1950-02-22-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
^•^^|v:;->;v V,;:
f•.<.^;;^v•^^,;••:
[iMO. g- 18. februāri.
I VAKDOS
ļieselbiiigās Sēdes nar
ligumu ārlietu vi-
>hdonā nolēma pār
•"dz 1. martam. Ofil
^zsakās^ka pagai,
au i z i ^ u Vienoties
tefienību. Austrijas fu
preses, p^^^
vi^S netic sekmīgām
?udžetā šim vajadzi-
§jis nekādas sum-floti
nolēmusi
l^ievēŗojami palielinSs
fv^ nekad neatra-
'"'^15 kā pašreiz, par-j
opozīcijas vadi-
S l i ^ . Viemgl dras.
glSbt valsti. Dien*
fl^^ pj,:
nemieri. No,
iti un civiliedzl-ičnalēs
pūUg izlau^
l^oa. aizdedzinājis.
" Udnu^inai
vairāk*
. Tās nāku-i#
jia«. Kādsčetririo.
iegāzies Lovlandes
«res jau tuvSkS
Pa.
uda. Speciā-iiii(
ma bruņticepu.
: Jlfa^argā pret lo-l
l ^ tērauda.
ciņa
parla-de^
putāts Mauro
IĒITI^JI^ pre.
ar pārS-Izdevās
viņu
kas Strādāja Ste-par
spiero-cietu-piesprio-poļu
līdz-nSvl,
bet
•mtiža ieslodzij™^
Idlientāla
ir amerikāņu atonv
Ul Va-svarlgSg
jfbu Uzņēņiies tikai pa-ļtokipr^
de* ;
Džor- 1
^flkaidŗdja prezl-iejs
ieradās Bal-īl
tKŅiicittātu TrOmenu
stājam amatam ar!
māļi.
ildes rieta es viņus iz-
^ \pāv»8ts Pijs XIL
iolieģušl atstāt telpas,
ioiehces pagaidām at-modernākos
turbo-
[pašreiz būvē Zviedrija,
ļa Jaiu tuvākā nākotnē
lodemo ^iznicinātāju,
ātrums sasniedz 1500
ķicinStāji apzīmēti ar
Iri tos sauc par lido-simts
vāciešu, kas
^ no koncentrācijas
omļļi joslā, ar lidma-
* VBerlini, lai meklētu
^tumvācilā. Viņi bai-ipciettnāšanas.
Rietumvācijas ļprezi-ileisu
plānots pagā-ņdvembrl,
kad viņ§
ibveru. Policija apcie-
:Hansu Bddenštabu no
kas ieradies Hano-
LH izgatavotu sprāg-
VSču kriminālpolicija
enštabs ir psīchiskl
mijas un aviācijas
BKS savukārt piebilda,
iu&trumos stacionētas
«<Hs ir «augstā mēra
m
biā
Ija un viņa
oles prese velti.
lU. LieHe Ņujorkas
i»^ka Savienoto valstu
pi;^tis daudz Uelaku
m šim. Par to lielas
at)stāklis, ka flote
' I tagaa pārgājusi
5 atrodas Aleutu ar-it
flote pārņems ari
iiā. Politiskās aprm-
• pārliecinātas, ka P^'
pa&eiz visvairāk ap-ai'tālajos
austriiirios.
tees blokāde un KO-teti
jlunatnes pietfij?!?
svētkos ir tikai triKS,
' lianību no Āzijas.
toumam ir savs lo-liiedna
franču zi^
-.informācija. Paŗize.
ka Ind*^^^
^--ts Hočimins dev^f
apspriestos ar Sta-
"'^«-ļa'dižvīriem.
i
m
^1
LATVIA
Lalvtan New8papet
PubllsDed aodej eucoM civli
Atfalrt Djvlsioo Autoortsation
Number UNDp too. PublUber
iod Sdltor* Vaidemlrt Um-oergi.
imingcn/N, Brdte 8tr.
