1951-10-13-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
mm. mm i ii KJ851. mm ISV i ! ' i ,,^r-'M 60.(101) ,1,1 | i J»»» valdM toMŅi, • |w fiinkclonflfiMi.; -I W «t^tcelnlekir m S ^ UTVIA jpitvia» Nevspape? k»ļSI2ļrOctoberl3,1951 e^btiikcrj VilWJan«Bw, (2la) Au- -Sddrf b- D«tmold, Uger, Germa- S; «pkOM Augustdorf 02. "fiļitorfal attd Business Olfice: S CJdfenaschau. Obb,. Regie-a, (13b) WeUheim, Obb.. ^SSrf ooce weeWy. Clrcnla-. ļļffl 7500 Sponsor — International Pļgee Organlzation, — Mem-j ^ i p j Associatlon of the Prec rAaei^S?^ 1>P komisija Frankfurtē Lg; nedēlā paskaidroja, ka paplāsi- Ititsa P^s. un gaisa transporta iespē-jiii atlikušajam gada ceturksnim, lai II spētu vēl nogādāt uz Ameriku iiIrSķ nekā 35.000 DP un „tau!tvācie-jļ",' Salīdzinot ar iepriekšējiem mē-c^ lmt tas nozīmētu pieaugumu par jŗproc. Tlk^ tā biis iespējams aiz- Hifflsportēt visus izceļotājus, kas ^ PP ieceļošanas programmas ;^^pn 31. decembri saņems vīzas. komisijas Eiropas direktors . Kor-toriji issteicās, ka jaunās transporta iesējas ļaus apkalpot pēdējos mēn©- šos gaidāmo izceļotāju pleplddumu; kā ari palielināt uz katra kuģa pārvedamo vācu izceļotāju skaitu. .Ja pēc DP likuma beigām Vācijā vai Austrijā vēl būs palikuši ASV citādi pieņemami DP, tad atbildība paliks tikai viņiem paiiejm," .paskaidroja Korkerijs. DP^im «taijtvādešu" iz-ceļošanas programmas sekmīgai nobeigšanai nepieciešama ari pašu Izceļotāju interese un laba sadarbība ar iestādēm. ^nfim no amu fiāra 4 vicu ttn j ^MJiļļ ic^tnai pamatos; ļ^ifU^ taplodljuSaitOtbrl^ipflfl^^ retiesjOOO-briainittfotii,!^; }ii ^Inkm, w tņoBbt ^ m^:fi«vi^nIba8 labli laņiiai» Idrsons/. Zvtčdril» .vatfi^ Ijotiu ,fttiatti^ m itļtii iečabas ;^drbini«lnt Oileš :AtIaQUk« pd^iBM l i Stalft ^7. sesija )xf0 .ar25. okt6bit ruMfi^ .tSpat tu 26. novM A paredzēti. Elroptiipdtiiiļil liets ..ianSkiinia sMsTļi ttlaSJottl viena D^BIII II!' |Rvm8)iiiiai 8i»ard]fI6{i^^#' maketa MQncbner Mtiitt policijai pieifli^ m j Bodnarasa nodļiliaiiifis kabļtieta koliege l eM t Boilvtišl tdi Aoiinl kas peldejoSiet < Varas* virs AiiM Ijii,. ka ninitie ekoli^ IrSjuSi Oderas-Nfiiai ļmlbu", kāpfic. poļti ļusl pareiaa. ivāļljaa alevleio t par miniliMitti^: if krituši pudomj)^ Ift sievu v« pltBi tt; liņas, ka viņa t.atrodas gūilekņ»*^ tbāVai'Ppliji kaŗ«^dUnest| Oot»^ /Isu kohMoi aelejiljtt»» ii^u dēlus, < ,.iev«ķl«'^ iqailj6t iesaukiansi W i 16 g. V. sfinui, ikavlbas l«nekl«tol«i^«V: is iecēlis 7.v!rttkottlji| vai 4000 polu' viittļf Sittolenskas vildens" ceturto jŗ .lelslngborgfi. Zviedr^M lun 40 ģimenes loceP» Bo 250 tbc •liMi«»f kurus ar IRO ^imļ Isanatorijfi» W ' ^ pjicienUem Jetmi» F no ASV annijt leku. kontingept^ apmficlbi». A8f« \ Jmt mtcls valodu. » S SOamili tecija «000 I). r Āil ASV v « i» līme, - , ,pif etinati. bet W«» Sls us RieW52r"y},«, oidhaiaa' d«9^ d^vojošo » ^ \ di. Ne vienu reizi vien dzirdēti bri- tai tā jācieš šajā laikmets, kur tā v8 pa$8uilē vadītāju valstsvīru citām taoltām nekādu pirestibu virdi, ka komunisma diktatūra, ap- nav nodarījusi? Sie jautājums tā-ķaŗojama ne ar ieročiem, bet ide- dējādi nav pareizi formulēts. Jē-jiski. No komunisma cietušo un dziens par tautas vainu resp. kol-bēgļos šis norādijunis arvien iz- lektivu vainu Ir nepareizs pamatā, saucis izbrīna smīnu par vientiesi- jo vainas jautājums iespējams ti-bu, jo nevar jau vilkam iepotēt kal tur, kur ir runa par atsevišķa jēra dabu ar sprediķiem, un ikviens fto mums tad ir palicis pārliecībā, ka šo visbrutālāko TBNIS PIEBAIGS cilvēka nelikumīgu darbību vai beadaf^ bibui un kopīgas vainas piedēvē jums un nežē- tikai kanālos ko- IlgS^o varu pasaulē var saval^^^^^ un likvidēt vienīgi ar varu^ Bet noteikumu robež^^^^ vai šaļ domai * par ^idejisko ciņu darīsim pāreizfikr^^^^^^^^^^^^j^ nav ari savs pamats? Cīņas izņā^ nevis par tautas vainu, bet par kurnu noteic ne tikai pretinieka mūsu pašu .ka^^ spēks un spējas, bet art zhiisu pa^ gatavība cīņai un ntusu satiurs. ciW Un tur m ^ bfiJcIdiiEmi Cilvēka arvien pētītāju pr^^^^^ $os laikos nodarbinājusi problēina labu gribu arvien atradīsim ļilan» pat labo un ļauno šajā paisaulē, un kunius, f ] ^ ^ ^ ^ šai problēmai veltīti daud^ un f atiesaš rtio- !Jumi. Filozofa Kanta skatljuinā rāles prasībām; iPiemēra dēl ņāk pasaulē nav nekā tāda, ko bez prātā nostāsts par kā^^ ierobežojuma varētu