1950-02-04-01 |
Previous | 1 of 12 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
VĀRDOS Kanādas aviS |8^>i;a^:^i?r kāds amS^ litl^iM^astōļiu vi r^toda ārlietu i5i no Kol ^ ^ 1 ^ ^ tālāik i2tefh»:i lui Tālajos ai LATVIA Latvian Neivspapet ' Publlshed undei eucoM Clvu Aflalrs DlvlslOD AuthortsatlOD Number^ONDP m. PublUher and Bdltor: Valdemārs Lam-oergs, Efllingen/N. Brelte Str. 8—8 Prlnter: ūngeheuer & Ulmer. Ludwig8bura, Kttrner» «tr. 16. Publlshed twice weekly. ClrculatlOD jUOOO. LATVIAN NEWSPAPER Nn 10 (354) Sestdien, 1950, g*'i. febr. tmU traAdienas un iettaienii Izdevēlt: Utvtaiu CIntrili Ko mltejt Oalvenatf r«dtktoii: V Lambergs; galvenā redaktma vletnlekar M CuUtla Redak* toli: A BoUteins. Pt. Igalt, J. Jtkatiaona. B ĶIteUt B Mlndenbergs B Ralitert L. Svarcs Bedukctjas adreie: EssUngen/N. Brelte Str. I - I , telefons 173». npamē, ka kādā 1^ e]ļ 3 Konflikts Francijas un Padomju savienības 1% | 4 i '•'^""•'"''^ valdībai ^ , zaimošanu, bet ^„.^/Bpirmas vsddiba " ; attelkuĀies dot | pavasarī i^\Ms^ ami* ,,,^,,Jpāš^ ;p4eteiMi ''"^''^''ļlpv ktraukw ^^p5^li)uniš, ka Viaj- "^ll^ļilas naudas 'tM* -ko viņam plefi» , p^-ife:Ž)ti«iW^ ,armijai i... i i W ā ^ 1 ^ ^ lai i * - Hfc ' i: kopīgus mafl^- gg' A So jniuMfvŗu tizdevtmīl | ^ '--^fdnļfeku, kas ar izr pi; i : v u i a ^ ' K a n ā d a s : *^ •_i^ ^^iiud^r^k^a.^ '"v-j,ēxt4r«ās^s ii*ih; .m» t^is;^ i^ivl^^vienu,m•:Syat^ fc ^ v v Nedrīkst aizrņifst. R ivlenibu no KanaoaiB tikai 90 ķm Pla»te^^ iiifti ķ^a beigām kā ASVi laojamus aviācijas spēkus. pfiii^^^-^^ Franču policijj | dienās atrasta daļa aSBia^dārģHetu, ko viņam noļ Ķ . •p^Siiišā gada 3. augus^?' l^ļarseļas krimināl. , ifiittēlV^ t^^^^ zvans, ^ ŗ I0ri^a balss paziņoja: Itcast Khāna dārglietas^..^ ^ftllu; no-poHcijas prezidi]»' f p i ē s uz norādrto vietu oe*| ? ais kriminājlerēdnis, uii ļ ļ ^ fa J trotuāra teraudžīja bn^a ietītu sainltii Atverot to ķoUdjā, pārsteigtie ierēdņi ^a. dārglietas. Sainītim DI; uist^ zamite ar uzrals^ y is; dārglietas atrodas pie II ļ ? a*V Pēc policijas ziņa^ 5^ ' i^it tās laupītāju bandas bs Uzbrukuma dienā vadil^ rbili:, Atrastās dārglietas fPT, *Wvertē uz 420.000 dolariei»' Starpā Indoķīnas dēļ TASSa aģentūra atzīst Hocimina režīmu Bogomolovs noraida franču valdības pro-testa notu - A5V atbalstīs Franciju Indoķīnā P a r ī z e (A)- — Padomju savienība sākusi jaunu ofensīvu komunisma tālākai izplešanai Āzijā, bet, šķiet, atdurusies uz ļoti noteiktu pretestību pie rietumniekiem. Kopš 31. janvāra vēiām nakts stun^m Parīzes un Maskavas starpā risinās īsta kauja aukstajā karā. Pēc TASSa aģentiiras neoficiāla paziņojuma, ka Maskava atzinusi Hočimina nelegālo valdību Indoķma, Francijas ārlietu ministrijas ģenerālsekretārs Pa-rodi iesniedza notu padomju vēstniekam Parīzē Bogomolovam* Viņš šo notu noraidīja, jo ,JPadomju savienības valdība neatrod par vajadzīgu šādas notas pieņemt'*. Sāda rīcība ir nepiedzīvota šī gadusimteņa diplomātijas attieksmes, tā kā pat nevar pateikt, kādas tai būs sekas. Konflikts, ko uzskata par noteiktu Maskavas mēģinājiunu iet tālāk Āzijā, radījis jiitamu satraukumu arī Londonā un Vašingtonā. Franču valdības notā teikts: „TASSa aģentūras telegramma bijusi tas aplinkus ceļš, pa kuru Francijas valdība tikusi informēta, ka Padomju savienība izšķīrusies atzīst Viet-namas dumpinieku režīmu un tā vadoni Hočiminu- Ar šo publikāciju paziņots ari, ka Kremlis ar Hočimi-nu apmainīsies diplomātiskiem pārstāvjiem. Šāds lēmums pārkāpj visu starptautisko tiesību principus, jo vienīgā tiesīgi atzītā Vietnamas valdība ir tā, ko sastādījusi Viņa Majestāte Baodajs. Padomju savienība ar Hočimina atzīšanu stiprina un aicina uz pretestību un vardarbību dumpiniekus- Ar šādu iniciatīvu Padomju savienības valdība izdarījusi pret Franciju nedraudzīgu aktu. Visu šo pieminēto iemeslu dēļ Francijas valdība protestē pret Padomju savienības rīcību Hočimina atzīšanas gadījumā, uzsverot, ka ar to smagi skartas tiešās Padomju savienības un Francijas attieksmes. Kad Francijas ārlietu' ministrijas ģenerālselo-etārs Parodi trešdienas pēcpusdienā pēc vairākiem veltīgiem mēģinājumiem notu nodot jau agrāk beidzot tika pieņemts, vēstnieks Bogomolovs viņam paskaidroja, ka „Padomju^ savienības valdība neatrod par vajadzīgu pieņemt šo notu" Viņš.ar! uzsvēra, ka franču valdības iesniegumu uz Maskavu nevirzīs. Tas nozīmē, ka Bogomolovs jau priekšlaicīgi saņēmis instrukcijas kā rīkoties. lekām nota bija pasniegta Bogomolovam, kopijas franču valdība iesniedza ASV un Lielbritānijas vēstniekam. Vašingtona? reakcija bija ļoti ātra. Ārlietu ministrs Ečesons ceturtdienas vakarā presei paskaidroja, ka arī ASV atzīst ķeizaru Bao-daju nu viņa valdību par