1946-08-10-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
LATVIAN NEWS BULLETIN Hie poUcjr of ihis New8papor is to provid^ our Latvian people La esile wiih aU availablo ii«W8 of ims^rtaBso coneeraing tbo world's happoainp. of politteal oooiiosBiie. emltimU or sociai significance. And our special aim Is to present the homanitarian ideāls and aehievements of tbe great Democraeies - the United States of America and the British Emiiire. This aim, we lmow. wiU help maintain the sphritnai ind enltnial nnitj oitho Latvian peei^le and - of aU thingi - wUi rield hopes Ifor a safer aad happier fntnre. Redakci^a-Edltorial Office: Hotel Convikt, Dillii^gen/Donau, Bayem (13b) Iznfik divi reizes nedēļii — Publidhe^l twice a week Nr. 62 (64) Authorized by Military Government and UNRRA Dilliiigenā, sestdien, 1916. g . 10. augusti Edvīns Mednis i Droslinājums Pēc cīņas bieži nezinām, vai jau bijumi uzvara. Tā ne vienmēr izveidojas tūlīt. Nereti tā visa izaug t i kai pēc zināma laika. Un ja ciņa vēl tikai pilnā sparā, tad par uzvaru vēl nemaz nevaram runāt, ^zvara ir skaistākais zieds, kas apvijās kaŗo-tfija pierei; bet zieda uzziedēšana un pārvēršanās auglī prasa labu laiku. Nākotne pieder drošajiem, ja viņi lēt kopā ar gudrajiem. Drošinieki metas jebkurā cīņā, bet gudrajie gādā, lai būtu nodrošināti uzvaras priekšnoteikumi. Tālab nekas nevar atņemt nākotni drosmei, kas sabiedrojusies ar gudrlbui Neviens nevar uzskatīt sevi par drošu un nemainīgi varonīgu, iekams viņš nav sevi no jauna pārbaudījis patiesās grūtībās uii briesmās. Tikai pārbaudījumi parāda, vai mēs ar likteni tiekam tikpat! droši galā, kā agrāk, vai arī tas sāk izrādīties spēcīgāks par munis. Mēs trimdā izaugam lielāki, nekā būtu palikuši mierīgā dzimtenes satilē. Par daudz ko varam ]|ļ)atelkties arī mvsu pretiniekiem. Cīnītājs aizvien kļūst lielāks, jo lielāki ir viņa pretinieki. Katra pārvarēta grūtība ļ>ārvērša mu virsotni. Tā mēs ceram un iedomājamies, cenšoties novelt no krūtīm smagu pārbaudījumu kalnus. Bieži izrādās, ka naktīs noveltie kalni no Tīta atgriežas vecajā vietā un sāk munis uzvelties vēl smagāka Lai 4os kalnus aiz^/eltu, ticībai jāsabiedrojas ar drosmi un laimīgi piepildītu darbu, lai sekmīgi pastāvētu cīņā. Ar cerībām un nopūtām vien grūti novelt kalnus, kas pašreiz savelkas Vēl lielāki. Lūk, tāpēc nākotnei vairāk kā jebkad piecļerēs drošajiem, kas ies kopā ar gudrajiem., ' Priekšroka ieceļot Austrālijā bijušiem angļu kaŗavīricim Kanberrā, 1. augustā (AP). — Au-ttrālijas imigrācijas ministrs Kol-īrels paziņojis parlamentam, ka bijušiem angļu armijas karavīriem un Clvīldaŗbiniekiem garantēta priekšroka imigrēt Austrālijā. Viņš paskaidroja, ka šis prioritātes dēļ nevar izteikties par ierosinājumu atļaut ieceļot Austrālijā biju-liem poļu kairavlriem, kas tagad litrodas Anglijā un Vidējos austrumos. The Stars and Stripes Abonentu un sludinātāju ievērībai Rēķinoties ar ^.Latviešu ' Vēstneša'' iznākšanas eventuālo pagaidu pārtraolišanu ppc 31. augusta, visus tuvinieku meklētājus un citu sludinājumu iesūtītājus lūdzu Ievērot, ka laikraksts niteikti publicēs visus sludinājumus, kas redakcijai hūn piesūtjti lidz 25. augu stam. Ja laikraksts pēc 31. augusta kādu laiku nevarēs iznākt, abonentiem par septeml>i[i vai par tālāku periodu iemaksāto abonementa naudu atmaksas, atskaitot pārsūtīšanas izdevumus un izsūtot io^ pēc abonenta pēdējās uzdotās adreses angļu, franču un amerikāņu okupācijas joslā Vācijā. Par laikraksta darbības atjaunošanu savlaicīgi paziņos v i siem abonentiem, kas abonementu nokārtojuši IMz 31. ' augustam, ieskaitot. IzdevjEjs Pēc 31. augusta ASV Militārās valdības Ucencētos DP laikrakstus atļauts izplatīt vienīgi ASV okupācijas joslā Vācijā ASV okupācijas joslas UNHRA's valdība, liekot to samaksāt vācu val-g^ lvenās mītnes izglītības daļas va- dībai. Licencētiem DP laikrakstiem dītājs Donalds H a i ds (Hyde) 5. au- būs brīvas rokas savu laikrakstu gūstā UNRRA's galvenajā mītnē Minchenē-Pasingā bija saaicinājis dažādo tautību BP laikrakstu galvenos redaktorus un izdevējus. Pima-jā šāda veida DP preses vadītāju sanāksmē nepiedallļās vienīgi žīdu DP preses pārstāvji, kuriem UNRRA rīkojusi atsevišķu sanāksmi. Donalds Haids sanāksmes