1949-09-03-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Kommisti klaji , ^ Austrumvžcijj Berlin« (D). ^ v,^ pārstāvis no Berlil ^"fk f,. domju sektorā k ā ļ ŗ , , ^ . sapulcē šajās dienā, ^^"^ ias priekšsēdis firL^'^lisļ!' atzinies, ka k o S ' ; % t e spējusi pārliecināneZ, ^mil saimnieciskās p r o e l l m 5 ciešamibu. Tālāk ^ uz rūpniecības prejn . 1' ^ izstrādājumu zeSo " S - ^ t ^ strumvācija, nso A, priekšsēža' konsSēju^f A ir nespēcīga, un tā»Ti', ^> robežojas ^ pad^r^^ Amerikāņu žumāli.t. . VIbrichta pesim^S» ''«na.ļ mam par pamatu b l jZ '^i'^*- velēšanas kurās SED d e L ^» neveiksmi. Vēlāk Ulbricr ^ pārdrukājis ari SED oJam. ! rakstu Mūsu darba SZ^ jās puses. ""Kumi ua ^ Ārzemju laikrakstu pārsiSu,, ņo vel par kādu interesSlļi zienu padomju politika A , ! . ' ^ '^ veiksmi pašvaldību vlmS^J" reabilitējuši a g r ā k o r S S ^ - listu partijas biedru . jaT^i*" rindojami kara noz dzni ku" gorijā. Viņiem no i.Z'Z^ tivas un pasīvās vēlēšanu tiS« Britu okupācijas iestādes Z paziņojušas, ka kopš Bēniņi Sg des atcelšanas no padomju Pārbēguši vairāk nekā VS policistu. Helmštetes apgab li ^ pēdējās divi nedēļās briS 18?: radušies 20 policisti, l i S l i formās un pilnā apbruņojumi % pārbēdzēji par iemeslu uzdod 'bau-ka viņus var nosūtīt uz Grieķija, M papildinātu komunistu armiju Bet. llnes laikraksts Abend sakās rinJa, ka pie Bēnsdorfas krievu robs}», steni nošāvuši 5 <rācu policistus, ku mēģinājuši pārbēgt. ' Pēdējas dienās padomju Mm vācu prese uzsākusi asu kampaiju pret tā saucamo Cīņas grupu prei necilvēcību. Sī vācu organizSdivļ kas nodibināta tūdaļ Pēc sabiedrola i ieiešanas Berlīnē, dokumentē visa iespējamos padomju režīma temn aktus, vāc ziņas par koncentrSdlJj nometnēm un vāciešu deportšciļk uz Sibīriju. Saprotams, ka krievl«B minētā organizācija ir kā dad^ acis. Tāpēc padomju režīmam pi-devīgā vācu prese turpifia neatls!' d!ģl apgalvot, ka Cīņas grupa ļ!«i necilvēcību nodarbt)jas ar m\\M noslēpumu izsplegošanu. Vlmlm visas lidostas padomju sektorā ti^ kot rūpīgi novērotas, un aģenti kat» ru nedēļu nosūta uz Berlīni zl# mus. Tāgliche Rundschau sakSs li* nām, ka šo organizāciju iim^^^- atbalsta amerikāņi, Latviam New8paper pobUsbed uicidCT EUCOM ClvU Divlslon Autborisatlon UNDP 186. PubUfih«!r Lj Bdltor: Valdemāri Lam-baga, Eriangen» OberttDra»^''-®^' t Prlntcr: tmet 6 Uc^<^l>«uer. Ludwlg!ii. ļgjļg KOrnerutr. 10 Publlshed t^^we€W CirculaUonll Nr. 88 (312) Sestdien, 1949. g, 3. sept. Iznfik treSdlenfis un sestdtents. Izdevējs: UtvteSu Centrflia Ko. mlte]a« Galvenais redaktors; V. Lambergs; galv. red. vietnieki: M. CuUtls un A. KUvsons. Re-daktori: A. BoUtelns. Fr. Ifala. j . jekabsons, B. ĶlseUs, H. Mindenbergs, A. Ozols. B. RaJsters, L. Svarcs. Redakcija» adrese: Essllngen/N.. Uhland- 8tr, 8, teL 17389, Sazverestibu e alu un vienpadsmit Potsdama Čechoslovakijā Londona (BBC). — Pi'āgas komunistu prese un Cechoslovakijas rai-ditSJl Idejās (iienās atkal ziņo pair vairākām «sazvērestībām", kuru da- Bbaleklem piespriesti smagi sodi. Sešas personas notiesātas uz nāvi, bet desmit citim piespriesta ieslo-dzBana cietumā uz visu mūžu par ^bruņotas