1949-02-17-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
IXVWA.IH49. tefale atnesa iiei„»,R fe^ rādīja ''to acu skatu n^,^}] ^ ^ ^ ^ vardu. ^S^afe, jautāja ser f toku: cflis refe-,/lt;lia:ari^ nelāga, viā K,| ^^^roku un, Mm m^SjsIJIs viņam acis i i Ata/* iapļja; .;,Bato (teknis ar- skatu .ieuriiijļ ^iiejS. ,,Balkaš, - j^^^ (kārtoja' bērnišķa 1^ piŗte^ pie latiņu padomājis, vi^ ^:|tSstit, TkoKaugale» ļovarišča, ovd" No ^'-^ idtu Mešanas atdartil- ^ noprata, ka gūstett! 5pK^. iUto ^^b^^^ iā^alr eižera/Ife 0r^^i-:^* Tad kads m mm fc-^^.; kVēkjļa, vii?J„* iiia%;fcad^ Balgale p*^ i(.4m^aiacārtoja: ,,W^m "^kairt; gan Viņa a#W E nekad n e d z » vrt 1^1 t ^ n i uz nakts, m?toir| i^Baugale I nōzlpi izruiiSties^ — . v - . i p B i t acōii nea^eģni «^1 t ctoSa kakta. Ka "^•^leks pie sevis „ vpasaule: tads .;vpilriam' V M€se visai atBDJgi.j^l dariJO .^ndtoas ŗa p u s eļ ķ ideju. S a i *S tetu A. Jērua» ladībā. Jrebzdes noveļu Jļ le izdevis J- [lirā 11 d«rbi; ijums. LATVU Latvian New8paper FoUlthed OBder EUCOMOvil AffaiiTf Divisioo AoIttoīisiiHos Namber UNDP 196. Publisher Md Editor: Kārlif Rabics. DP Caiiip Klekdtatt near Ganzburg/D. Prlnler: .3chwib. Volksbl/' G{lo|borff/D.. Bfin.> Undm.-PI. 7. CircutaUDU^ 4000. Pttblished three t i n iH waekly. Editorial officf: Gfioibitrs/Oo. DomJniki^s-ZImoiermaffn-Slr. 2 lATVIAN MWSPAPER Nr. 19 m) cUortaieiĻ m i * 11 iebr. kn 8t4arbltei kopa; kāpta vc* eSkaia M. eiditis. Galvcsais redaktora K. Rabfies (Šobrīd darta 8ea^8)Y il^v; Hdak. tora vietn. M. Ciintis, Redaktori: L. BēniņS/ B. Ķīselis. A. Liepa, Mindeo-bergs. Adresi»: G6Dfbttra*Do.; red.: Dominikus Zimmermaiiii Stt. 2 (ffilr. 50): Ko Norvē|ija e atgriezies Oslo ASV satversme kavē Atlantika paktu Šķietamais atslābums Atlantika pakta veidoSana, ko ar lielu ska-ļomu pagājušās nedp}as beigās izgavilēja Maskava m satetitiĻ Jau pārvarēts. Trešdiien Norvl^ijs^si ārlietu, ministrs Lange atgriezās Qslo un viņa izsmēlēju ziņojumu par apspriedēm VaSiņgtonā un Londonā parlaments uzklausīs vēl pirms nedēļas beigām. Tikai tad lems par atbildi Padomju Savienībai. Vispārējais noskaņojums tiklab Skandināvijai valstis, kā ari ASV un Lielbritānijā ir par iespējami drizu visu viedokļa sask^gioSanu un formālo satversmju grūtību pārvarēšanu. ASV senātā sākušās debates pa^ Atlantika paktu. Kamēr senators Konnel^s grib respektēt ASV «atversmer burtu, kas akkavē tūlītēju drošības garantēšanu Norvēģijai, senators Vandenbergs prasa likumu pielaikot varbūtēja at<mit! kara prasībim, kas nepieļauj vilcināšanos. „Ja Atlantika pakts būtu pastāvējis 1939. j^adā, otrs pasaules k^š nebūtu vispār j^des/' teica Vandenbergs. * Noslēdzot savu viesošanos Londonā, ārlietu ministrs Lange otrdienas vakara Norvēģijas sūtniecības telpās sarikoja dineju, ķuŗā ieradās arī B^vins. Pirms tam dienā Langem bija gaŗ&a saruna ar Anglijas ārlietu ministru, iznākdams no Be*- vins\ kabineta, Lange teica: „Es esmu apmierināta ar sarunu iznākumu tiklab Londonā, kā arī Vašingtona. Baumas, ka mans brauciens 'būti neyis veicinājis, bet gan aizkavējis