Bavarijas Latviesu vestnesis, September 21, 1948

              LATVUA.l948.g,i8,
urgas impres
m jāiet Ai J ^ ^ !^
vasaru
līdz •'-•^ v^,.
ari
Zaļā, v^ļ:
Srmanls
zemēm.
pilna
dažam : ^^^"^
tumšā līdzi ki.'
pJot, iesūrstēja.-
Pa^ .launibu, sen
jau taio,: pa..
cJzivoto dzīvi.
jau gan laba ti.-
sa jauno projām
aiz jūru
Iuekada sola vēl dieaasgaisms
Pieglaudužies, tad sie laiin
Htas tautas cilvēki: Lat.^kā^-:
bbasim alturJbas takts vmto^ rsavu laimi parādīt pasa^^^^
acu jauniešiem arr^
ļ; staigā bavariešu incntene,
fedamas : u^: W n ā d 9 m ā š . vaču
I plikiem sportiskiem stilbieni
paoni brīvi un skaļi, kā jau
zeme. Novakarēs un vakaroi
ļ pārsvarā tomēr latvieši.
bkaros, vakaros un svētdienai
protams, redzami, sastapami
ien jaunie, ari padzīvojusi uiv
travēki. Un tebā lai kā ari pa -
i maziņus te tēvi nes rokās vai
ķ Vizina, ratiņx)s ieguldītus, gan
to šalkšanas ieaijātus, gan no-
; dažs sūkā gumijasvknupitlki
pL, dažs Iztiek tāpat. Gatve var
[ k ā aug, veidojas jaunas
B,- kaut svešniecības. apstcikļos.
pu te jaunlaulātu pāri; viņš'iin
rokās sadevušies vim staigāja;
— maza, • smato sārtvaicizite,'
kiigām.: acīm,; viņš ^.visai m-p
puisis; tagad viņa bīda bērna
ps pa gatvi, viņš/Stradā Frank^
vai , citur; pie. ^meiiiājiem" un
pa laikam brauc ciemā pio
p un bērna. Bet pa,gat''i vira^^
nekšu arī citādi rati, Ta..l
[sēž jauiis vīrietis,^ griež kādus;
pus, ratiņi iet, bet šie ratiņi
pa sēdētājam aizstāt kājfis, kii-bāņēmis'
karš. Ratiņiem blaķiii
[auna meitene, jaunc^kļa māsi(::i
pudzene. . Gitus:. ratimis .stunu
ā .jaunā vīra .mūža biedŗcnt.\
pye devusi ķā atlīdzību • p
p, par sakropļojumu,
podams sēdētājus soliņos, re
redzu dažus, Sas liiisa: 'vali:
k mazāk. grāmatas, bet ir gra
b arī. Lūk, vācu jaunftldis. var
ar
ak'
ttuderits, iedziļinājies ļoti bioz;i
ktā, tādā. kā viens konversāc-ārdnīcas
sējums. Kā būtu, ]i
tu, pajautātu, kas par grāmav
Labāk tomēr nē. Pa:iautaju gaJi
pirmajā šejienes pavasarī
bai meitenei, kas , soliņā ļoti
ķnl lasaja, pasauli aizmirsiisi.
drīksi: zināt, Vija,, k^
ļa mazliet nosarkai:„DzīY« ^'h
I — Zentas Mauriņam. USU m
reizi.**/• •.•
Lpinājums: sel^ 2^^
n
bra Bērziņa apcere ^:u^i
teātra sākuani ,. _
[rijā; Apcere būs vtsrtigsiegii-latviešu
teātra vēsturei. .
pirmaņa jaunatnei stāstu Dra^^
Lvis/Skalbes
kolas skolēnu koopti^ativs ^-
E/Abelpjj vākstmiiustrāci-bena
DM 8,50.
ķokaldera Latvijas . Ž < ^ g | |
tijas III klasei izdevis
Ēinazijas un tautskolas^^^.^;
fetivs Fišbachā.: Ceaa UAi -
ATVIJAS" ABONEMENTS
L t laikrakstu pn «tsevt^ļS^^^^^ļf,^
|3.-. mēnesī , + DM OM^ par
L; • pasiitinot kollektivi. va^^^,^^.
