Bavarijas Latviesu vestnesis, May 29, 1948

              i
.panākumus,
ļodiski izver ēJr^r^"^°t rai^
klasiskā "SūJ?^-i gan T5"^^ ]O
f i dzēsa mūzika ° ^W
fas: tango v^S^
mpa dēļ pavi a S ^ ^^
[darba ražības k ā p i n - ' " ' Pie-tie
tikko esot S S ' ^ a i , ^
kesot^fokstrdtsfb?^^^
[«> darba prieka ^ P^f.vi3. H
ļaju noderot - ļ . Vīnes J ^'
^! .gultiņa^.un rotaļu
(«cija, kas saliktā v?L*^
astu noslēdzamu w '^'l*
L Koferī ietelS arī v'"* "
. V i e a k a i t o t f i ? c a i , S f «aensd^ošu"2S^
M A T R A C I
kasi savienota, ,
izejļ^em izrādījušies «
1 Kad vidējā d a T a J
p i ^ ^ a u c a n ^ i ļ
AUNS IESAIŅOJUMS
;m ir div4s plānas aluminli,
Ņrp^ kurām elektriski i e S h
audums, šis materiāls »,
lartas^un labāk aizsarga cit
^mitruma un pret aromāta
lu. Jauno metodi jau Z
..Raleigh" firmā.
1.EKTRISK0 SPULDŽU
stagad sāktas gatavot taJa
^]ot spuldzi, strāva patroni
iiski pārtrūkst Ar to no-
Itravas triecieni neuzmanīto!
nā, piem., bērnam iebāžot va-tronā
pirkstu.
31
senrakstos, kur lasāms, ka
ļāžanas izlietotas šo zemju
jaksē pierādījumiein par rad-
UJtt* Y.
[ELĪS, bez kura mums Sachā-bnesi
Āfrikā tagad grūti i-KlO'
J pēc neapšaubāmiem vēstures
Intiem • pirmo reizi ievests
I no Āzijas tikai .3. g. s. pec
ļmēr zirgs tāpat no Azi;a^
Ievests jau ap 1700. g. prieka
ii'-"
r.
ištvardu mikla
8 ' & 0, 7
12 l i
• \ „ ' ir
• v
20:
i r.A-*
0 • \&
33
i
i :
te'.
dski.-' 1. Minerāls. 5. Dc •
ešu rakstniece. 10. Pf»^. ļ:
I stāvu: piederuim H. lu»'
ļznieks. 16.-Lieku ļs. ;J
ļpiederuiris (svešv.). u-radība.,
20. 'Ķermeņa *
Šaubāmi atzīts māksi
' Smērviela. 26. Mākslas n;
is. 27. ' VinĒ!rinā,iums. :
|s:;29.:Skolot;āja_^atz.me,,»
32. Izlase.' 33. Dzīvī^^^''
ilskl! 1. Austiļumnie^JU j
vienības, 3:; lesaur^^^^^^^^^^^
,s. 4. Žūst. 5. Koki., 0.0^^._
7. Kokmateriāls. ' ,,
.Izvākt.: 13.; Celmeia^j^^^.,
li. 17. Tautu mejja.^^t'-^,,,^^^
kauli.'22. msin-'f •G.IK 'nieks. 25. Vadoņi. 2».
.Elements. J ,
|lEKŠĒJ5S .KRUST^^"^ ^
; L A S ATRISINSJUM^^ ^
ilski: l.^lenāf- .S-.f^ds-l.
Vācde. 12..Ard'.|^„i.l-l
INS. 15. Spīd^ 1J„ ^orsa"^^^
B. Ēsma.-21. Pie. 2 2 ' S U Ī ; -
[27. Patika. 28|Jadet'-' j^^,.
l + a — Stalenis.Ki: [„3,
a. 7. Iliada.;» včr.».
L Slēgt 16. Itin g ēt.
Ija. 19. Pirāti. 21. i^^i-rSāga.
"26. SOS!
