1949-05-19-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
pŅ, Iekšā. Ka,S' m\ Paskaidrojunn^ ^inaiņ pat' fe jatoi lēt ^ ^ iii 1 ^•1 i_4 •••Ji, tm 1W m Iff 'dāmu' nd k " '•• i^' viesti ik» $is izdlšs m trim aacicfn|llais,lQiidsw ^It šis grāmata is k | ( « ; 2 o o . - ISM savas, nflpel^^ Ill9i to l i LATVU LatviaD New8pape7 Pablishcd noder EUCOM dvi] Allairs Division AnUiorisation Nuīnber UNDP 196. Pnblishtr aad Editor: Kārlis Rabiet. pp Cftmp Kleink5u near GHtatarļ/D, Priflter:.„Sc1iwfib. VoIksbK" Gtoiburg/D., Bgm.* ^Uod]D,-PI. 7. Qr(mIation: 120(K) Pablished thrcs times wefkly. LATVIJA NEW2iPAI{īt OeimMle&» 1948. c 19.iiiaifi Uttfiai» f f M i i i u l ^ ftdilElnf K. M i c t (dulil BMMM) ; tahr, rtdaktdm vitte. M. ediiis, Maktori: B. l^btlla, Uivt, & Mi»" Mbirtat Baialdfaa adrasa: GiBteg/Da^ Paatla^ V9b (titrada 84). izceļošanas raitu temp SkvadriK rīkojumi iztukšo Augsburgas nometni 48 stundās ' DP komisijas galvenais koordinators A. Skvadrilī no vārdiem pārgājis pie darbiem. PēĢ tam, kad viņš pagājušā nedēļā preses konferencē Frankfurtē norādīja uz apstākļiem, kas lidz šim kavējuši DP izceļošanu uz ASV, A. Skvadrili šis nedēļas Slimumā ar pmonīgiem inspekdjas apmeklējumi^ IRO izceļošanas nometnēs racUjIs tidz šim neredzētu darba tempu. Tā, piem./ IRO 5. apgabala izceļošanas centrā Augsburgā peQ Skvadril! apmeldējuma 48 stundu laikā panākts, ka bez izņēmuma visi, kam bijuši sakārtoti dokumenti, saņēmuši konsulāro kontroles at* ^ml un automašīnās nogādāti ^ālākam transportam uz Mincheni un Gronu. Līdzīga tempa maiņa vērojama visās instancēs, kur A. Skvadrili iegriezies savā braucienā, kas laikam aptvers visu sunerikāņu joslu. Par šo izceļošanas formalitāšu paātrināšanu izceļotājiem uz ASV, ko tagad veic piedzīvojumiem un nopelniem bagātais kādreizējais ASV okuipācijas armijas DP lietu vadītājs A. Skvadrilī ar savu palīgu E. O'Konneru, no visas sirds yar priecāties katrs DP. kās nu jau piekto gadu pacietīgi gaida paveramies emigrācijas vārtus. Tie līdz šim daudzos gadījumos tiešām bijuši šaurāki par bībelisko adatas aci, caur kuru jālien kamielim. Lai arī cik saprctamas patvērumu devēju zemju konsulāro komisiju rūpes, lai Vāciju. atstātu tikai izmeklēts un piejnērots cilvēku materiāls, kas dubulti un trīskārši pārbaudīts politiskas drošības im uzticamības ziņā, nav noliedzams, ka veiksmīgāku izceļošanu līdz šim kavēja >arī bezgalīgais IRO kanceleju un lēnais pašu konsulāro komisiju darbs izceļošanas nometnes. Lai gan emigrācijas centrus jau^ pirms gadiem idcārtoia ar' aprēķinu, ka tur iz-braucējlto DP uskavēšanās būs No mūsu līdzstrādnieka sarunām ar Augsburgas izceļošanas nometnes pašreizējiem iemītniekiem par jauno tempu rādās šāda aina: visas kancelejas strādā ar ievērojami lielāku enerģiju un vienkāršo darbu. Dokumentus kārto t'k-pat rūpīgi, kā līdz šim, bet galvenais pārbaudījums — tā sauktā „štāšanās konsida priekšā** rit nesalīdzināmi raitāk. Katrs, kam visi dokumenti, drošības pārbaude un ārstu komisijas atzinums kārtībā, nekavējoties jau pēc dažām stundām, • bet ilgākais 48 stundās, no Augsburgas automašīnās dodas tā-lā- k uz Mincheni,' kur tos sakārto vilcienu transportos uz ostu, lielāko tleisu Gronu. Kā šai centrā pašreiz rit darbs, mums vēl autenisku ziņu riav;, bet, acīmredzot, arī tur neviens vairs il^ak par dažām dienām neuzturēsies. Kuģu transporti sagādāti pietiekamā skaitā, un tie maijā aiztransportēs, 11.000 DP, jūnijā .000; un nākamajos rfēnešōs vēl vai-āk izbraucēju uz ASV. Izbeigsies Atsaukts padom*' informācijas šefs Vācijā Labi informētas aprindas Berlīnē ziņo. ka pagājušās nedēļas beigās no amata atcelts padomju militārās pārvaldes informācijas daļas vadītājs pulkvedis Sergejs Tulpanovs. Viņa vietā esot iecelts līdzšinējais Maskavas radiofcma vācu raidījumu vadītājs S. Ņeždanajevs. Pulkvedis Tulpanovs tomēr arī uz priekšu palikšot padomju militārās pārvaldes dienestā. Informācijas šefa maiņai rietumu demokrātiju politiķi veltī lielu ievērību. Tulpanova atc^ana varētu nozīmēt, ka Padomju Savienība nolēmusi mainīt savu līdzšinējo ekspansīvo pdītiku Eiropā, jo viņš, kopā ar maršalu Sokolovski, bija Berlīnes blokādes faktiskais in-spirātors. Padomju aprindās pulkvedi Talpanovu dēvēja par „ļeņinisko revolucionāru**, kas ne soli neatkāpās no marksistiskajām dogmām un partijas līnijas. Stutgartes raidītājs ziņo, ka Tulpanovs paaugstināts par ģenerālmajoru. Ar šo paaugstināšanu Maskava vēloties pierādīt, ka baumām par informācijas šefa krišanu nežēlastībā