1950-03-04-01 |
Previous | 1 of 10 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
1950. g. 1. martā. I " i i VĀRDOS j ā v ā r a mēnesi p a i pašā ladkā I6.800 ASV ar kuģiea^ tta, ka aviācija aiz, ^sacenšas ar kuģnie. isl^vijas ordeni šinīs si^Sdu palīdzības or. >rpdents Frederiks izime viņam piešŅrta" p a r b u jugoslavu bēr« šttt valļM)a heki dtišajiem ASV pļ], iNoehi un Hermani P notā Cecho&lovaki-piiīistrija paziņojusi *4iin Bridžamr „Ne, ipiģu izziņu, mums aidrot, ^kur atrodas ?ilds pag. gadā maijā rgā. Viņa sifeva au* S Prāgā, lai sagaidītu 'brāli Hermani, ku-ļ;; atlidoi; no Varšavas» lijas veltīga. Pēc trīs 8m pazuda arī Herta rfetinata 34 gadus ve-ļ, herc6giene. Par mo-lopagandu un pret Viņa jau vairākkārt ļem britu Reinas ivēlnieks samazinājis vācu ģenerālfeld' iahi fon Manšteinam, lādu vietā viņam būs 12 gadi. laiņas pag. nedēļas Ungārijas kabinetā, finanftu ministrs ļ (komtiništs) un izgli- ^ Sfkzemnieku - partijas itutajS; Viņu vieta čOmSntsti. Izglītības pakļauta arī baznl-riŅgārijas vēsturē va- Stroīriboli ar Irigrī- ^alvenajā lomā jau [s ASV 320 kinoteāt- 53 milj. dolāru. Filip ,900.000 dol. I i irpmoK vaŗes starptautiskās Iferences Savienoto 'valstu g)ēki'virspaveJnj^ Ž^fekartūrs pāškaid-lUīDinik vārēs :stura starptau-j , feā arī parakstīt ?j^GijJas, ziņo BBC. "irš tālāk izteicās, vtņš saņēmis no f^sbt laimīgs, ka va- >u valdībai BBC etorš, ionientējot šo i fe paskaidro, ka .48$ lēmums nozīmē at irapānu. Šī polī-iadīšanai vislielāV iēvējami ģenerālim [•s vēlas padarīt Ja-aizsardzības bastio-komunistu tālāku informētas aprin- ^,kās, ka ASV par .ātzitžanu ar Japānu iieibritāniju. fi launu — 1 • . V - . Newsweek 22. "Vašingtonas infor- 'llečlbas esot sadevu ofensīva Ber- ..ība paredzēta jau ^satiksmes grūtību cierikāņu plāni tādēļ Itadīt visu triju rie- 3ko komisiju, kas teķiem pretsoļiem Otrkārt, m franči^ sekme- [s; tirdzniecību ar Ēaifti celtu preču ap-tu pietiekamas re-gadījumam. Treš-fģatavots gaisa tilta i katrā brīdī. beigas liss Lithuania. tad āmas teātra trupa, jeknelare naftas sa-iefs bijaRokfellers. I cirkus zilonis, ka^ zvēriem pārvests i-no Blekpūlas uz iglijā), netālu no sācis trakot, sa-milzis atrāvies no l^rainojis divus sa-adragājis krātiņa i apgāzis vagonuj ļgarnizona kaŗavin Itanku lodēm no- Ifcsme uz dzelzceļa iukta 5 stundaSt m i m m ^1 LATVU lAlvlan Nemļ^pet PubUibed ander IfTCOii civo Afteln mvttKm AuthorlsatioD NM>er UNDP 19a >ubUiher viA lāltort Valdontrl tim- «aitogtt/N.. BMiē 8tr. J-a. Ptiaten Dnaabauer * tnmer. Lttdwiggb«rs, Kam«* fir. SI.1hib!Uh«itwleewe«lEly. dreulattOD nJM, LAIVIAN NEWSPAPER Nr« IS (m Scāldien, 1950. g. 1 marti. ladevi^: Latvleio Ctntrilt Ko. mti«]a. OalTCMli radaklom Y Umbergt: galvtnl rtdaktoia fietniekt: M CiiUd». Rtdali» tori: A. Bolitdni. J. Jikib» •cmīL a Ķlidit. 1, Ratitait. U^vira. AuitriUiM r«dak» eUaa vi± A. Smits (Uwli9 HdvMĻ Canbamu A. C AuitnliD^ Rtdakdjat «driM: Maimtm s ar kara gūsteknis pie Baikala 1044. g. pavasari sastopas un sarunājas ar prezidentu tin ārlietu ministru Munteru 1', ftotti JlMriJI, fcw ^ ^ Iii, Kirii in«,a, ^ y MmiKrū. m fo M«ri«i viUlMltft, Ml plaiikals materiāls par abu ' L (bimtajā pilsētā Ķ i » atgrims vācu inženieris Hanss .rDetlef» Ķlauaepa. Ofōtt viņam bija pazīt savu pilsētu, jo tā izrādījās :Vim jMgĶ 4rttpu kaudze, Vēl grūtāk viņam bija atrast ceļu pie ,;ļ«da:ļuva. cilvēka. Patieiībfi neviena jau te viņu nedz pazina, nedz ' ^^Ē^' y^ taču bija tai pats Klausens, ko ĶUes dzimtsarakstu nodala .:Wmņ izsludinājusi p ^ minišu. Veselua 28 gadus nedz Klausena . pi^^giem, n€d« dtam^ kā^am nebija par viņu nekādu ziņu. Bet nu Jiai^iS Detļefs vecumi, pēkSņi biia atgriezies; . irfņft pat atrada s a v u t o mājās kā pirmā p a a a u U t kaŗit giisteknls. 1918. gadā viņš bija kritis krievu rokās, pēc tam nokļuvis Šibirijā un līdz pat 1945, gada maijam arvien vēl akaitijfis gūsteknis ar zināmu gūstekņa dzīves režīmu un apsardzību. Otra pasaules kara beigu dienās Klausens nolēma bēgt. Sākās garš un dēkains ce^, līdz nākamā gadā beidzot bija sasniegtas ĶUes drupas. Lielfi auguma, plecīgs, sirmu galvu, stūrainiem sejas vaibstiem, tāds ir šis Klausens, kas no mirušiem at« griezies; dzīvajos. Viņš dzīvo visai Patiess musu tautos draugs iecelts par Latvijas generolkonsuiu Kanāda ^ Sūtnis K* Zariņš iecēlis un Kana^ das valdība šinis dienās par Latvijas ģenerālkonsulu Kanādā apstiprinājusi lld?SineJ6 musu goda