1945-09-08-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
tradusies
nav va-nepiecie-ijas
pie-
Nepiecie-rupnier
atrodas^
strādātu
armili'
lem, ap^
idām,M
mus ne-ekoŠanS.
Saksij5.
mmittef)
tūrpA
s, iesi-akeri'
u Vest:
kop-
Redakcija: Herzog-Rudolf-^tr. 49, Munich
Editorial Office:
Iznākj reizi
Pubļišhed ';ļ^'eekly
nedēlā
^in^henē
Top vienota Icfviešu pārstāvības organizācija Vācijā
1945. g. 15. augiistā Lībekas Latvijas drīz visi latviešu emigranti Vācijā; 2
Nacionālās komitejas prezidenta viet- '
niekļs prof. Di*. Frici» Gulbis u^ bij.
finansu ministrs^ pr. Alfrēds Valdma-nis
Ļibeka, /veicļo^ uzdevumu par latviešu
apvi^notājaļ orgāna * radīšanu
1945. g. U'J jūliji, Lībekas apspriedes
lēmums) un' izfvērtpjot atzinās, kas ie-gūtaļs
pārrunās n^ki* daudziem Idtviešu
jlarbjniekiēm, atrada, ka: 1. — iiepolī-tisku
apvienotājii (orgānu prasa! gan-
I '.A • 1
.i -!
personas, neatkarīgi no agrāk^ ieņemtiem
iepriekšējās pārrunas vedušas pie amatiem. , ' i ,
pārliecības, ka vienotā latviešu pārstāvībā
tagad visiipirmā kārtā būtu aicināmas
personas, kufas agrāko laiku
politiskajā dzīvē nav piedalījušās; 3. - -
pie vienotas latviešu pārstāvības organizācijas
būtu radāms arī padomdevējs
orgāns ar nosaukumu Latviešu Padome,
kurā aicināmas līdzdarboties
cienījamas un sabiedrībā pazīstamas
Latvijas Sarkanajam krustam būs viena galvenā valde
Latvijas Sarkanajam krustam, kā
Ms informē, turj^jnāk būs vienļa galvenā
valde ar ^/sēdekli Detmoldāļ (Lat-vian
Red Crosši ļ\fļķll 9, Deimold, Lip-pe)
ar leģitīmo/ĻSķ vadību priekšgalā.
proti, ar abi^rii ESK agrākiem vice-priekšsēžiem
inž; Sprici Paegli un senatoru
Jāļni Kalacu. Visi līdzšinējie
ĻSK darba vadīt|[ji dažādos Vācijas apgabalos
turpmāk darbo*sies par LSK ap-iem.
Amerikāni atbild ĻSK Hddenheimā
Latvijas Sarķ|anā krusta vadītājs Hei-denļieimā
(Vīiftemļbergā) Rob. Liepinš
augustā saņēmis l^abiedroto kafaspēka
vļrspavēlnļecibās ' 28. jūnijā datētu at-l^
iļdi uz vairākienn^! LSK iesniegumiem
par latviešu bēgļu un latviešu leģionāru
stāvokļa atvieglināšana. G-5 pārļvaldeš
štāba priekšnieka uzdevumā pārvietoto
perspnu daļas plķv.-ltn. Alberts H. Mo-fits
(Moffit ;;r.) šajā atbilde (SHAEF/
G-5/DP/2825) noiāda, ka kafa dēl Yā- zākos apmēros
cijā nokļuvušiem latviešiem gan nevar
atzīt kādas koiisuļāras pārstāvniecības,
bet latviešiem ļir tiesības kļūt uzņem-tiem
Vienoto Nāciju pārvietoto personu
nometnēs vai ari,, ja viņi to izvēlētos,
kļūt par vācu sabiedrības locekļiem
tanīs pašvaldībās, kur vini jau atrodas.
. Latviešiem neliks nekādus
šķēršļus strādāt jebkurā darba nozarē
pēc vinu j>asu izvēles, nedz arī pret
tiem attiecinās ļkādus citus īpašus iero-bežojuhius.