Atlantika pakta parakstīSsinu, ir gluži aplamas. ASV konstitūcija pa-ifedz; ka kara pieteikumu kādai valstij, var izlemt tikai Savienoto Valstu kongt^ss ar Vi balšu vaiirākumu. To es zināju jau pirms brauciena uz Vašingtonu, un oaari bija skaidrs, ka tūlītējas garantijas Norvēģijai es saijieņit nevarēšu. Toties, mēs Vašingtonā saskaņojam viedokli, ka šār idas garantijas mazajam Eirppas val- «ti?n ftepieciešamas^ ja to i)ievienp- §anās Atlantika paktam notiku tū-? līt. * Visas informācijas par donpstar-pibārA ir aplamas Es; ceru; ķa ar vman^ braucienu paBs pastei^ziriate ķl #, jau rāda debates, ; % ' S ā k ^ vlēftvēidōšanu: Otrdien viņj^ ap* ASV, senātā." spriedās ar Oallesu, VāAdenbergu Lange otrdien m, Londonu bija un kōņneliju. Izaicinājis ari Norvēģijas ;sūtni f a-rizfi lai tas papildinātu/viņa zlņoju- ^)utļoryēģijas parlamentam ar jau-^ n§ķo Francijas viedokli Atlantika pakta jautājumā. Zīmīgi, ka pieņemšanā Norvēģijas sūtniecībā iera-oSž arī -Turcijas ārlietu ministrs §a-daks, kas afi otrdien apspriedās ar Bevinu par Atlantika pakta paplašināšanu Vidusfūr^ telpā, piesaistot Turciju. No Parīzes riāk ziņas, ka Francij^ pieprasīs arī Itālijas iesais-t\ S?ļļļu Atlantika paktā/aizrādot, ka šis pakts būtu Francijai nenozīmīgs. Ja «Vidusjūras pakaļdurvis paliek vaļā^'. SkMiļrs, ka svarīgākās apspriedes arī pēc Langes aizbraukšanas risinās Joprojām Vašingtonā! No drīr zas ASV izsīkšanās par tūlītējas drošības garantēšanu . mazajām E i ropas dalībniecēm atkarīga pakta drīza parakstīšana. Ja. ASV savas satversmes dēļ šādas garantijas atsakās dot- tad pakX\x iecerētājā veidā arī pēc mēneša vai pat ilgāk parakstīt nevarēs un būs jāķeras pie lāplšanšs. slr Skandināvijas un Bene-luksa reģionāliem drošības nplīgu-miem/ Ar to būtu panākts visai maz, jo reālas militāras vērtības šā-. di<?nļ „ielāpiem" nav un kārdinājutns „kādam uzbrucējam" joprojām būtu liels. Ari angļu prese mēģina, cik spēdama, veicināt Vandenberga viedokļa 32 valstu diplomāti pie pāvesta Pāvests Pijs xn trešdien Vatikāna pilī pieņēma a2, valstu pārstāvjus, kas akreditēti pie Svētā Krēsla, Kolumbijas sūtnis §avS un koUēgu vārdā izteica pāvestam līdzjūtību, sakarā ar kardināla Mincenti notiesāšanu. Pijš KII uzrunāja diplomātus franciski un pateicas viņiem par lldzjūtjbu, kas izteikta katoļu baznīcai. Pāvests vēl piezīmēja, kas tas ir pirmais ' gadījums visā Svētā Krēsla vēsturē, kad. viss diplomātiskais korpuss organizēti lūdfeis pie viņa audienci. Cedioslovakija savu sūtni no Vatikāna atsauca iepriekšējā dienā, lai viņam nebūtu Jāierodas pie pāvesta. Informētās aprindas domā, ka viņš vairs neatgriezīsies. Svētdien Homā notiks masu. de monstrācija, lai protestētu pret Bu-dapeštas spriedumu Demonstrantus uzrunās arī pāvests. BB p(^lāritāti. „'Mandbester Guardian" raksta: „Ir bēdīgi, ka Nor* vēģijai vajadzēja atgriezties no Va-šlngtonals tukšā.n rokām. Tūlītējas [aranatijas tai nepieciešamas. Kādēļ ASV vajadzēja paķtU tā steidzināt, Ja tā nebija visu sagatavojusi, kas mazajām Eiropas valstīm vajadzīgs, ļekām tās Padomju