1948-11-20-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
^ • . . l ē J'ijis, ka v i n § • l^S,^ Citu valsu^^^^^^^^^ »i. Mums, puiki:,",^ ^ • P»e vakariņu Valrt.H* ļ ^atvi as sporta •ISc tam n ā c f ^ . P^ ļ^ skaistāki. < 5 icns par otni » citiem atkal o u k f t u / ' n», g a n d r ī z nesnA; ^* i t a d s k ā lepnums V.^ 'ekordists šķēna mi^'' c tam v ē l viJa n r '^^^ . rekordists 'Esam^ ^ ' i • ^ . d a u d z o s tūkstošus I? ļ F r a n c i j u pār ogļraci 5 n č u profesionāli;'Slb^: ļ . S t a r P a r i ^ vānua» T-V b o k s a - c i m d u s , ^^.ļ^ es atkal redzam, k ^ v i ^ ai daži ^ p i e m ē r i no L t v t m-lT kaut kas, kas S ie|u sportistam'no mS • S i s ,,kaut kas'' n^nt 9 J r a d i c i j a s , kādas U t ^ ^ i kas s a k ā s , pirms 2 4 ^ * « I» i ^ , . ? ^ ^ ^ ? tad būs tj. r l a k ? Vai a r i tiem n ā k a m o diepu, 9por« ļistiera, kas b r t vi U t v i j u neraaz nar r e d z ē j u š i , vēl šī Kar a pietiks? Lūk, V pat blakus uzņēmu, raa i r mūsu «migrācijas sporta vadītai vietnieka Aleksaadra Udj Celma tikai 3 i. y, elēlēns Jānitis, bet " viņa. tēvs, kaj n ā k a m a j ā pavasari | M sportā jau pats bQj » s ! aizvadījis 25 gadu?, : p u i š e l im nav k i d l - ' I j i e s . d o t rokas boksa ^ cimdus; Un mazais J ā n i s pacēlis roku gluži- k ā 2anis Smits p ē c uzvaras, A r i 2i. naidas Ringenber. gas dēlēns jau rauj i mātei šķēpu no ro- . J k ā m luūkā, ^un Jāņa ^^B, s a l i ņ a pulkas pēc mmi sporta žurnāliem vien P i l pra^a.^ Lūk t ā , tieši t ā latviCļ^u sporta, gars pamazām pār-p| | - i iet jaunajā ' audze, pli'lpi » J a u viņa tēvs bija ' PĪ'^ slavens latviešu spor* ^'•^^^^ tists." • ;Nav nemaz v a i r s tālu laiks, kad ; t ā vajadzēs sākt ap» Unu čempionu. Un tic būs n ā k o t n e s : sportistu pulkā, m jau š o d i e n manto to lat* ' k o nav spējuši apslāpēt i no dzimtenes; un sveši velti m ū s u sports Latvijas š a n a s dienā nemaz nevar A r n o l d s S m i ts LATVIA Latvlan Newspaper Published dnder EUCOM Givil illkir» Dlvisioū , Authorisalion Number UNDP 196. Publisher .Dd Editor: Kārlif. Rabācs. np Camp Kieiokōti near COnzburg/D Prlnter: ,,Schwab. VolksbL" Gūnzburg/D.. Bgm,' Undm.-PL7. rircalatlon: 400Ō. pubiishtd Ihree timfi weekly. Ēditorial ofHce: Gūnzbarg/Do, noniinikus-7.inimerma'm-StT. 2 LATVIAN'' NEWSPAPER Nr, l(i3 (7m Sestdien, 1948. 20, nov Iznāk tris raizas^ aedēfā. Izdevējs: BALK uzdevumā Latviešu preses darbinieku s«' darbības kopa. Atbildigab re« daktors: K. R?bācs, redaktori: L. Bērziņš, M. Culītis, B. Ķīselis, A. Liepa, H. Minden-bergs, A. Smits. Adrese: Gfinz* bufg.Do.; red.: Dorainikus- Zimmermannstr. 