ļ ; pasūtinot uz ārzemēm^u" ^..^^r
a D M 3.-- mēnesi + 'J^ļ" \^ o,"^'
tīšanu. Sludināiumi mn*''^f
mto telpu. Darba mekl(!i>anas
W par puscenu. ^ludiu^M"""
bnementa pieteikumi. • j,dr^' i
trmelster-Landmannplatz
ļ v l^ iznāk trīs reizes nji
ceturtdienās un sestdienas.
•i
Latvian Nevvspaper
Publisbed: urider eUCOM C i v il
i £ DivisibD Aulhorisati^^
r!,hpr UNDP 196. Publisher
^ ' ' ^ d i t i r : Kārli5 Rabācs.
^ Camp Kleinkōtz ^ near
rLzburz/D Printer : „ S c h w a b .
Gunzburg/D.. B
P Ud three t ^ e s ,weeW^
Editorial Office: Gunzburg/Do.
Qomin.Vus-ZJrnmermaT.n-Str. 2 LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 78 (183)
Otrdien, 1948. g. 21. sept
Iznāk tris reizes nedēļa,]
I z d e v ē j s : . B A L K ; uzdevumāļ
Latviešu preses darbinieku sa-ļ
darbības kopa. .Atbildīgais re-i
d a k t o r s : K . Rabācs vietn. A.ļ
Liepa; redaktori: Z. Barda.ļ
W. Culītis,. H . Mindenborss.
A. *Smits. Adrese- GiinzburRļ
D o . ; r e d . : Doniinikus-Zininļ^ļ:t
mannstr. 2 (tālr. 50). apg.t
M a r k t p l . 25 (t. S4|. spiest:
B g m . - L a n d m a n n . - P l . '/ «'^ ^2)
1 - V i T - v ī ^ '
I ! I:
CVS uz ilnsapulci Parīzē nebrauc
Vispārējā starptautiskā augstsprieguma periodā, Parīzē šodien sa­nāk
Apvienoto nāciju kopsapulce. To gaida apmēram triju mēnešu
darbs un grūti uzdevumi, mēģinot atrisināt kaut daļu no pasaules
jjj^ļjlemām. Skeptiķ ieteic būt atturīgiem cerībās
un negaidīt daudz. Pēdējā] darbības gadā UN nevar lepoties ar īpašāk
sekmēm. To liecina arī šīs sesijas darba kārtība, kur pa daļai atkārtojas
tSs pašas i)roblēmas,k atrisinājums veltīgi meklēts visu feadul
Bez tam iespējams, ka Apvienotajām nācijām jānodarbojas ari ar vienuļ
no visakūtākajiem jautājumiem — Beriīni. i
nemieru centros, bet agrākais grie­ķu
iekšlietu ministrs Gcļcoss Romā
izteicās, ka ASV" laikam ' lūgšot vTJN
radīt, Grieķijas robežām starptau­tisku
kontroli. Sesijai būs jāie\^ē
arī prezidijs; lielākās izredzes tikt
ievēlētam par sanāksmes prezid^jntu
ir Austrālijas ārlietu ministram Ive­tām:.;
-i-^^- -^^
Internacionālā „Unēzijas" valsti­ņa
un pārējā Parīze iepriekš ilgi| un
rūpīgi sagatavojās uznenrt dalībnie­kus
un viesus lielāka jā starptautiska­jā
sanāksmē, kāda Parīzē/līdz Šim
notikusi;. Tajā piedalīsies ap: 2000
personu vairāk nekā pēdēiā UN kop-sanulcē
Ņujorkā Cpa^āļuŠā rudenī. •
Kamēr Parīzē notika gatavošanās
sesijai, Manhatanā, Ņujorkā, lika
pamatakmeni: UN-, pastāvīgaiāi pīt-nei,
kas āpneņis sešus "kvartālus. V i ­sas:
vecās ēkas jau noplēstas;-jau­nās:
pēc •plānā jābeidz izbūvēt līdz
1950. gadam. /Izdevumiem paredzēli
ap 65 mii joni dolāru, ko •bezorocemu
aizdevumā; veidā Šasadāiis ļ-ASV
kongress. Pirmo cels ^9 stāvus a!ug-sto
sekretariāta,ēku. kur. aļradīpies
ģenerālsekretāra štābs un telpas, ap
4000 darbiniekiem. '.
