1949-10-19-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Btdlen, 1949. 8. 15. s drožiba uls 8 V "zbruceja rsanai ^ vietā tikai Pēc Barāu» ^paklausot Aiv^^"»*^ , ^ Sl8 augstākai?Jtāb^ %• ašingtonS un pakļaut. n» veidotajai'alSUl^»- . Aizsardzības Badnm ^ sevišķi tāe p o u f c m vadās f paKafii^ a padomes norSrti, ^*l«»tt ajā komisijā tikW^,"^«n^ de un L u k s e S g a i ' ' ^ ' ^ ētas. Sl organlzā^?». T "«i» visai kompSSrbJ» «2«|na. t. ka Atlantika PSS -»'8. kam pasaulerSu/i; p a tas bus praktisiri L ^ tuvāldem uzdevumiem Eir,^ «ffdzības organizēšanā Mbnde spriež: •..MimārsfS stratēģiskās, trljotai S d ^ l aplCkoJaS X •aiībā ar ASV kongresi likumu par Eiropas LZ' veicināšanu. No atvēlēts SS' .ietot tikai 100 mili nsrai 1 ^nepieciešama "^^^^^^^^ a IpaSa atļauja, kuru piej! ni un aprēķini, oties ar to, ka eventuālajam kam mazākais tuvākajos Z fls neapstrīdams pārākuma pakta mill. tpratēji vispirms nodomSM par IpaSu vienību dibinS^a- «eka pirmo uzbrukumu ai^ 1;, Šādas triecienu vienibag yi9ās pakta valstīs saskani paredzētajiem speciāliem em, saskaņā ar tās ģeogra-āvokll un pašreizējo apbru- ^ Tā, piemēram, Francijai afl deviņas motorizēta^ divi* vietošanai Ziemelafrlkfi un franču joslā. Angļiem būs vīzijas, trīs Vācijā, bet dl-bpitānijā. Pēdējām jābūt t§. rības stāvoklī, ka kuru katru p dbties uz kontinentu, Ari ļtieļģl un holandieši kopā uz- I dlvftijas. kopā ar amerl-ļAtlantika pakta valstīm RIe. šādā kārtā jau tuvfikfi 8 22 kustīgas un labi apbru- [vīzijas. ( triecienvienību dibināša- I vistuvākā nākotriē projek-ļcltl' aizsardzības darbi, Pa- ^ frontes aizmugurē izbūves ,ro6u tīklu un zenītartilerijas Paredzēta arī īpašu alzsar- |0u dibināšana, kupi dallb-pmācīs cīņai ar pretinieka pantiem un satiksmes sabo- Franču raksta autors uz-dsos Šinīs plānos tomēr ne- I minēta atombumba, kaut tSs pielietošanu karā Eiropas aprindās daudz disku- [pēdējās nedēļās. Bet neesot noslēpums, ka amerikāņi .Jējuši tiesību pacelt šo jau-ķrīdf kad apstākļi ledomS-p to prasītu. ļrSals Montgomerijs, Bene- [alstu aizsardzības štāba •cs sakarā ar šīm aktuāla-imām par Eiropas militāro lirl atradis par vajadzīgu ļt, ka vairāki svarīgi kope-Īdzības priekšdarbi Jau sek-bigti. Standartizēti dažādu k un saskaņoti militāras reglamenti. «Mes tomēr . vienmēr raudzīties tikai antijas okeānam." teica iMums jārīkojas vispirms [d mums palīdzes arī mūsu fciropas aizsardzības visva-ļt nozīmējami vislabākie ļ atbrīvojot viņus no yi-bnālām saistībām, lai viņi tētu koncentrēties Eiropas is uzdevumam. plakātu Ober- •auas ciešanu spēlēm is dienās no Frankfurtes fnes uz visām pasau^« ttīs 32.000 Oberamergauas [ēļu plakātus. Jau tagM nentos loti dzīva interese Snu, kas pēc 1^ g'-dj fa sāksies ĪSS"' ^ - J r - aizjūras vien Oberam ^ smes birojāikmeneaie; ķrā 60a vietu un paJ""^_ fjumi. Itāda ital'eJu-;»^^'^ i satiksmes sabiedu ? spēļu laikā iekārtot'P^ Ļ dienestu^starp B J lergauu, tā dodot le P^^ ' aizbraukt, nosk^, is uzvedumu un atgri*» LAT?IA l^lvlao New8paper flHhilrfied an<3'» BUCOM CivU %Lw^otvtelOD Authortsatlon 0NDP 1^8. Publisher ^ gditon Valdemārs Lam- BOlingeii/N,, Brelte Str. ļ?* Vtiniet: tmgeheuer & tla Ludwlf8burg, Kdmer- PubUfihcd twlce weekly. ^ ' Circulatlon l im JJmOAN KEW5PAPE8: Nr. 101 (325) Trešd^ 1949. g. 19. oktobri. IsoAk treSdl&i&a un sestmenāa. Izdevtls: UtvleSu Centrālā Ko^ mtteja. Galvenais redakton: V Lambergs; galvena redaktora vietnieks: M. CuUtls. Redaktori: A. BoUtelns, Fr. Igals. J. Jēkabsona. B. ĶlaeUa. a Mindenberga. £. Raisters. L. Svarcs. Redakcijas adrese: EssUngen/N., Brelte Str. 6 —ō, telefons 17SSS. pavērs mums ce u uz AMERIKĀŅU JOSLA SVEIC SOTNI_K. ZARIŅU IRO direktors ^sarunā ar sūtni ieteic latviešiem izŠķitties par emigrāciju Braticlena turpliiājaroā amerikāņu Joslā, sūtnis E . Zariņš ar kundzi, ļjnP, LCP im L C K pārstāvja pavadībā apmeklēja darba rotas Hanavā, jitittelfis Vircburgā» Karlsriiē un EsUngenā un laitviešu vienīgo darba foltt Cufenhaiizenā pie Stutgartes. Oficiāla vizitē siiinis K. Zariņš ieradās ^amerikāņu augstā komisāra l^'rankfurtē Meklcija un IRO galvenajā M t i Bad Kisingenā. Ziedu klēpjiem un dziesmām sagaidīts un aizva-apsveikumos un runās cildināts, Latvijas valsts augstākais repre-sļotants visur varēja Just to uzticību un palāvlbvi, ar kādu trimdinieku tflme Vādjā stāv aiz sūtņa. Noskaņu, kādā aizritēja pirmās apmeklē-jdD^ dienas, vislabāk raksturo ilggadīgā Latvlias preses biedrības IfldAiieka J . Druvas Vircburgā teiktie vārdi: JTlis mums atvedāt L a t - Jfisu ierašanās stiprinās trimdinieku paguruliās sirdis.'