Bavarijas Latviesu vestnesis, December 13, 1950

              piotHta, It kā ameri.
«-"M padomju UdmS.
AtDildM rakftfiviņl
pieteikti tm notiek nS
4jSī(»ia>rI Bonnn neapmekik
mm firtietu miniftrtja, HoS
•-^^ f pmekļējumi lakara aržt
VOingtoni tagad i S j
ŗrikajfi laikfi BeviS v l uS
ļaunu termiņu.
I loniden atrodat brita
\m ainardztbat m i n u ^
nļiv kolalmrantns ar IM
noMtoUfi naclonfiu sapS
i«ļ likuma pamata notiSu
ilgiem VBthi aUalīt vai
'-^eitof fodua. bet UkuS
J i ^ t t J f ^ d i i ^
tleaaa aoSjuSaiļ^ ^^^JL^^* F «ai un ap ,10.000 ar dažfldiem
iiotleilte Videfti vaiti
5«wiiS5?tw!^t4S3
jy<Wi atbrlvotlun nSl
alituretu
4^11*. ^^jjg^^j ^ « «n
_a fļ^lega vUnl. k&
i^LSP^i^ dāņu
iiMtftdei. Pfidējai3S
.oftii ierodotiea n e S
IM laivu un citu peid^
M . f o Vācijil, p a d S
kjMt#t«Juia»,: ka tai ue!
^ ; ļ P i e m Utarp tiem
P|Sf |?^ftu miniitriju
BnmdSSrpoUcijā
I «etŗua gaduf ek-
.k«li^ •tiožpž^attiJiifPkva^m"*. j^SUdedvaull*i
^ la^^
Wtim un Cetrim toklm
i viena pret otru. Jaun-
Jlin Jkai dažai
llnef ipdea« nakolo v».
JiaifM'padomju
i * Jf^iatnef orga-priekliSdii
Honekera
ipeiam ieradliottea
no viiam pasaulei
diļejleija leraduii%9e« f_iiiWiu valcHbu plUtSiatu
ļaikft Maskava depo.
litodaUkteni. a
^ftaelonlto ktavini
tagadajiem ttJn pa*
SpCki aptveri Mivai
rmai un vienu tankur brl-
H» Ma vaJadiIgai 18 ki|;Ear«
irāļt'Akitoii dUvoklU, ^
patvertoei A8V pa- ^flOm alaiardilbai dnlani*
1 ii01Q|Min piepraiUml'ldn-*
"'•^u dolāru.
neiaii, ]a v ^ irnh
iriļaa viaanldF'lidi
iniii j M telefonu Udi ^VL*
ndruot ipi»Diaiu apiar-iļdente
atraitnii.
luīi UdmaUnai katastro-kur
nogfiaitsiei kfida
•iiaksmei labMrlbas Ud-
III « i M d ^ ^ ko
ļ^^go^ BaMonai ataciiiui uz cirkui
l p » ^ tte iebruka sakņu vel-
' Mim veUeala īpašniekam
SiOtteMJa vliua kartupeļu
MluļdnindiH Angliii p6e kBdas
" " " " " a p p r e c a s dauds ble-
^^01 nodarbinātas lon-
^ itetistikas publicēšanu
itta«a vtroJama ļoU dsiva
Ma Jaunkundžu darbam.
i iUnuOča, ko Zviedrijas
tia Koreju, ieradusies tur
fViedru preses ziņojumiem,
' SrsUem jastrtdft fan-
1» operācijas vlenS
naaaot Jii|[^tl% retums.
^^^ni*vfirSs šaut Hambur-
» i w i ^ ^ r pa divi politistiem ivi^/mm pistoU. Ii!dz šim
' katram piektem vācu
. Iriekinieks ģenerālii
P^^Jel atstāt aktīvo dļe-
^ Jakoll gada augusta paies j r H ^ ilgās amate pilnvaras, KJ
\imm^ Bredlijs veļoties tdM
|ļif5f|,ļbet ieH>ejams, ka viņam
w^^i X<$esona pleteei Irllatu
i:iSi»atl N«wsweek min agrāko
lĀSnaļ administratoru Hofmanu,
l viņa he visai stiprajai veselībai.
