1951-01-17-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Sestdien, 195^ m 4laiitfi|ttiBi I lai turpmfik p ^ i t t i 112 jia^ iiļil i a zJDitt iiirtfļoa ļa iWO»>g, piariā -^"^ mjMi p&rkfirtojttmt viiļ « p i e i i i M » ^ ^ iJttgMiavijt, *P<*Hd iwp|M;^devi redzamālrosinaP m p i i u s#17. :g. boļševiku-' '^fllĒiia staiJns jnarkslsŗau ļttjti apmficitr»! ^aldnnii BiilM«K ^tittijtplnfi, 11» l l i s k t o instttutamJ» mžciītfgM mmm ii^:^l§|U8l braukt W M S : ^ e a atrastos tuv» " Mjat pret vica vigif^ ^iaca jautājuma «ttjfi^j m m ka p « d « a ^ f ^ d§)anl«u uzskatot ptf" ^m# J a 9 valdība. Paj«^j tij d4i^ielu par 7 «n. 7' • I' pfevsaM gaumes, «e M e k i ^ a u t arī ž ī d i « l ^ l s sa\^Ss privUēģetas^ lldiiieh^kvsiarīv^ u | im fcur?^ nonivde vmļL i tetifelkr^Ģvu begemoii««^^ i i l l ī l i e l ^ r e i z i a i ^ | | s o c i ^ i s m a noteic|su^jgj liii^knperlalisma un ^ ^ ^ ^ Mm^^ Staļins, uirVg^ ^ ^ S e l l a p a r f skaidru knev|^ ^ ididgu kādu v a J J " ' s a v ^ i ideju HdSko ,4V'• LATVUA talvia» New8pftper Nr. 5 (448) Jau. 17,1951 >liiher: JinisNledra, August-b. Detmold, Ldger, BL 9^, me Augustdorf 01 Printert ickerei Stgg. BSrtel & Co, iwfibisch Gmttnd, Paradies- 11 Publiibed twice weekly. areulatloh 11.000. )r--Ihtematloiial Refug«6 Organization. IMKKiMi. m L 1.17. Jativiri Imlk Mdtaiii un leatdlkiīis. Mn^ii Latvieitt Cņtrill Ko-altila. GiiraDi ndaktorj %l UMā Cuntis. Redaktora: P. K U M , y. Uilņi^ i - Ral^tan, L. dtarcs. A p ^ «alnmk^Ibai iBdakcDaa vadt3Ā A. ^ t t BaUarat» VIe*, AiiftraUa).]Bt-dakdjM adr.: OiU) 8aiwi1^)aeh Ckntmd, n P Camp Kaaeni*. tilr. 8ehw. Gm^ Pateldba So iž$aku vissirsnīgāko patd- Vvisām sardžu un darķa vienl-un to komandieriem, organizā-vadltājiem, izglītības un sabie-mi darbinieki^ un visiem iiem tuvās un tālās zemēs, kas juSi svētku un Jaungada apsvei*^ nus un laba vēlējumus latviešu itrālajām iestādēm. Laipni lūdzu ^edot, ka laika un iespēju trū- 4ē} nevaru visiem atbildēt per-to apsveikumu pamatdoma būtu savukārt mans vDējums i(^jiem un visiem latviešiem «Hļ gadā; Vlbāuz Dievu un ticību mūsu tis taiiņajal lietai T - visiem cīņā «V25eiri^ Latviju kļūt stiprākiem, Vākicb, vienotākiem; izveidot un Irināt latviešu vadošo centrāip lu; jitbalstlt un ne^mest trū-inā,, slimībā un bēdās savu tautas neapkust ziedot savu artavu lai u n p a l l d s ^i tai t^evs palīdz ikvienam viņa ^ŗmiif^iM darbā, lai Dievs te nitiins visiem kopējā cīņā par tfvijas ļBrtbrivoSanu! Jlids Cebiu, Lk.o.k. ĶNP r^ezidija un LCP priekšsēdis, ^ • C izglītības nozares vadītājs. Eirbpas armija idp Eizenhauers apmicrinote ar pirmajiem iespaidiem NikiBiikss tisšai Oalo (gg). mm TOrptnol InspekciJaa nn teftjrmMrfļM^HMiftm Klrimaa ^vaapOaētāa, Atlantu» pakti^vHitu bniņoto ^ « f a T v i^N^^ ^ ^ ^ tniķiai ap«»riedto Loodonŗi» 9omi. Ulka, kas fteneriļ» r i d H , b lAUlk Isi, lat varētn^^ar dattdii H I IH pat vtista militārajām im poHOikaJām aprindām Mlakntēl vis9» Javli- Jiimna. Taēn Eigenhaiiera deklarējis, ka par spitt vfaim paitāv«laiim grfitlbini viņi cerē drfdi laUci noorganiiēi ffpeolgoa bmņoloa spēkos WJā kontinenta alcstāv^nai pret Iespējamo paddmja lebmkuniL Hāgā ģenerālis apspriedās ar Holandes ministru prezidentu Drēsu un ārlietu ministru Stlkeru, kā arī ar mlUtārajiem lietpratējiem. Pēdējie ģenerālim paskaidroja, ka holandieši paredz līdz gada beigām sakomplektēt trīs cīņas spējīgas divīzijas. Dāņu galvaspilsētā Eizenliauers apspriedās ar ārlietu ministru OU Kraftu un aizsardzības šefu admirāli Kvistgārdu. Pēc