1950-06-17-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
K g. 14. jūnijā septembri sa* AngUjā, — pa. """^s ministrija, pārrunās aktuāUtātes ^ātnisko iti nd Rie- 0SV m britu fl^mUa iz, Saslimufii IvdŌju, pie kam t0|diiiarial| J;liMp^ p€d«. piopjles, ,bet pa^lo^l nopietnu. It 18 g. V. Iķi!** kas pēc tri» veicis jau Udojuitou. Uz Ki Iksam to- _ sauc piieminekli pslO). Sajā "^orv^jas jķu nēat- M viņa ttottgresir ^ tomēr nav itfikie ielūgtie tokfinais dēto Izziņojis, ka I Iranļu atom-teli kas nevarot veselības padomju oku- >rs Kara-las vi-karelvim par kāda i. Lin^elu policista *n irfica lekft- ) angļu iiprtektid kāda laSIna. Dro-dēļ sākuSi lolnsetēji, sa- .No U izi' i . m: • augiiita pa- £ jatt-ncisenās reālie as. irikas vicu ^ SpraeV^^^^^^ frakc*»! Ii61&tttite8^^^ l^ta parakstīto gurnu ar Pol«u. "Jfedģtt protesta ovācijas eugsta^ LATVUA Latvian Newspaper IhibUshed under EUCOM CivU Affairs Dlvision Authorisatlon Number UNDP 190. Publisher «nd Editor: Valdemārs Lam-bergs, Schwdbi8ch GmUnā, DP Camp ArtiUerle-Kaseme. Prin-ter: Remsdruckerei Sigg, Hārtel k Co, Schwābisch GmOnd, Pa-radiesstr. 12. Publlshed twlce weekly. Circulation 11.000. Nr. 15 088) Seiidleii, 1950. g. 11. jūniji Unik treSdlenSs un sestdienfta. ttdevijs: UtvieSa Centrili Ko-mlt^ Q«lv«naiB ledakton: V. Lafl&ergi; nl?enā redaktora vletaleki ILGodltU. Bedaktorl: A. BcOitd&s, J. Jafcabsoīis, a ĶlseUs, £. Ralfteia, L. Svurct. Austrttljas x«dakcUas vad. A. Smita (Lawley Honse, Canbeiu ra,A.aTn Australla). Redak-cUat idreie: a4a) 8chwimaai OmOnd, DP Camp ArtUleile- Kaaene. Visi trīs Berto^ iiandantipag. nede]ā rakstu pilsētas pa-item pulkvedim Je-m viņa s e ^ lanus brīvo velēšami visā Berlīnē. Piesū- " te deklarēti rie- Berlīnes apvieno-pubUcētl Jau ag-amerikāņu «da, ka padomJJJ faktiski nolaupmi ifi tās brīvības, ka-a ^ r o s bauda jau ļiem; Rietumnle-padomju prasību i p k u atsaukšanas no ka okupācijas lene nekādā veidā nav ^ 1 Berlīnes vēlēšanas , n ^ ari vēlēšanas 1948. g. decembri. Turpmākie plāni luterapu DP izvietošanai ASV NLG IZVIETOŠANAS DAĻAS DIREKTRISES 6' PADOMI IZCEĻOTAJIEM ^WI*JP? pieņemšana ga-|Munjs valaea ne vulrtlr ni>r t.n«^ Tjļtttoi^eku nams Jau be? de- sus luterāņu DP Vad« unAurtri- Kpar lk?y 8,.y k?oxm^i- *Jrfi.^ ka ^s ba?u" SgaJlvSojuimri. ANōl vitrSas ^.I^T^AJV^ ielaišanu puses mēs apzināmies, ka taisni nitoJa^gada jūlijam. Sagaida, rūpes par Slem Daliku5ali«n cm^is k, ari leaite pieņems llkumprojek^ ipSU pffl4 KSffviri i? ^ ^ oli.UvSkl.C f MāKi tazi": cUB spēs ?peKa. kas personīgas probKmas, kas kavē Kational Lutheran Council D P l ^ " Izvietošanu", bvletotoias da)as direktrfse Korde- Ir pagājis tikai drusku vairāk ne-ļSit Koksa (Ck>rdella Cox) paskald-P^ pusotra gada, kopš luterāņu or-lo: ,Raugoties uz skaitļiem, mēs