dalībniekus informēja, ka ar ASV Militārās valdības rīkojumu visiem DP preses izdevumiem ASV okupācijas joslā Vācijā iznākšana jāizbeidz pēc 1946. g. 31. augusta. Militārās valdības informācijas kontroles divīzijā turpmāk atļaus katrai DP nacionālai grupai izdot visas Joslas apmērā tikai 1 laikrakstu ar fādu metienu, lai pa vienam laikraksta eksemplāram iznāktu uz katrām 5 attiecīgās DP nacionālās grupas personām. Sāds laik-rak$ ts tad drīkstēs iznākt ne biežāk par 3 reizēm nedēļā, bet nepārsniedzot 12 lappušu kopskaitu nedēļā. Ja katras atsevišķās DP nacionālās grupas tagadējās preses vadītāji to atzīs par veļamāku, ASV Militārā valdība neiebildīs arī pret katras DP ;nacionālās grupas visas joslas izpla- ,tJbas l l a i k ^ s t a atvietošanu ar vairākiem nacionālai grupai paredzētiem lailcrakstiem, nepārsniedzot 4, pēc UNRRA's ^,4 apgabaliem ASV okupācijas joslā; Minchene, Vlsbāde-na, Stutgarta un Regensburga. Arī tādā gadījumā šo laikrakstu kopējais metiens būs atļauts pēc apsvēruma, ka uz 5 DP drīkst iznākt tikai I eksemplārs un ka tiem visiem kopā nedēļā nedrīkst būt vairāk par 12 lappušu. Pēc 31. augusta ASV okupācijas joslā Vācijā tad drīkstiSs iznākt tikai tie DP laikraksti, kam izdota ASV Militārās valdības licencē. So Militārās valdības soli D. Haids izskaidroja ar avīžu papīra lielo trūkumu, ar DP nacionālo grupu daudzu laikrakstu iznākšanu ar līdzīgiem uzdevumiem un ar tendenci publicēt rakstus, kas sagādā grūtības ASV l i - bo attiecību uzturēšanai ar dtām valstīm. Militārās valdības licencētiem DP laikrakstiem turpmāk būs militāra pēccenzūra. Nepieciešamo avīžu papīru sagādās un piešķirs Militārā vadītājam savus ieteikumius DP laik rakstu licencēšanai pēc 31. augusta. Viktors Ealtkājis maksas noteikšanā un piegādes izkārtošanā, i^us ASV okupācijas joslas Vācijā tos izplatjt nedrīkst. Lai samēngi un pēc iespējas taisnīgi ierosinātu laikrakstu licenču piešķiršanu katrai DP nacionālai grupai, D. Haids aicināja laikrakstu galvenos redaktorus un izdevējus vienoties katras nacionālās grupas ietvaros un iesniegt priekšlikumus, kādiem laikrakstiem iznākšana būtu jāatļauj pēc .31. augusta. Viņš norādīja, ka Militārā valdība nespēj atļaut' iznākšanu īpašiem reliģiskiem laikrakstiem, literāriem, zinātniskiem vai citādiem mēnešrakstiem, bērnu un jaunatnes žurnāliem un taml. Turpmāk licencējamām DP avīzēm jāapņemas uzņemt savās slejās arī nepieciešamākā informācija par reliģisko konfesiju dzīvi. Izņēmumi pielaižami tikai tad, ja DP nacionālās gru^s pašas upurē daļu no viņu avīzēm piešķiramā papīra. Atbildot uz preses pārstāvju jautājumiem, UNRRA's galvenās mītnes izglītības daļas vadītājS' paskaidroja, ka atsevišķās DP nometnēs ar'I turpmāk būs atļauta nometņu ini!ormā-dfas" biļetenu iznālŠKiira rotāt<;»ra V;ai līdzīgā technikā, j«ljto vēlas un-atļauj attiecīgās UNŖRA's vienlbas^va-dlba, bet vienīgi ar pašas nometnes rīkojumiem un tamlīdzīgām ziņām. Informācija par politiskiem un tamlīdzīgiem notikumiem Šādos biļetenos nav atļauta. Nometņu informācijas biļetenu vadītāji izņēmimia veidā tomēr var lūgt ar UNURA's galvenās nutnes izglītības daļas vl-dutājību atļaut šajos biļetenos publicēt īsas radio vai laikrakstu z:lņas. Pēc lietuviešu DP preses pārstāvju norādījuma, ka atsevišķām DP nacionālām grupām solīts piegādāt nepieciešamo avīžu papīru no ASV, Šveices un citām ārvalstīm, D. Haids izteicās, ka šādu legāli no ārzemēm saņemtu avīžu papīru nacionālās DP grupas varēs izlietot preses izdevu-mien\ pēc saviem ieskatiem, informējot par to UNRRA's galveno mītni. Katra DP nacionālā grupai pēc ilgākām pārrunām iesniedza UNRRA's galvenās mītnes izglītības daļas Latviešu DP preses pārstāvji lūdz atļauju 3 laikrakstiem un 2 žurnāliem UNRRA's galvenās mītnes 5.au-ustā Minchene sasaulitajāDP preses pārstāvju sanāksmē Latviešu preses biedrības sekretārs— Esllngenas latviešu kolonijas laikraksta pLatvieSu Ziņas" galv. redaktors A. Klāvsons UNRRA's ASV okupācijas joslas izglītības daļas vadītājam D. H a i - dam iesniedza latviešu DP laikrakstu izdevēju un galveno redaktoru ieteikumu turpmāk licencēt ASV okupācijas joslā 3 latviešu DP laikrakstus un 2 žurnālus. Divi stundu pārrunās latviešu preses pārstāvji visumā bija vienojušies, ka ASV Militārai valdībai jālūdz licences Bs-lingenā līdz šim iznālcošam laik-ralcstam „Latviešu Ziņas", Hanavfi iznākošam laikrakstam ,,Tēvzeme" un Bavārijas apgabala komitejas projektētam jaunam laikrakstam resp. atjaunojamam ^Bavārijas Latviešu Vēstnesim," kura nominālā izdošanas vieta «kaitEoties Minchene, bet redakcija atradīšoties Eich-štete. Bavārijas apgabala komitejas pārstāvji K. Lejasmeijcrs iin doc. J Amtmanis tagad iznākošo laikrakstu izdevējus un vadītājus inf.