^^•r'-v.:V-;BBC, NZ
j i ir, ka tieši pirms UN
sesSs sākuiria Padomju Savienība
oirmo reizi vērsusi uzbrukumus pret
.Apvienoto nāci]u ģenerālsekretāru
ļVigvi U. Uzbrukumus ievadīja. ne­sen
Maskavas: ,^Prav<ia", ;apsū^izot
viņu 'neobjektivitatē un nosaucot
par paklausīgu instrumentu rietu­mu
'imperiālistu rokās. .Sestdien
,Pravdas" apsūdzības atkārtoja ofi­ciālais
krievu ^^vi^ .valdības
laikraksts Berlīnē ^,TāgliGhe Rund-
§diau". Līdz šim 'Maskavas politika
Apvienoto nāciju; ģenerālsekretāra
personu nebija ieskaitījusi savu uz­bruku
™ objektos. ^ ^ ^
Kaut gan agrāk bijā ziņots, ka
padomju , delegāciju -vadīs •ārlietu
ministrs M .Maskava pēdējā
brīdī pirms: sesijas sanākšanas le-
' muniu • grozījusi un radiofons sest-di(
mziņoJar' ka padomju delegāciju
.Parīzē vadīs n^^ Moilotovs, bet v i ­ņa
vietnieks Višinskis. . • .
ASV,. Anglijas un Francijas dele­gācijas
vada- ārlietu - ministri. :Pirni-dien
uz Parīzi devās ai*ī; angļu
joslas militārgubemātors ģenerālis
Ŗobertsons, lai Bēvinam tieši ziņotu
•par stāvokli Berlīnē. Trīs rietum-valstu
ārlietu ministri Parīzē ap-spriedīšoties
par sarunām Maskavā.
darba kāii^ībā, ko • visu
laiku papildināja, ir ap 70 jautāju­mu,
to vidū daudzi ļoti „ekspio/;ī-vi".
No tiem minams smagais veto
tiesību jautājums, ko pieprasījušas
uzņemt ; darba kārtībā vairākas
valstis, joprojām. neatrisinātā atom-
; enerģijas kontrole, Itālijas koloni­jas,
Grieķija, jaunu Drošības :pa-domeš
locekļu vēlēšanas . uc.„New
; York Timeš" raksta, ka ;,vai ^
•amerikāņuvdelegādja, vai"
U ierc^iriāšot :.radīt :ari' pastāvīgu
neMu internacionālu šard
spēku policijas dienestam pasaules
s
n
. krievu. : sektora koman­dants
ģenerālis Kotikovs uzdevis
*^^vu militārās^ tiesas; p
pārbaudīt spriedumu piecu
ļļotiesato A^ācu demo lietā.
Ka Kotikovs rakstā prokuroram no-prāvā
pietiekami' neesot ie­vērots
apstāklis, ka notiesātos uzkū-
^yuši daži maģistrāta locekļi ar sa­vam
runām. Ķā zināms, spriedums
ārkārtīgi a^
ļ^^ Vācijā, bet arī dt^
^1 kāda;:ir Kotikova /motivācijā
JP^^iima pārbaudīšanai, bet pats
Nojums lietu pārbaudīt j āuzskata
^ ^ protestu ļ kainpaņas • sekām, ;
^BD vadība pieņēmusi Vīpašu div-
^^^es.plānu Berlīnei. Šis plāns pra-
^. Berlīni,, iekļaut krievu. joslas:
^iinniecībā,, radīt Berlīnei^ „vienotu
waldi'v „vienotu: valūtu'' un
2^ver .saimniecības programmu vi-bm
Joproj ām nerimstas
ļļļ^ses minējumi par ;^ 15. ok-plānoto
komunistu apvērsumu,
^uništi;:arī; deklarēja, • ka'.Beriī-.
