1945-12-15-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Redakcija — Editorial Office: Heŗzog-Rudolf-Str. 49, Munich Iznāk reizi nedēlā — Published weekly Nr. 18 1945. g, 15. decembri Minchenē •Mūsu tautas sāpīgākā problēma ir mūsa leģionāri. Kas viAi ir9 Par ka vitii cīnljāsf Ko vini panāca?, Vai viūū upuri bija ko vērts? Kas ar vi-iiim notiks nākotnē? - Tie ir jautāju-mĻpar ko itiums, paUem vismaz, jābūt skaidrība. ' Leģionāru izcelšanās vēsture ir sarežģīta un visos sīkuņios to neiztirzā-sim. U.Z. jautājumu, kas ir leģionāri, atbildēsim tikai tikdaudz: tie ir mūsu imiūs labākie dēli, kam netrūka dros-ines,, bet kuru spēkus nelietīgi valkāja svdā,< mūsu ieautai naidīga vara. Par ko leģionāri\ cīnījās? - P^ar brīva Latviju. Pret austrumu iebrucējiem, kas mūsu ļtautai ir tikpat bīstami, kā vācu iebrucēji. Tā ir rūgta lik-teha ironija, ko leģionāri smagi sajuta, ka viAiem nācās cīnīties vācu uniformās, ar; i>ācu ^ ieročiem un . vācu virsvadībā. Bet neaizmirsīsim vienu: 'jņkģionāru mērķi būtu piepildījusies, bez ķavēMnās tie būtu darījuĶ kas t\em jādartļļ - tie būtu Latviju iztīfi-jM no vācu karaspēka atliekām. Par tOfka vācu ^rmijii sabiedrotie salauzis, nešaubījās neviens leģionārs. Šodien dažs labs domā, ka leģionāru varonība bija veltīga, nereāla roman-tikOi Bet padomāsim, cik tuvu I leģionāri bija mērķim. Cik trūka, ka J9U. g. 20. jūlija sacelšanās pret Hitleru būtu izdevusies un nacisma vara būtu sagruvuši jau gadu agrāk', kad krievi vēl bija tālu \no mūsu dzimtenes. Tas bija tikai nelaimes gadījums, nejauSība, ka sacelšanās iz juka. Vēsture ir pilna nejaušību. Ja atentāts uz „flreri" būtu sekmējies, briiAots latviešu spēks būtu stiprākais pamatakmens Latvijas brīvībai. Vai leģiona upuri bija ko vērts? Bez hubām, daudzus leģionārus, kas ta- Odd pavada vienmuļas un šķietami tukšas dienas kafa gūstekūu nometnēs,- pašus māc šis jautājums. Draugi, k jūsu rokās nonāk Šīs riitdiAas, stiprinājāties garā, nepadodaties drūmumam. un bezcerību domām. Latvieši ^i^ās pasaules malās prot novērtēt jū- «« upurus. Mēs šodien zinām, ko tie oija vērts, mēs zinām, ko jūs panācāt, Viēs zinām, ko jūs gribējāt un latviešu iauta pratīs to novērtēt. , Vispirms, leģionāri panāca to, ka ^(^tviešu kafavīrus un jaunatni, ko tik «n tā vācieši būtu mobilizējuši, neiz-klīdinājcn pa malu malām, dažādās ^ucu vienībās, bet tie palika vienkopus ļpziAā, ka ViAi nav tikai sīkas pilītes, «as kā rasas lāse^ dzirkst svešā pla-bet tā ir spēcīga straume. Ievēlēta Bavārijas apgabala Komiteja Bavārijas apgabala delegātu sanāksme Augsburgā III Bavārijas apgabala latviešu delegātu sanāksme notika 2. un 3. decembrī Augsburgā. Sanāksmē piedalījās 57 delegāti, kas pārstāvēja 25.639 tautiešus. Apgabala pagaidu komitejas pr-dis A. Reins ziņoja par komitejas līdzšinējo darbību, kas visvairāk izpaudusies mūsu kafavīru - kafa gūstekiu atbrīvošanas jautājumu kārtošanā, mii-su vispārējā tiesiskā stāvokļa noskaidrošanā, kultūras pasākumu un skolu organizēšanā. Minchenē ierīko paš-apgpides veikalu (kantīni), kas apgādās visas Bavārijas nometnes, vispirms ar bezpunktu precēm, bet, ja radīsies iespējas, tad ari ar normētām precam. - ZiAojumu no Latviešu Centrālās komitejas tās uzdevumā, līdz ar pārskatu par LGK organizēšanu, līdzšinējo darbību un LC padomes pirmo sesiju sniedza A. Reins, iepazīstinot sanāksmes dalībniekus arī ar jaunajiem ap- LC padome savā pirmajā sesijā nolēmusi uzdot pārstrādāt noteikumus par bij. latviešu kafavīru palīdzību un par