Savienī- )as degungalā denjonstrē savu not i • . . *; . . , ,J)ally Mall*^ prasa rleti^u valstīm paradīt savu spēku uP ārieni. Mums nepietiek ar to, ka mēš zinām, ka esam stipri. Sls spēks jādemonstrē tāpat ka mūsu vienprātība", „Daily Telegraph" Kategoriski atsauc baumas, ka^ Langes brauciens }ūtu aizkavējis pakta parakstīš^u. Pārējā tmgļu prese, acīm redzot, gan ar ievadiem, gan Langes intervijām balsta Bevlna viedokli, kas prasa drīzu ASV^izšķlršanos par tūlītēju garantiju došanu, Liekas, ka ECesons arī no savas puses niēģiua-psinākt pilnīgu de mitoatu m .republMi^^^ (Beigas 5. Ipp.) / Kaŗasplk ķsfibas ai slepeni maievri Avstramviciļā ,jii^ Ņeue Zeiiung'' BerUnes bdevun^ ziņo, ka pēdējās nedēļās Austrumvācijā, sevišķi Mek-lenb^ gā, notiek intensīvas pa-padomju armijas kustības, ko krievi cenšas saglabāt kā lidu noslēpumu. S^kanarmijas galvotus masas koncentrē Meklen-burgā, JZiemeļjūras rajonā un Priekšpomerānijā. VisvaiKk pastiprināti garnizoni gar britu Joslas robežu, sevišķi Sležvigas-Hol-štelnas' telpā. Meklenburgā pēdējā laikā palielinātas ari flotes vienības, kufu sķ^tu novērtē uz 5000 vīriem. Saņmta informācija, ka Zi^eļjūrā notiek z^iū-deņu manevri aviācijas atbalfitā. 10.000baltiešu gatavojas atstāt Jauns krievu iebaidīšanas manevrs - " i ZviedHjas latviešos un pārējos baltiešu bēgļos zināmu satraukuma radījusi pieaugusi padomju i^iivitāte un it sevišķi Jaunākais mēģinājums ar individuāliem „ielfigun^** katram baltieša bēglim ietftoēt viņus repatriēties vai vismaz iebiedēt. Pēc zviedru ' preses ziņām, šī padomju lOstivHāte un neatlaidīgā interese par bēg|iem madinot tūkstošiem baltiešu domāt par Zviedrijas atstāšana šovasar» Boļševiku aktivitāte Skandināvijā pieaugusi ne tikai diplomātijas un politiskā laukā vien, J)et spēji atdzīvojusies arī pagrīdē, tāpat tai vidē, kas, starp šiem abiem padomju ak-tlvltātles poliem atrodoties, būtu apzīmējama par pusoflciālu. Kopš atklājās ,desinforma" pastāvēšana, kura uzdevums ar puslīdz ticamām, bet neīstām ziņām jaukt patieso in- PĀRIES DEFENSĪVĀ? NOVĒROTĀJI DOMA, K A STAĻINS VAR NOPIETNI SAKT MEKLĒT MIERI7 • Pēc pēdējo divi nedēļu politiskāsL aktivltiltes az bridi Iestājies salabums. Staļina „miera ofensīva" izčākstējusi, ip ari lietumu pretoten^» siva ar Atlantika paktu iegājusi mierīgākā gultnē, ipi^ sācies sMruna posms un taustlšanās koknūnilstu un kuomintanga starpā. PaleiiftinS ar Izraēlas valsts nodibināšanos kara liesmas apslāpētas. *\ Rietumc^i»ā patreiz ievērojami rāmāks faiss neliS pkms gd4a. Pat B^Unē tidtos eksplozijas briesmas šobrīd nedraud. Kamēr no Rietumeiropas valstīm galveboķārt nāk labvēlīgas ziiļļ^ pa^^ atspirgSanu un la» bām cerībām nākotnē, zemēs aiz d^^eb» aizkara rūgst. Apcietināšanas un spiegu prāvas, sabotl^a un m^pmierlnātlba» bēgšanas un Uxm% nabadzība un posts ir ziņa% kas raksturo Padomju Savienības iespaida sfaim. KO šai situācijā darīs Staļins? Kādi i[>lāni kominformam naka-tnajiem mēnešiem? Vai b^ļidzot krievi nesSks atvilkties, redzot pā-rafe nopietaiD pretestīt^^ • No pēdējo dienu ziņām