kon-luīu Toronto Beiju N. Brai^nu (jRay If; Bry8on)^ Sl iecelšana un Kanādas valdības akcepts vēlreiz apliecina, ka rietumvalstis neatzīst Latvijas Iekļaušanu Padomju savfe-nlba. tm atzīst sūtņa K. Zariņa ārkārtējās pilnvaras. ^ K Braisons, kopS 1939. g. darbodamies par Latvijas goda konsulu, savam amatam bija uzticīgs arī tajā laikā, kad Latvijai draugu bija palicis visai maz. Tādēļ latviešu saime Kaņadā ziņu par iecelšanu uzņēmusi ar patiesu prieku un gandarījumu, jo ari tagad, izmantojot savus sakarus, Braisons neskaitāmas reizes sniedzis palīdzīgu" roku Kanādā ieceļojušajiem latviešiem. Vislabāk jaunā ģenerālkonsula darbu latviešu labā raksturo archibīskapa r^stāvja Kanādā māc. A. Skrodeļa kādā sanāksmē viņam veltītie vār- Sauri, un, liekas, tāpēc viņam radusies doma publicēt atmiņas par savu odiseju. Priekš kāda laika tās konspektīvi iespiestas provinces avīzītē Giessener Preie Presse, bet nupat plašākā veidā savu stāstu Klausens atkārto Slezvigas-HolSteinas Lan-deszeltung'ā. Kādā vietā viņa atmiņās bija lasāms, ka 1944. gadā tuvu Mandžūrljas robežai, Gorbicas telpā Klausens sastapis izsūtītos latviešus, bet starp tiem arī Valsts prezidentu Kārli Ulmani un ārlietu ministru Vilhelmu Munteru. Ar tiem viņš ari personiski sarunājies. — TukSl nieki vai patiesība? Lai būtu kā būdams, sensacionālā informācija Klausena atmiņu stāstā bija par iemeslu, lai Latvijas redakcija^ pārstāvis sadzītu šo vācu inženie!ri rokā un mēģinātu no viņa iegūt plašākas un iespējami precīzas ziņas par Prezidenta Ulmaņa, Muntera un daudzu deportēto tautiešu likteni Sibirijā. ani bībmja INŽENIERA HANSA KLAUSENA STĀSTS: Jā, es esmu par mirušu Izsludinātais Hanss Detlevi Klausens. Bet nedomājiet, ka es viens tāds, nē — tādu d:dvo miroņu vel daudz, dk esmu varējis noskaidrot, no pirmā pasaules Iraŗa Padomju savienībā arvien vēl atrodas kādi 16.000 vācu gūstekņu, kas galvenokārt izkaisīti pa plašo Sibīriju. Būdams Inženieris, 1917. gadā līdz ar vācu armiju blj^ ari Rīgā un piedalījos dzelzs tilta atjaunošanas darbos pāri Daugavai, līgā gūsta laikā esmu Šķērsojis visu milzu Krieviju lldz pat Klusajam okeānam. 1944. gada agrā pavasari ar savu būvgrupu strādāju Vladivostokl Tikko bija pabeigts kāda būvdarbs, kad pienāca pavēle, ka steidzami jādodas pie Baikala ezera Vldussl-birijā, lai stātos pie liela ēetrsliežu dzelzceļa tilta būves pāri Baikalam pretī Irkutskal. Kā pastāvīgi strādnieki manā darba grupā bija ari 40 latvieši, veci padomju zemes Iemītnieki Ierodoties pie Baikala, redzēju, ka tilta celšanas darbos piedalās ap 2000 cilvēku. Starp tiem kādi 200 Izrādījās latirlešl, kas šurp atvesti no savas dzimtenes. Kādu dienu, kad sāku viņus iztaujāt par viņu likteni, dzirdēju stāstam, ka netālu esot vēl otra darba vienība ar daudz latviešiem un starp tiem atrodoties ari Latvijas Valsts prezidents Kārlis Ulmanis un ārlietu ministrs Mun-ters. Stāsts mani ieinteresēja. Dažas dienas vēlāk gāju pie mūsu politiskā komisāra un lūdzu atļauju aiziet pie šīs otras darba gŗupais. Atļauju dabūju sev dft valriBlidem latviešiem. Divu čekistu pavadībā devāmies ceļā. Izrādījās, ka Šīs darba vienības dzīves vieta bija liela baraku nometne Gorbicaf rajonā, kādus 8 (Turplnājuins 4. Ipp.). di: „Ja Dievs mums būs lēmis at-griesties dzimtenē, tad mēs liecināsim par to, ko mums esat laba darījuši, un mūsu tauta Jūsu vārdu pieminēs cieņā un godbijībā.'* Sakarā ar iecelšanu jaunajā amatā R. Braisonu apmeklēja Latvijas līdzstrādnieks, kuram konsuls sarunā starp citu uzsvēra: „Latvieši ir kristīgi un strādīgi, un es esmu bijis lepns uz to Jūsu tautiešu nelielo pulku^ ko Kanādā esmu varējis apsveikt un atbalstīt" Savu labvēli latvieši godināja Kanādas latviešu kluba referāta vakarā Toronto, pasniedzot viņam ziedus. Privātajā dzīvē Braisons ir pazibamas Toronto finanču firmas īpašnieks un ari aktīvs sabiedrisks darbinieks, starp citu provinces ricautu prezidents. C. C. UN spriež par vergu darbiem un masveidīgu cilvēl(u iznīcināšanu Baitijas valstīs 120 IEVĒROJAMU AMERIKĀŅU UZSAUKUMS PALĪDZĒT BĒGĻIEM, KAS NAK NO KONCENTRĀCIJAS NOMETNĒM Ņ u j o r k a (F). — Februāra pēdējā nedē|ā Savienotajās valstis sākas Jauils kampaņa pret koncentrācijas nometnēm un piespieda darbiem Padomju savienībā. To ievadīja debates Apvienoto nācija saimnieciskajā un sociālajā padomē, kaŗām sekoja vesela lappusi gaŗS uz- 9Hukums lielajā amerikāņu . kstā New ¥ork Times. So azsaukumo