Bavarijas Latviesu vestnesis, February 22, 1949

              i
LATVU
Latvian New8paper
Publisbed tmder^EUCOM Dvi!
Afiairs Division Authorisatlon
Niifflber UNDP 190. Publisher
^80d Editōr: Kārlis Rabāes.
DP Camp Kleinlcfttz near
GQnzbtirg/D. Printcr: ,^I>wftb.
Volksbl.'S COnzbttŗg/D^ Bjun.-
Londm.'Pl. 7. Circitlatioo: mO.
Pnblishetf tbree times weekly.
Editorial olfice: GOnzbnrg/D.,
Domimkas • Ziouņermfiiutstr. 2.
LATVIAN NEWSPAPER
ItnSk tri* f^lm Bedēļi. Itdf
vējs: LatvieStt preses darbini»*
kn sadarUbfts kopa; kepM vf
eSkaU It ^Mi Oatvmais
redaktors K RalAes (SoMd
darbi neatrodas); jahr. redak­tora
vieta. HL CuStis. Re*
daktori: L. BērtiņS, B, pselis,
A, Liepa, H. Mindcoberfs. Re-dakdias
adrese: Oilaxmrg/D.,
DoBftiPikns«ZinuBonnanostr* 2
(tSIrtmis 84),
i i
«lini:]
Ieroču transporti no Maskavas I/*
Bukarestā janvārī pieņemts
Tito iznīcināšanai
No Belgrades ņāk «ztraucošas ziņas. Nakti m pagājušo sestdiena
Albānijā sākiisiea masveidīga dienvidslāvu apeletināšaiia. Tai pašā laikā]
,,Kronos*' ziņu aģentūra Londonā publicēja telegrammu par karaspēka
un materiāla koncentrēšanu pie Dienvidslāvijas — Albānijas robežas.
Tiklab karaļa Pētera, kā Tito piekritēju aprindās Londoaā paredz, ka
Maskava tuvākā laikā var uzsākt militāru darbību pret Tito. Pieminētā
aģentiira sakās ari zinām, ka Jau kopš divi mēnešiem Padomju Savie­nība
nepārtraukti transportē uz Albāmjas ostām ieročus un munīciju.
No Albānijas galvaspilsētas svētdien vēstīja, ka tur atklāta un ap­cietināta
liela dienvidslāvu spiegu organizācija. Maskavas radio un pre­se
par Tito un Dienvidslāviju zīmīgi klusē. Kopainu papildina angļu
uņ amerikāņu prese, kas kopš dažām dienām veltījusi vairākus visai
ievērojamus rakstus tito un Staļina attieksmēm. „New York Herald
Tribime'* ievadnieki brāļi Alsopi un pazīstantais Džons Gunters savos
rakstos pauž pārliecību, ka Maskavai laikam nekas cits neatliks kā
lietot pret Tito varu.
Vai Baltijas valstis
Nepttiaa šāiriai ASV
flotes manevros
a .4 m
" •" . . T r•
Jiii;ļviit$';m
$r
n(
Jt
^l4^^1#:^Vii«^ tiz
^a$i^ uz Metumvadliļ
des appSjužftS
iedžSvL
isaism. ^Wī
m
mm, tajos
lōantii no
Lai neizceltos negribēti lieli starp­tautiski
sarežģījumi, jau sen paredz,
ka Padontļu Savienība tādā gadīju­mā
pati Dienviļslavijai neuzbruktu,
bet inscenētu karu ar ,Albāniju.
Šāda militāra sadursme ļoti atvieg­linātu
arī GrieķijSis partizāni^ dar­bību
un to varētu viegli paplašināt,
Iesaistot arī Buljariju un Rumāniju.