saukt par la- ļauksaimnieku^v kas s bu, izņemot cilvēka labo gribu, mājās li^^^^ Modernie prātnieki šo Kanta at- jel kādu ābolu no^^M^^ zinumu papildinājuši tādējādi, ka dārza. Vai šis latvietis A ar tādu ^nav pasaulē nekā. tāda; ko- bez iie- rīcību neprovocēja savā kalpu lobežojuma varētu saukt par ļau- saimē ļaunas fribas pamatos guņu, izņemot cilvēka ļauno gribu;: lošu protestu pret necilvēcigumu. Un ja ieskatāmies šis ļaunās gri-' ņn vai mēs viņu varam uzskatīt bas pamatos un cēloņos, tad tur par nevainīgu nuleizteik^^ arvien atradīsim kaut kāda prote- tājumā? Bet nemetlsim šim tautie-sta pēdas. Pro-tests pret nodarīto tim ar akmeni, labāk apskatīsim pārestību uh netaisnību, protests ari paši savas sētas, pret izmantošanu un līdzjūtības Un ja nu pasaulē izkiiņojiesu^^ Irukuihu, protests pret savu maz- tagad visas zemes apdraud bezvērtību un tās cēloņiem, protests dievigais un viltīgais koniilnisms pret nabadzību utt.. So protestu ar savu nevaldāmo terroru un ļ uzkurina un baro ar neapmierinā-j asinsizliešanu, tad ---vai Ustomēr^^^^^^^^^ļ tlbu allaž saistītas naida, skaudi^ nav Dieva taisnais brīdinātāja bas un atriebības jūtas. ^ : prāts, kas uzliek mums visiem par Marksa un Engelša ārdītājas pienākumu ne tikai apkar^^ maldu mācības līdz ar pēdējo simt- < nismu kā ļaunās gribas paudēju, gadu revolucionāro sociālismu ir bet t r i mums pašiem kļilt labā-ļaunās ^gribas parādības, bet šis kiem, cilvēcīgākiem pret savujte gribas pamatos gul protests pret cilvēku? Pat franču modernais nevienlīdzību zemes labumu sa- prātnieks Sartrs, l a s noliedz visas dalījumā un vēlēšanās sagraut to, vērtības un pielū^ kas plašām tautas masām nav de- bas dēl („Nous voulons la liber-vis cilvēka cienīgu eksistenci, tē pour la libertē"), tomēr Komunismu ir izaudzējusi pati spiests * atzīt, ka gribēt bri-kulturālā pasaule,, i pārprotot un vibu var tikai tad, ja grib bri-ļaunprātīgi izmantojot to, ko mēs vibu ari citam; tātad: dzīvot un apzīmējam par brīvību. Vidus laik- ļaut ari citiem dzīvot. Komunisms meta zemes feodālā iekārta, ko pasaulē nepastāvēs} nepastāvēs ^rl Cangkaišeks Ķīnā bija pratis uz- tad, ja to neiznīdētu ar varu un turēt spēkā pat mūsu dienās, dzimt- tas varbūt pat uz laiku pārņemtu niecība, dižciltīgo un muižnieku ^ diferencēšanās no tautas ar privi- pats neglābjamu pašiznIcMs dīgli lēģijām pie zemes un citiem valsts — ļaunumu, ļauno gribu, kuras labumiem, strādnieku nabadzīgais vienīgais uzdevums ir un var būt Un beztiesīgais stāvoklis rūpnie- noārdīt un iznicināt, bet nevis ra-cibas centros vēl šā gadu simteņa dit ko konstruktīvu un paliekamu, pirmajā kvartālā, — ir faktori, Un jb vērtīgāku sabiedrisku iekar-kas nav savienojami ar cilvēka tu brīvā pasaule stādīs šim lāunu-labo garu, ko saucam par taisni- mam pretim, jo labāki kļūs brīvie gurnu, un kas liecina par tā laika cilvēki savās sirdis, jo ātrāk un valsts iekārtas nabadzību. Tā ko- graujošāk tiks noārdlU komūnis-loniāla politika, kas izgāja uz ma pamati, iedzimto zemes bagāTibu. pievāk- Pēc šiem atzinumiem mums sanu un pašu iezemiešu verdzisku mūsu ciešanas trimdā nav bez sa-izmantošanu; ir un arvien paliks vas pozitīvas nozīmes, jo mūsu brīvās pasaules kauna traips, kas grūtie brlŽ dariš mūs labākus, lai šobrīd koloniju valdniekiem sa- tad, atgriezdami^ mājās ar jau-gādā pelnītas galvassāpes. Tās ir nām gara vērtībām, radītu atbrl-pasaules lielās lietas. voUjā dzimtenē tādu sadzīves kar- Mēs, latvieši, gaužamies un pra- tibu, kur nebūtu dzīves pabērnu f, 6ām, kādēļ gan mazajai latvju tau- un sērdieņ^^^ Pēc brttu joslā notikušās .J>rettrie-ciena operācijas", par ko jau ziņots, sabiedroto manevri Rietumvācljē turpinājās ar franču vadīto operāciju .Jupiters*', līdztekus apvienoto gaisa spēku manovrira. Pēdējos vadīja sabiedroto gaisa spēku koinandieris VI-duseiropā ģenerālleitnants Norstads. kas ar rezultātiem ioti apmierināto. Kamēr „Lietussarga operācijā** piedļi-lljās tikai 3 nāciju gaisa spēki, šoreiz bija pārstāvētas visas Atlai^ika pakta valstās, pie kam sadarbība bijusi nevainojama. Tāpat praksē pierādījies, ka rietumvalstu rīcībā tagad ir 23 modemi lidlauki ātro strūkllidma-šinu vajadzībām. Sim divi akcijām beidzoties, sabiedroto spēki virzījās tālāk uz dienvidiem, iekļaujoties amer&āņu joslā rīkotajā lielakcijfi ,.Combine". Sais pēdējos manevros no amerikāņu puses vien piedalījās 160,000 vlru^ bez tam lieli franču un britu s p ^ i P l d ā go jotJes patiesa uzbri^^uma gadījumam, tika insbiniBts,.agre8orz^es'' iebrukums dziU amerikāņu joslā. (^^ bacluh Darmētate un Hanava jau drīz V4eņ„krltā'V jo uzbrucējiem bija izdevies plašs iebrukums sabiedroto II-MJās. 