1951-04-04-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
9-Ķ Itiku. ^ *wi i*f jļļļ ^ . ^ * Irānas mitM, un , nodibinljušiiiiļ ļiaucoi tb TtoT' (tJAP) pa^^" 4 komūniitu pifli wM paii vai ^ M.. Jaunajai ļtumvlcijai pil™ ļrbojoUei pjdoa^ ļ t pifttiktoi md Itniecibi paiBulNi 4sW. New YoikL dnitki norida, UĪ [ajuml eiot.plliiiMJ "ēžu reakciju TI|I7 i . pirmkārt, ;btlti' radu liela tanptitL Ira. jāsagUbI Uoibl u jfiatklSj Tiil^ļJ 18 ņeiztvaikolo. .« «1 ^ U-Itu Iekļūt. AtlttUbi ziņo Udi w pinieku t i r ņ i ^ ^ ietuinvicijai flņii f apbmņolaBii. ,4 I vien mani njiditi^*j ftlgali. IrSf ipriidu pgad Var alkt it£i rietuniu pauoli i|i komentējot to ttļ īsaules miarai. m • klda jDazUi m kt < vēl Joprojli^ pirmavotiem ra l« ICcSjn dtīnli izdarīja ami^j imoi no Seulki. (ķ diviem vienlaldiļ i i I, ]ai pilnīgi i i £ i | tulāi pretiBi(^ tajfi penootgi Franka Btifini. . Umekllja okam itraatu pazuiiuio i nu. taji atnOiSI ipeciftliiti at ^kt V piedalIjSiiiI iiiii lidmaiīna gijuiM }at. kraatiem. Ulegātn no Svticd^ ļjai un lvSmW blatamui, apciitMļi ; bija ieraduSlM a lau Briselē. JimSs rakitliiiAlI Jvšrdui minūti, ijļ,' ļaportējamai, i^P**!] • Bez tam v» «• kar ļoti ItrI » ioducē m^m^ ftāji un uztvlrlji,» )a»kōtlt perioDB,!!» idtiet driB»«i EaSeji Ankarl pjjļ ķvusi patvēfutti tf» ^i}a» apbwy»K lASV »akw8; »« ļērt jveida raloltt»^ cilti februSrl LoMļu raiotip«8'n i ASV lanksaioBl^ Izbraukusi gi^P» ļ speciālistu. ' a„ bflf «flw" ļmūnisti Baltijai, lotiekot ari «««gļ I un itāļu proU»» fkad mumi vļ»' las no trim iši uz Zviedrija' ecēju P^«i 18 VirsniekiJ»»'^ Lv» par lr«W« j i flevhte A»J IminUlM L, atteici» Ln Victja ļvēl ' I- 'li 1H utiln*^ I UTVIA tatvian New8paper Nr. 28 (470), Aprtt 4, 1951 poi^iiher: Jfinii Niedra, Aitgust-dorf b, Detmold, Uger, Germany, Pbone Augustdorf 02. Sditorial and Busineii Office: GrafenaKhau, Obb., Regierungi-lager, Gennany. USA Office: 102-15, «5th BHv«, lUdimond HiU 18, R Y., Phonš VI 9.7778. Subfcription ratet USAi I 3.— 01 i iO fflontUr. Printer: Wellheiffler Drockerd, ō.».b.R, Wailheim/Obb., Germatty. Pobl. twlce weekly. Circul. 11.000. Sponsor — IRO. LATVIAN NEWSPAPER Nr. 26 (470) rreidien, 1951. g. 4. apiHI Iznāk trešdienās un sestdienās. Iidavējs: UtvieSu Centrālā Ko- Bitait. Galvanais radaķtors: Maksis Čnlltis, galv. red. vietn V. Ūsiņā. Redaktori: G. Grlnbergs, P. Klans, E. Miesnieks, L Svarcs. Apgāda saimniecības vadītājs P. Balodis. Apgāda un redakcijas adrese: (13b) Grafenascban. Obb.. Uger. ASV rvlake. vad.: A. Klāv* lons. 319 N. 22nd Ave W. Dulutb. MInn., USA. Austrālijas redakc. vad.: A. Smits, 21, Llnden Ave-nue, Wendouree, Ballarat, Vic. Auitialia. [odibinais kredihi fonds Vācijā paliekošo DP BONNAS BEGĻU BANKAS m NODAĻAS VADiTAJU - AIZDEVUMI UDZ DM 5000 UZ FEtSONU PAR 2,5-~5 Vi GADA JoBtta (md.) — Rtetumvadjas vald!l)ae organizēts Bēgļu banka un mo mi lfopI0 paziņoja, Ica nodibināts sevišķi Icreditu fonds Vldlā palielco- DP atbalsttianai, Parakstītā vieiiolanās paredz lerobtiotam skaitam V ar » 0 iUtttsn iespēja saņemt no fonda Udz DM 5000 kredīta. Fonda ~ ' »]asi Oto pie Bēgļa bankas. Reize ai' padomju spiedienu satelit-valstis pastiprinās aii pretestma oaanaiaaaaBBaaiaBBaaaMnaaBaBBi ^ Ķapec lacmentiiom neizdevu ias^^ SpedgA opozidla Bulgārija im flepeni raidiiaļi meŽtt biezoknoi IRO ģenerāldirektors Donalds K k p - ijf oavvēra, ka ievērojams skaits no Idjā paliekošiem DP ir spējīgi vei« iln&eki, akadēmiķi un speciālisti. i cieši pārliecināts/' izteicās īgsIejSi ,Jca šl financiālā palīdzība vien padarīs viņus par neatkarī-iem sabiedrības locekļiem, bet lab-rllI0 ietekmēs arī vispārējo Vācijas ilmnteclsko stāvokli." Kredita pieprasījumus nepieņems trik, kamēr būs izveidota vajadzīgā irvalde. Sīkāki paskaidrojumi tuvākajā laikā gaidāmi no IRO ieetādēm tietumvācijā un Berlīnes rietumu sek- )roi. Kreditu fondu pārvaldīs jaun- >ināta Bēgļu bankaa nodaļa. Pēc rienošanās ar IRO, par DP nodaļas radītāju banka iecels kādu DP „ar ievainojamu raksturu, izcilām zinā-lim banku un finaujču nozarē un llnīgu vācu valodas prasmi". Bez vienu DP pārstāvi aicina» arī fltt bankas direkcijas valdē. • • • • Fonda darbības uzsākšanai IRO lodos rīcībā 1,5 milj. DM sākuma ka-itāļa* Tālākas summas paredzētas ļo UN vai citiem avotiem. LielSkus ļreditus no šī fonda sevišķos gadi-imos piešķirs PP kooperatīviem un |oppasākumiem, bet arī tad aiid^^ li nevarēs pārsniegt DM 5000 u? lonu. Visus kredittis izmaksās tējas naudas iest&i|es, kas darbci*» sies par Bēgļu bankas pārstāvēm. Procentu likme pirmajiem 5 gadiem bHs 2,5, bet par katru nākošo gadu 5 proc. Pusguda laika deportēti 160.000 igauņu, IfitvieSu un ģimeņu Almaata (rs; Centru- Izilas raidītājs Almaaifi paziņoja, ka pēdējo seSņ mēneša laiki az Kazakitanas oit Turkmenijas padomla repabllkim pindetoU valrlk nekā 100.000 Igaoņa, latvieša un lietavieSa ģimeņo. Deportēto kopskaita raidītājs neminēja. Uz Taifunenljo pir-vietoti an ,,vairiki simttflksto-ii" «kraiņa, baltmtēņa an mol-dāvieša, kas J«uiajā«, dzīves vietā ^pārvērtis aagllgī aramzemi kopš gada simteņiem ne-limantotis stepes". Visi pārvietotie, ki baIttoSi, ti pirējie, ,,paU vllllttiiss ^tstit agiikis dzīves vietas". DP izceloJfana janvāri sasniegusi zemaico Minchene (ftn). — DP Izceļotāju iopskaits janvārī bijis zemākais iopš ilgiem mēnešiem — tikai 13.97^. 