Par šo abu pēdējo valstu iztiirēšaņos
pret Tito režīmu nesen žēlojās serbu
iekš, min,, apvainojot Bulgārijas un
Rumānijas sūtniecību Belgradē, ka
tas slepeni ieved Dit.nvidslavija Mais-kavas
sabotierus. 20 šādu aģentii pa­gājušā
nedēļā dienvidslāvu slepenā
policija uz ministra Rankoviča pa­vēli
apcietināja. .
„Kamēr Staļins Izstiepj draiidzīgu
roku pret ASV un Maskava skaļi
reklamē mieru, Kremļa diktators
kopā ar saviem*^ tuvākajiem palīgiem
sagatavo Dienvidslāvijas atgūšanu
varas līdzekļiem'*, raksta Džozefs
Alsops ,,New York Herald tribune**.
,,Ausjtrumtiro|m
un "Višinska ves^ļPŠanas Karlovi Va­ros
"arī domāta galvenokārt izslīdē­juša
satelīta atkafatgūSabai,*' turpi­na
Alsops.
, ,,Tlto.,i2nīcināŽanas plāni tijca iz­strādāti
un pieņemti jau janvāra
mēnesī Bukarestā. Tie paredzēja
pirmajā daļā Belgrades režīma sa­graušanu
no iekšpuses. Tagad Mas
kāva spiesta atzīt, ka šis gājiens
ERP vai reparācijas
Stutgartes raidītājs svētdien 2A-ņoja,
neminot savas informācijas
avotus, ka Rietumeiropas valstīm
vajadzēs izšķirties vai nu par repa-rācijām
no Vācijas vai Maršala plā­na
palīdzību. Abas lietas neesot sa­vienojamas.
Savienotās Valstis esot
ieinteresētas, lai Eiropas Jaunuzbūvē
piedalās arī Vācija. Bet to kavējot
reparādjas.
^ Ap Savukārt ziņo, ķa senāta ār­lietu
komisijas slepena sēdē ierosi­nāts,"
lai ASV atpērk Vācijas reparā-
I cijas, tad Vašingtona vienīgā varēs
' noteikt par- vācu- fabrikām. Pec tās
pašas aģentūras informācijas, vairāki
senatori asi kritizējusi LMbritani-
Jas un Francijas rīcību, kas norai­dot
katru revīziju piar vācu fabriku
demontāžām, bet tai pašā laikā at-aūj
reparāclju maksājumos Padom-
, u Savienībai: Izvest svarīgas mašī­nas
no Rietumvācijas. St. A2
Pirmdienas rīta ausmā Atlan-
Ljas okeāna ostas atstāja 120
ASV kaŗak i, kas piedalīsies
trīs nedēļu ilgos flotes manevros.
Tie būs lielākie, kādi jebkad no­tikuši
Savienoto Valstu vēsturē.
Milzu eskadrā ietEpst jaunais
lidmašīnu bāzes kuģis JPranklin
Delano Roosevelt", pasaules lie­lākais
kaujas kuģis „Missouiri" un
vairāki* smagie kreiseri. Maitev-rus
komandē admirālis Blendija
kas savā laikā vadīja arī atom­bumbu
eksperimentus Bikini sa­lā.
Pirmoreiz bez 45.000 jimeri-kāņu
jūrniekiem uz kaujas ku­ģiem
atrodas arī kanādiešu flotes
vienības.. Manevru laikā notiks
vairāki uzbrukumi ostām \m In­vāzijas
operācijas. Nometīs , arī
«atombumbu", pie kam pinndreiz
izmēģinās speciālos „Neptuna Šā­viņus",
kuru iedarbība līdzinās
aviācijas bumbām. Plašos apmē­ros
izmēģinās ar radio vadāmās
tālšāviņu raķetes. Marta vidū šie
Atlantika manevri tuijpinā^es
Vidusjūrā. BB
nav izdevies un nesola panākumus
arī tuvākajā nākotnē. Tito policijas
ministrs Aleksandrs Iflankoviēs prot
savu lietu. • Viņš nekavējoties anc'?-
tināja abus galvenos kominforma
aģentus Dienvidslāvijā Zujoviču un
Hebranku. Tito bez ^elastības iztī­rīja
arī savu tuvāko apkārtni no
iespējamiem nodevējiem. Arī pro­vinces
augstāko ierēdņu Vidū Ran-kovičs
,4zcela** bīstamos," saķa AJ-sops.