vienīgo l i kumīgo Vietnamas varu un asi noraida Hočimina dumpiniekus. „In-doķinas brīvībai," teica Ečesons, „Hočimins ir nāvīgākais ienaidnieks-" ASV ārlietu ministrijas preses nodaļas vadītājs Linkolns Vaits' uzsvēra, ka Maskavas pašreizējā rīcība ar Hočimina valdības atzīšanu Vašingtonu nav pārsteigusi. Sl akcija tikai tagad visai pasaulei skaidri pierāda, kas informētajām aprindām bijis zināms jau sen, proti, ka Hoči-mins nav vis, kā viņš pats uzdodas, indoķīniešu nacionālistu vadonis, bet gan komunistu aģents- Pēc Vaita domām, Maskavas TASSa nota esot uzmanīgi izstiepts tausteklis, lai redzētu, cik tālu iespējams ari Austrum-āziļā iekārtot jaunus Maskavas satelītus, I Francijas valdība trešdien un ceturtdien vairākās sēdēs apsprieda jauno stāvokli. Ārlietu ministrijas aprindas norāda, ka šl Padomju savienības akcija nav nekas vairāk, kā „jaunākais solis sacensībā starp Kre U un Atlantika pakta nācijām par kontroles paturēšanu komunisma vēl nesagrautajā Āzijas daļā. Bez tam, uzsver franču ārlietu ministrija, Maskavai vajadzīgi jauni panākumi, jo Eiropā tālāka komunisma ekspansija pašreiz nav iespējama, bet Āzijā Maotsetunga uzvara Ķīnā prasīt prasa neturēt ķiniešu armijas dīkā- Sis viedoklis atbilstot arī pašreizējiem Kremļa plāniem, kas paredzot drīzākā laikā „atbrIvot" Tibetu, pēc tam Indoķīnu un pārējās Dienvid-austrumāzijas territorijas. Le Monde raksta: «Hočimina atzīsta no Maskavas puses ir tikai daļa plašā starptautiskā komunistu plāna izcīnīt trešo pasaules karu Dienvidaustrum-āzijā". Franču augstā komisāra preses nodaļa Indoķīnā AP aģentūrai sniegusi sekojošu paskaidrojumu: „Pašreizē-jā Maskavas akcija nav nevienu pārsteigusi, jo uz to Indoķīnā norādīja plaša komunistu gatavošanās, kas franču uzraudzības iestādēm nav palikusi apslēpta- Maskava nolēmusi caur Ķīnu neuzkrītoM atbalstīt Ho-čiminu ar kapa materiālu un instruktoriem. Sl palīdzība, protams, būs neoficiāla. Augstais komisārs Indoķīnā neparedz, ka Hočimins jau vistuvākajā laikā varētu sākt uzbrukumu ar pietiekami spēcīgu armiju, bet katrā ziņā sagaida atentātus, aģitāciju, streikus un nemierus- Zans Leturno, Francijas koloniāl-ministrs, ceturtdien Parīzē teica: „Hočimina atzīšana ir jaunākais Maskavas manevrs aukstajā karā pret rietumiem, bet es nedomāju, ka mums būtu .^I sola konsekvences jā- (Turpinājums 12- Ipp.) ARĪ AMEUIKANI SAR SAPRAST Chicago Daily Tribune par latviešu leģiona mobliizācPu ASV ražos īīdenraza superalombumbas Vašingtona (E)- — BBC ziņo, ka prezidents Trūmens uzdevis atomenerģijas komisijai nekavējoties sākt priekšdarbus, lai varētu ražot ūdeņraža superatombumbas. īpašā rakstā, kas aptver divas lappuses, prezidents licis turpināt arī veco atombumbu ražošanu- Atomenerģijas komisijai Trūmens norādījis, ka „viņa uzdevums rūpēties, lai Savienotās valstis būtu nodrošinātas pret jebkuru uzbrucēju". Atomieroču ražošana un pētījumi šai virzienā turpināsies tik ilgi, kamēr nebūs nodibināta starptautiska kontrole. . Prezidenta Trūmena paziņojums atomenerģijas komisijai darījis galu visiem minējumiem un ieteikumiem, kas saistījās ar superatombumbu. Prezidents tagad izšķīries arī šo visiedarbīgāko ieroci nodot Savienoto valstu un pārējās demokrātiskās pasaules aiz-sardzībai' Viens no izplatītākajiem Savienoto valstu laikrakstiem Chicago Dalīja Tribune (19. 1-) publicējis plašu rakstu Komunisti liek šķēršļus baltiešu ieceļošanai ASV, kas atzīstams par nozīmīgu -apsūdzību pazīstamajai kreiso elementu aktivitātei pret baltiešiem. Laikraksta pārstāvis intervējis Ņujorkas advokātu Artūru L- Pītersenu (Petersen), kas, runādams lielākas latviešu grupas vārdā, izteicies, ka komunistiski noskaņotas personas Sav. valstu DP komisijā un IRO kavē baltiešu ieceļošana- ASV- Laikraksts tālāk plaši apraksta kādreizējo faktisko mobilizācijas gaitu latviešu «brīvprātīgo" leģionā, norādot, ka jau Nimbergas procesā pietiekami noskaidrojies leģiona formēšanas spaidu raksturs- „Par spīti šiem faktiem," raksta Chicago Daily Tribune", ieceļošanas aģentūras bijušas pavisam nedzirdīgas pret visiem lūgumiem un norādījumiem. Tūkstošiem jauniešii, kas būtu vērtīgs ieguvums mūsu zemei, netiek šurp vienīgi tādēļ, ka vācieši tos kādreiz mobilizēja cīņai pret Padomju savienību." Advokāts PItersens tālāk norādījis, ka šl noraidīgā nostāja izskaidrojama tikai ar komunistisko elementu pretdarbību- Raksta turpinājumā citēti vairāki izvilkumi no vēstulēm, ko rakstījis Nirnbergā ar 25 g. cietumā notiesātais Gotlobs Ber-gers, kas Himlera uzdevumā vadīja ārzemju strādnieku t^ervēšanas akciju- Sis vēstules skaidri un nepārprotami parāda vāciešu nostāju im izricibu darba spēka un karavīru mobilizācijā- Cikagas laikraksts