10 to izskaidro ar Austrālijas masu ^ceļošanas programmas izbeigšanos, furpretim izceļošana uz ASV janvārī tsniegusi pēc 15 mēnešiem rekordu 9626 personas. IRO ierēdņi salaida izceļotāju skaita jūtamu pieau-m, kad sāks praktiski piemērot paņemtos atvieglinājumus ASV iek- Sjis drošības resp. ieceļošanas likumi. Pēc IRO vērtējuma, Sav. valstis igad varēs ieceļot ap 15.000 tādu )Pr kas līdz šim bija noraidīti vai Bturēti. Grilli izvietojamo grupā februāra Ikumā Vācijā un Austrijā vēl bija ļi351 persona. Patlaban nobeigu-lam tuvojas sarunas ar Norvēģiju, Zviedriju un Izraēlu pai šīs grupas DP izvietošanu. IRO aprilpē februārī bija pavisam 243.051 dažādu kategoriju DP. Savas līdzšinējās darbības 43 mēnešos IRO reģistrējusi pavisam 1.534.181 bēgli, no tiem 893.373 izvle-toti, bet 71.881 repatriēts. Aprīli sāksies lielie manevri Austrumeiropa PIEDAlISIBS PADOMJU, POĻU, Cl- CHU UN VACU „TAUTAS POLICI JAS SPEĶI ftfimaKate lama t ASV nP komliljas priekSiēdls Va- Itolā Džons Džibioni kSdā bitervtjā ŗakitam Wa8hington Post paskaidroja, ka m nolimuit piepraaīt kongresam DP li* pagartnāienn. Likums, kas patgaidāiB spēkā Uds I. g. 30. Jfinijam, jāpagafina tik llgn laiku, lai ux ASV varitu \uMni 1 kvota — 341.000 personas. Udz 1. niar ASV Ieradusies Ukal 222.(H)0 DP, p» kaldroja Diībsons. 4t Francijas valsts prezidents Oriols ti innals Eiropas valstsgalva sestdien rumija 'omu puslodei valstu ārlietu ministru koia* Bci. Sūnā, ko bieži pārtrauca 21 IDIIDII-un 1000 viesu aplausi un ovācijas, Oriols ira, ka Ievērojot briesmas, kādas ap*ilraiid lliito pasauli Eiropai un Amerikai Jāait» Int ģeogrtfiskās robežas un jāsiaslEidiiis pā. mal demokrātisko valstu solldārillSte ili nemieru un baiļu apsēstajos lalkon vir largāt un nodrošināt brīvību, Ildiztifutllm brālību, teica prezidents. Spēcīga komflnlstu karaspēka natiu 9nc«ntrēSana Korejai frontē, ziemi>los no pl. grāda joprojām turpināt. lenildTileUa lUprlBājuml un kara materiālu traniipoits pgad notiek ari pa dienu. UN miUtilrlfi no [ērotāji apgalvo, ka visas zīmes UecJlnoll par Miu komānistu llelusbrukuma sākSanos. l ± Maršala plāna pārvalde savaa pastā-lēSanai ceturtajā gadā galveno uzmanību pīt- Rietumeiropas valstu bruņošanā* par ikumu atbalstīšanai, paskaidroja' MirSala «aa administrators Viljams Foiters, Atsba- Hles uz SI izcilā pasākuma trīs darbibai ga- Saimniecisku palīdzību turpmāk sniegs iļļ gadījumos, kad tas nepleclelam» atisiir-ilbas spēku vairošanai. Eiropai jāsnledc pa- Putlba, lai tās iedzīvotājiem nodii^oiUnStu ^naizi un lielgabalus", teica Posters. * No amata atcelts padomju TgaRBiiJas ļjtru prezidents Arnolds Velmers un nņ» • Iecelts pārkrievojies Igaunis Aļeksiijs lurtsepi, ziņo vācu prese. Stokbolma (md). — Kā jau agrāk zi ņojām, aprīli Austrumeiropā gaidāmi plaša mēroga taktiski manevri, pie daloties padomju okupācijas kara «pēkam, maršala Rokosovslca poļu armijai, Austrumvācijas „tautas policijai" un Cechoslovakijas armijai Pēc Nevsletter from behind the Iron Gurtain informācijas, vācu policijas spēki operēs kopā ar poļu armiju, un pirmās vācu vienības jau esot ieradu šās Polijā. Citas Austrumvācijas poli cijas formācijas sadarbosies ar maršala Koņeva komandēto čechu armiju. Februārī padomju joslas policija saņēmusi no Pad. savienības ievērojamus daudzumus tanku un artilērijas. Krievu ieroču lietošanā vācies sākti apmācīt jau pag. gada septem brī, padomju instruktoru vadībā. Decembrī Polijā sākuši ierasties lieli padomju tanku, prettanku lielgabalu zenītlielgabalu un lauka lielgabalu transporti. Domā. ka Rokosovskim uzdots palielināt poļu tanku spēkas-^ minēts pat vesels tanku korpuss vairākāin divīzijām. Lielos manevrus komandēs maršals Rokosovskis, iin tajos gaida ieroria mies augstu padomju ģenerāļu misiju ieskaitot Bulgaņinu. Padomju spēkus Austrumvācijā patlaban vērtē uz 600.000 viru — 28 divīzijas un 9 aviācijas vienības ar 900 pirmās līnijas lidmašīnām. Divīzijas sadalās šādi: 11 tanku. 1 izpletņu lēcēju, 2 izlases kājnieku un 14 pilnīgi motorizētas kājnieku divīzijas. Visas apgādātas ar modernākajiem krievu ieročiem. No pieminētajām ar Vašingtona (gk). — Nesenie opozīcijas izpaudumi un apcietināšanas padomju vasaļvalstīs Vidus- un Dien-vidcircpā, pēc ASV ārlietu ministri-as domām, nav bijušas organizētas pretestības rezultāts, bet to dziļākais )amats bijis ilggadīgo vietējo komunistu centieni saglabāt kaut dalu patstāvības, par ^Iti arvien augošajam >adomju spiedienam un kontrolei visās dzīves nozarēs. Pēc ārlietu lietpratēju slēdzieniem, kas balstās uz riguiini an ticamu informāciju, pašreizējais stāvoklis šais padomju vasal-vals^ s gan nesola nekādus radikā-us pagri^enus drīzumā, bet tomēr dod zināmas cerfbas attīstībai tālākajā nUcotni. Amerikāņu lietpratēju secinājumos uzsvērts, ka veca stila vietējos komunistos ^ joprojām valda titoistu resp. nacionālistu gars un tie asi rea- ![ē pret Maskavas iejaukšanos. Jugo-slavijas piemēra brīdināta, Maskava