Bavarijas Latviesu vestnesis, July 16, 1949

              TreSdleii,i9i
ams Underoze S l^f?- i
| | J a un nogalināja k a S *^
feo™«^^*''P^ Visos «V,,
mta So incidentu.
h,ne viena-nejitraD^JS^
raucās. Se^^enag^'J
S 8 amerikāņa k S ' *
I vācu. •poUciXaS'^^ >»
apgaitā, kad a p i S »?^
»m«irikāņu robižS* J 5 ^
i no kāda krūZ
«guni. AmeSS; S Ž !
savu džipu un^LP;*^^
)Steņa novietojamu īfJ^
ltn.Liņderozikopk„g^
ļizmanigl atgriejiāg" Sļ;
nes pirmo reizi tika šajf *
ko es paceļu galvu," sZtk
be. .,trls • krievi pitaSa^n^
i M j a u ^
vienu
1. Vieng Vairs necēlās." *
jCTlkaņi iesnieguši ofidii,
ka p?dejā laikā krievu r 2
kbieiapāniākameSS,?5:
obežu iffi vairākkārt aite
W,gan vācu, gan ameS
sargus. Armijas zlnoZ
;a8 piesardzības nedz DIM
nervu
lU. TaCu Mindcentija preteitl.
[aarādlju^ies neparedzēti 114
^ jnedēļu pratināšanas un W
acetdrona diena vlņj ton*
n bijis pie pilnas apziņai
nesalauztu gribu. Tā M to.^
ies )Ē>rāva, ,Mindcentijam izdi.
vairākas, iešļltcinSjumu sA.
iemot pailgā vSl stiprākas m
notika tiesas zālē, tas pasau*
ļbi asināms. Min^centijs „Btii«
baisnlJā, kā tas bija vajad^p
I ttefiātājiem, un saņēma mi
ta^^soļiu, ,ko pag. sestdien W
'ilģ^SkS^^peUSdJas^ to^
"lagad W ^
5S v5šti,lMindcentI]8 no p6-
ļā^ ace^tdrona un civipSna de-
^ti^odas garīgā delīrija 8t$vok«
i lieko neatceras no pagštnei^
kas viņš ir, un apātiska d2Wf«
.ā vienald2fl)a Jēž ievildei
jsļtabas kaktā. Pagfijušfi *
Iņu vēl Budapeštas cieturi
lējusi māte. Miņdcentijs, H
jse toreiz ziņoja, viņu nav pa-
Pēc tam komunisti nolēmusi
»tiju pārvest slimnīca n
^juSl uz Tipomeco vājprātīgo
irlju. Slepenā dienesta *
fomēr Iedevies taisni turiegiit
68u ziņojumu, jo sanatoriĶ
n Mindcentija. papim m
[Jumi, kādā stāvokli slimnlett
^ un no kādām zālēm sade!
[arigais sabrukums.
iekklojs pret
"riešu seR^ritisni»
;iiene (C). - W augstj
its Džons Mekkļojs Pa«. I
,pWaukāja, amerikaji Iļ
[lazinSs ar vācu f
ditājiem un pohtlķto J
\nāg sestdien ^<ļ^'S
ius7itkāaugstib5i,
»clālistl tagad nojSrieS»
vadītājus amatus ba»
Ss vācu valdībai
telojs, ,,tad tas n ,
*upScija šeit ». ^jS-i-
Santas un jaM»*. m lāS Mekķlojs Pf^«w
Iņr savu okupācijas P
ļumi notiks tiKai
Ies aparātā.
:lojg runāja angli_*>^5jt bi.
11 pirms, kara vair^g
nav sveša. Kā v«,
lai gan vķia ,5 *
ļot vācu meli,
Uciski tikdaudz. J
lā paēst." ASl« ^ n t eS
ļIst u.aieprsakdaātīsja arif ļelaj^'^
Vamerkasem«^
LATTIA
lAtvlan Newspaper
posm^ed nnder EUCOM CivU
^llfgUs DivIsiOD AutborisatiOD
ļtffiOm UNDP 196. Publisher
lod Edltors Valdemārs Lam*
DP Camp Erlangen.
ObtfStDraasnldc-Str. t Prlnter:
(nmer & Uogdieuer. Lttdwlgs-
1 ^ Kdmerstr, lō, PubUshed
li^weeldy. Clrculatioa: li,m
Nr. 74 (298)
Sestdiien, 1949. g. 16. jul.