2 (tair. 50). apg.: MarktpL 35 (t. 84). beigām mm 9 a a nespējīgo ,1 un IRO PRESES KONFERENCE BĀD-KISI^ Emigrācijas jautājums bija centrālā problēma 16. novembra preses konferencē Ba4-Kisingena, ko pirmoreiz vadīja jaunais amerikāņu joslas preses un informācijas daļas šefs Carls Reiners, kas atkomandēts m Ŗad- Klsij^gCD^ Vašingtonas. No visām emigrācijas problēmām vislielāko^ interese joprojām bija par izceļošanu uz ASV. m :. „Kad ASV DP akcijā iedarbosies pilnā sparā?" gribēja zināt žurnālisti. Emigrācyas daļas .vadītājs Kcjrķerijs^^ atbildējā, ka paies ilgāks laiks, kamēr programmu pilnos apmēros iedzīvi Austrijā un eventuāli arī Itālijā, bet amerikāņu joslā, košās nedēļas beigās būs noorganizētas A S ^ '6IRO apgabalos: Komisiju amerikāņu ārstus, kas pārbaudīs veselību, u "dāfbinie^ kilS. Odz.6.:novembrim DPkomisijā^^^^^ bija saņemti pieprāsī-jurfii' vai garantijas 1555 0?,:kas visi; izsūtīti tālāk uz attiecīgiem IRO apgabaliem.; Sagaida, l<a: novembra beigās arī pieprasījumi; ienāks pilnā gpara, t.i., ap 1000 katru nedēļu. ^^^^^D^ iecelts UN dele-gācijas vadībā „Uz pirmā kuģa, kas veda DP uz Ameriku, nospiedējā vairākumā bija tadi pasažieri, kas nav no Baltijas valstīm. Tas neatbilst likuma noteikumiem par ieceļotāju izvēli. Vai tas nozīmētu, ka komisija jau sagaida DP likuma grozīšanu? Vai arī IROi sagaida, ķa' likuma noteikumus i NO PARĪZES uz AZUDUŠI 6 CECHU SHOKEJISTI E i r o p a s meistarvieniba le-l o v a k i j a Londonā, uzvarēja ī b u 5 - 3 ( 2 - 0 , 2 - 1 , 1-2).. kai 8 s p ē l ē t ā j u s , un anĶļi Ī d ē j a ar to pašu. Pareļic .Misti nebiļn laikā paspC'ius] us un no' P a r ī z e s speciāla ndonu devās tikai 8. np-ā . Kopš minētā laika Sie D o m ā , ka lidmašīna je- . . ' V i s a s norīkotās glabba-a n ā l i un Dienvi,(ianglii& 11"^. m ē r -palika ncsekmīgas,^ un :iāli p a z i ņ o j u š a s , ka- meKjt'- V i e s u spēles Anglija par-jau 10. novembrī no Lon- P r ā g u . CechoslDvakiias ris, V o d i n a . paskaidro,, ^ķļ i sportisti' u n / P r o a ņ i i s b i ) ! ,, i b r u c ē i s , . k ā d s jebkad rt^i^ c\m ledushpkeja: sporta la Z i g f r ī d a V i t e n a g r ā m a ti T Ē L S - P A S A U L E S : ERSTŪRA vairumā 1,05 P i eģ rres : BRfalllttiice UniVLM-sity ^rin r g . i e š u nometnes ^Sabidriska 7 p 1Q novembra lemu. ,rc„a m ē n e š a l»'»^" ē arī JaMa'l^J"2,iJ*-. idesniegtās prasībai "^|2J2). t ā d n i s A . B r t " d s . . . : n D P camp, ^Kcmp.«n/AI'?_ TAUTISKAIS tNESTS, M E K L E : . du, dr. 1905., P f ļ ^ mi Rīgas; Jetob«,Ss;M.'r; lājā^ P,; ^ - " V no . 1908,,: P- ?o,4 S»»"*' , dz. 23. 8. 9 2 i Nici, riju Noi-c.ko, e-- fļge., . p . z. np. J<*»avfls Atbildētājs ,,paskaidroja,; :_ka pirmām un otram; transportam 'visvairāk izraudzīti 'tādi ļaudis/ kas jau: priekš tarU bija pilnīgi ^ vai pa daļai paveikuši iepriekšējās pārbaudes pec vecās kārtības, Vai arī tādi, kas Jau ļoti agri bija saņēmuši .prasītas garantijas. Tas • esot • bijis; nepiecie-žapis; lai pasteidzinātu transportu sākžanu. Neesot gan arī ticams, ka turpmāko'kuģu pasažieru sastāvs retu tieši atbilst tam procentuālam sadalījumam, kādu paredz likums. Emigrācijas daļas vadītājs 'atgādinaja DP komisijas priekšsēža Kārusi paskaidrojumus iepriekšējā konfe^^^ ka Izmeklēšaria; jāveic pēc iespējas ātri uņ tikai vēlāk-u iz^ lidzitiāšanu saskaņā ar likuma