savukārt drošības pēc nesaudzīgi likvidē visus opozicionārus jau priekšlaicīgi. Lai to spētu, Kremlis nemitīgi spiests pastiprināt satelltvalstīs savu tontroli pār policiju un citām iekšējām lietān^. Tā ir vecu vecā iekarotāja problēma vajadzība pēc aizvien lielākas apspiešanas, lai tiktu galā ar vienmēr augošo opozīciju. Visvairāk presē pieminētā šī pavasara dumpiniece pret Maskavu bija Cechoslovakija, kuras bijušā ārlietu ministra Klementisa liktenis kādu laiku biia par iemeslu visdažādākajiem spekuiējumiem. Amerikāņu lietpratēji pēc visu inibrmiciju pārbau^anas atzīsti ka Kl^entis stoņiēr bidzis, bet ^ a m prisfcši aizsteigušies pi-domju aģenti. Klementisa sākotnējais plāns, kas izstrādāts, sadarbojoties ar pārējiem „v«cajiem" komunistiem ,bijis no Prā gas bēgt uz Bratislavu, — formāli it kā uz saimnieciskām apspriedēm lai tur satiktos ar savu māsas vīru, Slovākijas iekšlietu ministru Dāiiielu Okalii no turienes viņi abi ar ģime nēm Okali lidmašīnā bēgtu tālāk uz Rietumvāciju. Taču īsi pirms norunātās satikšanās Okali apcietināts. Kle-znentiss pēc tam mēģinājis tikt pāri robežai pats uz savu roku, izmanto jot kāda veca drauga, robežpilsētiņas Znaimas komunistu vadoņa palīdzību. Kad Klementiss norunātajā laikā at griezies pie drauga, arī tas bijis ap cietināts — viņu jau ilgāku laiku bija novērojusi paša vadītā partijas šūna. Pēc tam Klementisam nebija vairs nekādu cerību. Klementisa gadījumam un tā priekšvēsturei sīkāk pieskāries arī pazīstamais amerikāņu komentātors Stjuarts Elsops, atsaucoties uz drošiem avotiem. Klementiss bijis loti tuvs draugs pašreizējam Cecboslovakijas prezidentam Gotvaldam. Lai glābtu pats sevi Gotvalds tomēr bijis spiests upurēt savu draugu, kuram pēc atcelšanas no ārlietu ministra amata viņš sagādājis vietu valsts bankā. Klementisam nopietnas briesmas draudēja jau 1949. g. beigās, kad viņš pārstāvēja Cechoslovakiju UN piln sapulcē Ņujorkā. Kaut aif Klementiss jau toreiz zināja patieso stāvokli, viņš imerikāņii presē parādījušās ziņas par Kremļa prasību viņu apcietināt atsauca un, lai dotu saviem vāirdiem lielāku svaru, fotografējās roku rokā ar Višinski. Gotvalds toreiz lika aizbraukt uz Ņujorku Klementisa kundzei ar noteiktu solījumu atgriešanās gadījumā viņu saudzēt, Klementiss arī paļāvās uz drauga solījumu. (Ttupinijumii 8. Ipp.) Irāka jau ierodas Irānas be(lu kolomids' Begdade (la). Irānas galvaspUsē tā Teheranā stāvoklis klOst arvien saspīlētāks, un Bagdadē ierodas garas auto kolonnas ar Irānas bēgļiem. Acu lieciniekiem palicis iespai^, ka bēgļu gaitās devusies visa Irānas pro< minence, lai glābtos no atentātu drau-diem. No Teheranas pienāk palīdzi bas saucieni pēc automobiļiem, lai va rētu glābties jaunas lāužu grupas. Līdzšinējo bēgļu skaitu vērtē vairā kos simtos. Nonāvējamo sarakstā, kura publicēšana radījusi lielu paniku augstākās aprindās, atrodas arī šacba māsas vārds. Jo arī viņa esot iejauku sies politikā. Sestdien Isfahanā aten tātā smagi ievainots Irānas karalie nes brālēnsw Uzbrucēju, kasMje tēr pies p e r s i ^ karavīru uniformi, apcietināja, bet cietušo ar ļoti noptet nāin brūcēm nogādāja iilfņiņici. Streiks Dienvidiranas naftas laukos guvis draudīgus apmērus. 12.000 strād nieku — vairāk nekā astotā dala no visiem naftas rūpniecībā nodarbina tiem — atteikušies strādāt. Bez algu paau^nājuma strādnieki prasa trans porta kontroli naftas sabiedrībās Dienvidiranas rūpniecības apgabalā Isfahanā notikušas vairākas sadursmes starp policiju un izejvielu trūkuma dēl no darba atlaistiem tekstUstrād-niekiem. Ja Teberēnā saspīlējuma un juku galvenie rosinātāji ir nacionālistiski noskaņoti muhamedāņu' fanātiķi, tad rūpniecības apgabalos, šķiet, ellu ugunī lej komunisti. JAUNAS RADIOSTACIJAS PADO-MIJA — „mlera propagandai" I l g a (ip). „Cs redzēju asaras viņu acis," teikts kādā pagtJoMs nedēļu nogalē Rīgas radiofonā nolasītā padomju komentātora u* cerējnmā par rietnavalstu ledilvolāju Šķietamo reakciju uz putiprinātajtem aizsardzi* bas soļiem. Taču kungi no Volitrita ar ievām runām mēģinot ari padomlu cilvēku apmulilnāt «n pārUednāt par aava Impertā- Usma nekaitīgumu. Viņu plānu Isjaukianal esot radīts miera aizsardzības likums, kas runājot pats par sevi. ASV Imperiālistus un viņu sulaiņus, Jauna kara gatavotājus, tlesā- Sot kā vissmagākos noziedzniekus. Tuvākajā laikā visā padomju lemē esot paredzēts ceU Jaunas radiostacijas, kā ari atvēlētt ndzekfl dttem izdevumiem, lai patiesība Iespiestos Ikvienā zemnieka mājā un katrs ilnātu, kā par mieru cīnoties padomju cilvēks un visa padomju tauta ar Uelo Staļinu prleUgaUl. Rumānijai naftas lauki paUauii armijai un kara likumiem ATCELTS RAKTUVJU MINISTRS UN VĒL DIVI VALDĪBAS LOCEKĻI - NO ATKLĀTĪBAS PAZUDIS MINISTRU PREZIDENTS GROZA Londona (fd). — Londonā vairojas informācija par spraigie notikumiem Rumānijas naftas apgabalā, kas tik svarīgi Maskavai un tās satelītiem. Kā ziņoja Observer speciālkorespondents, Bukar^tas valdība pakļāvusi naftas rūpniecību armijas kontrolei, kas darbojas pēc kara laika likumiem. No amata atcelti vairāki ministri. Nemitīgā sabotāžas aktu rinda rumāņu saimniecībā, it