Iznāk trešdienās un sestdienas.
Izdevējs: LatvleSu Centrālā Ko­miteja.
Galvenais redaktors: V.
Lambtrgs; galv. red, vietnieki;
M, Cullltls un X Klfivsons. Re­daktori:
A. BolStelns. Fr. IgaU,
J. Jēlcabsons, F. Krusa
Ķīselis;, H, Mlndenbergs, A.
Orols, E. Ralsters, L. Svarcs.
Redakcijas adrese: Essllngen/N..
Ublandstr. B tcL 17339.
P
U
i
ARCHIBISKAPS
T. GRĪNBERGS
ANGLOĀ
Kfi Jau ziņojām, Anglijā, Oksfor-di
no 15.—20. jūlijam notiek Vis-ptiaules
luterāņu apvienības iz-pJUdkomit^
Jas gadskārtējā konfe-itnoe,
kuŗfi piedalās arī Latvijas
tV.-lut. baznīcas galva archibiskaps
pšot. Dr. T. Grīnbergs. Pēc ceļa do­kumentu
saņemšanas archibīskaps,
lava sekretāra māc. E. Rozīša pa­vadīts,
18. Jūlijā ar vilcienu no Es-
Ungenas devās uz Frankfurti un
tad ar lidmaSinu jau trešdienas
fakarā ieradās Londonā.
Svltdiep, 17. jūlijā, Londonā Vest-fiklļEUteras
katedrālē Lielbritānijas
luterāņu padome, ķuŗā latviešu ko­pu
pārstāv prāv. E. Bergs, rīko
starptautisku luterāņu sanāksmi,
bifā archiblskaps Grīnbergs
latvis valodā lasis lūgšanu un
teiks svētīšanas vārdus. Piedalīsies
ail apvienotais koris komp. A. J ē ­luma
vadībā un solistes L. Mar-
Mka, 0. Trēziņa un M. Deigele.
No tam archibīskaps Londonas un
i|didirt&es ev.-lut. latviešiem vadīs
dievkalpojumu Karaļa kapellā, un
io dievkalpojumu kuplinās Londo-m
latviešu koris \m vīru koris
Visma»
Turpmākās dienas līdz 20. jūli- £1 archiblskaps pavadīs Vispasau-lut.
apvienības izpildkomitejas
konferencē Oksfordā, kur starp citu
spriedis ari bēgļu problēmu un
baznicaa stāvokli un vajāšanas.
Arcihiblskapam līdzi ir vairāki me-siorandl,
starp tiem viens, ko pa­rakstījuši
visu triju Baltijas lute-rlttlsko'
baznīcu vadītāji. Memo­randos
apgaismots mūsu stāvoklis
trimdā un Baltijas tautu piederīgo
tt& bazņfcas vajāšanas dzimtenē,
lidnot kristīgo pasauli palīdzēt
d)^. prļQt . boļSevisma varmācībām
un briesmu darbiem.
, J i ķ j l ^ ^ archiblskaps do­sies
vizltB<^jči8 braucienā; apmeklēs
latvl^,(ji^l2(^ centrus Anglijā un
iepazlslei ar dzīvi atsevišķās no-metntS^
21 Jūlijā LIdsā viņš vadīs
diļļvkalpbji^mu Ziemeļanglijas lat­viešu
lielākajā sanāksmē — dzies­mu
dienā* Viesošanās plānu latvie-tu
baznīcas pārvalde izstrādājusi
saziņā ar angļu baznīcu vadību,
kis' atbalsta mūsu archibīskapa
vdējumos rast personīgu kontaktu
ar angļu archibīskapiem un bīska-j^
em, īpaši tajās vietās, kur vairāk
ļatvieiu dzīvo vienkopus. Archibīs-kipa
uzņemšanai Anglijas latvieši
gatavojušies ar lielu sirsnību, viņu
gaidīdami nevien kā mūsu ev.-lut.
Iizolcas augstāko vadītāju, bet ari
ki Izcilu latvieti, kas visu dzīvi un
MVU8 spēkus veltījis mūsu tautai
to kā viens no viņas pirmajiem cī-
Bltijiem, sava misiju pildot, uzņē-w>
ea ari patlabanējo grūto ceļo-
Jiunu. A.
lOS
parla-likumu,
austrumu zem
viesojas rietu
Londona (R) - Ēģiptes
ments trešdien pieņēmis
kas ievērojami pastiprina sodus vi­siem
komunistiem un terroristiem.