ganizādja saņēma pirmo galvoju- . «sam tuvāk programmas noslēgu-|i>^u. Aijovas pilsētb^ Rokfordas ^ mm, nekā vēl nesen varēja likties. P'i'^aimnieks Hilrichs Herens piesolīja laukstrādnieka vietu ar 100 CĒRT dolāru algas mēnesi un bezmaksas Slriben priia tanfeUihiro Ittavmani luif es Ui 6 telpu ds^vokli DP ģimenei, kas sastāvētu no 2 pieaugušiem un 4 bērniem. Organizācija piešķīra šo bezvārda galvojumu 48. g. v. igaunim Richardam Seinam ar sievu un pieciem bērniem. Kop§ tā laika ar latvteSu pārMvia pie mo galve- ^^^^u ASV ieceļojuši 17.000 oli ndinet Zenēi^fi A. Skrēbers le-P^» l^koi^ uz izce)oSanu gata-ftttedzte lEOģenerildIrektora viei-|vol&s ^ 180<K). Mum MaimmKtiienam rakstu, >iLai izvietotu ASV ajOlkuSos lu-kiļft Ifldineli^vējoiiei Izmeklēs ^^ni pagaidām vēl galviņa Fite|B Bliiuimau ^Av, mums bOs Jācenšas itttiAugsburgā. Iesnlewmampievle-P*f«8*jal^^^^ kas ^ J un grib nm Latvijas 7. janila numura raksta [««ļemties speciālas rapes palīdzēt Mkojums. . pejienes dzīvē iekļautifs vecākiem Latviešu pārstāvis ^A. Skrēbers ic- fcmiSk'Su^^^^^ n sniegumā norāda, ka Blaumaņa nā-v^ lilakufl anstafeii kft tie attahtill^®"* truKumlem," Saka Koksa... ^_ , i S v l K k ^ 1^ botu tādu draudžu sa-gaidlJuSl^ābiņa. Viņu lūpās nomirst lūgšana Taisni- SuSrfSfS^t^^ organizētā veidā uz- bas nesējam un izdziest lāsta vārds pret sātana kalpu. I ^ t ^ i f f i l ^ l f i ^ f t ^ ^ Vienu.vai. vairā- Tūkstoši ļ^unu acu vēro ikkatru viņu soU| pēdu, pat ^^S^f^tS? n ^ 5£!^'Kr^^ ^ "^'^^ liekai Krāšņa vasara liepziedu matiem, ziedu pārslu piebirušu klēpi tecējapa Isdka straumi Saule kāpa pret Jāņu kalnu, ieskanējāsJaulIksmaislIgo;LatviJasbirzis un vēŗl atbalsoja ganu un pļāvēju balsis. Tolaik — pirms desmit gadiem. • # Tad pēkšņi sarkanas miglas blāķi sāka Velties no austrumiem, ķēžu žvadtoņa apslāpēja dziesmas, aizvēršas saiiles gaišais vaigs, aptumsa debesis. Zeme noslīka sarkai^jā miglā. Desmit gadu ļaunā nezvēra ķetnas plosa latviešu zemit Drupās ir satriekta mūsu brīvības celtne, par ko gadu simtiem teiksmoja tauta, līdz to gaismā cēla pašaizliedzīgu varoņu rokas. Desmit gadu, kopš aizcbrtušās durvis uz brīvo pasauli, kur runā cēlus vārdus par taisnību un tiesībām. Desmļt gadu latviešu tauta līkst Jūgā, asiņainas pēdas vien vēl sliedi rāda uz nāves ieleju, kurp aizdzen mocekļu tūkstošus. Viņu kapus nolīdzina skarbie ziemeļu vēji, zīmes izdedzina saule. Bojā gājušos mēs minām un atzīmējam skaitļos, bet aiz katra vieninieka slēpjas c&vēks un viņa liktenis. „Vai Jūsu acis Jau sausas, ko Jūsu gaudas tik gausas?" Mūsu gaudas sen Jau ir pārvērtušās kliedzienos, bet pasaule sista ar kurlumu. ^ Mēs esam klaudzinājusi pie pasaules sirds, tā nav atsaukusies. Mēs esam dūrēm dauzījuši pie pasātOes saprāta durvīm, tās ir palikušas