^TQ»Bterii paies februārī atkal pļ»-
doties ui Japānu un varbūt Koreju.
inisSti bandītisms bīstamā mārāple-
I Pad. savienībā, raksta New8wcek.
, . , — 4 radīta pat īpaša medaļa „par no-
MIņlem publftkāa'kārtlbas sargāšana",
ļfo pieSklr par sevišķiem sasniegumiem
kiiminālnotlegutou apkaŗdtanā.
JtAi atikavltik s: amerikāņu tenku sfltl-tumus
Bemiiejl kas paredzēti Janvarf, g ;
C * ^ J ^ * * % «n^^nājumu organi«J
jatetfu jļtreiku vai citādi sabotēt tanku
Ipieaidtv- • JS^Jf'ifmim paplašināšanos Indo-f
M . vēl šo māņesl paredz Vašingtonas
Hatpŗitējl. Komunistu vadonis ^,,W^^Mmi)oi\ei laika apstākļiem,
ofensīvu.
|m « k i ^ ^ apcietināti 100 in-
Bombeja^ provincē.
,^|lķeih|l^ k ^ pa Helsinku parkiem
iiitafil^ rdbeklu kontrabandisti, kas
Ipr-tSlōO markām «interesentiem" tur-
U| vietas ieffllrcina porciju heroīna.
, _ J U ; pret kontraban-f*
1
ffublisber and Editor: Valde»
mfirs tambergs. 8chwabiseli
Gmiind» DP Camp ArtiUerio-
Kasame, Pbone Scnw. GmUnd lisa. Priņtier: Remsdruckerel
Hārtei * co. Schwāblidi
Gmund, Paradiesstr. 12. Publis»
bed twlce week^ arculatimi
tt4IN».8ponsor-inteniational H « -
fugee Organization. I-AārmK NEWSPAPER
- ! I
Vai Korejas konfliktu Pēc ptaMfilni
sarunām atrisinās miera ceļa
• | | W B | I I I M I
UMprtdhi nobeHuiil Moli I H S S ^ H H ^ I I S ^ .
AttMtļks «imrdiIbM ipCkn imMoiul « . miaM^UmS^^M
M UetoiMn Trflmau iCRrim Infotml» I ^ n i H i ^ valOta. išim-dieta
Betof
VH srBn nsLAmmiin NO nusiEinfA^MimAAimiDSiBAi
umiA aoiiĻM NO naiM -> raoNOA pj|iBAin>A m r t iv
kOUIAB ĶONFLOtfU UKtlUtt H U U SAMNSS
iht.itļemmttOnMniMBtanilfc—• M IMMI hliufciiM «a
flmātbma ld>M. tan tmUm ad hUntm. it^H iiHiHU|wm Itļligil-ttaUsuMtite
īm Miim m^n»miļwmiwmimm0i^
•MMnit ttkm Mļi. CUkIvMk
«Un Javnita ir M U M flnlivh Ua, kM MMi, U Tītām rtpiH
Kvnŗ It nWi vrMdUknMi ĪMflIkto M « M M ^ M Wm mM»
CNi pie I>9«IM Ufk Udīt iHHr» um «nH
TM». M MTU pnn pnnl M I I M M I I ^ « M I UN IMI Hm »M*
« I * jMMJnm KtrUtUMn nik|M «MlnMM I M b m LMNtHii^
iu. PMaoj* WTt«iribn> laUMM m f k i ^ ^
Abi valstsvīri pieņēmuSi desmit
punktu programmu Eiropas un Aii-
}as brīvo nā(iiju aizsardidA)&s nodro-iinēšanai.
Bez Jau i ^ e k i minē^
tiem punktiem šai progranuni pa­svītrota
abu valstu politikas aaska-
Doiana un domstarpību novēršana
Dajadie uzskati Ķīnas uzņemtah$i
Jautājumfi VŅ nekfidā gadījumi
ddkstot radīt domstarpības dttos po*
Ut^os v^ militāros JantllUmos.