nav nekāda pamata. m>/*M^f^M*^^^ stāvoklis, ka kuģi aizbrauc pa-tulcši, ka tas bieži gadijas lidz šim, 0 lēnā formalitāšu kārtošana nespēja transportus piepildīt vajadzīgā aikā līdz maksimālai kapacitātei. A. Skvadrilī pagājušā preses konferencē brīdināja, ka DP neatbildīgā kārtā paši kavē izceļošanu un t īpaši tad, kad jau saņēmuši galvojumu no ASV im savu izceļošanu ;ādā kārtā nodrošinājuši, visādiem līdzekļiem cenšas uzturēšanos Vācijā vēl paildzināt. Tagad, pie jaunās, oficiāli vēl nepavēstītās kārtības, katram izceļotājam uz ASV jārēķinās noteikti ar to, ka viņu tieši no konsulārās komisijas nogādās uz transportkuģiem ostā un nekādas izrunas un iemesli netiks atzīti par pietiekami svarīgiem, lai transportu atliktu. Protams, ārkārtējiem gadījumiem, kā pēkšņām slimībām, nelaimes gadījumieim vai gluži ārkārtējiem l^menes apstākļiem veltīs vajadzīgo uzmanB>u, bet ,»perso-nlgu lietu kārtošanai** vai „izbrauk- No 1300 Ūkai 601 IRO 5. apgaibala vicedirektors Mr. Brauns mūs informē: „ASV DP komisijas koordinators Eiropā Mr. Skvadrilī pirmdien iepazinās ar ASV komisijas darbību Augsburgas lielajā Izceļošanas centrā. Viņa apmeklējuma nolūks bija novērst kavēšanos ASV' transportu saistādīšanā. IRO techniskais personāls savu darbii veic pilnos aomē-ros, un cik personu konsulārā komisija izlaiž cauri savam kontroles aparātam, tik arī nekavējoties nogādā uz tālākām izceļošanas nometnēm tiešam transportam m ASV. Vislielākā kavēšanās notiek pašu DP vainas dēļ. Tā, piem., šīs nedēļas sākumā Augsburgas izceļošanas centrā ar nokārtotiem papīriem atradās 1800 personu, bet transportam varēja nosūtīt tikai 600. Pārējie bija atbraukuši vai nu bez mantām, bez bērniem vai citādi nebija saga-tevojiišies tūlītējam ceļojumam, un liem bija jādod^ papildus laiks darī- §anu nokārtošanai. Ja DP paši ari turpmāk vilcinās izceļošanu, IRO bfls spiesta izdot jaunus noteifcu-mus, pie kuriem pašreiz jau strādā. Uz IRO galvenā direktora V. Tsdca norādijumiu pamata paredzēts pieņemt noteikumus, ka katrs DP,^ kas nokavē savu transportu, zaudē ne vien Ilio tļirpmāko aprūpi, bet arī izceļošanas iespējas. Pagājušos mēnešos nokavē*,! tik daudz transportu, ka nepieiciešami radikāli soļi.** īslaicīga, prakse rādīja, ka dažkārt jaunās dzimtenes meklētāji šais nepiemērotajās vietās nīka pat mēnešiem. ASV pieņemtais DP likums paredz 205.000 DP izceļošanu uz Savienotajām ValstTm. Ar plašu propagandu ievadītais amerikāņu palīdzības organizāciju darbs ASV izraisījis tur necerētu atsaMcību, Jau kopš mēnešiem amerikāņi gaida pie sevis ierodamies tos nelaimīgos bēgļus, kam viņi garantējuši darbu un dzīvokli, šie bēgļi neierodas, vai ari ierodas tik mazā skaitā, ka visa sekmīgi ievadītā kampaņa par DP uzņemšanu ASV nonāk kritisk" stāvoklī. Tikai pateicoties šim apstāklim, tagad A. Skvadrilī un viņa tuvākie līdzstrādnieki saņēmuši tās pilnvaras no Vašingtonas, kas tiem padara iespējamu daudzo izceļoša- J^as kavēkļu novēršanu pašā saknē, līdz kurai pašu DP nu jau gadus i l gās pūles, bēdas un sūdzēšanās ne-sp^ a sniegt. šanas sagatavošanai*' nekādus pagarinājumus nepiešķirs. Tāpēc lai katrs jau laikus sagatavojas braucienam pāri okeānam. IRO izceļošanas centros sniegti arī Jauni paskaidrojumi par uz ASV līdzņemamo bagāžu. Ja kādam izceļotājam bagāža pārsniedz līdzņemamo normu (100 kg uz personu), tad laikus—- tikko saņemts galvojums — jāiesniedz IRO izceļošanas centra Movements Officer attiecīgs lūgums 3 eksemplāros, uzrādot arī papildus bagāžas veidu: darba rīki, saimniecības piederumi utt. Atļauja papildus' bagāžas izvešanai tiek sūtīta uz IRO galveno mītni Bad kistngenā, un parasti paiet divi nedēļas, iekams no turienes saņem atbildi No Visiem dokumen- Uem, ko izceļotājs vēlas rādīt konsulam, lai pierādītu savu specialitāti, sevišķas spējas vai tamlīdzīgi, jāizgatavo tulkojumi angļu valodā, ko izceļošanas centrā laika trūkuma dēļ vairs nav iespējams izgatavot. Visi trūkstošie vai nepilnīgie dzimšanas, laulību, darba apliecību un citu dokumentu dati jau laikus jāpapildina im jāizkārto pie IRO tieslietu padonmiekiem. Sākoties jaunam, raitākam posmam izceļošanā uz ASV, pasiem DP arī jāparāda, ka tiem izteiktais pārmetums par izceļošanas kavēšanu lieks. Ar mazliet gribas un kūtruma pārvarēšanu to arī ikviens spēs. Tikai jācer, ka pēc ASV komisiju darba tempa arī pārējo emigrācijas zemju konsulārās komisijas iekārtos racionālākās metodes, lai tiešām piepildītos iecerētais mērķis, ka līdz 1950. g. jūnija beigām pēdējais DP būtu atstājis