esošo kafa invalīdu fondu, piemērojot tos apstākļiem, pēc kādiem kafavīru pa- > līdzībai jāstrādā emigrācijā. Sī darba veikšanai ievēlēta komisija ar J. Goldmani kā priekšsēdi un Dr, med. A. Bormaņi un E. Andersonu kā locekļiem. \ Otrkārt, leģionāri deva latviešu karavīriem bagātus piedzīvojumus modernā kara prasmē, kas nākotnē mūsu tautai vēl var noderēt. Kas notiks ar mūsu kafavīriem? Tas ir smags jautājums. Bet lai neviens nedomā, ka mūsu kafavīri ir aizmirsti. Vēl tie dzīvo nometnēs, vēl .līdz divi iztrūkstošos padomes locek gabalu komiteju statūtiem. $tatati nosaka apgabala komiteju pienākumus un tiesības. Apgabala komiteju mērķis ir organizēt, saskalot un vadīt Latvgas pilsodu tiesisko, materiālo, sociālo un garīgo aprūpi savā apgabalā. Apgabala komiteju uzdevums ir arī pārraudzīt novada komiteju darbību, vienot apgabalus ar centru^ uņ novadu, vietējās un nometņu kdmite-jas ar apgabala komiteju. Apgblbala komitejām ir tiesības uz mazu dalii no novada komiteju līdzekļiem,! beķ apgabala komitejām savukārt j^dod līdzekli arī LCK. Apgabalu komitejas un revīzijas komisijas ievēlamas! saskaņā ar LCK izsludināto vēlēšanu instrukciju, pie kam komitejas piļiēkš-sēdis ievēlams atsevišķi. Iebildumi par vēlēšanām iesniedzami Centrālai vēlēšanu komisijai. Pie apgabaļUi komitejām savukārt pastāv apgabala paiešanu komisijas, kas ievēlamas apvienotā apgabala komitejas un revīzijas komisijas kopsēdē. Apgabalu velēšanu komisijas pārbauda apgabalā i notiekošās vēlēšanas. Vienprātīgi sanāksme pieAēma i Bavārijas Latviešu padomes darbības; j U O - teikumus. Tie paredz, ka Bavārijas apgabala Latviešu padomi ar vienkārt šu balsu vairākumu ievēl BavāHjas apgabala delegātu sapulce uz vienu gadu. Par kandidātiem vēlēšanās i var uzstādīt tikai tās personas, kas kandidēšanai devušas savu piekrišanu; Padomēs locekļu skaits nav noteikts, bet ne mazāks par 21. Bez Bavārijas! delegātu sapulcē ievēlētiem padomes; locekļiem katrs novads, kas pārstāvēts ar mazāk kā divi padomes locekļiem, var ievēlēt novada delegātu sapulce iztrūkumu līdz divi padomes locekļiem. Līdz šādai ievēlēšanai padome minētos dažā labā vietā neizprot, kas latviešu leģionāri ir, bet pienāks diena, kad to visi sapratīs. Pacietību. Lielbritānijas valdībai ir iesniegti paskaidrojumi mūsu leģionāru lietās; un ne tikai tur vien. Lietas dažkārt rit lēni, bet kas lēni nāk, labi nāk. Vēl gaišās dienas stāv priekšā. i Noslēgumā teiksim, ka leģionāA bija latviešu karavīra goda un slavas nesēji šaī kafā. Tas bija spēks, uz ko latviešu tauta būs lepna arvien. Kad pēc gadiem rakstīs otrā pasaules kafa vēsturi, objektīvais nfikotnes vēsturnieks latviešu leģionāriem, un līdz ar to visai latvju tautai, ierādīs izcilu ifiem. „londonas avīze" ?us var kooptēt no attiecīgā novadā dzīvojošām personām. Bavārijas apgabala komitejas loceklis nevar .būt padomes loceklis. Padomes Idceķlis.i kas pārceļas uz dzīvi citā apgabalā, uzskatāms par izstājušos. Un vifiaļ vietā uzaicināms nākošais kandidāts. 17. sept. ievēlētā padome darbojas Ifaz 1946. g. 1. decembrim. Padome no sava vidus izvēl padomes prezidiju ar priekšsēdi, priekšsēža biedru un sekretāru. Padomes prezidijs sasauc un vada padomes sēdes. Padome pārstāv Bavārijas apgabala delegātu sapiļlci. Tās tiesībās un pienākumos ietilpst: uzklausīt un piedemt Bavārijas apgabala Latviešu komitejas ziņojumus,
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, December 15, 1945 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1945-12-15 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari451215 |