Prtnter: ūngeheuer &
Ulmer. Ludwigsbur3, KOmcr*
itr. 16. PubliBhed twlce weekly
Orculatfon
LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 15 (S59)
SVeSdien» 1950. g. 22. Mtt.
tsiitt tr«ldt«nii un tentoienat
fidevf)i: Utvielu Ctntrili Ko
mtttt)». Otlvcnā^ redaktoit: V
Lamberp; galveni redaktora
•iatnteks: II Cutitla. Redak*
tovi: K Bollteiiis, 1, Jēkab-aoni,
B. ĶlaeUi, 1« Ralstert,
L. dvarca. AuatiiUJaa redak-diat
vadi. A. Smita CLawley
fiouse. Canborra. A. C T.»
AustraUa). BedakeUas adraaa:
ladlngaa^,. Br«ite 8tr. I-^I^
talatona tna.
SARUNAS
5 VAlJ)iBl]
tautieši gādā Ifdzelcļus palicēju aprūpei
LOK kopsēde notika 18. an 19. februāri Etiingenā, piedaloties
priekšsēdim H. Klarkam, vicepriekSisēdim V. Janumain un V. Lamber-
|am, iiozaftt vadltaliem^^^^^^^^ Laveniekam, R Blriiņam, V.
Skaisilaukam, V. Maikaliiam, kā ari ĻCP priekšsēdim J . Celmam, BCP
pārstāvim A. Trapinam ue. Sēdē bija ierada ari mfisii pārstāvis IRO
galvenajā mitnē Ženēva A. Skrēbers, kas informēja par tālākajiem lEO
nodoinim m nostāju bjggln aprūpes svarigālujos JauOJumos, uzsverot
ņekavēiUes ar izceloSanfi, Jo nav lietu hrečin uz Jauniem l!dzlslK|a pie*
Bķirumieioi apripes tui^ašanal^l^ Tālāk pārronija Vācijā paliekošo
ta^tl^a aprūpes japtājnmus, turpmāko skolu likteni un Ievadītos
sakaru^ aŗ vācu valdibas Iestādēm.
Par sarunām ar IRO un vācu valdības
iestādēm ziņoja H. Klarks, V.
Jan^ms un A. Trapāns. Vācijā paliekot
aprūpes un tiesiskais stāvoklis
kārtojams vienveidīgi, ko mūsu
centrālās iestādes dara ar iesniegumiem
un priekšlikuituem Bonnā,
kāpēc atsevišķām nometnēm no l i -
dzlgiem iesniegumiem jāatturas, uz
vtetām kārtojot vienigi lokāius jautājumus.
Vācu iestādes vēlas saņemt
plašu informāciju, ari datus par skolotāju
un skolēnu skaitu, lai varētu
Idemt mūsu skolu un bēgļu aprūpes^
turpmākās Iespējas Vācijā. Reizē
pārrunāja ari iespējas saņemt palīdzību
Maršala plāna ietvaros.
A. Skrēbers bez jau minētā pieskārās
arī izskrinēto pārsūdzību lietām,
kas attiecīgo darbinieku trū-kuma
dēļ Zenēvā kārtojas stipri
gausi. Martā sanāks IRO ģenerālpa-dome,
kas, dk paredzams, centis es
panākt uzlabojtimu un taisnīgāku
pieeju bij. karavīru jautājumā.
Pārrunājot tālākās emigrācijas
gaitu, konstatēja, ka pārmaiņu nav.
No ziņojumiem izrietējis ka vietām
IRO jau cenšas n6bei# izcselc^sinu
ņemties pašam kooperatīvam. Par
LCK pārstāvi franču Joslā A. Dzir-nes
vietā, kas izceļojis, ievēlēja A.
Krūmu,
Par trimdas kopības organizēšanas
gaiftām ziņoja V. Lambergs, uzsverot,
ka Anglijā tuvākajā laikā
paredzētas Nadonālās padomes vēlēšanas
un Beļģijā un ASV tautieši
un viņu organizācijas patlaban sagatavo
attiecīgus projektus vienotu
trimdas kopības organizāciju izveidošanai.
