1950-09-23-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
|50.g. ŽO.septembrf VĀRDOS liekti iioiiat2M atikSna publicētai ^as katoļu garir zemēs aiz dzeu pēdējo piecu gadS 'Sfltlti vai apcietini, katoļu priesteru. itttti«i«skii gkrejia, Rietumvācijas ter* - amerikāņu armi. ya8 vadībai nav skrejlapu izpia, Ign pretkomfinistis. III dibināt pie ASV lls senatora Lodžg^ brivibas korpu, lomūnistlBki noska* r un jauniešus no aizkara. Senators likumprojektu, paredzēts paUe* īSņvi Jirmijā uz- ^ skaitu no 2500 gadu nokalpošanas pavalstniecību, Jrdzntiedbas ga« īgu rezultātu, pa- Jiļstm prezidents urna daudz i ^ š ot Inces. tam l i saņemt aizde-i^ importa bankas kiaimhieclbas un ī*gfidei; lai rastii Jbezdarbnie* notika ikM| kur intervi. ģenerālis dem(^stran« pei^oņas ie« aisdetin&tfiis. De-iiKlwk, ej mājās, otru Ko- I- • lapiņas apļa ārlietu mi- Urfikl I>olItiķt un nens-nepfirpjfota-ivleilbtfii valstis, lU ar Japļānu, is palalzsaŗdzl-tautai. taUbaksts Dfe Segts uz fiettām paguva Izdot iksta numuru, •innā aizlieguma iMikii divfzUn etps uz Rfetum- ^iJivrzlja otrā amerlkā- Cetrus Jauko paSreiz būvē. onis varēs uz-bet pārējie trts Ipspriedēm Va» iesi dosies bd« [riekSnieks feld-lim viena tanku (ārijas armijā, cbēguSaisrungā- Is. Avi)icl-f Padomju savie- (ru piloti varētu ^rdzlbu Šonedēļ īdonā. Tajās 18 ūnijas aiz- Stāba priekS- [tori sestdien par neatļau- Viens direk- )ēdzis. Iflgnmns ikijas augstāki kurām bija lu darbi, sprie-sodfi., Ssivicmoto val- •dzlbai sest-iU iEOngress. Savienotajām Jma, Ja „tie itu komū-ista visus ko- Tureija. Sis ies uz lauku ir daudz ko-ļikfi lielā daļa ieguva izglīti- AVOJIES JAS lijas minis-preses parka ļaunajā vēbreiz ie-ito pretkomū-piebilda, ka lieku partija lājumus vai lasies atlaist jaunas vē^ jdātais likums ļjas un tai tu-slēgšanu. le-lotikumu dēļ ;ija būs atzi-im jācīnās ar I #1 i-,>." I LATVIJA Laiviao New8pa9er Nr. 73 (417), Sepi 23. 1950 Publisher and Edltor: Valde-mārjj Lambergs, Sdiwābisdi GmUnd, DP Camp Artlllerie- Kaseme, Phone Schw. Gmllnd 3159. Printer: Remsdruckerel Slgg. Hārtel & Co, Schwābi5ch āmUnd, Paradlesstr. 12. Publls-hcd twicc weekly Circulatlon 11.000. Sponsor-Intemational Re- ^ee Organlzatlon. iAIVIAN NEWSPAPER Nr/73 (417) Sestdien, 1950. g. 21 sept ImSk tttēdlente un •esiaiena». lidevējs: UtvieSu CenurāU Ko-mlttja. Galvenais redaktori: v. Lambergi; galv. red. vletn. M. CuUtis. Redaktori: A. Bolštems» r^Klānt, B. ĶlselU. V. glnL E. Raisters, L. SVŌK». Auitrttijas redakcijas vad. A. Smlts (Lawley House, Canber-i . A . a T H AustralU). RecW^ cUaa adrese: (14a) S<^wābiscb GmOnd, DP Camp ArtiUerl^ Kaseme. tālp. Sehw. OmUnd 115I Rietumvalstis garantēs Amerikāņu m^evri Vācijā pierada astiprinājumu nepieciešamību Divējas < saites VĀCIJAI BŪS SAVA ĀRLIETU MINISTRIJA - BONNA ORGANIZĒ MOTORIZĒTU POLICIJU PRETSPIEGU AKCIJA PIRMS MANEVRIEM APCIETINĀTA ARi LATVIETE šies kombinētie amerikāņu armijas un gaisa spēku manevri Rietumvāci-jā uzskatāmi pierādījuši, ka nepie-Ņfajorka Oed). — Otrdjien publicētais Ņujorkas rietumvalstu ārUetu ministru konferences komunikē iezīmējis Jaunas attieksmes Savienoto vMn, Lielbritānijas, Francijas un VācUas turpmākajā politikā. Komo- ciešami DastlDrināt amerikāņu «ne. .1m ^.ntm^rl^^^^ " ^ " ^ izveidošana^ noraidīta kā ,.Eiropas intere- pār varētu darīt ko vairāk nekā tikai ggm nepiemērota". Tomēr vel apspriedis iespējas iekļaut RietumvācUu! ātri atkāoties līdz Reinai kā tas tika Eiropas kopīgajā aizsardzības sistēmā. Apspriedē sīkāk iztirzāts ari Vā- ' cijas okupācijas statūts, kura Ietvaros turpmāk pie Vācijas valdības izveidos ārlietu ministriju ai^ visām tai piederošām diplomātiskām pārstāvībām. Tāpat paredzēts atcdlt dažādus saimnieciskus ierobežojumus. VācUas valdība turpmāk varēs izveidot ari motorizētās policijas vienības. lomunikē, kura galvenie jautājumi ietverti desmit punktos, starp citu nosaka, ka patlaban pastāvošā'is kara stāvoklis ar Vāciju jāizbeidz vis-drizākā laikā. Sabiedroto militārie $pēkl Vācijā jāpastiprina. Katrs uzbrukums Rietumvācijai un Berlīnei uzskatāms par uzbrukumu sabiedrotajiem. Vācu armija nav atjaunojama. 