'Toties par Ftankfurti^r smagas cīņas, lai iebrucējiem ai^^ro-stotu tālāko ceļu uz Reinu. Manevri risinājās ar ļoti Melu reā- U t l t ^ pieskaņu. lUetum^ minl-pŗezid^ am^^^^^^^J^ ^ t ® ļ ā telegrano^ sl^ianbsbljaL aplieca ļikundOba, bet tai pašt laikā detia-rētš, ka sakarā afjaunradūšbš stā* voklS, visu varu pārņem miUtārā pār-v a t ^ Mtm rtkojtmid jļ^lausa. ,,Asgresora apdraudētajos apvidos izdarīja daļēju civilpersonu evakuāciju, izsludināja stingrus aptumšošanas no-telkianus utt. Amerikāņu spēku virspavēlnieks Eiropā ģen. Hendijs personīgi novēroja,* kā pirmo reizi Icopš pasaules kara beigām Teodora Heusa tiita tuvumā nosēdās lielāks izpletņu lēcēju desants. Tā bija „agresora'* speciālvieniba, kutas uzjdevums bija atgriezt sabiedroto spēkiem atkāpšanos pāri Reinai. Realitātei tuvie manevri sacēla trai^smi Bonnas valdības aprindas. Tās pieņēma, ka manevru plāns ir identisks ar aizstāvēšanās plānu kara gadījumā, un bija visai uztrauktas par pilnīgu suverenitātes zaudējumu Šādā gadījumā. No sabiedroto puses paskaidrots, ka lieta grozījušies tikai ap ,,rbaheyni joku'V Taču ļauts np* prast, ka plāni iedarbīgai mililarpār-valdei kas nekavējoties ievestu kartiņu sistēmu un spertu citus drastis: kus solu, tiešām patāv. feSovejsi Utvteln CeatraiS Ko* aitojt. •» AMtda oa r^akdjmi' edmst (iSbl Graioauechftņ. Obb^ a^s* nu^9lftg9i« Gereaay. ^ AosUāUJofl i^dakdlfts v«Otā|at 4. Saiti. 18, linden kvm% Wt3i* iftnm, BaUerAi, Vie^ AosiraUa. STAĻINS APSTIPRINA OTRO ATOMKSPiOZUU PAD. SAVIEM! • 1 Pirms dažām dienām ASV prezidents Trumem pai^ņoja pasaulei» ka pēc amerikāņu speciāJistu neapšaubāmas infonnācijas, Pad. sai^esTbl n r pat notikusi otra atom^uplozija» ar to norādot, ka, pretēji apgalvojunsi^, Kremlis visu laiku drudžaini strādājis atomenerģijas izvērtēšanai bruņi^a-nli » ne miermīlīgiem mērķiem. 48 stundas vēlāk Staļins intervijā Prav-dai apstiprināja, ka prezidenta Tru-m^ a deklarācija par jaunu atom-eksploziju visnota} saietas ar faktiem. Pad. savienība kopš kāda lat%a esot sākusi izmēģinājumus ar atombumbām, kurus nākotnē turpināšot ar dažādiem kalibrim. Prezidenta Trumena līdzīga dekU-rācija pirms diviem gadiem radfjs visā pasaulē uz bridi īstu panikas noskaņojumu, jo tā Izbeidza rietumvalstu atombumbas monopolu un cerības, ka ASV šai laukā praktiski ne« kad nebūs iespējams iedzīt. Vēlākajos mēnešos daudzi rietumvalstu zinātnieki gan mēģināja apgalvot^ ka padomju atombianba ir blefs imekr plozija radīta ar tnllzIgukvairtiUBU koncentrētu sprāgstvielu. Jaunā atim^^lozija,— kaut ai! t l e|»tiprlttā}a Hlgto patiesību, ka Kremlis ir Baltajam namam uz pidim — visā pasauli usņnta mierīgi Pēc merikāņu q>ecifil^tQ paplldui pa* skaldrojianiem* ar Jaunākajiem epa* r i t i r a faktiski konstatēti divi mēģi* nājun^, no kuriem tikai vi^ns b*]l8 Lai radītu jaunu drošības apziņu iedzīvotājos, ASV atomkmisl]a& priekšsēdis Godens Dfns pldij6 dienu laikā vairākās atsevilķls deklarācijās un Intervijās apliecinājis, ka ASV atompētniecibas lai^ā lajos mēnešos uzrādījusi Jaunu spēcīgu progrs^u, kas tām dos iedēju atomenerģiju isUototf ari kara vajadzībām vl^alidttaios veidos, ne tikai kā masu iznlckulia* nas līdzekli, kā tas bija lldz šim. DIns (ieminēja pašreizējos lielos eksper^* mentus Nevadās izmēģUiijtmiu lauk i ^ Uz kāda žurnālista jautājumu, vai atombumbu miniMūrā bdtu iospt* jams izlietot ari kā kājnieku ierod, nenodarot nekādus zaudlļusm pašu spēkiem, atimikon^sijās vadītājs atbildēja ar pārlieclnoŠu„j|•^ Nacionālo komiteju pārstāvju sai nāksmē Haanburgā pag. nedēlā IRO ļKņoja*ķa britu Jort^^^ ietvaros tuvbjas^^^^^^ izceļojušas 1562 p^rso^ 1359 uz ASV, bet pfaējfiš uz Zvled-riju, Argentīnu, Bmtiliju. Angliju uc. Britu joslā uzkrājies ap 150Q lādu izceļošanas kandidātu uz ASV, kam radušies iķēršli tuberkulozes dēt. Sim personām amerikāņu ārsts-speciālists iwlarls" vēl īpašu veselības pārbaudi; Pārbaudes sāks 12. novembri, kad šis personas bez piederīgiem aicinās uz Ventorfu. Apspriedē tomēr vēl nebija skaidribas, vai šinī grupā ietilps tikai aUlktie, vai ari visi līdz šlm^^^t dēl noraidītie. Ari DP komisijā Ven-torfā, kur īpaši šai nolūkā ieradās i i ii 1 j 1' vil i!i Iii Iii f ii ļļ '.'