* Mūsu valsts pirmais pilsonis ne nņrkll nav šaubījies, ka reiz pie-stks brīvības un atgriešanās diena. So nesalaužamo ticību gaišākai nākotnei pauda visas sūtņa K. Zariņa runas. Vairāliikārt sūtnis tautiešiem 'apliecināja, ka Jau pavasarī pēc viesošanās angļu joslā viņš London? at- Sezies jauna cīņas spara iedvesmots. Un arī t^agad amerikāņu joslā ctals brauciens, tikšanās ar seno dienu līdzgaitniekiem, draugiem un tftttleSiem, dos viņam spēku un izturību palikt brīvības cīnītāju plr-jnajSs rindās. Sūtnis nemitīgi aicināja trimdinieku salmi vienotībā un sīksta latviešu izturībā pārvarēt grūtības, saglabāt nacionālo kultūru, V^lCļdu un latviskos tikumus, jo tikai tad mēs kā tauta nepazudlslm. Otrā apmeklējuma dienā sūtnis t JJariņS ar L C K priekšsēdi H. SUi^u un vlcepriekSsēdi V. L a m - ieradās oficiālā vizītē ameri- Hnfa IBO galvenajā štābā M^1[Q8ii^&. VairiU^ nqkā divi !|t#dal fliūSti p i r s t i v j i sarunā ar ;iR0 direktoru Ralenu un aprūpes d l ^ Vadītāju Braudiju ' apsprieda JautājumuSf kas saistās ar «Blgd^Ju, palikSanu Vācijā, gādību. 1^tliinajiem, darba neSpējīgieni un 'Wijlem audim. Sūtnis IRO direk-ktm nodeva visu latviešu bēgļu liatiicibu par to palīdzības darbu, ko visus šos gadus IRO veikusi latvle-b tobfi. Direktors Ralens izteica j^ri^u, ka sūtnis tagad varēs apauklēt latviešu nometnes un pats topfdties ar Jatvlešu dzīvi Vācijā •ttt nodomiem tālākās nākotnes v e l - •dohnā. IRO direktors lūdza sūtni iļpnļieklējumos nometnēs vēlreiz at-fffidināt tautiešiem, k a IRO palīdzība tttvbjas beigām, un ja arī izveido- Siei kāda organizācija, kas turpinās rOpēties par bēgļiem, tad tomēr jau 'tōg»d ir galīgi izlemts, ka nomenu nebūs. Tādēļ katram DP ir llbiķiŗas, jo IRO nav organizncija ilgstošai aprūpei, bet j?an DP izvie-toS^ ai, kādēļ tagad arī notiek ro-aigļ skubināšana izceļot. No Bad Klslngenas sūtnis Za-fiņļf devās atpakaļ uz Hanavu, lai ar! otro vakaru amerikāņu joslā pavadītu darba vīru saimē. Uzrunā •rtthis K. Zariņš uzsvēra, ka valdl-i M8 mainās un režīmi sabrūk, bet tautas nepazūd, ja tikai tās nezaudē tevu nacionālo pašapziņu. „No jūsu i«Jim un brašajiem stāviem dveš W8cs un Izturība," teica sūtnis, „un t$s ir īpašības, kas mums visvairāk vajadzīgas." Sarīkojuma zālē bija arī daudzi Igauņu darba viri, un tos sūtnis uzrunāja igauņu valodā, beigās uzsaucot mūsu kaimiņtautai Elagu Ee?ti! Ar sevišķu gandarījumu sūtnis K. Zariņš dzirdēja novietojuma amerikāņu komandanta Itn. P. H. Nolana uzslavu, „Es Jūs apsveicu kā amerikāņu armijau pārstāvis," teica P. H . Nolans, „un varu, ekselence, apliecināt, ka Jusu vīri sevi pierādījuši par cieņlgiecirv^itļ^t ksatru uzdevumu un nest atbildību katrā gadījumā. Ar savu darbu un stāju latviešu darba vīri :lr darījuši godu visai jūsu tautai." Rotas komandieris ķapt. K . Biete, pateicoties sūtnim pai apmeklēju-m\ i, teica: „Slrdls mums visiem ir tīras, un tās karsti pukst dzimtenei." Pie darba viru bagātīgi klātajiem azaidu galdiem sūtnis pārrunās ar amerikāņu virsniekiem un rotas latviešu vadītājiem pavadīja vairākas stundas un tad devās atpakaļ uz Frankfurti, kur pārnakšņoja rmeri-kāņu militārfis valdības viesnīcā. Ciemos pie tautiešiem Virc-burgā, Karlsrūē un latviešu sardžu vīriem Trešajā apmeklējuma dienā kā pirmajā latviešu nometnē amerikāņu joslā sūtnis K. Zariņš ar ktmdzi un pavadoņiem ieradās Vircburgā. Virc-burgas nometnes tapšana un izveidošana vislabāk raksturo latviešu rosmi, uzņēmību un centību trimdā. Jauno DP likumu šogad neapspriedis Vašingtona (BBC). - ASV senāts sestdien ar 