'Ŗirpretim^ sabiedrotie piekrīt kustīgu, motorizētu policijas vienību izveidošanai Rietumvācijā. Tālākās Vācijas tiesības paredzētas ari okupācijas statūta grozījumos. Vācijas valdība var nodibināt savu ārlietu ministriju un izvaidot oficiālas diplomātiskas attieksmes ar ārvalstīm. Arī iekšpolitiska kontrole dažādos jautājumos ievērojami mīkstināta. Atcelti līdzšinējie ierobežojumi tirdzniecības un eksporta kuģu būvēm, Ari tēra\ida produkcija drīkst pārsniegt līdz šim noteiktos apmērus, par cik tā nāk par labu lUetumvalstu aizsardzības sistēmai. Otrdienās pēcpusdienā Vācijas valstskanclers Adenauers. pireses konferencē atteicās no sīkākiem paskaidrojumiem par Rietumvalstu komunikē, jo tas prasot dziļu un pamatīgu pētīšanu. Tāpat, valsts kahclers norādīja, ka daudzi: komunikē minētie jautājumi vēl nav galīgi atrisināti. Viņam tomēr esot jānorāda, ka vispārējais komimikē tonis esot ieturēts daudz mīkstākos toņos, nekā to iepriekš varēts pieņemt. Protams, visas vēlēšanās nevarot ietvert vienā dokumentā un šai sakarībā zināma attīstība esot pilnīgi nepieciešama, kaut gan tā, protams, prasīšot daudz pacietības. Pacietīgai' jābūt arī vācu sabiedrībai. Nobeigumā Dr. Ade-nauers tomēr piezīmēja, ka rietumvalstu āriietu ministru apspriežu rezultātā vērojami iepriecinoši panākumi. Trīs ārlietu ministru komunikē apsveic visa Londonas prese. Strādnieku partijas oficiozs Daily Herald raksta, ka Rietumvācijā bija jāapbruņo, jo austrumu joslā krievi organizē policijas vienības, kas eventuāla konflikta gadījumā varētu sākt soļot uz rietumiem. Manchester Guardian piebilst, ka Ņujorkā publicētais komunikē nozīmē Rietumeiropas aizstāvēšanu pie Elbas. Arī vācu laikraksti, tāpat kā Dr. Adenauers, visumā iepriecināti par rietumu ārlietu ministru konferences iznākumiem. Labi informētais Frankfurter Allgemeine starp citu uzsver: Tas, ko ārlietu ministri nosprieduši Ņujorkā, Iekļausies par svarīgāko ceļa rādītāju grūtajā un akmeņiem kaisītajā Vācijas augšāmcelšanās procesā. Komunikē pieklājīgā valoda jau pirmajā mirklī rāda, ka uzvarētāja un uzvarētā attieksmes starp rietumu valstīm un Vāciju nevar pastāvēt mūžīgi. Nedrīkst vērtēt par zemu tos šķēršļus, kas mums joprojām stāv priekšā, bet nekad kopš 1945. g. Vācijas vienības jautājums nav atradies tik tuvu atrisinājumam kā tagad. Vācijas apbruņo-šanas jautājumā Ņujorkā nav panākta nekāda vienošanās. Nepacietīgajiem tas vēl neļauj nonākt pie kaut kādiem secinājumiem, Bet v i sumā nevienam nedrīkst būt šaubu, ka šai jautājumā vēl pēdējais vārds nav teikts. Arī Stuttgarter Nachrichten uzsver, ka Ņujorkas apspriežu komunikē vispirms uzkrīt ar savu «siltāko un labāko toni", kas jau pilnvērtīgi! iekļaujas lielajā pasaules politikas plāksnē. Ārlietu ministru kopīgie atzinumi, kas ir daudzu strīdu un dažādu viedokļu saskaņošanas rezultāts, uzskatāmi par starptautiskās situācijas diktētu iznākumu, ^aut arī mēs, vācieši, šo iznākumu uzskatām par ļoti sekmīgu," piezīmē laikraksts, „tas tomēr nedod nekādu iemeslu pārmērīgai sajūsmai, jo tas ir tikai dabīgais ceļš Vācijas suverenitātes atkarošanai." Nobeigumā laikraksts piezīmē, ka ārlietu ministru lēmumi nav domāti Ugām pārdomām un dziļiem pētījumiem, bet praktiskai un ātrai rīcībai. Tādēļ nedrīkst Ņujorkas lēmumiem pieiet ar šaursirdību, bet ar uzticību un darba gribu, jo tikai tad Eiropas un pasaules miers Iegūs jaunus, svarīgus spēkavotus. Berlīne (md). — Austrumvācljas Informācijas birojs apsūdz Bonnas valdību un rietumu sabiedrotos, ka tie gatavojot spēcīgu pagrīdes ofensīvu pret Vācijas padomju joslu, pie kam plānos paredzēti* arī «slepkavīgi uzbrukumi politiskām personībām". Ofensīva e^ot izplānota pagājušā mēnesī slepenā sanāksmē, kur piedalījušies Bonnas valdības locekļi, kā arī amerikāņu un angļu slepenā dienesta pārstāvji. Plānotās „sabo-tāžas programmas" vadītājs esot amerikāņu majors Rašbergs, kas vispār vadot amerikāņu armijas spiegu dienestu Vācijā. Padomju joslas propagandas biroju, kā liekas, joprojām vēl vada no Savienotām valstīm aizbēgušais vācu Ar rietomn pasanli nlls saista divējas saites. Iesakņojušies rietumu , kultūras augsnē, mēs esam šis netu- Meldelberga (dm). — Nesen beigu- riem bija jānoskaidro dažādas dtas pasaules kopības locekļi Bet ' - atsevišķas problēnŗias, piemēram, ar- ^ļ^^Ķ austnunn uimlclbtt un boļ-mljas kustīgums, sakaru funkdonē- L ^ l ^ ^ mums piekrīt vēl tida ki šaha, štāba un komandieru darbība, faļmi^ loma: iideslnflcēi sērgu ap-spēja manevrēt plašā territorijā, fpē- ļ kņudētas telpas, ja ātri uzcelt tiltus pār upēm, vai arī ^^^^ iespēs noliegt, ka visai armijas, avlādjas un Reinas upju _ a . k i ^ noUtiskaJi un ideoloģls-flotes sadarbība kombhiētfis operād- |^\anltMienestā esam pa^lknU ai-iislamu darbu. DleT vai bes BaltUas Tagadējos manevros 35.000 virs- Lj„ ptdomJn varat apspiesto tau-nleku un ķafdvju ar visu apbruņo- ^ trimdinieku deSu lldidallbas bfliu jumu apmēram 16 stundu laikā atkā- i^m^^ iespējams noraut Krem|a vārpās 190 km Iedomāta uzbrucēja L^n^^ ^utns maskas, priekšā. Atkāpšanās pavēle ,tika do- . bolSevismn kalpojusi U-apmācību territorijā pie Cechoslovfi- utvUas neatkarību. Ja nu kijas robežas un citur vienības pat- J^^^ bijusi laban brokastoja U^Pl^ ^ffHtkalika par mflsu neatkarības san-bija Izveidota aizstāvēšanās Hnija, ^ļļ^n, plma^ absortiējot otro, tad bāzēta uz Mainu, kalniem j t a r p ^ " " ^ ^ ^^^^ jo labi Friinkfurti un Heidelbergu un Neka- ļ^g^j^ ^ «mrējušl kopā ar d«m ru dienvidos no Svarcvalda. Līdzīga piŗmo izšķirīgo kauju, uiva-operādja būtu nepieciešama, lai no- ,^,^1^ ^ gavis brivibas ciņii. pletņu briesmu gadījumā nelielos ^^^^ „ ^ nrfttbollevlitli. no ielenkšanas un tenlctoĢSanas. Ļ>1 U^^a mumTjicInl» ki taMeSlem. varētu darit ko vairāk, būtu nepie- "'^"^J™'* u-tM fo& nn ciešama, daudz vairāk divīzija.. Ma- 15», T^ļLta Z*» nevrl parSdiJa daudzas kļūdas un J^»»^ pi,vertWm olņn pret vājas vietas, kas art bija to lafe- J™^^^^ „Jf vums Vadiba SIs ^udas ari ateln? L,}ŗn,„ ^„ nStaribu. un nekavējoties korrlģēja, sākot no , , . . pulka komandiera un beidzot ar at-seviSķas grupas' komandieri. Kop- S^'S^iH^^l^Slni^ ^ t ^ ? novērtējumā nelielie amerikāņu spēki .TH-JK^ atzīstami par labi apmāclttem w S2L*SS^ "-«"'^^^ spējīgiem, secina korespondents | I f » ? ^ . ! ^ ^ «^I*» Kuks. Izmēģināts manevros. Tā manevrus' jās. vērtē New York Harald Tribune korespondents Kuks. Virsnieki, kas manevriem sekoja Heldelbergas Štābā pie 9 m garas situācijas kartes un tāpat arī daudzie ārzemju novērotāji štābā un manevru territorijā, netika vaļā no apziņas, ka situācija, ko te patlaban izmēģina, kuru katru stundu varētu kļūt īstenība. Manevru uzdevums ari bija pārbaudīt amerikāņu iespējas tikt galā ar varbūtēju Korejas situāciju Eiropā, un atbildēt uz Jautājumu: cik ātrā laikā amerikāņu spēki var atkāpties no savām vājajām aizstāvēšanas pozīcijām nometnēs un barakās gar Cechoslovakljas un Vācijas padomju joslas pierobežu un radīt stabilu aizstāvēšanās līniju ar Reinu aizmugurē. Turpretim agrākajiem manev-apsūdz Bonnu komunistu vadonis Gerhards Eislers. Pēdējā laikā gan par Elsleru maz dzirdēts un sagaida, ka viņu atcels no amata, ja tas klusībā jau nebūtu notids. Žurnālisti, kas propagat*das birojā interesējušies par nākoSSs preses konferences laiku, saņēmuši ļoti nenoteiktas atbildes. Pēč biroja ,informācij£^s, majora Rašberga plāns paredzot ražošanas, preču transporta un līdzīgu sabotā-žu, ugunsgrēku rīkošanu un politiskas slepkavības, Liekas, ka komunisti jaunās apsūdzības ceļ tāpēc, ka ir ļoti neapmierināti ar Rietumvācijas raidstaciju pasākto palīdzības kampaņu, kurā raidītāji brīdina atsevišķas personas austrumjoslā, kam draud apcietināšana. kidl atrodamies, neviens no moms Ton «sirtim. omAv^ I nslieds Idojlskl olnlttos par savn brl- Jau pirms manevru sēkuma ameri-1 ^ ^ ^ neatkarību ki Idejisku Apvienoto nāciju kara-spe Pohangu Amerikāņu ofensīva Pūšanas priekštilta pozīcijā turpinās — Dienvidu frontē komunisti atkāpjas Tokio fled). — Pūšanas tilta gala pozīcijās pēdējās dienās (nomanāma liela rosība, ziņo kādas amerikāņu Karte par mlUtāraJfim operficUim KoreJfU Tanī redzamās bultās lesImS UN karaspēka azbrakomia S galvenos virsienos. armijas grupas raidītājs. Amerikāņu un dienvldkorejiešu vienības otrdien varēja šeit atzīmēt panākumus trijos guvis jaunus panākumus un atguvis zaudēto Vaigvanas pilsēta Au« strumpiekrastē dienvldkorejiešu izlūku vienības ielauzušās ostas pilsētā Pohangā. Sī uzbrukuma dienvidu smailē amerikāņu vienības iebrukušas 13 km tālumā uz rietumiem no Gamanas un atsviedušas ziem^ļkore-jiešu vienības pāri Hanas upei. Seulas telpā tiklab komunisti, kā ari amerikāņi lielā steigā koncentrē jaunus pastiprinājumus. Vairākas amerikāņu aģentūras ziņo, ka šai sakarībā zlemeļkorejieši atvelkot savas vienības no Pūšanas frontes. UN karaspēka vienības patlaban nodar-kāņu armijas IzlūkoSanas Iestādes sSka plašu pretģidsu akel)u,;lm|i| (TurpinIluimĶ ,Si \pp») Norvēģiem būs jānes upuri savas valsts fiizsardzlbai MBi^ aeiattftniii /fļNpucas jļpkaroiaau UA ticības valfiiaau pa« doiii}tt temls, nevienu brtdl nav ap* stljudes panst savas mSdbas na PHHtfi tiolbas brīvību apspiesta^ lautim, ari nums lu>nsekveati un anmolfl Jidnia par polltiskim bri- Oslo (fm). - Norvēģijas ndnistru ^ t»rttii tiesībām viU platt prezidents Gerhardsens parlamenta ļMumif ārkārtējās sesijas atklāšanā bridlnā- ^ft rfetuma pasaules pledergle mēs ja norvēģu tautu sagatavoties zemā- neesam nekādi trimdinieki, bet esam kam dzīves standartam, lai sev nā- rietumu tautas kopības loceklL Kul-kotnē nodrošinātu