Ilggadīgs cietuma sods draud ik­vienam,
pie kā atradīs komunistu
proklamācijas vai grāmatas. — Kā
ziņo BBC korespondents, šis Ukums
izdots aiz bailēm no komunisma
nostiprināšanās Tuvējos austrumos.
Pēdējos pāris gados komunistu
propaganda Tuvējos austrumos ār­kārtīgi
aktivizējusies, un koniū-nisms
rod piekritējus it īpaši jau­natnē.
Vēl nepiedzīvota parādība ir Tu­vo
austrumu zemju valdnieku
gandrīz vai masveidīgā viesošanās
Londonā un Vašingtonā. Bēvins
personīgi ielūdzis Transjordanas
karali Aliju viesoties Londonā au­gustā,
bet prezidents Trūmens ie­lūdzis,
Vašingtonā. Persijas karali.
Nedēļas otrā pusē Londonā iera­dās
Transjordanas ministru prezi­dents.
Arī Irākas pavaldonis emīrs
Abduls Illah ielūgts Londonā kā
angļu valdības personīgais viesis.
Sie „ķēniņi no austrumu zemēm"
tiks iepazīstināti ar angļu un ame­rikāņu
karaspēku apmācību, lid­laukiem
un moderniem kara iero­čiem.
V
izslēdz no baznīcas h
Idiba piedraud sodīt katoļa gandzniekus
(D). — Oņs batoļa tonlcas m komOnlsia stanA les&-
Jaimi stadUi. Ofensīvu pret visas pasaules komOnisma iorels
ievadījis Vatikāns. Kidaa tai bSs sekas, tas pafaidām nav pārre­dzams.
Svēti koUēģUa Ireidiai nolēmusi tolēil no baaileas visas pa­saules
komOnistus un viņu lldsskrējējus.
Svarīgais 'dekrēts publicēts treS- I Ungārijā, Cechoslovakijā un Jugo-dien
pāvesta oficiālajā orgānā Acta
Apostolicae Sēdis. Tajā teikts, ka
visi katoļi, kas pieder komunistu
partijai vai atbalsta to, automātis­ki
izslēgti no baznīcas (ekskomūni-cēti).
„Katoļi nedrīkst būt komu­nisma
piekritēji, jo šī mācība ir
materiālistiska un vēršas pret kri­stietību,"
paskaidro Svētā kollēģļ-ja.
i,Kristieši, kas Izplata komūm-stisko
pasaules uzskatu, sevišķi tie,
kas šo mācību aizstāv \m propa­gandē,
automātiski izslēdzami no
baznīcas."
Viena no dekrēta nozīmīgākajām
daļām ir tā, ka ekskomūnicēt pa­redzēts
ari visus tos katoļus, kas
atbalsta komunistus, piedalās viņu
rakstu iespiešanā vai izplatīšanā
un atbalsta propagandu. Pēc BBC
informācijas, tuvākās dienās sagai­dāmi
tālāki Vatikāna rīkojumi.
Londonā domā, ka pāvests Izsludi­nās
īpašu izņēmuma stāvokli tiem
katoļiem aiz dzelzs priekškara, kas
aiz bailēm par savām dzīvībām
spiesti atbalstīt komunistus. Polijā,
ā €uiā par ftmas, preses un
ticības hrMbu
Parīze (R) —Nedēļas sākumā Do-vilā
beidzies pasaules liberāļu ūni­jas
otrais kongress. CniJas preid-denta,
pazīstamā spāņu filozofa
prof. Salvadores de Madariagas v i^
dibā bija sapulceidšiēš delegāti no'
Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas,
Dānijas, Holandes, Beļģijas, . Fran­cijas,
Anglijas, Vācijas, Turcijas,
Šveices un Austrumeiropas liberā­lo
trimdinieku pārstāvji. Latviju
pārstāvēja M. Čakste.
Kongress ilga 4 dienas un nori­tēja
pacilātā noskaņojumā, jo pēdē­jā
laikā liberālās partijas daudzās
valstīs guvušas izcilus, panākumus
vēlēšanās, un liberālisms izvēršas
par spēcīgu politisku faktoru Eiro­pā
un Amerikā.