«Vislielākos grūtumus Tito sagādā
Maskavas saimniecības^ blokāde. Par ļ NORVĒĢIJAS SOCIillL
spīti tai dienvidslāvu saimniecības
plānošanas vadītājs Boriss Kidriks
attīsta lielu rosību. Viņš organizē
trūkstošās izejvielas un gatavos pro­duktus,
kur vien var. Tiklab angļi,
kā amerikāņi šos Kidrika pūliņus
pēc iespējas atbalsta.' Tā, piem., ne­sen
Triestā pienāca vairāki tankkuģi
ar tik nepieciešamo benzīnu/un eļļu.
ASV pirms divi mēnešiem atbrīvoto
pienvidslavija^^^ fondu Tito ta*^
giad'glābj, kas glābjams un mēģina
attīstīt Dienvidslāvijas iekšējo rūp­niecību,
kurai izejvielu netrūkst. Ja
izdotos parakstīt ar rietumiem visus
0 * — nepieaicinās
padomē?
Piektdien Briselē sanāks pilnsapulce
Piektdien Briselē sanāks Eiropas padomes pilnsapuloe. Tajā aici­nāti
piedalīties aii pārstāvji no zemēm aiz ^elzs aizkara, n kā dMi-dzām
Padomju Savieiubas satentvalstim un okupētajiem apgabaU«n
eksilā nav savu valdību, tad, kā BBC idņo, idfigti So lemjn dmokratis-ko
partiju pārstāvji Sobrid trūkst ziņu, vai šai asamblejā piedalisies
Mi Baltijas valstu pārstāvji, lai gan ne formāU, nedz fliktiskl pret 5ādu
{neaicināšanu ne&adu iemeslu nav. PUnsapuloes galvenie va^^l bOs
^tons Cerēils un Beļģijas premjers un āriletu ministrs Pols AnrI
Spaks.
ļ Doma par vienotās Eiropas valdī­bu
nav jauna. Tās lielie cīnītāji
kopš franēu revolūcijas laikiem ir
f Uozofs Voltērs un Tautu Savienības
dvēsele Aristīds Briāns. Kad pirms
divi gadiem Vinstons Cei^ils Cīriches
universitātes a\ilā aldnāja Eiropas
labSkos spēkus apvienoties un īste­not
seno domu par Eiropas vienību,
tas daudziem šķita tikai nerealizē­jams
sapniSv Ko gadu simteņos ne­bija
sp^uāl vecā kontinenta garīgie
un laidgie valdnieki, tagad sekmē­juši
mūsdienu īpatnējie politiskie
apstākļi Pasaules un i i iiMiSi Eiro-
IDENS IEROSINA PACIFIKA PAKTU
lOKEATI IZgĶlEUSliS PAB SADARBĪBU
AR BIETiJMīEM
Kopš 14 dienām politlsklis pasaul^ uzmanības eentrii nostājusies ma
zā Norvēģija. Langes sarunas Vašingtonā un LondoidĻ Vtekavas piedā­vāt^
ikeuzbrul^nas llguniis un Osk) eventiSlā pievienošanās AtlanUka
pakt^ radUusl plašas pārrunas un spekulādlas. Pa daļai tās i^klusl^
nājfis norvēģu sociāldemokrātu partļto ktogress, kas svētdien ^e&bal
sfgi akceptējis Langes ārpolitiku un lesiSJles par .„eleStt sadarbību ar
rietumiem'*. Par izšļ^imoB j^i^en^es Atlantika paktam Norvēģijas
p»rlaiiient$ %ikam lems vēl -Soned^ 0tra svaii^ ziņs pasaidl^^
doja svet^eil agi^kais Tirltu āH
sojas Austrālijā, l^r^hiSjIs piorakstlt Padfika pal^
_ _ Blakus Vidusjūras paktani, paŗ ko
torkim'S'^^^ Hgili^^^^^ n^^j ^dair^^jau
riem pašreiz diskutē Belgradē unntv^<!^^J«™^asJ-ondo^
Londonā, tad Dienvidslāvija varētu , aizsardzības stipruma KlusaJfi.
