļus, un pieprasīja rīkojuma izpildīšanu atlikt uz 15 dienām, lai jautājumu varētu apspriest. Trešdien pie Berlīnes robežām aizturēja un nosūtīja atpakaļ vairākus angļu militāros automobi- ;us, jo braucēiiem nebija braulcšanas dokumentu tulkojumi krievu valodā. Krievu rīkojums paredz visu pasažieru bagāžas kontroli, kā arī vispār visas preču satiksmes kontroli, kaut gan Potsdamas līgumā paredzēts „ko-ridors** sabiedroto brīvai satiksmei ar savām joslām, v - • , : ;; r Naktī uz ceturtdienu angļu un amerikāņu militārfe vilcieni ņo Berlīnes uri uz Berlīni devās ceļā pēc parastā^ saraksta, bet krievu armijas iestādes tos aizturēja pie krievu joslas robežas. Kāda ahglū vilciena vāciešu vagonu izkontrolēja, angļu kareivjiem klāt esot, bet paši angļi aj;- teicās kontrolei pakļauties.. Amerikāņu vilcienā krievu personālu vispār neielaida. Berlīnē - izkontrolēta ari kada angļu lidmašīna, kas pl. r naktī gribējusi doties ceļā. Aiz-turētie angļu vilcieni vēlāk devās atpakaļ; angļu iestādes Berlīnē vakar paskaidroja, ka vilcienu satiksmi caiu* krievu joslu pagaidām pārtrauc, pārejot uz pastiprinātu gaisa satik-vienā lietā tie, nevarot piekāpties — pieļaut, ka Vācijai uzspiež komunismu. Ja nav iespējams izveidot 'vācu valdību visas Vācijas mērogā, tad to esot pamats darīt Rietumvācijai. Vakar Frankfurtē turpinājās treš-likuma par palīdzību Eiropas atjaunošanai, kas atļauj iesaistīt Maniala plānā arī Spāniju. Šī ziņa laikrakstos pilnīgi aizēno vēsti, ka tai pašā sēdē kongress pieņēmis galīgā veidā likumu par palīdzību Eiropai 6 milj. dolāru apmērā. Likums tagad galīgi jāpieņem kongresa un sit kopsēdē. Pareģo^ ka vispārējo likumu par palīdzību Eiropai kops daudz vairs neapstrīdēs, kurpretim paredz, ka klauzula par Spāiiijab kļaušanu var atdurties uz ļoti nopietnu pretestību ne vien no senāta, ari no ASV valdības puses un vēl jo vairāk no 16 „Maršala plāna valstu" valdībām. Pašā Spānijā, protams, ļaudis gavilē, un gaviles vēl pavairojusi ziņa, ka uz Madridl devies prezidenta Trumena personīgais pārstāvis pie Vatikāna Teilors. Pieņem, ka viņš runās ar Franko par Maršala plāna iedzīvināšanu Spānijā. < 205 āta ēdē ie-bet Kongresa debatēs papildinājuma I Sinī sakarībā laikraksts piemi: 1 dien sāktās angļu un amerikāņu oku- aizstāvji norādīja, ka • Spānija esot ģenerāļa Eizenhauera pēdējo ziņoju-pācijas iestāžu im apvienotās (Beigas 7. Ipp,) arī PiU)OmU PRESE SĀK NERVU ĶAŖUP^ ievērojamākais pretkomūnisma vil- mu aizsardzības miīļīistrijai, kurā nis Eiropā. To pašu apgalvoja arī agrākais virspavēlnieks Eiropā peiz- Franko, kas dažas dienas pirms no- slēdz varbūtību, ka eventuiļlu^ kļon-balsošanas ASV kongresā lielā ru- fliktu ātri nobeigtu „daži briesnigi nā paziņoja, ka pienākšot diena, kad triecieni pašā cīņas sākumā'-.. Ei'ien-tie, kas