Kongresā vairāki trimdinieku
pārstāvji lika pārējiem delegātiem
pie sirds Austrumeiropā apspiesto
tautu likteni. Komunistu totālā oli-garchlja
ne ar ko neatšķiroties no
nacionālsociālistu diktatūras. Ja at­brīvos
miljoniem cilvēku no autori­tāro
un totalitāro sistēmu verdzī-
Slavijā pavisam ir 46 milj. katoļu.
Gandrīz 2000 gadu hikl, kcpS
pastāv katoļu baznīca, tas ir pir­mais
gadījums, kad pāvests izslēdz
no baznīcas tik lielu cilvēku ko­pību.
Nesen, kā zināms. Svētā kol-lēģija
ekskomūnicēja kardināla
Mindcentija apcietinātājus un pra­tinātājus
un dažus mēnešus* vēlāk
tā sauc. čechu katoļu akcijas bied­rus.
Nule Izdotais Svētās kollēģi-jas
dekrēts nozīmē, ka komunistus
nedrīkst laulāt baznīcā» nedrīkst
kristīt viņu bērnus un apbedīt ka­toļu
kapsētās.
Visu komunistu Izslēgšanai no
baznīcas, protams, nav juridiska
akta spēka. Bet nav jāaizmirst, ka
pāvestam !r milzīga morāliska va­ra,
kas nereti nozīmē vairāk nekā
ieroču spēku,""Visā-pasaulē ir vai­rāk
par 400 milj. katoļu, kas sa-slēgtr
ciešā organizādjā. Ja lldzšim
ari kfida daļa no viņiem izturējās
pasīvi cīņā pret komunismu, tagad
Svētās koUēģijas lēmums padara
viņus par aktīviem komunistu ap­karotājiem.
Jaunais Vatikāna de­krēts
devis komunismam spēcīgu
triecienu sevišķi tajās zemēs, kur
katoļu baznfca ir spēcīga. Un tas
ir visā Latīņu Amerikā, Savienota­jās
valstis, Francijā, Beļģijā, Luk-semburgfi,
Polijā, Cechoslovakijā un
Ibērijas pussalā.
Komūnismaiņ līdz šim visnoteik­tāk
pretojušies zemnieki un katoļu
bazhlca. Tāpēc ari Maskava, pa­kļaujot
savai ietekmei vai varai
Kādu Jaunu ludatlt vispirms vērsu*^
isles pret konservatīvo lauku cil­vēku
un tikpat konservatīvo or­ganizāciju
— katoļu baznīcu. Pēc
informācijas, ko saņem no PoUJas
vai Cechoslovakijas, var spriest, ka
arī rupjajai ieroču varai šos abus
faktorus nav tik viegli salauzt. No*
vērotāji Rietumeiropā domā, ka ko­munistu
izslēgšana no baznīcas
Kremlim sevišķas grūtības var sa­gādāt
katoliskajā Polijā.
Pēc pāris nedēlu klusuma perlo^
da, kas bija iestājies kopš žemnle^
ku nemieriem Slovākijā, čechu vaU
dība, šķiet, tagad no jauna ^pastlp*
rinājusi spiedienu prot katoļu baz-^
nīcu. Komunistu centrālajā orgānā
Rude Prāvo trešdien publicēti Jau*»
ni uzbrukumi Prāgas archiblska^
pam Dr. Ber^nam un katoļu ga^
rīdzniekiem, kas apvainoti Slovā­kijas
nemieru aktīvā atbalstišani«
To darījis arī pāvesta nuncijs mon*
siņjors Verolllno, piebilst Rude Pra-^
vo. Daudz konkrētāk izteicies Slo«
vakljas valdības pārstāvis Horaksr
„Katoļu garīdznieki jāsoda ar nivl
tāpat kā spiegi." • /
UP sakās zinām, ka čechu valdU
ba jau tuvākā nākotnē nolēmusi apw
vainot visu augstāko garīdzniecību
valsts nodevībā. Sajā sakarībā ame«
rikāņu ziņu aģentūra publicē kādu
komunistu apkārtrakstu, kas datēts
ar 28. jūniju. „Mums radies ie­spaids,
ka garīdznieki un bīskapi
tīšām mēģina sevi padarīt par na-»
clonāliem mocekļiem. Mēs ar vU
ņiem ^aplesimles tāpat kfi ar polN !
tlsko reakciju pēc 1948. g. februāri
ŗa. Mēs izolēsim viņus no tautas
un apvainosim sadarbībā ar node*
vējiem," teikts apkārtrakstā.