Virsvaldības vēlēšanās 14, no^
nepiedalīsies;
Stāvoklis ārkār
tīgi kritiskS;
saka Maršals
ASV, Anglijas un Francijas
vēstniekiem Maskavā sestdienas
vakarā atkal bija' apspriede
Kremlī ar Molotovu. Apspriežu
saturu joprojām tuivslepenībā, bet
ziņojumu par pēdējo sanāksmi
Londonā svētdien pārbaudīja
Bevins. Pirms došanās - uz Parī­zi
angļu ārlietu ministrs vēl
apspriedās : ar amerikāņu un
franču vēstnieku un ārlietu mi­nistrijas
Vācijas nodaļas' vadī-'
tāju Streņģu. Parīzē Bevins
Berlīnes jautājumā apspriedīsies
.ar Maršalu un Sumānu un pec
tam' -atgriezīsies Londonā, lai
sniegtu apakšnamā pieteikto ār­politisko,
ziņojumu.,
Vašingtonas, Londonas un arī
Berlīnes' diplomātiskajās aprin-:
,dās arvien vairāk runā par jau­tājuma
iespējamu nodošanu UN,
gadījumā, ja sarunas Maskavā
nedotu panākumus; BBG ko-mentātors
svētdien ieteica nelikt
cerības arī uz sekmīgu iznāku­mu,
varbūtējās UN apspriedēs
par Berlīni, ja Padomju Savie­nība
tādā gadījumā' centīsies jau­tājumu
pārnest uz Drošības pa­domi
un tur ar savu veto padarīt
jebkāda rezultāta sasniegšanu
n iespējamu.
Pirms došanās uz UN sesiju
Parīzē visDārējo politisko situ­āciju-
raksturoja ārlietu nninistrs
Maršals šādiem vārdiem: „Stā-.
voklis ir ārkārtīgi. kritisks.; Ar
cerībām vien nepietiek, lai ra­dītu
mieru."
BBC, M
bālākais IV •: • . . . . . • • • • • / • • '•
I
cilvēks
• pasaule
Karš, kas beidzās pifcas dienās
Piektdienas vakarā, pēc Haidarabadas nizama dramatiskās runas
radiofonā^ beidzies l^^arš Indijā. Piecas dien miljonu cilvēku lie­lā
Haidarabadas valsts kapitulēja bez noteikumiem Indijai. Par nizama
valsts gubernatoru iecelts indiešu \|ienību virspavēlnieks. Haidaraba­das
valdība internēta. Pēc infonļņācijas no Jaundelhijas. Indijā valda
atkaj miers un kārtība. NizamsHeisļzforinēt arī moslem .brīvprātīgo
vienības, kas izrādīja vislielāko pŗ
. ^mer;„gaisa tilts", uz •Beriīni ūz-
•.|.^Ojas arvien straujākV'un: jaunā-^
• jļ^'^^'^P^ds ir jau,700
lai^- r ^' krievu, militāras valdības^
s^^?^^^ • .Tāglidie .Rundschau"
^^^^^ ^^^'āka uzbmkiunus
umnie^u aviācijai. Svētdien
vl^;\ ^^^^eivji apcietinājusi un aiz-ļJ;-
o"'^, amerikāņu ziņu aģentūras
'•'i'ta f'"^ ^^Po^tieri. Viņš atradies uz
;or^ ^^'P ^i^erikāņu un krievu sek-
Konflīkts, kas radīja lielu satrau­kumu
visā pasaulē, beidzies necerēti
ātri, ; Indiešu ; vienības yarēt
apskaust daudzi šolaiku stratēģi, kas
sapņo' par zibens karu. ; Jāatceras
gan tikai tasv kā vHaidarabada atro­das
Indijas: vidū un tai:• ir liela
līdzība aŗ Cedioslovakiju: priekš
Minchenes' konferences. Haidarfība-das
nizams, kas vēl priekš vienas
nedēlas;-skaitījās absolūts nadriarcKsļ
ir viens rio-; bāgātākājiem ciilvēkiein^