1^-
i '
LATVIA
Latvian Nevvspaper
Published under EUCO.HCivil
Affairs Division Authorisation
Number UNDP 196. Publisher
and Editor: .Kārli? Rabācs,
DP Camp Kleinkōti near
Ciinžburg/D. Printer: ,,Schwāb.
Volks'bi.". Gunzburg/D., Bgra.-
Landm.-Pl. 7. Circulation; 4000.
Published twice Aveelilv. Edi-torlal
o!.nce: Gunzburg/Do.,
DomiDikus-Zimraermarin-Str. 2. LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 41 (Ut>)
Sestdien, 19iS, 29. maijā
Iznāk otrdienas un pioktdieniis;
Izdevējs: B\ LK uzdevumā
LafvieSu preses darhiiiieku sa-darbrbas
kopa. Aibildī^ļivis re-dakiors:
K, R.Sibācs. viotn, ,\.
Liepa, redaktori: Z. Bārda.
M. Culītis.. H. Mindenb.Tss,
.\, Snvits. Adrese: Ginizburs- -
• Do.; red.: Do1luniku.^^-Zllnn1er•
mannstr. 2 (tālr. 5:0), apg.:
Markipl. 25 (t. spust:
Bjŗm.-Landmann.-Pl, 7^ (t. 9:)
ASV senāts pieņēmis
ikumprojektu par
200.000 DP ielaišanu
No abiem svarīgāka liem likum­projektiem
par Eiropas DP ielaiša­nu
ASV, kas līdz šim apspriesti
kongresa abu palātu komisijās un
kopsēdē.s, senāts izšķiries par pārvie­totajām
personām labvēlīgā]<o.- Pēc
Berominsteres raidītāja vakarrīta'zi­ņām,
senāta kopsapulce ar 40 pret
37 balsīm" pieņēmusi tā saukto ,FG1-
lova likumprojektu, kas paredz divu.
gadu laikā ielaist A S V 200.000 DP.
Likumprojektu nesen jau pieņēma
tautas pārstāvju nama juridislcā ko­misija,
bet tautas .pārstāvju nama
kopsapulcē tas vēl nav picņemi:3. Se­nāta
komisijas līd/. šim atbalstīja
vairāk otru projektu, kurā ielaižamo
DP skait.s ierobežots ar 1.00.000 divu
gadu laikā.
Lai ASV kongresa likumprojekti
gūtu likuma spēku, tic jāpieņem abās
kongresa palātās un pēc tam jāpa­raksta
un jāizsludina valsts prezi­dentam.
Londonas apspriežu rezultātā Rūru
pārvaldīs septiņas valstis
Amerikāni 5erlīne p'aliks ^loii ilgi*"
Frankfurtē ceturtdien notika preses konference, kurā speciāli no
Londonas bija ieradies arī ģen. Kiejs. Plīušajā ziņojumā *ļ:enorālis
vispirms apcerēja gaidāmo valūtas reformu Vācijā. To realizēs ameri­kāņu
okupācijas iestādes, jo „tjik nepopulāru lietu neviena vācu iestāde
neuzņemšoties'*. Tālāk ģenerālis paskaidroja, ka vācieši amerikāņu ie­stādēm
pagaidām vēl nav iesnieguši nekādu projektu par nodokļu sistē­mas
pārorganizēšanu. Kāds ' žlirnālists Klejam jautāja, vai naudas re­forma
attiecinās arī uz Berlīnes rietumu sektoriem? Ģenerālis atbil­dēja:
„Neviens nav teicis, ka naudas reforma notiks tikai Rietumvācijā.*'
Tālāk Klcjs pasvītroja, ka amerikāņi, pretēji visām baumām, Ber­līnē
paliks vēl „loti ilgu laiku." iLaiļgan Vācija karu zaudējusi, ameri­kāņi
tomēr nolēinuši to. iesaistīt Maršala plānā, jo tāds-:stāvoklis.' ne­var
tm^pināties ilgi, ka vācu tautai eksistē tikai no importa. ASV gal--
venais mērķis ir panākt, lai Vācija var pati sevi uzturēt.