Trešdienas vakarā Prāgu atstfijai
nuncijs Verolino un devās uz Ro^
mu. Kāds nunclatūras pārstāvis pa-s
skaidroja, ka Verolino alzbraukša«
na nenozīmē „cīņas lauka" atstā-i
šanu. Viņa atsaukšana bijusi pa*«
redzēta Jau agr|yk,. Par ļauno mn^
ciju nozīmēts monsiņjors Bertotii
kas no Bernes jau izbraucis tit
Prāgu.
bas, tad visās Austnmaelropas ze­mēs
liberālisms gūšot sev dedzīgus
piekritējus. Trimdinieku delegāti
iesvājās ari par tirdzniecības saka­ru
pārtraukšanu starp rietumiem un
ausU^nai^.
Sērs Persijs Sertssŗa^^ Uba-rāļu
lIdĢrt$, mwnējp,t Mņgr^a
darbību pašreizējā politiskajā si­tuācijā,
to ]^aksturoja šādiem vār­diem:
„Visā pasaulē ātri izplatās
SfS.u'^^'S"ki^'IASV un Francija sagatavo aizdevumus
rētu apturēt tā agresiju vai tam
pretoties. Bet komunisms attīstās
vienīgi apstākļos, kad tautas pār­dzīvo
saimnieciskas vai citādas grū­tības.
Ar spriedelēšanu vien te ne­kas
vairs nav labojams, bet Jārada
pilnīgi jaima ideoloģija, tm man
šķiet, ka glābiņš meklējams vienī­gi
aktīvā un dzīvei piemērotā libe­rālismā."
i «Liberālisms," tālāk konkretizēja
sērs Persijs, „nozīmē runas, pre­ses
un ticības brīvību. Par SIm trim
lietām tagad iedegusies cīņa visā
Austrumeiropā."
Spānijai
RIJA
siira
LNP UN LCP PRIEKŠSĒŽA J. CELMA VĒROJUMI, VIESOJOTIES PIE
Skolas gados esošie Jaunieši savu
brīvlaiku izmanto, lai kaut ko pie­pelnītu,
strādājot gan rūpniecībā
un tirdzniecībā, gan citos darbos.
Bieži nākas sastapties ar gadīju­miem,
ka tautieši sameklē blakus
nodarbošanos vai strādā garas virs­stundas,
kur vien iespējams, lai
vairāk varētu palīdzēt radiem un
paziņām Vācijā.
Tāpēc ari Zviedrijas tautiešu
sniegtā palīdzība mums Vācijā dzl-vdjošiem
ir stipri Jūtama. Tā jāno­vērtē
un jāsaņem ar dziļu pateicī­bu,
jo tās pamatā ir smags darbs
un pašaizliedzīgi atlicinātas kronas.
Ar atzinību jāpiemin arī tā ener­ģija,
ar kādu palīdzības organizāci­jas
vāc līdzekļus no zviedru sa­biedrības.
Tāpat patiesi cienot jā-
I min valsts piešķirtie archīvu darbi,
Halifaksa (C) - Amerikāņu ziņu j-^ palīdzēts daudziem mūsu zi-aģentūra
UP 13. jūlijā vēstīja, ka j^-^^g ^ kultūras darbiniekiem.
Atlantijas okeānā bez vēsts pazudis
zviedru piekrastes kuģis .,Brillan-tin",
ar ko no Zviedrijas uz Kanā­du
9. jūnijā devās 60 latviešu un
igauņu. UP korespondents atsau­cas
uz Ilmāra Andreisona informā­ciju,
kas, būdams Latvian Relief
sekretārs Kanādā, avīžniekam iztei­cis
bažas, ka kuģītis okeānā pazu-
Par savu Zviedrijas apmeklēju­mu,
tur notikušajām sarunām ar
«tvleSu organizāciju pārstāvjiem
^ vērojumiem tautiešu dzīvē LNP
^ LCP priekšsēdis J. Celms pēc
atgriešanās mūsu līdzstrādniekam
toeicās:
Izmantojot Latviešu apvienības
j^edrijā aicinājumu, pavadīju
Zviedrijā 19 dienas, iepazīstoties ar
latviešu dzīves un sabiedriskās pa­līdzības
darba apstākļiem. Palīdzī­bas
saskaņošanas un sadarbības
ļautSjumu pārrunāju ar vadošo pa-ttozības
organizāciju — Latv. pal.
fomitejas. Jaunekļu kr. s-bas, LNF,
Latv. apv. Zviedrijā, LOS u. c. pār­stāvjiem.
