1946-03-09-01 |
Previous | 1 of 12 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Nr. 10/29 ;j^ulhoriz^ Milit'ary Government, DISCC QK. 6870 Redakcija - Editorial Office: Herzog-Rudolf-Str. 49. Munich Iznāk reizi nedēla — Published weekl7 Minclienē S a b i e d r i s k a i s d a r b s trimdā Vērtējot mūsu t r i m d a s dzīvi, m r c li acīs d u r a s , k a dažādiem pasākumiem ar puslīdz vienādiem priekšnoteikum i e m iznākumi tomēr i r s t i p r i dažādi. Tā, piemēram, i r n o m e t n e s , k u r labs s a b i e d r i s k a i s g a i s s , l a b a sadarbība a r UNRRA's u n militārās valdības pārstāvjiem,'- kur noorganizētas darbnīcas un v a l d a rosmīgs g a r s , b e t ir arī tādas, k a s ieslēgušās vienaldzībā. I r k o m i t c - . j a s , k a s patiešām pārstāv u n (dzstāu tautiešus, b e t i r a f i t^ādas, k a m n a v t i k p a t kā nekādas s a s k a r e s a r amerikāim autoritātēm. S e k m j u zinā s a b i e d r i s k a i s d a r b s t r i m d a s apstākļos uzrāda l i e l a s svārstības, katrā zinā lielākas, kā t a s drīkstētu būt, u n kā t a s b i j a Latvijā. Sis d a r b s j i r v i e n t r ' prasījis n e v i en īpakis spējas, b e t arī u t t e i k k i n o s . T a g a d prasības i r vēl bargākas u n spēju zinā arī citādas, nekā pašu valstī dzīv o j o t . Ja Latvijā tās p i l n a m varēja apmierināt l a b i noorganizēts u n vadīts k a b i n e t a d a r b s , t a d t a g a d v i e n s n o s a biedriskā d a r b a nesekmības cēloņiem meklējams tieši tajā apstāklī, k a d a u dzās vietās mūsu d a r b i n i e k i n e t i e k v a ļā n o šīm ierastajām, ērtajām b e t , diemžēl, pašreiz arī d i e z g a n neeļekti-vām strādāšanas metodēm. Piedzīvoj u m i rāda, k a g a n d r i ^ p a r zaudētu u z - skatānta k a t r a l i e t a , k u r a s nokārtošana iecerēta t i k a i a r tļiroja metodēm, tā saucamajā sarakstīšanās ceļā. Vai n u m u m s patīk v a i n e b e t šobrīd cerības /- uz pozitīvu iznākumu t i k a i t a d i r p u s līdz drošas, j a vēstules vietā nostājas dzīvs, uzņēmīgs, neatlaidīgs, izveicījs u n k o m p e t e n t s cilvēks. S a b i e d r i s k a is d a r b s t r i m d a s apstākļos n o k a b i n e fu sienām i r i z c e l t s dzīves burzmainajā steigā. Tas i r f a k t s , k o mēs n e v a r am grozīt. ' Sabiedriskā d a r b a izvirzīšanās n o b i r o j u sienām savukārt\diktš prasību pēc s a t i k s m e s līdzekļiem, k a s 'pašreizējps apstākļos i r grūtai problēma, i t s e v i s tāpēc, k a labvēlīgā kāda jautājuma ( risināšanā n e r e t i l i e l s s v a r s ir l ( d sm ātrumam. K o normālos apstākļos varbūt nozīmēja d i e n a s , t o t a g a d izšk s t u n d a s . Tā nonākam p i e lā, k a d a r i k o senāk i t t e i c a m i varēja vadīt uie. cilvēks, t a g a d p r a s a ' n e v i e n d a u d z vc rōk pūlu u n l a i k a , ' b e t arī ifairāk c vēku. T a i s n i cilvēku trūkums, tādu cilvēku trūkums, k a s sēd n e v i s b i r o j o s, b e t p r a k t i s k i , tieši u n personīgi ^ūlhs nokārtot k a ^ r u atsevišķu sabiedrībā i e interesētu jautājumu, d a u d z o s gadījum o s ir nesekmīl)as pamatā. T r i m d a s apstāhos k a t r a m l a u l i e t i tu k a s atļauj s e v i ievēlēt i r i.S 17- kādos