sevišķi naftas rūpniecībā, kā jau ziņojām februāra vidū, sagādāja nopietnas bažas kā rumāņu, tā arī padomju iestādēm. Nopietnus trūkumus šai nozarē — nelaimes gadījumus, produkcijas apstāšanos, darba kavēšanu uc. konstatēja pat ministru padomes un Rumānijas 900 lidmašīnām 280 ir moderni tālie ļ "Strādnieku partijas" centrāikomitejas bumbveži un 340 turboiznīcinātāji. I oficiāla kopīga deklarācija. Partijai. arodbiedrībām un uzņēmumu vadītā jiem pānņeta nevērību un nolaidību darba disciplīnas uzturēšanā. Tagad katram naftas avotam iecelts īpašs brigadieris, kas atbildīgs par darbu kārtīgu norisi un visu trūkumu novēršanu. Valdības lēmumam par naftas rūpniecības pakļaušanu armi jai sekoja raktuvju ministra Vasillk un valsts plānošanas komisijas priekšsēža Vidrasku atcelšana no amata Bez tam notikušas atlaišanas arī pār tikās ministrijā, ieskaitot ministra vietnieku^ Asus pārmetumus Rumā nijas valsts un partijas orgāniem martā izteica kominforma žurnāls. Ob server arī atzīmē, ka kopš kāda laika slimības atvaļinājumā atrodas minis tru prezidents Groza, un gandrīz divu mēnešu laikā viņa vārds nav manīts nevienā oficiālā paziņojumā. Vai rodama vispasaules latviešu centrāla organizācija LNP PREZIDIJA AICINĀJUMS INP prezidijs pl^ttjls visām latviešu organiacijim sekojošu aicini- Jomo: Kaut gan dalis anglu-sakiu zemēs mums palUrail pilntiesl^ sūtņi, kas sekmīgi kirto mOsn valsts lietas ārzemēs, tomēr isridis, ka loti daudzos virzienos efektīgu darbību var attīstīt ari paH trimdinieki nn bijīgie valsts on politiskie darbinieki un viņu radi-tis organizicijas. Latvijas brīvību atgūiana, latviel« dzīvi spēka un oadonālis vienības saglabiiana, latvlein kultūras sargi-iani un tiliklzveldolana patlaban gulstas uz la^diiem šaipus dzelzs priekškara un Ir latiiein emigrantu vissvarigilde uzdevumi nn vissvēti-kle plenikumL Savi laiki io uzdevumu smagums gtilis uz Vidji mītošo latvleiu emigrantu pleciem ki ui lle» lāko vienību. Bet ar Izceļošanas ak* djas sākumu radis Jautijums: ki būs tilik, kas veiks šos lielos uzdevumust VicIJas latviešu vienībai saplokot, tai nebūs vairs pa spēkam veikt šos pienākumus. Ti ari nebūs tiesīga pir-stivēt pa visu pasauli Izklīdušos lat-vidlus. Katras zemes un katra kontinenta latvieši gribēs paši kirtot savas lietas nn sevi pirstivēt Pēc loU plašim un vUpusIgim dis-kusljim presē un atsevISķis saniks. mēs, 1948. g. aprni VidJi nodibini- Jis Latvleiu nadonili padome (LNP)i kuri Ietupst ki DZ Vidjn pircēluios LatvIJi dibinito centrilo organizidju pirstlvjl (Latvijas centrili padome — parlamentirleil, Latvijas sarkanais krusti, viss (etnt konlesljn basnleas), ti ar! VidJi vispillgis vēliteiis ra« ditts centrilistrtmdiiorgaMtidJas— Latvleiu centrilis padomes pirstivjl* daiu VidJi dibinitu organlzidlu (Latvldltt studentu centrilis savieni* bas. Latviešu pretestības kustības bij. dalībnieku apvienības, Baltiļas sieviešu apvienības latviešu grupas u. c ki ari biJ. karavīru organiziciju — strēlnieku, kalpakleSu, ličplēšu, Daugavas vanagu u. c.) pirstivJI. Lai aundibiniti LNP varētu runit visu atviešu emigrantu vārdi, ari to, kas zceļo uz citām zemēm, kur nav vēl latviešu emlgranttt organizāciju, LNP statūtos paredzēja ari visu šo izcejo-iju pirstivībtt. No pēdējiem savus lārstivļus līdz šim pieteikuši un sū« tIJnSI Anglijas, Kanādas un Beļģijas atviest Tagad apstikli radik^ grozījušies. No Vicijas Jau izceļojusi latviešu emigrantu lleliki dala (ap 80 proc) un Izceļošana vēl turpinis. Paredzams, ka Viciji paliks tikai ap 5-8 tūkstoši latvleiu, kas dažādu Iemeslu dēl nevarēs Izceļot. Tie nespēs ņe LNP uzturēt, ne ari būs tiesīgi reprezentēt visu latviešu emigridju. Tidēl rodas Jauns Jautijums: ko darīt tālāk, ki nkotlesi Visis Imigridjas zemēs, gandrīz bez izņēmuma, Jau radnšis Jaunas latviešu organizācijas. Dažās zemēs tās ari paspējušas saslēgties kopējā šīs zemes centrili latviešu organizādjā vai apvienībā. Bet nav vēl Izlemts un dažās organizādjās pat ne pacelts un ne diskutēts Jautājums par vienas vispārējas, t. L vispasaules latviešu centrālās organizidjas radīšanu, kas pārņemtu un kirtotu sikumā minētos uzdevumus. — Lai šos Jautājumus noskaidrotu un dzirdētu organizidju domas, LNP prezidijs piesūtījis tām LNP Udzšinējos statūtus, atzīmējot ari LNP prezidija sastāvu un lūdzot pēc šo Jautājumu pārrunāšanas un apspriešanas informēt LNP prezidiju par organizādju ieskatiem sekojošos Jautājumos: 1) Vai Ir vajadzība pēc kopējas latviešu pirstivibas resp. kopēja orgāna pa visu brīvo pasauli izkaisītiem latviešiem, vai ari varētu apmierināties ar atsevišķu zemju centrālām organi-zidjim un orgāniem? 2) Ja atzītu kopējas pirstivibas, resp. kopēja orgāna vajadzību, tad: a) vai šim nolūkam radāms pilnīgi Jauns orgāns no visu zemju pārstāvjiem, b) vai tikai pārveidojama līdzšinēji LNP, c) vai ail atstājama LNP līdzšinējā sastāvā? 3) Ja pārveidojama līdzšinēji LNP vai radāms pilnīgi Jauns orgāns, tad uz kādiem prindpiem: a) vēlēšana ce- (Turpinājums S. Ipp)
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, April 4, 1951 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1951-04-04 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari510404 |