par iīrfdi^- mācīju, ar kb apmainījusi^ ASV un Lielbritānijas ārlietu ministri, kā arī Skandināvijas valstu sūtņi im tiesā BRITU ĀRLIETU MJlNISTRļJA PUBLICĒS BALTO GRĀMATU PAE BUbAJPESTAS PRdCESU Minējumi par to, ka Minceti ietekmēts narkotisk^oa vt^m vai t^P* nozes ceļā gūst aizvien noteiktākus pierādījumus. Par to varēja pirlie-cīnāties ari kurš katrs BBC klausītājs otrdien pl. kad no Loi^o^ nas pārraidīja kardināla pi^vas gaitas vairākus dmigus ^Izodus. Ungāru.informācijas ministrija jau labu laiku priekš procesa sākuma t)a^oja, ka prāvu varēs noklausīties Budapeštaš radio pārraidijumā. ĪPatiesībā pieslēgums nebija yis izdarīts tieši tiesas zālei, jo varēja ari gadīties kāds neparedzēts apstāklis, bet vispirms to uzņēma skaņu platēs, ķo pēc tam noraidīja radio klausītājiem. So pārraidijumu savukārt skaņu platēs uZņēma , BBC. Kāds britu radiofona līdzstrādnieks, kas pārvalda unģātu valodu, jautājumus un. atbildes tulkoja vācu valodā. Raidījumu ieyacJot, komentātors paskaidroja, kā Londona ieguvusi savas skaņu plates, un lūdza veltīt uzmanību tiesas priekšsēža un kardināla Mincenti balss intonācijai. Interesantākais šai raidījumā bija tas apstāklis, ka visi,tiesneša jautājumi suģestēja un saturēja jau gata-vas atbildei. Mincenti lielāko tiesu atbildēja vienīgi ar jā vai nē. Tikai vienu reizi kardinālis mēģināja pretoties priekšsēža Jau sagatavotai atbildei. Priekšsēdis: ,J[Cad Jūs braucāt uz ārzemēm?" "Mincenti: ,,1947. gada caur Vīni." Priekšsēdis: „Ka jūs tur tikāt?" Mincenti: j,Es aizlidoju ar parasto satik^m^ lidmašīnu." Priekšsēdis:„Kā jūs varējāt aizli-dot ar parasto satiksmes lidmašīnu, ja toreiz tādas nebija? Jūs lidojāt britu militārajā MdaDarātā līdz Vī-ndi un no turienes parastajā satiksmes lidmašīnā." Mincenti: „Jā, es lidoju britu militārajā lidmašīnā." . Kāds cits ļoti zīmīgs epizods: Mincenti paziņo, ka viņš ir fiziski un garīgi noguris. Tiesas priekšsēdis: „Ja Jūs esat noguris, mēs varam sēdi uz laiku pārtraukt. Bet es esmu pārliecināts, ka jūs jūtaties labi. Jūsu balss liecina, ka esat mundrs un varat atbildēt uz maniem tālākiem Jautājumiem. '„Val nē?" Un te nu klausītāji, kaut arī ungāru valodu neprazdami, varēja skaidri pārliecināties, cik klusa un sagurusi izklausījās kandinaļa Mln-ceftti lialss, kad viņš teica: „Jā, es varēšu atbildēt. Es ļoti atvaihojos, esmu j ū ^ rīcībā." Kā izsmiekls un ironija izkilausl-jās kardināla aizstāvja runa. Tās galveno daļu aizņēma apgalvojums, ka tiesa notikusi saskaņā ar visiem likumiem, ka n e v i ^ nav ticis kaut kādā veiclā ietekmēts un, ka arī viņš vfirējis „brīvi veikt savu darbu". Rietumu valstīs katram zināms, ka tiesa ir Ivieta, kur ļaudis meklē taisnību. Nevienam advokātam tāpēc nav jānopūlas, lai to iegalvotu klausītājiem.' Brīvās valstīs aizstāvji parasti cīnās par savu pilnvaru devēju, ko, diemžēl, nedarīja kaardinā-ļa Mincenti advokāts. ]ftaidljuma beigās BBC komentātors piebilda: „Viss, ko Jūs tikko dzirdējāt, neliecina par rīkošanos tkisnības vārdā. Mēs nezinām, vai kardināli Mincenti ietekmēja eir hipnozi vai ķīmiskiem ndzdcļiem. Varbūt viņš sabruka bezmiega dļēļ vai arī neatzīšanās gadijuma draudēja izrēķināties ar viņa piederīgajiem. Mēs varējām pārliecii aties ^'ienīgi par to, ka kardinālis nebija normālā ptāvokll, jo arī viņu, droši vien, ietekmēja tām pašām medodēin, kas jau pārbaudītas. Padomju Savie-nibā.