36 pret 30 balsīm nolēma tautas pārstāvju nama jau pieņemtu l i kumprojektu par Amerikā ielaižamo DP skaita paaugstināšanu nodot jaunai pārbaudei īpašā komisijā. Tas nozīmē, ka likumprojekta apspriešana šogad vairs nenotiks. Ja komisija likumprojekta tālāko apspriešanu atradīs par vēlamu, to uzņems janvāra sesijas darba kārtībā. K. Zariņš ar kundzi Vircburgas nomietne» apciemojama laikā mazo apsvddja vida Sūtņa Zariņa kundze noliek ziedus uz mirušo tautiešu piemiņas plāksnes Eslingeiias kapsētā, kur svētdien, piedaloties sūtnim ar kundzi, arclīibīskaps prof. Dr. T. Grinbergs iesvētīja min:išo latviešu urna kap- No 3500 latviešiem, kas pirms 4 gadiem sāka Iekārtoties Vircburg^s drupās, tagad ir palikusi vairs nepilna puse. Nometnes laukumā zem plīvojoša Latvijas karoga sūtni uzrunāja nomietnes komitejas priekšsēdis J . Bormanis, īsos vārdos raksturojot mūsu tieksmi arī trimdā rosināt gara dzīvi, kas pierādījies dziesmās, teātru uzvedumos, gleznu skatēs, skolās utt. Pirmos sūtnis K. Zariņš apsveica Lavijas nākošos cēlājus — Vtrcburgas vismazākos iemītniekus. Pēc īsas uzrunas sasveicinājies ar vairākiem jaunības dienu draugiem un pirmo brīvības cīņu līdzgaitniekiem J . Goldmani, L. A l - beringu, J. Zankēviču un citiem, sūtnis devās uz sarīkojumu zāli. Ceļā viņš vēl uzkavējās p i^ kara i n - vi^fida ?aļi;^a/^kas jau vairākus gaflus pavadījis amiiutēto i^a^t^s^' bet tomēr nav dzīves sparā un ticībā Latvijai salauzts. Svinīgo žHaņāksmi atklāja nonjet-nes koniaiidants H . Klarķš, uzrunā uzsverot, ka visus šos gadus latvieši uz s^tni K. Zariņu raudzījušies kā uz niūsu valsts un brīvSs nākotnes simbolu. Sārtas rozes sūtņa kundzei un sūtnim, ilgstoši aplausi, apsveikumi, un tad tautieši Vircburgā dzird sūtņa spara un ticības apdvestos vārdus. Raksturojis starptautisko stāvokli, mūsu izredzes, īsumā pateicis savus uzskatus par emigrāciju, sūtnis K . Zariņš piemin, ka dažkārt viņš Londonā saņemot pesimistiskas vēstules, kufās tautieši rakstot, ka nav vērts dzīvot. „Nē, ir vērts, mums i r izredzes uz patstāvību un brīvibu," šīm pagurušajām sirdīm atbild sūtnis K. Zariņš. Jz agrāk mūsu vājā balss skanēja vientuli, tad tagad pēc taisnības jau brēc pus pasaules. Jūs, protams, man tūlīt prasīsit, kad pienāks brīvības stunda. Es varu vienīgi atbildēt, kā kādreiz dziesminieks kādā dzejā — jel nevaicā, bet tici." Par atmiņu no apmeklējuma Vtrcburgas tautieši K. Zariņam pasniedza nometnes iemītnieka Stepana Ķērca asējurnu Latvju ozols. Stundas rit ātri, tautieši citās nometnēs gaida, un l a i cik labprāt sūtnis vēl ilgāk pakavētos viesmīlīgo vircburģiešu saimē, jādodas atkal ceļā. No Mosbachas līdz Heideiber-gai un tad tālāk līdz Karlsrūei vakarkrēslā automašīnām lācTnās ar īstu Londonas miglu, un Karisrūē mazie sagaidītāji goda sardzē jau ir krietni nosaluši, kad beidzot ierodas ilgi gaidītais! viesis. Pie nometnes vārtiem sūtni apsveic L C K pjrstavis Virtembergajj-Bādenes apgabalā V. Skaistlauks un nometnes komitejas priekšnieks Līdums. Svinīgo sanko-jumu karlrūieši ievada, lod^iedot Dievs Kungs ir mūsu 4ipra pils. Seko apsveikumi, sūtņa runa un .svinīgā akta nobeigumā atskan Dievs, svētī Latviju. Grozinvakarā .«ū*nis gū^t ieskatu Karlsrūes nometnes mākslas dzivē, noklausoties kora dziesmas un solo priekšnesumus. Atkal apsveikumi. Metropolīta A u gustīna vārdā sūtni sirsnīgi sveic Eareizticigo baznīcas administrators . . Ladinskis, Nemanot atkal pienākusi pusnakts stunda un sūtnis, kaut ari labprāt vēl pakavētos pārrunās, spiests tomēr doties pie miera, jo otrā dienā ceļš ''ed •alāk pie sardžu vīriem Cufenhauzenā im tautiešiem mūsu lielākajā nometnē Esiingenā, kur plašā programma aizņem sūtnim katru stundu. No nta, kaut pavadoņu mudināts, sūtnis no Karlsrūes tomēr nevar aizbraukt, neiegriezies nometnes skolā, kur mazie zēni un meitenes viņu saņem ar skanīgām tautasdziesmām, ziediem un solījuniu augt lieliem Latvijai. Sardžu viri Cufenhauzenā sūtni K. Zariņu sagddīja ar militāru godu. Kad pie rotas novietnes pieripo sūtņa nmšina, atskan fanfaras. Dežūr-vlrsnieks Itn. E. Elferts^ nodod ziņojumu, un tad rotas komandieris kapt. J. Llelkājls iepazīstina sūtni un viņa kundzi ar amerikāņu armijas pārstāvjiem plkv. Reiersonu un Itn. A. Nolanu. Novietnes pagalmā sardžu vīri nostājušies parādes ierindā. Atkal skan fanfaras, sveicienam liecas karogs, un sūtnis ar amerikāņu virsniekiem uti pavadoņiem apstaigā ierindo: Ūz sūtņa apsveikumu tē-raudain! Mdīttid: ,ļJdat sveiksi" un tikpat stiegri, spara un enerģijas pie- (Turpin. 