^rniēja, ka jaunprojektējamo resp. atjaunojamo laikralcstaļi komitejas uzdemmā izdošot redčAdoi» it. Rabaea vadāmā latviešu iumāUstu sadarbības kopa Tās dalībniekiem komiteja esot nodrošinājusi piemērotus mitekļus un darba iespējas. Sajfi kop8, kži mus informē, darbojas vēl A. Smits, A. Liepa, HtMindenbergs un Z. Bārda u. c. 5. augusta ieteikumā, vairāku latviešu preses izdevumu vadītājiem līdz tam izsakot ari citādus vēlējumus, netieši pasacīts, ka pēc 31. augusta jāizbeidzas pārējiem ASV okupācijas joslā iznākošiem latviešu laikrakstiem. Ieteikumā paredzēts, ka turpmāk būtu jāiznāk tikai 2 latvile-šu mēnešrakstiem — Kemptenas „Sauksmei" und VIrcburgas„Ceļam." V.B-ILagvardija paskaidrojumi Nirnbergi, 3. augustā. — UNRRA's l^merāldirektors Lagvardija starp-tiiutiskā militārā tribunālā un preses konferencē paziņoja, ka saņēmis „ne-apmierinošu" atbildi telegrammai, ko 2(1. iOlijā nosūtījis ii:enerālleitnantam LI (liee), protestējot pret lielām za-? dsdbām UNRRA's sūtījumos Triestā, pateicoties nepietiekamai sardzei. Sai telegrammā Lagvkrdija bija aiiclnājis vai nu LI vai viņa klāt-ni^ sošo šefu ģener&li Morgānu apspriesties ar viņu un viņa štābu 2e-nevā. UNRRA's ģenerāldirektors atteicāa izteilcties plašāk psir saņemto atbildes telegrammu, atskaitot to, ka tfi esot ,,neapmierinoša," bet optimtsti-ski piebilda: „Ganllu sapratīsimies.'* Uz jautājumu, vai viņš ierosinātu io jautājumu apvienotā štāba šefu Sfiināksmē, kā viņš bija draudējis darīt tai gadījumā, Ja netiktu panākts atrisinājums Dienvidslāvijai, Austrijai un Cechoslovakij.ai paredzēto UNRRA's sūtījumu apzagšanas lietā, Lagvardija atbildējai ka viņš vien-mSt varētu satikties aŗ Sabiedroto ģenerāļiem, „bet es nedomāju, ka tas būs vajadzīgs." Lagvardija norādīja, kai paidņos LI atbildes tekstu, atklājot UNRRA's padomes 5, sesiju 2enevā 5. augustā. T . Gentrālā vēlēšanu komisija noteikusi LCP un L A K elektoru vēlēšanas visos apgabalos laikā starp 1946. g. 1. un 15. oktobri. Delegātu (elektoru) sanāksmes L G P un latviešu apgabalu komiteju locekļu vēlēšanām sasaucamas laikā no 1946. g. 1: līdz 15. novembrim. L C K uzaicina visas apgabalu komitejas nekavējoties piesūtīt Centrālai vēlēšanu komisijai ziņas pajr apgabalu vēlēšanu komisiju personālo sastāvu un konstruēšanas kārtību (LAK statūtu 27. p.). Visām latviešu nometnēm nekavējoties jāsastāda saraksti par vēlētājiem, kas nometnē paredzētā vēlēšanu dienā (no 1.-^-15. okt.) būs sasnieguši 18 gadu vecumu (LCP un LAK vēlēšanu instrukcijas 3. p.). L C P 4. scsijā pieņemtajā centrālās ' padomes un latviešu apgabalu komiteju vēlēšanu instrukcijā noteikts, ka vēlēšanas notiek pa apgabaliem. Vēlēšanas ir divpakāpeniskas, aizklātas un kā L C P , tā L A K notiek vienā laikā ar tiem pašiem elekto-riem.. Pavisam noteikti 7 vēlēšanu apgabali ar sēdek]iem Lībekā, Det-moldā, Hanavā, Minchene, Rāvejis-burgā, Zalcburgā un Eslingenā. Apgabalos vēlēšanas vada apgabalu komiteju statūtos paredzētās komisijas, kas arī iedala vēlēšanu apgabalu iecirkņos un nodibina vēlēšanu iecirkņu komisijas, uzdodot tām izkārtot vēlēšanas. Centrālai vēlēšanu komisijai ir tiesības izņēmuma gadījumos vēlēšanu organizēšanu apgabalā vai iecirkni uzticēt atsevišķam personām, izdodot tām rakstveida pilnvaras. Vēlēšanās aktīvas balsstiesības bauda abu dzimumu Latvijas pilsoņi, ja viņi vēlēšanu dienā sasnieguši , pilnus 18 gadus, bet pasīvās, — ja viņi sasnieguši pilnu 21 gadu. Par Latvijas pilsoņiem nav uzskatāmi 1939./40. g. repatrianti, tāpat arī 1941. un vēlāko gadu izbraucēji, ja tie ieguvuši citas valsts pavalstniecību. Apgabalu vēlēšanu komisijas var noteikt, kādi pierādījumi atzīstami par pietiekamiem vecuma un pavalstniecības jautājumos. Vienu deiegātu-elektoru