Tādā kārtā LCP un LCK
ārkārtējie lēmumi pakāpeniski realizējas.
Nolēma latviešu studentiem Bonnā
izsniegt gultas uc LCK rīcībā
esošas mantas jaunizbūvēto studentu
mītņu iekārtošanai.
Miera sarunas
luniļa:
Ņujorka (B). — Staļins esot
gatavs satikties ar prezidentu
Trūmenu un Ōerčilu, ja pēdē-
Jais atkal kļūtu paar Li€lbritā-nijas
ministru prezidentu. So
ziņu otrdien viei^ laikā sniedza
New York Herald Maskavas
korespcmdents. kā ari
Fleet Street Service Vīnes
birojs. Abos ziņojiunos tdkts,
ka Maskava gatava n(«)ietnām
sarunām par aukstā kara izbeigšanu,
jo ari Padomju savienības
vadība pārliecināta,
ka pašreizējā poUtlka ir par
agresīvu un var novest pie kara.
Tāpat Kremļa vadība saprotot,
ka prasības ievest
atomieroču kontroli dibinātas
un esot gatava katrā laikā sarunas
ar ASV un Lielbritāniju
šai Jautājumā atjaimot Iemesls
Padomju savienības gatavībai
miera sarunām esot loģiskais
apsvērums, ka koj^ 1917. g.
Padomju sav. ietekme un
nozīnuba pasaules politikā nekad
nav bijusi lielāka kā paā-reiz.
Par satikšanās vietu riņoju-mos
nekas nav minēts, bet par
satikšanās laiku Staļina, Trū-mena
un Cerčila starpā nosaka
š. g. jūnija mēnesi
IGAUNIJAS VALSTS SVĒTKOS
V. LAMBEROS
24. februāris ir Igaunijas valsts
svētku diena, kad tajos laimīgos
laikos Igaunijā, Latvijl un Lietuvā
plīvoja nacionālie karogi Šodien
karogi plīvo mūsu sirdis, mūsu kopējā
likteni un mūsu kopējā brivl-bas
cīņā. . (
Ja IļetuvieSl un latvieši ir brāļu
ta^'tas, kas Izaugušas no viena šū-ŗa
eadam sākoties, Maotselunes
atstāļ Maskavu
i.
ntO toidina;
Vairs tikai 18 nedtjas
palikušas lidz 30. Jūnijam» kad
ii^eldzas apriipe DP nometnēs.
Tāpēc lai ikviens jau Šodien,
kad IRO ierēdņiem vēl iespējams
palīdzēt, izšķiras un sāk
gatavoties
tālākai emigrācijai
vai .
palikšanai uz dzīvi VācUā
Abos gadījumos nekavējoties
jāsāk kārtot vajadzīgās formā-litātes,
jo vilcināšanās un gaidīšana
uz pēdējo kuģi vai minūti
var beigties ļoti kļūmīgi
uz ASV, lai gan DP likumā paredzētā
kvote vēl nav izmantota. Piem.»
Augsburgas apg. pārvalde noteikusi,
ka tiem, kaf vēl nav iesnieguši dokumentus
izceļošanai uz ASV, jāreģistrējas
Austrālijas akcijā.
Plaši pārrunāja LCK turpmāko
darbību, galvenokārt Vācijā paUe-koSo
tautiešu aprūpi Lai taupītu līdzekļus
apvienoja LCK saimniecības
un labklājības nozares ar J .
Niedru kā vadītāju. Par revīzijas
nozares vadītāju J. Lavenieka vietā,
Aas izceļo, ievēlēja E. Stīpnleku.
If^sb^^^ latviešu kooperatīvs
pfeteicis LCK nodot preces ap 7000
DM vērtībā ar ierosinājumu tās izlozēt.