sacelšanās mēģinājumu". OficiMajā ziņojumā uzsvērts, ka sa-ivžmleki rlkojuiiies „kādas rietumu imperiālistiskās lielvalsts uzdevumā un vadibā". Tiem esot bijuM arī Iekāri ar „čecho«lovaku nodevējiem inemēs". Sazvērestības dalībniekos minēti visdažādāko aprindu piederīgie, sākot no „agrāko kapitālistu juristiem" ^līdz skautu organizāciju locekļiem. Puča plāni bi-juSl izstrādāti visos sīkumos un policija So sazvērnieku grupu apcietl-nšjusi brīdī, kad tās atsevišķie dalībnieki jau atradušies ce]ā uz stratēģiskiem punktiem, kurus tie bija i^omljušl okupēt. Par to, ka šie naidīgie elementi Cotvalda režīmam tomēr arvien vēl dara lielas galvas sāpes, liecina ap-stiklis, ka nedēļas laikā tas jau otrs gadījums, par kura atklāšanu ziņots atklStIbā. Pag, nedēļas beigās kara tiesa Meļņikā pte Prāgas iztiesāja prSvu pret 9 personām, kuras tāpat apvainoja sazvērestības rīkošanā. Grupas vadonim piespriests mūža detuma sods. Sazvērnieki tāpat gribējuši ieņemt stratēģiski svarīgas pozīcijas, likvidējot tagadējā režīma amati)ersonasļ, tad izsludināt valsti izņēmuma stāvokli, atlaist parlamentu, slēgt visas avīzes un atdot nacionalizētos īpašumus agrākajiem īpašniekiem. Sakarus ar emigrantiem arī iSie sazvērnieki esot wtur§jušl ar kādas ārvalsts pārstā-vlķap, ftarpnieclbu. Sttr 'sazvērnieki Īsteni darbojušies un kādius «stratēģiski svarīgus punktus" tie gatavojušies iei^emt, valdības paskaidrojumā nav uzrādīts. ASV vēstniecība Prāgā savu-kirt Infofmē, ka viņai nekas nav rinSms par kādas „rietumu lielvalsts" pārstāvju piedalīšanos puča rīkošanā un ka šl lieta viņu vispār pSrstĢigusi, Sakarā ar abu pēdējo «sazvērestību" atklāšanu visos Cechoslovakijas laikrakstos ievietots aicinājums ziņot uzraudzības iestāto par visiem gadījumiem, kuros lasītāju draugi vai paziņas būtu kritizējuši pašreizējo iekārtu un lās darbību. iedališanos komisijās Invalidiem rosīgāk Jāizmanto pdtskolohnus iespeja% APSOLĪTIE GALVOJUMI VĒL KAVEfAS Amerikāņu Joslas LCK sēdē Ansbachā viens no apspriežu galve» najlem Jautājumiem bija IRO padomdošanas komisUo izriciba nometnēs. Miisu centrālās iestādes no amerikāņa un ang|u Joslas nometnēm katru dienu saņem tautiešu lūgumus glābt no aptaujas ierēdņa kap-risēm un patvaļas. Saziņa ar pārējām tautībām musu pārstāvji rūpēsies, lai turpmāk IRO padomdošanas komisiju darbā pielaista ari DP nacionālo komiteju pārstāvjus. Par notikušajām nelikumībām LCK ne- § kavējoties sniegs augstākās instancēs ziņojumus un riipēsies, lai aptaujas turpmākajā gaitā IRO ierēdņi rīkotos pilnvaru robežās un ieturētos cilvēcīgi. Sēdi atklāja un vadīja LCK priekšsēdis H. Klarks. Piedalījās vi-cepriekšsēdis L. Rozentāls, LCK delegācijas vadītājs angļu joslā VjJa-nums, LCP priekšsēdis J. Celms, J. Lavenieks, J. Niedra, V. Skaist-lauks, J. Dobulis, P. Grelzls, A. Stelnbards, B. Grava un LCK informācijas nozares pārstāvis. Vice-priekšsēdis V. Lambergs sanāksmes dienā no Anglijas, Norvēģijas un Beļģijas apmeklējuma vēl nebija atgriezies. , Padomdošanas jautājumā LCK priekšsēdim H. Klarkam bijusi saruna IRO galvenajā štābā Bad K i - slngēnā, kur paskaidrots, ka IRO atzinusi komisiju vēlamību, lai