Apķīlāto vācii uzņēmumu
vai īpašumu ekspluatācijā latviešiem ir
tādas pat piedlalīšanās tiesības, kādas
dotas visām cļtām pret Sabiedrotiem
nekafojušo tautu pārvietotām perso;
nām. Virspavēlniecība vēl apsver LSK
prasību pēc augstākām pārtikas devām
arī tiem latvieš^m, kas nedzīvo Vienoto
Nāciju pārvietoto personu pulcināša-nas
centros —ļ nometnēs. Tagad vācu
iestādēm aizliegts jebkurš mēģinājums
piešķirt latviešiem pārtikas devas ma-nekā
pašiem vāciešiem.
Jaunajam latviešu apvienotajam orgānam
Vācijā pirmām kārtām jāveic
šādi uzdevumi: jaijtkārto leģionāru jautājums;
jāsaved kopā izkaisītās iļilviešu
ģimenes, ļ kāpēc japasteidz'iņa ceļitrālās
kartotēkas izveidošana; jā^^dā ziemas
novietnes; jānoorganizē lafvifešui bjēglu
bērnu skolas; iespējamību ,robežā^ jā-sāgāiiā^
,'latviešieni^idārbs : :'^:-fļ'i^:^^ĶM'
— Atbilcjes beigās norādīlsj! Latvijas
Sarkanajam krustam, ķi|d \ūi vēlas
sazinātie:^ ar Latvijas agr^Ķo Mrstāvī-bu
vadītājiem VāŠington^^ Lpodonā,
Stokholmā un Vatikānā, saralcsiīšknās
jānodod Militārās valdīb^Sļi iestādēm
virzīšanai pa miliļārās sjiziņišaiiiās ceļiem
uz Sabiedroto kafaspēķa ;virspa-vēlniecībp.
LSK iesniegums j par\ Latviešu
legioijiu nodots šīs vjrspavēhiiecības
attiecīgai pārvaldeji. \ '
— Mūs informē; ka tuvākā laikā no
Savienoto Valstu kafaspēkk viripavēl-niecības
Eiropā dāks jaunii noteikumi
par pārvietoto personu tieisībāhi un ap-rūpību.
ķsoi sagaidāms, ķai anWrikāi^u
armijas Vai UNRRA uztura^nās iiiomet-nes
būs jāj^stāj tām personām, ķiifās
pēc jauiiļiem noteikumieniji nevarēs uzskatīt
par „pāryietolāmļ ļ peļrsOnām".
Per.sonām, kas nevēlas atgriezties savā
dzimtenē, ari tad ļ paliks tļļlesfbas kļūt
par vācu sabiedrības locekļļļļem, ar visām
tām tiesībāni uz pārtļps devām,
dzīvokli un darbu, kādas ii^i vāciešiem.
Noteikumi par Mviešu sĢbiedrisko tiesu
1. pants. Lai sargātu tautas morāli
svešuma igaitās; un lai sūdzības par
iekšējām nesaskanam un saljiedriski
nosodāmiem J no(ļarījumiem neļionāktu
citu \Ķ\xtņ priekšā, bojājot mūsu tautas
labo slavu, p^^, |aļvieši^ komitejām savstarpējo
iekšeJ9 'lietu kārtošanai
bināma latvieši!,(sabiedriskā tie^a.
2. — Latviešu sabiedriskai tiesai pie-krīt
lietas par pārkāpumiem pret morāli
un par' negodīgu rīcību savstarpējās,
attiecībās. Šai.tiesai pakļauti visi
attiecīgās Latviešu komiitejas darbības
rajonā dzīvojošie Latvijas pilsoni.
3. — Tiesct- š^^tāv no priekšsēža un
divi tiesnešiem, i^ufus līdz ar divi sub-stitūtiem
izrauga' attiecīgā Latviešu ko-
4. — Lielas tiesai par 2. pantā minē- 7.
Kiiteja no pe'rsoīi'am, kas nav
jas locekli.
tiem nodarījumiem līdz ar pierādījumiem
var iesniegt vļetējā Latviešu kb-miteja,
nomelnu komitejas vai nomelnu
vecākie, kā'ari katra persona; pret
kuru nodarījums vērsts,
5. — Sūdzības saturs paziņojams ap^
sūdzētam. Ja izrādītos, ka vajadzīga
apstākļu papildu noskaidrošana i|n
pierādījumu vākšana, tad to izdara tiļe-sas
priekšsēdis, vai pēc viha rīkojuma
vieiis no tiesnešiem vai arī tiesa to
uzdod pašam sūdzētājam.
6. — Tiesa lielu' skata cauri publiski
liesas priekšsēža nolikta laikā un vietā:
Uz to aicināmi sūdzētājs un apsūdzētais,
kā arī vajadzības gadījumā liecinieki.