Kāds cits. žurnālists ģenerālim
jautāja, ko amerikāņu okupāci as
iestādes nodomājušas' darīt,, lai no­vērstu
pieteikto metallstrādnieku
streiku, kurā it kā piedalīsies 600,000
Transjordanijas karalis ieradies Jeruzaleme
DAŽ/\DI PAMIERA PRIEKŠLIKUMI, BET PAMIERA NAV
Trešdienas vakarā, izbeidzoties Drošības padomes pagarinātajam
termiņam kaujas darbības pārtraukšanai Palestīnā, arābu valstis pazi­ņoja,
ka tām nav pieņemami pamiera noteikumi. Arābiem nevarot likt
pārtraukt kaujas darbību, ja nav noteiktu garantiju, ka pamiera laiku
žīdi neizmantos savu spēku pastiprināšanai. Arābi tomēr esot ar mieru
'18 stunda laikā apspriest katru citu Drošības padomes priekšlikumu.
Apspriežot radušos stāvokli, Anglijas delegāts Kedogens padomei ceturt­dienas
vakarā iesniedza jaunu priekšlikumu Palestīnas lietā, kas paredz
pamiera noslēgšanu pagaidām uz 4 nedēļām. Pēc tam arī padomju
pārstāvis Gromiko iesniedza savu priekšlikumu, kas stipri līdzīgs nesen
noraidītajam ASV priekšlikumam: atzīt stāvokli Palestīnā par miŗra
apdraudējumu.
Kcdogena projelUs paredz, ka
abam karotājām pusēm ' jānoslēdz
pamiers uz 4. nedēļām, pie kam šai
laikā ne arābi, ne žīdi neatļautu ie­braukt
Palestīnā nevienam kara dic-noslam
derīgam vīrietim. Tāpat v i ­sām
valstīm, kas atbalstījušas vienu
vai otru pusi ar ieročiem un kara
materiāliem, pa šo laiku jāpārtrauc
piegādes. Starplaikā grāfs Bcrna-dots
vestu starpniecības sarunas, bet
ja arābi un žīdi noteikumus nepie­ņemtu,
tad UN jautājums būtu jā­apspriež
par jaunu. Reizē Kedogens
paziņoja, ka gadījumā, ja Drošības
l5adome pieņemtu lēmumj par
vispārēju ieroču sīitījiuTiu embargo,,
tad Anglija pārtrauktu arī savas
ieroču piegādes ."Sīrijai un Transjor^
dānijai liz agrāko līgumu pamata.
Tālāk Kedogens paskaidroja, ka
Anglija tādā gadījumā būtu ar mie­ru
atsaukt arī savus virsniekus no
Transjordanijas leģiona.'Ja arī jau­nais
priekšlikums negūtu sekmes un
vienošanos Palestīnā neizdotos pa­nākt,
tad' norādīja Kedogens: būtu.
jāpiemēro UN chartas 7. pants, kas
pai'edz . saimnieciskās un : militārās
sankcijas pret valstīm, kas nepilda
UN lēmumus.
Kedogcna un tāpat Gromiko
priekšlikuma apspriešanu atlika uz
nākošo sēdi.
Piecu arābu valstu ārlietu mi­nistru
apspriede vienojusies par vie­notas
valsts radīšanu Palestīnā, kur
arābiem un žīdiem būtu vienlīdzī­gas
tiesības, bet priekšnoteikumi ir
'^īdu armijas kapitulācija un - Izraē­las
valsts likvidēšana. Arābu prasī­bas
jebkāda pamiera slēgšanai, iŗ
aizliegt kara dienestam derīgu žīdu
it;celošanu Palestīiiā un ieroču pie­gāžu
pārtraukšana. J^ie abi pimkti
paredzēti Kcdogena jaunajā priekš­likumā
.-abām pusēm bet Palestīnas
'^īdi to anzīmē '• par • neobj'ekti\ai im
partejisku.