tiešās vēlēšanās ievēl katri 300 nometnē dzīvojoši balsstiesīgie tautieši. Balsu atlikumi, kas pārsniedz 150, dod tiesības uz 1 delegātu. Ja kādā nometnē balsstiesīgo skaits ir mazāk;s par 300, bet pirsniedz 150, tad arī šāda nometne sūta 1 delegātu. Sie paši noteikumi attiecas uz ārpus nometnēm izvietotiem, vienā komitejā rē^- ģistrētiem tautiešiem. Nometnes ,vai privāti izvietoto tautiešu grupas ar mazāk par 150 balsstiesīgo iemītnieku vēlēšanās apvienojas ar citu nometņu vai privāti tuvākajā apkārtnē izvietotiem tautiešiem, lai sasniegtu vismaz 150 balsstiesīgo skaitu. Strīdu gadījumos par nometņu un privāti izvietoto balsotāju apvienošanu vēlēšanās iz.šķiŗ apgabala vēlēšanu komisija. Atkāpšanos no šiem noteikumiem, ievērojot īpatnējos vietējos vēlēšanu apstākļus, var izdarīt ar iepriekšēju centrālās vēlēšanu komisijas piekrišanu. Kandidātus delegātu vēlēšanām var uzstādīt vēlētāju grupas ar ne mazāk par 30 balsstiesīgo tautiešu parakstu. Par kandidātiem var būt personas, kas dzīvo nometnē, izvietotas ārpus nometnes vai dzīvo tā pasa vēlēšanu apgabala citā nometnē. Kandidātu 'uzstādīšana notiek saskaņā ar nometņu vēlēšanu instrukciju. Vēlēšanu techniskai sagatavošanai un sarīkošanai sastādāma vēlēšanu komisija saskaņā ar latvieš;u nometņu (Beigas 3. lappusē) Apmeklējumi DPnomejtnēs Raksturodams apstākļus nometnēs, kuras iviņiŠ apmeklējis savā ct'ļoju*i§ pa fiģlpti,. Grieķiju, Dien-vl! dslaiHju un Vāciiju, kā „vissatriG-cošākās lietas, klid^ jebkad esat redzējuši,*^ Lagvairdijaizteiļcās^ ka piirvietoto personu problēma būtu atrisināta vienīgi tad, jal varētu atrast kādu | vietu, kur Slem cilvē-. kiem bez jnajām doties. „Tie gluži vierrfsāršl nevar pavadīt atUkušomū-Ž8i daļu DP nometnēs," viņš teica. Sēdēdams gald^ gal^ tribunāla preses telpfi ar lielu clgSni pirkstos, Lagvardija teicās sagaidām, ka UNRRA's funkcijas nākošā kada sākumā pārņems armija. Uzdei^ms rāpsities par pārvietotām personātn tai laikā piekritīs internacionālai bēgļu organizācijai pie Vienotām Nācijām, kamēr UNRRA's veselības dienestu pširņems pasaules veselības un rehabilitācijas dienesits, ko financēs Starptautiskā atjaunošanas banka. Lagvardija izteica domu, ka Vienoto Nāciju aprupības organizācija, domājams. Janvārī vēl nebūs gatava sākt darbu, lai gan „tā kļūs (splendida organizācija, kad sāks darboties." Sāpīgi personāla zaadējumi Lagvardija atzina, l^a daudzu^ UNRRA's darbinieku aizbraukšana mā-jāii rada nopietu štata problēmu, im nosauca to zaudējuihui par „ļoti bīstamu." Lai gan UNRRA's darbība līdzekļu trūkuma ^dēļ oficiāli izbeigsies ar 1947. gada 1. janvāri, Ltigvardija Izteicās, ka tā, domājams, turpinās izdalīt ptapildu krājumus, kas būs tās rīcībā pēd H laika, kamēr tie būs izlietoitl. ^\ Pēc sarunas ar ģenerāli Maļc-namiju Frankfurtā Lagvardija devās uz UNRRA's padomes sesiju Zenevā; bet pēc tam ^ vēl pirms atgriešanās Ai5V — dosies uz Minsku, Kijevu, Varšavu un Prāgu. Tiie Sitars aAd Stripes Varēs pārliecināties? Igauņu laikraksts „Eesti Post* raksta, ka Borgiiorstas nometni nesen apmeklējuši Padomju Igaunijas pārstāvji, kas ieteikuši izvēlēt 4—5 pārstāvjus, kas varētu icpazītiea ar apstākļiem dzimtenē. Pēc Padomju Igaunijas pārstāvju paskaidrojumiem^ nometnes dclcf;ācija ieautu - dzirn-c-nē kustības brīvību, lai pār]iecinri:o3 par tās saimniccisko'uzi|'.ai'kumu. Atgriešanās Borghor.sl'a bū-^ot n<rJro-. šināla.
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, August 10, 1946 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1946-08-10 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari460810 |
Description
Title | 1946-08-10-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
LATVIAN NEWS BULLETIN
Hie poUcjr of ihis New8papor is to provid^ our Latvian people La esile wiih aU availablo ii«W8 of ims^rtaBso coneeraing tbo world's happoainp. of politteal oooiiosBiie. emltimU or
sociai significance. And our special aim Is to present the homanitarian ideāls and aehievements of tbe great Democraeies - the United States of America and the British
Emiiire. This aim, we lmow. wiU help maintain the sphritnai ind enltnial nnitj oitho Latvian peei^le and - of aU thingi - wUi rield hopes Ifor a safer aad happier fntnre.