Vāciju un IRO varētu savu darbību izbeigt. Sarkanarmija cīnās ar partizāniem Labi informētais amerikāņu laikraksts „New York Times**, atsaucoties uz ziņām, kas saņemtas no Padomju Savienības, raksta, ka partizānu darbība Ul^rainā un Kaukāzā joprojām ir visai rosīga. Lai gan partizāni Maskavas režīmu nopietnāk aodraudēt nespēj, tie tomēr sagādā lielas galvassāpes vietējām iestādēm. Sarkanarmijas pūles irnlr. cināt partizānus līdz šim 'izradījušās nesekmīgas. Saņemta autentiska infdrmācija, ka nesen uz Kaukāzu un Ukrainu nosūtītas divas rēguilārā karaspēka divīzijas, lai atbalstītu turiene policiju. J^genOias krievu lonardīisti pret numura Baltijas valstīm ļlftSict: KOMUNISTISKAIS .,SLAVU KON- | 0 SKTADSILI BUK U R O - GRESS** IZDEMOLĒ KAFEJNĪCU | ^ E S — STBAUJI KĀPINĀS Pēc ziņām, ko no ArgentUias s a - ļl ņēmusi LCK informācijas nozare, tu- i 1 0 PAR TRANSPORTA NO-rienes komunisti, kā arī icrievu mo-|g KAVĒŠANU NĀKOTNE VAR narchisti pēdējā laikā ir pastipri-|» DRAUDBT APRŪPES UN IZ-nāti ^īvi. Argentīnā nodit^ātāll CEĻOŠANAS TIESiBU ZAUOE-Slavu savienība marta beigās sasau-1| SANA L kongresa sākuma, gaidot kādu no- | ^2 m i ^ ^ ^ l ^ ^ i l ^ FT kavējušos atļai^ju, kongresa dallb- i ^ u J ^ ^ nieki sapulcējušies tuvējā kafejnīcā. | -PWM-P-Jn»TO» rafcsts— Sanākušie pārrunās sevišķi cildina- g 0 TAUTIEŠU D2IVE Z&M juši savu izcilo parai^ ^J^sifu*'. i KARSTAS TROPU SAUl(«ES Vienprātība bijusi Ma, lidz no-|i DIENVIDAMI^RIKA 4, Imh skaidrojies, ka daļa sanāksmes dalībnieču slavē Josifu Staļinu, bet citi ar to domājuši Josifu Brozu- Tlto. Tūdaļ sekojusi ^kongresa" mežonīga kaušanās un kafejnīcas telpu demolēšana. Kad ieradusies policija, kafejnīcai bija nodarīti zaudējumi par apmēram 20.000 dolāru. Apmēram 100 ai^estēto vidū bijis pats Slavu savienības priekšnieks, kara laika pulkvedis Sosta-kovskis, kņaziene Votonska uc. Pēc tam pārmeiklēts savienības PoHtisko bēgļu komiteja ludz ASV Pdltiako bēgļu komiteja; kas p&r-centrālais miteklis un arestēti pro-Istāv zemes aiz dzdzs priekškara» pagandas ^olas „profesorl" un plrmdl«a iesniegusi Savienoto Valstu „studenti**. Sekojuši vēl citi aresti,!ārlietu vicemkdstram Dīnam Ras-^ līdz aprīļa \ beigās Argentīnas vai-ļ kam petldju. kurā lūgta ASV t>all-dība slēgusi Slavu savienību ar vi-īdzība tiem cttvOclem. kuri pašreiz sām nodaļām, simpatizējoša or-ļ atrodas Eiropā bezizejas stāvokli. Jo ganizācijām un laikr^stiem. Tasļviņu^ neaprūpē IRO. Petlpljfi no-komūnistiem Dienvidamerikā ir ļ rādīts, ka pirmajos pēckara gados sāpīgs zaudējiuns, bet kompartija ļ daudzi vēl ticēja, ka Padomju Sa-up tāpat Maskavas satelītvalstulvlenlba respektēs vismaz daļu no* pārstāvības rosīgi turpina aģitāciju ļ teikumu, kas paredzēti starptautte-un propagandu, pie kam visas mi- ļ kajos līgiunos. Tā|)ēe liels vairums nētās pārstāvības izdod iespiestus ļ pdītisko daiMoieku, kas cliiljls par vai citādi pavairotus biļetenus. ļdemokratljas ideāliem, atgriezās sa-Ļoti aktīvi Argentīna ari krievu ļvfis zemēs. Vēliac tomēr pierādījās, monarchisti^ kas izdod ik jaedēļaslka komunisti nere$p^ē cUvēka tle-biļetenu un divreiz mēnest avīzi, ļsibu pamatlikumus un valda ar Monarchistl savS propagandā uz- ļ terrorci palMzIbu. PetlcUu. l^Takstl-sver, ka Baltijas tautām trūkstot i Juši m imrsonfigi ieshi^da^ kultūras, lai tās varētu cerēt uzļvicenjiništramjS)^ blJuSals mi-oatstāvību, un Baltijas valstīm bū-ļ nistru presddentu un zenmieku pēršot jāiekļaujas «nedalāmajā Krie-ļtlļas vadonis Mlkdalčlks, Ungārijas vijā**, kuras tieksmes pēc Baltijas ministru prezidents Nagi, jngāru jūras nekas nevarot ^turēt. Aiz „tautas padomes" nav tautas SSlie^ds! opozicijas vadītājs Vārga, bulgāru zemnieku partijas priekšsēdis Di-mitrovs, kam Sofijā piespriests nā-agrākais Prāgas llelve- 4 MIUONI VĀCIEŠU BALSOJUSI PRET KOMDNISTIEMi AUSTRUM VĀCIJĀ fTa saucamās ^tautas padomeiif' vēlēšanas Berlīnes austrumu scittori un padomju losla beidzas pihndien. Divdesmit stundu yelāk centrālā vēlēšatni komisija publicēja rezttl^- tus — vēlēšanās piedalījušies ap 13 miljonu cilvēku. Viena/ trešda{a balstītāju izteicas pret ^tautas padomi", kamēr 8 miljoni nobalsoja ,Jā". Ap 900.000 bi^soSanas zirnīša sabojātas. Tādi ir oficiālie rezultāti. Rietumos šīs ziņas saņemtas ar lielu gan-darījumiiu. Kā Londonā, tā Vašingtonā valda pārliecība, ka vel nevienā zemē komunisti nav tik smagi sakauti kā Austrumvācijā. R^ātīvl „tautas padome**, protams, iegimisi valrākiunu. Bet nav jāaizmirst, ka vēlēšanas notika sarkanarmijas, Margļrafa