Stāvpkli Palestīnā pārrunāja arī
Anglijas valdības locekļi. Londonas
politiskajās aprindās uzskata, ka
arābu atbilde, uz Drošības padomes
priekšlikumu tomēr- neesot galīgi
noraidoša un. atstājot vēl Vaļā dur­vis
jaunām: sarunām. Līdzīgi izsakās
arī Drošības padomes aprindas. ..Jcr-v.'
ish Agency" pārstāvji izteikušies,
l^a arābi pieprasot sev uzvaras
^^^iglus, kuru tie vēl nemaz neesot
izcīnījuši. Starptautiskās politikas
lietpratēji atzīst, ka Palestīnas , jau­tājuma
tālākais risinājums pilnā
mērā atkarājas no Anglijas un ASV
politikas un mērķiem Tuvajos au­strumos.
(Beigas 5. Ipp.)
Feldmaršala Smatsa
neveiksme
šī gada daudzo politisko notiku­mu
norisei var pieskaitīt arī par­lamentu
vēlēšanas vairākās valstīs.
Tais • zemē.s,. kur noteilvsana. Maska­vai,
'Vēlēšanas notiek īpatā veidā —
ar vienu kandidātu sarakstu un (ko­munistisku
iekšlietu ministru uz­raudzībā.
Tāpēc arī , iznākums::tur
vienmēr iepriekš aplēšams.: Demo­krātijās
turpretim tauta var brīvi
izsacīt savu gribu, kas nereti sagā­dā
pārsteigumus.. Pēc 12 gadu ne­pārtrauktas
noteikšanas-, ministru
prezidenta postenis nesen bija jā­atstāj
Īrijas (Eires) valdības galvām
Devaleram. Līdzīgs liktenis laikam
sagaida arī otru, ne mazāk ievēro­jamu
un. populāru politiķi — Dien-vidafrikas
ministru prezidentu ifeld^
maršalu Smatsu.
Pēc pēdējām radio ziņām, feld­maršala
vadītā Dienvidafrikas ūni­jas
partija no 150 vietām parlamen­tā
ieguvušas tikai 74. Arī pats feld­maršals
nav ievēlēts. Pilnīgu neveik­smi,
piedzīvojuši visi četri komu-i
nisti, pie kam t r ī s . iGgu\aiši tik nie­cīgu
balsu'skaitu, ka tiem bija jā­zaudē
arī drošības iemaksa.
BBC politiskais redaktors, korii-mentējot
Dienvidafrikas ūnijas, par­lamenta
vēlēšanas, pasvītroja,:' k!a
Smatsa neveiksme pārsteigusi . arī
Londonu. . L a i :gan felcLmai-^als pēlc.
izcelšanās ir būrs un savā laikā ka­rojis
pret Angliju, viņš .tomēr bijis
par ciešu ••sadarbību ar britu im­pēriju.:
Būdams karavīrs, pirmajā
im otrā pasaules-kara laikā Smats
stingri stāvējis .'\nglijas pusē un at­balstījis
to gan ar kara materiāliem,
gan dzīvo spēku. Tā saucamie iDŪru
nacionālisti par savas politiskās
programmas galveno punktu uzskata
pilnīgu neatkarību un eventuālu iz­stāšanos
no impērijas. Viņu vadītājs
Dr. Malans. kam uzdots sastādīt jau­no
valdību, krasi nostājies arī pret
ārzemniebj ieceļošanu Dienyid-āfrikā.
BBC
cilvēlvu. Kleļs paskaidroja, ka Sa­vienotajās
Valstis streikot tiesības
visiem strādniekiem Šo tiesību var
izmantot ai'ī vācieši. Vienīgi tad, ja
pieteiktais streiks slvars okupāciias
iestāžu intereses, amerikāņi to aiz­liegs.