pasaulē; Ņeraugetieš uz to, viņš to­mēr
:ir tik skops, ka savarh Uzturani
izdod; tikai pāris -siniturupijUļ^^^^i^
nesī un staigā basām kājām,' M
neplēstu zābaku zoles^ īsi priekš
otra pasaules kara nizams kādu, die­nu
sadomāja uzzināt, cik īsti turīgs
viņš ir. No Amsterdamas uz Haida-rabadu
steidzami izlidoja/kāds ju-
.velieris, lai; novērtētu 'valdnieka
dārgakmeņus un pērles:; i
„Jusu gāišībā,'^ pēc : pils pag^
apskates galīgi/ satriekt$ - teicis/ ķo-landietisj
,,man-vajadzīgi vismaz di­vi
gadi,? lai es varētu novērtēt p a ­sakainos
dārgumus;" Ņizams ; sācis
lēst. . Rezultāts bijis, tas, ka amstpr-damiētis
atkal ; steidzami aizlidojis
uz Eiropu, jo Haidarabadas valdnie­kam
bijis žēl izdot tik daudz) nau­das,
lai samaksātu juvelierim divu
gadu algu Kādam preses pārstāvim
holandietis vēlāk izteicies, kā Hai­darabadas
nizaniani ir tik daudz'
dārgakmeņu un perļū,; ka ar |tām
varētu nobruģēt piecu kilometru ga-
.m'ce'lu.''.:- •:
•: Reklāinas iiplūkiem daudzas p^^^^
ropas uh Aņlerikas firmas; Haidara­badas.
valdniekam • piesūtij ušas 70
vislepnāko .automobiļus •Bet: tie.; v^
stāv garāžās. Pats 'nizams lieto kā­du
vecu Fordā tāpēc,
ka ^ tas patērē ļoti maz • benzīna, Bez
tam nizams nekad nav braucis tālāk
kā līdz Delhī pilsētai, kas atrodas
dažu kilometru- attālumā no viņa
valsts. Haidarabadas galvaspilsētā'
ir vairāki. modemi kino, bet vald­nieks
skopuma dēļ nekad tos nav
apmeklējis. Izrādēs nedrīkst ie­rasties
arī viņa galminieki. Niza*
mam ir; tikai divi vājības — dzejo-1
nog^
Palestīnā grāfs Bernadots
un spilgti raksturo arī piektdienas atentāts Jeru?saleme. kuram par
upuri krita Apvienoto nāciju starpnieks t'alestīnā un Zviedrijas Sar­kanā
Krusta prezidents grāfs Folke Bernadots. Šī slepkavība, par ko
„lepm" atbildību uzņēmusies žīdu terroristu oi^anizācija „Štern*S radī­jusi
pasaulē vislielāko nožēlu un sašutumu. Kaut gan Izraēlas oficiāla
valdība to asi nosoda, jaunais varas akts vaŗ būt par iemeslu, ka Sa-vien.
Valstis neatzīst žīdu valsti de jure, kas it kā bija sagaidāms visai drīz.
šaņa ; un; aŗdiitekiļu^av: Tā ' kā ņ:e-
:viens dzejolis nav iespiests,; kritis
ķiem; nav nekādas • jēgas,;kāda ii* / šo
sacerējumu mākslinieciskā vērtība.
Pār valdnieka spējārri liecina vienīgi
galvaspilsētas pārvaldes .; ēkas, kas
celtas pēc viņa oaša plāniem. Niza-
Imam. šobrīd ir 60 gādLu;
9f
tt
as
Francijas valdība nadonālsapulcē
sestdien ieguva 40 balsu vairākumu,
kad tautas pārstāvji balsoja par mi­nistru
prēzidēnta jauno saimniecības
programmu.. Vēl tā jāapstiprina re-publikas
padomē. Ministru prezi­dents
;Kejspai'edzējis ietaupīt .80 mil­jardu
franku. Lielāko posteni • dod
; svītro jumi • valsts aizsardzības budže­tā.