atvieglotu DP izšķirties par izceļošanu. „Jau toreiz," uzsvēra H. Klarks, „man bija bažas, ka padomdošanas komisiju darbs Izvērtīsies par jaunu skrīnlngu, tomēr IRO lēmumu grozīt mēs nevarējām." Bažas izrādījušās pamatotas. Komisiju darbība kā angļu, tā arī amerikāņu oslā Izvērtusies citāda nekā tas sā-cumā no vadošiem IRO darbiniekiem solīts. Zināmi pat gadījumd.ka taiitiešl IžVatcātt par viņu piederīgajiem Latvijā un ieteikts atgriezties dzimtenē. Dažas komisijas emigrēšanai piedāvā tikai Austrāliju, Brazīliju un Cīli. Kādai tautietei Karl.«5ruē noteikts: „Jūs esat piemērota tikai Kanādai." Kad tautiete par izceļošanu apjautājusies Kanādas komisijā, tā noraidīta, jo patlaban Kanāda pieņem tikai vie-nlnieces. Kad tautiete par to ziņojusi padomdevējai ierēdnei, tā saņēmusi bārienu: „Jums nevajadzēja teikt, ka esat precējusies, tad pieņemtu!" Vispār, ierēdņu rīcībā saskatāma patvaļa, iebiedēšanas un mulsināiša-apthēri bija tik ārkārtīgi, ka pmr. jā laikā arī drošības polidja rēja konstatēt īsto upuru » Telegrammā uz Maskavu visi)r^ paziņoja, ka nogalinātas 20 pe^^^ nas. Otrā dienā zem marmora # snēm attada vēl sešus Jiķus. ļ tūdaļ ielenca visu apkartn ādiīisā un uzsāka krati a^^^^^^^^ ietinot arī visus vācu apkajļ rius. Die Abendzeitung sa as g ^a bumbu Marmora P11 cāds padomju virsnieks un ^ Dildīta nepieredzēti spmgam blozīvām vielām. Ta ka parJ [ātu izplatījās visfs brandenburgas valdība velējas P^^ Ecēt oficiālu PaskaidrojumUļ ^ U līdz šim padorn|U m 11^^^^^^^ [tādes šai publikācijai nav ļitļauju. Amerikāņu lemidene l eksplodē polāros udenos pie Murmanskas ļavēlnieciba ses dien P»^^ lie Norvēģijas krastam * Jājusi bojā viena no ļSott •tnerikāņu zemūdenēm Bmūdene The Ti;sk emūde^ies komandu z ^ 5 Ēnas darbos tome ieva ^ fieki un 1 "Vilis s-'^' ^ īmūdenes bateriju tļg-fzija notikusi. gaJi ? f in,e,<sf [Ss ziņojums . ^ ^ ^ ļ p i e< Ļ ofidālajā aPOJ""V jai."^ l a b a s zemūdenes b. 3, „ n ; ftnorkela" t P a f J ō^»'' I Luterāņu pasaules federācija vel sagādās ap 5000 galvoju Dl u lielāku veribu veltīs angļu joslai Latviešu ev. lut, mācītāju konference Berchtesgācienā ieradās arī Luterāņu pasaules federācijas (LWF) direktora Vācijā vietnieks "^jc. Dž. Andersens, kas informēja , J^citājus par turpmākajām izceļo- I 5anas iespējām m ASV. Andersens apstiprināja, ka iece-o^ u kvote ASV tuvākajās nedēļas tiešām būs piepildīta, tādēļ LWF J?Pā ar saviem pārstāvjiem Ņujor- , ja pulējusies,, lai dabūtu iespējami I vairāk vel atlikušo galvojumu. Ir ļ rf?f ^^^^ izredzes septembrī sagā-i J^] 3000 bezvārda galvojumus, ko I aaahs ev. hit. baznīcas piederīga-i J^"?,.^^r^āņu un angļu joslās i If'f wn Austrijā un nelielu daļu i /salijā, mēģinot piešķirt iespē- ^ b 1^^^^ ^^^^ ^"Slu joslai, «^lidz šim saņēmusi visai maz. , cer saņemt nelielu daļu arī no I ^nurch World Service 18.000 galvo- I namiem, kas savākti pēdējos mēne- I domāti galvenokārt pareizti- I ^f}J^\ Mistiem un citu mazāku \ Nesiju locekļiem, tā ka LWF rī-ļ 1 Vēl varētu būt lielākais [ w Salvojumu. Tos centīsies i ^ i i t sevišķi rūpī|?i, lai, pirm- ' Si!;*^^'^^"^^^ ^^riem maz y u izceļot uz citām zemēm: dthl^^v^^ ķēmiem un bez vīriem, \ ģimenes uc. Galvojumu I ^ i g a sadale lidz šim bijusi diez- I i^^i^P^^^^S^' kur pa daļai vaino- I C mācītāji, kas par visiem I gribētājiem - arī par reli-nas tieksmes. Vairākiem atņemtas arī DP kartītes. Apgabala pārstāvis V. Skaistlauks, tiklīdz bija saņemtas ziņas no Svābu Gmlndes un Karlsrūes, tūlīt devies pie IRO 2, apgabala direktora, iesniedzot protestu par nepareizo IRO aptaujas gaitu un ierēdņu rīcību. Nometņu vadītājiem arī turpmāk nekavējoties jāziņo LCK par visām nelikumībām, lai mūsu centrālās iestādes varētu ar konkrētiem faktiem pamatotus iesniegumus virzīt tālāk augstākās instancēs. LCK nolēma prasīt nacionālo komiteju pārstāvju piedalīšanos aptaujās un IRO solījumu nevienu no nometnēm neizraidīt un neatņemt DP kartīti, pirms nav sīki un pamatīgi noskaidrotas atsevišķas personas izceļošanas iespējas. Nolēma arī noskaidrot, kur un kad ir pieņemts likums, ka jāizceļo nekavējoties, Jo līdz šim šāds rīkojums nebija zināms, LCK lūgs mūsu pārstāvi pie IRO Zenēvā (Turpinājums 2. Ipp.). Viens tiski V visai par lenaldzigajiem un morāli ne devuši ļ augsti vērtējamiem I ^ atsauksmes. ) - » u a . . **^^"ajs Andersens tālāk paskaid- 1 ievērot roja, ka LWF darbs nav vērsts t i kai uz emigrāciju vien, bet organizācijai rūp arī to ļaužu liktenis, kas paliks Vācijā pēc IRO darbības izbeigšanās. Visiem, kas vēlas emigrēt uz ASV, Luterāņu federācija, protams, palīdzēt nevarēs, tāpēc tiem, kam iespējams, jāinteresējas par izceļošanu uz citām zemēm. „Mēs," teica Andersens, „un vēl daudzi ļaudis ASV saprot, ka mums būtu vajadzīgi bez fiziskā darba strādniekiem arī inteliģento proife-siju DP, bet daudzi iespaidīgi cilvēki to nesaprot, un mēs, lai arī cik labi gribētu, šajā ziņā esam saistīti ar likumu. Ir grūti arī kaut ko pateikt par ieceļošanas likuma papildinājuma pieņemšanu," Beidzot LWF direktora vietnieks uzsvēra, ka amerikāņu atsauksmes par ASV izceļojušajiem latviešiem ir visai labas, ko visskaidrāk pierāda tas, ka daudzi bijušie DP spējuši paša spēkiem sagādāt Vācijā palikušajiem 10 un pat vairāk gsii-vojumu. Taisni tādēļ jo lielākn ir mācītāju atbildība, izraugot Knndii-dātus ieceļošanai, jo viens cilvēks var 10 galvojumus iegūt vai, pretējā gadījumā, — 10 pazaudēt. Konferences dalībnieki izteica vēlēšanos, lai galvojumu sadalei ar LWS starpniecību būtu vairāk baznīcas labdarības raksturs, kā tas sākotnēji bija domāts, bet kas lidz šim nav noticis, jo meklēts gandri'z tikai muskuļu spēks. Māc. And^^r-sens solījās 'turpmāko galvojumu sadalē šo principu iespēju robežas Anr. B. un Ueltoitoiiļa o i c ^ i g ^ t t izbeigt konfliktu ar Tito? ars Piks un Kevendiss Kanons ieteic Jugoslavijai izturēties mieri^^ B e 1 g r a d e (B). — Sis nedē|as sākums Belgradē notikuSas atkSr-totas konferences starp Jugostavijas ārlietu mlntotra vietoieku Beblern, ASV vēstnieku Kevendišu Kenonu un Anglijas vēstnieku sēru Piku. Apspriedēs piedalījies ari Francijas vēstnieks Belsnradē. UP korespondents ziņo» ka šajās konferencēs Jugoslavijas ārlietu ministra vietnieks rietumniekus lūdzis apsvērt kopēja demarša iespējas Maskavā. ASV, Anglija un Francija šo Jautājumu nolēmušas nopietni apsvērt, ziņo NBC (1. 