Kaut gan Londonas sešu valstu
kōnfprence, ko cerēja pabeigt pagā­jušās
nedēļas beigās vai šīs nedēļas,
sākumā, ieilgusi un pēdējās dienās
jau runāja pat; par tās galīgu ie-strēgšanu,
no Londonas ziņo par pir­majiem
reāliem panākumiem — ga­līgu
vienošanos Rūrās kontroles;:
lietā. .Kontroles organizācijā : pa­redzēta
septiņu valstu piedalīšanās,
ieskaitot Rietumvāciju. Ģenerālis
Klejs preses konferencē Frankfurtē
'ziņoj'a, ka jūtamu "domstarpību vairs
neesot. Kavējumi apspriežu gaitā
iestājās, kad Francijas delegāti at­griezās
Parīzē' apspriesties ar savu
valdību. Izrādījās, ka franču valdi-:
ba nevar piekrist sarunu pimktiem,
Icuŗiem delegācijas locekļi Londonā
jau bija: devuši piekrišanu. Franci-ijas
viedoklis no. pārējām valstīm
atšldŗas; galvenokārt ar to, ka Fran­cija,
priekšolānā izvirza jautājuma.,
politisko pusi, kamēr angļi un: se-.
vīšķi amerikāņi pirmaiā vieta nostā­da
saimnieciskos jautājumus. Fran­cija
arī nepiekrīt termiņam, kas
I>ondona , minēts Rietvumvācijas
satversmer sapulces sasaukšanai un
vēlas, lai tās locekļus nevis ievēlētu
vispārējās vēlē.^anās, bet lai tos ie­celtu
..vācu zem.ju landtāgi.
Par 25. maijā sākto ..tautas nobāl-:
došanu" padomju joslā un Berlīnē no
padomju: avotiem, ziņo, ka-jau divās
pirm a i ās : d i e n ā s ! e ros in āju mu pa-rakstījuši
52.9^^o visu padomju joslas
pieaugušo. Metodes, kādām vāc pa-:
rakstus šai SKD akcijol. raksturo
angļu un am^^rikāņu žurnālii-tu pie-;
redzējumi Berlīnē. Padomju sektorā
vini pēc kārtas ieradušies vairākos
balsošanas lokālos; visur vLņ: ļoti
laipni, saņemti, dokumenti: nekur nav
,kontmlēti, un rezultātā kāds ko­respondents
nodevis:. savu parakstu
astoņas reizes, bet Ziemelvācijas ra.-
diofona pārstāvis trīs reizes Ame­rikāņu
sektorā apcietinātas 17 per-'
sonas par- neatļautu aģitāciju šeit
aizliegtās SED akcijas labā.
Pēc padomju licencēto laikrakstu
aizlieguma amerikāņu joslā.abas pu-:
ses apliecinājušas, ka labprāt vei­cinās
laikrakstu brīvu apmaiņu, ja
to pašu garantē otra puse. Oficiālā
padomju militārās .• valdības avīze
..Tagliche Rund.^cbau" ievietojusi
rakstu ,.Amerika kā kultūras ne­sējs",
kas tek.Ma zLņā gandrīz pilnī­gi
līdzinoties kādai 1942. g. nacio­nālsociālistu
partijas izdota! brošū­rai.
Amenkāņu licencētais „Der.
Abend" nostāda blakus-abus tekstus
un piezīmē, ka pieticis mazliet sar­kanas
krāsas, lai nacistu propagan-^
du varētu pāiņemt padomju
vajadzībām.
Padomju , joslā šonedēļ pēc rietu­mu
joslu parauga nodibināta
centrālā banka, kas rēgulē.šot 'visu
naudas apgrozību joslā un i n a l v s ā ' a -
nas līdzekļu kontroli.- bet kurai ne­būšot
valūtas, emisijas tiesības BBC
komentātors, saskatot bankas uzbū­vē
lielu līdzību: ar -rietumioslu cen­trālo
banku, izteica domu. ka tā var­būt
esot pazīme, ka ceļš uz \^su
četru joslu. sadarbību vienveidīgas
•naudas reformas lietā vēl neesot ga­līgi
slēgts.