policijas un NKVD ierēdņu I uzraudzībā. Nekādā gadījumā tās nevar saukt par brīvām. Un tomēr ap 40Vo no visiem vēlētājiem pateica noteiktu nē. Tas nozimē, ka arī totalitārā terrora draudos komunistiem neizdevās piespiest ļaudis dcceptēt to režīmu, kas nerespektē cilvēka pamattiesības, neļauj brivl izteikt domas, sapulcēties un aizliegusi brīvo vārdu. Rietumvādjas laficrakstl ziņo, ka Berlīnes padomju sektorā bija uzkrītoši daudz velšanu iecirkņu. Pie visiem stāvēja Maik^fa policijas posteņi. Lai gan jau labu laiku priek^ vēlēšsmām SED netaupija papīru propagandas brošūrām, saukļiem un skrejlapām, nebija nekādu pazīnxju. ka vēlēšanas austmmvā-cieši pārdzīvotu kā kādus svēt-kus**. ļ Vismaz Berlīnē valdīja tas pats pelēcīgais no^aņojums, kas tur parasts katru dienu. Dīvainā kārtā komunistiem tomēr pletriika papīra ' aploksnēm, jo daudzos iecirkņos vēlēšanu zīmītes bija jā-ieme^ urnās tāpat. Pēdējās dienās bija I ievērojami pastiprinājies . arī SED un padomju okupācijas iestāžu terrors. Saksijā-Anhaltē apcietinātas daudzas personas, kas sarunās izteikušās pret ,.tautas padomes** vēlēšanād. Slepenā policija likusi cilvēkiem parakstīt solījumus, ka līdz svētŗiienas pēcpusdienai tie būs nodevuši savas ,oā** balsis. Komentējot vēlēšanu izn^ianu, Dins Rasks petīcijas iesniedzējiem paidcaidrōja, ka viņš kongresā ciniiBies. lai panākitu ieceiļošanas 11- , 1 j ^ ^ ^ ,kuma grozīšanu, kas pavērtu plašāk BBC politiskais redaktors R«^)erts Uup^ ^ ^y pt^ītL^iem bēg- Grehems pasvītroja ka «tautas pa- jiem. Ārlietu vicemlnistrs norādīja, domei» «^H?J^ek§du^ties^u^^^ IRO drīzumā uzsāks BkdivL, M ka tā var Pajstjvēt ^dsu V ā c ^ Ja nosūtītu bēgļiem 100.000 saiņu, tik daudz cUveku izteikušies pret' ^ šo institūtu pat Austrumvācijā. Dīvains sākumā liekas ari tas apstāklis, ka SED uzdevusi tik lielu pret-1 balsotāju skaitu. Vienīgais izskaidrojums ir tas, ka Padomju Savienība šo faktu izmantos, lai Parīzes konferencē apgalvotu, ka Austrumvācijā vēlēšanas bija brīvas. Ģen. Klejs pret Uidoiias Avizes izdošana piedalīs aif DangaTas Vanagi Anglijas latviešu sabiedrisko dzīvi pašreiz iezīmē divi. apstākļi, no kuriem <3ziesmu dia^u tuvošanās 17. llirlAftrr;c)tQspni^EJ1lrifiti HlvVililmrI^dat^niui tas tleS^l svkal^r agla]^n vpaāirrāruknuās tasiUm, tJuos Otrdien savas kundzes pavad^ā S^Klef^Sa ^ aagt ^ ' ^ J ^ ^ ^ ^ ^ ^^ dīja armijas ministrs Džonsens ar 2^™^^: ^Komponists . Alb. JSrajs, aucstaciem amerik^ virMiiddem \ ^ ^ ^ ^ Jau kof^ kba laika ^^VTSafuzStoS^^^ dzīvei, bet par godu rikoja pieņemšanu. S M r « « « ^ ^ nerāKs Klefc, darbodamies V§^fi,r!^ 20 Aižādu v^āļu pierādījis i^vi^lSnawvli^^^ — lovartetu un dubuit-dents. „Viņa darba panākumus no-^^^^^^^J^S^ vērtēs ie tikai Savienotās / Valstis, bet ari visa cilvēce." TJzruiias bd-gās prezidents Trumens pasniedza f^^^ļ^ «^«^^ ģenerālim Kl^am augstu amer&ā- H^f^ ^ nu tfoHft yTm4 I Zulkss vfru kofls, uu daudzām veca- V^^™' ^^ . -I - dziedātāju vienībām tagad pie- No Balta nama Klejs devas .uz vienojies k\«Jls dcaits jaunradītu an-ckuc mtagruetsau ,I kzšuirp rtuesicieas ĪpSaUr utzāndmu uv. dVsāt-s1] saniblu. formu, kas nodrošina dlvSca tiesi- ļ Otrs Izcils noskums Anglijas lat-bas. teica ģenerālis. Rietumu de-1 viešu dzīvē ir vienošanās par Helā-mokratijas divite gadus veltīgi iz- ļ ko turienēs latviešu organizāciju sa-pūlējušās radīt vienotu Vāciju, jo|dari>ību «Londonas Avīzes** izdoša-kāda valsts respdctējusi tikai divus Inā, kurā tagad iesaistīti ari Dauga-principus: saņemt pēc iespējas vairāki vas Vanagi, kļūstot par šī laikraksta reparāciili un nodibināt policijas ļllilzizdevējiem. Maija sākumā Lon-valsti. Vēlāk ģenerālis Klejs pieņē-ļdonā, IpaSā laikraksta izdevēju sēdē ma presi armijas ministrijas telpās, I Daugavas Vanagu ftmda pārstāvji ie-defclarēdams, ka viņu ļoti uztrauktu!sniedza fonda viddes priekšlikumu ziņa par amerikāņu karaspēka at- ļ iestāties Londonas Avīzes izdevēju vilkšanu no Vācijas. To varētu vie- saimē. Sanāksme to akceptēja vien-nīgi samazināt vai novietot citur vā- balsīgi, un laikraksta turpmākai cu territorijā. Ģenerālis piebilda, ka šaimniecLtoi vadībai izraudzīja Eiropā ļaudis nebaidSffl no kara. Pre-ļ Londkmas Avīzes saimniecisko adml-zidents Trumens paaugstināja Kle-[nistrāciju, kurā piedalās lielāko Ang-ju par arm^as ģenerāli. lijas latviešu organizāciju pārstāvji i i i-Sļ m i'. Jl
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, May 19, 1949 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1949-05-19 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari490519 |