parakstījuši 120 ievērojami Savienoto valstu politiķi, rakstnieki, sabiedriski darbinieki un zinātnieki. Debates sociālajā padomē vairākkārt pieminēts ar! Baltijas valstu liktenis un turienes iedzīvotāju masveidīga slepkavošana. . Pirmdien UN saimnieciskā un sociālā padome noklausījās amerikāņu arodbiedrību apvienības AFL pārstāves Tonijas Zanderes ziņojumu. Viņa paskaidroja, ka Padomju savienība izdara masveidīgu cilvēku slepkavošanu Baltijas valstīs. Viens no agrākajiem igauņu valstsvīriem, kas tagad atrodas rietumos, Iesniedzis autentiskus materiālus par to, ka pēc 1945 g. Ziemsvētkiem Igaunijā notik\:šas divas masveidīgas deportācijas. Tonija Zandere, kas pirms 1933. gada bija sociāldemokrātu deputāte vācu reichstāgā un vēlās emigrēia uz ASV, ziņojuma turpinājumā pasvītroja, ka Padomju savienībā. Austrumvāciiā un Baltijas valstīs pastāv vergu darbi. Arī Ķīna drīz vien kļūs par milzu koncentrācijas nometni. Jau tagad Maotsetungs apsolījis Staļinam 500.000 ķīniešu vergu darbiem. Otrdien debates sociālajā padomē turpinājās. Tās ievadīja ASV delegāts Viljems Torps. „Spaidu darbi eksistē Padomju savienībā un daudzās satelītvalstīs. Kremlim Jāpierāda, ka koncentrācijas nometnēs ir tikai labošanas darbi vai arī jāatzīstas, ka verdzība eksistē. Līdz šim vēl neviens nav varējis atspēkot liecības, ka vergu darbu Padomju savienībā nav. Kremļa delegāti vienmēr strikti noraidījuši jebkādu izmeklēšanu, aizbildinoties, ka Padomju savienībā koncentrācijas nometnes neeksistē Cik mums zināms, tajās neviens labprātīgi neiestājas. Bet nokļūt tur var katrs padomju pilsonis, kas vēl kaut cik brīvi domā." PULKVEŽA KALPAKA Plkv. Kalpika imTlņa vini laikmeti j;mcalai pbl ikdtaal mnim ar vttnmlbu, btl daudi valriik 9A ar apbrīnojamu IdeāHimu. Vmoi rodas vlaoi laikos, kad tautai ^^lastai mēģināt kaldināt tev labāku nākotni ar leroēu varu. Runājot par kal<» paklēšu laltanetu, galvenais svan nav U^ams tldii ua varoņiaru. Plkv. Kalpakt bati ir .perKAilicIJia Pēc britu pārstāvja Smisa ierosinājuma debates par piespiedu darbiem Padomju savienībā atlika līdz saimnieciskās un sociālās padomes 12. sesijai, lai ļautu Kremlim Izšķirties par starptautiskas izmeklēšanas komisijas inspekcija Krievijas territo-rijā. Otrdien lielais amerikāņu laikraksts New York Times publicējis veselu lappusi garu uzsaukumu palīdzēt tiem politiskajiem bēgļiem, kas atstājuši zemes aiz dzelzs priekS- (Turplnājums 10. Ipp.). Pava^^an gaidāma rietumvalstu ārlietu ministru konference Vašingtona (D). — Trešdien Dīns Ečesons, atbildot uz kāda žurnālista jautājumu, kas citēja New York Times informāciju no Parīzes par gaidāmo ārlietu nunistru konferenci, paskaidroja, ka apspriedes ar Lielbritānijas un Francijas ārpolitikas vadītāju var tiešām notikt Tādā gadījumā darba kārtībā varētu būt jautājums par Atlantika pakta singna-tārvalstu ciešāku sainmiecisku un politisku sadarbību, Vācijas uzņemšana Rietumeir(^as ūnijā, kā ari Tālo austrumu problēmas. BBC, komentējot šo Ečesona paskaidrojumu, piebilst ka kcmference varētu notikt Londonā jau tuvākajās nedēļās. Par konkrētu datumu min aprUL sevi visus kaf avira- tikumus, un v i ņa varoņiara 4^inējattļi 0[ jteģ<^i-dfiru. Seyl%i Izcels pgcv. JĶj?Jpaka jde-āllsnfis. Bruņojies pats' ar stiprāko ideālismu, pulkvedis v^rf a tta to ari savus vīrus. Ševls altUej^nt, kalpošana tautai un tēvzemei, ziedošanās kaujas laukā, — visas šis cēlās karavīra īpašības raksturo kalpidde-šus. Kad vienīgā Kalpaka bataljona vietā bija radušies daudd desmiti, apvienoti pulkos un divīzijās, kad cīņa bija nobeigta ar uzvaru, latviešu karavīram sakaujot daudzkārt stiprākos pretiniekus un atbrīvojot Latvijas zemi, kalps^eSlem ne prātā nenāca prasīt sev par veikto kādu sevišķu atalgojumu vai privilēģijas. Tas būtu aizēnojis ciņu laiku skaisto Ideālismu un piešķīris šim laikmetam viduslaiku algotņu ēras piegaršu Tīro karavīra ideālismu, ko pauda un audzināja plkv. Kal-paks, viņa viri ari pēc sava vadoņa nāves negribēja un nedrīkstēja apēnot, lai būtu cienīgi saukties dižā latviešu pulkveža vārdā par kalpa-kieSiem. Zviedrija nobažtļusies par padomju Baltijas juras floti Stokholma (D). — Rietumos pēdējā laikā saņemta autentiska Informācija, ka Padomju savienība drudžaini pūlas palielināt savu Baltijas jūras floti. Sl rīcība sevišķas bažas radījusi Zviedrijā. Lai panāktu spēku izlīdzinājumu, zviedru flotes nunistrija pieprasījusi parlamentam paredzēt .budžetā vienu miljardu kronu. AP ziņo, ka zviedru deputāti šo summu vēlas samazināt par 200 miljoniem kronu. Flotes projektu kādā nmā Stokholmā aizstāvēja admirālis Helge Strem-beks. Viņš norādīja, ka Padomju savienība palielinājusi savu Baltijas jūras floti tik lielā mērā, ka vairs nevar runāt par normālām aizsardzības vajadzībām. Krieviem Baltijas jūrā stacionēts viens kaujas kuģis, pieci kreiseri, trīs tor-pēdkreisep, 15 Ijeli un 10 mazi iznīcinātāji, apmēram 100 zemūdenes un 600—800 flotes lidmašīnu. „Es esmu pārliecināts, ka eventuāla kara gadījumā Norvēģiju vairāk Iekāros austrumu bloks nekā rietumi," teica admirālis Strem-beks. „Ļotl iespējams, ka Norvēģijas okupāciju mēģinās realizēt caur Zviedrijas territoriju." Par otru iekārojamu objektu admirālis apzīmēja arī Dāniju, kuras rokās atrodas izeja no Baltijas Jūra& Plkf* Kalpaka idiāUima bruņu ^pruma ^ptigtāk lapauiaa v^i vēstuli minlitru praldantam K6» 1im UlnuDim: JUtvUae ftlON n i i aittiNMoi Hdi pMIM pM.«.^ i i * virdl pulkvtdi bāk rakitMTo. UktanU ir data«ii irga m laitn^ m itrl piibiiidt ilvēku vitdtt saskaņo ar ^uM«u Plkv. Kalpaki mm virdna mi* ņlstru presidentam iM^Uaeblte dair^ bot e. marU kaujā pSTMif^i), ^ dodamies līdz pēdējai ptM. savu dilvibu ķua Ukda«a jpar zemL Lielām personībām mintol, ttt neaizi«t nebūtM, bet atrtā] p a l i^ lu mantojuma Plkv. KaltMtem ltk« tenli nebija lēmis pieradiet likarot^ brīvo UtvIJu, bet gūt pinuāslih^^ rējās uzvaras. Viņa vadībā bija j»r« lalsU brīvības ciņu vlikrltiticākte brīži — nepārtrauktā atkipiania no Cētim līda Ventai, pēdējās krastof prtthiltka apturēts un pēc ipftu pieaugšanai ievadīta i i l^Ja otai« alva Latvijas atkaŗcianal. Pulkvt» dlm krītot^ pretinieka &^ bija la-kautl m ndcār^ bēga Saldui virzienā. Pavērās brīvs ceļi līda lielupet. Nebija vairs pulkvate Kalpaka, bet palika viņa 500 vM pulkveia pēcnācēja balti ģenariļ^ torela kaptdņa, Jāņa Baldh vadibi, kā sava vadoņa kareiviskā ideālisma mantinidd. Sle viri bija sev! tia* ņēmuši Kalpaka garu, paturējuši to un pārpilnām deva tālāk. Plkv. Oskara Kalpaka ideālisma gan Ir viņa mums atstātais lielais mantojums, kas Jaunās Latvijai armiju ctoltājui apāmoja tilikim eīņimi Udi bija laikatimi ZUupei kraitL fila pc^ilii v i r t ^ itlv^Miit^ piri lidlem dtiem mahiMĪlttiaiem, to tāa i r mūžīgas. Nav vairi brlvla Latvijai, bet vēl Ir viri, daudz viru, kai, šl latviešu tautā itmūUnāiļ plkv. Kalpaka gara pārņemti, gBim gaida, kad varēs upurēties par tauta un tēvzemi, lai nestu tai no jauna brīvību Kamēr šādi viri vēl dzīvos, Latvijas brīvība nebūs aprakta. Uela bija plkv. Kalpaka ticība latviešu taisnās lietas uzvarai. Taa nekas, ka bija jāatstāj CēsU, Rīga, īsu laiku ari VenUs krasti; tai na« kas, ka nācās sastapt neticīgus to-mus, kas Latvijas valsts Ideju uzskatīja par absurdu un tās aizstāvjus sauca par nožēlojamiem dēkaiņiem. Neko nenozīmēja nodevīgu elementu pretriciba. Kalpaka nešaubīgā ticība pārvarēja visus šķēršļus. Karavīri labi zina, ko nozīmi ticības spēks. Ja, kaujā ejot, nav ticības uzvarai, tā ir droši zaudēta, vēl pirms tā sākta. Kalpaklešu laikmets spēcīgiem vilcieniem parāda, kāds liels Ideālisms mājo latviešu viru krūtis, un kādus lielus darbus tie veikuši. Visa mūsu brīvības karš, tāpat kā pēdējā kara leģionāru, šo Kalpaka cīnītāju cienīgo pēcteču cīņas apliecina karstu tēvzemes mīlestību. Tādēļ nav nekādu šaubu, ka tad, kad tēvzeme atkal aicinās dēlus palīgā, tie Ies ar plkv. Kalpaka garu no Oderas, Temzas vai Misisipi krastiem, Kanādas mežiem vai Austrālijas tuksnešiem cīņā par Latvijas brīvību. Sajfi lielajā Latvijas augšāmcelšana dienā, kad plkv. Kalpaka gars sauks uz šo cīņu, ikkatrs Latvijas dēli trauks veikt savu svētāko pienākumu pret tautu un tēvzemi un nežēlos ziedot vislielāko upuri brivaJai Utvijal Plkv. Arv. Rripeni, Kalpaka bat valdes priekšsēdis Senāts sācis apspriest DP likumu Valioftona (D). — Amerikas Balss ziņo, ka otrdien Savienoto valstu senāts sāka apspriest DP likumu, ko prezidents Trūmens ierosināja jau pagājušajā gadā. Sis likums paredz atvērt ASV durvis 320.000 pārvietotajām personām līdzšinējo 205.000 vietā. Ja likumprojektu pieņems, DP varēs ieceļot līdz 1951. gada 30. jūnijam. Tautas pārstāvju nams, Dēc Amerikas balss InformS'uias, DP likumprojektu Jau pieņēmis. i: -'4\
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, March 4, 1950 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1950-03-04 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari500304 |