Formozas problēma Jflatrli^ bez
miUtāriem līdzeniem un ievērojot
Pacifika valstu iedidvo^Uu intereses.
Sep^tais punkts paredz tūlītēju, visu
A^antika pakta valstu Ticību un re-
Uu^ piedalīšanos! Atlantika vienibap
Itiprinēšanfi. Stipri aizsardzības sp^
kt inepiecieSami, lai novērstu laqrft
draudus Eiropai
Piektdienas vakarē EtJjs devis
tSlfik uz Ņujorku, kur apspriedēs ar
VN ģenerālsekretāru Trlgvi U m
pilnsapulces prezidentu, bet sestdien
līdz ar saviem pavadonēm ieradis
Otavā, kur, artf^ol, Ipi
nerēli^bā i^tiditi
mam, aiNipri^dii i r IČatiitoi^iid
s ^ prezidentu Sen LofensU uh viņi
valdību. Etlija ziņojumu par ap*
spriedēm Vašingtonā Kanādas kabi
net^ Ulņēmis ar lielu atsa^uclbu, un
Sen • Lorenas preses pārstāvjiem iz-teicās,
ka apspriežu iznākums ]auJot
Kanādai raudzīties ar paļāvību nā
kotnē. Kanādas valdība esot pārlie
cinata, kā UN neatstās KoreJtL Abi
ministru prezidenti pārrunāja ad
Kanādas ciešāku iesaistīšanos rietu-mu
aizsardzības spēku i^eidošanā
Sekojot ASV piemēram, Kanādas
tirdzniecības ministrs noliedzis eks
pdrtēt preces uz komunistisko Ķīnu
Koreju, Mandžūriju, Honkongu un
Makao.
Pēc apspriedēm Otavā Etlijs izli
doja atpaka) uz Londonu, kur pēc
preses intervilas sniedza pārskatu
valdībai par savām apspriedēm aiz-
JQrā. Ang]u laikraksti visumā ap­sveic
Trūmena un EtllJa apspriežu
iznākumus. Dallv Herald norāda, kā
lielākais panākums neapšaubāmi esot
ceļa iezīmēšana uz mieru, kaut gan
panākt vienošanos ar Ķfnu ^ebOšo
viegli. Nosodot nesaskaņas Ķīna
Uzņemšanas jautājumā UN, Man-chester
Guardian atzīmē, ka komu­nisti
būs vismaz skaidrībā par to,
Latviete
200.000. DP uz ASV
M m m (ab). --^ PagiJuMa*
ses^enaa pēcpusdien! Brteitn-bāfenas
ostu atatija un os^ ui
(ļ^ujorku devis tvaifamis Ckoeml
Sturgis ar im DP lzet|ot|jiim.
Viņu vidū ir ari pic kirtaa
200.000. DP| kas iec^o fiavtem»ta-
Jāa valsUs. Tā ir 37. f y . liivIeU
Zinaīda ļupe ar aavkm tetriem
bērniem U g. y. idmundu, 10 g.
V. Richardu, 8 g. V. Irēni un T
g. V. BlifgMrilttt. Supet Vira pm»
di|betviabpid«i,lnŗi*
Kmigiiillt iuMiirt pfam» w
kipiaitta m kuģa i^pivftica ļļtotu
basnicaa ofMdiidiia IICWlS^
dzot ^eduB. BIml
ņēma pinnās Zlemsvēlku vtHta*
Supea ģimeni ceļi pavada IBO
publiskās informidias da}M pir-sti^
a mm mm. Ņ U J M M , ^
kņģi gaida ierodamies i i . vai
decembri, Jubilini*^ apiveiklani
piedalīsies Ņujoricaa Dp komiai
jas uc. organlzidju delegitl
No General Sturgis 1300 pasa
žieriem vairik ndci simts ir lat­vieši,
to vidO literita X Biēolls,
Pasaules TMCAa darbiniece E.
Kraule uc. PlaSiku rakstu par
200.000. DP sniegsim turpmāk.
Kā zināms, arf 130.000. DP bija
latviete — 15 g. v. Da^ Eperma^
\ie. bet 100.000 lecfloti^ bija
igauņu lauksaimniel».