aizvērtas. Tie, Icas goda krēslos Jūtas droši un necto-ŗami; siukstā prātā ar gudru aplēsi pasauli valda. Viņi pērk ūn pārdod, un monētu žvadzoņa viņu rokās pārskan verdzības ķēžu žvadzoņu Baltijas Jūras Ierastā, kur izmisīgi cīnās latviešu ļaudis, vēl arvien ticēdami Dieva taisnībai un tiesātājai Dieva rīkstei, kas celsies un satrieks negantību. Gaidot ir nosirmojuši vēl dzīvi palikušie, bet viņu ads nemitīgi raugās uz brīvo pasauli, no kurienes atpestīšanai Jānāk. Bet vergu važu vilcēji sabrūk, nesa-ikādjas. Uzturoties: S. g. februāri Omietl Izmisuma saucieni reti vairs sasniedz brīvo rācijā, A. Skrēbers pārliednājies, k a ] r » ^ n ^«tojamots luterār taisnības ilkstes neķen ari tos, kas savas l Blaumaņa izskriņēSanā svarīga r i^n mwAiJ«m I ausis ūii sirdis ir aifeslēguSi nelaimīgo un nevarīgo pa-pozlme bijuslkMai neatbildīgai insl-ļi^^^ huādjai Ņujorkas nedēļas laikrakstaHJi^^^ ^PaSl ber Aufbau 1949. g. 7. Janvāra nu- ,A P**^ nepacelsies ari pret mani un tevi, murā, kur Blaumaņa vārds minētslf*?^ citāda veida, pieder grūtāki tas esi laimīgs, saņemat drupatas no sveSas zemes ba-kādā «kara noziedznieku" sarakstā,! A J ^ ™ pagriezis muguru mazajai bez kāda norādījuma par viņa ,^o.P;;.^,%tL"s^ ^^''Ik^J^^'^i^lH 1^»» ^^^^ ^ «^'^^ mpr^ de-zlegumu". Par spīti latviešu pārstāv- ^ ^ftlgl nostrādāja besim, kar tavas skaistās dienas ir gājušas baltām kāja Zenēvā mutvārdu m ratoWeida • jekām, pamatojo- jām? Svešuma krāšņuma apmāts, tu dažkārt dzenies pēc intervencijai, divas Blaunuiņa pārsū- E^^ kļuva bagātības, jo tii šķiet tava laime, dzibas nofaiditas, b# viņa trešais.^^Jf^^^^^^ mže-' 8.g.21.ai^Hlateirtiegumstagadzau.^2^^^^^ 2mt„5'' ^fSf.i^^'^^x^ " dēUsnorfmi ļraitnes pmene — sieviete i^r čet-aens nozīmi. ^ . pem maziem bērniem, ko orgāni- Iesnieguma beigās^ A . ^ ^ ^ izdevās novietot NeKā norāda, ka nedzirdētasgadījums latviešos radījis dibinātu sašutumu, un lūdz IRO ģenerāldirekļttmi ziņot par Izmeklēšanas rezultiii kādā mācītāja mājā, sagādāt darbu un iespēju sākt Jaunu, laimīgāku dzīvi. (Turpinājums 4. Ipp.) biuņosanis nenozJmē iilBi $ab lolKŽa rAVIENOTCillALSTUARUETU MINISTRA RUNA DEtiji METODISTU UNIVERSITĀTE Valingiona (E). — Savienoto valitu politiķi un augstas militāras p^^nas pē#Jā nedēlā atkal veltījušas vairākas runas amerikāņu irpo- Biilias fatirafijumam un Padomju savienības ekspan^aL Liekas, ka Vašingtona vairs negrib vilcināties nevienu dienu, nenorādot ni tām brles-ļB^ m, kas draud kā ASV, tā pārējām b r l i^ nād^hn. Sis briesmas pasakainas pāris vārdos — Padomju savienība un komunisms. Atkārtoti pagājušo otrdien tās aprādUa ar! ārlietu mlnls^ EMons Dellas metodistu universitātē teiktajā ranā. ļ Tās sākumā ASV ārlietu ministrs pasvftroja, kā Savienotās valstis vēlas tikai mieru, bet „ne par katru cenu". īstam mieram ceļā stāv četras «vārīgas problēmas — pēdējā pasau- , tes kara sekas, saimnieciski neattls-tito zemju iedzīvotāju sliktais dzīves Standarts, zināmas nacionālās tendences Āzijā un Āfrikā un padomju Imperiālisms. Padomju savienība apdraud pasaules mieru divējādi: pirmkārt, tā bruņojās tik intensīvi, ka šī intensitāte nekādā gadījumā nav izskaidrojama tikai ar vēlēšanos afasargāt savas robežas, otrkārt, brīvajās nācijās joproito vēl pieaug komunistu prppaganda. Sis propagandas uzdevums ir vājināt brīvo tautu pretošanās spējas. Ečesons tomēr pasvītroja,, ka šai apstāklī vēl neslēpjas nepārvaramas kara briesmas im tāpēc noraidāms uzskats, kas prasa preventīvu karu pret Padomju savienību. Pasaules mieru, pēc Ečesoha domām, var nodroSinšt ar! citādi. Un te viņš norādīja uz pašreizējo MV ārpoUtikuļ kas izpaužas brīvo nāciju stiprināšanā, Maršala plāna palīdzībā un Atlantika paktā. Eēesona runa lieku reizi pierāda, ka ameifikāņu tauta par pareizo; problēmas atrisinājumu neuzskata bruņotu sadursmi. Bet tai pašā laikā Baltais nams prasa palielināt kredī-ļ tus militārajam budžetam un ASVj ģenerāļi apmeklē amerikāņu garnizonus, kas izkaisīti pa visu zemes lodi, lai pārliecinātos par to gatavību pret jebkādu pārsteigumu. Vašingtonas informētās aprindas ļ norāda vēl uz kādu interesantu apstākli, kas labi raksturo pašreizējo situāciju. Londonas konferencē Eēe-! sons esot vienojies ar Sūmanu, ka Vācijai varētu atļaut ari kara materiālu produkciju, tikko spēkā stāsies t. s. Sūmana plāns. Bez tem Francija būtu ar mieru atļaut Rie-: tumvādjai armiju, kas kais tikpat .stipra ķā, tautas pplidja. Pret šiem plāniem tomēr esot Uel-britānija, kas d o m ā , t ā būtii vel-i tlgaprpvokādja pret Padomju sa-lU.. Edvarts Virza BAIGĀ VASARA Laiki imaar vaira Beta ve€l8 dMH, Bfto poķea ttattjii, Mia OEiadui f i ^ Ui ttlten deailBBi kon^i netUai Jūgta, Un Jasmīns mratns malff neuniedēt. Par tM mle dium ttumu kliedēi, Prieks Ji9B nakti Beataiki pat lūgts, Vn rokā favItlB iMa tikko plūkta, Būs klajuma baigi, ats katra krūma b k ^ Vēji miglu aariEani pir laukiem dsls, Bes laflm kiOden aag|l Bokrllli, Par naftu bOa» kaa Ir «a tas, tt nava. Pati lenM dslļua» tausta paliks klusi, lo pirviftiiil ftdaiii avotus Par virōielim bii aizleiana tava. ntenes avotu skaidrais ūdens, stiprā rudzu maizi un saules stjm bērza zaļajā galotnē ir tavi dārgumi Neatlaidies no tiem. Jebšu tu būsi pazudis sev un tautai un tava^eme velti gaidīs rīta Jundu. ^ > Krfiftņa Iet vasara pār palmlniem un ielejām. Latvijā neviena roka nepasniedzas pēc zieda, lai to vainagā vītu, negavilē vairs ganiņi, nednino meitene, nebirst >alrs ziedi ,no arāja kājām. Jo tās min svešniecibas ceļu. Miiau upuru trauki ir sasisti, sūri dūmi kāpj no