3. Ipp.) Amerikāf]iu augstais komisārs ielūdz sūtni Kārli Zarliju otrreizējam apmeklējumam .Sūtni K. Zariņu LGKpriekšsēža H. Klarka un vicepriekS-sēža V. Lamberga pavadībā 17. oktobri Frankfurtē pieņēma amerikāņu augstais komisārs Vācijā Džons Meklojs, uzklausot sūtņa un LCK priekšsēža H. Klarka ziņojumus par visiem mūsu trimdas dīves svarīgākajiem jautājumiem. Augstais komisārs izrādīja lielu interiesi un mūsu viedokļa izpratni. Pēc plašāka lietu iztirzājuma augstais komisārs lūdza sūtni K. Zariņu un L C K priekšsēdi H. Klarku, apmeklējot nometnes, jo sīki iepazīties ar visām problēmām un* atpakaļceļā uz Londonu vēlreiz viņu apmeklēt. Starplaikā augstais komisārs Meklojs par speciāliem mūsu pārstāvju Ierosinātajiem , jautājumiem būs apspriedies ar saviem padomdevējiem. Pēc tam latviešu pārstāvji apmeklēja augstā komisāra ārlietu un DP nodaļu, kur vēl sīkāk apst)rieda mūs interesējošos jautājumus. Pirmdien sūtnis K. Zariņš Frankfurtē apmeklēja ari Amerikas savienoto valstu DP komisijas koordinatora A. Skvadrilli štābu, kur pārrunāja latviešu emigrāciju uz A S V un ar to saistītās problēmas. R U N A PAR L A T V I JU Ņujorka (D). — Apvienoto nāciju juridiskajā komisijā sestdien debatēja par cilvēka tiesībām aiz dzelzs aizkara. Darba kārtībā bija jautājums par Ungārijas, Rumānijas im Bulgārijas nodošanu starptautiskajai tiesai Hāgā. Pirms lēmuma pieņemšanas pie vārda pieteicās Polijas delegāts. Tautas demokrātiju parastajā stilā viņš cilvēku verdzināšanā un strādnieku izsūkšanā apvainoja rietumus un nmas beigās ierosināja šo jautājumu noņemt no darba kārtības. Tad cēlās Anglijas delegāte Barbara Kāstie un ļoti asā runā apvainoja Padomju savienību un satelītus cilvēku tiesību pārkāpšanā. „Mēs esam saņēmuši ziņas," teica delegāte, „ka NKVD uzsākusi masu deportācijas Kaukāzā. Krievi spaidu kārtā uz Sibīriju izsūta grieķus, armēņus, arābus un žīdus. NKVD metodes pasauli vairs nepārsteidz. Tad, kad 1940. gadā Padomju savienība anektēja 3 mazās valstis — Latviju, Lietuvu vn Igauniju — uz Sibīriju izsūtīja simtus tūkstošus cilvēku." Runas turpinājumā delegāte ar faktiem pierādīja, ka Padomju savienība iznīcinājusi Baltijas valstu intelliģenci \m zemniekus Viņa krievu rīcību Baltijas valstīs nosauca par organizētu tautu slepkavību. Latviešu lasītāju ši ziņa nevar pārsteigt, jo mēs zinām, ka deportfir cijas no Baltijas valstīm turpinās arī tagad. Mūs var iepriecināt v)e-nīgi tas apstāklis, ka arī pasaules forumā — Apvienotajās lāctjās t a gad cilvēkiem i r drosme saukt lietas viņu īstos vārdos. Vēl pirms 3 gadiem tikai retais uzdrošinājās pieminēt Baltijas valstu traģisko stāvokli. J a tagad par notikumiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā lielvalstu delegāti runā pasaules tautu forumā, tad 1as nozīmē, ka mēs arvien vēl varam cerēt uz taisnības uzvaru. IRO vēla 8 turpināt darbi bu Zenēva (NZ:. — IRO ģenerāldirektors Donalds Kingslejs iestājies par IRO darbības turpināšanu pēc 1950. gada 30. jūnija sešu vai deviņu mēnešu laikā. Apvienotajām nācijām iesniegts papildbudžets 55 miljonu dolāru apmērā. IRO darbības turpināšana atkarīga no tā, vai A p vienoto nāciju vairākums šos izdevumus akceptēs. Attēlā no kreisās Luterāņu pasaules federācijas pārstāvis W. H. Laza-fcths, kas Latvijas ārkārtējam pilnvarotajam pasniedza LVVF atzinības nozīmi, archibiskaps T. Grinbergs, sūtnis K. gariņš un Esilegenas kolonijas padoma priekšsēdis K. Kalniņš. \W 1 U
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, October 19, 1949 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1949-10-19 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari491019 |