Description
Title | 1945-12-15-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | Redakcija — Editorial Office: Heŗzog-Rudolf-Str. 49, Munich Iznāk reizi nedēlā — Published weekly Nr. 18 1945. g, 15. decembri Minchenē •Mūsu tautas sāpīgākā problēma ir mūsa leģionāri. Kas viAi ir9 Par ka vitii cīnljāsf Ko vini panāca?, Vai viūū upuri bija ko vērts? Kas ar vi-iiim notiks nākotnē? - Tie ir jautāju-mĻpar ko itiums, paUem vismaz, jābūt skaidrība. ' Leģionāru izcelšanās vēsture ir sarežģīta un visos sīkuņios to neiztirzā-sim. U.Z. jautājumu, kas ir leģionāri, atbildēsim tikai tikdaudz: tie ir mūsu imiūs labākie dēli, kam netrūka dros-ines,, bet kuru spēkus nelietīgi valkāja svdā,< mūsu ieautai naidīga vara. Par ko leģionāri\ cīnījās? - P^ar brīva Latviju. Pret austrumu iebrucējiem, kas mūsu ļtautai ir tikpat bīstami, kā vācu iebrucēji. Tā ir rūgta lik-teha ironija, ko leģionāri smagi sajuta, ka viAiem nācās cīnīties vācu uniformās, ar; i>ācu ^ ieročiem un . vācu virsvadībā. Bet neaizmirsīsim vienu: 'jņkģionāru mērķi būtu piepildījusies, bez ķavēMnās tie būtu darījuĶ kas t\em jādartļļ - tie būtu Latviju iztīfi-jM no vācu karaspēka atliekām. Par tOfka vācu ^rmijii sabiedrotie salauzis, nešaubījās neviens leģionārs. Šodien dažs labs domā, ka leģionāru varonība bija veltīga, nereāla roman-tikOi Bet padomāsim, cik tuvu I leģionāri bija mērķim. Cik trūka, ka J9U. g. 20. jūlija sacelšanās pret Hitleru būtu izdevusies un nacisma vara būtu sagruvuši jau gadu agrāk', kad krievi vēl bija tālu \no mūsu dzimtenes. Tas bija tikai nelaimes gadījums, nejauSība, ka sacelšanās iz juka. Vēsture ir pilna nejaušību. Ja atentāts uz „flreri" būtu sekmējies, briiAots latviešu spēks būtu stiprākais pamatakmens Latvijas brīvībai. Vai leģiona upuri bija ko vērts? Bez hubām, daudzus leģionārus, kas ta- Odd pavada vienmuļas un šķietami tukšas dienas kafa gūstekūu nometnēs,- pašus māc šis jautājums. Draugi, k jūsu rokās nonāk Šīs riitdiAas, stiprinājāties garā, nepadodaties drūmumam. un bezcerību domām. Latvieši ^i^ās pasaules malās prot novērtēt jū- «« upurus. Mēs šodien zinām, ko tie oija vērts, mēs zinām, ko jūs panācāt, Viēs zinām, ko jūs gribējāt un latviešu iauta pratīs to novērtēt. , Vispirms, leģionāri panāca to, ka ^(^tviešu kafavīrus un jaunatni, ko tik «n tā vācieši būtu mobilizējuši, neiz-klīdinājcn pa malu malām, dažādās ^ucu vienībās, bet tie palika vienkopus ļpziAā, ka ViAi nav tikai sīkas pilītes, «as kā rasas lāse^ dzirkst svešā pla-bet tā ir spēcīga straume. Ievēlēta Bavārijas apgabala Komiteja Bavārijas apgabala delegātu sanāksme Augsburgā III Bavārijas apgabala latviešu delegātu sanāksme notika 2. un 3. decembrī Augsburgā. Sanāksmē piedalījās 57 delegāti, kas pārstāvēja 25.639 tautiešus. Apgabala pagaidu komitejas pr-dis A. Reins ziņoja par komitejas līdzšinējo darbību, kas visvairāk izpaudusies mūsu kafavīru - kafa gūstekiu atbrīvošanas jautājumu kārtošanā, mii-su vispārējā tiesiskā stāvokļa noskaidrošanā, kultūras pasākumu un skolu organizēšanā. Minchenē ierīko paš-apgpides veikalu (kantīni), kas apgādās visas Bavārijas nometnes, vispirms ar bezpunktu precēm, bet, ja radīsies iespējas, tad ari ar normētām precam. - ZiAojumu no Latviešu Centrālās komitejas tās uzdevumā, līdz ar pārskatu par LGK organizēšanu, līdzšinējo darbību un LC padomes pirmo sesiju sniedza A. Reins, iepazīstinot sanāksmes dalībniekus arī ar jaunajiem ap- LC padome savā pirmajā