Description
Title | 1950-03-04-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | 1950. g. 1. martā. I " i i VĀRDOS j ā v ā r a mēnesi p a i pašā ladkā I6.800 ASV ar kuģiea^ tta, ka aviācija aiz, ^sacenšas ar kuģnie. isl^vijas ordeni šinīs si^Sdu palīdzības or. >rpdents Frederiks izime viņam piešŅrta" p a r b u jugoslavu bēr« šttt valļM)a heki dtišajiem ASV pļ], iNoehi un Hermani P notā Cecho&lovaki-piiīistrija paziņojusi *4iin Bridžamr „Ne, ipiģu izziņu, mums aidrot, ^kur atrodas ?ilds pag. gadā maijā rgā. Viņa sifeva au* S Prāgā, lai sagaidītu 'brāli Hermani, ku-ļ;; atlidoi; no Varšavas» lijas veltīga. Pēc trīs 8m pazuda arī Herta rfetinata 34 gadus ve-ļ, herc6giene. Par mo-lopagandu un pret Viņa jau vairākkārt ļem britu Reinas ivēlnieks samazinājis vācu ģenerālfeld' iahi fon Manšteinam, lādu vietā viņam būs 12 gadi. laiņas pag. nedēļas Ungārijas kabinetā, finanftu ministrs ļ (komtiništs) un izgli- ^ Sfkzemnieku - partijas itutajS; Viņu vieta čOmSntsti. Izglītības pakļauta arī baznl-riŅgārijas vēsturē va- Stroīriboli ar Irigrī- ^alvenajā lomā jau [s ASV 320 kinoteāt- 53 milj. dolāru. Filip ,900.000 dol. I i irpmoK vaŗes starptautiskās Iferences Savienoto 'valstu g)ēki'virspaveJnj^ Ž^fekartūrs pāškaid-lUīDinik vārēs :stura starptau-j , feā arī parakstīt ?j^GijJas, ziņo BBC. "irš tālāk izteicās, vtņš saņēmis no f^sbt laimīgs, ka va- >u valdībai BBC etorš, ionientējot šo i fe paskaidro, ka .48$ lēmums nozīmē at irapānu. Šī polī-iadīšanai vislielāV iēvējami ģenerālim [•s vēlas padarīt Ja-aizsardzības bastio-komunistu tālāku informētas aprin- ^,kās, ka ASV par .ātzitžanu ar Japānu iieibritāniju. fi launu — 1 • . V - . Newsweek 22. "Vašingtonas infor- 'llečlbas esot sadevu ofensīva Ber- ..ība paredzēta jau ^satiksmes grūtību cierikāņu plāni tādēļ Itadīt visu triju rie- 3ko komisiju, kas teķiem pretsoļiem Otrkārt, m franči^ sekme- [s; tirdzniecību ar Ēaifti celtu preču ap-tu pietiekamas re-gadījumam. Treš-fģatavots gaisa tilta i katrā brīdī. beigas liss Lithuania. tad āmas teātra trupa, jeknelare naftas sa-iefs bijaRokfellers. I cirkus zilonis, ka^ zvēriem pārvests i-no Blekpūlas uz iglijā), netālu no sācis trakot, sa-milzis atrāvies no l^rainojis divus sa-adragājis krātiņa i apgāzis vagonuj ļgarnizona kaŗavin Itanku lodēm no- Ifcsme uz dzelzceļa iukta 5 stundaSt m i m m ^1 LATVU lAlvlan Nemļ^pet PubUibed ander IfTCOii civo Afteln mvttKm AuthorlsatioD NM>er UNDP 19a >ubUiher viA lāltort Valdontrl tim- «aitogtt/N.. BMiē 8tr. J-a. Ptiaten Dnaabauer * tnmer. Lttdwiggb«rs, Kam«* fir. SI.1hib!Uh«itwleewe«lEly. dreulattOD nJM, LAIVIAN NEWSPAPER Nr« IS (m Scāldien, 1950. g. 1 marti. ladevi^: Latvleio Ctntrilt Ko. mti«]a. OalTCMli radaklom Y Umbergt: galvtnl rtdaktoia fietniekt: M CiiUd». Rtdali» tori: A. Bolitdni. J. Jikib» •cmīL a Ķlidit. 1, Ratitait. U^vira. AuitriUiM r«dak» eUaa vi± A. Smits (Uwli9 HdvMĻ Canbamu A. C AuitnliD^ Rtdakdjat «driM: Maimtm s ar kara gūsteknis pie Baikala 1044. g. pavasari sastopas un sarunājas ar prezidentu tin ārlietu ministru Munteru 1', ftotti JlMriJI, fcw ^ ^ Iii, Kirii in«,a, ^ y MmiKrū. m fo M«ri«i viUlMltft, Ml plaiikals materiāls par abu ' L (bimtajā pilsētā Ķ i » atgrims vācu inženieris Hanss .rDetlef» Ķlauaepa. Ofōtt viņam bija pazīt savu pilsētu, jo tā izrādījās :Vim jMgĶ 4rttpu kaudze, Vēl grūtāk viņam bija atrast ceļu pie ,;ļ«da:ļuva. cilvēka. Patieiībfi neviena jau te viņu nedz pazina, nedz ' ^^Ē^' y^ taču bija tai pats Klausens, ko ĶUes dzimtsarakstu nodala .:Wmņ izsludinājusi p ^ minišu. Veselua 28 gadus nedz Klausena . pi^^giem, n€d« dtam^ kā^am nebija par viņu nekādu ziņu. Bet nu Jiai^iS Detļefs vecumi, pēkSņi biia atgriezies; . irfņft pat atrada s a v u t o mājās kā pirmā p a a a u U t kaŗit giisteknls. 