Apsūdzētā neattaisnotas neiefia-komite-,
šanās gadījuma, liesa spriež uz tas rīcībā
esošo pierādījumu pamata.
— Lietu liesa izškif ari^bals^ vairākumu,
norādot spriedumā,ļ kādīi nodarījumā
apsūdzētais atzīts ļap Mainīgu,
un kjlds viham uzlikts sodjs, vai krī,
ka sūdzība atzīta par nepieJāditii un
ap.sūdzēlais attaisnots. — Spriedums ir
galīgs un nav pārsūdzams. ,
8, — Ti<;sa^ var sodīt ar brīidii^jumu,
rājienu uņ izstumŠanu n o i noniclnes;
bez tam \'ar brīdināt sabiedrifei^, > ka
apsūdzētais atzīts par vainīgi^ ilatvjeSu
sabiedrībai kg^itīgā darbībā. ļUētas,,|ku-fās
tiesa saskatījuši kriminālhOJ^iēgu-ma
raksturu, nododamas liesU Iestādēm.
9, — Spriedumu, ar ķo Vainīgam
piespriests brīdinājums vai,, i'^ji^ns, izpilda
pati tiesa, bet pārējo SGļduļiz]piidī-šana
piekrīt vietējai LatvieļšļuVkoļniilejai,
kurai arī ir liesība spriedumus publicēt,,
;
sabiedriskā. tiesa
Lvakuējoties ņq i iPomerānijas,: Mek-leņburgas,
Brandenburgas, tīrihgijas
Pechoslovakija^; vairāk de^mļttūks-tošai
latviešu bēgļu devās uz rietumiem.
bieži vien ceļa vai agrākās dzīves .vietās
pametot savu trūcīgo iedzīvi. Rie-lumvācijas
oki^pācijas joslas tā kļuva
pārblīvētas ar iedzīvotājiem, ka bēgļiem
tikai retos ,gadījumos izdevās atrast pa-
• i i - ^ - :
jumti privātos dzīvokļos,! V yļhi arī
nespēja tādus sev īrēt. T^iiblakļus jau
agrāk deportēto latviešu cļvļistrādnieku
kopmītnēm^— barakām iļladās 500—
3.000 cilvēku lielas bēgļu ļ^pmetnes ag-
1,1
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, September 8, 1945 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1945-09-08 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari450908 |
Description
| Title | 1945-09-08-01 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text | tradusies nav va-nepiecie-ijas pie- Nepiecie-rupnier atrodas^ strādātu armili' lem, ap^ idām,M mus ne-ekoŠanS. Saksij5. mmittef) tūrpA s, iesi-akeri' u Vest: kop- Redakcija: Herzog-Rudolf-^tr. 49, Munich Editorial Office: Iznākj reizi Pubļišhed ';ļ^'eekly nedēlā ^in^henē Top vienota Icfviešu pārstāvības organizācija Vācijā 1945. g. 15. augiistā Lībekas Latvijas drīz visi latviešu emigranti Vācijā; 2 Nacionālās komitejas prezidenta viet- ' niekļs prof. Di*. Frici» Gulbis u^ bij. finansu ministrs^ pr. Alfrēds Valdma-nis Ļibeka, /veicļo^ uzdevumu par latviešu apvi^notājaļ orgāna * radīšanu 1945. g. U'J jūliji, Lībekas apspriedes lēmums) un' izfvērtpjot atzinās, kas ie-gūtaļs pārrunās n^ki* daudziem Idtviešu jlarbjniekiēm, atrada, ka: 1. — iiepolī-tisku apvienotājii (orgānu prasa! gan- I '.A • 1 .i -! personas, neatkarīgi no agrāk^ ieņemtiem iepriekšējās pārrunas vedušas pie amatiem. , ' i , pārliecības, ka vienotā latviešu pārstāvībā tagad visiipirmā kārtā būtu aicināmas personas, kufas agrāko laiku politiskajā dzīvē nav piedalījušās; 3. - - pie vienotas latviešu pārstāvības organizācijas būtu radāms arī padomdevējs orgāns ar nosaukumu Latviešu Padome, kurā aicināmas līdzdarboties cienījamas un sabiedrībā pazīstamas Latvijas