norāda ari uz faktu, ka vācu okupācijas laikā Latvijā darba devējiem bija aizliegts pieņemt darbiniekus iesaukšanas gados un par neierašanos leģiona mobilizācijas komisijās vainīgajiem draudēja kara tiesa, Bergera korespondencē pastāstīts raksturīgs epi-zods par kādu latviešu kaprāli- Tas sūdzējies vāciešiem, ka padotie latviešu «brīvprātīgie strādnieki" v i ņam neklausot, bet — ieslodzīts pats uz 14 dienām cietumā- ,,Ja viņš būtu izvilcis pistoli un nepaklausīgo latvieti uz vietas nošāvis, tad es būtu viņu uzslavējis un pat paaugstinājis," teikts Bergera korespondencē. Raksta turpinājumā atzīmēts, ka vācieši radījuši ārzemnieku kaŗa-spāta vienības dažādās valstis, pie kam tur, kur iedzīvotāji simpatizējuši vāciešiem, šīs vienības tiešām bijušas brīvprātīgas- Turpretim pā-rē:* ās valstis mobilizācija izdarīta spaidu kārtā, it īpaši Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Cechoslovakijā un Ungārijā- Beigās Chicago Dally Tribune piemin vēl daudzos ģimeņu šķiršanas gadījumus, illustrācijai pastāstot par J. Kalniņa ģimeni Cikagā. K. jau agrāk dzīvojis Sav- valstis, bet atgriezies Latvijā laikā starp abiem pasaules kariem un vēlāk devies uz Vāciju, kur dzīvojis DP nometnē kopā ar citiem tautiešiem. Tagad viņam pašam, sievai un trim bērniem atļauts atkal iebraukt ASV, bet vecākajam dēlam bijis jāpaliek Vācijā tādēļ, ka tas kādreiz bijis iesaukts latviešu leģionā- Darba viru ievērojamais atbalsts Daugavas Vanagiem DV vāc līdzekļus arējai informācijai Invalidu aprōpe paSreii un pēo IRO darbības iibelgianās, bU. kapa* vīra skrinēSana im emigrSoiJa im organlzācljag ideoloģiskai! darbs bUa galvenie Jautājumi, par kuriem sprieda Daugavas Vaaafu amerikāņu Joslas vairāk neki 20 noda|u delegāti savi konferencē Ulmi. lūāt piedaloties ari trimdas centrālo organiiāclju vadītājiem, ar sevišķu atilniba bij* karavīri cildināja latvieāu darba un sardiu vienību privos nesavtīgos riedojmnus, ka ari ieceļojušo Daugavas Vanagu un vairāku tautiešu atbalstu invalidu aprūpei. V DV centrālās valdes priekšsēdis un LCK delegācijas vadītājs angļu joslā V. Janums informēja nodaļu delegātus par skrīnlnglem un izceļošanu, uzsverot, ka Ica vienā, ta otrā jautājumā latviešu blj- karavīriem vēl arvien nodara daudz pārestību. Pēc pārrunām konference nolēma skriningu lietā griezties pie mums labvēlīgi noskaņoto valstu baznīcu organizācijām, humanitātes vārdā lūdzot atbalstu un aizstāvību V-Janums, pastāstījis DV pārstāvjiem ari par latviešu trimdas centrālo iestāžu nodomiem un nozīmi, beigās atgādināja: «Nevajadzētu mums nevienam piekust un apklust skandināt, ka mums jāpaliek vienotiem, lai uz kurieni mēs aizbrauktu, Jo tikai tad pastāvēsim kā tauta. Mums, Daugavas Vanagiem, šajā ziņā nav kompromisa-" LNP prezidija un LCP priekšsēdis J. Celms raksturoja LCP viedokli trimdas vadītāju organizāciju izveidošanā nākotnē, un DV amerikāņu joslas valdes priekšsēdis Ed. Stīp-nieks Iepazīstināja delegātus ar pagājušā gada darba panākumiem- Tie sevišķi nozīmīgi aprūpes nozarē, ko liecina jūtamais atbalsts visiem joslā esošajiem invalidiem un slimajiem blj, karavīriem un dažos gadījumos arī tiem, kas karavīra tērpu nav vj\lkājuSL l*ag._ gadā fonerflffiņu joslā aprūpei izidots DM RŽTO, ho kurām darba un sardžu vienības vien devušas DM 69.000. Par šo lielo ziedojumu, kuru vācot, darba un sardžu viri ik mēnesi atsakās no vairāk nekā 3 proa .savas bruto algas, Stlp-nieka aicināti, konferences dalībnieki visu Daugavas Vanagu vārdā izteica vienību komandieriem un darba vīriem bij. karavīru sirsnīgāko paldies. Prāvus ziedojumus Invalidi un slimnieki saņēmuši ari no DV nodaļām Anglijā un Austrālijā un no atsevišķiem labvēļiem Kanādā un ASV; piem, tautiete B. Podŗāte no ASV atsūtījusi savāktos 100 dolārus un sola palīdzības darbu turpināt vēl plašākā apmērā. Ziedojumi izlietoti 560 Invalidu un 400 citu aprūpējamo vajadzībām. 1950. g- 1- janvārī amerikāņu joslā darbojās vēl 24 DV nodaļas un invalidu kopas ar vairāk nekā 1000 biedriem (1948- g- 35 nodaļas). Pārstāvji no DV Neiburgas nodaļas informēja, ka turienes invalidu pieprasījusi nodot tiesai Japānas ķeizaru Hirohito, lai viņu sodītu par kara noziedzībām, ziņo AP no Vašingtonas- Trešdieias vakarā padomju vēstnieks Paņušklns Sal sakarībā iesniedza ārlietu ministram Nav nekādas nozīmes tuvināties Staļinam, Krievi grib tiesāt Japānas ķeizaru Tokio (F). — Padomju savienība ļ Ečesonam īpašu notu. Audience ilga tikai septiņas minūtes. Pēc tam Paņušklns preses pārstāvjiem paskaidroja, ka viņš nodevis Padomju savienības notu, kurā ierosināts nodot tiesai Japānas ķeizaru Hirohito un citus prominentus Japānas polītlķus- Maskavas jaunais manevrs radījis