Description
Title | 1951-04-04-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | 9-Ķ Itiku. ^ *wi i*f jļļļ ^ . ^ * Irānas mitM, un , nodibinljušiiiiļ ļiaucoi tb TtoT' (tJAP) pa^^" 4 komūniitu pifli wM paii vai ^ M.. Jaunajai ļtumvlcijai pil™ ļrbojoUei pjdoa^ ļ t pifttiktoi md Itniecibi paiBulNi 4sW. New YoikL dnitki norida, UĪ [ajuml eiot.plliiiMJ "ēžu reakciju TI|I7 i . pirmkārt, ;btlti' radu liela tanptitL Ira. jāsagUbI Uoibl u jfiatklSj Tiil^ļJ 18 ņeiztvaikolo. .« «1 ^ U-Itu Iekļūt. AtlttUbi ziņo Udi w pinieku t i r ņ i ^ ^ ietuinvicijai flņii f apbmņolaBii. ,4 I vien mani njiditi^*j ftlgali. IrSf ipriidu pgad Var alkt it£i rietuniu pauoli i|i komentējot to ttļ īsaules miarai. m • klda jDazUi m kt < vēl Joprojli^ pirmavotiem ra l« ICcSjn dtīnli izdarīja ami^j imoi no Seulki. (ķ diviem vienlaldiļ i i I, ]ai pilnīgi i i £ i | tulāi pretiBi(^ tajfi penootgi Franka Btifini. . Umekllja okam itraatu pazuiiuio i nu. taji atnOiSI ipeciftliiti at ^kt V piedalIjSiiiI iiiii lidmaiīna gijuiM }at. kraatiem. Ulegātn no Svticd^ ļjai un lvSmW blatamui, apciitMļi ; bija ieraduSlM a lau Briselē. JimSs rakitliiiAlI Jvšrdui minūti, ijļ,' ļaportējamai, i^P**!] • Bez tam v» «• kar ļoti ItrI » ioducē m^m^ ftāji un uztvlrlji,» )a»kōtlt perioDB,!!» idtiet driB»«i EaSeji Ankarl pjjļ ķvusi patvēfutti tf» ^i}a» apbwy»K lASV »akw8; »« ļērt jveida raloltt»^ cilti februSrl LoMļu raiotip«8'n i ASV lanksaioBl^ Izbraukusi gi^P» ļ speciālistu. ' a„ bflf «flw" ļmūnisti Baltijai, lotiekot ari «««gļ I un itāļu proU»» fkad mumi vļ»' las no trim iši uz Zviedrija' ecēju P^«i 18 VirsniekiJ»»'^ Lv» par lr«W« j i flevhte A»J IminUlM L, atteici» Ln Victja ļvēl ' I- 'li 1H utiln*^ I UTVIA tatvian New8paper Nr. 28 (470), Aprtt 4, 1951 poi^iiher: Jfinii Niedra, Aitgust-dorf b, Detmold, Uger, Germany, Pbone Augustdorf 02. Sditorial and Busineii Office: GrafenaKhau, Obb., Regierungi-lager, Gennany. USA Office: 102-15, «5th BHv«, lUdimond HiU 18, R Y., Phonš VI 9.7778. Subfcription ratet USAi I 3.— 01 i iO fflontUr. Printer: Wellheiffler Drockerd, ō.».b.R, Wailheim/Obb., Germatty. Pobl. twlce weekly. Circul. 11.000. Sponsor — IRO. LATVIAN NEWSPAPER Nr. 26 (470) rreidien, 1951. g. 4. apiHI Iznāk trešdienās un sestdienās. Iidavējs: UtvieSu Centrālā Ko- Bitait. Galvanais radaķtors: Maksis Čnlltis, galv. red. vietn V. Ūsiņā. Redaktori: G. Grlnbergs, P. Klans, E. Miesnieks, L Svarcs. Apgāda saimniecības vadītājs P. Balodis. Apgāda un redakcijas adrese: (13b) Grafenascban. Obb.. Uger. ASV rvlake. vad.: A. Klāv* lons. 319 N. 22nd Ave W. Dulutb. MInn., USA. Austrālijas redakc. vad.: A. Smits, 21, Llnden Ave-nue, Wendouree, Ballarat, Vic. Auitialia. [odibinais kredihi fonds Vācijā paliekošo DP BONNAS BEGĻU BANKAS m NODAĻAS VADiTAJU - AIZDEVUMI UDZ DM 5000 UZ FEtSONU PAR 2,5-~5 Vi GADA JoBtta (md.) — Rtetumvadjas vald!l)ae organizēts Bēgļu banka un mo mi lfopI0 paziņoja, Ica nodibināts sevišķi Icreditu fonds Vldlā palielco- DP atbalsttianai, Parakstītā vieiiolanās paredz lerobtiotam skaitam V ar » 0 iUtttsn iespēja saņemt no fonda Udz DM 5000 kredīta. Fonda ~ ' »]asi Oto pie Bēgļa bankas. Reize ai' padomju spiedienu satelit-valstis pastiprinās aii pretestma oaanaiaaaaBBaaiaBBaaaMnaaBaBBi ^ Ķapec lacmentiiom neizdevu ias^^ SpedgA opozidla Bulgārija im flepeni raidiiaļi meŽtt biezoknoi IRO ģenerāldirektors Donalds K k p - ijf oavvēra, ka ievērojams skaits no Idjā paliekošiem DP ir spējīgi vei« iln&eki, akadēmiķi un speciālisti. i cieši pārliecināts/' izteicās īgsIejSi ,Jca šl financiālā palīdzība vien padarīs viņus par neatkarī-iem sabiedrības locekļiem, bet lab-rllI0 ietekmēs arī vispārējo Vācijas ilmnteclsko stāvokli." Kredita pieprasījumus nepieņems trik, kamēr būs izveidota vajadzīgā irvalde. Sīkāki paskaidrojumi tuvākajā laikā gaidāmi no IRO ieetādēm tietumvācijā un Berlīnes rietumu sek- )roi. Kreditu fondu pārvaldīs jaun- >ināta Bēgļu bankaa nodaļa. Pēc rienošanās ar IRO, par DP nodaļas radītāju banka iecels kādu DP „ar ievainojamu raksturu, izcilām zinā-lim banku un finaujču nozarē un llnīgu vācu valodas prasmi". Bez vienu DP pārstāvi aicina» arī fltt bankas direkcijas valdē. • • • • Fonda darbības uzsākšanai IRO lodos rīcībā 1,5 milj. DM sākuma ka-itāļa* Tālākas summas paredzētas ļo UN vai citiem avotiem. LielSkus ļreditus no šī fonda sevišķos gadi-imos piešķirs PP kooperatīviem un |oppasākumiem, bet arī tad aiid^^ li nevarēs pārsniegt DM 5000 u? lonu. Visus kredittis izmaksās tējas naudas iest&i|es, kas darbci*» sies par Bēgļu bankas pārstāvēm. Procentu likme pirmajiem 5 gadiem bHs 2,5, bet par katru nākošo gadu 5 proc. Pusguda laika deportēti 160.000 igauņu, IfitvieSu un ģimeņu Almaata (rs; Centru- Izilas raidītājs Almaaifi paziņoja, ka pēdējo seSņ mēneša laiki az Kazakitanas oit Turkmenijas padomla repabllkim pindetoU valrlk nekā 100.000 Igaoņa, latvieša un lietavieSa ģimeņo. Deportēto kopskaita raidītājs neminēja. Uz Taifunenljo pir-vietoti an ,,vairiki simttflksto-ii" «kraiņa, baltmtēņa an mol-dāvieša, kas J«uiajā«, dzīves vietā ^pārvērtis aagllgī aramzemi kopš gada simteņiem ne-limantotis stepes". Visi pārvietotie, ki baIttoSi, ti pirējie, ,,paU vllllttiiss ^tstit agiikis dzīves vietas". DP izceloJfana janvāri sasniegusi zemaico Minchene (ftn). — DP Izceļotāju iopskaits janvārī bijis zemākais iopš ilgiem mēnešiem — tikai 13.97^. 