Izlozes organizēšanu lūgs uz-llllllllllllllllllIlillllllllllllKIlH""""*
Komunisms klausa tikai varai
Madrasa (C). — Prezidenta Trū-mena
speciālvēstnieks Dr. Filips
Džesups pēc ASV diplomātu konferences
noslēguma Bangkokā izlidojis
uz Kolombo, Ceilonas salā. Pa
ceļam vienā no lielākajām Indijas
pilsētām Madrasa viņš devis presei
interviju, kas pēc sava satura ir
sensacionāla. Džesups prasa, lai
ASV komunisma tālāku izplatīšanos
Āzijā aptur ar bruņotu varu. „Bez
tiešas militāras palīdzības," teica
Dr. Džesups, „visi angļu un amerikāņu
diplomātu im saimniecisko
speciālistu ieteikumi Āzijas glābšanai
ir bez kādas vērtības. Komunismu
var apturēt tikai ar varu.
IW PAUOMJU SAVIENĪBA NOSI^OUSI MIUTiUŠAVL-Tīto
MA ?tiS iKttOTElUS!*^ - irĶlNiil«1wr&AS
KARAM PRET RIETUMEIROPU
Mi^skava (B). Ķbilela vec^gada vakarā, pagāJuSo piektdien pēc
9 nedēļu viesošanās ļJnieSu komunistu vadonis Maotsetungs beidzot atstāja
Maskavu, lai dotos aipaka} uz Pekingu. Ķīniešu delei^cljai izva-dišana
Jaroslavas stacijā notika ar sevišķu ceremonija. Maotsetungu un
viņa ārlietu mlnlstrti Cunelaju pavadīt bija ieradušies gandrīz visi politbiroja
locekļi ar Molotovu priekšgalā. IzvadīSana notika ur tādn goda,
ka ari ārzemju preses pārstāvjiem radās iespaids, ka Jaunais Padomju
savienības un Ķīnas savstarpējās draudzības un palīdzas ilgums Ir pirmā
vienošanās Padomju savienības un kāda cita komunistiska režīma
starpā, kur abi partneri šķietami vienlīdzīgi, tiesībās un norimlbā.
Jauns protests pret vergu
darbiem Pad. savienība
Ņujorka (F). - Cilvēku tiesību
aizsardzības līga Šinīs dienās iesniegusi
Apvienoto nāciju sociālai komisijai
jaunu protestu pret vergu darbiem
Padomju savienībā. So iesniegumu
parakstījuši 4000 bēgļu no
Krievijas, kas personīgi iepazinušies
ar koncentrācijas nometnēm un piespiedu
darbiem. Protestā norādīts,
ka Padomju savienībā miljoni cilvēku
ieslodzīti piespiedu darbu nometnēs.
Tūkstošiem padomju pilsoņu
MVD apcietina katru dienu, lai papildinātu
lēto darba spēku. Iesnieguma
beigās cilvēka tiesību līga
apellē pie UN kaut ko darīt, lai izbeigtu
ļaužu verdzināšanu Padomju
savienībā.
ASV militārie atašeji
nedrīkst bez atļaujas
izbraukt no Varšavas
Varšava (D). — Polijas valdība
pagājušās nedēļas beigās izdeva jaunu
rīkojumu, kas pilnīgi ierobežo
amerikāņu militāro atašeju kustības
brivību. Rīkojumā norādīts, ka
ASV armijas, flotes un aviācijas mi-
Uti^ais atašejs nedrikst atstāt Varšavu
bez īpašas atļaujas. Ja viņi
vēlas apmeklēt provinci, tiem vismaz
trīs dieivas iepriekš jāpaziņo brauciena
mērķis, maršruts un cik ilgi
vēlas palikt ārpus Varšavas. Amerikāņu
militārajiem atašejiem tāpat
aizliegts nodibināt UeŠus vai telefoniskus
sakarus ar poļu armijas pārstāvjiem.