lielu satraukumu visā Japānā un pilnīgi pārsteidzis amerikāņu okupācijas armijas vadību- Lai gan ģenerālis Mekartūrs ķeizaru Hirohito no Dieva dēla pataisīja par vienkāršu mirstīgo, Japāņu tautā viņš tomēr joprojām ir ļoti populārs. Kremļa jaunais triks dziļi satriecis japāņus- New York Times īsā komentārā piebilst, ka Padomju savienības prasība nodot tiesai Hirohito nozīmē vienīgi to, ka Maskava grib radīt Japānā nemierus un chaosu. saka Etlijs Londona (E)- — BBC ziņo, ka britu ārlietu ministrija premjera Et-lija uzdevumā nosūtījusi atbildi angļu kvēkeru organizācijai, kas bija ierosinājusi mēģināt vienoties ar Staļinu, lai nodibinātu starptautisku atomieroču kontroli. Britu ārlietu ministrija norādījusi, ka premjera Etlija personīga tuvināšanās Staļinam radītu vairāk ļaunuma nekā labuma. Krievu vadītāji valstsvīri ieņēmuši galvā marksistisko dogmu, ka sadursme Padomju savienības un kapitālistiskās pasaules starpā nav novēršama. Maskava tāpēc nekautrēsies izmantot katru rietumu vājību saimnieciskā un politiskā laukā, lai šo dogmu iedzīvinātu. VAI MAOTSETUNGA KARASPĒKS JAU LAU2AS INDOĶĪNĀ? Taipeja (B)— Formozas nacionālās Ķīnas valdība piektdien paziņoja, ka komunistu karaspēks esot pārgājis Indoķīnas robežu un ielauzies 30 km dziļumā līdz Kaobangas pilsētai, 190 km ziemeļos no Hano-jas. pārskološanas centrā pašreiz 70 lat« viešu, no kuriem daļa atrodas t % medicīniskajā sagatavošanā, bet pā« rējle strādā algotu . darbu* D«!vei apstākļi un uzturs labs. Paredzams, ka centrā februāri varēs uzņemt pavisam 250 Invalidu, un tā kā tas daŗ* bosles līdz 1951- g. 31- martam, tātad vēl 9 mēnešus pēc IRO darba Izbeigšanās, latviešu invalidiem ieteicams dotās iespējas Izmantot Pēc Nelbur* gas IRO arodskolas UkvldēSanas visas darbnīcas un darbarīkus solīts nodot Invalidiem» Pārrunās ierosināja, ka vajadzētu panākt, ^ai Nel-burgā varētu novietot arī tos invalidus, kam tikai DP statuss, bet nav aprūpes; LCK priekšsēdis H. Klarks par šo jautājumu vairākkārt runājis Bad Kislngenā, bet līdz šim atblldo nav saņemta- Delegāti arī aizrādīja, ka, cik saņemta Informācija, pēc IRO izbeigšanās invalidu resp nespējnieku mītnēs uzņemšot tikai tos, kas Ir darba nespējīgi, bet darba spējīgie (bez vienas rokas vai kājas varot iemācīties Nelburgā arodu un ar to nodrošināt sev eksistenci- Bet-neatbildēts paliek Jautājums, kur apsļii- (TurplnSjums 2. Ippi / Zviedriļo apkajos asodolds elementus $WlrbŠfļieln^ Stokholma (V). — Zviedru tozem^ nieku komisija pašreiz apspriež dar:- ba pārvalžu iesūtīto ziņojumu paif asociālajiem elementiem, kas līdzaŗ bēgļiem kara un pēckara laikā ieplūduši Zviedrijā. Viņi atrodoties kfi baltiešu, tā arī polu un dtu tautību starpā. Sie klaido^' uzturoties galvenokārt Uelākajās pilsētās, sevišķi Stokholmā. Arzenmieku komisija pagaidām vēl nav pdeņēmusl konkrētu lēmumu, taču tiekot diskutēts plāns, kas paredz, ka visus bēgļus» kuri nevarēs uzrādīt pastāvīgu dzīves un darba vietu, novietos īpašās darba nometnēs. Sevišķu vērību veltīšot jauniešiem Vasarā vh^ labd iztiekot, strādādami par trauku mazgātājiem restorānos, bet ziemu prasot palīdzību no sociālām i^tā-dēm. Ari fabrikas šos neatbildīgos ļaudis vairs nepieņem, Jo peci dažām dienām viņi atkal aiziet, mal^ nldami līdz 15 darba vietu gadā. Darba tirgus komisija Ieteic rīkoties ar vislielāko stingrību, lai darjtu galu bēgļu klaidonībai, kas pamazam pārvēršas huligānismā. So elementu uzvešanās un nekaunība rada nopietnus sarežģījumus zviedru un ārzemnieku starpā. ļauna beglu palīdzības organizācija Ņujorka (C). - New York Herald Tnbune ievieto no San Francisco Chronicle pārņemto ievadu, kurā norāda, ka pēc IRO darbības izbeig-šanās 1950. g. 30. jūnijā joprojām būs vajadzība pēc kādas organizācijas, kas varētu sniegt palīdzību politiskajiem bēgļiem- „Katru dienu no zemēm viņpus dzelzs priekškara Rie-tumēii; opā ierodas 500—1000 personu," raksta San Francisco Chronicle. „Viņiem parasti nav ne graša pie dvēseles, un tie ir laimīgi, ka izglābuši savu dzīvību no padomju policijas varas. Siem ļaudīm ir jāpalīdz- Tiem ir drosme, uzņēmība un gribas spēks glābties no komunisma verdzības- Tā ir tā ļaužu šķira, ko sev var vēlēties visas brīvās zemes. Sos bēgļus būtu jāsadala bri-vo nāciju starpā, bet kamēr šl tālā- Icā aprūpe sākas, tie jāuztur vismaz^ pie dzīvības-" / Laikraksts uzaicina sūtīt ziedoju mus politisko bēgļu palīdzībai, organizācijai, kas saucas The International Rescue Committee. Tās adrese ir: 102, Park Avenue, New York 17, N. Y. Priekšsēdis ir Ri-chards E, Bērds (Byrd)- y '1
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, February 4, 1950 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1950-02-04 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari500204 |