brivību un sociālu tfiras un tiesība Jomā mēs nestāvam taisnību. Valdpas jaunā programma ijp^sē, kultilras pasaulē mēs esam paredz izpildīt militārās gatevības pilntiesīgi locekļi programmu jau līdz 1952. g., kaut jte Jiapdnis on tas Jāismanto. sākumā to bija paredzēts realizēt Bfldaml aktīvi locekli rietumiemjn līdz 1954. g. Programma paredz 250 Labiedribl, mēs pavērsim plailk dur-milj. kronu spedālos piešķīrumus y|g tautas Uetal divarpus gados, .un tā Ir daļa no ko- «i. „ 4 , ^.j^n nu*„«^ pigās Atlantika pakta aizsardzības "F ! ^ " »; sistēmas. Līdzekļi paredzēti armijas, ^ f i i i i ^ . ^ ^ Frandjā. flotes un gaisa spēku, kā ari d v f l ā s l ^ ' * * nn semēs, kur tie aizsardzība un policijas spēku pastiprināšanai, bez tam svarigu preču rezervju uzkrāšanai, artilērijas instalāciju pastiprināšanai Oslo fjordā un jaunu nocietinājumu izbūvei, It īpaši ziemeļu apgabalos. Padomju savienības pierobežā. IZSTRĀDĀS PLĀNU RIETUM-BERLlNES AIZSARDZĪBAI Berlīne (fm). — Īpašai rietumu sabiedroto virsnieku komisijai, kurā piedalās pa divi angļu, franču un amerikāņu pu]!wežl, uzdots divu mēnešu laikā Izstrādāt sīku plānu Rie-tumberlīnes militārai aizsardzībai. Plāna pamatā pieņēmums, ka sabiedroto ricībā pirmā trieciena uztveršanai pastāvīgi būs 9000 viru liels karaspēks, pie kam vienīgie smagie tanki ir franCienL Pavasari, reizē ar amerikāņu karaspēka pastiprināšanu Rietumeiropā, tapšot palielināts arī binātas ar sava labā spārna nodroši-; Berlīnes garnizons. Patlaban ameri-nāšanu, kuru apdraud komunistu ļ kāņu kājnieku vienības Berlīnē ap-spēkl. Amerikāņu vienības forsējot' gādātas ar jauniem prettanku iero- Hanas upi, kas atrodas 8 km rietu- čiem, kas pārbaudīti Korejā, mos no Seulas, Pēc atsevišķu frontes ziņotāju informādjas, UN vienības koncentrējot patlaban šai frontes sektorā lielas tanku vienības, tāpat ari modernākos motorizētos liesmu metējus. Inčonas frontē amerikāņu vienībām bijušas labas sekmes. Hanas upe šeit pārieta vairākās vietās, tāpat izlūku vienības ielauzušās Seulas priekšpilsētā Jungdungpo. Stiprākas komunistu vienības patlaban koncentrē starp KumSonu un Jong-uzbrukuma virzienos. Ziemeļrietu- dongu, tāpat arī Taionas un Honanas mos no Taigu, kur i^c niknām cīņām telpā. No tā var secin-t, ka komu-pirms dažām nedēļām bija ielauzušies zlemeļkorejieši, UN karaspēks VAI MASKAVA GROZUUSI SAVUS PLĀNUS VĀCUĀ Vašingtona (md). — Šejienes politiskās aprindās izveidojies uzskats, ka Maskava atturēsies no Jebkāda lielāka uzbrukuma rietumiem no Austrumvādjas, iekām komunistu partija un vācu bruņotie spēki padomju joslā nebūs izveidoti līdz tādam stāvoklim, ka tie spējīgi tur pārņemt varu. Tad krievi demonstratīvi izvāks savus bruņotos spēkus un atteiksies no atbildības par to, ko Austrumvādja daritu pēc / tam. Tā Sbi^^^^ ^''^"^^ "^""^ Maskava atkārtotu Kore/as panē-polcēJoSles, tik maz Izmanto starp-tautiskus kongresus, knltfirai leitā-dljumas, presi, personīgus sakarus ar io lemiu politiskās un kultūras dzīves noteicējiem, lai dešākl Izveidoto saskarsmi ar rietumu pasauli» stfistbt par sevi, saviem nadonlla- Jlem iegavamlem nn savn pairelzējo nadonālo traģēdiju. Kādē| mēs tik mas Iesaistām savā nacionālajā elņl nn centienos olttauto labvēļus. Ne-daudsi mēģinājumi, kas bUuil ar rie-tumiemju parlamentāriešiem, tleslb-niekiem, preses ļaudīm, devuil labus panākumus, bet nļiēs ios sakarus esam meklējuši tikai epizodiski un vietumis. Kādēļ tas nav darits sistemātiski nn nepārtraukti? Kādēļ nav šis draugu nn labvēļu loks paplašināts tiem piepulcinot rietumtautu rakstniekus, skolotājus un citu arodu pārstilvjus, kā ari dažādu idejisku nostrāvojnmu ļaudis. Pretēji tam mēs esam lerāvulles noslēgtībā. Vismaz tas sakāms par trimdas Inteliģences lielāko da|u. SādI izvddoti sakari stiprinātu ne vien mfitn tautas lietu, bet bagātināto ari šo kopdarbības salio lējējos paios. Senāk braodens uz starptautisko kongreso maksāja dārgo naodo on saistījās ar lielākām neērtībām, tagad bleil Sle kongresi nn dažādas koltfiras nn politiskas manlfestiU^ notiek mūso dorvjo priekiā. Būsim aktīvāki kā Udz ilm to izmantošanā. Ari šie sakari kalpos divējiem mēr-ķkm. Pirmkārt, tie atslēgs vienas otras dorvis mūso taotal onj tās pārstāvjiem, nostiprinot io tautu savstarpējo saderību un kopību. Otrkārt, tas ļaus moms veikt pilnīgāko sanā-djas darbo, kor Upigl digļl vēl ar-vieno apdraod dto tauta laimīgo ddvl on vēlamo attistibo. ( Ad. SUde
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, September 23, 1950 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1950-09-23 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari500923 |