9.). Padomju savienības un Jugoslavijas konfliktu Londonā un Vašingtonā uzskata par nopietnu pasaules miera apdraudējumu, kādē| tas ierobežojams un likvidējams. Tito bruņotie spēki pašreiz tiek vērtēti uz vismaz 650.000 viru. Apbruņojums nav pirmšķirīgs, bet, ļoti piemērots cīņām kalnainā apvidū. Ja Padomju savienība tiešām ie-bruktu Jugoslavijā, vērtē AFP ziņu dienests, tad Tito tik un tā atkāp-tos uz kalnājiem, kur viņš cīnījās vācu okupācijas laikā. Par tālāku Jugoslavu militārā spēka avotu min arī faktu, ka tagadējā jugoslavu bruņoto spēku augstākā vadība un virsnieku kadrs Ir paša Tito izaudzināta un izveidota izlase no viņa partizānu pulkiem, ko nespēja pieveikt pat vācu armija. (Turpinājums 8. Ipp.). Reizē ar ziņām par tālākām Padomju savienības karaspēka kon-centrācijām gar Jugoslavijas ziemeļu un austrumu robežām, pēdējās divi dienās vairojušies korespondentu ziņojumi par diplomātisku aktivitāti Londonā un Vašingtonā, lai ar kopīgu iesniegumu Padomju savienībai mēģinātu saspīlējumu Maskavas un Belgrades starpā izbeigt. Salīdzinot ar pagājušo nedēļu, stāvoklis faktiski.nav mainījies. Kamēr Maskava turpina nervu karu pret Tito, pēdējais izliekas, it kā z i ņas par padomju tanku divīzijām un triecienvienību novietošanu puslokā ap Jugoslavijas līdzenumu pie stratēģiskajiem ceļiem Rumānijā un Ungārijā to nemaz neuztrauktu. Joprojām Jugoslavijā nav mobiUzēts neviens papildu gadagājums un nav arī ziņu, ka Tito armija būtu ieņēmusi kādas aizstāvēšanās pozīcijas. Sāds stāvoklis pašreizējā situācijā, šķiet, nedabisks. Agence France Presse Belgrades korespondents mēģina to izskaidrot uzsverot, ka Tito ģenerālštāba miers esot pirmām kārtām ASV un Lielbritānijas vēstnieku ,.draudzigu padomu rezultāts**. Kevendišs Kenons '.m sērs Piks esot viceministram Bebleram piekodinājuši nedot ne mazākā le-niesla Maskavai apgalvojumiem, ka Tito savu režīmu mēģina uzturēt ar 'bruņotu varu,un atturētie.? no izņēmuma stāvokļa izsludināšanas Jugoslavijā. Tikai šādos apstākļos, uzsvērumi rietumu pārstāvji, viņu valdībām būtu iespējams kvalificēt Padomju savienības izturēšanos pret JugoslavijUf par „bi'uņotas varas draudiem miermīlīgai mazai nācijai". Sī .,mazā miermīlīgā nācija", uzsver, Journal Parlē, tomēr ir patiesībā ļoti reāls bruņots spēks, kas pšeļauj jugoslavu ģenerālštāba letarģisko mieru bez sevišķa riska. Latvijas līdzstrādnieka saruna ar Latvian Relief Inc. prezidentu Hariju Liel noru Nuj^^^^ Lfds i i. JCUUun ieceļdianas v im ASV bija izsniegtas 5054 laiviņu DP no AuskUas un Vācijas rietumu Joslas, bet pavisam visaa issniegtas 55.290 DP. Ja visas izsniegtu proporcionāli katras tautības DP skatam, tad latvieSu grupai pienāktos ap 11 proc. no visām. Fak-tbki latvieSi saņēmuši nepilnus 10 proc Sis samērā augstab saņemto vizu procents li^kaidrojams ar to, ka tulit pēc DP ieceļošanas Ukuma pleņemSaniui 1948. g, ASV dzīvojošie latvieSi oiur Latvian Relief Ino. Ņujorkā iesniedza galvojumus par saviem radiniekiem, draugiem un paziņām. Sis iespējas tagad tikpat kā visas izmantotas. Latvian Relief Inc. vienmēr pai skaidrojusi, ka