1918. gadā viņš bija kritis krievu rokās, pēc tam nokļuvis Šibirijā un līdz pat 1945, gada maijam arvien vēl akaitijfis gūsteknis ar zināmu gūstekņa dzīves režīmu un apsardzību. Otra pasaules kara beigu dienās Klausens nolēma bēgt. Sākās garš un dēkains ce^, līdz nākamā gadā beidzot bija sasniegtas ĶUes drupas. Lielfi auguma, plecīgs, sirmu galvu, stūrainiem sejas vaibstiem, tāds ir šis Klausens, kas no mirušiem at« griezies; dzīvajos. Viņš dzīvo visai Patiess musu tautos draugs iecelts par Latvijas generolkonsuiu Kanāda ^ Sūtnis K* Zariņš iecēlis un Kana^ das valdība šinis dienās par Latvijas ģenerālkonsulu Kanādā apstiprinājusi lld?SineJ6 musu goda kon-luīu Toronto Beiju N. Brai^nu (jRay If; Bry8on)^ Sl iecelšana un Kanādas valdības akcepts vēlreiz apliecina, ka rietumvalstis neatzīst Latvijas Iekļaušanu Padomju savfe-nlba. tm atzīst sūtņa K. Zariņa ārkārtējās pilnvaras. ^ K Braisons, kopS 1939. g. darbodamies par Latvijas goda konsulu, savam amatam bija uzticīgs arī tajā laikā, kad Latvijai draugu bija palicis visai maz. Tādēļ latviešu saime Kaņadā ziņu par iecelšanu uzņēmusi ar patiesu prieku un gandarījumu, jo ari tagad, izmantojot savus sakarus, Braisons neskaitāmas reizes sniedzis palīdzīgu" roku Kanādā ieceļojušajiem latviešiem. Vislabāk jaunā ģenerālkonsula darbu latviešu labā raksturo archibīskapa r^stāvja Kanādā māc. A. Skrodeļa kādā sanāksmē viņam veltītie vār- Sauri, un, liekas, tāpēc viņam radusies doma publicēt atmiņas par savu odiseju. Priekš kāda laika tās konspektīvi iespiestas provinces avīzītē Giessener Preie Presse, bet nupat plašākā veidā savu stāstu Klausens atkārto Slezvigas-HolSteinas Lan-deszeltung'ā. Kādā vietā viņa atmiņās bija lasāms, ka 1944. gadā tuvu Mandžūrljas robežai, Gorbicas telpā Klausens sastapis izsūtītos latviešus, bet starp tiem arī Valsts prezidentu Kārli Ulmani un ārlietu ministru Vilhelmu Munteru. Ar tiem viņš ari personiski sarunājies. — TukSl nieki vai patiesība? Lai būtu kā būdams, sensacionālā informācija Klausena atmiņu stāstā bija par iemeslu, lai Latvijas redakcija^ pārstāvis sadzītu šo vācu inženie!ri rokā un mēģinātu no viņa iegūt plašākas un iespējami precīzas ziņas par Prezidenta Ulmaņa, Muntera un daudzu deportēto tautiešu likteni Sibirijā. ani bībmja INŽENIERA HANSA KLAUSENA STĀSTS: Jā, es esmu par mirušu Izsludinātais Hanss Detlevi Klausens. Bet nedomājiet, ka es viens tāds, nē — tādu d:dvo miroņu vel daudz, dk esmu varējis noskaidrot, no pirmā pasaules Iraŗa Padomju savienībā arvien vēl atrodas kādi 16.000 vācu gūstekņu, kas galvenokārt izkaisīti pa plašo Sibīriju. Būdams Inženieris, 1917. gadā līdz ar vācu armiju blj^ ari Rīgā un piedalījos dzelzs tilta atjaunošanas darbos pāri Daugavai, līgā gūsta laikā esmu Šķērsojis visu milzu Krieviju lldz pat Klusajam okeānam. 1944. gada agrā pavasari ar savu būvgrupu strādāju Vladivostokl Tikko bija pabeigts kāda būvdarbs, kad pienāca pavēle, ka steidzami jādodas pie Baikala ezera Vldussl-birijā, lai stātos pie liela ēetrsliežu dzelzceļa tilta būves pāri Baikalam pretī Irkutskal. Kā pastāvīgi strādnieki manā darba grupā bija ari 40 latvieši, veci padomju zemes Iemītnieki Ierodoties pie Baikala, redzēju, ka tilta celšanas darbos piedalās ap 2000 cilvēku. Starp tiem kādi 200 Izrādījās latirlešl, kas šurp atvesti no savas dzimtenes. Kādu dienu, kad sāku viņus iztaujāt par viņu likteni, dzirdēju stāstam, ka netālu esot vēl otra darba vienība ar daudz latviešiem un starp tiem atrodoties ari Latvijas Valsts prezidents Kārlis Ulmanis un ārlietu ministrs Mun-ters. Stāsts mani ieinteresēja. Dažas dienas vēlāk gāju pie mūsu politiskā komisāra un lūdzu atļauju aiziet pie šīs otras darba gŗupais. Atļauju dabūju sev dft valriBlidem latviešiem. Divu čekistu pavadībā devāmies ceļā. Izrādījās, ka Šīs darba vienības dzīves vieta bija liela baraku nometne Gorbicaf rajonā, kādus 8 (Turplnājuins 4. Ipp.). di: „Ja Dievs mums būs lēmis at-griesties dzimtenē, tad mēs liecināsim par to, ko mums esat laba darījuši, un mūsu tauta Jūsu vārdu pieminēs cieņā un godbijībā.'* Sakarā ar iecelšanu jaunajā amatā R. Braisonu apmeklēja Latvijas līdzstrādnieks, kuram konsuls sarunā starp citu uzsvēra: „Latvieši ir kristīgi un strādīgi, un es esmu bijis lepns uz to Jūsu tautiešu nelielo pulku^ ko Kanādā esmu varējis apsveikt un atbalstīt" Savu labvēli latvieši godināja Kanādas latviešu kluba referāta vakarā Toronto, pasniedzot viņam ziedus. Privātajā dzīvē Braisons ir pazibamas Toronto finanču firmas īpašnieks un ari aktīvs sabiedrisks darbinieks, starp citu provinces ricautu prezidents. C. C. UN spriež par vergu darbiem un masveidīgu cilvēl(u iznīcināšanu Baitijas valstīs 120 IEVĒROJAMU AMERIKĀŅU UZSAUKUMS PALĪDZĒT BĒGĻIEM, KAS NAK NO KONCENTRĀCIJAS NOMETNĒM Ņ u j o r k a (F). — Februāra pēdējā nedē|ā Savienotajās valstis sākas Jauils kampaņa pret koncentrācijas nometnēm un piespieda darbiem Padomju savienībā. To ievadīja debates Apvienoto nācija saimnieciskajā un sociālajā padomē, kaŗām sekoja vesela lappusi gaŗS uz- 