Description
Title | 1950-09-23-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | |50.g. ŽO.septembrf VĀRDOS liekti iioiiat2M atikSna publicētai ^as katoļu garir zemēs aiz dzeu pēdējo piecu gadS 'Sfltlti vai apcietini, katoļu priesteru. itttti«i«skii gkrejia, Rietumvācijas ter* - amerikāņu armi. ya8 vadībai nav skrejlapu izpia, Ign pretkomfinistis. III dibināt pie ASV lls senatora Lodžg^ brivibas korpu, lomūnistlBki noska* r un jauniešus no aizkara. Senators likumprojektu, paredzēts paUe* īSņvi Jirmijā uz- ^ skaitu no 2500 gadu nokalpošanas pavalstniecību, Jrdzntiedbas ga« īgu rezultātu, pa- Jiļstm prezidents urna daudz i ^ š ot Inces. tam l i saņemt aizde-i^ importa bankas kiaimhieclbas un ī*gfidei; lai rastii Jbezdarbnie* notika ikM| kur intervi. ģenerālis dem(^stran« pei^oņas ie« aisdetin&tfiis. De-iiKlwk, ej mājās, otru Ko- I- • lapiņas apļa ārlietu mi- Urfikl I>olItiķt un nens-nepfirpjfota-ivleilbtfii valstis, lU ar Japļānu, is palalzsaŗdzl-tautai. taUbaksts Dfe Segts uz fiettām paguva Izdot iksta numuru, •innā aizlieguma iMikii divfzUn etps uz Rfetum- ^iJivrzlja otrā amerlkā- Cetrus Jauko paSreiz būvē. onis varēs uz-bet pārējie trts Ipspriedēm Va» iesi dosies bd« [riekSnieks feld-lim viena tanku (ārijas armijā, cbēguSaisrungā- Is. Avi)icl-f Padomju savie- (ru piloti varētu ^rdzlbu Šonedēļ īdonā. Tajās 18 ūnijas aiz- Stāba priekS- [tori sestdien par neatļau- Viens direk- )ēdzis. Iflgnmns ikijas augstāki kurām bija lu darbi, sprie-sodfi., Ssivicmoto val- •dzlbai sest-iU iEOngress. Savienotajām Jma, Ja „tie itu komū-ista visus ko- Tureija. Sis ies uz lauku ir daudz ko-ļikfi lielā daļa ieguva izglīti- AVOJIES JAS lijas minis-preses parka ļaunajā vēbreiz ie-ito pretkomū-piebilda, ka lieku partija lājumus vai lasies atlaist jaunas vē^ jdātais likums ļjas un tai tu-slēgšanu. le-lotikumu dēļ ;ija būs atzi-im jācīnās ar I #1 i-,>." I LATVIJA Laiviao New8pa9er Nr. 73 (417), Sepi 23. 1950 Publisher and Edltor: Valde-mārjj Lambergs, Sdiwābisdi GmUnd, DP Camp Artlllerie- Kaseme, Phone Schw. Gmllnd 3159. Printer: Remsdruckerel Slgg. Hārtel & Co, Schwābi5ch āmUnd, Paradlesstr. 12. Publls-hcd twicc weekly Circulatlon 11.000. Sponsor-Intemational Re- ^ee Organlzatlon. iAIVIAN NEWSPAPER Nr/73 (417) Sestdien, 1950. g. 21 sept ImSk tttēdlente un •esiaiena». lidevējs: UtvieSu CenurāU Ko-mlttja. Galvenais redaktori: v. Lambergi; galv. red. vletn. M. CuUtis. Redaktori: A. Bolštems» r^Klānt, B. ĶlselU. V. glnL E. Raisters, L. SVŌK». Auitrttijas redakcijas vad. A. Smlts (Lawley House, Canber-i . A . a T H AustralU). RecW^ cUaa adrese: (14a) S<^wābiscb GmOnd, DP Camp ArtiUerl^ Kaseme. tālp. Sehw. OmUnd 115I Rietumvalstis garantēs Amerikāņu m^evri Vācijā pierada astiprinājumu nepieciešamību Divējas < saites VĀCIJAI BŪS SAVA ĀRLIETU MINISTRIJA - BONNA ORGANIZĒ MOTORIZĒTU POLICIJU PRETSPIEGU AKCIJA PIRMS MANEVRIEM APCIETINĀTA ARi LATVIETE šies kombinētie amerikāņu armijas un gaisa spēku manevri Rietumvāci-jā uzskatāmi pierādījuši, ka nepie-Ņfajorka Oed). — Otrdjien publicētais Ņujorkas rietumvalstu ārUetu ministru konferences komunikē iezīmējis Jaunas attieksmes Savienoto vMn, Lielbritānijas, Francijas un VācUas turpmākajā politikā. Komo- ciešami DastlDrināt amerikāņu «ne. .1m ^.ntm^rl^^^^ " ^ " ^ izveidošana^ noraidīta kā ,.Eiropas intere- pār varētu darīt ko vairāk nekā tikai ggm nepiemērota". Tomēr vel apspriedis iespējas iekļaut RietumvācUu! ātri atkāoties līdz Reinai kā tas tika Eiropas kopīgajā aizsardzības sistēmā. Apspriedē sīkāk iztirzāts ari Vā- ' cijas okupācijas statūts, kura Ietvaros turpmāk pie Vācijas valdības izveidos ārlietu ministriju ai^ visām tai piederošām diplomātiskām pārstāvībām. Tāpat paredzēts atcdlt dažādus saimnieciskus ierobežojumus. VācUas valdība turpmāk varēs izveidot ari motorizētās policijas vienības. lomunikē, kura galvenie jautājumi ietverti desmit punktos, starp citu nosaka, ka patlaban pastāvošā'is kara stāvoklis ar Vāciju jāizbeidz vis-drizākā laikā. Sabiedroto militārie $pēkl Vācijā jāpastiprina. Katrs uzbrukums Rietumvācijai un Berlīnei uzskatāms par uzbrukumu sabiedrotajiem. Vācu armija nav atjaunojama. 