ziedokļiem, rūgtāk tie kož ads šodien, dziļāk cērtas sāpes par zaudēto. Brīvības atslēga atkal nogrimusi dzelRiB. Uiļ^lēsi, stiegro spēku savās rokās, velc savu zobmi no maksts, cērt! Lai ceļas pils no dzelmes, lai staro gaisma vispārim zemei, lai atilalc atkal Latvijas bbnda uņ vēri latvisko Ugo. Ikviena īstena latvieša dvēsele pieder viņa tautai, ikviena doma cīņai par tēvu nmtt ikviens solis lai laužas atpakaļ uz turiĀd, kur mūsii tēvi deta un del. Skaļākas šodien skan mūsu balsis, spēcīgāks zvēresta, ko dodam Latvijas karogam. „Uē8 gribam savu lat^u mēU, t » te tnEi g(bdm." Ar lādu pārliecību Latviešu Nadcmālfi Pad<»ne un Latviešu centrālā Komiteja ioien Latvijas 10 gadu okupācijas dienā grļežas pie ikkatra tautieša ar sirsnīgu pamudinājumu nepagurt ticēšanā, un nešaubibā uzņemties c^u par mūsu mqo, mūsu svēto latviešu tml Dievs, svēti L a t v i j u. LATVIEŠU NACIONĀLĀ PAl un LATVIEŠU CENTRĀLA KOMITEJA S5.000 baltieša de-monstreiieUiiitanļa pat padomļa vaidadilim Londona (D). — BBC ziņo, ka 14. Jūnijā Lielbritānijā notika plašas demonstrācijas, kuŗāi piedalījās ap 39.000 agrāko Baltijas valstu pilsoņu. Demonstrācijas bija vērstas pret Padomju savienību, kas 1940. gadā aneķtēja Latviju, Lietuvu un Igauniju. Daudzās britu pilsētās tai pašā dienā notika ari dievkalpojumi un piemiņas akti, veltīti tiem Baltijas pilsoņiem, ko krievi deportēja 1941. gada 14. Jūnijā. JL ZĀLES BRiViBAS PIEMDiEKUS ĶEZU BĀVSlI LCK UN LNP INFORMĀCIIAS NOZARES UN AREJAS INFORAIACUAS FOBIDA Jauni adrese: a4a) 8chwiblscli OmŪDd, DP Camp ArtiDerle- Kaieme. LATVUA8 APGĀDA UN REDAKCUAS JAUNĀ ADRESE: (14a) 8chwiblscb Gmfind, DP Camp Artillerle^Kaseme, ui kurieni lūdzam adresēt visu koreapondend un naudas jfii" vedumus. t;
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, June 17, 1950 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1950-06-17 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari500617 |
Description
Title | 1950-06-17-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
K g. 14. jūnijā
septembri sa*
AngUjā, — pa.
"""^s ministrija,
pārrunās
aktuāUtātes
^ātnisko
iti nd Rie-
0SV m britu
fl^mUa iz,
Saslimufii
IvdŌju, pie kam
t0|diiiarial|
J;liMp^ p€d«.
piopjles, ,bet
pa^lo^l nopietnu.
It 18 g. V.
Iķi!** kas pēc tri»
veicis jau
Udojuitou. Uz
Ki Iksam to-
_ sauc
piieminekli
pslO). Sajā
"^orv^jas
jķu nēat-
M viņa
ttottgresir
^ tomēr nav
itfikie ielūgtie
tokfinais dēto
Izziņojis, ka
I Iranļu atom-teli
kas nevarot
veselības
padomju oku-
>rs Kara-las
vi-karelvim
par kāda
i. Lin^elu
policista
*n irfica lekft-
) angļu
iiprtektid kāda
laSIna. Dro-dēļ
sākuSi
lolnsetēji, sa-
.No U
izi'
i .
m: •
augiiita
pa-
£ jatt-ncisenās
reālie
as.
irikas
vicu
^ SpraeV^^^^^^
frakc*»!
Ii61&tttite8^^^
l^ta parakstīto
gurnu ar Pol«u.