9Hukums lielajā amerikāņu . kstā New ¥ork Times. So azsaukumo parakstījuši 120 ievērojami Savienoto valstu politiķi, rakstnieki, sabiedriski darbinieki un zinātnieki. Debates sociālajā padomē vairākkārt pieminēts ar! Baltijas valstu liktenis un turienes iedzīvotāju masveidīga slepkavošana. . Pirmdien UN saimnieciskā un sociālā padome noklausījās amerikāņu arodbiedrību apvienības AFL pārstāves Tonijas Zanderes ziņojumu. Viņa paskaidroja, ka Padomju savienība izdara masveidīgu cilvēku slepkavošanu Baltijas valstīs. Viens no agrākajiem igauņu valstsvīriem, kas tagad atrodas rietumos, Iesniedzis autentiskus materiālus par to, ka pēc 1945 g. Ziemsvētkiem Igaunijā notik\:šas divas masveidīgas deportācijas. Tonija Zandere, kas pirms 1933. gada bija sociāldemokrātu deputāte vācu reichstāgā un vēlās emigrēia uz ASV, ziņojuma turpinājumā pasvītroja, ka Padomju savienībā. Austrumvāciiā un Baltijas valstīs pastāv vergu darbi. Arī Ķīna drīz vien kļūs par milzu koncentrācijas nometni. Jau tagad Maotsetungs apsolījis Staļinam 500.000 ķīniešu vergu darbiem. Otrdien debates sociālajā padomē turpinājās. Tās ievadīja ASV delegāts Viljems Torps. „Spaidu darbi eksistē Padomju savienībā un daudzās satelītvalstīs. Kremlim Jāpierāda, ka koncentrācijas nometnēs ir tikai labošanas darbi vai arī jāatzīstas, ka verdzība eksistē. Līdz šim vēl neviens nav varējis atspēkot liecības, ka vergu darbu Padomju savienībā nav. Kremļa delegāti vienmēr strikti noraidījuši jebkādu izmeklēšanu, aizbildinoties, ka Padomju savienībā koncentrācijas nometnes neeksistē Cik mums zināms, tajās neviens labprātīgi neiestājas. Bet nokļūt tur var katrs padomju pilsonis, kas vēl kaut cik brīvi domā." PULKVEŽA KALPAKA Plkv. Kalpika imTlņa vini laikmeti j;mcalai pbl ikdtaal mnim ar vttnmlbu, btl daudi valriik 9A ar apbrīnojamu IdeāHimu. Vmoi rodas vlaoi laikos, kad tautai ^^lastai mēģināt kaldināt tev labāku nākotni ar leroēu varu. Runājot par kal<» paklēšu laltanetu, galvenais svan nav U^ams tldii ua varoņiaru. Plkv. Kalpakt bati ir .perKAilicIJia Pēc britu pārstāvja Smisa ierosinājuma debates par piespiedu darbiem Padomju savienībā atlika līdz saimnieciskās un sociālās padomes 12. sesijai, lai ļautu Kremlim Izšķirties par starptautiskas izmeklēšanas komisijas inspekcija Krievijas territo-rijā. Otrdien lielais amerikāņu laikraksts New York Times publicējis veselu lappusi garu uzsaukumu palīdzēt tiem politiskajiem bēgļiem, kas atstājuši zemes aiz dzelzs priekS- (Turplnājums 10. Ipp.). Pava^^an gaidāma rietumvalstu ārlietu ministru konference Vašingtona (D). — Trešdien Dīns Ečesons, atbildot uz kāda žurnālista jautājumu, kas citēja New York Times informāciju no Parīzes par gaidāmo ārlietu nunistru konferenci, paskaidroja, ka apspriedes ar Lielbritānijas un Francijas ārpolitikas vadītāju var tiešām notikt Tādā gadījumā darba kārtībā varētu būt jautājums par Atlantika pakta singna-tārvalstu ciešāku sainmiecisku un politisku sadarbību, Vācijas uzņemšana Rietumeir(^as ūnijā, kā ari Tālo austrumu problēmas. BBC, komentējot šo Ečesona paskaidrojumu, piebilst ka kcmference varētu notikt Londonā jau tuvākajās nedēļās. Par konkrētu datumu min aprUL sevi visus kaf avira- tikumus, un v i ņa varoņiara 4^inējattļi 0[ jteģ<^i-dfiru. Seyl%i Izcels pgcv. JĶj?Jpaka jde-āllsnfis. Bruņojies pats' ar stiprāko ideālismu, pulkvedis v^rf a tta to ari savus vīrus. Ševls altUej^nt, kalpošana tautai un tēvzemei, ziedošanās kaujas laukā, — visas šis cēlās karavīra īpašības raksturo kalpidde-šus. Kad vienīgā Kalpaka bataljona vietā bija radušies daudd desmiti, apvienoti pulkos un divīzijās, kad cīņa bija nobeigta ar uzvaru, latviešu karavīram sakaujot daudzkārt stiprākos pretiniekus un atbrīvojot Latvijas zemi, kalps^eSlem ne prātā nenāca prasīt sev par veikto kādu sevišķu atalgojumu vai privilēģijas. Tas būtu aizēnojis ciņu laiku skaisto Ideālismu un piešķīris šim laikmetam viduslaiku algotņu ēras piegaršu Tīro karavīra ideālismu, ko pauda un audzināja plkv. Kal-paks, viņa viri ari pēc sava vadoņa nāves negribēja un nedrīkstēja apēnot, lai būtu cienīgi saukties dižā latviešu pulkveža vārdā par kalpa-kieSiem. Zviedrija nobažtļusies par padomju Baltijas juras floti Stokholma (D). — Rietumos pēdējā laikā saņemta autentiska Informācija, ka Padomju savienība drudžaini pūlas palielināt savu Baltijas jūras floti. Sl rīcība sevišķas bažas radījusi Zviedrijā. Lai panāktu spēku