Sajās apspriedēs tika ie-roslnāU
vairāki priekšlikumi pa-
'^ēllsma novēršanai un ciešākai
sadarbībai, kā turienes tā arī visu
J ^ u trimdas grupu starpā. Ar
LNP laipno gādību man bija dota
^P^ja apmeklēt tautiešus arī pro­vincē
Vesterosā, Upsalā, Geteborgā,
Lundā u. c.
Trimdinieku grupa Zviedrijā vei­dojusies
stipri atšķirīgākos apstāk-
P» nekā tas noticis Vācijā, kur
«OPS 1941 g. rudens līdz pat šim
««am darbojušies gan blakus
^ļcns otram, gan viens otru nomai­nīdami
dažādi, bieži pat pretēji
jaQ5u trimdas dzīvi noteicoši fak-ļorl
un varas. Zviedrijā turpretī
jauUļJši ierazdamies tūlīt nokļuva
JJ|all un gadu simtiem karus ne-
JJJjeJuSā valsti un varēja baudīt
valdības un sabiedrības at­saucību.
Drīz vien bēgļi izvietojās
darbā zviedru saimniecībā un pa­kāpeniski,
rodoties valodas pras­mei,
daļa tika darbā atbilstoši sa­vai
specialitātei. Sevišķi tas sa­kāms
par technisko nozaru speci­ālistiem
un ārstniecības darbinie­kiem.
Taču arī vienkāršākais sma^
gais darbs Zviedrijā dod strādnie­kam
iespēju dzīvot ērti un pārticīgi.
Protams, zināmas grūtības ir ģime­nēm,
kam apgādājami bērni vai
darba nespējīgi piederīgie. Lai ro­cību
vairotu, ģimenēs parasti iet
darbā visi darba spējīgie locekļi.
\iinuniiiiiinHHUiHiuiniininiiniiiniiiiuii«i«niiiuiiumnmitini!itniin»i
Atlantikā pazudis
baltiešu
dis bez vēsts. Aģentūra piezīmē,ka
„Brillantin" normālā celtspēja bi­jusi
18 personas, bet garajā ceļā
no Zviedrijas uz Kanādu braukuši
trīsreiz vairāk pasažieru, nekā nor­māli
būtu pieaļujams.
, No ēnas pusēm trimdinieku dzīvē
varētu atzīmēt lielo tautiešu izklie­di,
Jcas īpaši tagad, kad dzīvojam
piekto trimdas gadu, liek sevi stipri
manīt. Satiksme ir dārga un tau­tiešu
biežu sastapšanos dara neie­spējamu.
Tā starp attālāk dzīvojo­šiem
pamazām iestājas zināma at­svešināšanās.
Bērniem trūkst lat­viskas
skolas. Lielāko apmetņu vie­tās
tāpēc pašaizliedzīgi Izlīdzas ar
svētdienas skolām.
Siem vispārējiem sabiedrisko ro­sību
un nacionālās kultūras celt-
(Turpinājmns i , Ipp.)
VaSinftona (A). — ASV senāta
budžeta komisija otrdienas slēgtā
sēdē rezervēja 50 milj. dolāru no
Maršala plāna summām sainmie-ciskal
palīdzībai Spānijai. Lai šis
lēmums iedarbotos, vajadzīga Mar­šala
plāna administratora Hofmaņa
piekrišana. Senāta komisijas pie­bildums
paredz, ka 50 milj. dolāru
citām vajadzībām kā Spānijas at­balstīšanai
nav Izlietojami.
Ārlietu ministrs Ečesons savā
kārtējā preses konferencē trešdien
paskaidroja, ka senāta piešķīrums
Maršala plāna ietvaros kļūs iedar­bīgs
par tik, par cik pārējās Mar­šala
plāna valstis to vēlēsies. Viņš
sagaidot, ka Spānijas pievienošana
Maršala plāna valstīm varētu no­tikt,
ja par to izšķiras Spānijas kai­miņi
im pārējās Rietumeiropas val­stis.