BBC, NYHT, TZ, NZ
musu
Par latviešu pārstāvi Kanādā izraudzīts
LCK vicepricksscdis A. Trapāns
LCK KOPSĒDE ANSBACIL\
Turpinot LCP Babenhauzenas sesijas lēmumu realizēšanu par latvie­šu
aprūpes centru un pašpalīdzības fondu nodibināšanu zemēs, kur tā­lākajā
izvietošanā dosies mvisn bēgļu vairākurņs, ievadīti prit^kšdarbi
ASV, Kanādā, Anglijā, Francijā, Austrālijā, Beļģijā un Argentīnā, lai
tur dibinātu pārstāvniecības. Plašas pārrunas par šo jauhījunuiVātru iz­kārtošanu
notika LCK priekšsēža H, Klarka vadītcviā ĪAK ameHkāu?i
un angļu joslu delegāciju kopsēdēAnsbachas nometnē, kur trinuliitic^ku v ē ­lētie
pārstāvji bija ieradušies ļoti kuplā skaitā. Aprūpes ceufri izpildīs
tagadējo komiteju funkcijas, bet pašpalīdzības" fondes krās līdzekļus
cīņai par Latvijas brīvību un sociālai un kulturālai palīdzībai. J;iu
izstrādāti fonda noteikumi un tuvākajā laikā tas varēs sākt durhutics.
L C K informācijas ' nozare veic
priekšdarbus archīva un kultūras
vērtību nosūtīšanai ārous Vācijas.
Huvera institūta bibliotēkā ASV ar
sūtņa Di'. A. Bīlmaņa gādību jau at­vērta
latviešu nodaļa.
Mākslinieks M. Vētra ta aizņemts
ar darbiem, ka steidzami lūdz .sūtīt
uz Kanādu sev palīgus. Par latviešu
pārstāvi Kanādā izraudzīja LCK
vicepriekšsēdi A. Tranānu. LCK
darbā aktīvi piedalīsies arī M.
Vētra.' Latvijas goda konsuls Toron-to
Braisons apsolījis vislielāko at-b:
dstu aprūpes centra noorganizēša­na.
L C K ievadījusi sadarbību arī ar
nesen nodibināio T^atviešu palīdzības
biedrību Montreālā.
LCK savā turpmākajā darbā st^^ā-dās
visciešākā s.askaņā ar mūsu sūt­ņiem
ārzemēs, kuviem vēl vienmēr
trūkst informācijas mūsu vajadzību
izkārtošanai. Šos materiālus LCK
tagad rūpīgi vāc. Sūtnis Bībnanis
iesaka plaši attīstīt L C K darbu, ai­cinot
talkā arī garīdzniekus un lūdz
sadarboties ar Rietumeiropas valstu
valdībām. Sūtnis ierosina dibināt
Baltijas tautu padomi cīņai par Bal­tijas
atbrīvošanu. Tajā pašā reizē
sūtnis Bilmanis uzsver, ka Latvijas
ārkārtējo pilnvaru nesējam sūtnim
K. Zariņam vienīgajam ir tiesības
izraudzīt delegācijas. Sūtnis Bilma­nis
atbalsta arī trimdas grāmatas
izdošanu un uzsaukumu tautiešiem,
kas aizbrauc no: Vācijas. LCK ir
pastāvīgā kontaktā arī ar Latvijas
sūtņiem Anglijā, Itālijā un Šveicē.
Paklausot sūtņa Bīlmaņa ieteiku­mam
pie LCK labklājības nozare^
nodibināja veselības nodaļu. LCK
nosūtīs memorandu britu. vaLstsvī-ram
ēcrčilam. kas savos memoran­dos
nepareizi api^aismojis Baltijas
valstu stāvokli. Notiks ari baltiešu
kopējs iesniegums ASV. Anc;lijas un
Francijas valdībām. Iesniegumam
visās nometnēs vāc. iedzīvotāju 'pa­rakstus.