Šis rīkojums atgādma
Kremļa rīcību, kas jau 1948. gada
aizliedza visiem ārzemju diplomātiem
bez īpašas atļaujas izbraukt
tālāk no Maskavas par 50 km.
Maotsetunga aizbraukšana no Maskavas
notUca, ķīniešu Vēr^ gadam
beidzoties. Sestdien pēc ķīniešu kalendāra
sākās Jaunais Tīģera gads.
So dienu Maotsetungs bija izvēlējies
kā sevišķi zīmīgu, lai nobeigtu savu
ilgo ciemošanos Maskavā. No ārzemju
korespondentu ziņojumiem
redzams, ka tiklab Maotsetungs, kā
arī viņa pavadītāji bijuši visai apmierināti
un šķīrušies sevišķi draudzīgi
un sirsnīgi. Maskavas garnizona
izlases rota salutēia ķīniešu delegācijai
abu valstu karogiem greznotajā
Jaroslavas stacijā. Pirms aizbraukšanas
Maotsetungs Maskavas
radiofonā teica atvadu vārdus: „Kat-ram
tagad jāatzīst, ka sadarbība un
vienprātība Ķīnas im Padomju savienības
tautu starpā ir neiznīcināma
un nesatricināma. Sī vienība
garantē ne vien Padomju savienības
un Ķīnas nepiedzīvotu uzplaukšanu
nākotnē, bet tā ir arī nozīmīgs posms
visai cilvēcei. Maskavā paraks^tals
(TurpinSlums 8 Ipp.).
KONSTANTDfS Pl ^
igauņa tauta ik ī»dtii ftliimē Iri
sava plrmi un i ^ U i vaļils preii-denta
Koiūtantlna Pdia dsIŅtoiia
dienu* SogiUi, 8S. vilstf tvilka 9U
cerēs dienai priekivakari, t l februāri
paiet 76 gadi, kopi dalmli K.
Petss.
puļa, tad igauņi kā somu-ugru tautu
saimes locekļi nav mūsu astais*
radinieki Un tomēr — Isl vēstures
sprīdi — pats Dievs k sasaistījis
Igauņu, latviešu un lietuviešu tautu
kādā dtā brālībā, ķas nav miszāk
stipra un tagad ari vēsturiiM ne
mazāk nozīmīga un lieh par latviešu
un lietuviešu dabisko radniecību.
Starp diviem pasaules kariem, atbrīvošanas
cīņās, laimīgas neatkarības
valsts dzīvē un triju Baltijas
valstu bojā ejas traģismā uz mūžīgiem
laikiem trīs Jaunas nādjas ir
rakstījušas Jaunus likumus, radījušas
Jaunas saistības un Jaunu draudzību,
ko nevar vairs citas varas
grozīt. Igaunija, Latvija un lietu-va
visas kopā vai — neviena no v i ņām.
Tā ir jaunā politiskā realitāte
Baltijas Jūrss austrumu krasti
Vēl tagad Baltijas valstd un igauņu,
latviešu un liltuvleSu nādjas
visbīstamākajā kausēšanas laikā,
kad Kremļa sarkanā roka šīm trijām
Jaunajām rietumu nācijām izrauj
baltiešu sirdis, aizliedz dvēseli
un to vietā grib Ielikt akmeni, kas
TALLINAS AINAVA
Priel^plānā „torņu laukums** ar soio pilsētas torņa valnL HUāk re-diama
Olevistesbaailca^kas var lepoties ar aogstiko tonil Bro^ (154m)
tās ierautu aizmirstības «IviriĻ
igauņu, latviešu un UetUvldlu vidtt
ir tautas diarblnleki im pdUtlķi, k il
neattaisnojami poUti^ romantīš»
mfi sapņo par otro Igaunijas, Lat?
vijas ūn Lietuvas valsts atjaunošanu
uz tiem pāšim pamatiem un ni
tām psišām satversmēm ki 1918. gidā.