s d b i c d ri Ģenerāla Meknernija paskaidrojumi pju- baltiešu stāvokli okupētā Vācijā un šī jaulājuina svarīgumu „Ne\v V o T k Ijerijkl T r i b i m c " 24. I V h - , ruārī i)iil)licē rakstu ļ):ir hairu-šii-m \ ' a - c i j ā . ( i e i i e r a l i s M e k n e r u i j s kadā sarunā i / J c i c i e s , k a b a u m a s . p a r l)aHiošu mājas sūtīšanu esot pilnīj^i nepamatotas. J \ s esmu t o l i izltrinējios, kā vispār tāda i n f o r m ā c i j a kaufkur i)arādījusies," teica M e k n e r u i j s . „Kaul kas tajniidzīgs anicrilvāi'ui virsļ)avēiuiecībai nekad nav b i j i s nodpmā. Savienoto \ a i s l u okupācijas joslā \'ā,cijā atrodas aļ) 75.000 baltiešu, kurus kā pārvietotās j)ersonas apgādā AS\' valdība. Protams, dala šo cilvēku a l b r a u k i i s i Vācijā pēc savas vēlēšanās. Tiem baltiešiem, kas sastrādājušies ar nacionālsociālistiem, pārvietoto personu tiesības atņems, un tos no nometnēm izraidīs. Taču nav nekādā zinā lemts i)ar baltiešu mājā sūtīšanu. Izņēmums ir k a i a noziedzn i e k i un tie, k a s amerikāņu okuļ)ācijas laikā izdarījuši kādu noziegumu, ļ)ar ko tiem draud vismaz viena gada sods." R a k s t a beigās norādīts, ka latviešu, igauņu un lietuviešu pārvietotās personas sagādājot gandrīz tiki)at daudz k o s a m a t o s , būtu n e v i e n .sirdsapzinīgi u n godīgi sevī jāapsver, v a i viņam i r attiecīga a m a t a pildīšanai vajadzīgās zināšanas u n dotības, b e t arī jāpārliek, vtļl viņam i r vajadzīgā atteikšanās u n ņŗiba k a b i n e t a d a r b a vietā uzņemties dažkārt ņepaiīkan^ nīkšanu pārpildī-i o s d z c l z c e t a v i l c i e n o s , staigāšanu no iestādes u z iestādi, mūsu t i u i t a s pašreizējo apstākļu pacietīgu sk(ndrošanu t u r , k i i r p a r t o vēl nebūtu [Hireizā priekšsfat(l, m^^ interešu a p g a i s m o šanu im(dzstāvēšann p i e (illiccigām autoritātēm u. t . /., u . t . t . T a d , k a d šdda izšķiršanās n o t i k u s i, f ā /M^fe^/ ari y«/>//f/^'. iedrīkst būt tā. l a i ciliMi^^ amatos, pēc t < im ua/raN no b i r o j i e m , k a u t g a n apstākli p r a s u a l a s d a r b a m e t o d e s . S e - drīkst būt arī tā^ka pēc ievēlēšanas t i e v a i r s ņelickds z i n i s , v a i ievēlēšana nav saistīta m pienākumiem. 7'(^d» ff/n«^i/^ A;^/^ domāti t i k a i p a g o d i - ņdjumnm v i u izkārtnei, sabiedriskā dfirbā lin^^^^^m^^^ d:īi^ē v a i r s n a v. Sabiedriskais^^^d^^^ trimdas apstākļos i r l i e v i ^ vispirmā kārtā u z t i cības; godīguma u n pašaizliedzīgu pūl u jaui f ( / y a n V , s^m \ a r godīgām /MŠ-aizdiedzīgām pīilēm, jaunās d a r b a m e t o d e s pieņemot, iespējams t a u t a s dāvāto u : i i čību (ļO dāni a t t ( n s n n t . .V. S U i /1 . ruļ)ju kā p a r v i e l o t i e židi. Lielāka dala no viņiem ļ)asrei/ejas su zeniju^ļja-d o m j u vakiibas neatzīsi, un l ' N H HA los uzskata par nerepatriējamiem. Ir s k a i d r s , k a v i n i kaut kur jāizvieto. Vā-eijā tie p a l i k i nevarēs, jo tas varētu radīt nesaskaņas l\SHS un r i e t u n u i i a - biedroto vidu. Taini līdz tam brīdinu kamēr kada zenu* izteiks velēšanos baltiešus uzņemt, viņiem ir \'aeija j a - Anghi-padomju alliecibas A P korespondents Ronalds Legs kādā rakstā pieskaras nesenajam Hevina un \'išinska disputam A N O kont'eren-eē, norādot, ka tās a t k a l pievērsis v i s - l)ārēju u / m a n i b u anglu-i)adomju altie-eību jautājumam. Ir s k a i d r i reHzams — saka Legs — ka ciešā vienība, kāda pastāvēja slarp Huzveltu, Cereilu un S l a t i n u , ir kļuvusi vaļīgāka. Toreiz v i s i em b i j a viens kopējs mērķis — ļiiz-varēt karu. Tagad, k a d šis mērķis ir sasniegts, klust redzamas preteškibas. kas agrāk b i j a apslēptas. - Legs tālāk norāda, ka A n g l i j a uzmanīgi vērojot Padomju Sa<Tenīl)as |ār-lietu polītiku, kas izrādot nemitīgu tieksmi khlt arvien aktīvākai. Padchn-j u Savienības prasības Vidējos Austrumos, D i e n v i d j i l f a s telpā un uznemša- ;iu)s par tautu neatkarības aizstāvi D i e n v i d a u s t r u m u Āzijā Anglija vērojot ar .zināmām bažām. Iestājoties par S i r i j a s , L i b a n o i i a s un Indonēzijas tautu brīvības centieniem A N O k o n f e r e n - rē, PvSR.S centusies nostiprmāt savu 'pol i t i s k o prestižu. Arī tas, ko Bevins esot nosauci.s par , . p r e t a n g lu propagand u " , esot viens no P a d o m j u Savienības ieročiem 1ās mērķu sasniegšanai. No otras pmses P a d o m j u Savieniļ)a neesot pārliecināta, ka Anglijā būtu m i r i s kapitālistiskais '.mperiālisms. Kāds P S R S draudzīgi noskaņots radio komentators izteicies, ka j a u 25 gadus Anglijā piekopjot P a d o m j u Savieniīhai' naidīgu propagandu. Niesol brīnums, ja beidzot P a d o m j u Savienība arī ļUe-rādīšot, k a v i n a var a r i hūl tāda. kādu a n g l i to .savā propagandā iztēlojuši. ^ Tālāk Legs norāda, ka PSRS e.slol atteikusies no sava polītiskā altruisma un uzsākuši varas polītikas c^'lu. .|\n-glijā valdot divi uzskati par P a d o m ju Savienības un A n g l i j a s attiecībām, ~ viens, k a priekšā stāv neizbēgams kj),n-f l i k t s , kamēr otrs izvairīšanās no slepenās p o l i t i k a s ieskata par vislabāko ceļu uz saprašanos.
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, March 9, 1946 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1946-03-09 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari460309 |
Description
Title | 1946-03-09-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
Nr. 10/29
;j^ulhoriz^ Milit'ary Government, DISCC QK. 6870
Redakcija - Editorial Office: Herzog-Rudolf-Str. 49. Munich
Iznāk reizi nedēla — Published weekl7
Minclienē
S a b i e d r i s k a i s d a r b s trimdā
Vērtējot mūsu t r i m d a s dzīvi, m r c li
acīs d u r a s , k a dažādiem pasākumiem
ar puslīdz vienādiem priekšnoteikum
i e m iznākumi tomēr i r s t i p r i dažādi.
Tā, piemēram, i r n o m e t n e s , k u r labs
s a b i e d r i s k a i s g a i s s , l a b a sadarbība a r
UNRRA's u n militārās valdības pārstāvjiem,'-
kur noorganizētas darbnīcas
un v a l d a rosmīgs g a r s , b e t ir arī tādas,
k a s ieslēgušās vienaldzībā. I r k o m i t c - .
j a s , k a s patiešām pārstāv u n (dzstāu
tautiešus, b e t i r a f i t^ādas, k a m n a v t i k p
a t kā nekādas s a s k a r e s a r amerikāim
autoritātēm. S e k m j u zinā s a b i e d r i s k
a i s d a r b s t r i m d a s apstākļos uzrāda
l i e l a s svārstības, katrā zinā lielākas,
kā t a s drīkstētu būt, u n kā t a s b i j a
Latvijā.