Redakci^a-Edltorial Office: Hotel Convikt, Dillii^gen/Donau, Bayem (13b) Iznfik divi reizes nedēļii — Publidhe^l twice a week
Nr. 62 (64) Authorized by Military Government and UNRRA Dilliiigenā, sestdien, 1916. g . 10. augusti
Edvīns Mednis i
Droslinājums
Pēc cīņas bieži nezinām, vai jau
bijumi uzvara. Tā ne vienmēr izveidojas
tūlīt. Nereti tā visa izaug t i kai
pēc zināma laika. Un ja ciņa vēl
tikai pilnā sparā, tad par uzvaru
vēl nemaz nevaram runāt, ^zvara ir
skaistākais zieds, kas apvijās kaŗo-tfija
pierei; bet zieda uzziedēšana un
pārvēršanās auglī prasa labu laiku.
Nākotne pieder drošajiem, ja viņi
lēt kopā ar gudrajiem. Drošinieki
metas jebkurā cīņā, bet gudrajie gādā,
lai būtu nodrošināti uzvaras
priekšnoteikumi. Tālab nekas nevar
atņemt nākotni drosmei, kas sabiedrojusies
ar gudrlbui
Neviens nevar uzskatīt sevi par
drošu un nemainīgi varonīgu, iekams
viņš nav sevi no jauna pārbaudījis
patiesās grūtībās uii briesmās. Tikai
pārbaudījumi parāda, vai mēs ar
likteni tiekam tikpat! droši galā, kā
agrāk, vai arī tas sāk izrādīties spēcīgāks
par munis.
Mēs trimdā izaugam lielāki, nekā
būtu palikuši mierīgā dzimtenes
satilē. Par daudz ko varam ]|ļ)atelkties
arī mvsu pretiniekiem. Cīnītājs aizvien
kļūst lielāks, jo lielāki ir viņa
pretinieki. Katra pārvarēta grūtība
ļ>ārvērša
mu virsotni. Tā mēs ceram un iedomājamies,
cenšoties novelt no krūtīm
smagu pārbaudījumu kalnus.
Bieži izrādās, ka naktīs noveltie kalni
no Tīta atgriežas vecajā vietā un
sāk munis uzvelties vēl smagāka Lai
4os kalnus aiz^/eltu, ticībai jāsabiedrojas
ar drosmi un laimīgi piepildītu
darbu, lai sekmīgi pastāvētu
cīņā.
Ar cerībām un nopūtām vien grūti
novelt kalnus, kas pašreiz savelkas
Vēl lielāki.
Lūk, tāpēc nākotnei vairāk kā jebkad
piecļerēs drošajiem, kas ies kopā
ar gudrajiem., '
Priekšroka ieceļot
Austrālijā bijušiem angļu
kaŗavīricim
Kanberrā, 1. augustā (AP). — Au-ttrālijas
imigrācijas ministrs Kol-īrels
paziņojis parlamentam, ka bijušiem
angļu armijas karavīriem un
Clvīldaŗbiniekiem garantēta priekšroka
imigrēt Austrālijā.
Viņš paskaidroja, ka šis prioritātes
dēļ nevar izteikties par ierosinājumu
atļaut ieceļot Austrālijā biju-liem
poļu kairavlriem, kas tagad
litrodas Anglijā un Vidējos austrumos.
The Stars and Stripes
Abonentu un sludinātāju
ievērībai
Rēķinoties ar ^.Latviešu ' Vēstneša''
iznākšanas eventuālo pagaidu
pārtraolišanu ppc 31. augusta,
visus tuvinieku meklētājus un
citu sludinājumu iesūtītājus lūdzu
Ievērot, ka laikraksts niteikti
publicēs visus sludinājumus, kas
redakcijai hūn piesūtjti lidz 25.
augu stam. Ja laikraksts pēc
31. augusta kādu laiku nevarēs
iznākt, abonentiem par septeml>i[i
vai par tālāku periodu iemaksāto
abonementa naudu atmaksas, atskaitot
pārsūtīšanas izdevumus
un izsūtot io^ pēc abonenta pēdējās
uzdotās adreses angļu, franču
un amerikāņu okupācijas joslā
Vācijā. Par laikraksta darbības
atjaunošanu savlaicīgi paziņos v i siem
abonentiem, kas abonementu
nokārtojuši IMz 31. ' augustam,
ieskaitot. IzdevjEjs
Pēc 31. augusta ASV Militārās valdības Ucencētos DP laikrakstus atļauts
izplatīt vienīgi ASV okupācijas joslā Vācijā
ASV okupācijas joslas UNHRA's valdība, liekot to samaksāt vācu val-g^
lvenās mītnes izglītības daļas va- dībai. Licencētiem DP laikrakstiem
dītājs Donalds H a i ds (Hyde) 5. au- būs brīvas rokas savu laikrakstu
gūstā UNRRA's galvenajā mītnē
Minchenē-Pasingā bija saaicinājis
dažādo tautību BP laikrakstu galvenos
redaktorus un izdevējus. Pima-jā
šāda veida DP preses vadītāju sanāksmē
nepiedallļās vienīgi žīdu DP
preses pārstāvji, kuriem UNRRA rīkojusi
atsevišķu sanāksmi.