tam viņš izUdo* ja tālāk uz Oslo, kur apspriedās ar karali Hākohu un min. prez. Ger-hardsenu. No Oslo Eizenhauers devās uz Londonu. Sarunas Skandināvijas valstīs, cik zināms» skarts arī jautājums par Atlantika valstu igaisa un llotes atbalstpunktu iekārtošanu. Tāpat'pārrunāts jautājums par even- I Feldmanis informSts par karavīra aizlure&nu lOKOJtJlillJ DEVtSI ASV J I E U B T U MINISTEIJA plkv. V. Janums ^tettfis bija ieradied Ventor^ ^ iai&ilttN»^ tnlonnēties par lirīkdjaš prbcesa^ gaitu uz ASV. iĶ ar ttdiu līdzstrādnieku viņi llļlaflcā atkal radušies IJ;ki#v&iek 10 tim pārtraukt Jautājumi kārtb-kādēļ par raidīt mformējiš Ji I^itoaņt Jieta-itt izvērtējot, neesmu nedz op-ists, neds pesimists, bet domāju, pašreiz i r vietā mierīga lietas viih nogaidīšana. Arī Ventor-ataidnfitie blj. karavīri kārto v i sas ar emigrāciju saistītās formalitātes arī konsulātā, tikai vīzas v i ņiem patreiz neizsniedz. Tiem bij. karavīriem, kas vīzas saņēmuši pirms minētā rīkojuma, emigrācija kavēta netiek, tie dodas tālāk. DP komisijā noskaidroju, ka tās ^5^.^^ JauiM rlkojumļi ņav h i kijfa^^' a i d n f i l ^ pa^ ātrihātā kārtā. Zināmie kavēkļi bij. aizsargu organizācijas locekļiem pastāv vienīgi Ventorfas transitnometnes rajonā, i i. angļu joslfi. Iesniedzot plašu n»r morandu par aizsargu .organizācijas patieso dabu, jautājumu mēģinās iz*' kārtot DP komisijas gslvenajā mītnē Frankfurtē". Vdn. tuālu rietumvalstu ka]ra^[)ēka vienību stacionēšanu dāņu un norvēģu territorijā. Apciemojuma laikā Itālijā, kā to paskaidrojis itāļu aimrdzibas nd-, nistrs Rondolfo Pakiardi. jļenerālis inspicēs ari trīs itāļu divīzijas, ku^» pakļaus viņa vini«vēlnieclbai At-^ lantika pakta valstu bruņoto ppē^ ietvaros. Itālijas ministru pfiez(dent8 Alčide Degasperi piepļŗaiUis parlamentam 300 miljardus Ibfu bruņošanās vajadzībām un nopietni brī(U-nājis komunistus no jebkādiem nemieriem, streikiem vai sabotāžas. Itālija pagaidām domā par 12 divīziju uzstādīšanu. Eizenhauers savu I|to inspekciju Eiropā grib iespējami drīz nobdgt, lai varētu kongresam ziņot par niilt* tāro stāvokli. Līdz tam ģenerālis lūdzis kongresu nekādus lēmumus ne« pieņemt. Savā ziņojumā Eizenhauers, domājams, neslēps pastāvošās grūtības. Piem., Holandi! pats ministru prezidents pret Jaunu divīziju uz stādīšanu ceļ principiālus iebildumus. Taču arī pozitīvas nostājas #adljumā no Hol^des valdības pusēa ļārflķi nājas ar lielāki^ sareiģījumiem. Jaundibinājamās divīzijas.pārskaitīt jPBiiKi mēi aigiMalmlei M bitim gan vtaBBffiW P«r rlķotiea tOod ar vi^pajlem kājnieku ^^m^i etiaa ieroētem. tfin alaiatL nuMtfslai flinēl savukiri tiobailjuiies pu^iitfMUM W a oevaiMtt Jaunu dlvizlju ui8W8iaQ|| fi«^ IlMiiniai; U M Poļj»;JMtod^ Ueeel tt^ *^« paa i^djai materiālfe upuri )a^J«i UtUMaa tītfpal n t ^eaM aizsardim)ai Jāni» pn^mi^ōnfiU t i g | | ^ ^ ^ ^ apnlnuB llelumatn. Taiu nrti&dja 0 ^ iīākamo ļ j ^ ļ S n ^milvL piatilla MII 13 «tt» taiu «toemi pēe kus paplašināt'tiktāl, ka piecas d i v i - t in i^ueia ft^jģmš, M"fttm zijaš būtu Miujaa gatavībā m(fflieO'ļwu kiedttl «n paiaa tāU, bet otras piecas trīs dienu dabMt ^^"^ LkM paātrinlnr bel MrtMia Ei:^enhau€»rs tc^ēr uzskata, ka iz- pUkidJaa «n Mm fS šķirigaig i r I t o ^ s brīvo tautu ap* ļ «i>p«d%^i,^ grillbaa 1 ņenUtenās ziedot ho savas puses vi-|ŗ|^|Qg||| | , | ^ patvētvioa sus demokrātisko ideālu ļ l i^m i i ^ i i ^ i lānMmM un dzīves veida aizstāšanai un ^rļinratiie m AattĀeil laMCi panākt ASV kongresa piekrišanu ļ im ii^kiubta Ideiltett trūkstošā