Sarkanajam krustam būs viena galvenā valde Latvijas Sarkanajam krustam, kā Ms informē, turj^jnāk būs vienļa galvenā valde ar ^/sēdekli Detmoldāļ (Lat-vian Red Crosši ļ\fļķll 9, Deimold, Lip-pe) ar leģitīmo/ĻSķ vadību priekšgalā. proti, ar abi^rii ESK agrākiem vice-priekšsēžiem inž; Sprici Paegli un senatoru Jāļni Kalacu. Visi līdzšinējie ĻSK darba vadīt|[ji dažādos Vācijas apgabalos turpmāk darbo*sies par LSK ap-iem. Amerikāni atbild ĻSK Hddenheimā Latvijas Sarķ|anā krusta vadītājs Hei-denļieimā (Vīiftemļbergā) Rob. Liepinš augustā saņēmis l^abiedroto kafaspēka vļrspavēlnļecibās ' 28. jūnijā datētu at-l^ iļdi uz vairākienn^! LSK iesniegumiem par latviešu bēgļu un latviešu leģionāru stāvokļa atvieglināšana. G-5 pārļvaldeš štāba priekšnieka uzdevumā pārvietoto perspnu daļas plķv.-ltn. Alberts H. Mo-fits (Moffit ;;r.) šajā atbilde (SHAEF/ G-5/DP/2825) noiāda, ka kafa dēl Yā- zākos apmēros cijā nokļuvušiem latviešiem gan nevar atzīt kādas koiisuļāras pārstāvniecības, bet latviešiem ļir tiesības kļūt uzņem-tiem Vienoto Nāciju pārvietoto personu nometnēs vai ari,, ja viņi to izvēlētos, kļūt par vācu sabiedrības locekļiem tanīs pašvaldībās, kur vini jau atrodas. . Latviešiem neliks nekādus šķēršļus strādāt jebkurā darba nozarē pēc vinu j>asu izvēles, nedz arī pret tiem attiecinās ļkādus citus īpašus iero-bežojuhius. Apķīlāto vācii uzņēmumu vai īpašumu ekspluatācijā latviešiem ir tādas pat piedlalīšanās tiesības, kādas dotas visām cļtām pret Sabiedrotiem nekafojušo tautu pārvietotām perso; nām. Virspavēlniecība vēl apsver LSK prasību pēc augstākām pārtikas devām arī tiem latvieš^m, kas nedzīvo Vienoto Nāciju pārvietoto personu pulcināša-nas centros —ļ nometnēs. Tagad vācu iestādēm aizliegts jebkurš mēģinājums piešķirt latviešiem pārtikas devas ma-nekā pašiem vāciešiem. Jaunajam latviešu apvienotajam orgānam Vācijā pirmām kārtām jāveic šādi uzdevumi: jaijtkārto leģionāru jautājums; jāsaved kopā izkaisītās iļilviešu ģimenes, ļ kāpēc japasteidz'iņa ceļitrālās kartotēkas izveidošana; jā^^dā ziemas novietnes; jānoorganizē lafvifešui bjēglu bērnu skolas; iespējamību ,robežā^ jā-sāgāiiā^ ,'latviešieni^idārbs : :'^:-fļ'i^:^^ĶM' — Atbilcjes beigās norādīlsj! Latvijas Sarkanajam krustam, ķi|d \ūi vēlas sazinātie:^ ar Latvijas agr^Ķo Mrstāvī-bu vadītājiem VāŠington^^ Lpodonā, Stokholmā un Vatikānā, saralcsiīšknās jānodod Militārās valdīb^Sļi iestādēm virzīšanai pa miliļārās sjiziņišaiiiās ceļiem uz Sabiedroto kafaspēķa ;virspa-vēlniecībp. LSK iesniegums j par\ Latviešu legioijiu nodots šīs vjrspavēhiiecības attiecīgai pārvaldeji. \ ' — Mūs informē; ka tuvākā laikā no Savienoto Valstu kafaspēkk viripavēl-niecības Eiropā dāks jaunii noteikumi par pārvietoto personu tieisībāhi un ap-rūpību. ķsoi sagaidāms, ķai anWrikāi^u armijas Vai UNRRA uztura^nās iiiomet-nes būs jāj^stāj tām personām, ķiifās pēc jauiiļiem noteikumieniji nevarēs uzskatīt par „pāryietolāmļ ļ peļrsOnām". Per.sonām, kas nevēlas atgriezties savā dzimtenē, ari tad ļ paliks tļļlesfbas