10 to izskaidro ar Austrālijas masu ^ceļošanas programmas izbeigšanos, furpretim izceļošana uz ASV janvārī tsniegusi pēc 15 mēnešiem rekordu 9626 personas. IRO ierēdņi salaida izceļotāju skaita jūtamu pieau-m, kad sāks praktiski piemērot paņemtos atvieglinājumus ASV iek- Sjis drošības resp. ieceļošanas likumi. Pēc IRO vērtējuma, Sav. valstis igad varēs ieceļot ap 15.000 tādu )Pr kas līdz šim bija noraidīti vai Bturēti. Grilli izvietojamo grupā februāra Ikumā Vācijā un Austrijā vēl bija ļi351 persona. Patlaban nobeigu-lam tuvojas sarunas ar Norvēģiju, Zviedriju un Izraēlu pai šīs grupas DP izvietošanu. IRO aprilpē februārī bija pavisam 243.051 dažādu kategoriju DP. Savas līdzšinējās darbības 43 mēnešos IRO reģistrējusi pavisam 1.534.181 bēgli, no tiem 893.373 izvle-toti, bet 71.881 repatriēts. Aprīli sāksies lielie manevri Austrumeiropa PIEDAlISIBS PADOMJU, POĻU, Cl- CHU UN VACU „TAUTAS POLICI JAS SPEĶI ftfimaKate lama t ASV nP komliljas priekSiēdls Va- Itolā Džons Džibioni kSdā bitervtjā ŗakitam Wa8hington Post paskaidroja, ka m nolimuit piepraaīt kongresam DP li* pagartnāienn. Likums, kas patgaidāiB spēkā Uds I. g. 30. Jfinijam, jāpagafina tik llgn laiku, lai ux ASV varitu \uMni 1 kvota — 341.000 personas. Udz 1. niar ASV Ieradusies Ukal 222.(H)0 DP, p» kaldroja Diībsons. 4t Francijas valsts prezidents Oriols ti innals Eiropas valstsgalva sestdien rumija 'omu puslodei valstu ārlietu ministru koia* Bci. Sūnā, ko bieži pārtrauca 21 IDIIDII-un 1000 viesu aplausi un ovācijas, Oriols ira, ka Ievērojot briesmas, kādas ap*ilraiid lliito pasauli Eiropai un Amerikai Jāait» Int ģeogrtfiskās robežas un jāsiaslEidiiis pā. mal demokrātisko valstu solldārillSte ili nemieru un baiļu apsēstajos lalkon vir largāt un nodrošināt brīvību, Ildiztifutllm brālību, teica prezidents. Spēcīga komflnlstu karaspēka natiu 9nc«ntrēSana Korejai frontē, ziemi>los no pl. grāda joprojām turpināt. lenildTileUa lUprlBājuml un kara materiālu traniipoits pgad notiek ari pa dienu. UN miUtilrlfi no [ērotāji apgalvo, ka visas zīmes UecJlnoll par Miu komānistu llelusbrukuma sākSanos. l ± Maršala plāna pārvalde savaa pastā-lēSanai ceturtajā gadā galveno uzmanību pīt- Rietumeiropas valstu bruņošanā* par ikumu atbalstīšanai, paskaidroja' MirSala «aa administrators Viljams Foiters, Atsba- Hles uz SI izcilā pasākuma trīs darbibai ga- Saimniecisku palīdzību turpmāk sniegs iļļ gadījumos, kad tas nepleclelam» atisiir-ilbas spēku vairošanai. Eiropai jāsnledc pa- Putlba, lai tās iedzīvotājiem nodii^oiUnStu ^naizi un lielgabalus", teica Posters. * No amata atcelts padomju TgaRBiiJas ļjtru prezidents Arnolds Velmers un nņ» • Iecelts pārkrievojies Igaunis Aļeksiijs lurtsepi, ziņo vācu prese. Stokbolma (md). — Kā jau agrāk zi ņojām, aprīli Austrumeiropā gaidāmi plaša mēroga taktiski manevri, pie daloties padomju okupācijas kara «pēkam, maršala Rokosovslca poļu armijai, Austrumvācijas „tautas policijai" un Cechoslovakijas armijai Pēc Nevsletter from behind the Iron Gurtain informācijas, vācu policijas spēki operēs kopā ar poļu armiju, un pirmās vācu vienības jau esot ieradu šās Polijā. Citas Austrumvācijas poli cijas formācijas sadarbosies ar maršala Koņeva komandēto čechu armiju. Februārī padomju joslas policija saņēmusi no Pad. savienības ievērojamus daudzumus tanku un artilērijas. Krievu ieroču lietošanā vācies sākti apmācīt jau pag. gada septem brī, padomju instruktoru vadībā. Decembrī Polijā sākuši ierasties lieli padomju tanku, prettanku lielgabalu zenītlielgabalu un lauka lielgabalu transporti. Domā. ka Rokosovskim uzdots palielināt poļu tanku spēkas-^ minēts pat vesels tanku korpuss vairākāin divīzijām. Lielos manevrus komandēs maršals Rokosovskis, iin tajos gaida ieroria mies augstu padomju ģenerāļu misiju ieskaitot Bulgaņinu. Padomju spēkus Austrumvācijā patlaban vērtē uz 600.000 viru — 28 divīzijas un 9 aviācijas vienības ar 900 pirmās līnijas lidmašīnām. Divīzijas sadalās šādi: 11 tanku. 1 izpletņu lēcēju, 2 izlases kājnieku un 14 pilnīgi motorizētas kājnieku divīzijas. Visas apgādātas ar modernākajiem krievu ieročiem. No pieminētajām ar Vašingtona (gk). — Nesenie opozīcijas izpaudumi un apcietināšanas padomju vasaļvalstīs Vidus- un Dien-vidcircpā, pēc ASV ārlietu ministri-as domām, nav bijušas organizētas pretestības rezultāts, bet to dziļākais )amats bijis ilggadīgo vietējo komunistu centieni saglabāt kaut dalu patstāvības, par ^Iti arvien augošajam >adomju spiedienam un kontrolei visās dzīves nozarēs. Pēc ārlietu lietpratēju slēdzieniem, kas balstās uz riguiini an ticamu informāciju, pašreizējais stāvoklis šais padomju vasal-vals^ s gan nesola nekādus radikā-us pagri^enus drīzumā, bet tomēr dod zināmas cerfbas attīstībai tālākajā nUcotni. Amerikāņu lietpratēju secinājumos uzsvērts, ka veca stila vietējos komunistos ^ joprojām valda titoistu resp. nacionālistu gars un