apbruņojuma sagādei, k ā l n ^ M i M i t e. ari jaunu ASV divitiju nosūtīšanai * ^ " ^ ^ " ^ uz Eiropu. īgta domāts nākt pretī Francijai 20 Jsnmu divīziju apbruņo-šafhā, lai novērstu smagu politisku kriri. no Holandes Indijas ŗavīrus varēs tilcai rums to apmācīti ezušos ka i , Jo vai- Viens no patDcamākaJlem pārstei« Min būs iire^Ulo,, kam pMaMta rHiitianas Dteniknnis īliasttiatii' LftttilMi pirlaneiitl, pirft ē M i maalitflkles ari ttdu, kia aigfiam* Hea varēa «nest doUm Mtad i s galdiņ k l l ^ t IMuiriMal Īle-gurniem j^nertUm bijii kopējais L ^ ļ ^ t m r . ^ ^ MUkottia. dk Mtita britu, tranCu «m Beneluksa v a l i t u i ^ amle lirdlīt lenlMt dtlab n parcib pWtt. »e|tfctrtw, loti Iroiti. J * ^ ^ SS*?!*» gu kniķ» vienība apmlclianu, l w - SLoKīLS^ ŗu, ienaidniekam IfbdU»t lUetum-1 ^^«_- ^ W « eiropā, tiktu n o m e ^ « «««««^ īSS Sto ..palnSvniefcu" vienttii, ln«u fSTlZJr^S^- apmficlianfi pie^aUtos topite»iatol-l!2SLS^^ t» valittt iadllkle mliiiri» llrtp».jJ255!S ^ ^juSSSm^ prttigajiem. t o uzdevumi bflta. M - i r l f — L - S ^ - ' ^ ? - ! ^ yl8 turtt atMviilFļU i»)l«u« PUBktoi.ļ'ggJ'^'^Jgt ^(««ši flsam w i a MtolMiK pMĻ aarValt ne bet gan, iiritoitt bīstamus Uzbruku mus ienaidiilelM^ visai Vai Mio torngr piekipsies? U N D E B A T B J A U N U M I E R A P L Ā NU Ņujorkā (gg). — U N Rorejaa pamiera komisljaa loeeklli Kanādas sta ministrs PIrsens, iesniedza U N pilnsapulces poiltiskajja komisi Irtinu Eorejas konflikta Izbeigšanai, kas visumā atbilst Anglijas ār-mlnistŗa Bevina 6-punktu plānam, U N aprindās, ieskaitot ASV delegāoijn, šis plāns uzņemts atsaueigi. Jo, neatkarīgi no remltā-tas sola konsplidēt nekomūnlstlsko valstu nostāju attiecībā uz til-soļiem sarkMIās Ķīnas intervencijas Jautājumā, Ieskaitot tās te-fi^ nu par agresoru. ir visai maz domājlams, ka pie pašreizējā, komunistiem visai labvēlīgā, stāvokļa Korejas kauju laukos tie gribēs ar šīm sarunām dot iespēju UN vienībām atvilkt elpu. pMlm ll^aii» v^āirui^ saistīti pārvaldēs darb<»,va]i M niāk ^ <l|Sot nāvēļoliia triecienus. KOļPATEIKS I N T E R E S Ē J A S M R A A U D S , ^ ^ ^ ^^ faunais plāns paredz pamieru, ko , lena no karotājām pusēm nestātu Izlietāt jaunas ofensīvas gatavošanai un kam nekavējoties totu miera sarunas. Tūdaļ būtu reido ar! īpaša UN komisija, sa- IvoSa no ASV, Anglijas, Pad. šais un komunistiskās Ķīnas ļrstāvjiem visu Tālo austrumu )blēmu kārtošanai, ieskaitot For-is jautājumu. Pa tam notiktu Ipeniska visu nekorejiešu karātu vienību atvilkšana un sagata-lās brīvām vēlēšanām visā \ē. Līdz paši korejieši spētu no-iināt zemē kārtību, par to rOpē- UN. tGandriz visas nekomūnistiskās Istis, izņemot Indiju, plānam pie-ituSas. Indijas delegāts cēla iebil-ms pret to, ka plānā nav pare-vienlaiciga sagatavošanās ka leram, tā četru vlistu sarunām, ibi informētās aprindas norāda, ka Ija savā nostājā vadās nb gallga-sarkanās Kfhas miera noteiku-lem, un tāpēc domā, ka arī Mao-mgs plānu noraidīs., Pad. savienība un Polija iz- )ās pret jauno plānu, Padomju delegāts Maļiks norādīja, ka bū-plāns nesaturot nekā jauna, taču fturēja tiesības galīgai nostājas de- InBi vēlākam laikam, pēc in-tciju saņemš^as no Maskavas, lv zināmas izredzes, ka Maskava ar! Pekinga ieietu uz sarunām, tajās komunistiskā Ķīna pirmo * varēs oficiāli uzstāties kā plln-partners. Taču no otras puses Bonna (gg). Vācu vāldļbas apHn-das jūtas vīlušās. Laikā, kad Pēters-bergā risinājās slepenās sarunas un gandrīz visas valstis nākušas pie at* ziņas, ka bez rietumvācu arm||as E i ropu