īsā laikā attīstīties par bagātu zemi. f^^^na ir otrs svurigSkais ierj^a^
Vara, antimc«ia, bauksita un alvas J^»/^ parādījies pie politiskā
krājumi tur ir ļoti ievērojami m]^'^'^^!^^'^^^^
nepieciešam^ vajadzīgi Rietumeira-?;Srāk,^ bet Idena ofidalais ierosdna-pas
saimniecībai. Tito tomēr nevar tagad to i ^ ^ j i s darba ^k^r-savu
rūpniecību attīstīt ar tik lielu F?f',,^.SanSo^^^ agrākais britu
nevērību pret tautas masu labkla- n^ādu
jību, kā to atļaujas Staļins. Tito ^t}^. valdība, ka ietekmīgās kon-proklamētais
komunisms sola tautai ««ŗvativo partijas parsta^to tam to-zināmu
dzīves standarta miiUmu M^®^. 5. minams sva^^
un tas jādod, jo citādi Dienvidslāvi- ¥ f f«J^ noteikti
jas diktatora popularitāte zudīs feā atbalstīs^ ari Lielbritānija,
lai•Brk, eāi',d"j z soeitc . AiAnlasI o Hpse rpaaldu ž«T ^Priā-b rulineceī-"b,K u / kv«a LI ^se^As^t^rd^riei^en^ža os^t i eusn psiveē tdAitelnaans^t i^ksa^o d^j^^ āltdae-.,
samierinašan^Titomi Staļina sta^^ ^ nosvērusies Nor-pa
nevar notikt. Kamēr Staļins L^g^^ Pēc ārlietu ministra Langes
dzīvs, Tito ceļa atpakaļ uz Kremli L^^,^^ ^ VaSingtoi^un
I Londonā, jau sestdien ar 829 paret 35
„Bet Tito Uelā izdevība nāks pēc balsīm kongress pieņēma rezollūciju
Staļina nāves," saka Alsops. „Iekšējā par sadarbību ar rietumvailstīm,
cīņa Kremlī, kas tādā gadījuma ne- Svētdien' šo rezolūdļu atsauca, pēc
novēršami izcelsies, būs arī cīņa kam sekoja vienbalsīgs lēmumjj par
Egonus
7
4
Totalitārajās valstīs kristīgos vajā
tāpat kā Nerona laikā
I » •parvv-—^ Ji
Vaiirāk nekā 230.00 ticīgo svētdien
priekšpusdienā sapulcējās Sv.. Pēte­ra
laukumā Romā, lai piedalītos īta-
SUjas katoļu akcijas organizētajā
| T protesta demonstrācijā. Dalībnieku
,:vldū atradās arī ministru prezidents
|de Gasperi ar vairākiem valdības
•locek]iem un ievērojami itāļu sa-tbiedribas
pārstāv}!.- Pēc svinīgās
p mesas demonstrantus no Sv, Pētera
1^1'bazi)icas balkona itāļu valodā uzru-c^^
nāja pāvests Hjs XII.