Sis d a r b s j i r v i e n t r ' prasījis n e v i en
īpakis spējas, b e t arī u t t e i k k i n o s . T a g
a d prasības i r vēl bargākas u n spēju
zinā arī citādas, nekā pašu valstī dzīv
o j o t . Ja Latvijā tās p i l n a m varēja
apmierināt l a b i noorganizēts u n vadīts
k a b i n e t a d a r b s , t a d t a g a d v i e n s n o s a biedriskā
d a r b a nesekmības cēloņiem
meklējams tieši tajā apstāklī, k a d a u dzās
vietās mūsu d a r b i n i e k i n e t i e k v a ļā
n o šīm ierastajām, ērtajām b e t ,
diemžēl, pašreiz arī d i e z g a n neeļekti-vām
strādāšanas metodēm. Piedzīvoj
u m i rāda, k a g a n d r i ^ p a r zaudētu u z -
skatānta k a t r a l i e t a , k u r a s nokārtošana
iecerēta t i k a i a r tļiroja metodēm, tā
saucamajā sarakstīšanās ceļā. Vai n u
m u m s patīk v a i n e b e t šobrīd cerības
/-
uz pozitīvu iznākumu t i k a i t a d i r p u s līdz
drošas, j a vēstules vietā nostājas
dzīvs, uzņēmīgs, neatlaidīgs, izveicījs
u n k o m p e t e n t s cilvēks. S a b i e d r i s k a is
d a r b s t r i m d a s apstākļos n o k a b i n e fu
sienām i r i z c e l t s dzīves burzmainajā
steigā. Tas i r f a k t s , k o mēs n e v a r am
grozīt. '
Sabiedriskā d a r b a izvirzīšanās n o b i r
o j u sienām savukārt\diktš prasību pēc
s a t i k s m e s līdzekļiem, k a s 'pašreizējps
apstākļos i r grūtai problēma, i t s e v i s
tāpēc, k a labvēlīgā kāda jautājuma (
risināšanā n e r e t i l i e l s s v a r s ir l ( d sm
ātrumam. K o normālos apstākļos
varbūt nozīmēja d i e n a s , t o t a g a d izšk
s t u n d a s . Tā nonākam p i e lā, k a d a r i
k o senāk i t t e i c a m i varēja vadīt uie.
cilvēks, t a g a d p r a s a ' n e v i e n d a u d z vc
rōk pūlu u n l a i k a , ' b e t arī ifairāk c
vēku. T a i s n i cilvēku trūkums, tādu
cilvēku trūkums, k a s sēd n e v i s b i r o j o s,
b e t p r a k t i s k i , tieši u n personīgi ^ūlhs
nokārtot k a ^ r u atsevišķu sabiedrībā i e interesētu
jautājumu, d a u d z o s gadījum
o s ir nesekmīl)as pamatā.
T r i m d a s apstāhos k a t r a m l a u l i e t i tu
k a s atļauj s e v i ievēlēt
i r
i.S
17-
kādos s d b i c d ri
Ģenerāla Meknernija paskaidrojumi
pju- baltiešu stāvokli okupētā Vācijā un šī jaulājuina svarīgumu
„Ne\v V o T k Ijerijkl T r i b i m c " 24. I V h - ,
ruārī i)iil)licē rakstu ļ):ir hairu-šii-m \ ' a -
c i j ā .
( i e i i e r a l i s M e k n e r u i j s kadā sarunā
i / J c i c i e s , k a b a u m a s . p a r l)aHiošu mājas
sūtīšanu esot pilnīj^i nepamatotas. J \ s
esmu t o l i izltrinējios, kā vispār tāda i n f
o r m ā c i j a kaufkur i)arādījusies," teica
M e k n e r u i j s . „Kaul kas tajniidzīgs
anicrilvāi'ui virsļ)avēiuiecībai nekad nav
b i j i s nodpmā. Savienoto \ a i s l u okupācijas
joslā \'ā,cijā atrodas aļ) 75.000
baltiešu, kurus kā pārvietotās j)ersonas
apgādā AS\' valdība. Protams, dala
šo cilvēku a l b r a u k i i s i Vācijā pēc savas
vēlēšanās. Tiem baltiešiem, kas sastrādājušies
ar nacionālsociālistiem,
pārvietoto personu tiesības atņems, un
tos no nometnēm izraidīs. Taču nav
nekādā zinā lemts i)ar baltiešu mājā
sūtīšanu. Izņēmums ir k a i a noziedzn
i e k i un tie, k a s amerikāņu okuļ)ācijas
laikā izdarījuši kādu noziegumu, ļ)ar
ko tiem draud vismaz viena gada
sods."