nīDtei-kumiem'. Iespējamos. grozījumus -ASV līkumos IRO nevarot :k ,iBaltijas valstu DPnav: savu or-ganizficiju. kas spētu vsaģadāt nepieciešamās garantijas ieceļošanas kandidātiem. Kādas iespējās viņi varētu izmantot,^lai garantijas iegiitu?" -Mr.Korkerijs iesāka atbildi ar norādījumu,: ka garantijas nāk no: divējiem'avotiem, ho organizācijani un no individuālām • personām/firmām, institūtiem; slimnīcām: 'u. līdz.. Tāpat divējādi var būt-arī pieprasījumu veidi — vārdiski vai vispārīgi. Ja ķaltiešiem bīi mazāk tiešu, vārdisku pieprasījumu, tad viņiem bus pastiprināti jāizmanto vispārīgie jeb anonīmie ^ piepi-asījumi,^ • ^ katfā ziņā rūpēšoties par to, lai; šos vispārīgos pieprasījumus izmantotu :^avka u z :ASV tiktu tie- kam paredzētas priekšrocības.:^^^^/ : V :,A^ai: iiiO- nevar p aM |iem,, lai .varētu iznfiantot Latvi jas Moķetos zelta fondus .ieceļotāju ga-: fantiju vajadzībām?". : - Uz to tieslietu daļas vadītājs K i - ^^Is atbildēja, ka- IRO nav nekādu ikumīgu iespēju to darīt. IRO ir i n ternacionāla: organizācija, bet Latvi-zeltu; bloķējusi : A S ^ valdība. ^nVai ASV arodbiedrības uzņems ^Ppar biedriēm?"^.^^^ . ; ; . 205,000: DĶ kas ieceļos : A Š ^ J^^visas tās pašas tiesības, kādas ir pilsoņiem.; Pretestība; viņu uzg a n a ! bija loti niecīga, :uriardd- •.^i^drības pat izrādīja lielu interesi ^ p ielaišanu A S V . tāpēc jādo-' J^. ka tās arī uzņems DP par bied- ^2 jautājumu, vai tiem, kas pēdē- ^ sados strādājuši; amerikāņu; dar- ^ai: iestādēs, biis priekšroka-12:- o^nai uz ASV, atbildēja, ka tādas •vļiekšrocības nav paredzētas. Daū-ŗ^^ gadījumos tomēr viņu izceļosa- WI? ^^vieglināt apstāklis, ka dar-viņi jau pārbaudīti CIG;. ^ ^J|e^ela rinda j autā jumu skāra sa-problēmu par; darbam ne- ;,;^'.|iem un par ģimeņu izvietošanu. J:^ibas. IRO galvenā štāba informā-hs^ :^^las;:: vadītājs Žeņēvā Dotijs, šoreiz piedalījās preses kon- :ļ^ļ^^:,:.Paskaidroja.; ka šis jautā- P^^^i^^Hs •svarīgākajiem k..^^^^Q padonies p^ ^ a ^ IRO :. komīsij a, lai iJ^^v cik liels īsti ir grūti ;izvieto- ^ ^ ^^^sonu skaits un nDskaidrotu, visizdevīgāk apgādāt un pār-skolot, ka ar!, lai rņ^ iz-; ceļošanas noteikumu- iiberālizēšanai. Amerikāņu josia$ izvietoSanās; daļas, šefs Korkeri js uz tiešu jautā jumu at-bildēja, ka garantijas pār : zināmās •laļasdarbarn nespējīgu DPuzņcm^ sanu nav. devusi: neviena valsts,\ bot IRO turpina aizstāvēt plānu, ka kcit-rai valstij -būtu jāņem 'sava: taisnīga daļa no; tiem,: Iespēj ams, kā Aušti"^-; lija .uzņems zināmu daļu darba nespējīgu ģimenes locokļu, pārējais: ģimenes sastā\^s: būs tāds, ka darba nespējīgais nevarētu kļūt .par;nastu sabiedrībai.: :•>::: ^^^^^^^^^^^^^^ (^^^ • V ; ' Prezidents^^ ;: T^^ [ cet\irtdien iecēla repu-: blikāņu; partlijas; ārpolī- •. tisko padomnieku Džonu Fo steru Dallesu par ASV delegācijas vadītā-; ja vietnieku Apvienotajās Nācijās. Dalļess aizstās ; ārlietu ministru . • Maršalu, kas pirmdien dosies uz Vašingtonu apspriesties ar prezidentu. Siro : Trumeņā: :lēmū-mam veltī lielu vērību,:; jo to uzskata ,par redza- ; mu apliecinājumu prezi- : denta gribai turpināt līdz šim aUaz :uzsvērto ; amerikāņu :.' ārpolitikas , vienībii. ] Kā demokrāti, tā republi-, kāņi pirms prezidenta vēlēšanām apliecināja, ka ārpolītikas: jautājumos abām Helajāņi; amerikāņu partijām domstarpību! nav un kā šī vienotā līni ja, par spīti lielajām /^diferencēm iekšpolītikaš ilaukā, pastāvēs arī pēc vēlēšanām, neatkarīgi;;:ņot(yizņā^ ma,: Djuij'a uzvaras :ģadījumā; Dal-; iessu;^uzskatīja.par ^drošu- kandidātu; ārlietu :riiinistra postenim. ^ - Amerikāņu :ārpolītikas:kDņtiņūitā ^apstiprina: apstāklis, ko Trumeiis; vēlas' āriietu; ministrā Maršala p a l l k š ā r n U ; amatā atī turpmāk,- kā vari re-; pūblikāņu partijas ;ārlietu. lietpratēja iecelšana 'jaunajā amatā.:; . Džons F. Dalless PĒC LI ŪN IVETA NEVEIKSMES TO ATKAL MĒĢmiS IEKUSTINĀT . • - , : : - ; : • ' ; : ; ; , • • ; , ; ; ; : Pēc tam, kad UN kopisapulces prezidenta Dr. Iveta un ģenerālsekretāra Trigves Li pasāktā akcija lielvalstu tiešii sarunu atjaunošanai par Berlīnes problēmu beigusies bez panākumiem, stariņriecības mēģinājumus šinī jautājumā: atjaunojis Drošie Bra-muļa. Viņš ceturtdien iesniedza četru lielvalstu delegācijām ipasu aptaujas lapu, kurā lūdz no ASV, Lielbritānijas, Padomju Savienības un Francijas sīkākas ziņas par Berlīnes valūtas problēmu. Atbild es uz Bra; muļas jautājumiem sagaida tikai pēe vairākām dienām. ASV ārlietu ministrs Maršals tjulīt pēc Bramuļas Jautājumu saņemšanas izaicinajiii no Vašingtonas 112 Parīzi amerikāņu financu lietpratējus. Džons Fostersi Dalless pēc iecelšanas ceturtdien Parīzē presei paskaidroja, ka vairāk par visu ir nepieciešama stipra un vienota Rietumeiropa, ko; neviena lielvalsts nevarētu izmantot savā labā. Turpinoties līdzšinējai nevienprātībai, Rietum- - eiropas valstīm arvien vairāk draud nonākšana komunistu ietekmē..:. Ja Eiropa pēc pašas Iniciatīvas izvēlētos ceļu, kuļ'š galā noved - pie stipras, vienotas un neatkarīgas Rietumefropas, tad ASV tai labprāt sniegtu palīdzīgu roku. bet ja nezustu līdzšinējā nevienprātība, kas varētu izraisīt karu, tad ASV nevarētu savu likteni, saistīt ar Rietumeiropas likteni. Dalless runāja ari par Vāciju, apzīmējot vāciešus par čaklu un darbīgu tautu, Icas tomēr p.'eejama tikpat labai, kā ļaundabīgai ietekmei. Vācieši, tagad savas valsts rietumos esot bīstami saspiesti, tas nākotnē varētu veicināt nevēlamu attīstību vācu agresīvajām tieksmēm. Arī tam labākais: pretspars būtu stipra un vienota Rietumeiropa. Trumcna gatavību ķerties arī pie plašām iekšpolitiskām:reformām ap-: liecina viņa nodoms dibināt īpašu sociālo lietu ministriju Tās uzdevums būs realizēt plašus pārkārtoju- ,mus sociālā laulvā, kas skaršot strādnieku apdrošināšanu slimības un darba nespējas gadījumā, • vecuma pensijas un līdzīgus sociālus uzlabojumus. Pēc BBC informācijas, .Bramuļas rīcība ievadot jaunu starpniecības mēj^inājumu: iestrēgušās