Description
Title | 1949-10-19-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | Btdlen, 1949. 8. 15. s drožiba uls 8 V "zbruceja rsanai ^ vietā tikai Pēc Barāu» ^paklausot Aiv^^"»*^ , ^ Sl8 augstākai?Jtāb^ %• ašingtonS un pakļaut. n» veidotajai'alSUl^»- . Aizsardzības Badnm ^ sevišķi tāe p o u f c m vadās f paKafii^ a padomes norSrti, ^*l«»tt ajā komisijā tikW^,"^«n^ de un L u k s e S g a i ' ' ^ ' ^ ētas. Sl organlzā^?». T "«i» visai kompSSrbJ» «2«|na. t. ka Atlantika PSS -»'8. kam pasaulerSu/i; p a tas bus praktisiri L ^ tuvāldem uzdevumiem Eir,^ «ffdzības organizēšanā Mbnde spriež: •..MimārsfS stratēģiskās, trljotai S d ^ l aplCkoJaS X •aiībā ar ASV kongresi likumu par Eiropas LZ' veicināšanu. No atvēlēts SS' .ietot tikai 100 mili nsrai 1 ^nepieciešama "^^^^^^^^ a IpaSa atļauja, kuru piej! ni un aprēķini, oties ar to, ka eventuālajam kam mazākais tuvākajos Z fls neapstrīdams pārākuma pakta mill. tpratēji vispirms nodomSM par IpaSu vienību dibinS^a- «eka pirmo uzbrukumu ai^ 1;, Šādas triecienu vienibag yi9ās pakta valstīs saskani paredzētajiem speciāliem em, saskaņā ar tās ģeogra-āvokll un pašreizējo apbru- ^ Tā, piemēram, Francijai afl deviņas motorizēta^ divi* vietošanai Ziemelafrlkfi un franču joslā. Angļiem būs vīzijas, trīs Vācijā, bet dl-bpitānijā. Pēdējām jābūt t§. rības stāvoklī, ka kuru katru p dbties uz kontinentu, Ari ļtieļģl un holandieši kopā uz- I dlvftijas. kopā ar amerl-ļAtlantika pakta valstīm RIe. šādā kārtā jau tuvfikfi 8 22 kustīgas un labi apbru- [vīzijas. ( triecienvienību dibināša- I vistuvākā nākotriē projek-ļcltl' aizsardzības darbi, Pa- ^ frontes aizmugurē izbūves ,ro6u tīklu un zenītartilerijas Paredzēta arī īpašu alzsar- |0u dibināšana, kupi dallb-pmācīs cīņai ar pretinieka pantiem un satiksmes sabo- Franču raksta autors uz-dsos Šinīs plānos tomēr ne- I minēta atombumba, kaut tSs pielietošanu karā Eiropas aprindās daudz disku- [pēdējās nedēļās. Bet neesot noslēpums, ka amerikāņi .Jējuši tiesību pacelt šo jau-ķrīdf kad apstākļi ledomS-p to prasītu. ļrSals Montgomerijs, Bene- [alstu aizsardzības štāba •cs sakarā ar šīm aktuāla-imām par Eiropas militāro lirl atradis par vajadzīgu ļt, ka vairāki svarīgi kope-Īdzības priekšdarbi Jau sek-bigti. Standartizēti dažādu k un saskaņoti militāras reglamenti. «Mes tomēr . vienmēr raudzīties tikai antijas okeānam." teica iMums jārīkojas vispirms [d mums palīdzes arī mūsu fciropas aizsardzības visva-ļt nozīmējami vislabākie ļ atbrīvojot viņus no yi-bnālām saistībām, lai viņi tētu koncentrēties Eiropas is uzdevumam. plakātu Ober- •auas ciešanu spēlēm is dienās no Frankfurtes fnes uz visām pasau^« ttīs 32.000 Oberamergauas [ēļu plakātus. Jau tagM nentos loti dzīva interese Snu, kas pēc 1^ g'-dj fa sāksies ĪSS"' ^ - J r - aizjūras vien Oberam ^ smes birojāikmeneaie; ķrā 60a vietu un paJ""^_ fjumi. Itāda ital'eJu-;»^^'^ i satiksmes sabiedu ? spēļu laikā iekārtot'P^ Ļ dienestu^starp B J lergauu, tā dodot le P^^ ' aizbraukt, nosk^, is uzvedumu un atgri*» LAT?IA l^lvlao New8paper flHhilrfied an<3'» BUCOM CivU %Lw^otvtelOD Authortsatlon 0NDP 1^8. Publisher ^ gditon Valdemārs Lam- BOlingeii/N,, Brelte Str. ļ?* Vtiniet: tmgeheuer & tla Ludwlf8burg, Kdmer- PubUfihcd twlce weekly. ^ ' Circulatlon l im JJmOAN KEW5PAPE8: Nr. 101 (325) Trešd^ 1949. g. 19. oktobri. IsoAk treSdl&i&a un sestmenāa. Izdevtls: UtvleSu Centrālā Ko^ mtteja. Galvenais redakton: V Lambergs; galvena redaktora vietnieks: M. CuUtls. Redaktori: A. BoUtelns, Fr. Igals. J. Jēkabsona. B. ĶlaeUa. a Mindenberga. £. Raisters. L. Svarcs. Redakcijas adrese: EssUngen/N., Brelte Str. 6 —ō, telefons 17SSS. pavērs mums ce u uz AMERIKĀŅU JOSLA SVEIC SOTNI_K. ZARIŅU IRO direktors ^sarunā ar sūtni ieteic latviešiem izŠķitties par emigrāciju Braticlena turpliiājaroā amerikāņu Joslā, sūtnis E . Zariņš ar kundzi, ļjnP, LCP im L C K pārstāvja pavadībā apmeklēja darba rotas Hanavā, jitittelfis Vircburgā» Karlsriiē un EsUngenā un laitviešu vienīgo darba foltt Cufenhaiizenā pie Stutgartes. Oficiāla vizitē siiinis K. Zariņš ieradās ^amerikāņu augstā komisāra l^'rankfurtē Meklcija un IRO galvenajā M t i Bad Kisingenā. Ziedu klēpjiem un dziesmām sagaidīts un aizva-apsveikumos un runās cildināts, Latvijas valsts augstākais repre-sļotants visur varēja Just to uzticību un palāvlbvi, ar kādu trimdinieku tflme Vādjā stāv aiz sūtņa. Noskaņu, kādā aizritēja pirmās apmeklē-jdD^ dienas, vislabāk raksturo ilggadīgā Latvlias preses biedrības IfldAiieka J . Druvas Vircburgā teiktie vārdi: JTlis mums atvedāt L a t - Jfisu ierašanās stiprinās trimdinieku paguruliās sirdis.'