'Ŗirpretim^ sabiedrotie piekrīt kustīgu, motorizētu policijas vienību izveidošanai Rietumvācijā. Tālākās Vācijas tiesības paredzētas ari okupācijas statūta grozījumos. Vācijas valdība var nodibināt savu ārlietu ministriju un izvaidot oficiālas diplomātiskas attieksmes ar ārvalstīm. Arī iekšpolitiska kontrole dažādos jautājumos ievērojami mīkstināta. Atcelti līdzšinējie ierobežojumi tirdzniecības un eksporta kuģu būvēm, Ari tēra\ida produkcija drīkst pārsniegt līdz šim noteiktos apmērus, par cik tā nāk par labu lUetumvalstu aizsardzības sistēmai. Otrdienās pēcpusdienā Vācijas valstskanclers Adenauers. pireses konferencē atteicās no sīkākiem paskaidrojumiem par Rietumvalstu komunikē, jo tas prasot dziļu un pamatīgu pētīšanu. Tāpat, valsts kahclers norādīja, ka daudzi: komunikē minētie jautājumi vēl nav galīgi atrisināti. Viņam tomēr esot jānorāda, ka vispārējais komimikē tonis esot ieturēts daudz mīkstākos toņos, nekā to iepriekš varēts pieņemt. Protams, visas vēlēšanās nevarot ietvert vienā dokumentā un šai sakarībā zināma attīstība esot pilnīgi nepieciešama, kaut gan tā, protams, prasīšot daudz pacietības. Pacietīgai' jābūt arī vācu sabiedrībai. Nobeigumā Dr. Ade-nauers tomēr piezīmēja, ka rietumvalstu āriietu ministru apspriežu rezultātā vērojami iepriecinoši panākumi. Trīs ārlietu ministru komunikē apsveic visa Londonas prese. Strādnieku partijas oficiozs Daily Herald raksta, ka Rietumvācijā bija jāapbruņo, jo austrumu joslā krievi organizē policijas vienības, kas eventuāla konflikta gadījumā varētu sākt soļot uz rietumiem. Manchester Guardian piebilst, ka Ņujorkā publicētais komunikē nozīmē Rietumeiropas aizstāvēšanu pie Elbas. Arī vācu laikraksti, tāpat kā Dr. Adenauers, visumā iepriecināti par rietumu ārlietu ministru konferences iznākumiem. Labi informētais Frankfurter Allgemeine starp citu uzsver: Tas, ko ārlietu ministri nosprieduši Ņujorkā, Iekļausies par svarīgāko ceļa rādītāju grūtajā un akmeņiem kaisītajā Vācijas augšāmcelšanās procesā. Komunikē pieklājīgā valoda jau pirmajā mirklī rāda, ka uzvarētāja un uzvarētā attieksmes starp rietumu valstīm un Vāciju nevar pastāvēt mūžīgi. Nedrīkst vērtēt par zemu tos šķēršļus, kas mums joprojām stāv priekšā, bet nekad kopš 1945. g. Vācijas vienības jautājums nav atradies tik tuvu atrisinājumam kā tagad. Vācijas apbruņo-šanas jautājumā Ņujorkā nav panākta nekāda vienošanās. Nepacietīgajiem tas vēl neļauj nonākt pie kaut kādiem secinājumiem, Bet v i sumā nevienam nedrīkst būt šaubu, ka šai jautājumā vēl pēdējais vārds nav teikts. Arī Stuttgarter Nachrichten uzsver, ka Ņujorkas apspriežu komunikē vispirms uzkrīt ar savu «siltāko un labāko toni", kas jau pilnvērtīgi! iekļaujas lielajā pasaules politikas plāksnē. Ārlietu ministru kopīgie atzinumi, kas ir daudzu strīdu un dažādu viedokļu saskaņošanas rezultāts, uzskatāmi par starptautiskās situācijas diktētu iznākumu, ^aut arī mēs, vācieši, šo iznākumu uzskatām par ļoti sekmīgu," piezīmē laikraksts, „tas tomēr nedod nekādu iemeslu pārmērīgai sajūsmai, jo tas ir tikai dabīgais ceļš Vācijas suverenitātes atkarošanai." Nobeigumā laikraksts piezīmē, ka ārlietu ministru lēmumi nav domāti Ugām pārdomām un dziļiem pētījumiem, bet praktiskai un ātrai rīcībai. Tādēļ nedrīkst Ņujorkas lēmumiem pieiet ar šaursirdību, bet ar uzticību un darba gribu, jo tikai tad Eiropas un pasaules miers Iegūs jaunus, svarīgus spēkavotus. Berlīne (md). — Austrumvācljas Informācijas birojs apsūdz Bonnas valdību un rietumu sabiedrotos, ka tie gatavojot spēcīgu pagrīdes ofensīvu pret Vācijas padomju joslu, pie kam plānos paredzēti* arī «slepkavīgi uzbrukumi politiskām personībām". Ofensīva e^ot izplānota pagājušā mēnesī slepenā sanāksmē, kur piedalījušies Bonnas valdības locekļi, kā arī amerikāņu un angļu slepenā dienesta pārstāvji. Plānotās „sabo-tāžas programmas" vadītājs esot amerikāņu majors Rašbergs, kas vispār vadot amerikāņu armijas spiegu dienestu Vācijā. Padomju joslas propagandas biroju, kā liekas, joprojām vēl vada no Savienotām valstīm aizbēgušais vācu Ar rietomn pasanli nlls saista divējas saites. Iesakņojušies rietumu , kultūras augsnē, mēs esam šis netu- Meldelberga (dm). — Nesen beigu- riem bija jānoskaidro dažādas dtas pasaules kopības locekļi Bet ' - atsevišķas problēnŗias, piemēram, ar- ^ļ^^Ķ austnunn uimlclbtt un boļ-mljas kustīgums, sakaru funkdonē- L ^ l ^ ^ mums piekrīt vēl tida ki šaha, štāba un komandieru darbība, faļmi^ loma: iideslnflcēi sērgu ap-spēja manevrēt plašā territorijā, fpē- ļ kņudētas telpas, ja ātri uzcelt tiltus pār upēm, vai arī ^^^^ iespēs noliegt, ka visai armijas, avlādjas un Reinas upju _ a . k i ^ noUtiskaJi un ideoloģls-flotes sadarbība kombhiētfis operād- |^\anltMienestā esam pa^lknU ai-iislamu darbu. DleT vai bes BaltUas Tagadējos manevros 35.000 virs- Lj„ ptdomJn varat apspiesto tau-nleku un ķafdvju ar visu apbruņo- ^ trimdinieku deSu lldidallbas bfliu jumu apmēram 16 stundu