Bavarijas Latviesu vestnesis, April 27, 1946

              LATVIAN NEWS BULLETIN
Redakcija-Editorial Office: Hotel Gonvikt, Dillingen/Donau, Bayern (13b) Iznāk divi reizes nedala — Published twice a weet
Nr. 32 (34) Authorized byMn!tary Government and UNRRA DillingenI, sestdien, 1946. g. 27. aprīli
Inž. Alberts Upmalis
Ko darit?
Ar mūsu tautas grupu emigrācijā
Vācija ir tā, ka cilvēki zaudējuši sa­vas
agrākās dzīves pamatus un satu­ru,
dzīvo šai dienai un pagātnē, bet
nākotni ieplīvuro sapņos, kas nekad
nekļūs īstenība, jo kas šos sapņus lai
pārvērš īstenībā, kur desmiti tūkstoši
pat nepūlas paši sevi uzturēt? Kas
lai atdod zaudēto, ja tikai, vārdos pie­minam,
ka latviešu augstākais tikums
\ŗ — darbs? Zem kājām vairs nejū­tam
zemi, tās vietā nojaušam kaut
ko nezināmu. Mierinājums var būt
tikai vārdi, no kuriem runā ļdzīves
īstenība. Kaut arī viens vai otrs no­pietni
strādā, vairums tomēr paliek
bezdarbībā, garlaikojas un' gaida; Vie­nīgie
argumenti, kas spētu mīļš ietek­mēt
vēlamā virzienā, ir vara un reāls
darba el'ckts. Varas mums nav; bet
darbu esam nolikuši pie malas, kaut
gan latvietis agrāk nekad nav [bijis
aicināms, pie darba, bet pats izman­toja
katru iespēju strādāt. Tagad
sarkstot jādomā, ka aicinājumi latkal
ķerties pie darba ir patiess rūgtās
īstenības atspoguļojums. ,
Mums tiešām jāstrādā. Jāstrādā, lai
nebūtu jādzīvo uzturamo dzīveļ, jā­strādā,
lai rādītu, ka pēc s^vas dabas
esam suverēna un patstāvīga tauta,
kas visās dzīves nedienās veido savu
dzīvi pēc savas gribas. Jāstrādā, jo
darbs ir mūsu dzīves saturs: mēs ne­maz
nevaram nestrādāt, jo dar|bs ir
mūsu daba.
Mums pašlaik nav māju, bet tas ne­nozīmē,
ka mums jāaprok mūsu ti­kumi,
ka mums jāpārveido mūsu daba.
Nē, ja mes gribam pastāvēt,' tafl mēs
to nedrīkstam. Mums jāstrādā, bet
tas ncno/īmē, ka svešās zemēs mēs
nedrīkstētu sev izmeklēt visizdevīgā­ko
darbu, kamēr tas iespējams.
Mūsu-nākotne var veidoties trejādi:
at g riezi s i mi es Latvijā^ p al i k s i m i V a c i-jā
vai izceļosim uz citām zemēiļi. Šo­dien
vēl neviens nevar pateikt, kur
mūsu nākotne veidosies, bet tā kā
.acumirk 1 īgajā situācijā mājās atgriez­ties
nevaram un neviena cita zeme
mūs pie sevis neaicina, tad jārēķinās
ar varbūtību, ka lielākai daļai varbūt
vajadzēs palikt tepat.
Lai noskaidrotu, kādas darba iespē­jas
mums se varētu būt,ypaxaudzīsi-mies,
kā ^veidosies vācu pēckara saim­niecība.