apvaino Spāniju, atradīsies hauers vēl piebildis^, ka ,kājnieki ierakumos kopā ar spāniešiem. Tu- sāktu rīkoties tikai tad, ja šīs stntē-luzā noticis spāņu trimdas sociālistu ģijas rezultāti nebūtu "pietiokaini. kongress, kas pilnvarojis sociālistu ziņojot par prezidenta Trudena partijas labā spārna priekšsēdi Prie- jauno slepeno apspriedi ar ariņ to ievadīt sarunas ar spāņu monar- aviācijas un flotes ministril, „ dīistiem par spāņu trimdas pagaidu Velies de France" min, ka valdības dibināšanu bez komunistu stundas ilgajā apspriedē p līdzdalības. dažādi valsts aizsardzības j ASV kongress Lieldienu laikā bez Bez tam esot aplēstas jās, 6u-pudoļtras. ārfiināti, utājumi. papildu kredi-Speciāls somu delegācijas kurjers trešdien ieradās noMaskavas Hel- pieņēmis likumu par 55 milj. tu summas, kuras Trumneennss igrriibb pprraa-- sinkos ar ziņojumu par sarunām Kremli kas turpinājušas visas svētku hjoiaru papildu atbalstu Francijai, sit kongresam. Sīs sumAas sa-dienas, bet pa^^ publicēts neviens ofipialsķomunlke.^^^^^^1^^^^ piešķīris sniegšot 8-10 miliardi dolāru, i^apil- Tuht pec kurjera ierašanas Somgas valsts prezidents Paakivi sasauca 333 milj. dolāru militāriem papildu dus jau paredzētajiem 11 m ārkārtēju ministru kabineta sedi. bet pēc tamapspriedas an ar parla- iedevumiem - atombumbas izveido- diem. menta frakciju vadītajiem. An par šim sarunām nekas oficiāls nav zj- janai, militāru bažu būvēm Aļaskā A S V flotes aviāciiaž rezervju nots, bet, pēc Rentera informācijas. Maskavas sarunās esot raduSas g r u - ' ? / - ^ v v t u^ tības par spīti tam, ka nedēļas sākumā gandrīz visas pasaules aģentūr-l °_ ., . , . Kontraamiraiis vaiint ras narpž^oia dzīvi ap:ļ.priež: sum- dolāru is ri-lai ,pa-ŗ^ sp. Ibal-ja somi: paši šo palīdzību lūgtu, iespēju atjaunot kara laika ieroču kuģu.- Domstarpības esot ari par līguma aizdošanas līgumus un piegādāt iero- ^^New York,Herald ilgumu — somi gribot slēgt to uz 10, čus un kara materiālus Anglijai, ka kongresa locekļi bet Kremlis uz 20 gadiem. Pēc ta Francijai uii citām Rietumeiropas ierosinājumu, kas nosaukts f)af paša avota ziņām, somu politiķi to- zemēm. Lai gan oficiāli par šo ie- jektu X". Tas paredz lielāku mēr vienprātīgi atzīstot, ka saspīlē- spēju neviens neizsakoties, speciālisti _ ne mazāk kā 10 milj. juma radīšana pašreizējā situācijā domājot, ka tas varētu būt nākošais _ nodošanu āriietu, mini.s:rij; nebūtu vēlama, un jau spriežot pat solis komunisma apkarošanai pēc čībā bez. oficiāliem norēķiniem par Pasikivi atkāpšanos, ja ar to va- tam, kad būs panākta pašu ASV mi- §os līdzekļus varētu izniantot rētu uzlabot attiecības i^: Padomju Ģitārā spēka pastiprināšana. ASV gndes karam ar komunismu" Savienību. . valdība negribot ierosināt ieroču tādu organizāciju un personu a Starplaikā