Tā Ir nerēķināšanās ar vēitii-res
reālitātēni un spēlēšanās ar d6|-
vielām ugunsgrēka laii^: igauņlņt
latviešiem un lietuviešiem draud bojā
eja. Nav tisisniba tiem» tei
ka, ka mēs pail neko vilrs i^vi*>
ram darit mūsu dzl^ribai vai nivM
izšķiršanā un ka tā atkarājas vli«
nl|^ no lielajām rietumu demdcri-tljas
valsUm. Sfids viedoklis slēpj
nāvīgas briesmas, kas mums Jānovērš.
Igauņu, latviešu un Uetuviešu
vēsturiskie likteņi v«idotl ne ar
dtu tautu vai valstu cēlsirdīgu H -
lastlbtt vai ar selta un sudrabi
naudas gabaliem, bet gsn cīņā. Ari
t«ad mums jāiet diņat ceļi un tikai
cīņas c^ļi, kas vienīgais liesls lamM
brivību un. valsti Bet kā Lietuvai^
tā ari Igaunijas un Latvijas vMu-re
divi tūkstošu un vēl vairāk gada
tecējumi Hedna, ka sirmajā senatnē
Iegūto valstisko neatkarību visat
tris baltiešu tautas zaudējulas tikit
nevienprātībā un savstu^jos stri»
dos. Liktenīgs šajā ziņā ir bijis 11
gadu simtenis igauņiem, latvieiimn
un UetuvieSlem. Tas bija gadu ^ni«
tenii, kas deva visām trim tautām
lielus politiskus un kara vad^u%
ķas gribēja un varēja nodibināt neatkarīgas
valstis. Bet to vttēja pi«^
nākt tikidi visām trijām tsuti^ IKK^
pi ejot PrttiniAs, ismantojol no»
devību tm i^ttt, ii^titlioi bril^
li^lldoja kaimiņu tautas» un H i
'laudŅa^'
II. g. s^ ^psfdeduii UbieSus mpifi»
Uāvuii daļu no latgaVeņk vldeH
Mka nostipsinitles Igauaiņi, īiDit-dojot
igauņus ar latviešu dlt&tt^
par ko mums vēstī Beverinas dite-doņa
teika. Vādešu pusē {oet savu
tautu cīnījās Hbldlu kungs Kan-po
un palīdzēja 1217. g. kaujā ļ^a
VOandes vādešlem sakaut igauņu
vanemu (vecāko) Lembitu, kas 1«-
Šķlra Igaunijas l i k t ^ uz daudziem
gadu simteņiem, un šīs kaujas ēna
krit vēl šodien uz Baltijas valstu
likteņiem. Sākot ar 13. g. Amind^
Igaunijat, Latvijas un Lietuvas
vēsture uzrāda ļott lielu līdzību savā
norisē im likumībā. Sl vienādi
norise noveda vlsaa tris Baltijas
tautas pie 1918. g. valstiskās brīvības.
Kaut ari Lietuva proklmēja
savu neatkaribu 16. februāri un
Igaunija 24. februāri, abās valstis
valdības varēja nodibināties tikai
novembri, kad dzima ari jaunā Latvijas
republika. Igauniju proklamēja
K. Petss, kas Ir arī pirmās
Igaunijas valdības prezidents.
Ari Igaunija pēc valsts proklamēšanas
smagās atbrīvošanas c^at
pret Padomju savienību un vādešlem
izcīnīja Ieroču brfiUbā ar Latvijas
jauno armiju; šo ciņu rezultātā
Igaunija un Latvija 1928. g.
noslēdza savstarpējo aizsardzības līgumu,
ar kuru noteica, ka abas
valstis briesmu gadījumā pret kopējiem
Ienaidniekiem cīnīsies kopēJL
No šīs leročvi brālības vajadzēja izaugt
ari politiskai brālībai ar Latviju
un Lietuvu, bet to visu Baltijas
valstu neatkaribas laikā nepanāca
Baltijas valstu nevienprātības
dēļ. Šīs nevienprātības dēļ mūsu
tagadējās dēšanas un upuŗi Ir tik
lieli visām trim Baltijas valstīm.