Baltijas sieviešu padomes
prezidijis februārī protestēja UN
pret vairāku baltiešu izdošanu Pa-donlju
Sa\denībai Somijā. IRO ame­rikāņu
joslas galvenā mītne ziņo, ka
tiek darīts viss iespējamais, lai at­balstītu
bēgļu interesc'3 un pasargātu
tos no jaunām ciešanāni.
Uzsākta plaša kampaņa par uztu­ra
. uzlabošanu nometnēs Vācijā un
Austrijā. Tā kā IRO budžetā esnļ 38
milj. dolāru ietaupījumi, nolēma
saziņā ar igauņiem un lietuviešiem
lūgt IRO vadību sniegt materiālu
Maskava publicē
savu „ slepeno
dokumentu" otru
dalu
9
INS ziņo no Londonas, ka Pa-doniju
Savienības ārlietu- mi­nistrija
trešdien publicējusi sle­peno
dokumentu . otru daļu. No
šīs publikācijas izrietot, ka Aurē­lija
un Hitlers īsi priekš kara
sjkšanās sadalījis vis^ Eiropu:.
Āziju un Āfriku savu interešu
joslās. Slepeno.s-dokumentus krie­vi
..atraduši"'' Vāciļas ārlietu mi­nistrijā
resp. tie 'ir ziņojumi, ko
Ribentrppam savā laikā piesū­tījis
vācu vēstnieks Londonā Her­berts
Dirksens.
Slepeno dokumentu pirmo dalu
Padomju Savienība publicēia jau
agrāk, pēc tam, kad ASV ārlietu
ministrija iespieda savus slepenos fpkumentus par Hitlera un Pa-omju
Savienības likumu, ar kū­pu
Vācija 1939. gadā akceptēja
padomju agresiju Baltijas valstīs
un Polijā, par ko ieguva atbalstu
cīņai pret rietumiem.
atbalstu uztura uzlab'jš:mai nometnļĀs
tbc slimnieku- un bērnu ē'linā.'-;an;;ii,
skolotāju i e .^^1V a. i t i '. n: li n .!: n - h i n ā t o
skaitā, drēbju .^a'':irdci \m ļ>icmērotu
telnu iekārtnšanai. Pēc ^-iit^ui P.il-maņa
informācijas ])la.š'j ;\\hd/.!biis
darbu veic ASV latvir.^i. LCK vir-n((
iās, ka visus ār'/.cmju ]n]:ci.';hr >
sūtījumu.s vienādi jāsadala ; i ! -('viš-ķiem
api',abaliem un nninctncMn. j
L C K atbalstīja ASV d'īv(M(il'ī
tautieša R. IJii'ša i<^r(>s'n.i'uņru >'ci'-
tembrī pif^dnl-ties l a t v i ' - u i.^^L'
Kanādā, pai'ādot mnsij saiiimic-isiccs
un m.ākslinieci.^kos sasnif^^iiiMu-•. Ip-lija
sākumā KT-anl-f-nir^ ļi-irf \v^\'\\
latviešu "daiļamatniecības iz-^-Mdc. bi l
Frankfartes, raidītājā !alvi<''i
līf:ies INKOPF orj-anl/.ēta.'a DP s':!-
mc\ veltUaiā raidījuma A!l>^-iV(> M
J . Rasmani no LCK mā-^laM - i - . M ; ! ! - ! -
ras un bēgļu dzīves a!clr\'a va
\,\ amata, vina v\o\[\ i"r.n|,>t
Rakov.ski. Par lat'.'ic^u par.^'tavjioin
- (Beigas 2. Ipp.) 'v^
esam nav
izde vies
Stalina
tikt pii e
KAS IR 500 KOMtlNlSrr