* Mūsu valsts pirmais pilsonis ne nņrkll nav šaubījies, ka reiz pie-stks brīvības un atgriešanās diena. So nesalaužamo ticību gaišākai nākotnei pauda visas sūtņa K. Zariņa runas. Vairāliikārt sūtnis tautiešiem 'apliecināja, ka Jau pavasarī pēc viesošanās angļu joslā viņš London? at- Sezies jauna cīņas spara iedvesmots. Un arī t^agad amerikāņu joslā ctals brauciens, tikšanās ar seno dienu līdzgaitniekiem, draugiem un tftttleSiem, dos viņam spēku un izturību palikt brīvības cīnītāju plr-jnajSs rindās. Sūtnis nemitīgi aicināja trimdinieku salmi vienotībā un sīksta latviešu izturībā pārvarēt grūtības, saglabāt nacionālo kultūru, V^lCļdu un latviskos tikumus, jo tikai tad mēs kā tauta nepazudlslm. Otrā apmeklējuma dienā sūtnis t JJariņS ar L C K priekšsēdi H. SUi^u un vlcepriekSsēdi V. L a m - ieradās oficiālā vizītē ameri- Hnfa IBO galvenajā štābā M^1[Q8ii^&. VairiU^ nqkā divi !|t#dal fliūSti p i r s t i v j i sarunā ar ;iR0 direktoru Ralenu un aprūpes d l ^ Vadītāju Braudiju ' apsprieda JautājumuSf kas saistās ar «Blgd^Ju, palikSanu Vācijā, gādību. 1^tliinajiem, darba neSpējīgieni un 'Wijlem audim. Sūtnis IRO direk-ktm nodeva visu latviešu bēgļu liatiicibu par to palīdzības darbu, ko visus šos gadus IRO veikusi latvle-b tobfi. Direktors Ralens izteica j^ri^u, ka sūtnis tagad varēs apauklēt latviešu nometnes un pats topfdties ar Jatvlešu dzīvi Vācijā •ttt nodomiem tālākās nākotnes v e l - •dohnā. IRO direktors lūdza sūtni iļpnļieklējumos nometnēs vēlreiz at-fffidināt tautiešiem, k a IRO palīdzība tttvbjas beigām, un ja arī izveido- Siei kāda organizācija, kas turpinās rOpēties par bēgļiem, tad tomēr jau 'tōg»d ir galīgi izlemts, ka nomenu nebūs. Tādēļ katram DP ir llbiķiŗas, jo IRO nav organizncija ilgstošai aprūpei, bet j?an DP izvie-toS^ ai, kādēļ tagad arī notiek ro-aigļ skubināšana izceļot. No Bad Klslngenas sūtnis Za-fiņļf devās atpakaļ uz Hanavu, lai ar! otro vakaru amerikāņu joslā pavadītu darba vīru saimē. Uzrunā •rtthis K. Zariņš uzsvēra, ka valdl-i M8 mainās un režīmi sabrūk, bet tautas nepazūd, ja tikai tās nezaudē tevu nacionālo pašapziņu. „No jūsu i«Jim un brašajiem stāviem dveš W8cs un Izturība," teica sūtnis, „un t$s ir īpašības, kas mums visvairāk vajadzīgas." Sarīkojuma zālē bija arī daudzi Igauņu darba viri, un tos sūtnis uzrunāja igauņu valodā, beigās uzsaucot mūsu kaimiņtautai Elagu Ee?ti! Ar sevišķu gandarījumu sūtnis K. Zariņš dzirdēja novietojuma amerikāņu komandanta Itn. P. H. Nolana uzslavu, „Es Jūs apsveicu kā amerikāņu armijau pārstāvis," teica P. H . Nolans, „un varu, ekselence, apliecināt, ka Jusu vīri sevi pierādījuši par cieņlgiecirv^itļ^t ksatru uzdevumu un nest atbildību katrā gadījumā. Ar savu darbu un stāju latviešu darba vīri :lr darījuši godu visai jūsu tautai." Rotas komandieris ķapt. K . Biete, pateicoties sūtnim pai apmeklēju-m\ i, teica: „Slrdls mums visiem ir tīras, un tās karsti pukst dzimtenei." Pie darba viru bagātīgi klātajiem azaidu galdiem sūtnis pārrunās ar amerikāņu virsniekiem un rotas latviešu vadītājiem pavadīja vairākas stundas un tad devās atpakaļ uz Frankfurti, kur pārnakšņoja rmeri-kāņu militārfis valdības viesnīcā. Ciemos pie tautiešiem Virc-burgā, Karlsrūē un latviešu sardžu vīriem Trešajā apmeklējuma dienā kā pirmajā latviešu nometnē amerikāņu joslā sūtnis K. Zariņš ar ktmdzi un pavadoņiem ieradās Vircburgā. Virc-burgas nometnes tapšana un izveidošana vislabāk raksturo latviešu rosmi, uzņēmību un centību trimdā. Jauno