*' I Arī britu valsts ministrs Meknils pirmdien, apakšnamā paskajidroja, ka Budapeštā nav notikusi „ģodīga tiesa". Lai gan Lielbritanijaa sūtniecības pārstāvim tiesas zālē nebija atļauts ieiet, viņš ieguvis norādījuma, ka kardinālis M l n c ^ ietekmēts. Ārlietu ministrs Bevins tuvākā laikā paredzējis pubUcēl. Mincenti lietā Balto grāmatu. BBC Vašingtonas senāta ārlietu komisija, izdēt, ka visa rietumu diplomātija pašreiz balstās uz dlviein apsvēru-niiom: 1). Staļinia „ixiiera ofenii^** MJis tirs propaģ^mdas tiiks rielnī^ skaldīšanai tin iekšējām vajadzībā»!, 2) politiski m srtratēģiski apsvērumi varētu pamudināt Padomju Savie-n& u drīz sākt nopietnas sarunas par saprašanos ar rietipieml pie tam — jo drīzāk realizētos atlantika pakts un ^ropas M j a , jo pie** kāpīgāks kļi^tu S^tpns un viņa po-litblnojs. liekas, t^pēc arī ASV un Lielbritānijas rīdba bija tik asa un noteikta. Bevins skaidM. patetea n^ un B5esoDS Trumena uzdevumā da rīja visu, lai paātrinātu Atlantiksi pakta tapSaau. . ; „Newsw^" Lond(mafi biroja va dītājs VanderšiMts ziņo, ka Anglijas galvasi^sētā sagaida Staļina taustīšanos pēc npipietim miera pakta. Kā tagad M dokumentiem zināms, 1939. g. Staļins un nevis Hitlers bija slavenā lUbentropa pidda ^rosinātājs, ko mēnesi pirms kara sākšanās parakstīja. Md^avā, rdizē nolemjot nāves spriedumu arī Baltijas valstīm. VanderŠmits starp citu saka^ „Ietdanīgi militāri un politiski lietpratēji apgalvo, ka jau šai, vasara var sš^es posms, kufā Staļins nopietni meklēs mieru. Aiz iekšēja vājuma Padoiņju Savienība var Iet vēl tālāk un atvilkties Eiropā tīri de-fensīvās pozieijās." Šo uzskatu atbalsta arī divi svarīgi slepeno dienestu konstatējumi: visās Padomju Savi^ības Ziemeļu un Austrumeiropas ostās izbūvē aizsardzības nocietlnājinnus, tāpat dziļāk zemes iekšienē ceļ aizsargāšanās ierīces. Padomju Savienības munīcijas ražošanas plānā vieglā un v i dējā kalibra munīcija Ir pirmajā vietā. Ja Padomju Savienība plānotu uzbrukumu, tās bruņošanās programma iz^atltos citāda, saka speciālisti. Minētais žurnāls pl«nln vēl dažus interesantus i ^ t u s par pēdējo Staļina mēģinājumu apmulsina pasauli ar pēkšņu miera piedāvājumu. Maskava par katru cenu centusies radīt Iespaidu, ka gribētu runāt ar frunienu, lai tas nelabvēlīgi atsauktos uz anfeļu — amerikāņu attieksmēm. Tāpēc kopīgā Trumena im Ečesona atbilde bijxisi domāta galvenokārt Rietumeiropas Iedrošināšanai, ka nekāda tieša sarunāšanās abu «vislielāko" starpa par mazāko interesēm nenotiks Staļinam viņa pēdējais manevrs bijis vajadzīgs arī iekšpolitisku apsvērumu dē}. Pēc desmit gadiem šogad Maskavā sanāka vissavienības komunistu partijas kongress. Kā daži norādījumi liek domāt, tas notiks vēl šai mēnesī. Kamēr Staļinam .nebija „taustāmu pierādījumu, ka rietumu kapitālisti noraida^ visus (Beigas 5. Ipp.) formāciju par Padoriii\i Savienību, pēdējā laikā Zviedrijas baltiešus sa» viļņojis kāds jaims boļševiku „uz« manibās" pierādījums. «Latvju Vārds'* raksta, ka Pa» domju Savienības konsulāts Stbk-lolmā sācis piesūtīt Zviedrijas baltiešiem ikvienam personīgi, viņa dzīves vietā apkārtrakstu, kurā aicina viņus atgriezties dzimtenjē. Šie uzaicinājumi pavairoti rņtātora tedm&ā, un tajos vārfis dzimtene viscaur lietots ar lielo D, tāpat kā īdzīga veida apkārtrakstos, kas pa-rādījušies Vādjā. Saturs īsumā šāds:. „Clenftals pilsoni! Padomju sūtniecības Zviedrijā konsulārā ds4a ar šo paziņo, ka jūs tuvākajā laikā varat atgriezties Dzimtie. Jūs varat ņemt līdzi visas personīgās manas. Vi^ ceļa izdevumus no Stok- \olmas līdz Ju^u mājām samaksās Padomju valsts . . . Griezieties pie Padomju sūtniecības konsulārās da-as utt." Sie uzaicUi^jumi saviļņojuši Zviedrijas baltiešu prātus. „Latvju Vārds" aicina neļauties panikai šīs boļševiku rotētās lapeles dēļ un atgādina Zviedrijas atkārtotās deklarācijas, ka nevienu p i ^ i e d u kirtā uz okupēto dzimteni nesūtīs, Tomēr baltiešu nedrošības sajūta sasprindzinātā politiskā stāvokļa, ietekmē vēl pieaugusi^ Viņus sevišķi nodar-bfoa d i J ^ ļlĒJuW^ni r-f I j i s P a * ^ u ^totedbal adreses, un --^ uz kitrieii izfeejot/ sai sakarā „Aftonbladet<' raksta, ka mliiēto notliķumu ieteļanē Šogad Zviedriju gatavojoties atstāt ap 10.000 baltiešu. Savā laikā jau atzī^ lejām Zviedrijas baltiešu koHeķtī-vo pirkumu AngUjā — tvaikoni „Badger*<, kas tagad atrodas Landes-kronas ostā. Kuģi vada latviešu kaptekils un uz tā vietas 500 pasažieriem, „AftonWad€rf« plebUst, ka tvaikojis šovasar Vč&^ārt došoties uz Ksmādu u i j atpc^aļ, jo K a nādā esot vērojami ceintieni atbalstīt baltiešu imigrādju. iractias nom«tnes UN forumā Apvienoto Nāciju salmnied^ un sociālo lietu komisijā Savie-» notās Valstis ierosinājušas pār* baudīt £^)stākļus Padomju Savienības koncentrāctjliiS un spaidu daztu nometnēs. „Mēs si^e-mam aizvien noteiktākas .ziņas," teica 'ASV delagdts, „ka pbddmju koncentrācijas un spaidu dar^u nometnēs ieslodzīti 8 līdz 14 mH^ Joni cilvēku. Tie atrodas pilnīgā verdzības stāvokH. Ir zinibns,' ka, piemērapi, par darba atstāšanu Padomju Sa^^ībā draud spaidu darbi līdz 8 gadiem. Līdzīgi apstākļi valda arī satellt-valstls. Sie fakti vairs neļauj i l gāk klusēt, kāpēc Savienotās Valstis lūdz par mjnēto jautājumu diskutēt UN*'. BBC Atkal nptiesats čechu Pirmdien Prāgā sākās prāva pret ģenerāli Mraēeku un četriem dtiem augstākiem virsniekiem, ko apvainoja spiegošanā par labu Savienotajām Valsttm. Komūnisti^ajam režīmam parastajā tempā apsūdzību Izsprieda vienā dienā un otrdien jau paziņoja spriedumu: ģenerālis Mra-čeks notiesāts «JZ mūžt ieslodzījumu cietumā. Mraēeks bija viens no tiem čedm virsniekiem, kas otra pasaules kara laikā sadarbojās ar rietumu sabiedrotajiem. Tagad komunisti nolēmuši no šādiem cilvēkiem pilnīgi atbrīvoties, lai attiecīgajos posteņos ieceltu sev uzticamas personas.