Donalds Haids sanāksmes dalībniekus
informēja, ka ar ASV Militārās
valdības rīkojumu visiem DP preses
izdevumiem ASV okupācijas joslā
Vācijā iznākšana jāizbeidz pēc 1946.
g. 31. augusta. Militārās valdības informācijas
kontroles divīzijā turpmāk
atļaus katrai DP nacionālai grupai
izdot visas Joslas apmērā tikai 1
laikrakstu ar fādu metienu, lai pa
vienam laikraksta eksemplāram iznāktu
uz katrām 5 attiecīgās DP nacionālās
grupas personām. Sāds laik-rak$
ts tad drīkstēs iznākt ne biežāk
par 3 reizēm nedēļā, bet nepārsniedzot
12 lappušu kopskaitu nedēļā. Ja
katras atsevišķās DP nacionālās
grupas tagadējās preses vadītāji to
atzīs par veļamāku, ASV Militārā
valdība neiebildīs arī pret katras DP
;nacionālās grupas visas joslas izpla-
,tJbas l l a i k ^ s t a atvietošanu ar vairākiem
nacionālai grupai paredzētiem
lailcrakstiem, nepārsniedzot 4,
pēc UNRRA's ^,4 apgabaliem ASV
okupācijas joslā; Minchene, Vlsbāde-na,
Stutgarta un Regensburga. Arī
tādā gadījumā šo laikrakstu kopējais
metiens būs atļauts pēc apsvēruma,
ka uz 5 DP drīkst iznākt tikai
I eksemplārs un ka tiem visiem kopā
nedēļā nedrīkst būt vairāk par 12
lappušu. Pēc 31. augusta ASV okupācijas
joslā Vācijā tad drīkstiSs iznākt
tikai tie DP laikraksti, kam izdota
ASV Militārās valdības licencē.
So Militārās valdības soli D. Haids
izskaidroja ar avīžu papīra lielo trūkumu,
ar DP nacionālo grupu daudzu
laikrakstu iznākšanu ar līdzīgiem uzdevumiem
un ar tendenci publicēt
rakstus, kas sagādā grūtības ASV l i -
bo attiecību uzturēšanai ar dtām
valstīm.
Militārās valdības licencētiem DP
laikrakstiem turpmāk būs militāra
pēccenzūra. Nepieciešamo avīžu papīru
sagādās un piešķirs Militārā
vadītājam savus ieteikumius DP laik
rakstu licencēšanai pēc 31. augusta.
Viktors Ealtkājis
maksas noteikšanā un piegādes izkārtošanā,
i^us ASV okupācijas
joslas Vācijā tos izplatjt nedrīkst.
Lai samēngi un pēc iespējas
taisnīgi ierosinātu laikrakstu licenču
piešķiršanu katrai DP nacionālai
grupai, D. Haids aicināja laikrakstu
galvenos redaktorus un izdevējus
vienoties katras nacionālās grupas ietvaros
un iesniegt priekšlikumus,
kādiem laikrakstiem iznākšana būtu
jāatļauj pēc .31. augusta. Viņš norādīja,
ka Militārā valdība nespēj atļaut'
iznākšanu īpašiem reliģiskiem
laikrakstiem, literāriem, zinātniskiem
vai citādiem mēnešrakstiem, bērnu
un jaunatnes žurnāliem un taml.
Turpmāk licencējamām DP avīzēm
jāapņemas uzņemt savās slejās arī
nepieciešamākā informācija par reliģisko
konfesiju dzīvi. Izņēmumi pielaižami
tikai tad, ja DP nacionālās
gru^s pašas upurē daļu no viņu
avīzēm piešķiramā papīra.
Atbildot uz preses pārstāvju jautājumiem,
UNRRA's galvenās mītnes
izglītības daļas vadītājS' paskaidroja,
ka atsevišķās DP nometnēs ar'I turpmāk
būs atļauta nometņu ini!ormā-dfas"
biļetenu iznālŠKiira rotāt<;»ra V;ai
līdzīgā technikā, j«ljto vēlas un-atļauj
attiecīgās UNŖRA's vienlbas^va-dlba,
bet vienīgi ar pašas nometnes
rīkojumiem un tamlīdzīgām ziņām.
Informācija par politiskiem un tamlīdzīgiem
notikumiem Šādos biļetenos
nav atļauta. Nometņu informācijas
biļetenu vadītāji izņēmimia
veidā tomēr var lūgt ar UNURA's
galvenās nutnes izglītības daļas vl-dutājību
atļaut šajos biļetenos publicēt
īsas radio vai laikrakstu z:lņas.
Pēc lietuviešu DP preses pārstāvju
norādījuma, ka atsevišķām DP nacionālām
grupām solīts piegādāt nepieciešamo
avīžu papīru no ASV,
Šveices un citām ārvalstīm, D. Haids
izteicās, ka šādu legāli no ārzemēm
saņemtu avīžu papīru nacionālās DP
grupas varēs izlietot preses izdevu-mien\
pēc saviem ieskatiem, informējot
par to UNRRA's galveno
mītni.
Katra DP nacionālā grupai pēc
ilgākām pārrunām iesniedza UNRRA's
galvenās mītnes izglītības daļas
Latviešu DP preses
pārstāvji lūdz atļauju
3 laikrakstiem un
2 žurnāliem
UNRRA's galvenās mītnes 5.au-ustā
Minchene sasaulitajāDP preses
pārstāvju sanāksmē Latviešu preses
biedrības sekretārs— Esllngenas latviešu
kolonijas laikraksta pLatvieSu
Ziņas" galv. redaktors A. Klāvsons
UNRRA's ASV okupācijas joslas izglītības
daļas vadītājam D. H a i -
dam iesniedza latviešu DP laikrakstu
izdevēju un galveno redaktoru
ieteikumu turpmāk licencēt
ASV okupācijas joslā 3 latviešu DP
laikrakstus un 2 žurnālus. Divi stundu
pārrunās latviešu preses pārstāvji
visumā bija vienojušies, ka ASV
Militārai valdībai jālūdz licences Bs-lingenā
līdz šim iznālcošam laik-ralcstam
„Latviešu Ziņas", Hanavfi
iznākošam laikrakstam ,,Tēvzeme"
un Bavārijas apgabala komitejas
projektētam jaunam laikrakstam
resp. atjaunojamam ^Bavārijas Latviešu
Vēstnesim," kura nominālā
izdošanas vieta «kaitEoties Minchene,
bet redakcija atradīšoties Eich-štete.