.i 4V •'ii Kā ziņo no UN galvenās mītnes, Starptautiskās sieviešu padomes prezidente br. Idere oficiāli iesniegusi sūdzību par Pad. savieni^bas rīcību Baltijas valstis, liekot piespiedu kār* tā par jaunu apprecēties sievām, kuru dzīves bied ri deportēti uz ci tiem padomju apgabaliem. Dr. Idere norādi-ja, ka šis deportaciJas nolikušas nevis aiz drošības apsvēriHniem, bet gan lai fzmcinātu padocnju režjmem nepati kamas mazākumtautības. Plašās starptautiskās organizācijas prezidente prasīja iedzīvināt UN pieņemto konvenciju, kas aizliedz nacionālu un reliģisku minoritāšu iznicināšanas — genosidu, un darīt gah Kremļa patvarīgajai un noziedzīgajai rīcībai Baltijas valstis. Ķā sūdzības iesniedzēja norādi ja ^ ..rezerves viri" b-eži pārņemot ne tikai deportēto iedzīvi, betarl viņu uzvārdus. UMJM J« wplt«br« a»«tt»ā «t9«|A« ftf po)o og|a koģa WI«iQa pavSra Stāņitlavt Kolkai ģaUiei Slokbotml. Iiraastf^aaš oi-tlcnra. ko viņl bfttidlja kl •gffikate pota prelesatmiekt, Ķoika StokboUal mņēmt kon* Ukto tf Mta Ifgava Vm īķmmaķu, k«s kSdi Zviedrilat staaforllā lrstl)a Aolricņ koRCfnlfiet}ai see«tal legSīo lab«fkatoit; ļ IcprickS oovids BO ko^a tavat easias. Kolka i nolēma bēgt ari pati plo ITgans. Kad viņi | tomēr DeleradSa» De©asik4 iiQo|a potklfid, ka ot koia Wi^QB atiodaiB koatrab^das pre> m. pēc kam potidta« pSraiftklffol kt^ al* rada Kalka patkailo. tAdaadta ««Itfftis kftdd taBS baskurl; Saptaintt g® aSbssS Uedtti Kalka UdoC jo l « s « ^ eoUtt p9 ttepaklaottba^ bet tīrfedri bl}a littvffalt r«* dlotei«graBieaa« kori ai Stokbotaa tfkd tt- MokU otri pola kaģlt. — .»tel asņtsita kSda lUmnlaJiatni t|dē} aosfitlja ot ko|t 14 policista, kat Kalka rteokSrit altvSca. AtlēU radtama Kulkts @ovelana no kaģa. LCKV priekšsēdis V. Jemums uņ ju-r h ^ ^ noizaie^^^^^^ «bzbīiņli i l i ļ i l b u ī i ^ l a p i Ķ* pP ioōjisija teicā^^^ iliāķa Iļdķā^^^^^n Be:^ iaE^^^W jauttjumu pār dalltāin ģ l m e n^ pianēran. bērni jau ieceļojuši ASV, vai pat iesauW a M tet JirecākiiS k i^ nelelalžr LCKV pārstāvji norādīja uz ārkārtīgi smago^^^^^^M^^ kādā nonākušas atsevišķas ifidas ģimenes. DP komisijas pārstāvji solījās šos gadījumus pārbaudīt un censties izkār^ tot, t^ai komisijai Jānorāda konkrēti gadījumi. Sai sakarībā L C l ^ ieinteresētos pašiem d<H komisijai va-jaAcIgās ziņas. ļ • Tuvojoties darbības beigām, IRO noteikusi iKeJošanas procesa robež-tertriiņus. Piemērām^ neapstrād^^^ tos Kanādas .rnominēto" gadijunius, kas nonāks IRO birojos pēc 18. novembra. Darba schēmā Izlasi natur* pinās pēc 23. novembra. Tas pats sakāms par Austrālijas masu schliiBU. bet izceļotājiem ar Landing Permit un .^nominētiem'' gadījumiem l»firv brauciena f^eprasljura;em jābūt 2o-nēvā līdz 30. novembrim. Uz Jaunzēlandi pēdējais masu transports pa-i redzēts 7. novembri, bet individuālos gadījumos pārbrauciena pieprasījumam jābūt Ženēvā lldž 30.: ņovemī^ brim. Brazīlijai individuālajiem gadījumiem noteik 1% termiņš 15; novembris. Venecuēlas masu schēa^ izbeigs 31 okļobļri. Argentīnai, Brizi-lijai. Ur ugva ja i un Paragva jai attiecīgie pieprasijunil 2enēvā jfiiesO'a līdz 15. novembrim, bet citām Dien vldamerikaf zeme^ 9. ooveiņ-bdm. Angiijas^^^,^ maļ beigu termiņi noteikts ^ . ņ * ' vembris, Norvēģijas slimnieku sch^- mai 19. oktobrisi Zviedrijas nctz-šķirt(^ gadi jumus izšķirs lldz 15. oktobrim utt. 8 UTVUAS BV. ICT. SAZNICA tatMOĀ — e gadu daib garīgajā . lauki : , .. . , \ . . I. Ip^ B KA HltUaS PgC AM£SrKA!yU PAVtLIS SdMfABOltlA A.VCĻt; mStTAS — Padomju propag«nd(*to akrobfttikai , . . . , . . . 4. Ipp. CIIPA — H: Pofiņa Jaana » B * A C i A lO lAIKV DZEJMZC^^ - P. Ermau* attafott par pfrmaļlm' latriēlo fakstaiecSffl . . . S. Ipp. OVP SASkETBOilSn paANCIiĀ r- tō»4oa*i latrfeSi doņonftrē f r ^ jtžftō b«»k«ib^U afika . . . ^ W t .... ..-;iļ,L.f3j!t^E.vi:^^: i i i l i i i • i i • Mm-
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, October 13, 1951 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1951-10-13 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari511013 |
Description
Title | 1951-10-13-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
mm. mm
i ii
KJ851.
mm
ISV
i !