Description
Title | 1949-05-19-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | pŅ, Iekšā. Ka,S' m\ Paskaidrojunn^ ^inaiņ pat' fe jatoi lēt ^ ^ iii 1 ^•1 i_4 •••Ji, tm 1W m Iff 'dāmu' nd k " '•• i^' viesti ik» $is izdlšs m trim aacicfn|llais,lQiidsw ^It šis grāmata is k | ( « ; 2 o o . - ISM savas, nflpel^^ Ill9i to l i LATVU LatviaD New8pape7 Pablishcd noder EUCOM dvi] Allairs Division AnUiorisation Nuīnber UNDP 196. Pnblishtr aad Editor: Kārlis Rabiet. pp Cftmp Kleink5u near GHtatarļ/D, Priflter:.„Sc1iwfib. VoIksbK" Gtoiburg/D., Bgm.* ^Uod]D,-PI. 7. Qr(mIation: 120(K) Pablished thrcs times wefkly. LATVIJA NEW2iPAI{īt OeimMle&» 1948. c 19.iiiaifi Uttfiai» f f M i i i u l ^ ftdilElnf K. M i c t (dulil BMMM) ; tahr, rtdaktdm vitte. M. ediiis, Maktori: B. l^btlla, Uivt, & Mi»" Mbirtat Baialdfaa adrasa: GiBteg/Da^ Paatla^ V9b (titrada 84). izceļošanas raitu temp SkvadriK rīkojumi iztukšo Augsburgas nometni 48 stundās ' DP komisijas galvenais koordinators A. Skvadrilī no vārdiem pārgājis pie darbiem. PēĢ tam, kad viņš pagājušā nedēļā preses konferencē Frankfurtē norādīja uz apstākļiem, kas lidz šim kavējuši DP izceļošanu uz ASV, A. Skvadrili šis nedēļas Slimumā ar pmonīgiem inspekdjas apmeklējumi^ IRO izceļošanas nometnēs racUjIs tidz šim neredzētu darba tempu. Tā, piem./ IRO 5. apgabala izceļošanas centrā Augsburgā peQ Skvadril! apmeldējuma 48 stundu laikā panākts, ka bez izņēmuma visi, kam bijuši sakārtoti dokumenti, saņēmuši konsulāro kontroles at* ^ml un automašīnās nogādāti ^ālākam transportam uz Mincheni un Gronu. Līdzīga tempa maiņa vērojama visās instancēs, kur A. Skvadrili iegriezies savā braucienā, kas laikam aptvers visu sunerikāņu joslu. Par šo izceļošanas formalitāšu paātrināšanu izceļotājiem uz ASV, ko tagad veic piedzīvojumiem un nopelniem bagātais kādreizējais ASV okuipācijas armijas DP lietu vadītājs A. Skvadrilī ar savu palīgu E. O'Konneru, no visas sirds yar priecāties katrs DP. kās nu jau piekto gadu pacietīgi gaida paveramies emigrācijas vārtus. Tie līdz šim daudzos gadījumos tiešām bijuši šaurāki par bībelisko adatas aci, caur kuru jālien kamielim. Lai arī cik saprctamas patvērumu devēju zemju konsulāro komisiju rūpes, lai Vāciju. atstātu tikai izmeklēts un piejnērots cilvēku materiāls, kas dubulti un trīskārši pārbaudīts politiskas drošības im uzticamības ziņā, nav noliedzams, ka veiksmīgāku izceļošanu līdz šim kavēja >arī bezgalīgais IRO kanceleju un lēnais pašu konsulāro komisiju darbs izceļošanas nometnes. Lai gan emigrācijas centrus jau^ pirms gadiem idcārtoia ar' aprēķinu, ka tur iz-braucējlto DP uskavēšanās būs No mūsu līdzstrādnieka sarunām ar Augsburgas izceļošanas nometnes pašreizējiem iemītniekiem par jauno tempu rādās šāda aina: visas kancelejas strādā ar ievērojami lielāku enerģiju un vienkāršo darbu. Dokumentus kārto t'k-pat rūpīgi, kā līdz šim, bet galvenais pārbaudījums — tā sauktā „štāšanās konsida priekšā** rit nesalīdzināmi raitāk. Katrs, kam visi dokumenti, drošības pārbaude un ārstu komisijas atzinums kārtībā, nekavējoties jau pēc dažām stundām, • bet ilgākais 48 stundās, no Augsburgas automašīnās dodas tā-lā- k uz Mincheni,' kur tos sakārto vilcienu transportos uz ostu, lielāko tleisu Gronu. Kā šai centrā pašreiz rit darbs, mums vēl autenisku ziņu riav;, bet, acīmredzot, arī tur neviens vairs il^ak par dažām dienām neuzturēsies. Kuģu transporti sagādāti pietiekamā skaitā, un tie maijā aiztransportēs, 11.000 DP, jūnijā .000; un nākamajos rfēnešōs vēl vai-āk izbraucēju uz ASV. Izbeigsies Atsaukts padom*' informācijas šefs Vācijā Labi informētas aprindas Berlīnē ziņo. ka pagājušās nedēļas beigās no amata atcelts padomju militārās pārvaldes informācijas daļas vadītājs pulkvedis Sergejs Tulpanovs. Viņa vietā esot iecelts līdzšinējais Maskavas radiofcma vācu raidījumu vadītājs S. Ņeždanajevs. Pulkvedis Tulpanovs tomēr arī uz priekšu palikšot padomju militārās pārvaldes dienestā. Informācijas šefa maiņai rietumu demokrātiju politiķi veltī lielu ievērību. Tulpanova atc^ana varētu nozīmēt, ka Padomju Savienība nolēmusi mainīt savu līdzšinējo ekspansīvo pdītiku Eiropā, jo viņš, kopā ar maršalu Sokolovski, bija Berlīnes blokādes faktiskais in-spirātors. Padomju aprindās pulkvedi Talpanovu dēvēja par „ļeņinisko revolucionāru**, kas ne soli neatkāpās no marksistiskajām dogmām un partijas līnijas. Stutgartes raidītājs ziņo, ka Tulpanovs paaugstināts par ģenerālmajoru. Ar šo paaugstināšanu