„Ir raksturīga parādība visiem
vajāšanas laikiem," uzrunas sākumā
s}''teica pāvests, „ka attiecīgās varas
mēģina savus iipupus iznicināt ne
^;^vien fiziski, bet pataisa tos ari par
^ valsts ienaidniekiem. Spriedums
'Ipret kardināli Mincenti nav nejau­šība,
bet uzskatams par locekli to
:|naidigo aktu virknē, kas vērsti pret
;|kristTgo baznīcu. Totalitārajās val-
•^WB kat(iļiem tagad jāpārdzīvo tas,
\ķo tie jau izcietuši Nerona laika. Vai
;|mē3 varam samierināties, ja kristīgo
starp ortodokso staļinismu un jaunā orientāciju uz rietumiem. Rezolūcl-veida
Tito doktrīnu. Ja Tito komū- jas turpinājumā Norv^jas sociāl-nisms
uzvar, viņš pats var kļūt par demokrāti gan izsakās par sadarbī-
Maskavas valdnieku. Bet kamēr bu arī ar pārējām ziemeļvalstīm,
Staļins dzīvs — nobeidz Alsops, Tito bet tai tmšā laikā konstatē, ka Skan^
ir tikai viens logs. pa kūpu skatīties dināvij^ aizsardzības ūnija šobrīd
pēc palīdzības — uz rietumiem". nav savienojama ar Atlantika pak-
BBC, DM, NYHT | tu. Kongresā kā viesi piedalījis arī
Zviedrijas un, Dānijas ministru pre­zidents
un Somijas sociāldemolīnratu
pārstāvji.
Balsošanas rezultāti Oslo radlijuši
lielu ievērību' Dānijā. Kopenhāge­nas
laiikraksti! atzīst, ka dāņu-t^autai
tagad jāizšķiras, ko darīt, jo Skan­dināvijas
aizsardzības ūnija vismaz
, » * .^^ •D^^.^oo I pagaidām nav realizējama. „Ber-baznicu
ar varu ^^^^^^^.^^^.fj^^^^ Tidende" konstatē, ka Ko-
Vai mes varam samierināties, Ja|p^-^^^^ j ^ ^ ^ ^ - drizlimā'vaja-divi
apstākļi, opdnņītārt, Norvēģa
zina, ko nozīmē sv^as varas okujpā-cija
un, otrkārt, apvērsums Cedioslo-vakijā
t^erādījis, no kuras puses
galdāfl^ briesmas. Bet dk liela
vlrttba ir Padomju Savienības ne-u^
larukSanaĢ līgumiem, to pieredzēja
Sconlja, Latvija, Lietuva, Igaiunija
uik Polija, konstatē BBC politiskais
komentātors. tai gan Norvēģija tr
mpža valsts, raksta Skrutetors „Sun-day
Times", tai tomēr ir lielākā
tiiKlzniecIbas flote Eiropā. Kā jūras
braucēju tautai norvēģiem ir plašāks
skats un plašāka perspektīva, kas
pamudinājusi tos nosvērties uz rie­tumiem.
Diplomātiskas apspriedes risinās
arī Parīzē. Pagājušās nedēļas bei­gās
ārlietu ministrs Sumāns pieņēma
Turcijas ārlietu ministru Sadaku un
Grieķijes ārpolītikas vadītāju Cal-darisu.
Labi informētas aprindas
izs£dcās. ka runa bijusi l)ar Vidusjū­ras'paktu.
Pēc vizītes pie Sumāna
Calcbeaiss preses pārstāvjiem lako­niski
paskaidrojis: „Es esmu pār­liecināts,
ka Atlantika paktam jāpie­saista
arī Vidusjūras pakts." BBCl
>as sašķelšana divi d«4§s, Padomju
Savienības nepārprotami imperiā­listiskā
un naidīgā nostāja pret rie­tumu
kultūru, kā ari visu eironiešu
neremdināmais izsalkums pēc miera
un labākiem dzīves apstākļiem, pa­nācis
nepilnos divi gados vairāk, kā
to spējuši divi lidākie tiranni, kas
Eiropā, kaut vai uz laiku, pdnItoSi
īslaicīgu politisko apvienošanos
un saimniecības plānošanu — Na­poleons
un Hitlers. Staļina nepār­protamo
draudu p r i ^ ā radās Mar­šala
plāns. No Maršala plāna savu­kārt
attīstījusies Eiropas padome,
kas piektdien Briselē sāks pirmās
pilnsapulces sēdes.