Bez tam; paaugstinātas. alkoholā
cenas par; 5O^/o,maižes par 45^/o,
pasta tarifi; par;3,0^^^^^^^
Grāfu Folki Bernadotu un franču
pulkvedi Sero nonāvēja piektdien
pēcpusdienā. Pl.' 11 grāfs nolaidās
Kalendias .lidlaukā atceļā no Da­maskas,
kur viņam bija apspriedes
ar arābu valstsvīriem par Palestīnas
bēgļu : j autā jumu. No aerodroma
grāfs devās uz Ramalaghas nometni.
Pēc īsas vizītes pie nometnes ko­mandanta
Bernadots> nolēma brauld
uz Jeruzalemi. Nelielajā kolonnā at­radās
di^vi auto un viens tanks, kas
brauca pa priekšu. Jau ceļā Šech-
Džarahas apkaimē pret grāfa Ber-nadbta-
automašīnu tika raidīti vai­rāki
šāvieni, kas ķēra kāpsli, nevie-'
nu neievainojot. Vēlāk .grāfs Berna­dots
Jeruzalemes Rokfellera muzejā
preses pārstāvjiem smīnēdams iztei­cās,
ka „vīņš nedomājoi mirt".
. Pēc dažiem acumirkļiem muzejā
tika atnestas ziņas, ka Svētās zemes
galvaspilsētā sākusies kara darbība.
Ilgi nedomādams, grāfs Bernadots
sēdās mašīnā un lika braukt uz no.-
tikumu vietu. Bez viņa automobilī
atradās vēl UN novērotājs franču
pulkvedis Sero, zviedru ģenerālis
Lunstrēms^,. amerikānis Dr. Banšs
un pie. stūres pulkvedis Bēglejs. Aiz
Bernadota auto brauca vēl divi citas
mašīnas. Divi auto bija apzīmēti ar
Apvienoto nāciju zīmēm,;, bet tre­šajam
pie radiatora plīvoja Starp­tautiskā
Sarkanā Krusta karodziiiš.
Kad auto kolonna aizsniedza Kata-moanas
priekšpilsētu Jeruzalemē,
ielu pēkšņi aizkrustoja kāds džīos,
kurā. atradās četras žīdu uniformās
tērotas personas.
Traucēkļa dēļ UN mašīnas bija
spiestas samazināt gaitu. Sai brīdī
no džipa izlēca visi braucēji, atskai­tot
~;šoferi; Divi no tiem skriešus
devās grāfa : Bernadota automobiļa
virzienā. Kāds UN novērotājs no
nākamās automašīna.s, neparedzē­dams
nekā laba, izvilka savu pistoli
un .grasījās šaut uz uzbrucējiem.
Šai brīdī atskanēja vairāki šāvieni,
Gandrīz kinematogrāfiskā ātrumā
uzbrucēji atkal ielēca džipā, kas lie­lā
ātrumā aizdrāzās projām.
Ziņas par atentātu pret
grūti spriest. Sestdienas ^lecpusdicŗ
nā,' pēc sēra . Kedogenā aīcinājiijn;^a,;'
sanāca Drošības pādome's fu'kāilL^ja
UN karogs
sēdes;sā-
Folki Bernadotu aplidoja pasauli jau
piektdienas pievakarē.; Pulkvedis
Sero bijis uz vietas beigts. Grafs
Bernadots nogādāts Hadasas žīdu
slimnīcā, kur tas pēc īsa brīža miris.
Sestdienas rītā žīdu „Štema" ter­roristu
organizācija „lepni" piesū­tīja
visām ārzemju diplomātiskām
pārstāvniecībām lakstus, ka Berna­dotu
nogalinājusi viņa. UN starp­nieks
esot stāvējis angļu un nevis
žīdu pusē.