nebūs iespējams aizstālitt, ģenerālis Eizenhauers savā inspekcijas braucienā par Vāciju interesējās t i kai garāmejot un ar vācu pārstāvjiem nesatiksies neihaz. Rezultātā Bonna spiesta rezignēti konstatēt, ka Rietumvāčijas armijas un vispār vācu nostājas Jautājunis atkal kļuvis Šķietami mazsvarigs. Tādēļ visai skeptiski še uzņemta britu augstā komisāra Kirpatrika Hamburgā teiktā runfu KibEpatriks asos vārdos bija uzaicinājis vāciešus apzināties situācijas nopietnību un, apzīmējot neitralitātes domas par tukšām ilūzijām, aicinājis izšķirties par rietumiem. Kā valdības aprindas Bonnā norāda, nepārprotama izšķiršanās polī- Smagas atvaires kaujas Koreja KOMUNISTI D R A U D A T G R I E Z T U N S P E K U A T R Ā P S A N S S C E ĻU Tokija (gg). — Kamēr Ņujorkā valda drudžaina diplomātiska rosība un mēģinājumi vēl atrisināt konfliktu miera ceļā, UN spēki Korejas kauju laukos stāv smagās atvaires dņās. Ar straujiem tanku smaiļu triecieniem, kam seko Uell kājnieku spēki, komunistu vienības frontes vldus-sektorā draud ar laiku ieslēgt UN spēkus telpā ap Vondžu un Cungju. Ar tālāku Iztrlekšanos uz priekšu, pāri dabiskajam alzsargvalnlm — Sobeku kalnu grēdām, un savienojoties pie Talgū ar austrumu sektorā operējošām komunistu vienībām, domāts atgriezt UN spēkiem atkāpšanās ceļu uz veco Pūšanas tiltagala pozīciju. Atsevišķas komunistu vienības atrodas vairs tikai 1(H) km no Pūšanas. Kā ģen. Mekarturs paskaidrojis, UN spēkiem, kas pēdējo dienu laikā Izdarījuši ari vairākus pretuzbrukumus un smagi bombardējuši komunistu koncentrējumus, joprojām ir cerības fronti nostabilizēt vai ail, elastīgi atvelkotles, noturēt vismaz Pūšanas tiltagala pozīcijas Kā jau to rādījusi nesenā pieredze, ^ tas būtu visnotaļ Iespējams. Draudīgas liekas vienīgi ziņas par lieliem pastiprinājumiem komunistu gaisa spēkiem, kas varētu apdraudēt UN vienībām pašreizējos apstākļos tik ļoti nozīmīgo gaisa virskundzību. Tāpat komunisti visos ieņemtajos apgabalos drudžaini Izdara jaimas mobilizācijas/sagādājot sev vienmēr svaigas rezerves. tiskajā laukā Jau sen notiku^ MiU-tāra i^iķiršaņfiā savukārt atkarļga no sabiedroto nc^ietnas gribas, stetnot Vāciju par pĀfbiieru ar vienādletn pienākumiem Un piešķirot tai art H-ddgai tiesības, I t to ar Uehi Intercdi gaidītajā atf^ild^es runā svētdien Blle-feldā uzsvēra Rfetumvādjas ministru prezidēts Adenauers. Aiiaerikāņu Joslas augstais komisārs Mekloji savukārt soUJis atbri-vot no valdKbaa budžeta surmnas aiz-sar^ ribas m ē i ķ l ^ tālāk saiņažinot okupācijas izdevumus. Taču liekas, ka pēkšņais klusums Vācijas remOitārizāciJas Jautājumā tiešbn nav btez dziļāka pamata. Britu un īpaši franču aprindām neatlaidīgi iestājoties par 4-val8tu sarunām, pinns šai Jautājumā tiktu pieņemts galīgs lēmums, beidzot ari amerikāņi liekas būt mainījuši savu noMju, un tādēļ pašlaik rietumvalstis eventuāli cenšas izvairities no Jebkādas ridbas, kas varētu nelabvēlī^ ietekmēt pašas sarunas. ASV nsņAUKS 18-GADIG08 ' Vafingtona (gg). ASV prezidents Trumens aizsardzības miidstn Maršals pēc apspriedēm ar vadošajām militārajām un poUtlskaJām personām pankkstIJuSi rīkojumu par 18 g. veco amerikāņu pNid4aušanu iesaukšanai kara dienesti Ar to ASV spēs līdz šī gada 30. Jūnijam paredzēto 8,2 milj. vīru vietā zem ieročiem rēķināties ar 3.462.205 karavīriem aktīvā dienestā. Jaunas amerikāņu vienības uz Eiropu Vaifaigtona (gg). — ASV prezidents Trūmens kārtējā preses konferencē nesen paskaidroja, ka paredzēta tālāku ASV kaŗa^ka vienību nosūtīšana uz