Tas būs vēl viens nedrošs un uz­manīgs
solis ceļā uz vienoto Eirc^u.
Bet šis solis liekas esam realitāte, jo
tas īstenībā balstās uz Jau pastāvo­šo
Rietumeiropas saimniecības ūni­ju,
ko ŗli^fjis Maršala plāns. Pagā­jušo
ceturtdien liela daļa to va­došo
Rietumeiropas politiķu ar Polu
Anrī Spāku priekšgalā, kas piektdien
pulcēsies Briselē, Muetas pilī Parīzē
ieveidoja Eiropas jauno saimniecisko
mugurkaulu tam Mdlņa» k^d beiS-ilēi
MatSsOal^
ciju pārstāvji izrfiiudzīja 8 vīru Eiro­pas
»,saimnieclbas ministru kabine­tu".
So iestādījumu, oficiāli nosauca
par ^konsultatīvo ministru grupu",
un tā sastlidās no Lielbritānijas,
Francijas,'Itālijas, Holandes, Zvied­rijas,
Turcijas un Beļģijas valdību
ipdnistriem. Par šī 8 vīru Eiropas
saimniecības kabineta premjeru
vienbalsīgi ievēlēja Beļģijas ministru
prezident\i Spāku, Pēc oficiālā ko­munikē
izdošanas mazajā Muetas'
pilī, Itālijas pārstāvis grāfs Sforca
presei teica: ^ „Sī konsultatīvā pado­me
Maršala plāna valstu grupai īs­tenībā
ir bāze nākamai Eiropas val­dībai."
Svarīgs fakts ir tas, ka tiklab šīs
saimniecības padomes priekšsēdis, kā
arī nākamās Eiropas padomes pus­līdz
drošais prezidents, ir Pols AnrI
S f ^ . Viijš jau ir Maršalā plāna
eksekūtīvpadomes prezidents. Tā
viena vīra rokās, kas jau kopš 1940.
gada eksildarbības liOndonā pazīs­tams
kā Eiropas ūnijas domas pau­dējs,
ielikta reāla vara un spēks, l a i '
pārvarētu kaut daļu no tām grūtī­bām,
ar kurām velti cīnījās Briāns
un tik daudzi citi valstsvīri.
(Beigas 3: IppO
Sarkanarmieši nolaupījuši 31 vagonu
bīskapus sēdina detumcm prieste- Atlantika
nem mhedz runāt un vecaki^^ paktu vai bkieroču neitraUtāti. Ka-ļau3
bērniem macīt relliiiu?*' Uz|i.=_ .....5,^ 1 x„ ^sc.. *^:Lii.r,w^a niēr dāmi sociāldemokrātu nostāja
visiem jautājumiem no simttūkstoš l ^ ^ ^ ^ ^ konservatīvie
ļaužu mutēm atskanēja skaļš ne. ^ī^t^^^sVso IIKT tl^^^ r.at^f4«c
Uzrunas beigās pāvesta paziņoja, ^stā^^^l^^^^^^^ ffiS
Vatikāns nepametīs kardināli Min- P^^^^^^^ par sadarbību ar necum
pnatrr ^t'oM. 'aIttg'aSdHmi nat^ lp' nasfacu; .lews ^si^r^dAs^anp -ļj^^P ^l'^^is^kā^s ^ap^ii^n d^asa nLgoin dpoanmāu dspinriāejža,
ziņai.