padomju prese nepār- aizdošanas Hkuma atjaunošanu, ie- stīšanai padomju satelītu zcļmēiJ kas protami ievadījusi „nervu karu" pret kams kongress nebūšot pieņēmis l i - aktīvi pretojas komunismam. ļVaja- Skandinavijas valstīm. Vispirms „Iz- kumu par kara klausību ASV, jo d^ibas gadījumā ar šiem līdzekļiem vestija" pārmeta norvēģu labā spār- baidoties, ka jaunais ierosinājums varētu atbalstīt komunistu pretmie-na partijām, ka tās „izpārdod. Nor- varētu kārdināt kongresa locekļus kus ari tādās zemēs, kas naV aiz vēģiju AsV". Laikraksta komentā- atteikties no-obligātas kara klausības dzelzs aizkara. ) \ tors apgalvoja, ka norvēģi plānojot atjaunošanas pašu mājās. ^^^^ u^mmv. laika n^litā-> plašā mēroga bruņošanas program- Visvairāk Vašingtonā runājot par rajiem ziņojumiem vislielākd^sensā-. mu saskaņā ar amerikāņiem .un ang- heroču aizdošanu Francijai, kura va.- biju radījis ASV flotes ministr^ Su-ļiem. un paredzot ari Spicbergenu rģ^u uzstādīt 650.000 vīru lielu ar-. Uvana vēstījums, ka ASV piekrastē salu nodošanu amerikāņu aviācijas rniju, bet pati nespēj apgādāt to ar manītas svešas zeniūdenes, ikas „ne-rīcībā. Tūlīt pēc tam padomju ar- labiem ieročiem.. Francija jau esot pieder nevienai zemei šaipus dzelzs mijas un flotes oficiozi tikpat asa ierosinājusi ieroču aizņemšanos no aizkara". Padomju aģentūra ļlASS uzbruka Zviedrijas bruņoto speķuUsV, bet sīkāk par to varēšot runāt noliegusi, ka tās varētu būt pacom-virspavēlniekam ģen. Jungām,; kas Rietumu savienības militāro ju zemūdenes, un nosauc visu iiņo-gatavojot lidlaukus un bāzes āmen- klauzulu sīkākas izstrādāšanas. So jumu par jaunu apmelošanas panē-kāņu lidmašīnām un izpletņu lēcē- klauzulu izstrādāšanai angļu ģenerāl- ļ mienu. jiem Zviedrijā.: štāba priekšnieks ģen. Montgomerijs „New York; Times", komentējot Uļnīs dienās ieradies Briselē, padomju preses atkārtotos, uzbruku- ^ ari par kādu mus Zviednjai un Norvēģijai, izsa- ^.^ neapstiprinātu plānu paplašināt kas^_ka tie lecinot par pasu padomju angļu aviāciju ar amerikāņu lidma-bailem. AS^ bruņoto speķu lai iz-ņasana un Rietum^ gaisa floti Eiro-radisana mudinot Padomju Saviem- _g : ^ : ; • bu uz jauniem un izmisīgiem soļiem, lai izrautu Skandināvijas valstis un Daudz ievērības izpelnījies arī pa- Italiju no demokrātisko valstu kopī- pildinājums pie likuma par palīdzību bas. ^^^^^^^^^^^ ^ Eiropai^ kas paredz, ka valdībai nav Pēc Reutera informācijas, Zvied- tiesību atbalstīt zemes, kas neiekļau-rijas aizsardzības ministrs Vaugts jas Maršala plāna. Ar lielu vairā- ļ tversmes sapulces vēlēšanās svētdien, pieņēmis bruņošanās piecgades plā- kumu pieņemts noteikums, ka valdī- kā jau varēja paredzēt, uzvsrļējusi nu, kas paredz zviedru aviācijas per-: ba var aizliegt jebkādu preču izve-.