Description
Title | 1950-02-04-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | VĀRDOS Kanādas aviS |8^>i;a^:^i?r kāds amS^ litl^iM^astōļiu vi r^toda ārlietu i5i no Kol ^ ^ 1 ^ ^ tālāik i2tefh»:i lui Tālajos ai LATVIA Latvian Neivspapet ' Publlshed undei eucoM Clvu Aflalrs DlvlslOD AuthortsatlOD Number^ONDP m. PublUher and Bdltor: Valdemārs Lam-oergs, Efllingen/N. Brelte Str. 8—8 Prlnter: ūngeheuer & Ulmer. Ludwig8bura, Kttrner» «tr. 16. Publlshed twice weekly. ClrculatlOD jUOOO. LATVIAN NEWSPAPER Nn 10 (354) Sestdien, 1950, g*'i. febr. tmU traAdienas un iettaienii Izdevēlt: Utvtaiu CIntrili Ko mltejt Oalvenatf r«dtktoii: V Lambergs; galvenā redaktma vletnlekar M CuUtla Redak* toli: A BoUteins. Pt. Igalt, J. Jtkatiaona. B ĶIteUt B Mlndenbergs B Ralitert L. Svarcs Bedukctjas adreie: EssUngen/N. Brelte Str. I - I , telefons 173». npamē, ka kādā 1^ e]ļ 3 Konflikts Francijas un Padomju savienības 1% | 4 i '•'^""•'"''^ valdībai ^ , zaimošanu, bet ^„.^/Bpirmas vsddiba " ; attelkuĀies dot | pavasarī i^\Ms^ ami* ,,,^,,Jpāš^ ;p4eteiMi ''"^''^''ļlpv ktraukw ^^p5^li)uniš, ka Viaj- "^ll^ļilas naudas 'tM* -ko viņam plefi» , p^-ife:Ž)ti«iW^ ,armijai i... i i W ā ^ 1 ^ ^ lai i * - Hfc ' i: kopīgus mafl^- gg' A So jniuMfvŗu tizdevtmīl | ^ '--^fdnļfeku, kas ar izr pi; i : v u i a ^ ' K a n ā d a s : *^ •_i^ ^^iiud^r^k^a.^ '"v-j,ēxt4r«ās^s ii*ih; .m» t^is;^ i^ivl^^vienu,m•:Syat^ fc ^ v v Nedrīkst aizrņifst. R ivlenibu no KanaoaiB tikai 90 ķm Pla»te^^ iiifti ķ^a beigām kā ASVi laojamus aviācijas spēkus. pfiii^^^-^^ Franču policijj | dienās atrasta daļa aSBia^dārģHetu, ko viņam noļ Ķ . •p^Siiišā gada 3. augus^?' l^ļarseļas krimināl. , ifiittēlV^ t^^^^ zvans, ^ ŗ I0ri^a balss paziņoja: Itcast Khāna dārglietas^..^ ^ftllu; no-poHcijas prezidi]»' f p i ē s uz norādrto vietu oe*| ? ais kriminājlerēdnis, uii ļ ļ ^ fa J trotuāra teraudžīja bn^a ietītu sainltii Atverot to ķoUdjā, pārsteigtie ierēdņi ^a. dārglietas. Sainītim DI; uist^ zamite ar uzrals^ y is; dārglietas atrodas pie II ļ ? a*V Pēc policijas ziņa^ 5^ ' i^it tās laupītāju bandas bs Uzbrukuma dienā vadil^ rbili:, Atrastās dārglietas fPT, *Wvertē uz 420.000 dolariei»' Starpā Indoķīnas dēļ TASSa aģentūra atzīst Hocimina režīmu Bogomolovs noraida franču valdības pro-testa notu - A5V atbalstīs Franciju Indoķīnā P a r ī z e (A)- — Padomju savienība sākusi jaunu ofensīvu komunisma tālākai izplešanai Āzijā, bet, šķiet, atdurusies uz ļoti noteiktu pretestību pie rietumniekiem. Kopš 31. janvāra vēiām nakts stun^m Parīzes un Maskavas starpā risinās īsta kauja aukstajā karā. Pēc TASSa aģentiiras neoficiāla paziņojuma, ka Maskava atzinusi Hočimina nelegālo valdību Indoķma, Francijas ārlietu ministrijas ģenerālsekretārs Pa-rodi iesniedza notu padomju vēstniekam Parīzē Bogomolovam* Viņš šo notu noraidīja, jo ,JPadomju savienības valdība neatrod par vajadzīgu šādas notas pieņemt'*. Sāda rīcība ir nepiedzīvota šī gadusimteņa diplomātijas attieksmes, tā kā pat nevar pateikt, kādas tai būs sekas. Konflikts, ko uzskata par noteiktu Maskavas mēģinājiunu iet tālāk Āzijā, radījis jiitamu satraukumu arī Londonā un Vašingtonā. Franču valdības notā teikts: „TASSa aģentūras telegramma bijusi tas aplinkus ceļš, pa kuru Francijas valdība tikusi informēta, ka Padomju savienība izšķīrusies atzīst Viet-namas dumpinieku režīmu un tā vadoni Hočiminu- Ar šo publikāciju paziņots ari, ka Kremlis ar Hočimi-nu apmainīsies diplomātiskiem pārstāvjiem. Šāds lēmums pārkāpj visu starptautisko tiesību principus, jo vienīgā tiesīgi atzītā Vietnamas valdība ir tā, ko sastādījusi Viņa Majestāte Baodajs. Padomju savienība ar Hočimina atzīšanu stiprina un aicina uz pretestību un vardarbību dumpiniekus- Ar šādu iniciatīvu Padomju savienības valdība izdarījusi pret Franciju nedraudzīgu aktu. Visu šo pieminēto iemeslu dēļ Francijas valdība protestē pret Padomju savienības rīcību Hočimina atzīšanas gadījumā, uzsverot, ka ar to smagi skartas tiešās Padomju savienības un Francijas attieksmes. Kad Francijas ārlietu' ministrijas ģenerālselo-etārs Parodi trešdienas pēcpusdienā pēc vairākiem veltīgiem mēģinājumiem notu nodot jau agrāk beidzot tika pieņemts, vēstnieks Bogomolovs viņam paskaidroja, ka „Padomju^ savienības valdība neatrod par vajadzīgu pieņemt šo notu" Viņš.ar! uzsvēra, ka franču valdības iesniegumu uz Maskavu nevirzīs. Tas nozīmē, ka Bogomolovs jau priekšlaicīgi saņēmis instrukcijas kā rīkoties. lekām nota bija pasniegta Bogomolovam, kopijas franču valdība iesniedza ASV un Lielbritānijas vēstniekam. Vašingtona? reakcija bija ļoti ātra. Ārlietu ministrs Ečesons ceturtdienas vakarā presei