Demonstrācijas svētdien notika ari
Budapeštā. Komunisti ar tām vēlē- ļ VAI KRIEVI MĪKSTINĀS
jas protestēt pret iejaukšanos „Un- BERLĪNES BLOKĀDI?
gārijas iekšējās lietās", ko izraisījis ļ RIAS raidītājs ziņo, ka padomju
IMincenti process. Ārzemju žumā-ļ okupācijas dzelzceļu pārvalde pjire-listiem
sestdien izdalīja tā saucamo!dzējusi jaunajā sarakstā divi ti(išus
Melno grāmatu, kurā iespiesta tiesas vilcienus no Berlīnes uz Rietumvā-gaita
un kardin^a atzīšanās. Ceļā ciju — vieriu uz Rūras apgabalu,
uz Ņujorku pašreiz atrodas ASV otru uz Mincheni. Pārbaudot piepra-sūtnis
Ungārijā Ceipins. Sērburgā sits, vai nav ieviesusies drukas kļū-preses
pārstāvjiem viņš izteicās, ka ļ da. Krievi apstiprinājuši, ka šie
kardināla Mincenti process bija vilcieni paredzēti, nesakot, kad tie
skaidra ,Justicijds komēdija". i sāks satiksmi.
Pēc pasakas izklanos notikums,
kas norisinājās pagājušo ceturtdien
Burgrūbā, Ziemeļbavārijā. Visiem
par lielu pārsteigumu AO padomju
okupācijas joslas pēkšņi iebraukusi
lokomotīve, lai gan dzeūceļsatiksme
ar to jau sen pārtraukta. Tā pie­braukusi
klāt 33 tukšiem vagoniem,
kas bijuši pa daļai bojāti, pieāķējusi
31 klāt un pēc tam netraucēta aiz­braukusi
pāri joslu robežām. Pēc
aculiecinieku izteid^em, uz loko­motīves
atradušies vairāki austrumu
policisti un sarkanarmieši. Citi, kas
notikumu redzējuši, apgalvo, ka tur
biji:ļši arī tuvējās Sīmicas stacijas
dzelzceļnidd.
Par notikumu nekavējoties ziņots
amerikāņu militārai pārvaldei. Ba­vārijas
policija paskaidro, ka tukšo
vagonu aizvešanu tā nevarējusi aiz­kavēt,
jo ziņojumu saņēmusi tikai
tad, kad lokomotīve ar visu laupīju­mu
jau atradusies krievu pusē. Bur-grūbas
dzelzceļa stacijā atrodas ap
100 metru no padomju joslas. Lai
nodrošinātos pret visādiem pārstei­gumiem,
pirmais un pēdējais tuk­šais
vagons bijis nocelts rio sliedēm.
Bez tam dzelzceļu pārvalde bija de­vusi
rīkojumu nomontēt nelielā pos­mā
arī sliedes. Tās slepeni salabo­juši
dzelzceļnieki no padomju joslas
un laikam ari uzcēluši vagonus. Lo­komotīvei,
kas ieradās pēc tukšajiem
vagoniem, vabrs nebija nekādu grū­tumu
aizvest laupījumu. AZ
Pasaule var nodro­šināt
mieru vairāk
simts gadiem
Britu ārlietu ministrs Bevļns sest­dien
teica runu transportstrādnleku
sanāksmē Biristolē, kurā pasvītroja,
ka Atlantika paktā apvienotās val­stis
var nodrošināt pasaulē mieru
vairāk simts gadiem. Sī apvienība
nav domāta agresīviem nolūkiem,
bet tikai pašaizsardzībai. „Ja mēs
savu darbu beigsim ar labiem rezul­tātiem
im nestaigāsim veltīgi no
vienas konferences uz otru,** teica
Bevins. .,tad būsim savu mērķi sa­snieguši
Ļausim, lai austrumi iet
savu ceļu, bet mēs iesiin savu,'*
Runas turpinājumā britu ārlietu
ministrs norādīja, ka Austrumeiro­pā
nav palicis nekā no tās demokrā­tijas,
kādu pazīst angļi. Ārlietu
ministrija katru dienu saņemot in­formāciju,
ka austrumos cilvēkus
apcietina un aizved un vēlāk par vi­ņiem
vairs nav nekādu ziņu. BBC