Kādu reakciju atentāts izraisīs
Apvienotajās nācijās, pagaidām vēl
sēde. Šajo pils prickšc'
plīvoja pusmastā. Prie
kurna sērs Kedogcns preses pāi'-
stāvjiem izteicās, „ka grāfā Bcrnaŗ
dota darbu nekādā gadījumā ņeal-stās'
nedarītu". Par UN pcn2;hi_du
pārstāvi Palestīnā iecēla amerikāni
Banšu, kas ir kāda eiropiešu ieceļo­tāja
un nēģerietes dēls. ; •
Vislielāko satraukumu atcntūlj? U7.
grāfu Bernadotu radījis Tuvaio:^
Austrumos. Arābu līgas .ģenerāl­sekretārs
Asams Pašā; izteicies; ka
UN pārstāvja nāve skaidri lircina,
kas pārkāpj pamiera noteikumuls
Palestīnā. Vēl asāku valodu runāilļs
Jeruzalemes lielmuftijs. ..Jau no
tīri: cilvēcīgā viedokļa." teica auf^
stais arābu garīdznieks, ..alcDlats,
pret grāfu Bernadotu i.r ļoti ņožēļ-lojama
parādība. Bet ta.s ari lie­cina,
ka cionisti nedunīā rcsooldčļt
pamiera noteikumus un slanMau-tiskos'
likumus. Grāfa l Borni dota
nāve var ļoti ļauni • ietekmēt v:.isas
žīdu lietas" Arābu lcģi\;ļna^vūļ.spa-vēlnieks
Glābs Paša, kas ir" pēc tau­tības
anglis, preses pārstāvjiem iz­teicās,
ka pašreizējā ..Palestīnas
chaosā" profitēt var vienīgi'Padom-,
ju Savienība.
Izraēlas ārlietu minisli's Mo.^c Šci - \
toks piesūtījis UN ģcnorālselšrci-^
tāram Trigvem LI telegrammu,,;
kurā apliecināts, ka ,,atentātu izda- ļ
rijuši dēkaiņi, ko nčsoda visi žīdi'', ļ
No ^ Palestīnas saņemtas zinas, ka ;
Izraelas valdība izdcviusi pavē 1 i ap- :
cietināt visus „Šterna" un' ,J.rgun';
zvai LeUmi" locekļus, . Žīdu;. ā>rniia
atrodoties trauksmes slāi^okll, jiu icr-
.spējams, ka ; grāfa \^6rnadota;nāviļ.
izmanto arābi, lai- sāķtu atkal ļlķaļkļf
darbību Svētajā zemē,. Pēc BBC in-.
formācijas, UN starpnielvs jau Da­maskā
~ saņēmis brīdinājumu,. ...ka
viņa lidmašīnu Palestīnā''a.pšaudīs, |
kad; tā nolaidīsies. Grāfs Bernadots;
par to tikai pasmīnēji.š..; Un. tiešām,
lidlaukā nekas nenotika, 'kas lic.ci-.
nātu par traģiskajiem. notiku niem
vēlāk. ••';;: . :ļ'v;.,; \
: Grāfu Bernadotu apbedīs svētdien.
Nelaiķa k undze ^ saņem tūks i oši cm
līdzjūtlbas telegrammu no Visām.
«pasaules; malām. To ' starpā atro­das
pāvesta, . Lielbritānijas kan.-i j
ļa, - •Skandināvijas valstu vai i n i ( |
;ku un citu ievērojamu valstsvīru un ;
politiķu līdzjūtības raksti. Drošībiis i
padome uz grāfa Bernadota-.bērēm
nolēmusi nosūtīt savu speciālu pār-;;
(Rakstu par Bernadota personībii
.skat. 3. IppO-ministru
prezidents Kejs
nacionālsapulcē uzvarējis, bet ar
niecīgu vairākumu. Strādnieku algu
jautājuma dēļ, sociālisti no pozīci­jas
kuru katru, brīdi var pāriet opo­zīcijā.
; Netiešus norādījumus par to
dod. kreisi orientētais ,,Franc-Ti-reur",
kas Keja saimniecības pro­grammu
nosaucis par .,.pašnāvību";
Pagaidām nav nekādu pazīmju, ka
varētu sagaidīt - ari streiku samazi­nāšanos.