Berlīnes problēmas atrisināšanai. Bramuļa esot iesniedzis Drošības: padomes sešu mazāko „neitrālo" valstu delegācijām savu jauno plānu, kas paredzot vienlaicīgu Berlīnes blokādes atcelšanu un apspriežu sākšanu austrumu markas .noteikšanai par vienīgo Berlīnei derīgo valūtu. :: : Dažas dienas iepriekš AP ; ziņoja par projektu kompromisa priekšlikumam, ko izstrādājušas sešas „ne-itrālās" valstis, lai mēģinātu atrisināt Berlīnes krizi. Tas paredzot prasīt no : abām pusēm zināmu piekāpšanos. : Padomju Savienībai tādā gadījumā būtu jāatsakās no prasības, lai Berlīnes blokādi .atceltu tikai ar to brīdi, kad Berlīnē noteiktu austrumu joslas valūtas sistēmu, bet rietumvalstīm būtu jāpiekrīt sarunu sākšanai, kamēr blokāde būtu atcelta vēl tikai daļēji; Jauns moments šinī priekšlikumā esot lūgums Drošības padomei uzdot blokādes atcelšanu pārraudzīt īpašai komisijai. Kā AP tālāk, ziņoja, seŠu valstu plāns paredzot šādu pakāpenisku nokārto j umu: vispirms 48 stundu laikā būtu jāatceļ visi zemesceļu satiksmes, ierobežojumi ar Berlīni, pēc kam tūdaļ sāktos sarunas par valūta? problēmu, reizē palvapeniski; atceļot ierobežojumus; aii dzelzceļu un ūdensceļu satiksmē. Beidzot līdz 20. decembrim galīgi būtu .jāatceļ visi' satiksmes ierobežojumi un jāatrisina arī valūtas jautājums. Daži neitrālie Drošības padomes delegāti uzskatot,,:ka/rietumvalstis būta ar mieru šo priekšlikumu pieņemt vismaz par.'sarunu bazi. Tāpat esot izredzes, kā šāds priekšlikums būtu pieņemams Padomju Savienībai,. kas agrākajās debatēs pati ; aizstāvējusi domu par pakāpenisku blokādes atcelšanu. ^ : L i :un.:Iveta: mēģinājumam ierosināt tiešu sarunu uzsākšanu starp trim rietumvalstīm un Padomju Savienību jau •sākumā.; pareģoja neveiksmi. : ASV,- Lielbritānija un Francija savā atbildē uz ierosinājumu norādīja, ka vēlās Berlīnes jautājuma kārtošanu joprojām :; at.stāt Drošības padomes ietvaros. J"au: pirms šīs rietumvalstu atbildes,. par ko 16. novembri vienojās . ārlietu ministri Maršals, .Sumāns un Bevina vietnieks ministrs Meknils, prezidents Trumens nepārprotami deklarēja, ka ASV pirms Berlīnes blokādes atcelšanas nedomā sākt nekādas ēetru valstu,: sarunas par Vāciju. Tai I)ašā reize Trumens atsauca ziņas par jebkādu iniciatīvu no savas puses, lai organizētu apciemojumu pie maršala Staļina^ Tālākus lēmumus Trumens pieņemšot tikai pēc starptautiskā ' stāvokļa apspriedēm ar Maršalu un ERP: speciālvēstnieku Herimenu, kas paredzētas 22. novembrī, :!|'';: Padomju Savienība LI un Ivet<i priekšlikumam principā bija ar mie- ,- :, (Beigas 5. Ipp.) SOFUUSS NO JAUNA SASTĀDĪJIS GRIEĶIJAS VALDĪBU ; Ceturtdien bijušais ministru.prezidents Sof uliss Grieķijas karalim Paulam paziņojis, ka viņam izdevies sastādīt jauno koalīcijas valdību pēc tam, kad Caldariss cieta neveiksmi. Arī šī valdība maz atšķiras no: agrākās. Tajā pārstāvēti 8 liberāļi (So-fulisa partija) un 11 populisti. Ministru prezidenta vietnieks un ārlietu ministrs ir Caldariss. Šodien