izlīdzinājumu, zviedru flotes nunistrija pieprasījusi parlamentam paredzēt .budžetā vienu miljardu kronu. AP ziņo, ka zviedru deputāti šo summu vēlas samazināt par 200 miljoniem kronu. Flotes projektu kādā nmā Stokholmā aizstāvēja admirālis Helge Strem-beks. Viņš norādīja, ka Padomju savienība palielinājusi savu Baltijas jūras floti tik lielā mērā, ka vairs nevar runāt par normālām aizsardzības vajadzībām. Krieviem Baltijas jūrā stacionēts viens kaujas kuģis, pieci kreiseri, trīs tor-pēdkreisep, 15 Ijeli un 10 mazi iznīcinātāji, apmēram 100 zemūdenes un 600—800 flotes lidmašīnu. „Es esmu pārliecināts, ka eventuāla kara gadījumā Norvēģiju vairāk Iekāros austrumu bloks nekā rietumi," teica admirālis Strem-beks. „Ļotl iespējams, ka Norvēģijas okupāciju mēģinās realizēt caur Zviedrijas territoriju." Par otru iekārojamu objektu admirālis apzīmēja arī Dāniju, kuras rokās atrodas izeja no Baltijas Jūra& Plkf* Kalpaka idiāUima bruņu ^pruma ^ptigtāk lapauiaa v^i vēstuli minlitru praldantam K6» 1im UlnuDim: JUtvUae ftlON n i i aittiNMoi Hdi pMIM pM.«.^ i i * virdl pulkvtdi bāk rakitMTo. UktanU ir data«ii irga m laitn^ m itrl piibiiidt ilvēku vitdtt saskaņo ar ^uM«u Plkv. Kalpaki mm virdna mi* ņlstru presidentam iM^Uaeblte dair^ bot e. marU kaujā pSTMif^i), ^ dodamies līdz pēdējai ptM. savu dilvibu ķua Ukda«a jpar zemL Lielām personībām mintol, ttt neaizi«t nebūtM, bet atrtā] p a l i^ lu mantojuma Plkv. KaltMtem ltk« tenli nebija lēmis pieradiet likarot^ brīvo UtvIJu, bet gūt pinuāslih^^ rējās uzvaras. Viņa vadībā bija j»r« lalsU brīvības ciņu vlikrltiticākte brīži — nepārtrauktā atkipiania no Cētim līda Ventai, pēdējās krastof prtthiltka apturēts un pēc ipftu pieaugšanai ievadīta i i l^Ja otai« alva Latvijas atkaŗcianal. Pulkvt» dlm krītot^ pretinieka &^ bija la-kautl m ndcār^ bēga Saldui virzienā. Pavērās brīvs ceļi līda lielupet. Nebija vairs pulkvate Kalpaka, bet palika viņa 500 vM pulkveia pēcnācēja balti ģenariļ^ torela kaptdņa, Jāņa Baldh vadibi, kā sava vadoņa kareiviskā ideālisma mantinidd. Sle viri bija sev! tia* ņēmuši Kalpaka garu, paturējuši to un pārpilnām deva tālāk. Plkv. Oskara Kalpaka ideālisma gan Ir viņa mums atstātais lielais mantojums, kas Jaunās Latvijai armiju ctoltājui apāmoja tilikim eīņimi Udi bija laikatimi ZUupei kraitL fila pc^ilii v i r t ^ itlv^Miit^ piri lidlem dtiem mahiMĪlttiaiem, to tāa i r mūžīgas. Nav vairi brlvla Latvijai, bet vēl Ir viri, daudz viru, kai, šl latviešu tautā itmūUnāiļ plkv. Kalpaka gara pārņemti, gBim gaida, kad varēs upurēties par tauta un tēvzemi, lai nestu tai no jauna brīvību Kamēr šādi viri vēl dzīvos, Latvijas brīvība nebūs aprakta. Uela bija plkv. Kalpaka ticība latviešu taisnās lietas uzvarai. Taa nekas, ka bija jāatstāj CēsU, Rīga, īsu laiku ari VenUs krasti; tai na« kas, ka nācās sastapt neticīgus to-mus, kas Latvijas valsts Ideju uzskatīja par absurdu un tās aizstāvjus sauca par nožēlojamiem dēkaiņiem. Neko nenozīmēja nodevīgu elementu pretriciba. Kalpaka nešaubīgā ticība pārvarēja visus šķēršļus. Karavīri labi zina, ko nozīmi ticības spēks. Ja, kaujā ejot, nav ticības uzvarai, tā ir droši zaudēta, vēl pirms tā sākta. Kalpaklešu laikmets spēcīgiem vilcieniem parāda, kāds liels Ideālisms mājo latviešu viru krūtis, un kādus lielus darbus tie veikuši. Visa mūsu brīvības karš, tāpat kā pēdējā kara leģionāru, šo Kalpaka cīnītāju cienīgo pēcteču cīņas apliecina karstu tēvzemes mīlestību. Tādēļ nav nekādu šaubu, ka tad, kad tēvzeme atkal aicinās dēlus palīgā, tie Ies ar plkv. Kalpaka garu no Oderas, Temzas vai Misisipi krastiem, Kanādas mežiem vai Austrālijas tuksnešiem cīņā par Latvijas brīvību. Sajfi lielajā Latvijas augšāmcelšana dienā, kad plkv. Kalpaka gars sauks uz šo cīņu, ikkatrs Latvijas dēli trauks veikt savu svētāko pienākumu pret tautu un tēvzemi un nežēlos ziedot vislielāko upuri brivaJai Utvijal Plkv. Arv. Rripeni, Kalpaka bat valdes priekšsēdis Senāts sācis apspriest DP likumu Valioftona (D). — Amerikas Balss ziņo, ka otrdien Savienoto valstu senāts sāka apspriest DP likumu, ko prezidents Trūmens ierosināja jau pagājušajā gadā. Sis likums paredz atvērt ASV durvis 320.000 pārvietotajām personām līdzšinējo 205.000 vietā. Ja likumprojektu pieņems, DP varēs ieceļot līdz 1951. gada 30. jūnijam. Tautas pārstāvju nams, Dēc Amerikas balss InformS'uias, DP likumprojektu Jau pieņēmis. i: -'4\ |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-03-04-01