R a k s t a beigās norādīts, ka latviešu,
igauņu un lietuviešu pārvietotās personas
sagādājot gandrīz tiki)at daudz
k o s a m a t o s , būtu n e v i e n .sirdsapzinīgi
u n godīgi sevī jāapsver, v a i viņam i r
attiecīga a m a t a pildīšanai vajadzīgās
zināšanas u n dotības, b e t arī jāpārliek,
vtļl viņam i r vajadzīgā atteikšanās u n
ņŗiba k a b i n e t a d a r b a vietā uzņemties
dažkārt ņepaiīkan^ nīkšanu pārpildī-i
o s d z c l z c e t a v i l c i e n o s , staigāšanu no
iestādes u z iestādi, mūsu t i u i t a s pašreizējo
apstākļu pacietīgu sk(ndrošanu
t u r , k i i r p a r t o vēl nebūtu [Hireizā
priekšsfat(l, m^^ interešu a p g a i s m o šanu
im(dzstāvēšann p i e (illiccigām
autoritātēm u. t . /., u . t . t .
T a d , k a d šdda izšķiršanās n o t i k u s i,
f ā /M^fe^/ ari y«/>//f/^'. iedrīkst būt tā.
l a i ciliMi^^ amatos, pēc t < im
ua/raN no b i r o j i e m , k a u t g a n
apstākli p r a s u a l a s d a r b a m e t o d e s . S e -
drīkst būt arī tā^ka pēc ievēlēšanas t i e
v a i r s ņelickds z i n i s , v a i ievēlēšana nav
saistīta m pienākumiem.
7'(^d» ff/n«^i/^ A;^/^ domāti t i k a i p a g o d i -
ņdjumnm v i u izkārtnei, sabiedriskā
dfirbā lin^^^^^m^^^ d:īi^ē v a i r s n a v.
Sabiedriskais^^^d^^^ trimdas apstākļos
i r l i e v i ^ vispirmā kārtā u z t i cības;
godīguma u n pašaizliedzīgu pūl
u jaui f ( / y a n V , s^m \ a r godīgām /MŠ-aizdiedzīgām
pīilēm, jaunās d a r b a m e t
o d e s pieņemot, iespējams t a u t a s dāvāto
u : i i čību (ļO dāni a t t ( n s n n t . .V. S U i /1 .
ruļ)ju kā p a r v i e l o t i e židi. Lielāka dala
no viņiem ļ)asrei/ejas su zeniju^ļja-d
o m j u vakiibas neatzīsi, un l ' N H HA
los uzskata par nerepatriējamiem. Ir
s k a i d r s , k a v i n i kaut kur jāizvieto. Vā-eijā
tie p a l i k i nevarēs, jo tas varētu
radīt nesaskaņas l\SHS un r i e t u n u i i a -
biedroto vidu. Taini līdz tam brīdinu
kamēr kada zenu* izteiks velēšanos
baltiešus uzņemt, viņiem ir \'aeija j a -
Anghi-padomju alliecibas
A P korespondents Ronalds Legs kādā
rakstā pieskaras nesenajam Hevina
un \'išinska disputam A N O kont'eren-eē,
norādot, ka tās a t k a l pievērsis v i s -
l)ārēju u / m a n i b u anglu-i)adomju altie-eību
jautājumam. Ir s k a i d r i reHzams
— saka Legs — ka ciešā vienība, kāda
pastāvēja slarp Huzveltu, Cereilu un
S l a t i n u , ir kļuvusi vaļīgāka. Toreiz
v i s i em b i j a viens kopējs mērķis — ļiiz-varēt
karu. Tagad, k a d šis mērķis ir
sasniegts, klust redzamas preteškibas.
kas agrāk b i j a apslēptas. -
Legs tālāk norāda, ka A n g l i j a uzmanīgi
vērojot Padomju Sa |
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-03-09-01