parlaments balsos jaunajam kabinetam uzticību, BBC Reinu pārvērtīs par patstāvTgti atbalsta punktu sistēmu Lai gan rietumu militārās savienības ģenerālštāba priekšnieka. feldmaršala Montgomerija sa-' runas Meīlē, Hāgā un Briselē notika lielā slepenībā: un par ^ tām nav publicēts nekāds paskaidrojums, franču laikraksts „Figaro", atsaucoties uz labi informētām militārām aprindām Parīzē, zina. stāstīt, ka panākta vienošanās par Reinu kā, aizsardzības līniju eventuālas, agresijas gadījumā. Par to sevišķi iestājušies holandiešu un beļģu pārstāvji. Arī pats Mont-gomerijs izteicies par Reinu,, jo 1.ietējā gadījumā būtu jāpamet ne vien Holande un Beļģija, bet; arī Francija. Atvilkšanās aiz Pii'ēne-jiem paredzēta vienīgi visļaunākā gadījumā. Franču laikraksts tālāk informē ka gar Reinu paredzēts izbūvēt tādu pašu atbalsta punktu sistēmu, kāds savā laikā bija Atlanti-kas valnis. Tas sastāvēs no pilnīgi ; patstāvīgiem cietokšņiem, ,| kuros varēs aizstāvēties, neatkarīgi no citiem. Lai sekmīgi atrisinātu visas aizsardzības pit)blē^ mas. vispirms jānokārto šādi jau^ tājumi: 1) cik ilgs'laiks paies, ļekām rietumu ūnijai būs pietiekami daudz karaspēka, lai varētu aizstāvēt Reinas līniju, 2): kādas ir iespējas, lai apbruņotu šo karaspēku ar moderniem ieročiem un 3) ar cik lielu aviāciju var rēķināties tuvākajos mēnešos. P^c vadītāju politiķu domām, rietumu militārās ūnijas pārstāvjiem vislielākās bažas šobrīd sagādā nestabilais stāvoklis Francijā, kas var lielā mērā kavēt Montgomerija; plānu -realizēšanu. • . Rietumu aizsardzības ģenerālštābs tagad jau pilnīgi iekārtojies vēsturiskajā Fpnteneblo pilī, i km no Parīzes. Štābā pastāvīgi būs nodarbināti 150 virsnieki im ļ 200 apakšvirsnieki. Pils • ēkas, kas^ļ sagrupētas ap pieciem pagalmiem, beidza būvēt 16. gadu simteni. Fonteneblo savā laikā rezidēja franču karalis Francis I, Indriķis IV un Ludviķi5 ,XIII. Te 1685. gadā parakstīja pazī.stamo Nantes ediktu, kas garantēja ticības brīvību hugenotiem, un 1814. gadā no troņa atteicās Napoleons I. NZ Jauns kominforma uzbrukums Francijā DE GOLLA ..PĀRSTEIGUMS" RIETUlVINIEKIEM Pēc tam kad ogļraču ģenerālstreiks Francijā sabrucis, komunistu kontrolētā arodbiedrību apvienība GGT tagad uz pirmdienu prokiamējuBi ostas strādnieku streiku. Astoņpadsmit ostas pilsētas nobalsojušas par darbu pārtraukšanu, kamēr sešas bijušas pret streiku. Politiskie novērotāji Parīzē izsakās, ka tas ir jauns kominforma uzbrukums franču saimniecībai. Komunisti tagad atsākuši savu veco taktiku ar lokāliem streikiem, lai valdība vienmēr atrastos sprieguma .stāvokli un saimniecības dzīve nekad nevarētu ritēt normāli. Pēc sešu nedēļu pārtraukuma trešdien stiprā policijas apsardzībā notika franču nacionālsapulces sēde, kurā iekšlietu ministrs. Moks no jauna iiiiiiiiiiiimiiiiiiiiniiojifiii] flIllKfUlIflillflIffliļll !llfll!Il(ilif1i!lll!I0!fl!l! Iflllilllffll imiii J | ; 18. novembris aizvadīt^. ; Latvijas neatkarības 30. g. atcerei vel- 1 1 tītaj6s sarīkojumos- Vācijā un pārējā pasaulē zem saviem karo- p 1 . giem pulcējās veci un jauni. Jaunieši, arī tie, kas dzimteni vairs: g l : a t c e r a s : t i k ā i aptuveni,: lūdza-Di^ Latvijai, kur viņu tēvi 1 p piedzīvojumi ;savā: mūžā;'laini dienas. = § ; ' 18.