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, February 17, 1949 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1949-02-17 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari490217 |
Description
Title | 1949-02-17-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
IXVWA.IH49.
tefale atnesa iiei„»,R
fe^ rādīja
''to acu skatu n^,^}]
^ ^ ^ ^
vardu.
^S^afe, jautāja ser
f toku:
cflis refe-,/lt;lia:ari^
nelāga, viā K,|
^^^roku un, Mm
m^SjsIJIs viņam acis i
i Ata/*
iapļja; .;,Bato
(teknis ar- skatu .ieuriiijļ
^iiejS. ,,Balkaš, - j^^^
(kārtoja' bērnišķa
1^ piŗte^ pie
latiņu padomājis, vi^
^:|tSstit, TkoKaugale»
ļovarišča, ovd" No
^'-^ idtu Mešanas atdartil-
^ noprata, ka gūstett!
5pK^. iUto ^^b^^^
iā^alr eižera/Ife
0r^^i-:^* Tad kads m mm
fc-^^.; kVēkjļa, vii?J„*
iiia%;fcad^ Balgale p*^
i(.4m^aiacārtoja: ,,W^m
"^kairt; gan Viņa a#W
E nekad n e d z » vrt
1^1
t ^ n i uz nakts, m?toir|
i^Baugale
I
nōzlpi
izruiiSties^ — . v - .
i p B i t acōii nea^eģni «^1
t ctoSa kakta. Ka
"^•^leks pie sevis
„ vpasaule: tads
.;vpilriam'
V
M€se visai atBDJgi.j^l
dariJO
.^ndtoas
ŗa p u s eļ
ķ ideju. S a i *S
tetu A. Jērua»
ladībā.
Jrebzdes noveļu Jļ
le izdevis J-
[lirā 11 d«rbi;
ijums.
LATVU
Latvian New8paper
FoUlthed OBder EUCOMOvil
AffaiiTf Divisioo AoIttoīisiiHos
Namber UNDP 196. Publisher
Md Editor: Kārlif Rabics.
DP Caiiip Klekdtatt near
Ganzburg/D. Prlnler: .3chwib.
Volksbl/' G{lo|borff/D.. Bfin.>
Undm.-PI. 7. CircutaUDU^ 4000.
Pttblished three t i n iH waekly.
Editorial officf: Gfioibitrs/Oo.
DomJniki^s-ZImoiermaffn-Slr. 2 lATVIAN MWSPAPER
Nr. 19 m)
cUortaieiĻ m i * 11 iebr.
kn 8t4arbltei kopa; kāpta vc*
eSkaia M. eiditis. Galvcsais
redaktora K. Rabfies (Šobrīd
darta 8ea^8)Y il^v; Hdak.
tora vietn. M. Ciintis, Redaktori:
L. BēniņS/ B.
Ķīselis. A. Liepa, Mindeo-bergs.
Adresi»: G6Dfbttra*Do.;
red.: Dominikus Zimmermaiiii
Stt. 2 (ffilr. 50):
Ko Norvē|ija
e atgriezies Oslo
ASV satversme kavē Atlantika paktu
Šķietamais atslābums Atlantika pakta veidoSana, ko ar lielu ska-ļomu
pagājušās nedp}as beigās izgavilēja Maskava m satetitiĻ Jau
pārvarēts. Trešdiien Norvl^ijs^si ārlietu, ministrs Lange atgriezās Qslo
un viņa izsmēlēju ziņojumu par apspriedēm VaSiņgtonā un Londonā
parlaments uzklausīs vēl pirms nedēļas beigām. Tikai tad lems par atbildi
Padomju Savienībai. Vispārējais noskaņojums tiklab Skandināvijai
valstis, kā ari ASV un Lielbritānijā ir par iespējami drizu visu
viedokļa sask^gioSanu un formālo satversmju grūtību pārvarēšanu. ASV
senātā sākušās debates pa^ Atlantika paktu. Kamēr senators Konnel^s
grib respektēt ASV «atversmer burtu, kas akkavē tūlītēju drošības garantēšanu
Norvēģijai, senators Vandenbergs prasa likumu pielaikot
varbūtēja at |
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-02-17-01