Bauam ar Mao delegila ģen. Vu
notikulaa vairikas apanriedea, kmU
pirrunēti vddi Korejai koi^ikta
atrislnijtoal Pēc trešis apspriedei
Itau izteidU, ka PMnga rOpIgi pir-bauda
13 valstu iesniegumu par ka­ra
darbības i s ^ i i ^ u un 3i. paral-lelea
noteikšanu par pamiera Uniju*
Vu neeaol trids, uz kidiem noteiku­miem
Mao botu ar mieru līgt pamie­ru,
bet no dtiem avotim dņo» ka
tie bOtu — Mcingas,pielaišana UN
un jau minios ^Uto aarunaa. Hau
aivu miidju turpina, pastāvīgi uztu­rēdama
kontOito gan ar Trigvl U
gan ASV d^gidlu. Tipīt jtodUii
^tnia Pddngi eaol paitMioi aika-roa
ar Ipriu valdību. Bau ^ t
etea. ka nav optimiali, bil eer us
lietu miemlKgu atrldnijumui Pir»
?i|nim Indija nodevu^ iri #iri4tt-kurnu
par Ipalaa nettriSaa ļoOu r i -
dlšanu KoreJi.
BBC kemen^ļtora fvitdienii rtinih
r i noridRJi I» Hefo iarant p t l ^
likumu tm pMnAli. M l i
tieksmea pēc sakariem ar padomju
^irstivjim^
Pēdliia dienis ū^tavē parēdlļu
šiea luri abu RIM^U p i n t i l l Ziem^"
kmjaa ^>ēku pi^itoidca fptii uz­saukumi
aklnijNi puliiitoua abput
3i. paralleld dņu turpiiAt ar v «
Ueliku sparu, 1o jam umra ptt-nlgl
drola.*'Dtofiftdkon4ti PfluUmiā
n savi zemē lialudInUia kmm-vddl
un lida maiilt baiaa, vai tikai
tm negrib viņu i m i i l Uktiņ^
Ziefi#coi«]Mtt l i b r ivildta aino­ji,
ka Koftiis rMintnu fnmti pa io
laiku aagOstItl, krituli ivai IevatnotI
itMOmivIni* flmrpb i. Ipi^)
noiae
bet lietu attīstība i m i t atkarīga
v t e i ^ no paša llao iatttiflanj^.
P ^ dtim ziņim, Ifao aarmiiis ne-iMlHioties
ttriOc, k a m l r v ^
došot pirstāvibti VN. Via šaJI kom­pleksā
savi veidi zlmlp var būt
fakts, par ko zlņoia Mlndienea rai­dītais,
ka ķiniešu deleiridia LBcsak-aesi
Joprojim ndzridot nMdaa
Ti tielim bOa flira, i t e i l i Mi
p i i b i i i i pttauMļ aptiMI"
vidBja l i i o pua m i ^ i V l m Mi»
cjhma ptri llaadiftfi^ ~ ~^
refi, kDT VH mtķ
m . liikartOfs tei
poikiu iteMi Bft
• I N B PMaoli kopi mi
pnn, ungi sijtitBOt
Utt{tlto brīvību ua w
IMDM, ks H
MB bita rtkimt v l lm
BUt tMiOlM pHoU'lnbt tmm
vim mimin. b S « r p £ ^
kam vtjadriiti no MRM
•buMt vai vtaMi alvW
bjrtd atndlt KoNitl, batail^Mi
w ^ nottiM*uititaii IK rtaivļMl
^MMrlIti Tu ifnMnnļ W)s 'fp
•yatl|ilt viņi par k«tr«
littu namd» tā, i«l taintfbt idIlilM
vbia puil: Koitla JUittni, t»
aartano ļimi. btaia agreaori
mdri^Htma Porami un
avintflriibalitttilaa.