Maskava vēloties pierādīt, ka baumām par informācijas šefa krišanu nežēlastībā nav nekāda pamata. m>/*M^f^M*^^^ stāvoklis, ka kuģi aizbrauc pa-tulcši, ka tas bieži gadijas lidz šim, 0 lēnā formalitāšu kārtošana nespēja transportus piepildīt vajadzīgā aikā līdz maksimālai kapacitātei. A. Skvadrilī pagājušā preses konferencē brīdināja, ka DP neatbildīgā kārtā paši kavē izceļošanu un t īpaši tad, kad jau saņēmuši galvojumu no ASV im savu izceļošanu ;ādā kārtā nodrošinājuši, visādiem līdzekļiem cenšas uzturēšanos Vācijā vēl paildzināt. Tagad, pie jaunās, oficiāli vēl nepavēstītās kārtības, katram izceļotājam uz ASV jārēķinās noteikti ar to, ka viņu tieši no konsulārās komisijas nogādās uz transportkuģiem ostā un nekādas izrunas un iemesli netiks atzīti par pietiekami svarīgiem, lai transportu atliktu. Protams, ārkārtējiem gadījumiem, kā pēkšņām slimībām, nelaimes gadījumieim vai gluži ārkārtējiem l^menes apstākļiem veltīs vajadzīgo uzmanB>u, bet ,»perso-nlgu lietu kārtošanai** vai „izbrauk- No 1300 Ūkai 601 IRO 5. apgaibala vicedirektors Mr. Brauns mūs informē: „ASV DP komisijas koordinators Eiropā Mr. Skvadrilī pirmdien iepazinās ar ASV komisijas darbību Augsburgas lielajā Izceļošanas centrā. Viņa apmeklējuma nolūks bija novērst kavēšanos ASV' transportu saistādīšanā. IRO techniskais personāls savu darbii veic pilnos aomē-ros, un cik personu konsulārā komisija izlaiž cauri savam kontroles aparātam, tik arī nekavējoties nogādā uz tālākām izceļošanas nometnēm tiešam transportam m ASV. Vislielākā kavēšanās notiek pašu DP vainas dēļ. Tā, piem., šīs nedēļas sākumā Augsburgas izceļošanas centrā ar nokārtotiem papīriem atradās 1800 personu, bet transportam varēja nosūtīt tikai 600. Pārējie bija atbraukuši vai nu bez mantām, bez bērniem vai citādi nebija saga-tevojiišies tūlītējam ceļojumam, un liem bija jādod^ papildus laiks darī- §anu nokārtošanai. Ja DP paši ari turpmāk vilcinās izceļošanu, IRO bfls spiesta izdot jaunus noteifcu-mus, pie kuriem pašreiz jau strādā. Uz IRO galvenā direktora V. Tsdca norādijumiu pamata paredzēts pieņemt noteikumus, ka katrs DP,^ kas nokavē savu transportu, zaudē ne vien Ilio tļirpmāko aprūpi, bet arī izceļošanas iespējas. Pagājušos mēnešos nokavē*,! tik daudz transportu, ka nepieiciešami radikāli soļi.** īslaicīga, prakse rādīja, ka dažkārt jaunās dzimtenes meklētāji šais nepiemērotajās vietās nīka pat mēnešiem. ASV pieņemtais DP likums paredz 205.000 DP izceļošanu uz Savienotajām ValstTm. Ar plašu propagandu ievadītais amerikāņu palīdzības organizāciju darbs ASV izraisījis tur necerētu atsaMcību, Jau kopš mēnešiem amerikāņi gaida pie sevis ierodamies tos nelaimīgos bēgļus, kam viņi garantējuši darbu un dzīvokli, šie bēgļi neierodas, vai ari ierodas tik mazā skaitā, ka visa sekmīgi ievadītā kampaņa par DP uzņemšanu ASV nonāk kritisk" stāvoklī. Tikai pateicoties šim apstāklim, tagad A. Skvadrilī un viņa tuvākie līdzstrādnieki saņēmuši tās pilnvaras no Vašingtonas, kas tiem padara iespējamu daudzo izceļoša- J^as kavēkļu novēršanu pašā saknē, līdz kurai pašu DP nu jau gadus i l gās pūles, bēdas un sūdzēšanās ne-sp^ a sniegt. šanas sagatavošanai*' nekādus pagarinājumus nepiešķirs. Tāpēc lai katrs jau laikus sagatavojas braucienam pāri okeānam. IRO izceļošanas centros sniegti arī Jauni paskaidrojumi par uz ASV līdzņemamo bagāžu. Ja kādam izceļotājam bagāža pārsniedz līdzņemamo normu (100 kg uz personu), tad laikus—- tikko saņemts galvojums — jāiesniedz IRO izceļošanas centra Movements Officer attiecīgs lūgums 3 eksemplāros, uzrādot arī papildus bagāžas veidu: darba rīki, saimniecības piederumi utt. Atļauja papildus' bagāžas izvešanai tiek sūtīta uz IRO galveno mītni Bad kistngenā, un parasti paiet divi nedēļas, iekams no turienes saņem atbildi No Visiem dokumen- Uem, ko izceļotājs vēlas rādīt konsulam, lai pierādītu savu specialitāti, sevišķas spējas vai tamlīdzīgi, jāizgatavo tulkojumi angļu valodā, ko izceļošanas centrā laika trūkuma dēļ vairs nav iespējams izgatavot. Visi trūkstošie vai nepilnīgie dzimšanas, laulību, darba apliecību un citu dokumentu dati jau laikus jāpapildina im jāizkārto pie IRO tieslietu padonmiekiem. Sākoties jaunam, raitākam posmam izceļošanā uz ASV, pasiem DP arī jāparāda, ka tiem izteiktais pārmetums par izceļošanas kavēšanu lieks. Ar mazliet gribas un kūtruma pārvarēšanu to arī ikviens spēs. Tikai jācer, ka pēc ASV komisiju darba tempa arī pārējo emigrācijas zemju konsulārās komisijas iekārtos racionālākās metodes, lai tiešām piepildītos