No Ečesona atbildes varēja to­mēr
saprast, ka šis senāta ietei­kums
gluži neatbilst Ečesona paša
uztverei par to, kā būtu jāpalīdz
Franko Spānijai. Viņš piebilda, ka
ASV ārlietu ministrija varētu at­rast
ayl labākus veidus, kur izlietot
50 milj. dolāru.
ĀrzenmielLus uzņems
A S V armija
Vašingtona (E). — Senāta kara
lietu komisija pieņēmusi likumpro­jektu,
kas paredz Sav. valstu armi­jā
uzņemt 10.(K)0 ārzenmieku no sa­biedroto
nācijām. Viņus nodarbinās
kā technisku personālu un par tul­kiem.
Die Abendzeitung domā. ka
amerikāņu armijas dienestā varēs
iesaistīties arī vācieši, sevišķi tur-boUdmašīnu
un raķešu šāviņu spe­ciālisti.
Prezidents Trūmens ceturtdien
Vašingtonā paskaidroja, ka ari vliŗīīl
ir pret aizdevumu Spānijai. Līdz
ar to Franko izredzes saņemt 50
milj. dolāru mazinājušās.
Zīmīgā veidā reizē ar ASV senā-^
ta aizdevuma ieteikumiem Spānijai
kļuvušas zināmas sarunas, kādas
ilgāku laiku jau risinās starp vai­rākām
franču baņķieru grupām \m
Madridi. Kā Reuters ziņo, Francija
Spānijai paredzējusi 15 miljardu
franku aizdevuma. Par šo summu
iepērkamas mašīnas un techniskas
ierīces no franču firmām.
Baumas par padomju atombum­bu,
apstiprinātas ASV kara mini­strijā,
ziņo Newsweek. Trijos mēne­šos
īpašas ierīces reģistrējušas 8
atomsprādzienus Centrālāzljā.
Bumbas atentāts pret Irdijas mi­nistru
prezidentu Panditu Nenl iz­darīts
ceturtdien Kalkutā, kad viņš
runāja kāda masu sapulcē. Pēc
BBC ziņām, Nerū pa:.cis neievai­nots,
bet nogalināts v^'ns ro'dcisls.
Vainīgais apditlcāts.
Jaum ierobežojumi:
patērētājiem Anglijā
Londona (B) — Lielbritānijas fl-«
nanču ministrs sērs Stefords Kripss
ceturtdien apakšnamā paziņoja jau-^
nus ierobežojumus angļu patērētā-»
jiem un rūpniecībai. Dolāru trūku­ma
dēļ ievedumi no ASV un citām
dolāra zemēm samazināmi par tā­lākiem
25 proc. Tas nozīmē, ka
angļi šinī gadā nevarēs Ievest pat
ne tik daudz tabakas, cukura, koku
un cellulozas kā pagājuSā gadā, kad
Anglijas saimniecība bija viena no
vistrūcigākajām Rietumeiropā.
Kamēr citās zemēs atceļ vienu
ierobežojumu pēc otra, strādnieku
valdībai tagad jāķeras pie nepopu­lārās
kartīšu sistēmas. Ar 14. au­gustu
angļiem cukuru un saldu­mus
pārdos atkal tikai uz kupo­niem.
Izlīdzinājumam gan sērs
Stefords Kripss paziņoja, ka tauk­vielu
un gaļas ievedumi no Dien­vidamerikas
zemēm atļaus līdzšinē­jās
devas paaugstināt.
Par fininču ministra paskaidroju--
miem piektdien angļu presē valda
manāma neapmierinātība. īpaši
avīzes skar Kripsa pieteiktie papīra
un cellulozas ievedumi, kas sama­zināsies
par 33 proc. Līdz šim laik­raksti
arvien vēl Anglijā iznāca
samazinātā formātā uz 6 lappusēm.
Times un Daily Herald ievad-niekl
gan atzīst, ka Kripsa ierobe­žojumi
nepiecie:^ami, un cer, ka tie
būs „pārejošs ļaunums" uz īsu lai­ku.
Ne nacionālo būvniecību nedz
Anglijas eksporta programmu iero­bežojumi
neskar.