laikā atkā- i^m^^ iespējams noraut Krem|a vārpās 190 km Iedomāta uzbrucēja L^n^^ ^utns maskas, priekšā. Atkāpšanās pavēle ,tika do- . bolSevismn kalpojusi U-apmācību territorijā pie Cechoslovfi- utvUas neatkarību. Ja nu kijas robežas un citur vienības pat- J^^^ bijusi laban brokastoja U^Pl^ ^ffHtkalika par mflsu neatkarības san-bija Izveidota aizstāvēšanās Hnija, ^ļļ^n, plma^ absortiējot otro, tad bāzēta uz Mainu, kalniem j t a r p ^ " " ^ ^ ^^^^ jo labi Friinkfurti un Heidelbergu un Neka- ļ^g^j^ ^ «mrējušl kopā ar d«m ru dienvidos no Svarcvalda. Līdzīga piŗmo izšķirīgo kauju, uiva-operādja būtu nepieciešama, lai no- ,^,^1^ ^ gavis brivibas ciņii. pletņu briesmu gadījumā nelielos ^^^^ „ ^ nrfttbollevlitli. no ielenkšanas un tenlctoĢSanas. Ļ>1 U^^a mumTjicInl» ki taMeSlem. varētu darit ko vairāk, būtu nepie- "'^"^J™'* u-tM fo& nn ciešama, daudz vairāk divīzija.. Ma- 15», T^ļLta Z*» nevrl parSdiJa daudzas kļūdas un J^»»^ pi,vertWm olņn pret vājas vietas, kas art bija to lafe- J™^^^^ „Jf vums Vadiba SIs ^udas ari ateln? L,}ŗn,„ ^„ nStaribu. un nekavējoties korrlģēja, sākot no , , . . pulka komandiera un beidzot ar at-seviSķas grupas' komandieri. Kop- S^'S^iH^^l^Slni^ ^ t ^ ? novērtējumā nelielie amerikāņu spēki .TH-JK^ atzīstami par labi apmāclttem w S2L*SS^ "-«"'^^^ spējīgiem, secina korespondents | I f » ? ^ . ! ^ ^ «^I*» Kuks. Izmēģināts manevros. Tā manevrus' jās. vērtē New York Harald Tribune korespondents Kuks. Virsnieki, kas manevriem sekoja Heldelbergas Štābā pie 9 m garas situācijas kartes un tāpat arī daudzie ārzemju novērotāji štābā un manevru territorijā, netika vaļā no apziņas, ka situācija, ko te patlaban izmēģina, kuru katru stundu varētu kļūt īstenība. Manevru uzdevums ari bija pārbaudīt amerikāņu iespējas tikt galā ar varbūtēju Korejas situāciju Eiropā, un atbildēt uz Jautājumu: cik ātrā laikā amerikāņu spēki var atkāpties no savām vājajām aizstāvēšanas pozīcijām nometnēs un barakās gar Cechoslovakljas un Vācijas padomju joslas pierobežu un radīt stabilu aizstāvēšanās līniju ar Reinu aizmugurē. Turpretim agrākajiem manev-apsūdz Bonnu komunistu vadonis Gerhards Eislers. Pēdējā laikā gan par Elsleru maz dzirdēts un sagaida, ka viņu atcels no amata, ja tas klusībā jau nebūtu notids. Žurnālisti, kas propagat*das birojā interesējušies par nākoSSs preses konferences laiku, saņēmuši ļoti nenoteiktas atbildes. Pēč biroja ,informācij£^s, majora Rašberga plāns paredzot ražošanas, preču transporta un līdzīgu sabotā-žu, ugunsgrēku rīkošanu un politiskas slepkavības, Liekas, ka komunisti jaunās apsūdzības ceļ tāpēc, ka ir ļoti neapmierināti ar Rietumvācijas raidstaciju pasākto palīdzības kampaņu, kurā raidītāji brīdina atsevišķas personas austrumjoslā, kam draud apcietināšana. kidl atrodamies, neviens no moms Ton «sirtim. omAv^ I nslieds Idojlskl olnlttos par savn brl- Jau pirms manevru sēkuma ameri-1 ^ ^ ^ neatkarību ki Idejisku Apvienoto nāciju kara-spe Pohangu Amerikāņu ofensīva Pūšanas priekštilta pozīcijā turpinās — Dienvidu frontē komunisti atkāpjas Tokio fled). — Pūšanas tilta gala pozīcijās pēdējās dienās (nomanāma liela rosība, ziņo kādas amerikāņu Karte par mlUtāraJfim operficUim KoreJfU Tanī redzamās bultās lesImS UN karaspēka azbrakomia S galvenos virsienos. armijas grupas raidītājs. Amerikāņu un dienvldkorejiešu vienības otrdien varēja šeit atzīmēt panākumus trijos guvis jaunus panākumus un atguvis zaudēto Vaigvanas pilsēta Au« strumpiekrastē dienvldkorejiešu izlūku vienības ielauzušās ostas pilsētā Pohangā. Sī uzbrukuma dienvidu smailē amerikāņu vienības iebrukušas 13 km tālumā uz rietumiem no Gamanas un atsviedušas ziem^ļkore-jiešu vienības pāri Hanas upei. Seulas telpā tiklab komunisti, kā ari amerikāņi lielā steigā koncentrē jaunus pastiprinājumus. Vairākas amerikāņu aģentūras ziņo, ka šai sakarībā zlemeļkorejieši atvelkot savas vienības no Pūšanas frontes. UN karaspēka vienības patlaban nodar-kāņu armijas IzlūkoSanas Iestādes sSka plašu pretģidsu akel)u,;lm|i| (TurpinIluimĶ ,Si \pp») Norvēģiem būs jānes upuri savas valsts fiizsardzlbai MBi^ aeiattftniii /fļNpucas jļpkaroiaau UA ticības valfiiaau pa« doiii}tt temls, nevienu brtdl nav ap* stljudes panst savas mSdbas na PHHtfi tiolbas brīvību apspiesta^ lautim, ari nums lu>nsekveati un anmolfl Jidnia par polltiskim bri- Oslo (fm). - Norvēģijas ndnistru ^ t»rttii tiesībām viU platt prezidents Gerhardsens parlamenta ļMumif ārkārtējās sesijas atklāšanā bridlnā- ^ft rfetuma pasaules pledergle mēs ja norvēģu tautu sagatavoties zemā- neesam nekādi trimdinieki, bet esam kam dzīves