Pēc nc^cn i/strādātā vācu pēckara
rūpniecības plāna, Vācijas rūpniecī­bai
atst~s 55 prbo. no viņas pirmskara
kapacitātes Veselas rūpniecības no­zares,
kr-;-as varētu izveidoties par
bruņošanās rūpniecības bazi, turpmāk
pilnīgi aizliegtas, to vidū sintētiskā
benzīna, ellu, amonjaka un gumijas
rūpniecība, lodīšu un rullīšu gultiiīu
rūpniecība, smago darbarīku, mašīnu,
smago traktoru, primāra alumīnija,
magnēzija un berillija rūpniecība. Tā­pat
aizliegta vanādija ražošana no To­masa
sāriīiem un ūdeņraža pārsļcābla
A'ažošana virs 50 proe. Tērauda rūp­niecības
maksims ierobežots ar 7,5
mdj. to gadā, bet pagaidām) jāapmie­rinās
ar 5,8 miij. to. Dzelzi nesaturo­šu
metallu patēriņš ierobežots ar
140.000 ^ to vara, 135.000 to cinka,
120.000 to svina, &.000 , to alvas un
1.750 to nikela gadā. Ķīmijas pamat­vielu
rūpniecība ierobežota ar 40 proc.
no 1936. gada kapacitātes Šinī grupā
ietelp tādas vielas kā slāpeklis, fos­fāti,
ogļskābie kalki, kālijs, sērskābe
un chlors. Pārējo ķīmijas rūpniecības
nozaru kapacitāte ierobežota ar 70
proc. no 1936. g. kapacitātes,] bet no
šās grupas ir izņemtas būvvielas, pla­stiskās
masas, patēriņa ķimiKālijas.
farmācijas rūpniecība ierobežota ar
80 proc. no 1936. g. kapacitātes. Krāsu
rūpniecībai atļauts ražot ne vairāk kā
36.000 to gadā, bet sintētisko šķiedru
rūpniecībai ne vairāk kā, 185.000 tov.
Mašīnu rūpniecībā paredzēti rela­tīvi
vislielākie ierobežojumi. Darba
rīku mašīnu nozarē paliek tikai 11,4
proc. no 1938. gada kapacitātes, smago
mašīnu rūpniecībā (spēkmašīnas kat-Ķ
turbīnas, pievadi utt.) — 31 proc.
(Beigftg 3. lappusē)
LCK priekšsēža vietnieks A. K a -
c e n s., LSK direktors R. L i e ;p i n š
un Eslingenas latviešu kolonijas ve­cākais
K., K a 1 n i n š pirms Lieldie­nām
apmeklēja gen. Maknarnija štā­bu,
interesēdamies par latviešu bij.
karavīru atvaļināšanu no gūstekņu
nometnēm. Viņiem paskaidrots, ka
bij. karavīrus atvaļinās un atvaļinā­šanu
pabeigs 2 mēnešu laikā. Atva-lināvšanu
apsolīts attiecināt uz visu
dieiiesta pakāpju bij. karavīriem, arī
bij. virsniekiem un arī uz tiem, kas
iesaukti pirms 1944. g. 1. augusta.
Izņēmums būs ar personām, kuras uz­skatīs
par kai'a vaininiekiem vai ku­ras
• tur aizdomās (līdz vinu lietu
noskaidrošanai), un tie bij. kaī'avīri,
kas dienestā iestājušies brīvprātīgi.
Par pēdējiem jānoskaidro," kādu mo­tīvu
d ē l v i n i iestājušies brīvprātīgi
un, vai tas nav noticis aiz simpātijām
pret' nacionālsociālistiem vai aiz pie­derības
pie nacionālsociālistu organi­zācijas.
Kā zināms, vācu okupācijas vara
latviešus savā karaspēkā iesaistīja
piespiedu kārtā. Dažu vienību apzī­mējumā
pievienotais vārds „brīvprā-tīgie"
bija tikai maskējums, lai slēptu
starptautisko tiesību pārkāpumu, kas
tagad piekritīgās iestādēs visā pilnī­bā
noskaidrots.' ?
Vašingtonā, 22. aprīlī (AP). - Ār­lietu
ministrs DžemssBerness, kas 23.
apr. dodas uz Parīzi, lai piedalītos
25. aprīlī iesākamajā ārlietu ministru
konferencē, ir vairāk kā pārliecināts,
ka nd 4 valstu sarunu iznākuma ir
atkarīgs nākamās miera konferences,
panākums. 1)aži no Bernesa tuvāķiem
padomniekiem uzskata, ka sarunu ne­veiksme
varētu iezīmēt beigas Liel­britānijas,
Padomiju Savienības un Sa­vienoto
Valstu centieniem harmoniski
sadarboties Eiropas miera nokārtoša­nā.