tie asi rea- ![ē pret Maskavas iejaukšanos. Jugo-slavijas piemēra brīdināta, Maskava savukārt drošības pēc nesaudzīgi likvidē visus opozicionārus jau priekšlaicīgi. Lai to spētu, Kremlis nemitīgi spiests pastiprināt satelltvalstīs savu tontroli pār policiju un citām iekšējām lietān^. Tā ir vecu vecā iekarotāja problēma vajadzība pēc aizvien lielākas apspiešanas, lai tiktu galā ar vienmēr augošo opozīciju. Visvairāk presē pieminētā šī pavasara dumpiniece pret Maskavu bija Cechoslovakija, kuras bijušā ārlietu ministra Klementisa liktenis kādu laiku biia par iemeslu visdažādākajiem spekuiējumiem. Amerikāņu lietpratēji pēc visu inibrmiciju pārbau^anas atzīsti ka Kl^entis stoņiēr bidzis, bet ^ a m prisfcši aizsteigušies pi-domju aģenti. Klementisa sākotnējais plāns, kas izstrādāts, sadarbojoties ar pārējiem „v«cajiem" komunistiem ,bijis no Prā gas bēgt uz Bratislavu, — formāli it kā uz saimnieciskām apspriedēm lai tur satiktos ar savu māsas vīru, Slovākijas iekšlietu ministru Dāiiielu Okalii no turienes viņi abi ar ģime nēm Okali lidmašīnā bēgtu tālāk uz Rietumvāciju. Taču īsi pirms norunātās satikšanās Okali apcietināts. Kle-znentiss pēc tam mēģinājis tikt pāri robežai pats uz savu roku, izmanto jot kāda veca drauga, robežpilsētiņas Znaimas komunistu vadoņa palīdzību. Kad Klementiss norunātajā laikā at griezies pie drauga, arī tas bijis ap cietināts — viņu jau ilgāku laiku bija novērojusi paša vadītā partijas šūna. Pēc tam Klementisam nebija vairs nekādu cerību. Klementisa gadījumam un tā priekšvēsturei sīkāk pieskāries arī pazīstamais amerikāņu komentātors Stjuarts Elsops, atsaucoties uz drošiem avotiem. Klementiss bijis loti tuvs draugs pašreizējam Cecboslovakijas prezidentam Gotvaldam. Lai glābtu pats sevi Gotvalds tomēr bijis spiests upurēt savu draugu, kuram pēc atcelšanas no ārlietu ministra amata viņš sagādājis vietu valsts bankā. Klementisam nopietnas briesmas draudēja jau 1949. g. beigās, kad viņš pārstāvēja Cechoslovakiju UN piln sapulcē Ņujorkā. Kaut aif Klementiss jau toreiz zināja patieso stāvokli, viņš imerikāņii presē parādījušās ziņas par Kremļa prasību viņu apcietināt atsauca un, lai dotu saviem vāirdiem lielāku svaru, fotografējās roku rokā ar Višinski. Gotvalds toreiz lika aizbraukt uz Ņujorku Klementisa kundzei ar noteiktu solījumu atgriešanās gadījumā viņu saudzēt, Klementiss arī paļāvās uz drauga solījumu. (Ttupinijumii 8. Ipp.) Irāka jau ierodas Irānas be(lu kolomids' Begdade (la). Irānas galvaspUsē tā Teheranā stāvoklis klOst arvien saspīlētāks, un Bagdadē ierodas garas auto kolonnas ar Irānas bēgļiem. Acu lieciniekiem palicis iespai^, ka bēgļu gaitās devusies visa Irānas pro< minence, lai glābtos no atentātu drau-diem. No Teheranas pienāk palīdzi bas saucieni pēc automobiļiem, lai va rētu glābties jaunas lāužu grupas. Līdzšinējo bēgļu skaitu vērtē vairā kos simtos. Nonāvējamo sarakstā, kura publicēšana radījusi lielu paniku augstākās aprindās, atrodas arī šacba māsas vārds. Jo arī viņa esot iejauku sies politikā. Sestdien Isfahanā aten tātā smagi ievainots Irānas karalie nes brālēnsw Uzbrucēju, kasMje tēr pies p e r s i ^ karavīru uniformi, apcietināja, bet cietušo ar ļoti noptet nāin brūcēm nogādāja iilfņiņici. Streiks Dienvidiranas naftas laukos guvis draudīgus apmērus. 12.000 strād nieku — vairāk nekā astotā dala no visiem naftas rūpniecībā nodarbina tiem — atteikušies strādāt. Bez algu paau^nājuma strādnieki prasa trans porta kontroli naftas sabiedrībās Dienvidiranas rūpniecības apgabalā Isfahanā notikušas vairākas sadursmes starp policiju un izejvielu trūkuma dēl no darba atlaistiem tekstUstrād-niekiem. Ja Teberēnā saspīlējuma un juku galvenie rosinātāji ir nacionālistiski noskaņoti muhamedāņu' fanātiķi, tad rūpniecības apgabalos, šķiet, ellu ugunī lej komunisti. JAUNAS RADIOSTACIJAS PADO-MIJA — „mlera propagandai" I l g a (ip). „Cs redzēju asaras viņu acis," teikts kādā pagtJoMs nedēļu nogalē Rīgas radiofonā nolasītā padomju komentātora u* cerējnmā par rietnavalstu ledilvolāju Šķietamo reakciju uz putiprinātajtem aizsardzi* bas soļiem. Taču kungi no Volitrita ar ievām runām mēģinot ari padomlu cilvēku apmulilnāt «n pārUednāt par aava Impertā- Usma nekaitīgumu. Viņu plānu Isjaukianal esot radīts miera aizsardzības likums, kas runājot pats par sevi. ASV Imperiālistus un viņu sulaiņus, Jauna kara gatavotājus, tlesā- Sot kā vissmagākos noziedzniekus. Tuvākajā laikā visā padomju lemē esot paredzēts ceU Jaunas radiostacijas, kā ari atvēlētt ndzekfl dttem izdevumiem, lai patiesība Iespiestos Ikvienā zemnieka mājā un katrs ilnātu, kā par mieru cīnoties padomju cilvēks un visa padomju tauta ar Uelo Staļinu prleUgaUl. Rumānijai naftas lauki paUauii armijai un kara likumiem ATCELTS RAKTUVJU MINISTRS UN VĒL DIVI VALDĪBAS LOCEKĻI - NO ATKLĀTĪBAS PAZUDIS MINISTRU PREZIDENTS GROZA Londona (fd). — Londonā vairojas informācija par spraigie notikumiem Rumānijas naftas apgabalā, kas tik svarīgi Maskavai un tās satelītiem. Kā ziņoja Observer speciālkorespondents, Bukar^tas valdība pakļāvusi naftas rūpniecību armijas kontrolei, kas darbojas pēc kara laika likumiem. No amata atcelti