Eiropu. Nosūtot pastiprinājumus Atlantika pakta ietvaros, viņš domājot turpmāk iepriekš sazināties ar kongresu, toties okupācijas spēkus Vācijā ari nā^tnē p ^ vajadzības palielināt bez tā piekrišanas. ASV senāta ārpoUtiskajās debatēs lielā mērā pierādīja, ka pastāvošās domstarpības starp demokrātiem un republikāņiem neskar principus, bet gan metodes, un ka tālā&a.ASV mi-ilitāra palīdzība Eiropa un brivajd pasaulei nav apdraudēta. Turpmāko ārpoUtikas kurau šai virzienā galīgi noteiks tikai pēc Eizenhauera atgriešanās no Einnims, taču jau tagad paredz noturēt apspriedes starp vadošajiem demokrātu un republikāņu ārpolītiķiem. Senators Tafts, kura savrupējais plāns ASV un brivās pasaules drošībai, balstoties m spēd-giem 1 ^ un Jūras sp^em, radījis Eiropā liehi nemieru, šādas sal'unas silti apsveicis. Savā saimnieciskajā ziņojumā kongresam prezidents pieprasīja atļaut valdībai tadķā^Udz 1051 g. Jūfijam Iz- Ifetāt lidz 140 mfljardut «tolam • mbitiļiim, liet toiMr kain bUosI Inlafeia un paaia* lliN^ ^ k t l v l tiovērai k l paiaiB aa-vUa, i i ari vira vlaaaa vai otiaa no-iņetaei Mfpii ^mma itup 6 m ļt gl^fem, varii atslirka Jaiinb lalviefc dtlselB aakroidoiaiial ir p a v ^ BoaMid^ Oaudi. Vatno^unag ne vieo ģimenea aavoa ieHIJoi tHUcimļMMĻ bet vēl valrik vfaa pleaugaio im Hīnritlgo^ dlvēko ipwa, kaa, aiiblldl* netlea ar apallidii OĒkiniem ekato- ImiM iieteflmml«[iflu Ir devūri ne-' akallinnia gļēvnoiii pleaabiuĻ lab-pnngl vergo^tema |iqa inalliikin no videa radītām Uaribim im netlkii-miem* f •». U B Ja nu tornis» llkieņa Iklaial atundai plenjj^ nti, ilmigafr^ ptenmāsim un pār^dnialn kaui da|a no mūsu samiem un idikctm» cerībām atgriestleirtalvIA tikai taa» k«B būa neaamaltlto l i t v lA sirds, bet kumēiiMM im traģlMm vārdu kaujām sapratis, kādOtviņi ia nasta aavoa pleoof 19M» ifai k i Ū a «aoim lldt llkieņa ^ U K I U vietai VtA eaam pletiekofi daiida un no-plefal pirdondUttil un atalnuli dk Uein mūžības mantojumu latviskās dvēseles ncmlrallbaļ «a Odii tam» elk pāriledgu pienākumu anuns no-devuH mira veda lēvi un nātesf n a Ir viņu aMIs» kaa saglabāja m i - ralatvtoUsdiliAaa un Dieva attlāa-mea grihnatu tautas Maamaiit Toreizējie lemea UkumI un i^Eito valdnieku dati alļāvi šos dlvēkm inalttlt Vļ^ Vāczemes pīpju gtivtein vai Krimas latām austiem t e p ļ ^ n lonēr viņi nekad nekļuva vergi JUM drlkU M , runāt un smleHes Hkal ea«r aavu kni^n mutēm. Tte p M i l - flUĻ dilvoja un nomira kā šķietami bmerigl ehltājl» bet viņu biuribaa « I elņai ļēm tobestlbu saņēmām mēs, brivāa U l v U u pledsIvotāM un iMMsIvotāJL Ari mūra Jaunatne Ir io ailņn maa-llBieee, bet ial Dfeva svēHbiri dsl-vflNM slkal JāUek Ieeēt mūra Hkleņa iMiauddgaJi gultnē. Taa b baifs un daudareii nHiēlga f^nākoms, bet kompranira iett nm nekffl: ariSa drikUirim alirfei«tes Mkal kopi ar aavn nākotni Tas k vecāku un mira ciņaa MganUcUn rasagākals pienākama vlaoi kontinentos. P t l i e if 1 -r i'
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, January 17, 1951 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1951-01-17 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari510117 |
Description
Title | 1951-01-17-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
Sestdien, 195^
m
4laiitfi|ttiBi I
lai turpmfik
p ^ i t t i 112 jia^ iiļil
i a zJDitt iiirtfļoa
ļa iWO»>g, piariā -^"^
mjMi p&rkfirtojttmt viiļ
« p i e i i i M » ^ ^
iJttgMiavijt, *P<*Hd
iwp|M;^devi redzamālrosinaP
m p i i u s#17. :g. boļševiku-'
'^fllĒiia staiJns jnarkslsŗau
ļttjti apmficitr»!