sesijā nolēmusi uzdot pārstrādāt noteikumus par bij. latviešu kafavīru palīdzību un par esošo kafa invalīdu fondu, piemērojot tos apstākļiem, pēc kādiem kafavīru pa- > līdzībai jāstrādā emigrācijā. Sī darba veikšanai ievēlēta komisija ar J. Goldmani kā priekšsēdi un Dr, med. A. Bormaņi un E. Andersonu kā locekļiem. \ Otrkārt, leģionāri deva latviešu karavīriem bagātus piedzīvojumus modernā kara prasmē, kas nākotnē mūsu tautai vēl var noderēt. Kas notiks ar mūsu kafavīriem? Tas ir smags jautājums. Bet lai neviens nedomā, ka mūsu kafavīri ir aizmirsti. Vēl tie dzīvo nometnēs, vēl .līdz divi iztrūkstošos padomes locek gabalu komiteju statūtiem. $tatati nosaka apgabala komiteju pienākumus un tiesības. Apgabala komiteju mērķis ir organizēt, saskalot un vadīt Latvgas pilsodu tiesisko, materiālo, sociālo un garīgo aprūpi savā apgabalā. Apgabala komiteju uzdevums ir arī pārraudzīt novada komiteju darbību, vienot apgabalus ar centru^ uņ novadu, vietējās un nometņu kdmite-jas ar apgabala komiteju. Apgblbala komitejām ir tiesības uz mazu dalii no novada komiteju līdzekļiem,! beķ apgabala komitejām savukārt j^dod līdzekli arī LCK. Apgabalu komitejas un revīzijas komisijas ievēlamas! saskaņā ar LCK izsludināto vēlēšanu instrukciju, pie kam komitejas piļiēkš-sēdis ievēlams atsevišķi. Iebildumi par vēlēšanām iesniedzami Centrālai vēlēšanu komisijai. Pie apgabaļUi komitejām savukārt pastāv apgabala paiešanu komisijas, kas ievēlamas apvienotā apgabala komitejas un revīzijas komisijas kopsēdē. Apgabalu velēšanu komisijas pārbauda apgabalā i notiekošās vēlēšanas. Vienprātīgi sanāksme pieAēma i Bavārijas Latviešu padomes darbības; j U O - teikumus. Tie paredz, ka Bavārijas apgabala Latviešu padomi ar vienkārt šu balsu vairākumu ievēl BavāHjas apgabala delegātu sapulce uz vienu gadu. Par kandidātiem vēlēšanās i var uzstādīt tikai tās personas, kas kandidēšanai devušas savu piekrišanu; Padomēs locekļu skaits nav noteikts, bet ne mazāks par 21. Bez Bavārijas! delegātu sapulcē ievēlētiem padomes; locekļiem katrs novads, kas pārstāvēts ar mazāk kā divi padomes locekļiem, var ievēlēt novada delegātu sapulce iztrūkumu līdz divi padomes locekļiem. Līdz šādai ievēlēšanai padome minētos dažā labā vietā neizprot, kas latviešu leģionāri ir, bet pienāks diena, kad to visi sapratīs. Pacietību. Lielbritānijas valdībai ir iesniegti paskaidrojumi mūsu leģionāru lietās; un ne tikai tur vien. Lietas dažkārt rit lēni, bet kas lēni nāk, labi nāk. Vēl gaišās dienas stāv priekšā. i Noslēgumā teiksim, ka leģionāA bija latviešu karavīra goda un slavas nesēji šaī kafā. Tas bija spēks, uz ko latviešu tauta būs lepna arvien. Kad pēc gadiem rakstīs otrā pasaules kafa vēsturi, objektīvais nfikotnes vēsturnieks latviešu leģionāriem, un līdz ar to visai latvju tautai, ierādīs izcilu ifiem. „londonas avīze" ?us var kooptēt no attiecīgā novadā dzīvojošām personām. Bavārijas apgabala komitejas loceklis nevar .būt padomes loceklis. Padomes Idceķlis.i kas pārceļas uz dzīvi citā apgabalā, uzskatāms par izstājušos. Un vifiaļ vietā uzaicināms nākošais kandidāts. 17. sept. ievēlētā padome darbojas Ifaz 1946. g. 1. decembrim. Padome no sava vidus izvēl padomes prezidiju ar priekšsēdi, priekšsēža biedru un sekretāru. Padomes prezidijs sasauc un vada padomes sēdes. Padome pārstāv Bavārijas apgabala delegātu sapiļlci. Tās tiesībās un pienākumos ietilpst: uzklausīt un piedemt Bavārijas apgabala Latviešu komitejas ziņojumus, |
Tags
Comments
Post a Comment for 1945-12-15-01