-novembris nebija tikai zaudētās brīvības sēru diena. Ja ta- . § f. ģad ••kad svētku •ugunīs^'.i^ dzicsmsis par dzimteni izdzie- i ā ' . d ā t a i s un vārdi:-izsķanēj atcerēties,-kas no šīgada 18. 1 l n o v e m b ! - a dienas :V.^^^ atmiņa, tad tie ir — solījumi. ^ s/;.Sdl'ījumi, •cik: katra s cīnīties par mūsu brīvības 1 g atgūšanu. ; /i •:" • • :.v;'- ;: ' . / r \ : • • = i : : . • . 18. novembra plašajiem sarīkojumien un kopā pavadītajiem 1 H •mirkļi elm.t ja solījumus arī pildīsim. ^ H ; Tos.; d4rdēja; latviešu^^ palicēji dzimtenē. 18. no- 1 i vembra solījumi, tādēļ nedrīkst palikt nepiepildīti. = g Un ja nu; šie solījumi ir tomēr zvērests darbam nākotnē, tad 1 ^ 1948.; gada 18. novembris, ikvienam latvietim tiešām bijis varens g g' . spēia avots. No tā- esam aizgājuši garīgi spēcināti, f ^.iillll]i!l'i!lH:::i;i;iilH:i[j^^^ liiii iii!lil!iillii]liii!l!!llil!lll!H!!! liiiiiii ll!l!T, ar dokumentiem pierādīja, ka ..streiki Francijā notiek pēc kominforma pavēles. Kalnrači no Bukarestas nesen saņēmuši 270 miljonu franku. Pats komunistu orgāns „L'Humanitē'' priekš kāda laika apstiprināja informāciju,' ka lielākas naudas summas ziedojušas krievu, poļu, čechu un ungāru arodbiedrības. Zinot, ka naudas pārvedumi no Padomju Savienības un satolilvalstim iespējami vienīgi ar oficiālo iestāžu atļauju, kļūst skaidrs .sadu asignēīumu nolūks. BBC politiska Ls komentātors domā, ka streikiem Francijā, blokādei Berlīnē un cīnām Grieķijā ir kopīgs autors — kominforms, kas .sācis jaunu lieluz-brukumu Maršala plānam. . Ogļraču streiks tagad pa daļai jau izbeidzies. Atgriezušies darbā 70 proc. strādnieku, Ziemeļfrancijā pat 80 proc. Rūpniecības ministrs pārliecināts, ka jau.tuvākajās dienās visi ogļrači atjaunos darbus. Polīti.skajās aprindām lielu pārsteigumu radījusi ģenerāla Dc Golla uz^^ stāšanās trešdien preses konferenccļ. • Atbildot uz kāda žurnālista jautā^ jumu par A S V un Lielbritānijas lēmumu nodot: Rūras pārvaldi vāciešiem, ģenerālis to nosauca par „Vā- (Belgaa 5. Ipp.) r ^^^^^
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, November 20, 1948 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1948-11-20 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari481120 |
Description
Title | 1948-11-20-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
^ • . .
l ē
J'ijis, ka v i n § •
l^S,^ Citu valsu^^^^^^^^^
»i. Mums, puiki:,",^ ^
• P»e vakariņu Valrt.H*
ļ ^atvi as sporta
•ISc tam n ā c f ^ . P^ ļ^
skaistāki.
< 5
icns par otni
» citiem atkal o u k f t u / '
n», g a n d r ī z nesnA; ^*
i t a d s k ā lepnums V.^
'ekordists šķēna mi^''
c tam v ē l viJa n r '^^^
. rekordists 'Esam^ ^ ' i •
^ . d a u d z o s tūkstošus I?