' i
,,^r-'M 60.(101) ,1,1 | i
J»»» valdM toMŅi, •
|w fiinkclonflfiMi.; -I
W «t^tcelnlekir m S
^ UTVIA
jpitvia» Nevspape?
k»ļSI2ļrOctoberl3,1951
e^btiikcrj VilWJan«Bw, (2la) Au- -Sddrf b- D«tmold, Uger, Germa-
S; «pkOM Augustdorf 02.
"fiļitorfal attd Business Olfice:
S CJdfenaschau. Obb,. Regie-a,
(13b) WeUheim, Obb..
^SSrf ooce weeWy. Clrcnla-.
ļļffl 7500 Sponsor — International
Pļgee Organlzation, — Mem-j
^ i p j Associatlon of the Prec
rAaei^S?^ 1>P komisija Frankfurtē
Lg; nedēlā paskaidroja, ka paplāsi-
Ititsa P^s. un gaisa transporta iespē-jiii
atlikušajam gada ceturksnim, lai
II spētu vēl nogādāt uz Ameriku
iiIrSķ nekā 35.000 DP un „tau!tvācie-jļ",'
Salīdzinot ar iepriekšējiem mē-c^
lmt tas nozīmētu pieaugumu par
jŗproc. Tlk^ tā biis iespējams aiz-
Hifflsportēt visus izceļotājus, kas
^ PP ieceļošanas programmas
;^^pn 31. decembri saņems vīzas.
komisijas Eiropas direktors . Kor-toriji
issteicās, ka jaunās transporta
iesējas ļaus apkalpot pēdējos mēn©-
šos gaidāmo izceļotāju pleplddumu;
kā ari palielināt uz katra kuģa pārvedamo
vācu izceļotāju skaitu. .Ja
pēc DP likuma beigām Vācijā vai
Austrijā vēl būs palikuši ASV citādi
pieņemami DP, tad atbildība paliks
tikai viņiem paiiejm," .paskaidroja
Korkerijs. DP^im «taijtvādešu" iz-ceļošanas
programmas sekmīgai nobeigšanai
nepieciešama ari pašu Izceļotāju
interese un laba sadarbība ar
iestādēm.
^nfim no amu
fiāra 4 vicu ttn j ^MJiļļ
ic^tnai pamatos; ļ^ifU^
taplodljuSaitOtbrl^ipflfl^^
retiesjOOO-briainittfotii,!^;
}ii ^Inkm, w tņoBbt ^
m^:fi«vi^nIba8 labli laņiiai»
Idrsons/. Zvtčdril» .vatfi^
Ijotiu ,fttiatti^ m itļtii
iečabas ;^drbini«lnt Oileš
:AtIaQUk« pd^iBM l i
Stalft ^7. sesija )xf0
.ar25. okt6bit ruMfi^
.tSpat tu 26. novM A
paredzēti. Elroptiipdtiiiļil
liets ..ianSkiinia sMsTļi
ttlaSJottl viena D^BIII II!'
|Rvm8)iiiiai 8i»ard]fI6{i^^#'
maketa MQncbner Mtiitt
policijai pieifli^ m j
Bodnarasa nodļiliaiiifis
kabļtieta koliege l eM
t Boilvtišl tdi Aoiinl
kas peldejoSiet <
Varas* virs AiiM
Ijii,. ka ninitie ekoli^
IrSjuSi Oderas-Nfiiai
ļmlbu", kāpfic. poļti
ļusl pareiaa.
ivāļljaa alevleio
t par miniliMitti^:
if krituši pudomj)^
Ift sievu v« pltBi tt;
liņas, ka viņa
t.atrodas gūilekņ»*^
tbāVai'Ppliji
kaŗ«^dUnest| Oot»^
/Isu kohMoi aelejiljtt»»
ii^u dēlus, < ,.iev«ķl«'^
iqailj6t iesaukiansi W
i 16 g. V. sfinui,
ikavlbas l«nekl«tol«i^«V:
is iecēlis 7.v!rttkottlji|
vai 4000 polu' viittļf
Sittolenskas
vildens" ceturto jŗ
.lelslngborgfi. Zviedr^M
lun 40 ģimenes loceP»
Bo 250 tbc •liMi«»f
kurus ar IRO ^imļ
Isanatorijfi» W ' ^
pjicienUem Jetmi» F
no ASV annijt
leku. kontingept^
apmficlbi». A8f« \
Jmt mtcls valodu. »
S SOamili
tecija «000 I).
r Āil ASV v «
i» līme, - , ,pif
etinati. bet W«»
Sls us RieW52r"y},«,
oidhaiaa' d«9^
d^vojošo » ^ \
di.
Ne vienu reizi vien dzirdēti bri- tai tā jācieš šajā laikmets, kur tā
v8 pa$8uilē vadītāju valstsvīru citām taoltām nekādu pirestibu
virdi, ka komunisma diktatūra, ap- nav nodarījusi? Sie jautājums tā-ķaŗojama
ne ar ieročiem, bet ide- dējādi nav pareizi formulēts. Jē-jiski.