Sit argum«itl nav fauni, un mii
tos labi pislatem aolfidKavM tlM$m
jo t i ar iomu, biMalUi pmm *^
mbiMittttt agrieUo lipil ļStaili it*
talaDoki mtmiln
jlmun vioa ItvilkiMV
n i k U . tt U Mivtt
KUI otra auvMBim
Idnit aarkanalim
( vM ptaBi
piMnjii
diii tautas im vaMli»
m
i H V M a i p l i | | i i B A B # r^
tOita ne vien V i ^
iff visi d^ jauti}uiiii;&
ataiplbia rietiimii tel^nM^
10. IConMtnciL ) l mk
ēmu 1iiriā>aliitridiimip(^^
diptomitiskiji c ^ Tipat nolemti
Pir Pirizet ^piprMhi reaniltitiem In­formē
Bietumvidjia kandeiu' Dr.
Adenaueru.
Prasa ieročus
eiropiešiem
Mliielieiie (md). — Čediu nadoni-lā
grupa Vācijā izdevusi uzsaukumu,
kuri atgādina, ka pienākusi Eiropis
izšķiilgā stunda un _ka tādlļ šai
kādas'konsekvences izraisīs 33. pln^-^bdesmu bridi visu Eiropas nādju
tuma grāda pāriešana. Apspriedes piederīgiem, kas mīl brivibu, Jiap-
80MU KOBiOmsn PAIiDZmA
TAUABASKBin
niMM (tp). Somijas valdības
krizt Ievelkas garm^ jo nupat sa­brukuši
visi rnēfinijumi nodibinit
Uelo koaUdju. Btmi, ka patiesais
iemesls tam esot komOaiiitu pirstiv-lu
Mertaa KOsinenas un VlUes PesI
koalldjas pirstfivju apapdedis pi%
tefktis lielis prasības ^ nodot ko-mOnistu
kontrolē iriietu un idcfile-tu
resoru. GrOUbaa lAMneU aasti-dlšani
radušās ari domstarpību dēļ
starp aģrariešlem un sodildemokra-ttm.
Pēdējie sevišķi asi vēršas pret
tapt^jis valdības galvu agrārieti
Kekonenu, kam ļoti spēdgus uz­brukumus
raldliis agrākais sodil-donokratu
līderis Tannen
skaidri rāda, ~ deklarē vairāki laik­raksti
— ka komur' •'em nav izde­vies
iedzīt ķili šim vSV un Liel­britāniju.
Tāpat ar t idarijumu at­zīmēta
politiskā un militāra sma-gumpunkta
novirzīšanās uz Eiropu.
BBG komentntors svētdien iztei­cās:
apspriežu iznnkums skaidri rā­da,
ka briyā pasaule Ir ar mieru no­kārtot
konfliktu miera ceļā» ja vien
to gribēs Ķīna un Padomju savienī­ba.
Sf brīvās pasaules nostāja to­mēr
nekāciā ziņā nenozīmējot piekā­pības
politiku. Tāpat nevarot ap­galvot,
ka abu valstsvīru sastapšanās
būtu atvieglojusi pašreizējo starptau­tisko
krizi. To varot panākt tikai
Maskava un Pekin?a. Trūmena un
Etlija vienošanās gan nozīmējot bri-vās
pasaules apvienošanos pt^ ig*
resiju.
Ārlietu ministrs Ečesons kongresa
ārlietu komisijā paskaidroja, ka Trū­mena
un Etlija sarunās nav lemts
par 'Jautājumiem, kas komunikē ne­būtu
pieminēti. • Viņš pasvītroja, ka
piekāpības politiku nekādā gadiju-nifi
nepiemērošot ne Āzijā, ne ari
kādā citā vietā pasaulē. Pret spēku
varot vērsties vienīgi ar spēku. Va»-
šln^onas konference izdarījusi brī­vajai
nasaulel lielu nakalpojumu.
liecina sava eiroīrfski nostāja. Uz­saukums
aicina uz siprašanos, iede-tlbu
un vienprātību, bez tautību un
ticību IzSķiribas. Pagātnes netaisnī­bas
un sitīāi Jāaizmirst, lai spētu ar
ieročiem rokā aizstāvēt apdraudēto
Eiropu \m paši sevi, jo Eiropai šo­brīd
Jāpaļaujas galvenokārt uz pašas
spēkiem. Cechu uzsaukums tālāk
brīdina no bojšcvlsma, kas atzīst vie­nīgi
varu, tādēļ Jāapbruņo visi rid-bā
esošie spēki.