paskaidroja, ka arī ASV atzīst ķeizaru Bao-daju nu viņa valdību par vienīgo l i kumīgo Vietnamas varu un asi noraida Hočimina dumpiniekus. „In-doķinas brīvībai," teica Ečesons, „Hočimins ir nāvīgākais ienaidnieks-" ASV ārlietu ministrijas preses nodaļas vadītājs Linkolns Vaits' uzsvēra, ka Maskavas pašreizējā rīcība ar Hočimina valdības atzīšanu Vašingtonu nav pārsteigusi. Sl akcija tikai tagad visai pasaulei skaidri pierāda, kas informētajām aprindām bijis zināms jau sen, proti, ka Hoči-mins nav vis, kā viņš pats uzdodas, indoķīniešu nacionālistu vadonis, bet gan komunistu aģents- Pēc Vaita domām, Maskavas TASSa nota esot uzmanīgi izstiepts tausteklis, lai redzētu, cik tālu iespējams ari Austrum-āziļā iekārtot jaunus Maskavas satelītus, I Francijas valdība trešdien un ceturtdien vairākās sēdēs apsprieda jauno stāvokli. Ārlietu ministrijas aprindas norāda, ka šl Padomju savienības akcija nav nekas vairāk, kā „jaunākais solis sacensībā starp Kre U un Atlantika pakta nācijām par kontroles paturēšanu komunisma vēl nesagrautajā Āzijas daļā. Bez tam, uzsver franču ārlietu ministrija, Maskavai vajadzīgi jauni panākumi, jo Eiropā tālāka komunisma ekspansija pašreiz nav iespējama, bet Āzijā Maotsetunga uzvara Ķīnā prasīt prasa neturēt ķiniešu armijas dīkā- Sis viedoklis atbilstot arī pašreizējiem Kremļa plāniem, kas paredzot drīzākā laikā „atbrIvot" Tibetu, pēc tam Indoķīnu un pārējās Dienvid-austrumāzijas territorijas. Le Monde raksta: «Hočimina atzīsta no Maskavas puses ir tikai daļa plašā starptautiskā komunistu plāna izcīnīt trešo pasaules karu Dienvidaustrum-āzijā". Franču augstā komisāra preses nodaļa Indoķīnā AP aģentūrai sniegusi sekojošu paskaidrojumu: „Pašreizē-jā Maskavas akcija nav nevienu pārsteigusi, jo uz to Indoķīnā norādīja plaša komunistu gatavošanās, kas franču uzraudzības iestādēm nav palikusi apslēpta- Maskava nolēmusi caur Ķīnu neuzkrītoM atbalstīt Ho-čiminu ar kapa materiālu un instruktoriem. Sl palīdzība, protams, būs neoficiāla. Augstais komisārs Indoķīnā neparedz, ka Hočimins jau vistuvākajā laikā varētu sākt uzbrukumu ar pietiekami spēcīgu armiju, bet katrā ziņā sagaida atentātus, aģitāciju, streikus un nemierus- Zans Leturno, Francijas koloniāl-ministrs, ceturtdien Parīzē teica: „Hočimina atzīšana ir jaunākais Maskavas manevrs aukstajā karā pret rietumiem, bet es nedomāju, ka mums būtu .^I sola konsekvences jā- (Turpinājums 12- Ipp.) ARĪ AMEUIKANI SAR SAPRAST Chicago Daily Tribune par latviešu leģiona mobliizācPu ASV ražos īīdenraza superalombumbas Vašingtona (E)- — BBC ziņo, ka prezidents Trūmens uzdevis atomenerģijas komisijai nekavējoties sākt priekšdarbus, lai varētu ražot ūdeņraža superatombumbas. īpašā rakstā, kas aptver divas lappuses, prezidents licis turpināt arī veco atombumbu ražošanu- Atomenerģijas komisijai Trūmens norādījis, ka „viņa uzdevums rūpēties, lai Savienotās valstis būtu nodrošinātas pret jebkuru uzbrucēju". Atomieroču ražošana un pētījumi šai virzienā turpināsies tik ilgi, kamēr nebūs nodibināta starptautiska kontrole. . Prezidenta Trūmena paziņojums atomenerģijas komisijai darījis galu visiem minējumiem un ieteikumiem, kas saistījās ar superatombumbu. Prezidents tagad izšķīries arī šo visiedarbīgāko ieroci nodot Savienoto valstu un pārējās demokrātiskās pasaules aiz-sardzībai' Viens no izplatītākajiem Savienoto valstu laikrakstiem Chicago Dalīja Tribune (19. 1-) publicējis plašu rakstu Komunisti liek šķēršļus baltiešu ieceļošanai ASV, kas atzīstams par nozīmīgu -apsūdzību pazīstamajai kreiso elementu aktivitātei pret baltiešiem. Laikraksta pārstāvis intervējis Ņujorkas advokātu Artūru L- Pītersenu (Petersen), kas, runādams lielākas latviešu grupas vārdā, izteicies, ka komunistiski noskaņotas personas Sav. valstu DP komisijā un IRO kavē baltiešu ieceļošana- ASV- Laikraksts tālāk plaši apraksta kādreizējo faktisko mobilizācijas gaitu latviešu «brīvprātīgo" leģionā, norādot, ka jau Nimbergas procesā pietiekami noskaidrojies leģiona formēšanas spaidu raksturs- „Par spīti šiem faktiem," raksta Chicago Daily Tribune", ieceļošanas aģentūras bijušas pavisam nedzirdīgas pret visiem lūgumiem un norādījumiem. Tūkstošiem jauniešii, kas būtu vērtīgs ieguvums mūsu zemei, netiek šurp vienīgi tādēļ, ka vācieši tos kādreiz mobilizēja cīņai pret Padomju savienību." Advokāts PItersens tālāk norādījis, ka šl noraidīgā nostāja izskaidrojama tikai ar komunistisko elementu pretdarbību- Raksta turpinājumā citēti vairāki izvilkumi no vēstulēm, ko rakstījis Nirnbergā ar 25 g. cietumā notiesātais Gotlobs Ber-gers, kas Himlera uzdevumā vadīja ārzemju strādnieku t^ervēšanas akciju- Sis vēstules skaidri un nepārprotami parāda vāciešu nostāju