Bavārijas apgabala komitejas
pārstāvji K. Lejasmeijcrs iin doc. J
Amtmanis tagad iznākošo laikrakstu
izdevējus un vadītājus inf.^rniēja, ka
jaunprojektējamo resp. atjaunojamo
laikralcstaļi komitejas uzdemmā izdošot
redčAdoi» it. Rabaea vadāmā
latviešu iumāUstu sadarbības kopa
Tās dalībniekiem komiteja esot nodrošinājusi
piemērotus mitekļus un
darba iespējas. Sajfi kop8, kži mus
informē, darbojas vēl A. Smits, A.
Liepa, HtMindenbergs un Z. Bārda
u. c.
5. augusta ieteikumā, vairāku latviešu
preses izdevumu vadītājiem
līdz tam izsakot ari citādus vēlējumus,
netieši pasacīts, ka pēc 31. augusta
jāizbeidzas pārējiem ASV okupācijas
joslā iznākošiem latviešu laikrakstiem.
Ieteikumā paredzēts, ka
turpmāk būtu jāiznāk tikai 2 latvile-šu
mēnešrakstiem — Kemptenas
„Sauksmei" und VIrcburgas„Ceļam."
V.B-ILagvardija
paskaidrojumi
Nirnbergi, 3. augustā. — UNRRA's
l^merāldirektors Lagvardija starp-tiiutiskā
militārā tribunālā un preses
konferencē paziņoja, ka saņēmis „ne-apmierinošu"
atbildi telegrammai, ko
2(1. iOlijā nosūtījis ii:enerālleitnantam
LI (liee), protestējot pret lielām za-?
dsdbām UNRRA's sūtījumos Triestā,
pateicoties nepietiekamai sardzei.
Sai telegrammā Lagvkrdija bija
aiiclnājis vai nu LI vai viņa klāt-ni^
sošo šefu ģener&li Morgānu apspriesties
ar viņu un viņa štābu 2e-nevā.
UNRRA's ģenerāldirektors atteicāa
izteilcties plašāk psir saņemto atbildes
telegrammu, atskaitot to, ka tfi
esot ,,neapmierinoša," bet optimtsti-ski
piebilda: „Ganllu sapratīsimies.'*
Uz jautājumu, vai viņš ierosinātu
io jautājumu apvienotā štāba šefu
Sfiināksmē, kā viņš bija draudējis darīt
tai gadījumā, Ja netiktu panākts
atrisinājums Dienvidslāvijai, Austrijai
un Cechoslovakij.ai paredzēto
UNRRA's sūtījumu apzagšanas lietā,
Lagvardija atbildējai ka viņš vien-mSt
varētu satikties aŗ Sabiedroto
ģenerāļiem, „bet es nedomāju, ka tas
būs vajadzīgs."
Lagvardija norādīja, kai paidņos LI
atbildes tekstu, atklājot UNRRA's
padomes 5, sesiju 2enevā 5. augustā.
T
. Gentrālā vēlēšanu komisija noteikusi
LCP un L A K elektoru vēlēšanas
visos apgabalos laikā starp 1946.
g. 1. un 15. oktobri. Delegātu (elektoru)
sanāksmes L G P un latviešu apgabalu
komiteju locekļu vēlēšanām
sasaucamas laikā no 1946. g. 1: līdz
15. novembrim.
L C K uzaicina visas apgabalu komitejas
nekavējoties piesūtīt Centrālai
vēlēšanu komisijai ziņas pajr apgabalu
vēlēšanu komisiju personālo
sastāvu un konstruēšanas kārtību
(LAK statūtu 27. p.). Visām latviešu
nometnēm nekavējoties jāsastāda
saraksti par vēlētājiem, kas nometnē
paredzētā vēlēšanu dienā (no 1.-^-15.
okt.) būs sasnieguši 18 gadu vecumu
(LCP un LAK vēlēšanu instrukcijas
3. p.).
L C P 4. scsijā pieņemtajā centrālās '
padomes un latviešu apgabalu komiteju
vēlēšanu instrukcijā noteikts, ka
vēlēšanas notiek pa apgabaliem.
Vēlēšanas ir divpakāpeniskas, aizklātas
un kā L C P , tā L A K notiek
vienā laikā ar tiem pašiem elekto-riem..
Pavisam noteikti 7 vēlēšanu
apgabali ar sēdek]iem Lībekā, Det-moldā,
Hanavā, Minchene, Rāvejis-burgā,
Zalcburgā un Eslingenā. Apgabalos
vēlēšanas vada apgabalu komiteju
statūtos paredzētās komisijas,
kas arī iedala vēlēšanu apgabalu
iecirkņos un nodibina vēlēšanu
iecirkņu komisijas, uzdodot tām
izkārtot vēlēšanas. Centrālai vēlēšanu
komisijai ir tiesības izņēmuma
gadījumos vēlēšanu organizēšanu
apgabalā vai iecirkni uzticēt atsevišķam
personām, izdodot tām rakstveida
pilnvaras. Vēlēšanās aktīvas
balsstiesības bauda abu dzimumu
Latvijas pilsoņi, ja viņi vēlēšanu dienā
sasnieguši , pilnus 18 gadus, bet
pasīvās, — ja viņi sasnieguši pilnu
21 gadu. Par Latvijas pilsoņiem
nav uzskatāmi 1939./40. g. repatrianti,
tāpat arī 1941. un vēlāko gadu izbraucēji,
ja tie ieguvuši citas valsts
pavalstniecību. Apgabalu vēlēšanu
komisijas var noteikt, kādi pierādījumi
atzīstami par pietiekamiem vecuma
un pavalstniecības jautājumos.