iecerētais mērķis, ka līdz 1950. g. jūnija beigām pēdējais DP būtu atstājis Vāciju un IRO varētu savu darbību izbeigt. Sarkanarmija cīnās ar partizāniem Labi informētais amerikāņu laikraksts „New York Times**, atsaucoties uz ziņām, kas saņemtas no Padomju Savienības, raksta, ka partizānu darbība Ul^rainā un Kaukāzā joprojām ir visai rosīga. Lai gan partizāni Maskavas režīmu nopietnāk aodraudēt nespēj, tie tomēr sagādā lielas galvassāpes vietējām iestādēm. Sarkanarmijas pūles irnlr. cināt partizānus līdz šim 'izradījušās nesekmīgas. Saņemta autentiska infdrmācija, ka nesen uz Kaukāzu un Ukrainu nosūtītas divas rēguilārā karaspēka divīzijas, lai atbalstītu turiene policiju. J^genOias krievu lonardīisti pret numura Baltijas valstīm ļlftSict: KOMUNISTISKAIS .,SLAVU KON- | 0 SKTADSILI BUK U R O - GRESS** IZDEMOLĒ KAFEJNĪCU | ^ E S — STBAUJI KĀPINĀS Pēc ziņām, ko no ArgentUias s a - ļl ņēmusi LCK informācijas nozare, tu- i 1 0 PAR TRANSPORTA NO-rienes komunisti, kā arī icrievu mo-|g KAVĒŠANU NĀKOTNE VAR narchisti pēdējā laikā ir pastipri-|» DRAUDBT APRŪPES UN IZ-nāti ^īvi. Argentīnā nodit^ātāll CEĻOŠANAS TIESiBU ZAUOE-Slavu savienība marta beigās sasau-1| SANA L kongresa sākuma, gaidot kādu no- | ^2 m i ^ ^ ^ l ^ ^ i l ^ FT kavējušos atļai^ju, kongresa dallb- i ^ u J ^ ^ nieki sapulcējušies tuvējā kafejnīcā. | -PWM-P-Jn»TO» rafcsts— Sanākušie pārrunās sevišķi cildina- g 0 TAUTIEŠU D2IVE Z&M juši savu izcilo parai^ ^J^sifu*'. i KARSTAS TROPU SAUl(«ES Vienprātība bijusi Ma, lidz no-|i DIENVIDAMI^RIKA 4, Imh skaidrojies, ka daļa sanāksmes dalībnieču slavē Josifu Staļinu, bet citi ar to domājuši Josifu Brozu- Tlto. Tūdaļ sekojusi ^kongresa" mežonīga kaušanās un kafejnīcas telpu demolēšana. Kad ieradusies policija, kafejnīcai bija nodarīti zaudējumi par apmēram 20.000 dolāru. Apmēram 100 ai^estēto vidū bijis pats Slavu savienības priekšnieks, kara laika pulkvedis Sosta-kovskis, kņaziene Votonska uc. Pēc tam pārmeiklēts savienības PoHtisko bēgļu komiteja ludz ASV Pdltiako bēgļu komiteja; kas p&r-centrālais miteklis un arestēti pro-Istāv zemes aiz dzdzs priekškara» pagandas ^olas „profesorl" un plrmdl«a iesniegusi Savienoto Valstu „studenti**. Sekojuši vēl citi aresti,!ārlietu vicemkdstram Dīnam Ras-^ līdz aprīļa \ beigās Argentīnas vai-ļ kam petldju. kurā lūgta ASV t>all-dība slēgusi Slavu savienību ar vi-īdzība tiem cttvOclem. kuri pašreiz sām nodaļām, simpatizējoša or-ļ atrodas Eiropā bezizejas stāvokli. Jo ganizācijām un laikr^stiem. Tasļviņu^ neaprūpē IRO. Petlpljfi no-komūnistiem Dienvidamerikā ir ļ rādīts, ka pirmajos pēckara gados sāpīgs zaudējiuns, bet kompartija ļ daudzi vēl ticēja, ka Padomju Sa-up tāpat Maskavas satelītvalstulvlenlba respektēs vismaz daļu no* pārstāvības rosīgi turpina aģitāciju ļ teikumu, kas paredzēti starptautte-un propagandu, pie kam visas mi- ļ kajos līgiunos. Tā|)ēe liels vairums nētās pārstāvības izdod iespiestus ļ pdītisko daiMoieku, kas cliiljls par vai citādi pavairotus biļetenus. ļdemokratljas ideāliem, atgriezās sa-Ļoti aktīvi Argentīna ari krievu ļvfis zemēs. Vēliac tomēr pierādījās, monarchisti^ kas izdod ik jaedēļaslka komunisti nere$p^ē cUvēka tle-biļetenu un divreiz mēnest avīzi, ļsibu pamatlikumus un valda ar Monarchistl savS propagandā uz- ļ terrorci palMzIbu. PetlcUu. l^Takstl-sver, ka Baltijas tautām trūkstot i Juši m imrsonfigi ieshi^da^ kultūras, lai tās varētu cerēt uzļvicenjiništramjS)^ blJuSals mi-oatstāvību, un Baltijas valstīm bū-ļ nistru presddentu un zenmieku pēršot jāiekļaujas «nedalāmajā Krie-ļtlļas vadonis Mlkdalčlks, Ungārijas vijā**, kuras tieksmes pēc Baltijas ministru prezidents Nagi, jngāru jūras nekas nevarot ^turēt. Aiz „tautas padomes" nav tautas SSlie^ds! opozicijas vadītājs Vārga, bulgāru zemnieku partijas priekšsēdis Di-mitrovs, kam Sofijā piespriests nā-agrākais Prāgas llelve- 4 MIUONI VĀCIEŠU BALSOJUSI PRET KOMDNISTIEMi AUSTRUM VĀCIJĀ fTa saucamās ^tautas padomeiif' vēlēšanas Berlīnes austrumu scittori un padomju losla beidzas pihndien. Divdesmit stundu yelāk centrālā vēlēšatni komisija publicēja rezttl^- tus — vēlēšanās piedalījušies ap 13 miljonu cilvēku. Viena/ trešda{a balstītāju izteicas pret ^tautas padomi", kamēr 8 miljoni nobalsoja ,Jā". Ap 900.000 bi^soSanas zirnīša sabojātas. Tādi ir oficiālie rezultāti. Rietumos šīs ziņas saņemtas ar lielu gan-darījumiiu. Kā Londonā, tā Vašingtonā valda pārliecība, ka vel nevienā zemē komunisti nav tik smagi sakauti kā Austrumvācijā. R^ātīvl „tautas padome**, protams, iegimisi