vairāki ministri. Nemitīgā sabotāžas aktu rinda rumāņu saimniecībā, it sevišķi naftas rūpniecībā, kā jau ziņojām februāra vidū, sagādāja nopietnas bažas kā rumāņu, tā arī padomju iestādēm. Nopietnus trūkumus šai nozarē — nelaimes gadījumus, produkcijas apstāšanos, darba kavēšanu uc. konstatēja pat ministru padomes un Rumānijas 900 lidmašīnām 280 ir moderni tālie ļ "Strādnieku partijas" centrāikomitejas bumbveži un 340 turboiznīcinātāji. I oficiāla kopīga deklarācija. Partijai. arodbiedrībām un uzņēmumu vadītā jiem pānņeta nevērību un nolaidību darba disciplīnas uzturēšanā. Tagad katram naftas avotam iecelts īpašs brigadieris, kas atbildīgs par darbu kārtīgu norisi un visu trūkumu novēršanu. Valdības lēmumam par naftas rūpniecības pakļaušanu armi jai sekoja raktuvju ministra Vasillk un valsts plānošanas komisijas priekšsēža Vidrasku atcelšana no amata Bez tam notikušas atlaišanas arī pār tikās ministrijā, ieskaitot ministra vietnieku^ Asus pārmetumus Rumā nijas valsts un partijas orgāniem martā izteica kominforma žurnāls. Ob server arī atzīmē, ka kopš kāda laika slimības atvaļinājumā atrodas minis tru prezidents Groza, un gandrīz divu mēnešu laikā viņa vārds nav manīts nevienā oficiālā paziņojumā. Vai rodama vispasaules latviešu centrāla organizācija LNP PREZIDIJA AICINĀJUMS INP prezidijs pl^ttjls visām latviešu organiacijim sekojošu aicini- Jomo: Kaut gan dalis anglu-sakiu zemēs mums palUrail pilntiesl^ sūtņi, kas sekmīgi kirto mOsn valsts lietas ārzemēs, tomēr isridis, ka loti daudzos virzienos efektīgu darbību var attīstīt ari paH trimdinieki nn bijīgie valsts on politiskie darbinieki un viņu radi-tis organizicijas. Latvijas brīvību atgūiana, latviel« dzīvi spēka un oadonālis vienības saglabiiana, latvlein kultūras sargi-iani un tiliklzveldolana patlaban gulstas uz la^diiem šaipus dzelzs priekškara un Ir latiiein emigrantu vissvarigilde uzdevumi nn vissvēti-kle plenikumL Savi laiki io uzdevumu smagums gtilis uz Vidji mītošo latvleiu emigrantu pleciem ki ui lle» lāko vienību. Bet ar Izceļošanas ak* djas sākumu radis Jautijums: ki būs tilik, kas veiks šos lielos uzdevumust VicIJas latviešu vienībai saplokot, tai nebūs vairs pa spēkam veikt šos pienākumus. Ti ari nebūs tiesīga pir-stivēt pa visu pasauli Izklīdušos lat-vidlus. Katras zemes un katra kontinenta latvieši gribēs paši kirtot savas lietas nn sevi pirstivēt Pēc loU plašim un vUpusIgim dis-kusljim presē un atsevISķis saniks. mēs, 1948. g. aprni VidJi nodibini- Jis Latvleiu nadonili padome (LNP)i kuri Ietupst ki DZ Vidjn pircēluios LatvIJi dibinito centrilo organizidju pirstlvjl (Latvijas centrili padome — parlamentirleil, Latvijas sarkanais krusti, viss (etnt konlesljn basnleas), ti ar! VidJi vispillgis vēliteiis ra« ditts centrilistrtmdiiorgaMtidJas— Latvleiu centrilis padomes pirstivjl* daiu VidJi dibinitu organlzidlu (Latvldltt studentu centrilis savieni* bas. Latviešu pretestības kustības bij. dalībnieku apvienības, Baltiļas sieviešu apvienības latviešu grupas u. c ki ari biJ. karavīru organiziciju — strēlnieku, kalpakleSu, ličplēšu, Daugavas vanagu u. c.) pirstivJI. Lai aundibiniti LNP varētu runit visu atviešu emigrantu vārdi, ari to, kas zceļo uz citām zemēm, kur nav vēl latviešu emlgranttt organizāciju, LNP statūtos paredzēja ari visu šo izcejo-iju pirstivībtt. No pēdējiem savus lārstivļus līdz šim pieteikuši un sū« tIJnSI Anglijas, Kanādas un Beļģijas atviest Tagad apstikli radik^ grozījušies. No Vicijas Jau izceļojusi latviešu emigrantu lleliki dala (ap 80 proc) un Izceļošana vēl turpinis. Paredzams, ka Viciji paliks tikai ap 5-8 tūkstoši latvleiu, kas dažādu Iemeslu dēl nevarēs Izceļot. Tie nespēs ņe LNP uzturēt, ne ari būs tiesīgi reprezentēt visu latviešu emigridju. Tidēl rodas Jauns Jautijums: ko darīt tālāk, ki nkotlesi Visis Imigridjas zemēs, gandrīz bez izņēmuma, Jau radnšis Jaunas latviešu organizācijas. Dažās zemēs tās ari paspējušas saslēgties kopējā šīs zemes centrili latviešu organizādjā vai apvienībā. Bet nav vēl Izlemts un dažās organizādjās pat ne pacelts un ne diskutēts Jautājums par vienas vispārējas, t. L vispasaules latviešu centrālās organizidjas radīšanu, kas pārņemtu un kirtotu sikumā minētos uzdevumus. — Lai šos Jautājumus noskaidrotu un dzirdētu organizidju domas, LNP prezidijs piesūtījis tām LNP Udzšinējos statūtus, atzīmējot ari LNP prezidija sastāvu un lūdzot pēc šo Jautājumu pārrunāšanas un apspriešanas informēt LNP prezidiju par organizādju ieskatiem sekojošos Jautājumos: 1) Vai Ir vajadzība pēc kopējas latviešu pirstivibas resp. kopēja orgāna pa visu brīvo pasauli izkaisītiem latviešiem, vai ari varētu apmierināties ar atsevišķu zemju centrālām organi-zidjim un orgāniem? 2) Ja atzītu kopējas pirstivibas, resp. kopēja orgāna vajadzību, tad: a) vai šim nolūkam radāms pilnīgi Jauns orgāns no visu zemju pārstāvjiem, b) vai tikai pārveidojama līdzšinēji LNP, c) vai ail atstājama LNP līdzšinējā sastāvā? 3) Ja pārveidojama līdzšinēji LNP vai radāms pilnīgi Jauns orgāns, tad uz kādiem prindpiem: a) vēlēšana ce- (Turpinājums S. Ipp) |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-04-04-01