Kāpēc krievi iekārto
Udiaukus Tibeia
itiiiin niilHi MMfi
liSM • (MM nrNRt
HrmikiMi
Bona (fm)—*Itatu telegrāfa aAen
tūra ziņo no Bemes, ka grupa iKrilu
Eiropas ārstu un juristu ierosinās iz­sludināt
Svdd un Itāliju par ndtrii-lu
patvēruma joslu visu valstu pil­soņiem,
kas dēstu iespējami atom­karā.
Projekta r^les kādā mediķu
un j u r i ^ sanāksmi Šovasar Bmē,
un to tapd iesniegšot UN un Sterp-tautlskajam
SK. Saskani ar plinu,
visas nidjas būtu iiakina kara ga-
(fijumi respektēt šis Jodas neaiz­skaramību.
, . « « u . . * « . . . . ^ . n . H v , u . u u . ļkln^ā
Franču prese Vašin^nas komu-ļngi būtu ««aidri f W » r t y y ^
. nikē uzņēmusi ar dalītām jūtām, tālāklitejuimim i i i
Ijļhderi» (mr). ^ AtiaucoHea i »
iuform^em avottem, New8week
sniedz teoriju, kas i ^ d »
interese lidlauku ieAoianii Tfbetā.
Padomju aviācija v« nespēka tikt
galā ar visām p r d ^ i m , kidas ra­da
lidojumi Mos «īgsturoos. un t i -
dēl t d radot griltlbaiHimili}upār-J|,erkuI<»es,v^ un ll<^gu kalšu
vākšana atiip Ŗbm im Intfju. V^ļsUmniekidn. Plina an>alstltlius pa-būtējam
^^eoam I»«t iņdi^ tā­dēļ
patonitt a d i d l i i bi»»
Grotevola prieb-likumiis
sak Aemt
nopietnu
Binaa dpi - Saimri i r a^viia-noa
par Vidjis milUtirizidiia
jautājumu un notikiaiilem Kotēji,
vicu pdltlikis aprindis vērojama
tendtnct lAkt ņemt nopletnik (kfh
tevoli piedivijumu dUHnit vienotu
pagddu vakinm viad VMjaL Siku-mi
likia, ka Bonna io pMivijumu
vieni rivieni noraidīs a i aadidro-tijamu,
bet t a ^ pie kanderam
tuvu aprindu ooridljumiem, neiniti
piedivijumu nc^ml pirbiii^t un
eventuālia sarunas strupi nenorai­dīt.
Jo tids idis no vienas puaea
varētu dot jaunus itročus At»trum
vidjaa komunistu propagandai, bet
no otras puses radītu negatīvu raak-dju
pret Bonnai valdību un vaMl-
\m partijim lUetumvidji.
Udu sensidju vicu aprindis ra­dījis
kida CDU funkd<miri ziņo­juma
no Berlīnes, kas publicēta Siid-deti^
e Zeitung un atsaucas uz
labi inlormitim avotiem, it ki Oro-
^ l a pMivituma pitieaais mrtūl
būtu visiem Udzdiliem aizkavēt Rie-tumvidiaa
remlUtirizidjtt un ka
Grotevolam un komninijd MadEava
usdtvud darit iespitamo, lai tīnri
kajoa giKloa viņai iadevfgais aukstai
kari n^rdhftoa karstiji.
Ari Svdces prese noriāSt ka eta­pa
tdedivijuma noraidliana varēto
ra49t ptvisnim negakfftu reakdju, un
ietdc Bonnal aodomitlci Ar Io re*
dies loti safelšfta komiķei»», kas vil
m tagidit daudzus pirttdgumua.