valrākiunu. Bet nav jāaizmirst, ka vēlēšanas notika sarkanarmijas, Margļrafa policijas un NKVD ierēdņu I uzraudzībā. Nekādā gadījumā tās nevar saukt par brīvām. Un tomēr ap 40Vo no visiem vēlētājiem pateica noteiktu nē. Tas nozimē, ka arī totalitārā terrora draudos komunistiem neizdevās piespiest ļaudis dcceptēt to režīmu, kas nerespektē cilvēka pamattiesības, neļauj brivl izteikt domas, sapulcēties un aizliegusi brīvo vārdu. Rietumvādjas laficrakstl ziņo, ka Berlīnes padomju sektorā bija uzkrītoši daudz velšanu iecirkņu. Pie visiem stāvēja Maik^fa policijas posteņi. Lai gan jau labu laiku priek^ vēlēšsmām SED netaupija papīru propagandas brošūrām, saukļiem un skrejlapām, nebija nekādu pazīnxju. ka vēlēšanas austmmvā-cieši pārdzīvotu kā kādus svēt-kus**. ļ Vismaz Berlīnē valdīja tas pats pelēcīgais no^aņojums, kas tur parasts katru dienu. Dīvainā kārtā komunistiem tomēr pletriika papīra ' aploksnēm, jo daudzos iecirkņos vēlēšanu zīmītes bija jā-ieme^ urnās tāpat. Pēdējās dienās bija I ievērojami pastiprinājies . arī SED un padomju okupācijas iestāžu terrors. Saksijā-Anhaltē apcietinātas daudzas personas, kas sarunās izteikušās pret ,.tautas padomes** vēlēšanād. Slepenā policija likusi cilvēkiem parakstīt solījumus, ka līdz svētŗiienas pēcpusdienai tie būs nodevuši savas ,oā** balsis. Komentējot vēlēšanu izn^ianu, Dins Rasks petīcijas iesniedzējiem paidcaidrōja, ka viņš kongresā ciniiBies. lai panākitu ieceiļošanas 11- , 1 j ^ ^ ^ ,kuma grozīšanu, kas pavērtu plašāk BBC politiskais redaktors R«^)erts Uup^ ^ ^y pt^ītL^iem bēg- Grehems pasvītroja ka «tautas pa- jiem. Ārlietu vicemlnistrs norādīja, domei» «^H?J^ek§du^ties^u^^^ IRO drīzumā uzsāks BkdivL, M ka tā var Pajstjvēt ^dsu V ā c ^ Ja nosūtītu bēgļiem 100.000 saiņu, tik daudz cUveku izteikušies pret' ^ šo institūtu pat Austrumvācijā. Dīvains sākumā liekas ari tas apstāklis, ka SED uzdevusi tik lielu pret-1 balsotāju skaitu. Vienīgais izskaidrojums ir tas, ka Padomju Savienība šo faktu izmantos, lai Parīzes konferencē apgalvotu, ka Austrumvācijā vēlēšanas bija brīvas. Ģen. Klejs pret Uidoiias Avizes izdošana piedalīs aif DangaTas Vanagi Anglijas latviešu sabiedrisko dzīvi pašreiz iezīmē divi. apstākļi, no kuriem <3ziesmu dia^u tuvošanās 17. llirlAftrr;c)tQspni^EJ1lrifiti HlvVililmrI^dat^niui tas tleS^l svkal^r agla]^n vpaāirrāruknuās tasiUm, tJuos Otrdien savas kundzes pavad^ā S^Klef^Sa ^ aagt ^ ' ^ J ^ ^ ^ ^ ^ ^^ dīja armijas ministrs Džonsens ar 2^™^^: ^Komponists . Alb. JSrajs, aucstaciem amerik^ virMiiddem \ ^ ^ ^ ^ Jau kof^ kba laika ^^VTSafuzStoS^^^ dzīvei, bet par godu rikoja pieņemšanu. S M r « « « ^ ^ nerāKs Klefc, darbodamies V§^fi,r!^ 20 Aižādu v^āļu pierādījis i^vi^lSnawvli^^^ — lovartetu un dubuit-dents. „Viņa darba panākumus no-^^^^^^^J^S^ vērtēs ie tikai Savienotās / Valstis, bet ari visa cilvēce." TJzruiias bd-gās prezidents Trumens pasniedza f^^^ļ^ «^«^^ ģenerālim Kl^am augstu amer&ā- H^f^ ^ nu tfoHft yTm4 I Zulkss vfru kofls, uu daudzām veca- V^^™' ^^ . -I - dziedātāju vienībām tagad pie- No Balta nama Klejs devas .uz vienojies k\«Jls dcaits jaunradītu an-ckuc mtagruetsau ,I kzšuirp rtuesicieas ĪpSaUr utzāndmu uv. dVsāt-s1] saniblu. formu, kas nodrošina dlvSca tiesi- ļ Otrs Izcils noskums Anglijas lat-bas. teica ģenerālis. Rietumu de-1 viešu dzīvē ir vienošanās par Helā-mokratijas divite gadus veltīgi iz- ļ ko turienēs latviešu organizāciju sa-pūlējušās radīt vienotu Vāciju, jo|dari>ību «Londonas Avīzes** izdoša-kāda valsts respdctējusi tikai divus Inā, kurā tagad iesaistīti ari Dauga-principus: saņemt pēc iespējas vairāki vas Vanagi, kļūstot par šī laikraksta reparāciili un nodibināt policijas ļllilzizdevējiem. Maija sākumā Lon-valsti. Vēlāk ģenerālis Klejs pieņē-ļdonā, IpaSā laikraksta izdevēju sēdē ma presi armijas ministrijas telpās, I Daugavas Vanagu ftmda pārstāvji ie-defclarēdams, ka viņu ļoti uztrauktu!sniedza fonda viddes priekšlikumu ziņa par amerikāņu karaspēka at- ļ iestāties Londonas Avīzes izdevēju vilkšanu no Vācijas. To varētu vie- saimē. Sanāksme to akceptēja vien-nīgi samazināt vai novietot citur vā- balsīgi, un laikraksta turpmākai cu territorijā. Ģenerālis piebilda, ka šaimniecLtoi vadībai izraudzīja Eiropā ļaudis nebaidSffl no kara. Pre-ļ Londkmas Avīzes saimniecisko adml-zidents Trumens paaugstināja Kle-[nistrāciju, kurā piedalās lielāko Ang-ju par arm^as ģenerāli. lijas latviešu organizāciju pārstāvji i i i-Sļ m i'. Jl |
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-05-19-01