No komunisma cietušo un dziens par tautas vainu resp. kol-bēgļos
šis norādijunis arvien iz- lektivu vainu Ir nepareizs pamatā,
saucis izbrīna smīnu par vientiesi- jo vainas jautājums iespējams ti-bu,
jo nevar jau vilkam iepotēt kal tur, kur ir runa par atsevišķa
jēra dabu ar sprediķiem,
un ikviens
fto mums tad ir
palicis pārliecībā,
ka šo visbrutālāko
TBNIS PIEBAIGS
cilvēka nelikumīgu
darbību vai beadaf^
bibui un kopīgas
vainas piedēvē jums
un nežē- tikai kanālos ko-
IlgS^o varu pasaulē var saval^^^^^
un likvidēt vienīgi ar varu^ Bet noteikumu robež^^^^
vai šaļ domai * par ^idejisko ciņu darīsim pāreizfikr^^^^^^^^^^^^j^
nav ari savs pamats? Cīņas izņā^ nevis par tautas vainu, bet par
kurnu noteic ne tikai pretinieka mūsu pašu .ka^^
spēks un spējas, bet art zhiisu pa^
gatavība cīņai un ntusu satiurs. ciW Un tur m ^ bfiJcIdiiEmi
Cilvēka arvien pētītāju pr^^^^^
$os laikos nodarbinājusi problēina labu gribu arvien atradīsim ļilan»
pat labo un ļauno šajā paisaulē, un kunius, f ] ^ ^ ^ ^
šai problēmai veltīti daud^ un f atiesaš rtio-
!Jumi. Filozofa Kanta skatljuinā rāles prasībām; iPiemēra dēl ņāk
pasaulē nav nekā tāda, ko bez prātā nostāsts par kā^^
ierobežojuma varētu saukt par la- ļauksaimnieku^v kas s
bu, izņemot cilvēka labo gribu, mājās li^^^^
Modernie prātnieki šo Kanta at- jel kādu ābolu no^^M^^
zinumu papildinājuši tādējādi, ka dārza. Vai šis latvietis A ar tādu
^nav pasaulē nekā. tāda; ko- bez iie- rīcību neprovocēja savā kalpu
lobežojuma varētu saukt par ļau- saimē ļaunas fribas pamatos guņu,
izņemot cilvēka ļauno gribu;: lošu protestu pret necilvēcigumu.
Un ja ieskatāmies šis ļaunās gri-' ņn vai mēs viņu varam uzskatīt
bas pamatos un cēloņos, tad tur par nevainīgu nuleizteik^^
arvien atradīsim kaut kāda prote- tājumā? Bet nemetlsim šim tautie-sta
pēdas. Pro-tests pret nodarīto tim ar akmeni, labāk apskatīsim
pārestību uh netaisnību, protests ari paši savas sētas,
pret izmantošanu un līdzjūtības Un ja nu pasaulē izkiiņojiesu^^
Irukuihu, protests pret savu maz- tagad visas zemes apdraud bezvērtību
un tās cēloņiem, protests dievigais un viltīgais koniilnisms
pret nabadzību utt.. So protestu ar savu nevaldāmo terroru un ļ
uzkurina un baro ar neapmierinā-j asinsizliešanu, tad ---vai Ustomēr^^^^^^^^^ļ
tlbu allaž saistītas naida, skaudi^ nav Dieva taisnais brīdinātāja
bas un atriebības jūtas. ^ : prāts, kas uzliek mums visiem par
Marksa un Engelša ārdītājas pienākumu ne tikai apkar^^
maldu mācības līdz ar pēdējo simt- < nismu kā ļaunās gribas paudēju,
gadu revolucionāro sociālismu ir bet t r i mums pašiem kļilt labā-ļaunās
^gribas parādības, bet šis kiem, cilvēcīgākiem pret savujte
gribas pamatos gul protests pret cilvēku? Pat franču modernais
nevienlīdzību zemes labumu sa- prātnieks Sartrs, l a s noliedz visas
dalījumā un vēlēšanās sagraut to, vērtības un pielū^
kas plašām tautas masām nav de- bas dēl („Nous voulons la liber-vis
cilvēka cienīgu eksistenci, tē pour la libertē"), tomēr
Komunismu ir izaudzējusi pati spiests * atzīt, ka gribēt bri-kulturālā
pasaule,, i pārprotot un vibu var tikai tad, ja grib bri-ļaunprātīgi
izmantojot to, ko mēs vibu ari citam; tātad: dzīvot un
apzīmējam par brīvību. Vidus laik- ļaut ari citiem dzīvot. Komunisms
meta zemes feodālā iekārta, ko pasaulē nepastāvēs} nepastāvēs ^rl
Cangkaišeks Ķīnā bija pratis uz- tad, ja to neiznīdētu ar varu un
turēt spēkā pat mūsu dienās, dzimt- tas varbūt pat uz laiku pārņemtu
niecība, dižciltīgo un muižnieku ^
diferencēšanās no tautas ar privi- pats neglābjamu pašiznIcMs dīgli
lēģijām pie zemes un citiem valsts — ļaunumu, ļauno gribu, kuras
labumiem, strādnieku nabadzīgais vienīgais uzdevums ir un var būt
Un beztiesīgais stāvoklis rūpnie- noārdīt un iznicināt, bet nevis ra-cibas
centros vēl šā gadu simteņa dit ko konstruktīvu un paliekamu,
pirmajā kvartālā, — ir faktori, Un jb vērtīgāku sabiedrisku iekar-kas
nav savienojami ar cilvēka tu brīvā pasaule stādīs šim lāunu-labo
garu, ko saucam par taisni- mam pretim, jo labāki kļūs brīvie
gurnu, un kas liecina par tā laika cilvēki savās sirdis, jo ātrāk un
valsts iekārtas nabadzību. Tā ko- graujošāk tiks noārdlU komūnis-loniāla
politika, kas izgāja uz ma pamati,
iedzimto zemes bagāTibu. pievāk- Pēc šiem atzinumiem mums
sanu un pašu iezemiešu verdzisku mūsu ciešanas trimdā nav bez sa-izmantošanu;
ir un arvien paliks vas pozitīvas nozīmes, jo mūsu
brīvās pasaules kauna traips, kas grūtie brlŽ dariš mūs labākus, lai
šobrīd koloniju valdniekiem sa- tad, atgriezdami^ mājās ar jau-gādā
pelnītas galvassāpes. Tās ir nām gara vērtībām, radītu atbrl-pasaules
lielās lietas. voUjā dzimtenē tādu sadzīves kar-
Mēs, latvieši, gaužamies un pra- tibu, kur nebūtu dzīves pabērnu f,
6ām, kādēļ gan mazajai latvju tau- un sērdieņ^^^
Pēc brttu joslā notikušās .J>rettrie-ciena
operācijas", par ko jau ziņots,
sabiedroto manevri Rietumvācljē turpinājās
ar franču vadīto operāciju
.Jupiters*', līdztekus apvienoto gaisa
spēku manovrira. Pēdējos vadīja sabiedroto
gaisa spēku koinandieris VI-duseiropā
ģenerālleitnants Norstads.