standartam, lai sev nā- rietumu tautas kopības loceklL Kul-kotnē nodrošinātu brivību un sociālu tfiras un tiesība Jomā mēs nestāvam taisnību. Valdpas jaunā programma ijp^sē, kultilras pasaulē mēs esam paredz izpildīt militārās gatevības pilntiesīgi locekļi programmu jau līdz 1952. g., kaut jte Jiapdnis on tas Jāismanto. sākumā to bija paredzēts realizēt Bfldaml aktīvi locekli rietumiemjn līdz 1954. g. Programma paredz 250 Labiedribl, mēs pavērsim plailk dur-milj. kronu spedālos piešķīrumus y|g tautas Uetal divarpus gados, .un tā Ir daļa no ko- «i. „ 4 , ^.j^n nu*„«^ pigās Atlantika pakta aizsardzības "F ! ^ " »; sistēmas. Līdzekļi paredzēti armijas, ^ f i i i i ^ . ^ ^ Frandjā. flotes un gaisa spēku, kā ari d v f l ā s l ^ ' * * nn semēs, kur tie aizsardzība un policijas spēku pastiprināšanai, bez tam svarigu preču rezervju uzkrāšanai, artilērijas instalāciju pastiprināšanai Oslo fjordā un jaunu nocietinājumu izbūvei, It īpaši ziemeļu apgabalos. Padomju savienības pierobežā. IZSTRĀDĀS PLĀNU RIETUM-BERLlNES AIZSARDZĪBAI Berlīne (fm). — Īpašai rietumu sabiedroto virsnieku komisijai, kurā piedalās pa divi angļu, franču un amerikāņu pu]!wežl, uzdots divu mēnešu laikā Izstrādāt sīku plānu Rie-tumberlīnes militārai aizsardzībai. Plāna pamatā pieņēmums, ka sabiedroto ricībā pirmā trieciena uztveršanai pastāvīgi būs 9000 viru liels karaspēks, pie kam vienīgie smagie tanki ir franCienL Pavasari, reizē ar amerikāņu karaspēka pastiprināšanu Rietumeiropā, tapšot palielināts arī binātas ar sava labā spārna nodroši-; Berlīnes garnizons. Patlaban ameri-nāšanu, kuru apdraud komunistu ļ kāņu kājnieku vienības Berlīnē ap-spēkl. Amerikāņu vienības forsējot' gādātas ar jauniem prettanku iero- Hanas upi, kas atrodas 8 km rietu- čiem, kas pārbaudīti Korejā, mos no Seulas, Pēc atsevišķu frontes ziņotāju informādjas, UN vienības koncentrējot patlaban šai frontes sektorā lielas tanku vienības, tāpat ari modernākos motorizētos liesmu metējus. Inčonas frontē amerikāņu vienībām bijušas labas sekmes. Hanas upe šeit pārieta vairākās vietās, tāpat izlūku vienības ielauzušās Seulas priekšpilsētā Jungdungpo. Stiprākas komunistu vienības patlaban koncentrē starp KumSonu un Jong-uzbrukuma virzienos. Ziemeļrietu- dongu, tāpat arī Taionas un Honanas mos no Taigu, kur i^c niknām cīņām telpā. No tā var secin-t, ka komu-pirms dažām nedēļām bija ielauzušies zlemeļkorejieši, UN karaspēks VAI MASKAVA GROZUUSI SAVUS PLĀNUS VĀCUĀ Vašingtona (md). — Šejienes politiskās aprindās izveidojies uzskats, ka Maskava atturēsies no Jebkāda lielāka uzbrukuma rietumiem no Austrumvādjas, iekām komunistu partija un vācu bruņotie spēki padomju joslā nebūs izveidoti līdz tādam stāvoklim, ka tie spējīgi tur pārņemt varu. Tad krievi demonstratīvi izvāks savus bruņotos spēkus un atteiksies no atbildības par to, ko Austrumvādja daritu pēc / tam. Tā Sbi^^^^ ^''^"^^ "^""^ Maskava atkārtotu Kore/as panē-polcēJoSles, tik maz Izmanto starp-tautiskus kongresus, knltfirai leitā-dljumas, presi, personīgus sakarus ar io lemiu politiskās un kultūras dzīves noteicējiem, lai dešākl Izveidoto saskarsmi ar rietumu pasauli» stfistbt par sevi, saviem nadonlla- Jlem iegavamlem nn savn pairelzējo nadonālo traģēdiju. Kādē| mēs tik mas Iesaistām savā nacionālajā elņl nn centienos olttauto labvēļus. Ne-daudsi mēģinājumi, kas bUuil ar rie-tumiemju parlamentāriešiem, tleslb-niekiem, preses ļaudīm, devuil labus panākumus, bet nļiēs ios sakarus esam meklējuši tikai epizodiski un vietumis. Kādēļ tas nav darits sistemātiski nn nepārtraukti? Kādēļ nav šis draugu nn labvēļu loks paplašināts tiem piepulcinot rietumtautu rakstniekus, skolotājus un citu arodu pārstilvjus, kā ari dažādu idejisku nostrāvojnmu ļaudis. Pretēji tam mēs esam lerāvulles noslēgtībā. Vismaz tas sakāms par trimdas Inteliģences lielāko da|u. SādI izvddoti sakari stiprinātu ne vien mfitn tautas lietu, bet bagātināto ari šo kopdarbības salio lējējos paios. Senāk braodens uz starptautisko kongreso maksāja dārgo naodo on saistījās ar lielākām neērtībām, tagad bleil Sle kongresi nn dažādas koltfiras nn politiskas manlfestiU^ notiek mūso dorvjo priekiā. Būsim aktīvāki kā Udz ilm to izmantošanā. Ari šie sakari kalpos divējiem mēr-ķkm. Pirmkārt, tie atslēgs vienas otras dorvis mūso taotal onj tās pārstāvjiem, nostiprinot io tautu savstarpējo saderību un kopību. Otrkārt, tas ļaus moms veikt pilnīgāko sanā-djas darbo, kor Upigl digļl vēl ar-vieno apdraod dto tauta laimīgo ddvl on vēlamo attistibo. ( Ad. SUde |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-09-23-01