^aldnnii BiilM«K
^tittijtplnfi, 11»
l l i s k t o instttutamJ»
mžciītfgM mmm
ii^:^l§|U8l braukt W M
S : ^ e a atrastos tuv» "
Mjat pret vica vigif^
^iaca jautājuma «ttjfi^j
m m ka p « d « a ^ f ^
d§)anl«u uzskatot ptf"
^m# J a 9 valdība. Paj«^j
tij d4i^ielu par 7 «n.
7' • I'
pfevsaM gaumes, «e
M e k i ^ a u t arī ž ī d i «
l ^ l s sa\^Ss privUēģetas^
lldiiieh^kvsiarīv^
u | im fcur?^ nonivde vmļL
i tetifelkr^Ģvu begemoii««^^
i i l l ī l i e l ^ r e i z i a i ^
| | s o c i ^ i s m a noteic|su^jgj
liii^knperlalisma un ^ ^ ^ ^
Mm^^ Staļins, uirVg^
^ ^ S e l l a p a r f skaidru knev|^
^ ididgu kādu v a J J
" ' s a v ^ i ideju HdSko
,4V'•
LATVUA
talvia» New8pftper
Nr. 5 (448) Jau. 17,1951
>liiher: JinisNledra, August-b.
Detmold, Ldger, BL 9^,
me Augustdorf 01 Printert
ickerei Stgg. BSrtel & Co,
iwfibisch Gmttnd, Paradies-
11 Publiibed twice weekly.
areulatloh 11.000.
)r--Ihtematloiial Refug«6
Organization.
IMKKiMi. m L 1.17. Jativiri
Imlk Mdtaiii un leatdlkiīis.
Mn^ii Latvieitt Cņtrill Ko-altila.
GiiraDi ndaktorj %l
UMā Cuntis. Redaktora: P.
K U M , y. Uilņi^ i - Ral^tan,
L. dtarcs. A p ^ «alnmk^Ibai
iBdakcDaa vadt3Ā A. ^ t t
BaUarat» VIe*, AiiftraUa).]Bt-dakdjM
adr.: OiU) 8aiwi1^)aeh
Ckntmd, n P Camp
Kaaeni*. tilr. 8ehw. Gm^
Pateldba
So iž$aku vissirsnīgāko patd-
Vvisām sardžu un darķa vienl-un
to komandieriem, organizā-vadltājiem,
izglītības un sabie-mi
darbinieki^ un visiem
iiem tuvās un tālās zemēs, kas
juSi svētku un Jaungada apsvei*^
nus un laba vēlējumus latviešu
itrālajām iestādēm. Laipni lūdzu
^edot, ka laika un iespēju trū-
4ē} nevaru visiem atbildēt per-to
apsveikumu pamatdoma
būtu savukārt mans vDējums
i(^jiem un visiem latviešiem
«Hļ gadā;
Vlbāuz Dievu un ticību mūsu
tis taiiņajal lietai T - visiem cīņā
«V25eiri^ Latviju kļūt stiprākiem,
Vākicb, vienotākiem; izveidot un
Irināt latviešu vadošo centrāip
lu; jitbalstlt un ne^mest trū-inā,,
slimībā un bēdās savu tautas
neapkust ziedot savu artavu
lai u n p a l l d s ^i
tai t^evs palīdz ikvienam viņa
^ŗmiif^iM darbā, lai Dievs
te nitiins visiem kopējā cīņā par
tfvijas ļBrtbrivoSanu!
Jlids Cebiu, Lk.o.k.
ĶNP r^ezidija un LCP priekšsēdis,
^ • C izglītības nozares vadītājs.