No Brestas ostas pēdējās
nedēļās' nav devies ceļā neviens ku­ģis,
jo. nav, kas tos piekrauj: streiko
liela daļa ogļraču un metallstrād-nieku.
; Ģenerālis De Golls savu aģitācijas
braucienu pa. Dienvidfranciju no­beidza
svētdien ar runu Nansijā,
kur viņš atkal prasīja nacionālsa-pulces.
atlaišanu. Ģenerāļa prasība
šķiet ietekmējusi arī Keju, kas šo
jautājumu . apspriest • ierosinājis • ne
vien valdībā, bet arī' parlamentā. '
' BBC
ākusi arr ^
POLUS APŠAUJ KOMUNISTUS
Pēc informācijas no Prāgas, šiirffs
dienās; atkāpušies 15 sokolu vadītāji.
Demisiju iededzis; arī organizācijas
prezidents: Tā tomēf pagaidām; vēl
nav pieņemta. Atkāpšanās notikusi
tāpēc, ka valdība uzsākusi: tīrīšanu.
Sokolu organizācija ir viena no
vispopulārākajām un iecienītākajām
biedrībām Cechoslovakijā. Tās
mērķi ir. fiziska audzināšana, bet
patiesībā sokoli jau kopš laika gala
bijuši visdrošākais . • demokrātijas
balsts. Gadskārtējos ;salidojumos
Prāgā parasti pulcējās vairāk nekā
100.000 sokolu. -Tas, kas latviešiem
dziesmu svētki,- čechiem bija
sokolu vingrojunri. Dabīgi, ka komu­nistiem
populārā ; organizācija visu
laiku bijā kā dadzis acīs. Jo daudz
:vieglāk . izrādījies^ skolas ;puikām
likt : uzsiet ^ komjauniešu sarkano
:-caklautu nekā novilkt sokolam
formu.
Valdības pieteiktajai tīrīšanai ra­dusies'jau
tāla atbalss: AFP no-
Parīzes ziņo, ka tur: nodibinājusies
trimdas sokolu nodaļa. Tā pakļauta
nevis Prāgai, bet Čikāgai, kur at­rodas
sokolu centrs trimdā. Infor­mācija
no Cechoslovakijas liecina,
ka Zapotoeka komunistiskajai valdī­bai
sokoli sagādā lielas galvassā;pes.l
Ārlietu; ministrs Klementis kādam
preses pārstāvim ;; izteicies,' k a : „n6-^
šodāņu visi tie", kas izbēguši no Ce-choslovakij
as. Valdība ^ vienmēr;
stingri;: „novēros" visus, kas dzīvi)
eķsīlā. • . ;-„^ • •>:'""'^-'"'-M;': .^^ļl'
BBC ziņo, ka Yidusi>olijā, Pļonas
tuvumā, ; pagājuša [ nedēļā nošauti
3 komunistu partija.Yvadītāji dar]3ī-nieki.
Sestdien Varšavas - tuvumā
-7- •-
>' - 1
par, upun i kriti^^oeiālderti
kratu partijas ģenerālsekretār.s. I i -
formācijas ; ministrijas puhlicētāļjā
biļetenā teikts, ka visus četrus po­litiķus
: nonāvējusi^ „ re akcionāri".
Ārzemju preses pārstāvji Varšavā
spriež, ka minētie terrora • akti •ir
pretreakcija pieteiktai tīrīšanai. A l -
celtais komunistu partijas ģenerāl­sekretārs
Gomulka.. kādam ārzemju
žurnālistam gan izteicies,; ka .Poli­jā
nekad nevar notikt tas, kas noli­cis
Dienvidslāvijā". Patiesībā šī do­ma
nav nemaz tik oriģināla: jau tad,
kad Gomulku atcēla, amerikāņu
laikraksti rakstīja, ka vienīgi ^ krie­vu
karaspēka atrašanās Polija, .pie-spiedujž.
turienes komunistus' pio-kāptiea"
BBC :
• •' -.1
• i:
m
m
•ļfmim^ttiāgf:.