Berness to pag. piektdien esot
licis noprast A S V senāta ārlietu ko--
misijai.
Iespaida sfairas
Ja notikumiem būtu šāds pagriez
ziens, tad iespējams, ka izveidosies
neierobežotas iespaida sfairas un Ang­lija
ar Savienotām Valstīm vēl daudz
ciešāk saistīsies kopējās interesēs un
nostājā. Arvien pieaug liecības par
to» ka A S V valdības pārstāvji uz­skata
angļu impērijas sistēmu par vie­nu
no pasaules kārtības drošākiem
balstiem, kui^u Amerika nedrīkst pie­ļaut
vājināt it nevienā stratēģiskā
punktā.
Krievijas prasība pēc aizbildniecī-baji
pāT Tripolitāniju ir viens no jau-
Jājumiem, kas var novest strupceļā.
Tstil problēma ir angļu noteikšana pār
Vidusjūru. Izteiktas domas, ka ame­rikāņu
nostāja gādās par to, lai šis
angļu dzīvības līnijas intereses nekā­dā
zinā neciestu.
Berness senāta ārlietu komitejai sa­cījis,
ka varot rasties nepieciešamība
slēgt "separātus miera līgumus, nevis
visiem Sabiedrotiem vienoties par
katru līgumu. Tas ļ nozīmētu nekon­trolējamu
sacensību' starp Savienotām
Valstīm un Angliju no vienas puses
uri' Krieviju no otras par labvēlīgu
vienošanos ar Itāliju un; citām biju­šām
ienaidnieka valstīm. Neviens
šādu stāvokli nevēloties, bet Vašing­tonā
neviens nespējot atrast formulē­jumu,
kas varētu novērst jebkuru
strupceļu.
21. apr. „UP" ziņoja no Parīzes,
ka Francija mēijināšot uzņemties vi­dutājas
lomu, lai rastu izeju no strup­ceļiem,
kas jau pastāv starp Savieno­tām
Valstīm un Lielbritāniju, no vie­nas
puses un Padomju Savienību no
otras. 4 lielvalstu ārlietu ministru sa­nāksmē
mēģinās panākt vienošanos
par miera līgumiem ar Itāliju un„ass"
sabiedrotām valstīm un, iespējams,
uzmtjst ari vispārēju plānu par Rūras
Lēmums par atvaļināšanu aptuveni
attieksies uz 1200 bij. kai^avīriem, kas
atrodas amerikāņu okupācijas joslas
nometnēs Vācijā. Tiem pievienosies
bij. karavīri nometnēs A u s t r i j ā
(viiīu atvaļināšana un pārvešana uz
Vāciju jau sākusies). I t a i i j a s no­metnēs
esošie pakļauti rīkojumiem
no Vašingtonas.. Vinu stāvokļa no­skaidrošanai
iesniegumu piekritīgām
iestādēm nodevis Latvijas pārstāvis
Vatikānā Camanis. Bij. karavīru at­vaļināšana
amerikāfiu joslā būs prece­dents
to atvaļināšanai arī citur, kur
tā vēl nebūtu izlemta.
. Dažās vietās vēl atgadījušās grū­tības
ar iztulkojumiem, kādas perso­nas
pakļautas repatriācijai un kam
piespiedu kārtā uz dzimteni atpakaļ
nav Jābrauc' Lai novērstu varbūtējus
pārpratumus pie latviešu bij. kara­vīru
pavalstniecības noteikšanas,
amerikāņu galvenais štābs Vācijā
lūgts vēlreiz atgādināt savām iestā­dēm
noteikumus, kādus šajā jautā-jumā
devusi ASV ārlietu ministrija
un armijas vadība. Pēc šiem noradī-'
jumiem, par Padomju Savienības pil­soņiem
uzskatāmi tie, kas par tādiem
skaitījās līdz 1939. g. 1. septembrim
vai paši par tādiem uzdodas. Solīts
to atgādināt. A. M,
Veidojas jauna Helnometne
No Fišbachas pie Nīirnbcrgas ziiio,
ka tur veidojas jauna latviešu lie -
nometne. Pie 1500 Fišbachas nomet­nes
iemītniekiem pulcina klāt desmit
c i tu mazāku la t v ieš u no m e t nu lau d i s.