kļūt par vācu sabiedrības locekļļļļem, ar visām tām tiesībāni uz pārtļps devām, dzīvokli un darbu, kādas ii^i vāciešiem. Noteikumi par Mviešu sĢbiedrisko tiesu 1. pants. Lai sargātu tautas morāli svešuma igaitās; un lai sūdzības par iekšējām nesaskanam un saljiedriski nosodāmiem J no(ļarījumiem neļionāktu citu \Ķ\xtņ priekšā, bojājot mūsu tautas labo slavu, p^^, |aļvieši^ komitejām savstarpējo iekšeJ9 'lietu kārtošanai bināma latvieši!,(sabiedriskā tie^a. 2. — Latviešu sabiedriskai tiesai pie-krīt lietas par pārkāpumiem pret morāli un par' negodīgu rīcību savstarpējās, attiecībās. Šai.tiesai pakļauti visi attiecīgās Latviešu komiitejas darbības rajonā dzīvojošie Latvijas pilsoni. 3. — Tiesct- š^^tāv no priekšsēža un divi tiesnešiem, i^ufus līdz ar divi sub-stitūtiem izrauga' attiecīgā Latviešu ko- 4. — Lielas tiesai par 2. pantā minē- 7. Kiiteja no pe'rsoīi'am, kas nav jas locekli. tiem nodarījumiem līdz ar pierādījumiem var iesniegt vļetējā Latviešu kb-miteja, nomelnu komitejas vai nomelnu vecākie, kā'ari katra persona; pret kuru nodarījums vērsts, 5. — Sūdzības saturs paziņojams ap^ sūdzētam. Ja izrādītos, ka vajadzīga apstākļu papildu noskaidrošana i|n pierādījumu vākšana, tad to izdara tiļe-sas priekšsēdis, vai pēc viha rīkojuma vieiis no tiesnešiem vai arī tiesa to uzdod pašam sūdzētājam. 6. — Tiesa lielu' skata cauri publiski liesas priekšsēža nolikta laikā un vietā: Uz to aicināmi sūdzētājs un apsūdzētais, kā arī vajadzības gadījumā liecinieki. Apsūdzētā neattaisnotas neiefia-komite-, šanās gadījuma, liesa spriež uz tas rīcībā esošo pierādījumu pamata. — Lietu liesa izškif ari^bals^ vairākumu, norādot spriedumā,ļ kādīi nodarījumā apsūdzētais atzīts ļap Mainīgu, un kjlds viham uzlikts sodjs, vai krī, ka sūdzība atzīta par nepieJāditii un ap.sūdzēlais attaisnots. — Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams. , 8, — Ti<;sa^ var sodīt ar brīidii^jumu, rājienu uņ izstumŠanu n o i noniclnes; bez tam \'ar brīdināt sabiedrifei^, > ka apsūdzētais atzīts par vainīgi^ ilatvjeSu sabiedrībai kg^itīgā darbībā. ļUētas,,|ku-fās tiesa saskatījuši kriminālhOJ^iēgu-ma raksturu, nododamas liesU Iestādēm. 9, — Spriedumu, ar ķo Vainīgam piespriests brīdinājums vai,, i'^ji^ns, izpilda pati tiesa, bet pārējo SGļduļiz]piidī-šana piekrīt vietējai LatvieļšļuVkoļniilejai, kurai arī ir liesība spriedumus publicēt,, ; sabiedriskā. tiesa Lvakuējoties ņq i iPomerānijas,: Mek-leņburgas, Brandenburgas, tīrihgijas Pechoslovakija^; vairāk de^mļttūks-tošai latviešu bēgļu devās uz rietumiem. bieži vien ceļa vai agrākās dzīves .vietās pametot savu trūcīgo iedzīvi. Rie-lumvācijas oki^pācijas joslas tā kļuva pārblīvētas ar iedzīvotājiem, ka bēgļiem tikai retos ,gadījumos izdevās atrast pa- • i i - ^ - : jumti privātos dzīvokļos,! V yļhi arī nespēja tādus sev īrēt. T^iiblakļus jau agrāk deportēto latviešu cļvļistrādnieku kopmītnēm^— barakām iļladās 500— 3.000 cilvēku lielas bēgļu ļ^pmetnes ag- 1,1 |
Tags
Comments
Post a Comment for 1945-09-08-01