"Jfedģtt protesta
ovācijas eugsta^
LATVUA
Latvian Newspaper
IhibUshed under EUCOM CivU
Affairs Dlvision Authorisatlon
Number UNDP 190. Publisher
«nd Editor: Valdemārs Lam-bergs,
Schwdbi8ch GmUnā, DP
Camp ArtiUerle-Kaseme. Prin-ter:
Remsdruckerei Sigg, Hārtel
k Co, Schwābisch GmOnd, Pa-radiesstr.
12. Publlshed twlce
weekly. Circulation 11.000.
Nr. 15 088)
Seiidleii, 1950. g. 11. jūniji
Unik treSdlenSs un sestdienfta.
ttdevijs: UtvieSa Centrili Ko-mlt^
Q«lv«naiB ledakton: V.
Lafl&ergi; nl?enā redaktora
vletaleki ILGodltU. Bedaktorl:
A. BcOitd&s, J. Jafcabsoīis, a
ĶlseUs, £. Ralfteia, L. Svurct.
Austrttljas x«dakcUas vad. A.
Smita (Lawley Honse, Canbeiu
ra,A.aTn Australla). Redak-cUat
idreie: a4a) 8chwimaai
OmOnd, DP Camp ArtUleile-
Kaaene.
Visi trīs Berto^
iiandantipag. nede]ā
rakstu pilsētas pa-item
pulkvedim Je-m
viņa s e ^
lanus brīvo velēšami
visā Berlīnē. Piesū-
" te deklarēti rie-
Berlīnes apvieno-pubUcētl
Jau ag-amerikāņu
«da, ka padomJJJ
faktiski nolaupmi
ifi tās brīvības, ka-a
^ r o s bauda jau
ļiem; Rietumnle-padomju
prasību
i p k u atsaukšanas no
ka okupācijas
lene nekādā veidā nav
^ 1 Berlīnes vēlēšanas
, n ^ ari vēlēšanas
1948. g. decembri.
Turpmākie plāni luterapu
DP izvietošanai ASV
NLG IZVIETOŠANAS DAĻAS DIREKTRISES
6' PADOMI IZCEĻOTAJIEM
^WI*JP? pieņemšana ga-|Munjs valaea ne vulrtlr ni>r t.n«^
Tjļtttoi^eku nams Jau be? de- sus luterāņu DP Vad« unAurtri-
Kpar lk?y 8,.y k?oxm^i- *Jrfi.^ ka ^s ba?u" SgaJlvSojuimri. ANōl vitrSas ^.I^T^AJV^ ielaišanu puses mēs apzināmies, ka taisni
nitoJa^gada jūlijam. Sagaida, rūpes par Slem Daliku5ali«n cm^is
k, ari leaite pieņems llkumprojek^ ipSU pffl4 KSffviri i?
^ ^ oli.UvSkl.C f MāKi tazi":
cUB spēs ?peKa. kas personīgas probKmas, kas kavē
Kational Lutheran Council D P l ^ " Izvietošanu",
bvletotoias da)as direktrfse Korde- Ir pagājis tikai drusku vairāk ne-ļSit
Koksa (Ck>rdella Cox) paskald-P^ pusotra gada, kopš luterāņu or-lo:
,Raugoties uz skaitļiem, mēs ganizādja saņēma pirmo galvoju-
. «sam tuvāk programmas noslēgu-|i>^u. Aijovas pilsētb^ Rokfordas
^ mm, nekā vēl nesen varēja likties. P'i'^aimnieks Hilrichs Herens piesolīja
laukstrādnieka vietu ar 100
CĒRT
dolāru algas mēnesi un bezmaksas
Slriben
priia tanfeUihiro
Ittavmani luif es Ui
6 telpu ds^vokli DP ģimenei, kas
sastāvētu no 2 pieaugušiem un 4
bērniem. Organizācija piešķīra šo
bezvārda galvojumu 48. g. v. igaunim
Richardam Seinam ar sievu un
pieciem bērniem. Kop§ tā laika ar
latvteSu pārMvia pie mo galve- ^^^^u ASV ieceļojuši 17.000
oli ndinet Zenēi^fi A. Skrēbers le-P^» l^koi^ uz izce)oSanu gata-ftttedzte
lEOģenerildIrektora viei-|vol&s ^ 180 |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-06-17-01