Eirbpas armija idp
Eizenhauers apmicrinote ar pirmajiem iespaidiem
NikiBiikss tisšai
Oalo (gg). mm TOrptnol InspekciJaa nn teftjrmMrfļM^HMiftm Klrimaa
^vaapOaētāa, Atlantu» pakti^vHitu bniņoto ^ « f a T v i^N^^
^ ^ ^ tniķiai ap«»riedto Loodonŗi»
9omi. Ulka, kas fteneriļ» r i d H , b lAUlk Isi, lat varētn^^ar dattdii H I IH
pat vtista militārajām im poHOikaJām aprindām Mlakntēl vis9» Javli-
Jiimna. Taēn Eigenhaiiera deklarējis, ka par spitt vfaim paitāv«laiim
grfitlbini viņi cerē drfdi laUci noorganiiēi ffpeolgoa bmņoloa spēkos
WJā kontinenta alcstāv^nai pret Iespējamo paddmja lebmkuniL
Hāgā ģenerālis apspriedās ar Holandes
ministru prezidentu Drēsu un
ārlietu ministru Stlkeru, kā arī ar
mlUtārajiem lietpratējiem. Pēdējie
ģenerālim paskaidroja, ka holandieši
paredz līdz gada beigām sakomplektēt
trīs cīņas spējīgas divīzijas.
Dāņu galvaspilsētā Eizenliauers
apspriedās ar ārlietu ministru OU
Kraftu un aizsardzības šefu admirāli
Kvistgārdu. Pēc tam viņš izUdo*
ja tālāk uz Oslo, kur apspriedās ar
karali Hākohu un min. prez. Ger-hardsenu.
No Oslo Eizenhauers devās
uz Londonu. Sarunas Skandināvijas
valstīs, cik zināms» skarts arī
jautājums par Atlantika valstu igaisa
un llotes atbalstpunktu iekārtošanu.
Tāpat'pārrunāts jautājums par even-
I Feldmanis informSts par
karavīra aizlure&nu
lOKOJtJlillJ DEVtSI ASV J I E U B T U MINISTEIJA
plkv. V. Janums
^tettfis bija ieradied Ventor^
^ iai&ilttN»^ tnlonnēties par
lirīkdjaš prbcesa^ gaitu uz ASV.
iĶ ar ttdiu līdzstrādnieku viņi
llļlaflcā atkal radušies
IJ;ki#v&iek 10
tim pārtraukt Jautājumi kārtb-kādēļ
par raidīt
mformējiš
Ji I^itoaņt Jieta-itt
izvērtējot, neesmu nedz op-ists,
neds pesimists, bet domāju,
pašreiz i r vietā mierīga lietas
viih nogaidīšana. Arī Ventor-ataidnfitie
blj. karavīri kārto v i sas
ar emigrāciju saistītās formalitātes
arī konsulātā, tikai vīzas v i ņiem
patreiz neizsniedz. Tiem bij.
karavīriem, kas vīzas saņēmuši
pirms minētā rīkojuma, emigrācija
kavēta netiek, tie dodas tālāk.
DP komisijā noskaidroju, ka tās
^5^.^^ JauiM rlkojumļi ņav
h i kijfa^^' a i d n f i l ^ pa^
ātrihātā kārtā.
Zināmie kavēkļi bij. aizsargu organizācijas
locekļiem pastāv vienīgi
Ventorfas transitnometnes rajonā,
i i. angļu joslfi. Iesniedzot plašu n»r
morandu par aizsargu .organizācijas
patieso dabu, jautājumu mēģinās iz*'
kārtot DP komisijas gslvenajā mītnē
Frankfurtē". Vdn.
tuālu rietumvalstu ka]ra^[)ēka vienību
stacionēšanu dāņu un norvēģu
territorijā.
Apciemojuma laikā Itālijā, kā to
paskaidrojis itāļu aimrdzibas nd-,
nistrs Rondolfo Pakiardi. jļenerālis
inspicēs ari trīs itāļu divīzijas, ku^»
pakļaus viņa vini«vēlnieclbai At-^
lantika pakta valstu bruņoto ppē^
ietvaros. Itālijas ministru pfiez(dent8
Alčide Degasperi piepļŗaiUis parlamentam
300 miljardus Ibfu bruņošanās
vajadzībām un nopietni brī(U-nājis
komunistus no jebkādiem nemieriem,
streikiem vai sabotāžas.
Itālija pagaidām domā par 12 divīziju
uzstādīšanu.
Eizenhauers savu I|to inspekciju
Eiropā grib iespējami drīz nobdgt,
lai varētu kongresam ziņot par niilt*
tāro stāvokli. Līdz tam ģenerālis lūdzis
kongresu nekādus lēmumus ne«
pieņemt. Savā ziņojumā Eizenhauers,
domājams, neslēps pastāvošās grūtības.
Piem., Holandi! pats ministru
prezidents pret Jaunu divīziju uz
stādīšanu ceļ principiālus iebildumus.
Taču arī pozitīvas nostājas #adljumā
no Hol^des valdības pusēa ļārflķi
nājas ar lielāki^ sareiģījumiem.