DP likumu šogad neapspriedis Vašingtona (BBC). - ASV senāts sestdien ar 36 pret 30 balsīm nolēma tautas pārstāvju nama jau pieņemtu l i kumprojektu par Amerikā ielaižamo DP skaita paaugstināšanu nodot jaunai pārbaudei īpašā komisijā. Tas nozīmē, ka likumprojekta apspriešana šogad vairs nenotiks. Ja komisija likumprojekta tālāko apspriešanu atradīs par vēlamu, to uzņems janvāra sesijas darba kārtībā. K. Zariņš ar kundzi Vircburgas nomietne» apciemojama laikā mazo apsvddja vida Sūtņa Zariņa kundze noliek ziedus uz mirušo tautiešu piemiņas plāksnes Eslingeiias kapsētā, kur svētdien, piedaloties sūtnim ar kundzi, arclīibīskaps prof. Dr. T. Grinbergs iesvētīja min:išo latviešu urna kap- No 3500 latviešiem, kas pirms 4 gadiem sāka Iekārtoties Vircburg^s drupās, tagad ir palikusi vairs nepilna puse. Nometnes laukumā zem plīvojoša Latvijas karoga sūtni uzrunāja nomietnes komitejas priekšsēdis J . Bormanis, īsos vārdos raksturojot mūsu tieksmi arī trimdā rosināt gara dzīvi, kas pierādījies dziesmās, teātru uzvedumos, gleznu skatēs, skolās utt. Pirmos sūtnis K. Zariņš apsveica Lavijas nākošos cēlājus — Vtrcburgas vismazākos iemītniekus. Pēc īsas uzrunas sasveicinājies ar vairākiem jaunības dienu draugiem un pirmo brīvības cīņu līdzgaitniekiem J . Goldmani, L. A l - beringu, J. Zankēviču un citiem, sūtnis devās uz sarīkojumu zāli. Ceļā viņš vēl uzkavējās p i^ kara i n - vi^fida ?aļi;^a/^kas jau vairākus gaflus pavadījis amiiutēto i^a^t^s^' bet tomēr nav dzīves sparā un ticībā Latvijai salauzts. Svinīgo žHaņāksmi atklāja nonjet-nes koniaiidants H . Klarķš, uzrunā uzsverot, ka visus šos gadus latvieši uz s^tni K. Zariņu raudzījušies kā uz niūsu valsts un brīvSs nākotnes simbolu. Sārtas rozes sūtņa kundzei un sūtnim, ilgstoši aplausi, apsveikumi, un tad tautieši Vircburgā dzird sūtņa spara un ticības apdvestos vārdus. Raksturojis starptautisko stāvokli, mūsu izredzes, īsumā pateicis savus uzskatus par emigrāciju, sūtnis K . Zariņš piemin, ka dažkārt viņš Londonā saņemot pesimistiskas vēstules, kufās tautieši rakstot, ka nav vērts dzīvot. „Nē, ir vērts, mums i r izredzes uz patstāvību un brīvibu," šīm pagurušajām sirdīm atbild sūtnis K. Zariņš. Jz agrāk mūsu vājā balss skanēja vientuli, tad tagad pēc taisnības jau brēc pus pasaules. Jūs, protams, man tūlīt prasīsit, kad pienāks brīvības stunda. Es varu vienīgi atbildēt, kā kādreiz dziesminieks kādā dzejā — jel nevaicā, bet tici." Par atmiņu no apmeklējuma Vtrcburgas tautieši K. Zariņam pasniedza nometnes iemītnieka Stepana Ķērca asējurnu Latvju ozols. Stundas rit ātri, tautieši citās nometnēs gaida, un l a i cik labprāt sūtnis vēl ilgāk pakavētos viesmīlīgo vircburģiešu saimē, jādodas atkal ceļā. No Mosbachas līdz Heideiber-gai un tad tālāk līdz Karlsrūei vakarkrēslā automašīnām lācTnās ar īstu Londonas miglu, un Karisrūē mazie sagaidītāji goda sardzē jau ir krietni nosaluši, kad beidzot ierodas ilgi gaidītais! viesis. Pie nometnes vārtiem sūtni apsveic L C K pjrstavis Virtembergajj-Bādenes apgabalā V. Skaistlauks un nometnes komitejas priekšnieks Līdums. Svinīgo sanko-jumu karlrūieši ievada, lod^iedot Dievs Kungs ir mūsu 4ipra pils. Seko apsveikumi, sūtņa runa un .svinīgā akta nobeigumā atskan Dievs, svētī Latviju. Grozinvakarā .«ū*nis gū^t ieskatu Karlsrūes nometnes mākslas dzivē, noklausoties kora dziesmas un solo priekšnesumus. Atkal apsveikumi. Metropolīta A u gustīna vārdā sūtni sirsnīgi sveic Eareizticigo baznīcas administrators . . Ladinskis, Nemanot atkal pienākusi pusnakts stunda un sūtnis, kaut ari labprāt vēl pakavētos pārrunās, spiests tomēr doties pie miera, jo otrā dienā ceļš ''ed •alāk pie sardžu vīriem Cufenhauzenā im tautiešiem mūsu lielākajā nometnē Esiingenā, kur plašā programma aizņem sūtnim katru stundu. No nta, kaut pavadoņu mudināts, sūtnis no Karlsrūes tomēr nevar aizbraukt, neiegriezies nometnes skolā, kur mazie zēni un meitenes viņu saņem ar skanīgām tautasdziesmām, ziediem un solījuniu augt lieliem Latvijai. Sardžu viri Cufenhauzenā sūtni K. Zariņu sagddīja ar militāru godu. Kad pie rotas novietnes pieripo sūtņa nmšina, atskan fanfaras. Dežūr-vlrsnieks Itn. E. Elferts^ nodod ziņojumu, un tad rotas komandieris kapt. J. Llelkājls iepazīstina sūtni un viņa kundzi ar amerikāņu armijas pārstāvjiem plkv. Reiersonu un Itn. A. Nolanu. Novietnes pagalmā sardžu vīri nostājušies parādes ierindā. Atkal skan fanfaras, sveicienam liecas karogs, un sūtnis ar amerikāņu virsniekiem uti pavadoņiem apstaigā ierindo: Ūz sūtņa apsveikumu tē-raudain! Mdīttid: ,ļJdat sveiksi" un tikpat stiegri, spara un enerģijas pie- (Turpin. 