^,demokrātiskā tautas fronte", iegū-sonāla divkāršošanu, kamēr virspa- sanu uz Padomju Savienību vai tās dama gandrīz 7 miljonus balsu ļ jeb vēlnicks Jungs no jauna pieprasījis satelītu zemēm, ja „tas neatbilst 9 0 , 8 n o visām 7,7 milj. riodgtājām stiprāku nocietinājumu būvi un ar- ASV interesēm." balsīm. Piedalīšanās^ vēlēšanās bi-mijas skaitlisku palielināšanu. ^^^^^ .^^^^ iznākošaisP^i ^l"'": 414 satversiļjes, p^pul- Vaugts. preses konference apstipri- ^ ^ ^ ^ ^NouveUes de France" f ^ deputātu vietām nājL. ziņai:, ka Zviedrija jau il^akuLj./se. marta numurā sniedza zino-l^^"^ ^^°^f,. ^.^^'}^ laiku okspenmente ar no tālienes | • Vašingtonas „labi informē- P^"^^ legus 405 v tām aprindām"? ka bnlņota konflik- f'""^^^''!^!:^,'^. f ^ i j a j ^ • ,.Dāay Mail" rlašākā rakstā par ļ ta gadijumā esrt nodomāts izmantoti .^/.^^iska strādnieku partija-2 Vietas. Zviedrijas stāvokli starp citu āizrā-, atombumbu ASV un to valstu labā, r.^^.^^"^^ Bukaresta nonteiusas da, ka vienīgajai bruņošanās ieroču kas nostājušās^^t^^ pusē. Bumbu gan " ^ i . Jaunievēlētajai satversm rūpnīcai/Skandināvijā — Bofora nemestu tādās territori i ās, ko ienē- ?"'^^' jaizstraaa fabrikai -T- trūkstot izejvielu, kas iz- r n i s : uzbrucējs. Šinīs aprindās satversme, iiotota.'. lai rasotu citus Padomju Sa- Vašingtonā vispār daudz runājot par Rumānijas ārlietu ministre i NYH^-;D"M^^BC vēlēšanas uzvar „ tautas fronte r Pirmās Rumānijas republikas sa-mmisirif „aemoķ prezi-aļtiskā etas, na- Lm demo-lal, mie- BS sa^ jauna Rumāni-uke* vienībai pārdodamus ražojumus. Bet atombumbas izlietošanu, un tur vai- Ire kādā runā izteiku.iies, ka .A.sy at-ta^ ad zviedri esot nolēmuši darīt vi- I r1r>,+ Vivrvfn -nŌT-Tionrho Vo QTnoriV5nn l-Ka1c'+ri+ •mirv^ō- r . i ' i ^^o^lr/kiTii r.-r oLrili-orall Kamēr lielvalstis vēl • turpina spriest par Palestīnu, „Svētajā zeniiēi," pieaug; attēlā Jeruzalemes iela pēc sprādziena, kurā' nonāvēja 54 personas. „Newsweek" yi-ļ dot droša pārliecība, ka amerikāņu ļ balstot rumāņu reakciju ar ' Pret ekļkarali ?u, lai apmainītu savas arrpiias no- virspavēlniecība mēģināšot aizkavēt Michailu" priekšgalā, MicbaUu vecojusos, pa lielākai daļai, vācu ra- cīņas izplešanos un sadalīšanos: pa Ņujorkā esot plānots žotos ieročus pret mbdenīākiem kau-ļ daudzām vietām, kā tas bijis pirms amerikāņu prese. Viņa ap.sardzība' aku laiku ievestas no Anglijas, ļ būšot iznīcināt pretinieka militāiro ļ pārcelšot uz citu, drņšāku 'victļu. Pa Zviedru flotei piederot divi vismo- un politisko spēku, un šī mērķa sa- .uzturēšanās laiku ASV par,^ ekskaraļa demākie kreiseri pasaulē, daži mo- sniegšanai tikšot koncentrēti visi drošību rūpēsies ārlietu rninUtrija, (Beigas 7. Ipp:) NYHT, ^ ^ ^ ^ DM ; '.f.r m 0 •4 '0 i i i • •• • •' • .ī-i |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-04-02-01