kas ar rezultātiem ioti apmierināto.
Kamēr „Lietussarga operācijā** piedļi-lljās
tikai 3 nāciju gaisa spēki, šoreiz
bija pārstāvētas visas Atlai^ika pakta
valstās, pie kam sadarbība bijusi
nevainojama. Tāpat praksē pierādījies,
ka rietumvalstu rīcībā tagad ir
23 modemi lidlauki ātro strūkllidma-šinu
vajadzībām.
Sim divi akcijām beidzoties, sabiedroto
spēki virzījās tālāk uz dienvidiem,
iekļaujoties amer&āņu joslā rīkotajā
lielakcijfi ,.Combine". Sais pēdējos
manevros no amerikāņu puses
vien piedalījās 160,000 vlru^ bez tam
lieli franču un britu s p ^ i P l d ā go
jotJes patiesa uzbri^^uma gadījumam,
tika insbiniBts,.agre8orz^es'' iebrukums
dziU amerikāņu joslā. (^^
bacluh Darmētate un Hanava jau drīz
V4eņ„krltā'V jo uzbrucējiem bija izdevies
plašs iebrukums sabiedroto II-MJās.
'Toties par Ftankfurti^r
smagas cīņas, lai iebrucējiem ai^^ro-stotu
tālāko ceļu uz Reinu.
Manevri risinājās ar ļoti Melu reā-
U t l t ^ pieskaņu. lUetum^ minl-pŗezid^
am^^^^^^^J^
^ t ® ļ ā telegrano^
sl^ianbsbljaL aplieca
ļikundOba, bet tai pašt laikā detia-rētš,
ka sakarā afjaunradūšbš stā*
voklS, visu varu pārņem miUtārā pār-v
a t ^ Mtm rtkojtmid jļ^lausa.
,,Asgresora apdraudētajos apvidos izdarīja
daļēju civilpersonu evakuāciju,
izsludināja stingrus aptumšošanas no-telkianus
utt. Amerikāņu spēku virspavēlnieks
Eiropā ģen. Hendijs personīgi
novēroja,* kā pirmo reizi Icopš
pasaules kara beigām Teodora Heusa
tiita tuvumā nosēdās lielāks izpletņu
lēcēju desants. Tā bija „agresora'*
speciālvieniba, kutas uzjdevums bija
atgriezt sabiedroto spēkiem atkāpšanos
pāri Reinai.
Realitātei tuvie manevri sacēla
trai^smi Bonnas valdības aprindas.
Tās pieņēma, ka manevru plāns ir
identisks ar aizstāvēšanās plānu kara
gadījumā, un bija visai uztrauktas
par pilnīgu suverenitātes zaudējumu
Šādā gadījumā. No sabiedroto puses
paskaidrots, ka lieta grozījušies tikai
ap ,,rbaheyni joku'V Taču ļauts np*
prast, ka plāni iedarbīgai mililarpār-valdei
kas nekavējoties ievestu kartiņu
sistēmu un spertu citus drastis:
kus solu, tiešām patāv.
feSovejsi Utvteln CeatraiS Ko*
aitojt.
•»
AMtda oa r^akdjmi' edmst
(iSbl Graioauechftņ. Obb^ a^s*
nu^9lftg9i« Gereaay. ^
AosUāUJofl i^dakdlfts v«Otā|at
4. Saiti. 18, linden kvm% Wt3i*
iftnm, BaUerAi, Vie^ AosiraUa.
STAĻINS APSTIPRINA OTRO ATOMKSPiOZUU PAD. SAVIEM!
• 1
Pirms dažām dienām ASV prezidents
Trumem pai^ņoja pasaulei» ka
pēc amerikāņu speciāJistu neapšaubāmas
infonnācijas, Pad. sai^esTbl n r
pat notikusi otra atom^uplozija» ar
to norādot, ka, pretēji apgalvojunsi^,
Kremlis visu laiku drudžaini strādājis
atomenerģijas izvērtēšanai bruņi^a-nli
» ne miermīlīgiem mērķiem. 48
stundas vēlāk Staļins intervijā Prav-dai
apstiprināja, ka prezidenta Tru-m^
a deklarācija par jaunu atom-eksploziju
visnota} saietas ar faktiem.
Pad. savienība kopš kāda lat%a esot
sākusi izmēģinājumus ar atombumbām,
kurus nākotnē turpināšot ar dažādiem
kalibrim.
Prezidenta Trumena līdzīga dekU-rācija
pirms diviem gadiem radfjs
visā pasaulē uz bridi īstu panikas
noskaņojumu, jo tā Izbeidza rietumvalstu
atombumbas monopolu un cerības,
ka ASV šai laukā praktiski ne«
kad nebūs iespējams iedzīt. Vēlākajos
mēnešos daudzi rietumvalstu
zinātnieki gan mēģināja apgalvot^ ka
padomju atombianba ir blefs imekr
plozija radīta ar tnllzIgukvairtiUBU
koncentrētu sprāgstvielu.