Tos novietos apm. 2 km no Fišbachas
eso Is bij. vācu karaspēka apmācības
barakās. Uz turieni pārcel latviešus
no Fīrtas, Heilbronnas, i^treitbergas,
l^Lrlangenas, Bambergas un vēl citām
mazākām nomctnēm, kopā 2500 per-sonu.
A.M.
Aicina darbos uz Franciju
Kaizerslautcrnas latviešu nometnes
iemītniekus (franču joslā) vietējās UN­RRA
s direktors lūdzis sniegt datus
par to, kādu darbu katrs strādājis
Latvijā un ko eventuāli varētu strā­dā
t. Sī a ļ) ta u ja izdarīta .sa karā ar pa-žinojumu,
ka Francijā tiem dotas jau­nas
darba iespējas. Kā UN RRA's di­rektors
paskaidrojis, agrāk nav bijis
paredzēts, ka DP varēs Francijā no­vietoties
vienkopus. Tagad Šādu ie­spēju
radot franču zemnieku pa­mestos
ciemos. Pēc 6 niēnešu nostrā­dāšanas
-būšot iespēja lūgt un īegūt
Francijas pavalstniecību. A.M.
iiKvi.'.-«ea
un Reinzemes stāvokli nākotnē līdz
ar Vācijas pārvaldīšanu visumā.
Paredzētie jautājumi
Jautājumi, kuros 4 ministri mēģi­nās
panākt vienošanos, ir šādi: Itā­lijas
koloniju turpmākā izkārtošana;
300.000.000.0{)0 dolāru roparācijas, ku­ras
Krievija pieprasa no Itālijas sev,
Dienvidslāvijai un Grieķijai; Triesta;
Dodekānu salas; Itālijas flotes sadalī­šana;
robeža starp Franciju un Itā­liju;
Itālijas^-Austrijas robežas pārkār­tošana.
Ja ārlietu^ ministriem veiksies vie­nošanā*
panākšanā, vinu atzinumus
nodos ārlietu ministru vietnieku ko-mitējai
Londonā, lai tos ietilpinātu
miera līgumu projektos, kurus tad
iesniegtu 21 valsts miera konferencS.
DivL nedēlu sarunas
4 lielvalstu diskusiju par&dz ie­ilgstam
uz 2 līdz 3 nedēļām. Iespē­jams,
ka paies vel 2 līdz 3 nedēļas
pirms v&rēS; sagatavot galīgos miera
līgumu projektus, kādēļ jūnija pirmā
nedēla ir paredzami visagrākais laiks
miera konferences sākumam. ,
Jautājums, kas, domājams, var no­vest
pilnīgā strupceļā, ir Itālijas kolo­niju
turpmākā izkārtošana. Anglija
likusi skaidri «saprast, ka Krievija*
prasību pēc aizbildniecības pār Tri­politāniju
vina uzskata par draudu
savām dzīvības līnijām.
Franču priekšlikums
Franci ja ierosinās, lai UNO aizbild­niecību
pār visām Itālijas kolonijām
nodotu pašas Itālijas rokās. Sagaida,
ka Francija tāpat nāks ar kompromisa
priekšlikumiem par 300 miljardu do­lāru
reparāciju rēķinu, kuru Krievija
vēlas iesniegt Itālijai. Franči nosveras
uz Triestas jautājuma atrisināšanu
tādējādi, ka pašu ostu pakļauj starp-
Pirma sede
Kā jau ziiiots, pie britu kontro­les
komisijas angļu okupācijas
joslā Vācijā darbosies īpaša Balti­jas
komiteja, ar Igaunijas, Latvi­jas
un Lietuvas pārstāvjiem. Lat­viešu
Centrālā padome par latviešu
p ārs tā V j iem ša j ā kom ite j ā i r i z raU-.
dzījusi LCK priekšsēdi proL Dr.