im izricibu darba spēka un karavīru mobilizācijā- Cikagas laikraksts norāda ari uz faktu, ka vācu okupācijas laikā Latvijā darba devējiem bija aizliegts pieņemt darbiniekus iesaukšanas gados un par neierašanos leģiona mobilizācijas komisijās vainīgajiem draudēja kara tiesa, Bergera korespondencē pastāstīts raksturīgs epi-zods par kādu latviešu kaprāli- Tas sūdzējies vāciešiem, ka padotie latviešu «brīvprātīgie strādnieki" v i ņam neklausot, bet — ieslodzīts pats uz 14 dienām cietumā- ,,Ja viņš būtu izvilcis pistoli un nepaklausīgo latvieti uz vietas nošāvis, tad es būtu viņu uzslavējis un pat paaugstinājis," teikts Bergera korespondencē. Raksta turpinājumā atzīmēts, ka vācieši radījuši ārzemnieku kaŗa-spāta vienības dažādās valstis, pie kam tur, kur iedzīvotāji simpatizējuši vāciešiem, šīs vienības tiešām bijušas brīvprātīgas- Turpretim pā-rē:* ās valstis mobilizācija izdarīta spaidu kārtā, it īpaši Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Cechoslovakijā un Ungārijā- Beigās Chicago Dally Tribune piemin vēl daudzos ģimeņu šķiršanas gadījumus, illustrācijai pastāstot par J. Kalniņa ģimeni Cikagā. K. jau agrāk dzīvojis Sav- valstis, bet atgriezies Latvijā laikā starp abiem pasaules kariem un vēlāk devies uz Vāciju, kur dzīvojis DP nometnē kopā ar citiem tautiešiem. Tagad viņam pašam, sievai un trim bērniem atļauts atkal iebraukt ASV, bet vecākajam dēlam bijis jāpaliek Vācijā tādēļ, ka tas kādreiz bijis iesaukts latviešu leģionā- Darba viru ievērojamais atbalsts Daugavas Vanagiem DV vāc līdzekļus arējai informācijai Invalidu aprōpe paSreii un pēo IRO darbības iibelgianās, bU. kapa* vīra skrinēSana im emigrSoiJa im organlzācljag ideoloģiskai! darbs bUa galvenie Jautājumi, par kuriem sprieda Daugavas Vaaafu amerikāņu Joslas vairāk neki 20 noda|u delegāti savi konferencē Ulmi. lūāt piedaloties ari trimdas centrālo organiiāclju vadītājiem, ar sevišķu atilniba bij* karavīri cildināja latvieāu darba un sardiu vienību privos nesavtīgos riedojmnus, ka ari ieceļojušo Daugavas Vanagu un vairāku tautiešu atbalstu invalidu aprūpei. V DV centrālās valdes priekšsēdis un LCK delegācijas vadītājs angļu joslā V. Janums informēja nodaļu delegātus par skrīnlnglem un izceļošanu, uzsverot, ka Ica vienā, ta otrā jautājumā latviešu blj- karavīriem vēl arvien nodara daudz pārestību. Pēc pārrunām konference nolēma skriningu lietā griezties pie mums labvēlīgi noskaņoto valstu baznīcu organizācijām, humanitātes vārdā lūdzot atbalstu un aizstāvību V-Janums, pastāstījis DV pārstāvjiem ari par latviešu trimdas centrālo iestāžu nodomiem un nozīmi, beigās atgādināja: «Nevajadzētu mums nevienam piekust un apklust skandināt, ka mums jāpaliek vienotiem, lai uz kurieni mēs aizbrauktu, Jo tikai tad pastāvēsim kā tauta. Mums, Daugavas Vanagiem, šajā ziņā nav kompromisa-" LNP prezidija un LCP priekšsēdis J. Celms raksturoja LCP viedokli trimdas vadītāju organizāciju izveidošanā nākotnē, un DV amerikāņu joslas valdes priekšsēdis Ed. Stīp-nieks Iepazīstināja delegātus ar pagājušā gada darba panākumiem- Tie sevišķi nozīmīgi aprūpes nozarē, ko liecina jūtamais atbalsts visiem joslā esošajiem invalidiem un slimajiem blj, karavīriem un dažos gadījumos arī tiem, kas karavīra tērpu nav vj\lkājuSL l*ag._ gadā fonerflffiņu joslā aprūpei izidots DM RŽTO, ho kurām darba un sardžu vienības vien devušas DM 69.000. Par šo lielo ziedojumu, kuru vācot, darba un sardžu viri ik mēnesi atsakās no vairāk nekā 3 proa .savas bruto algas, Stlp-nieka aicināti, konferences dalībnieki visu Daugavas Vanagu vārdā izteica vienību komandieriem un darba vīriem bij. karavīru sirsnīgāko paldies. Prāvus ziedojumus Invalidi un slimnieki saņēmuši ari no DV nodaļām Anglijā un Austrālijā un no atsevišķiem labvēļiem Kanādā un ASV; piem, tautiete B. Podŗāte no ASV atsūtījusi savāktos 100 dolārus un sola palīdzības darbu turpināt vēl plašākā apmērā. Ziedojumi izlietoti 560 Invalidu un 400 citu aprūpējamo vajadzībām. 1950. g- 1- janvārī amerikāņu joslā darbojās vēl 24 DV nodaļas un invalidu kopas ar vairāk nekā 1000 biedriem (1948- g- 35 nodaļas). Pārstāvji no DV Neiburgas nodaļas informēja, ka turienes invalidu pieprasījusi nodot tiesai Japānas ķeizaru Hirohito, lai viņu sodītu par kara noziedzībām, ziņo AP no Vašingtonas- Trešdieias vakarā padomju vēstnieks Paņušklns Sal sakarībā iesniedza ārlietu ministram Nav nekādas nozīmes tuvināties Staļinam, Krievi grib tiesāt Japānas ķeizaru Tokio (F). — Padomju savienība ļ Ečesonam īpašu notu. Audience ilga tikai septiņas minūtes. Pēc tam Paņušklns preses pārstāvjiem paskaidroja, ka viņš nodevis Padomju savienības notu, kurā ierosināts nodot tiesai Japānas ķeizaru Hirohito un citus