Jaunā atim^^lozija,— kaut ai! t l
e|»tiprlttā}a Hlgto patiesību, ka Kremlis
ir Baltajam namam uz pidim —
visā pasauli usņnta mierīgi Pēc
merikāņu q>ecifil^tQ paplldui pa*
skaldrojianiem* ar Jaunākajiem epa*
r i t i r a faktiski konstatēti divi mēģi*
nājun^, no kuriem tikai vi^ns b*]l8
Lai radītu jaunu drošības apziņu
iedzīvotājos, ASV atomkmisl]a&
priekšsēdis Godens Dfns pldij6 dienu
laikā vairākās atsevilķls deklarācijās
un Intervijās apliecinājis, ka ASV
atompētniecibas lai^ā lajos mēnešos
uzrādījusi Jaunu spēcīgu progrs^u, kas
tām dos iedēju atomenerģiju isUototf
ari kara vajadzībām vl^alidttaios
veidos, ne tikai kā masu iznlckulia*
nas līdzekli, kā tas bija lldz šim. DIns
(ieminēja pašreizējos lielos eksper^*
mentus Nevadās izmēģUiijtmiu lauk
i ^ Uz kāda žurnālista jautājumu,
vai atombumbu miniMūrā bdtu iospt*
jams izlietot ari kā kājnieku ierod,
nenodarot nekādus zaudlļusm pašu
spēkiem, atimikon^sijās vadītājs atbildēja
ar pārlieclnoŠu„j|•^
Nacionālo komiteju pārstāvju sai
nāksmē Haanburgā pag. nedēlā IRO
ļKņoja*ķa britu Jort^^^
ietvaros tuvbjas^^^^^^
izceļojušas 1562 p^rso^
1359 uz ASV, bet pfaējfiš uz Zvled-riju,
Argentīnu, Bmtiliju. Angliju uc.
Britu joslā uzkrājies ap 150Q lādu izceļošanas
kandidātu uz ASV, kam radušies
iķēršli tuberkulozes dēt. Sim
personām amerikāņu ārsts-speciālists
iwlarls" vēl īpašu veselības pārbaudi;
Pārbaudes sāks 12. novembri, kad šis
personas bez piederīgiem aicinās uz
Ventorfu. Apspriedē tomēr vēl nebija
skaidribas, vai šinī grupā ietilps
tikai aUlktie, vai ari visi līdz šlm^^^t
dēl noraidītie. Ari DP komisijā Ven-torfā,
kur īpaši šai nolūkā ieradās
i i
ii
1
j 1'
vil
i!i
Iii
Iii
f ii
ļļ
'.'.i
4V
•'ii
Kā ziņo no UN galvenās mītnes,
Starptautiskās sieviešu padomes prezidente
br. Idere oficiāli iesniegusi
sūdzību par Pad. savieni^bas rīcību
Baltijas valstis, liekot piespiedu kār*
tā par jaunu apprecēties sievām, kuru
dzīves bied ri deportēti uz ci tiem padomju
apgabaliem. Dr. Idere norādi-ja,
ka šis deportaciJas nolikušas nevis
aiz drošības apsvēriHniem, bet gan lai
fzmcinātu padocnju režjmem nepati
kamas mazākumtautības. Plašās starptautiskās
organizācijas prezidente
prasīja iedzīvināt UN pieņemto konvenciju,
kas aizliedz nacionālu un
reliģisku minoritāšu iznicināšanas —
genosidu, un darīt gah Kremļa
patvarīgajai un noziedzīgajai rīcībai
Baltijas valstis. Ķā sūdzības iesniedzēja
norādi ja ^ ..rezerves viri" b-eži
pārņemot ne tikai deportēto iedzīvi,
betarl viņu uzvārdus.
UMJM J« wplt«br« a»«tt»ā «t9«|A« ftf
po)o og|a koģa WI«iQa pavSra Stāņitlavt
Kolkai ģaUiei Slokbotml. Iiraastf^aaš oi-tlcnra.
ko viņl bfttidlja kl •gffikate pota
prelesatmiekt, Ķoika StokboUal mņēmt kon*
Ukto tf Mta Ifgava Vm īķmmaķu, k«s
kSdi Zviedrilat staaforllā lrstl)a Aolricņ
koRCfnlfiet}ai see«tal legSīo lab«fkatoit; ļ
IcprickS oovids BO ko^a tavat easias. Kolka i
nolēma bēgt ari pati plo ITgans. Kad viņi |
tomēr DeleradSa» De©asik4 iiQo|a potklfid,
ka ot koia Wi^QB atiodaiB koatrab^das pre>
m. pēc kam potidta« pSraiftklffol kt^ al*
rada Kalka patkailo. tAdaadta ««Itfftis
kftdd taBS baskurl; Saptaintt g® aSbssS
Uedtti Kalka UdoC jo l « s « ^ eoUtt p9
ttepaklaottba^ bet tīrfedri bl}a littvffalt r«*
dlotei«graBieaa« kori ai Stokbotaa tfkd tt-
MokU otri pola kaģlt. — .»tel asņtsita kSda
lUmnlaJiatni t|dē} aosfitlja ot ko|t 14 policista,
kat Kalka rteokSrit altvSca. AtlēU
radtama Kulkts @ovelana no kaģa.
LCKV priekšsēdis V. Jemums uņ ju-r
h ^ ^ noizaie^^^^^^ «bzbīiņli
i l i ļ i l b u ī i ^ l a p i Ķ*
pP ioōjisija teicā^^^
iliāķa Iļdķā^^^^^n
Be:^ iaE^^^W
jauttjumu pār dalltāin ģ l m e n^
pianēran. bērni jau ieceļojuši ASV,
vai pat iesauW a M
tet JirecākiiS k i^
nelelalžr LCKV pārstāvji norādīja uz
ārkārtīgi smago^^^^^^M^^ kādā nonākušas
atsevišķas ifidas ģimenes.
DP komisijas pārstāvji solījās šos gadījumus
pārbaudīt un censties izkār^
tot, t^ai komisijai Jānorāda konkrēti
gadījumi. Sai sakarībā L C l ^
ieinteresētos pašiem d |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-10-13-01