K. Kuncļzinu un priekšsēža viet­nieku
proLDr. A. §vābi. Kā mums
i tagad ziiio, Baltijas komitejas; pir­mā
sēde jau notikusi un tajā ap­spriesti
uzbūves,un darbības lech-niski
jautājumi.
tautiskai kontrolei, bet apkārtējo; ter-ŗitdriju
sadala pēc etniskām robežām.
— 17. apr. „1NS" lidoja no Lon­donas,
ka Anglijas valdība informē­jusi
Franciju par savu gatavību pēc
ārlietu, m in istru kon ferences. apsvcrt
Francija* pr a s ī b a s p a r ā c i j as r i eiu-mu
rūpniecības territoriju starptau­tisko
kontroli. The Stars and Stripes
Franko protestē
Sabiedrotiem,ka Krievija
apbruņo viņa ienaidniekus
Madride, 20. aprīli (UP). ~ Ģene-rālisima
Franko valdība Savienotām
Valstīm un Lielbritānijai nosūtītajā
notā pārmet Padomijas valdībai; ka
tā apgādājot »pi6u republikāņu spē­kus
Francijā ar pārtiku, ieročiem un
municiju. Notā deklarēts, ka kāds
krievu tvaikonis nesen Marseiā izkrā­vis
15.000 to ieroču un munīcijas līdz
ar 30(K) to kviešu, kas nekavējoties
novesti uz franču-spānu pierobežu. —
Uz Maskavu no Vašingtonas nosūtīta
amerikāņu nota, kurā ierosināta sa­runu
uzsākšana par miljarda ' dolāru
aizdevumu; ko bija prasījusi Padomju
Savienība. Pēc aizdošanas-īrcs līgu­ma
Padomju Savienībai sai\ēmusi no
Amerikas preces un citas mantas par
10.801.131.000 dol. -~ .A^nglijas mini­stru
prezidents Etlijs informē parla­mentu,
ka no 1941. g. 1. okt. līdz
1946. g. 3. martam Krievija saņēmusi
no Lielbritānijas pārtikiii, mašīnas un
medikamentus par 1. 712.000.000 dol.,
bet kara materiālus, kuru vidū bija
arī 5218 tanku un 7411 lidmašīnu; par
1.232.000.000 dol. - Valdības aprin­das
ASV senātā Vašingtonā pareģo,
ka senāts piekritīs paredzētam
3.750.000,000 dol. aizdevumam Liel­britānijai.
D i e n v i d a f r.i k a s
Oranžas brīvvalsts panīkušajā One-hālsas
Rustas ciemā jaunatrastais zel­ta
atradņu lauks radījis nepiedzīvotu
satraukumu un vērtību celšanos. Fer­meru
īpai^umu vērtība pieaugusi 240-
kārtīgi. - Jauno zelta raktuvju akcijas
drudžaini izpērk; pie kam to vērtība
sniedzas jau. miljonos angļu mārciņu.
— Statistikas eksperti šogad sat^aida
A S V bē rnu ,,biruma" rekordu - pari
par 3 000,000. ASV dzimstību rekords
līdz šim bija 1943. g., kad piedzima
ap 3.118JOOO bērnu. 15.000 lielajā
nacistu „SS-vīru" nometne Nimber-gas
tuvumā vēl nenoskaidroti laun-dun
ar arsēnu aptriepuši un saindē-
(Beigas 4. lappusē)
Pirmā vietā dzīvais cilvēks
Latviešu 2. apgabala komitejas no-vadkomiteju
un nometi'iu ^komiteju
priekšsēžu sanāksmē Betmoldā LCK
priekšsēdis prof. K. K u n d z i n uz­runā
komiteju i)ārstāvjicm norāda;
ka mūsu būt vai nebūit joprojānv at­karīgs
no mums pašiem. Tāpēc orga­nizācijās
un sadzīvē jēdziens p a ts
jātulko plašāk: mūsu kopība, taula.
Visi jautājumi izglītibaļsl kultūias,
saimniecības un sociālā laukā jārisina
šajā garā. Pirmā vietā, arvien jāliek
dzīvais cilvēks. Pašpalīdzība, pašap-rūpe
un pašpārvalde arvicļn vēlir sva­rīgi
faktori mūsu dzīvē.