ASV latvieSu spēki šis lielās zemes apjomā ir par vājiem, lai varētu ptlnam izmantot tās iespējas, ko ieceļošanai ASV dod DP uzņemšanas likums. Salidzinot Latvian Relief Inc. darbības bazi ASV latviešu vidū ar tām plašajām bāzēm, uz kādām balstās citu tautī bu palld^bas organizācljaa ASV, Jāzina, ka polu grupa tur sniedzas pāri 3 miljoniem, ukraiņu tuvu 2 mllj,, lietuviešu gandrīz I mllj. utt.. kamēr zināmo uņ sasniedzamo latviešu skaits visā Amerikā nepārsniedz 10.000. No tā'arl izriet, kāpēc Latvian Relief Inc. par savu galveno uzdevumu latviešu Ieceļošanas problēmas kārtošanā ieskata amerikāņu J>:o p8l'd7lbas orgmizficlju darbības aktīvzēSanu musu interešu virzienā. ral''dzo*; šīm organlzācl-, Jām saskaņot un koordinēt viņu pūliņus latvieša emigrācijas Jautājumos un ir šo organizāciju vidūtājību meklējot ieceļošanai nepieciešamos galvojumus. Latvian Relief Inc. birojs atrodas Ņujorkas centrā — 92. Llberty Street, 4. stāvā 408, istabā (telefons BE 3-7443) un atvērta no pL 9—18. SekojoĀā rakstā sniedzam Latvijas līdzstrādnieka Interviju ar Latvian Relief Inc. prezidentu Hariju Ļlelnoru, ko viņš sniedza pēc LCK ierosinājuma. Intervijā atrodama tiklab informācija par Latvian Relief Inc. darbību, kā atzinumi par citiem Jautājumiem, kas visnoital var interesēt katru latvieti trimdā. Pasaules lielākās pilsētas — Ņujorkas debesskrāpja 4. stāvs. 3 ma-m istabiņās cauŗl rc^stfimm^taļļi klaboņal brīžiem ieskanas telefona zvans, un latviešu valoda mijas at ānglu mēles skaņSm. Latvian R^' llef Inc. darbvedim Herbertam Tauriņam diena paiet gan atbildot telefonētajiem, gan biroja apmeklētājiem, bet korespondences kārtošanai Jo bieži Jāņem palīgā vakara stundas. Tas pats gadās arī biroja darbiniecei Spodrai Ziemelei, k^s kārto dzīvokļu un darba piedāvāju-» mus ieceļot gribētājiem. Sis darba temps Jo īpaši sakāpinās tajās stundās, kad, atraudamies no sava dienas darba un atpūtas stundām, birojā ierodas Latvian Relief Inc. prezidents Harija Llelnors. Un tas notiek vai katru dienu, nemaz nerunājot par tām reizēm, kad šāda vat tāda latviešiem svarīga Jautājuma kārtošana prasa braukšanu ārpus Ņujorkas, par apspriedēm ar amerikāņu palīdzības organizācijām, lai iegūtu atbalstu latviešu DP iec^ošanai un par tām neskaitāmajām rūpēm, kas no dažādām ASV pavalstim (štatiem) nākdamas, krājas uz Llelnora darba galda. Lai ar visu to tiktu galā, vajadzīga Ifela pašaizliedzība, prasme, sakari ar amerikāņu organizācijām un sabiedriskiem darbiniekiem, bet, pār visām lietām, milzīgi daudz Izturības un enerģijas. Arī sekojošā saruna notika starplaikos, kad viens telefona zvans apklusa, bet nākamais vēl nebija ledžinkstējies, un, sarmai sejas deniņos vizot, Latvian Relief Inc. prezidents Llelnors, kas ASV jau dzīvo 25 gadus, perfektā latviešu valodā atsāka diktēt savas atbildes uz avīžnieka jautājumiem. ^1. j a u t ā j u m s : „Kāda8 ir Jūsu domas par latviešu emigrācijas turpmākajām emigrācijas iespējām uz ASV? ASV kongresa aprindās izteikti uzskati, ka kongress varētu ari nepalielināt DP imigrācijas kvoti no 205.000 uz 339.000, kā to atzinusi Juridiskā komisija tautas pārstāvju namā. Gik pamata ir šīm runām un vai Latvian Relief Inc. kopa ar citām palīdzības organizācijām ir paredzējusi kādu rīcību l i kuma grozījumu pieņemšanai latviešiem labvēlīgā garā?" 1.