VADlrA.H
Henrijam VolkM-vim n'.l.v^šot ics]".'--
jams doties uz Mask^ivu, lai tur l i ! . -
tos ar Staļinu, zino franču a.ģrntui'a
AFP, atsaukdamās uz Vollf\--;!ni,Uivu
aprindu izteikumiem. Iv'.nt .<ap,a>
dāms, ka Vullesam neizsnieg')t x^i'^
zu šim ceļojumam. \y
Komentējot Ma.skavas un Va- ā n . i ' -
tonas politiskās di;d-:usi;a^, kas seko­ja
Vollesa un SUilina ar;<lālai v s ļ u ' ']
apmaiņai,' amerikāņu dipluiņāTirkaK
aprindas at/.isl. ka visu pāŗi-ina un
iztirzājumu praktiskais i-'i'/ultāis ir
nulle: ,.M'"s arvien vel f - ' a n i tui'na',
kur bijā;n". Of"Mālā amrļi' zinu
aģentūra LPS naskaidro, V;\ Krem­lis
allaž mēdzot run;it divas vahnia.--,
Staļina atbilde Vnlh\.am un l^Jnlotn-,
va izt^'ikuim \'ē-;tnlf'kam Sirīisam iv-n
saturējuši -.'-•adarbroas pi^f'āvālumu.
bet tas bijis tik rūpī'zi i/ k n m b i n ē 1 -.
ka lā picncan.Na.na n'-^bi'usi i('.•^'^>;?,ui!a.
Lielā nesaskaņa starp Staļina rei/<>;n
pausto saprašanās ^atavTDu un; pa­domju
valstsvīru nedraud/.ī.::>, norai­došo
nostāju stnrptauti.^J;;!,. i;'Jnl\'-
rencēs esot izsķaidxpjarn'! ar Ofjdr-mu
radīt lietuiuu p^iauil' n*. virjip]"i-tību.
ASV tautas pārstāvju naina āi-po-lītiskā
komisija otrdien ])iiblif:'.'ļusi
130 lapp. biezu brošuiar kuras ^gal­venais
saturs ir 500 vadi'āļu komu­nistu
"raksturojumi n^j 50 daž-VJ^rn
valstīm, atskaitot Padomju Sa^/ļeni-bu.
Tie apzimēii 'par pi'ofc-ionailinna
revolucionāriem, kas anuVāfiti ļ ])ē(:
komūni.stu metodr-m. Minēlo komu­nistu
caurmēra vecums ^-sot 40 ļ<iadi,
daudzi no ti^^m nef'^;ot ar ])rnlt'iāi-isVu
izcelšanos un vi.-;maĶ vH-ns nojpīo-ciem
ar augstskolas izglītību. Dau­dzi
vairāk nekā tikai vl(-nu )'ei:|i r-e-dēju.
ši cietumā PatJaf-MU; 20''o nn
visiem brošūrā minētalicm I:'',i!n',i-nisiiem
esot rninistīaji po.^y.v>sļ. l^-t
10'*o .savu zemju likumde-v'-ēin i/':,ta-žu
locek i . :
NZ, TZ, ī^hC
VĀCIEŠI lEINTLRL.SF;: f PļP .
IZVIETO.ŠANĀ FRANCJJ/i
: • .•• : , ••• .-,.7-! -
Virtember;!as-Rād^'rK'r bd;:,:']' J ' O -
misārs vakarrīt ŗTf-s^'S V o - f . ' - i ( ncē
paskaidro;^, ka vā^-u /-''ād^^-TJ ļo'i
lielas grūtib^fS sagādā;u[
k 0 šo vācu }j ^- /; I u n o v'y 1 '; n f?. j ' '
rylV.
a t -
daudz telpu a'-zuMTiol DP. TfiC<-[
ieteicams panākt; lai Fran^-i-;!.
vērtu sava.s dur\'is pārvi'jtoiām'j per
sonam.. -•::• •,:.:-:• ':::'..:: i,::."'.' •.;,||-.' .{:•
•I-
•i!::-:-4:
11
• :