Jaundibinājamās divīzijas.pārskaitīt
jPBiiKi mēi aigiMalmlei
M bitim gan vtaBBffiW P«r
rlķotiea tOod ar vi^pajlem kājnieku ^^m^i etiaa
ieroētem. tfin alaiatL nuMtfslai
flinēl savukiri tiobailjuiies pu^iitfMUM W a oevaiMtt
Jaunu dlvizlju ui8W8iaQ|| fi«^ IlMiiniai; U
M Poļj»;JMtod^ Ueeel tt^ *^«
paa i^djai materiālfe upuri )a^J«i UtUMaa tītfpal n t ^eaM
aizsardim)ai Jāni» pn^mi^ōnfiU t i g | | ^ ^ ^ ^ apnlnuB
llelumatn. Taiu nrti&dja 0 ^ iīākamo ļ j ^ ļ S n ^milvL piatilla MII
13 «tt» taiu «toemi pēe
kus paplašināt'tiktāl, ka piecas d i v i - t in i^ueia ft^jģmš, M"fttm
zijaš būtu Miujaa gatavībā m(fflieO'ļwu kiedttl «n paiaa
tāU, bet otras piecas trīs dienu dabMt
^^"^ LkM paātrinlnr bel MrtMia
Ei:^enhau€»rs tc^ēr uzskata, ka iz- pUkidJaa «n Mm fS
šķirigaig i r I t o ^ s brīvo tautu ap* ļ «i>p«d%^i,^ grillbaa 1
ņenUtenās ziedot ho savas puses vi-|ŗ|^|Qg||| | , | ^ patvētvioa
sus demokrātisko ideālu ļ l i^m i i ^ i i ^ i lānMmM
un dzīves veida aizstāšanai un ^rļinratiie m AattĀeil laMCi
panākt ASV kongresa piekrišanu ļ im ii^kiubta Ideiltett
trūkstošā apbruņojuma sagādei, k ā l n ^ M i M i t e.
ari jaunu ASV divitiju nosūtīšanai * ^ " ^ ^ " ^
uz Eiropu. īgta domāts nākt pretī
Francijai 20 Jsnmu divīziju apbruņo-šafhā,
lai novērstu smagu politisku
kriri.
no Holandes Indijas
ŗavīrus varēs tilcai
rums to apmācīti
ezušos ka
i , Jo vai-
Viens no patDcamākaJlem pārstei«
Min būs iire^Ulo,, kam pMaMta
rHiitianas Dteniknnis īliasttiatii'
LftttilMi pirlaneiitl, pirft ē M i
maalitflkles ari ttdu, kia aigfiam*
Hea varēa «nest doUm Mtad i s
galdiņ k l l ^ t IMuiriMal Īle-gurniem
j^nertUm bijii kopējais L ^ ļ ^ t m r . ^ ^ MUkottia. dk Mtita
britu, tranCu «m Beneluksa v a l i t u i ^ amle lirdlīt lenlMt dtlab n
parcib pWtt. »e|tfctrtw, loti Iroiti. J * ^ ^ SS*?!*»
gu kniķ» vienība apmlclianu, l w - SLoKīLS^
ŗu, ienaidniekam IfbdU»t lUetum-1 ^^«_- ^ W «
eiropā, tiktu n o m e ^ « «««««^ īSS
Sto ..palnSvniefcu" vienttii, ln«u fSTlZJr^S^-
apmficlianfi pie^aUtos topite»iatol-l!2SLS^^
t» valittt iadllkle mliiiri» llrtp».jJ255!S ^ ^juSSSm^
prttigajiem. t o uzdevumi bflta. M - i r l f — L - S ^ - ' ^ ? - ! ^
yl8 turtt atMviilFļU i»)l«u« PUBktoi.ļ'ggJ'^'^Jgt
^(««ši flsam w i a MtolMiK pMĻ
aarValt ne
bet gan, iiritoitt bīstamus Uzbruku
mus ienaidiilelM^ visai
Vai Mio torngr piekipsies?
U N D E B A T B J A U N U M I E R A P L Ā NU
Ņujorkā (gg). — U N Rorejaa pamiera komisljaa loeeklli Kanādas
sta ministrs PIrsens, iesniedza U N pilnsapulces poiltiskajja komisi
Irtinu Eorejas konflikta Izbeigšanai, kas visumā atbilst Anglijas ār-mlnistŗa
Bevina 6-punktu plānam, U N aprindās, ieskaitot ASV
delegāoijn, šis plāns uzņemts atsaueigi. Jo, neatkarīgi no remltā-tas
sola konsplidēt nekomūnlstlsko valstu nostāju attiecībā uz til-soļiem
sarkMIās Ķīnas intervencijas Jautājumā, Ieskaitot tās te-fi^
nu par agresoru.
ir visai maz domājlams, ka pie pašreizējā,
komunistiem visai labvēlīgā,
stāvokļa Korejas kauju laukos tie
gribēs ar šīm sarunām dot iespēju
UN vienībām atvilkt elpu.
pMlm ll^aii» v^āirui^
saistīti pārvaldēs darb<»,va]i M niāk ^ |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-01-17-01