Abas lemes, kas klimata dņi ir
ideālas irstniedbai, tad ar sUrptau-il^
ā kairttila palīdzību pirvērstu
par Jaitaretet Josfu** vidēm kar»
detuiajiem, bet miera laiki - tu-galdām
ndzpaui, bet projdrta Iz-
«^dišani nMafliušies angiu« fran­ču,
ivddeiu, italu. vicu, austrieša,
b ^ un viiriku dtu Bropis vilstu
tmH imjoriitL
VISUmCAMĀKAIS VIBSfl
latvis trlnidlnk»ka mītnē
ir laikraksta
UlfVI J A
ihŖ M IMi tinpšŅi, ffiut0fļn
i d t i k i l ma IIļi Slliamiii to
pfiļžjri mmm: - ^^^v^v - ^1*1^-?
T^ viiu iWiiiy«iiii t i^
nH vilri, % k ^ ^ britiafiņa tm
PfopigiMbi ioroa. nmm mmm
pirstdgtl ne par brlvii; piaaulii
morind «js^noa, ni aauchuMB
pie glibiņa isHipmii, kaa iinia
^^n atskanēta no dandzim pmļim,
Kur briVaid pasauld k i viaMdļn vī­ram
un tis aabiedriakai domd k i
neaaMdnimam valnim vijadieiji
oe!ti#f pretim fiekaunlgiilam iK^ldr
nii«i««itm. tur sildb miņiiinii us
vl«»'- un «^letilfaiiia ap itOritm pie
glih ^x io art diudd l^fopas rietu­mos
un britu aatla Mjula lemi d i -
«am zem aavim Mtim, ki M *
digl davenajfls MIndtenas die«a|.
Kaut tikai «ira amerikini nasļ^rte
spfiities ar atnmHumHu un pasaukb
ugumgriacs ndettt vali!
Bedzol v i l palikuio Eiropu viļu-mi
saguntfu un tis i^^^^drlskn do­mu
sadcaldltu, un baklldamies. k i ,
ASV to vaiftu dimirit, ar visu sa­vas
varenības vplShi un amagumlli
metodes dņi nret jauno igMUn,
merikiņus pirliednit uz VaMnģfo»
nu std^s britu nremlēfis Etliis. Uti
ti piecu dieņu llgia aantlnis df^ma
sauklis: miers Ir bcffib<s. vHā tam
r^ns tūlīt tļimaz nav jftkiriol
Lai būtu k i hnd<iins. iļwdz fomir
Mlndlenes aPtānnlanoa vairs nef^je»
liva atmodusies naiMit«!#i| sfrdtui^.
ņa. kaut ari nlrmi vt^lraf triedima
sašķobīta. TrOmenam Un EiUjam
skaMH bila ii«i«^z. dk V9»ai un
oaativfia lieta v«v«nniļititka<a fm-nerlāllms
nesauli, kas <<avu
laM izraidHi ^u datid^^at vitrae,
d^emH»M« nrT %r% yn, fii n f i i M ^ l i , ra­dis
vil dtas IMrf C M . Tāf^ - lai
«ods annēmieallem un dūIftaHam
valitsvfriemf — vini nofHna ndzi-lal
«t runtu no saviim mi^am un ka­mēr
vil laiks, d-^tfd ttlndnit H u
vis pasaules mofilM un fn«^^tiie
JSAus ndz niikērW^. kiid iMi<ii m
tlddeim vitrim tikmt t ^ i n l . ki
tis cilušis. valafftiiit it^tirtiea ui
tlkoat snēdtu oretdtlenu.
VistuHsk^ Va«n^as k o n f ^ -
m lēmumi vēl nēdēio rdd atsti]
durvis vali ad af»ieaopam vētrai ap-sauk'finfii
un ll#tu noVil**/i*tt»*««»n
mkw1^ Oili, Bet ad ntnn mH»k
oa «riblenam <rn#nvfha d»t ar to nā­šu
katram ar aiciiam* l^« kur
tas paridftos. atdna lai tt^nHna
mato tm awmi*»f^ ttuftt #^whni. ka
acretora. *sami^ n#vninf#n rtm«u
HdvaI natmild rst% «^V^m i w » * mi-ftlnidanui,
ndz mAnm^ft uz tādu
dusmu vētru, ka viņa bojā eja vjītap
ndms noviritam. Ell