Igaunija ir mazākā no tām iedzīvotāju
un territorijas zJņā, un tās
upuŗl tagad ari ir vislielākie.
Igaunijas valsis svētki ir ari mūsu
svētki. Mēs priecājamies un bēdājamies
viņai līdz. Bet šīs Jūtas
mūs var valdīt tikai svētku dieni
Mūsu ikdiena lai ir kopējas cīņas
un nākotnes kaldināSanas lielā un
vēsturiskā saistība, kas mūs nekad
vairs neatbrīvotu vienu no otra.
Mūsu dzīvība un nāve ir kopēja, tādēļ
ari mūsu nākotnei ir jābūt kopējai.
Igauņiem, latviešiem un lietuviešiem
ar jaunu vienības garu un kopējiem
gara un uguns ieročiem ir
Jācīnās kopā par Igaunijas, Latvijas
un Lietuvas brīvību — Baltijas savienotās
valstis.
Elagu Eestil
.1 • J :'^JM
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, February 22, 1950 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1950-02-22 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari500222 |
Description
| Title | 1950-02-22-01 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
^•^^|v:;->;v V,;:
f•.<.^;;^v•^^,;••:
[iMO. g- 18. februāri.
I VAKDOS
ļieselbiiigās Sēdes nar
ligumu ārlietu vi-
>hdonā nolēma pār
•"dz 1. martam. Ofil
^zsakās^ka pagai,
au i z i ^ u Vienoties
tefienību. Austrijas fu
preses, p^^^
vi^S netic sekmīgām
?udžetā šim vajadzi-
§jis nekādas sum-floti
nolēmusi
l^ievēŗojami palielinSs
fv^ nekad neatra-
'"'^15 kā pašreiz, par-j
opozīcijas vadi-
S l i ^ . Viemgl dras.
glSbt valsti. Dien*
fl^^ pj,:
nemieri. No,
iti un civiliedzl-ičnalēs
pūUg izlau^
l^oa. aizdedzinājis.
" Udnu^inai
vairāk*
. Tās nāku-i#
jia«. Kādsčetririo.
iegāzies Lovlandes
«res jau tuvSkS
Pa.
uda. Speciā-iiii(
ma bruņticepu.
: Jlfa^argā pret lo-l
l ^ tērauda.
ciņa
parla-de^
putāts Mauro
IĒITI^JI^ pre.
ar pārS-Izdevās
viņu
kas Strādāja Ste-par
spiero-cietu-piesprio-poļu
līdz-nSvl,
bet
•mtiža ieslodzij™^
Idlientāla
ir amerikāņu atonv
Ul Va-svarlgSg
jfbu Uzņēņiies tikai pa-ļtokipr^
de* ;
Džor- 1
^flkaidŗdja prezl-iejs
ieradās Bal-īl
tKŅiicittātu TrOmenu
stājam amatam ar!
māļi.
ildes rieta es viņus iz-
^ \pāv»8ts Pijs XIL
iolieģušl atstāt telpas,
ioiehces pagaidām at-modernākos
turbo-
[pašreiz būvē Zviedrija,
ļa Jaiu tuvākā nākotnē
lodemo ^iznicinātāju,
ātrums sasniedz 1500
ķicinStāji apzīmēti ar
Iri tos sauc par lido-simts
vāciešu, kas
^ no koncentrācijas
omļļi joslā, ar lidma-
* VBerlini, lai meklētu
^tumvācilā. Viņi bai-ipciettnāšanas.
Rietumvācijas ļprezi-ileisu
plānots pagā-ņdvembrl,
kad viņ§
ibveru. Policija apcie-
:Hansu Bddenštabu no
kas ieradies Hano-
LH izgatavotu sprāg-
VSču kriminālpolicija
enštabs ir psīchiskl
mijas un aviācijas
BKS savukārt piebilda,
iu&trumos stacionētas
« |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-02-22-01