Vienu deiegātu-elektoru tiešās vēlēšanās
ievēl katri 300 nometnē dzīvojoši
balsstiesīgie tautieši. Balsu
atlikumi, kas pārsniedz 150, dod tiesības
uz 1 delegātu. Ja kādā nometnē
balsstiesīgo skaits ir mazāk;s par
300, bet pirsniedz 150, tad arī šāda
nometne sūta 1 delegātu. Sie paši
noteikumi attiecas uz ārpus nometnēm
izvietotiem, vienā komitejā rē^-
ģistrētiem tautiešiem. Nometnes ,vai
privāti izvietoto tautiešu grupas ar
mazāk par 150 balsstiesīgo iemītnieku
vēlēšanās apvienojas ar citu nometņu
vai privāti tuvākajā apkārtnē
izvietotiem tautiešiem, lai sasniegtu
vismaz 150 balsstiesīgo skaitu. Strīdu
gadījumos par nometņu un privāti
izvietoto balsotāju apvienošanu
vēlēšanās iz.šķiŗ apgabala vēlēšanu
komisija. Atkāpšanos no šiem noteikumiem,
ievērojot īpatnējos vietējos
vēlēšanu apstākļus, var izdarīt
ar iepriekšēju centrālās vēlēšanu komisijas
piekrišanu. Kandidātus delegātu
vēlēšanām var uzstādīt vēlētāju
grupas ar ne mazāk par 30
balsstiesīgo tautiešu parakstu. Par
kandidātiem var būt personas, kas
dzīvo nometnē, izvietotas ārpus nometnes
vai dzīvo tā pasa vēlēšanu
apgabala citā nometnē. Kandidātu
'uzstādīšana notiek saskaņā ar nometņu
vēlēšanu instrukciju. Vēlēšanu
techniskai sagatavošanai un
sarīkošanai sastādāma vēlēšanu komisija
saskaņā ar latvieš;u nometņu
(Beigas 3. lappusē)
Apmeklējumi DPnomejtnēs
Raksturodams apstākļus nometnēs,
kuras iviņiŠ apmeklējis savā
ct'ļoju*i§ pa fiģlpti,. Grieķiju, Dien-vl!
dslaiHju un Vāciiju, kā „vissatriG-cošākās
lietas, klid^ jebkad esat
redzējuši,*^ Lagvairdijaizteiļcās^ ka
piirvietoto personu problēma būtu
atrisināta vienīgi tad, jal varētu
atrast kādu | vietu, kur Slem cilvē-.
kiem bez jnajām doties. „Tie gluži
vierrfsāršl nevar pavadīt atUkušomū-Ž8i
daļu DP nometnēs," viņš teica.
Sēdēdams gald^ gal^ tribunāla
preses telpfi ar lielu clgSni pirkstos,
Lagvardija teicās sagaidām, ka UNRRA's
funkcijas nākošā kada sākumā
pārņems armija. Uzdei^ms rāpsities
par pārvietotām personātn tai
laikā piekritīs internacionālai bēgļu
organizācijai pie Vienotām Nācijām,
kamēr UNRRA's veselības dienestu
pširņems pasaules veselības un rehabilitācijas
dienesits, ko financēs
Starptautiskā atjaunošanas banka.
Lagvardija izteica domu, ka Vienoto
Nāciju aprupības organizācija, domājams.
Janvārī vēl nebūs gatava sākt
darbu, lai gan „tā kļūs (splendida organizācija,
kad sāks darboties."
Sāpīgi personāla zaadējumi
Lagvardija atzina, l^a daudzu^ UNRRA's
darbinieku aizbraukšana mā-jāii
rada nopietu štata problēmu, im
nosauca to zaudējuihui par „ļoti
bīstamu." Lai gan UNRRA's darbība
līdzekļu trūkuma ^dēļ oficiāli izbeigsies
ar 1947. gada 1. janvāri,
Ltigvardija Izteicās, ka tā, domājams,
turpinās izdalīt ptapildu krājumus,
kas būs tās rīcībā pēd H laika, kamēr
tie būs izlietoitl. ^\
Pēc sarunas ar ģenerāli Maļc-namiju
Frankfurtā Lagvardija devās
uz UNRRA's padomes sesiju Zenevā;
bet pēc tam ^ vēl pirms atgriešanās
Ai5V — dosies uz Minsku, Kijevu,
Varšavu un Prāgu.
Tiie Sitars aAd Stripes
Varēs pārliecināties?
Igauņu laikraksts „Eesti Post*
raksta, ka Borgiiorstas nometni nesen
apmeklējuši Padomju Igaunijas
pārstāvji, kas ieteikuši izvēlēt 4—5
pārstāvjus, kas varētu icpazītiea ar
apstākļiem dzimtenē. Pēc Padomju
Igaunijas pārstāvju paskaidrojumiem^
nometnes dclcf;ācija ieautu - dzirn-c-nē
kustības brīvību, lai pār]iecinri:o3
par tās saimniccisko'uzi|'.ai'kumu. Atgriešanās
Borghor.sl'a bū-^ot n |
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-08-10-01