prominentus Japānas polītlķus- Maskavas jaunais manevrs radījis lielu satraukumu visā Japānā un pilnīgi pārsteidzis amerikāņu okupācijas armijas vadību- Lai gan ģenerālis Mekartūrs ķeizaru Hirohito no Dieva dēla pataisīja par vienkāršu mirstīgo, Japāņu tautā viņš tomēr joprojām ir ļoti populārs. Kremļa jaunais triks dziļi satriecis japāņus- New York Times īsā komentārā piebilst, ka Padomju savienības prasība nodot tiesai Hirohito nozīmē vienīgi to, ka Maskava grib radīt Japānā nemierus un chaosu. saka Etlijs Londona (E)- — BBC ziņo, ka britu ārlietu ministrija premjera Et-lija uzdevumā nosūtījusi atbildi angļu kvēkeru organizācijai, kas bija ierosinājusi mēģināt vienoties ar Staļinu, lai nodibinātu starptautisku atomieroču kontroli. Britu ārlietu ministrija norādījusi, ka premjera Etlija personīga tuvināšanās Staļinam radītu vairāk ļaunuma nekā labuma. Krievu vadītāji valstsvīri ieņēmuši galvā marksistisko dogmu, ka sadursme Padomju savienības un kapitālistiskās pasaules starpā nav novēršama. Maskava tāpēc nekautrēsies izmantot katru rietumu vājību saimnieciskā un politiskā laukā, lai šo dogmu iedzīvinātu. VAI MAOTSETUNGA KARASPĒKS JAU LAU2AS INDOĶĪNĀ? Taipeja (B)— Formozas nacionālās Ķīnas valdība piektdien paziņoja, ka komunistu karaspēks esot pārgājis Indoķīnas robežu un ielauzies 30 km dziļumā līdz Kaobangas pilsētai, 190 km ziemeļos no Hano-jas. pārskološanas centrā pašreiz 70 lat« viešu, no kuriem daļa atrodas t % medicīniskajā sagatavošanā, bet pā« rējle strādā algotu . darbu* D«!vei apstākļi un uzturs labs. Paredzams, ka centrā februāri varēs uzņemt pavisam 250 Invalidu, un tā kā tas daŗ* bosles līdz 1951- g. 31- martam, tātad vēl 9 mēnešus pēc IRO darba Izbeigšanās, latviešu invalidiem ieteicams dotās iespējas Izmantot Pēc Nelbur* gas IRO arodskolas UkvldēSanas visas darbnīcas un darbarīkus solīts nodot Invalidiem» Pārrunās ierosināja, ka vajadzētu panākt, ^ai Nel-burgā varētu novietot arī tos invalidus, kam tikai DP statuss, bet nav aprūpes; LCK priekšsēdis H. Klarks par šo jautājumu vairākkārt runājis Bad Kislngenā, bet līdz šim atblldo nav saņemta- Delegāti arī aizrādīja, ka, cik saņemta Informācija, pēc IRO izbeigšanās invalidu resp nespējnieku mītnēs uzņemšot tikai tos, kas Ir darba nespējīgi, bet darba spējīgie (bez vienas rokas vai kājas varot iemācīties Nelburgā arodu un ar to nodrošināt sev eksistenci- Bet-neatbildēts paliek Jautājums, kur apsļii- (TurplnSjums 2. Ippi / Zviedriļo apkajos asodolds elementus $WlrbŠfļieln^ Stokholma (V). — Zviedru tozem^ nieku komisija pašreiz apspriež dar:- ba pārvalžu iesūtīto ziņojumu paif asociālajiem elementiem, kas līdzaŗ bēgļiem kara un pēckara laikā ieplūduši Zviedrijā. Viņi atrodoties kfi baltiešu, tā arī polu un dtu tautību starpā. Sie klaido^' uzturoties galvenokārt Uelākajās pilsētās, sevišķi Stokholmā. Arzenmieku komisija pagaidām vēl nav pdeņēmusl konkrētu lēmumu, taču tiekot diskutēts plāns, kas paredz, ka visus bēgļus» kuri nevarēs uzrādīt pastāvīgu dzīves un darba vietu, novietos īpašās darba nometnēs. Sevišķu vērību veltīšot jauniešiem Vasarā vh^ labd iztiekot, strādādami par trauku mazgātājiem restorānos, bet ziemu prasot palīdzību no sociālām i^tā-dēm. Ari fabrikas šos neatbildīgos ļaudis vairs nepieņem, Jo peci dažām dienām viņi atkal aiziet, mal^ nldami līdz 15 darba vietu gadā. Darba tirgus komisija Ieteic rīkoties ar vislielāko stingrību, lai darjtu galu bēgļu klaidonībai, kas pamazam pārvēršas huligānismā. So elementu uzvešanās un nekaunība rada nopietnus sarežģījumus zviedru un ārzemnieku starpā. ļauna beglu palīdzības organizācija Ņujorka (C). - New York Herald Tnbune ievieto no San Francisco Chronicle pārņemto ievadu, kurā norāda, ka pēc IRO darbības izbeig-šanās 1950. g. 30. jūnijā joprojām būs vajadzība pēc kādas organizācijas, kas varētu sniegt palīdzību politiskajiem bēgļiem- „Katru dienu no zemēm viņpus dzelzs priekškara Rie-tumēii; opā ierodas 500—1000 personu," raksta San Francisco Chronicle. „Viņiem parasti nav ne graša pie dvēseles, un tie ir laimīgi, ka izglābuši savu dzīvību no padomju policijas varas. Siem ļaudīm ir jāpalīdz- Tiem ir drosme, uzņēmība un gribas spēks glābties no komunisma verdzības- Tā ir tā ļaužu šķira, ko sev var vēlēties visas brīvās zemes. Sos bēgļus būtu jāsadala bri-vo nāciju starpā, bet kamēr šl tālā- Icā aprūpe sākas, tie jāuztur vismaz^ pie dzīvības-" / Laikraksts uzaicina sūtīt ziedoju mus politisko bēgļu palīdzībai, organizācijai, kas saucas The International Rescue Committee. Tās adrese ir: 102, Park Avenue, New York 17, N. Y. Priekšsēdis ir Ri-chards E, Bērds (Byrd)- y '1 |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-02-04-01