- a t b i l d e : .,ASV tautas pār-stavju nams jauno DP likumprojektu pieņēma jau š. g. 2. jūnijā un tas vairs nesatur ne baltiešu klauzulu ne^ priekšrocību lauksaimniekiem! bet patur prasību pēc dzīvokļa un darba galvojuma katram imigrantam. Sis likumprojekts lidz šim aiz-turēts senāta iuridiskajā komisijā un likumprojekta piekritēji šajā komisijā tagad pūlās, lai likumu ap- (Turpinājums 1 Ipp.) Taifūns Japāna Tokio (E). - Trešdien Tokio un apkārtnē plosījās vēl nepieredzēti spēcīgs taifūns, kas prasīja 133 upurus. 181 persona smagi ievamota, bet ap mm cilvēku palikuši hi\z pajumtes. Tokio un Jokobamas ostā nogrimis 21 Japāņu kuģis, 10 citi uzsviesti sēkli, bet 10 smagi bojāti. Bojāto tvaikoņu vidū atrodas aii pieci amerikāņu. Kopējo «audējumu summu vērtē uz 70 miljoniem dolāru. Lielākā nelaime notikusi Tokio priekšpilsētā Kiju. Taifūns cagrāvis upes aizsprostus, pie kam bojā aizgājis 31 cilvēks. Apm. 100.000 personu palikušas oez pajumtes. Zenf>€strīces un taifūnu vētras Japānā nav retums. .\ule notikušā katastrofa tomēr ir smagākā, kāda piedzīvota pēdējo piecu gadu laikā. Japāņu oficiālās instādes baidās, ka kopējais upufu skaits var būt vēl lielāks, jo daudzi, kas lidz šim skai-tās bez vēsts pazuduši, var izrādīties nogalināti.
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, September 3, 1949 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1949-09-03 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari490903 |
Description
Title | 1949-09-03-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
Kommisti klaji , ^
Austrumvžcijj
Berlin« (D). ^ v,^
pārstāvis no Berlil ^"fk f,.
domju sektorā k ā ļ ŗ , , ^ .
sapulcē šajās dienā, ^^"^
ias priekšsēdis firL^'^lisļ!'
atzinies, ka k o S ' ; % t e
spējusi pārliecināneZ, ^mil
saimnieciskās p r o e l l m 5
ciešamibu. Tālāk ^
uz rūpniecības prejn . 1' ^
izstrādājumu zeSo " S - ^ t ^
strumvācija, nso A,
priekšsēža' konsSēju^f A ir nespēcīga, un tā»Ti', ^>
robežojas ^ pad^r^^
Amerikāņu žumāli.t. .
VIbrichta pesim^S» ''«na.ļ
mam par pamatu b l jZ '^i'^*-
velēšanas kurās SED d e L ^»
neveiksmi. Vēlāk Ulbricr ^
pārdrukājis ari SED oJam. !
rakstu Mūsu darba SZ^
jās puses. ""Kumi ua ^
Ārzemju laikrakstu pārsiSu,,
ņo vel par kādu interesSlļi
zienu padomju politika A , ! . ' ^ '^
veiksmi pašvaldību vlmS^J"
reabilitējuši a g r ā k o r S S ^ -
listu partijas biedru . jaT^i*"
rindojami kara noz dzni ku"
gorijā. Viņiem no i.Z'Z^
tivas un pasīvās vēlēšanu tiS«
Britu okupācijas iestādes Z
paziņojušas, ka kopš Bēniņi Sg
des atcelšanas no padomju
Pārbēguši vairāk nekā VS
policistu. Helmštetes apgab li ^
pēdējās divi nedēļās briS 18?:
radušies 20 policisti, l i S l i
formās un pilnā apbruņojumi %
pārbēdzēji par iemeslu uzdod 'bau-ka
viņus var nosūtīt uz Grieķija, M
papildinātu komunistu armiju Bet.
llnes laikraksts Abend sakās rinJa,
ka pie Bēnsdorfas krievu robs}»,
steni nošāvuši 5 |
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-09-03-01