ļ F r a n c i j u pār ogļraci 5
n č u profesionāli;'Slb^:
ļ . S t a r P a r i ^ vānua» T-V
b o k s a - c i m d u s , ^^.ļ^
es atkal redzam, k ^ v i ^
ai daži ^ p i e m ē r i no L t v t
m-lT kaut kas, kas S
ie|u sportistam'no mS
• S i s ,,kaut kas'' n^nt
9 J r a d i c i j a s , kādas U t ^ ^
i kas s a k ā s , pirms 2 4 ^
* « I»
i ^ , . ? ^ ^ ^ ? tad būs tj.
r l a k ? Vai a r i tiem
n ā k a m o diepu, 9por«
ļistiera, kas b r t vi
U t v i j u neraaz nar
r e d z ē j u š i , vēl šī Kar
a pietiks? Lūk, V
pat blakus uzņēmu,
raa i r mūsu «migrācijas
sporta vadītai
vietnieka Aleksaadra
Udj Celma tikai 3 i. y,
elēlēns Jānitis, bet
" viņa. tēvs, kaj
n ā k a m a j ā pavasari
| M sportā jau pats bQj
» s ! aizvadījis 25 gadu?,
: p u i š e l im nav k i d l -
' I j i e s . d o t rokas boksa
^ cimdus; Un mazais
J ā n i s pacēlis roku
gluži- k ā 2anis Smits
p ē c uzvaras, A r i 2i.
naidas Ringenber.
gas dēlēns jau rauj
i mātei šķēpu no ro-
. J k ā m luūkā, ^un Jāņa
^^B, s a l i ņ a pulkas pēc
mmi sporta žurnāliem vien
P i l pra^a.^ Lūk t ā , tieši
t ā latviCļ^u sporta,
gars pamazām pār-p|
| - i iet jaunajā ' audze,
pli'lpi » J a u viņa tēvs bija '
PĪ'^ slavens latviešu spor*
^'•^^^^ tists." • ;Nav nemaz
v a i r s tālu laiks, kad
; t ā vajadzēs sākt ap»
Unu čempionu. Un tic būs
n ā k o t n e s : sportistu pulkā,
m jau š o d i e n manto to lat*
' k o nav spējuši apslāpēt
i no dzimtenes; un sveši
velti m ū s u sports Latvijas
š a n a s dienā nemaz nevar
A r n o l d s S m i ts
LATVIA
Latvlan Newspaper
Published dnder EUCOM Givil
illkir» Dlvisioū , Authorisalion
Number UNDP 196. Publisher
.Dd Editor: Kārlif. Rabācs.
np Camp Kieiokōti near
COnzburg/D Prlnter: ,,Schwab.
VolksbL" Gūnzburg/D.. Bgm,'
Undm.-PL7. rircalatlon: 400Ō.
pubiishtd Ihree timfi weekly.
Ēditorial ofHce: Gūnzbarg/Do,
noniinikus-7.inimerma'm-StT. 2 LATVIAN'' NEWSPAPER
Nr, l(i3 (7m
Sestdien, 1948. 20, nov
Iznāk tris raizas^ aedēfā.
Izdevējs: BALK uzdevumā
Latviešu preses darbinieku s«'
darbības kopa. Atbildigab re«
daktors: K. R?bācs, redaktori:
L. Bērziņš, M. Culītis, B. Ķīselis,
A. Liepa, H. Minden-bergs,
A. Smits. Adrese: Gfinz*
bufg.Do.; red.: Dorainikus-
Zimmermannstr. 2 (tair. 50).
apg.: MarktpL 35 (t. 84).
beigām
mm 9 a a nespējīgo
,1
un
IRO PRESES KONFERENCE BĀD-KISI^
Emigrācijas jautājums bija centrālā problēma 16. novembra preses
konferencē Ba4-Kisingena, ko pirmoreiz vadīja jaunais amerikāņu joslas
preses un informācijas daļas šefs Carls Reiners, kas atkomandēts m Ŗad-
Klsij^gCD^ Vašingtonas. No visām emigrācijas problēmām vislielāko^
interese joprojām bija par izceļošanu uz ASV.
m
:. „Kad ASV DP akcijā iedarbosies pilnā sparā?" gribēja zināt žurnālisti.
Emigrācyas daļas .vadītājs Kcjrķerijs^^ atbildējā, ka paies ilgāks laiks,
kamēr programmu pilnos apmēros iedzīvi
Austrijā un eventuāli arī Itālijā, bet amerikāņu joslā,
košās nedēļas beigās būs noorganizētas A S ^
'6IRO apgabalos: Komisiju
amerikāņu ārstus, kas pārbaudīs veselību, u "dāfbinie^
kilS. Odz.6.:novembrim DPkomisijā^^^^^ bija saņemti pieprāsī-jurfii'
vai garantijas 1555 0?,:kas visi; izsūtīti tālāk uz attiecīgiem IRO
apgabaliem.; Sagaida, l |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-11-20-01