„LCK IB*' Detmoldā
Uz Ameriku
īsi pirms Liedienām dažas latviešu
ģimenes, kas bija pieteikušās izceļoša­nai
uz ASV, saņēmušas uzaicinājumu
ierasties izceļotāju nometnē pie Štut-gartas.
Līdzi var līcmt bagāžu līdz
32 kg uz personu. Aizbraukšana pa­redzēta
maija pirmās dienās no Brē-menes.
Pēc pirmā sarakļSta aizbrauks
vairāk par 20 latviešu, kam' ASValstis
ir tuvinieki. Nākamā sarakstā latviešu-skaits
būšot lielāks. Izceļošanai pietei­cies
arī dziedātājs prof. V. Slots.:
A. M.
Eiropā pāri par 1.700.000
DP un bēgļu
Londonā, 15. aprīlī (UP). — Aprē­ķināts,
ka Eiropā un Vidējos austru­mos
ir pāri par pusmiljonu bēgļu un ;
1.200.000 pārvietoto personu. No DP
kopējā skaita par nerepatriējamiem
uzskata 850.000. Krievu bēgļu skaitu
rēķina uz 100.000, n^ kuriem vienā
pašā Francijā ir 75.000. Bēgli no Vā­cijas,
Austrijas .un Sudetijas, domā,
ir kopā līdz 130.000. No Šī kopskaita'
Anglijā atrodas 60:000, fianghajā
13.000, Francijā 20.000, Holandē , un
Zviedrijā pa 5000 un Šveicē 7000.
Aprēķināts, ka no Spānijas bēgļiem
Francijā ir 200.000 un ifranču Zicmelr
afrikā 10.000. To mazakaa grupas ir
arī Portugālē, Itālijā un Gibraltārā.
Pāri par 900.000 Dī| latrddas Vā-
Gijā, pāri par 100.000 Austrijā, 66.000
Itālijā un 20.000 Vidējos austrumos.
Poli veido DP lielāko 1 ļgrupu, kam
seko ap 200.000 baltu un 140.000 dien­vidslāvu.
The Star» and Stripes
Bruilioti terroristi nodedzina
un izlaupa simtiem Polijas
ciemu
Žešovā, Polijā, 20. aprīlī (AP). —
Tā saucamo ukraiņu nacionālistu spē­cīgi
bruņotas bandas atkal aizdedzi­nājušas
terrora lāpu Polijļas dienvid­austrumos.
Tās pārnāk no krievu ro­bežas,
aizdedzina desmitiem ciemu,
mesdami lāpas uz salmu jumtām mā­jām,
aizdzen lopus un tiikstošiem polu
zemnieku atstāj bez •pajumtes.
Bandas, kuru skaitu vērtē no sim­tiem
lldz 2000, dažos pēdējos mēne­šos
nodedzinājušas jau 800 ciemu.
Terrora vilni, kas izplēšas dienvid­austrumos
no v^ešovas (Rze8zow) gar
Sanas upi, apkafo Polijas dro.^ības
korpusa miliču vairākas divīzijas.
Dodotie>s pāri Padomi jas robežai ap
pusnakti, šīs bandas, kā domā, ar sa­vu
rīcību atmaksā par vinu pārvie­tošanu
uz Krieviju pēc polu-^padomju
vienošanās. Agrākās Polijasļ Ukrainas
iedzīvotāji bija neatlaidīgi prasījuši,
lai viņiem atļauj palikt Polijā, liz-teicot
arī prasību pēc; Ubainas dekla­rēšanas
par neatkarīgu valsti.
Gandrīz visā dienvidaustrumu Po­lijā
cilvēki naktīs vairs neizģērbjas
un slēpj savas vērtīgākas manJas
pagrabos. Ciemos ,noorganizc'a
trauksmes signālu sistēma,! kurai jāat­skan
pirms sirotāju tuvošanās, lai tā
glābtu daudzu polu dzīyības.i Aprē­ķināts,
ka pēdējos 3 mēnešos nogali­nāti
500 līdz 1000 polu iebuvie.^u.
The Stars and Siripea
m