3. Ipp.) Amerikāf]iu augstais komisārs ielūdz sūtni Kārli Zarliju otrreizējam apmeklējumam .Sūtni K. Zariņu LGKpriekšsēža H. Klarka un vicepriekS-sēža V. Lamberga pavadībā 17. oktobri Frankfurtē pieņēma amerikāņu augstais komisārs Vācijā Džons Meklojs, uzklausot sūtņa un LCK priekšsēža H. Klarka ziņojumus par visiem mūsu trimdas dīves svarīgākajiem jautājumiem. Augstais komisārs izrādīja lielu interiesi un mūsu viedokļa izpratni. Pēc plašāka lietu iztirzājuma augstais komisārs lūdza sūtni K. Zariņu un L C K priekšsēdi H. Klarku, apmeklējot nometnes, jo sīki iepazīties ar visām problēmām un* atpakaļceļā uz Londonu vēlreiz viņu apmeklēt. Starplaikā augstais komisārs Meklojs par speciāliem mūsu pārstāvju Ierosinātajiem , jautājumiem būs apspriedies ar saviem padomdevējiem. Pēc tam latviešu pārstāvji apmeklēja augstā komisāra ārlietu un DP nodaļu, kur vēl sīkāk apst)rieda mūs interesējošos jautājumus. Pirmdien sūtnis K. Zariņš Frankfurtē apmeklēja ari Amerikas savienoto valstu DP komisijas koordinatora A. Skvadrilli štābu, kur pārrunāja latviešu emigrāciju uz A S V un ar to saistītās problēmas. R U N A PAR L A T V I JU Ņujorka (D). — Apvienoto nāciju juridiskajā komisijā sestdien debatēja par cilvēka tiesībām aiz dzelzs aizkara. Darba kārtībā bija jautājums par Ungārijas, Rumānijas im Bulgārijas nodošanu starptautiskajai tiesai Hāgā. Pirms lēmuma pieņemšanas pie vārda pieteicās Polijas delegāts. Tautas demokrātiju parastajā stilā viņš cilvēku verdzināšanā un strādnieku izsūkšanā apvainoja rietumus un nmas beigās ierosināja šo jautājumu noņemt no darba kārtības. Tad cēlās Anglijas delegāte Barbara Kāstie un ļoti asā runā apvainoja Padomju savienību un satelītus cilvēku tiesību pārkāpšanā. „Mēs esam saņēmuši ziņas," teica delegāte, „ka NKVD uzsākusi masu deportācijas Kaukāzā. Krievi spaidu kārtā uz Sibīriju izsūta grieķus, armēņus, arābus un žīdus. NKVD metodes pasauli vairs nepārsteidz. Tad, kad 1940. gadā Padomju savienība anektēja 3 mazās valstis — Latviju, Lietuvu vn Igauniju — uz Sibīriju izsūtīja simtus tūkstošus cilvēku." Runas turpinājumā delegāte ar faktiem pierādīja, ka Padomju savienība iznīcinājusi Baltijas valstu intelliģenci \m zemniekus Viņa krievu rīcību Baltijas valstīs nosauca par organizētu tautu slepkavību. Latviešu lasītāju ši ziņa nevar pārsteigt, jo mēs zinām, ka deportfir cijas no Baltijas valstīm turpinās arī tagad. Mūs var iepriecināt v)e-nīgi tas apstāklis, ka arī pasaules forumā — Apvienotajās lāctjās t a gad cilvēkiem i r drosme saukt lietas viņu īstos vārdos. Vēl pirms 3 gadiem tikai retais uzdrošinājās pieminēt Baltijas valstu traģisko stāvokli. J a tagad par notikumiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā lielvalstu delegāti runā pasaules tautu forumā, tad 1as nozīmē, ka mēs arvien vēl varam cerēt uz taisnības uzvaru. IRO vēla 8 turpināt darbi bu Zenēva (NZ:. — IRO ģenerāldirektors Donalds Kingslejs iestājies par IRO darbības turpināšanu pēc 1950. gada 30. jūnija sešu vai deviņu mēnešu laikā. Apvienotajām nācijām iesniegts papildbudžets 55 miljonu dolāru apmērā. IRO darbības turpināšana atkarīga no tā, vai A p vienoto nāciju vairākums šos izdevumus akceptēs. Attēlā no kreisās Luterāņu pasaules federācijas pārstāvis W. H. Laza-fcths, kas Latvijas ārkārtējam pilnvarotajam pasniedza LVVF atzinības nozīmi, archibiskaps T. Grinbergs, sūtnis K. gariņš un Esilegenas kolonijas padoma priekšsēdis K. Kalniņš. \W 1 U |
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-10-19-01