1951-07-21-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
V JBiiii mi lidoto «ri.»''i'»S^J' ;P«r veselu .ekbnrt, 1«M t bija iovietot,' ottidi . " i*?'''^ Sestdien. IMI. §. 21. lOllļā : Imik tr«i<U@ait no •e8U)iaa£s. Cklvesait redaktort: M^kiii Culftii. Mlvenai» redftķtou T i t t a i dM V, letiņi. Redaktori: G.Crlabergj. P. Klāni, E. Miiiniek». Ļ, Svtfc». A Vinetu. Apgfida »«i8im<h dbat vadltiji H. Z i g a f«, Mtttarfo 1, Odi». BurUj6: R, Vita. T. Torokov». Korrtkimo M. Kauķitc», KtaSofAkstltila 2. Kēnlg«?aWo. lAblnl^M'sfiac rietumu Bras» iiT.Urf . OOciākjā paskaidrojumā S« ungāru liņua/enlūra^ m^^^^ idapeSUr izraidīti 11^ j^nevarot saistīt ar žīdu S - p l j ļ o «tāvn vagoniem laists IB. fcrp Portmunditta Frankfurti., vSV 1eno,:kSpiie8. VUciens apgfidatitt i. ŗadļo un mihika» pārraidljualtnj ŗ«6lorānu uc. labierīcībām. I MS aucienos pārsniegta 200 km stuadV I ; p ; laikā u»tldli a i f jauBi ^ '''l^jKrt^ pasaules meistara Raodolfi ^ — ttvaUm" - ti kāda Aosteidames apģērbu fly. «artkotajā vasām it^rdošul jW^«»/W!)eoējaf bija skaistSi p v p r d ^ j a i , daļidi precētu vln» *^^kt8ōs litos-toalkus, V«M. ' Holandē logad viipSr pia-parc «]ū masas, Jo ;d««di| ļi, spiesti pit- 11 *i>a tilikomos gandrh pai i^oilfilU molSctja, kuŗl |;AP ^ kor<ai»ndenif Otisa notiiil. "liegt padomju koresppndenia Jtb^?^ privāto tirdittiedlm ļTaltilm ini Cech^slovakiju UB ia* « p ^ e l ptiia lieto. fesaales | keagrtsi Roni mo 18 valstīm. m iM^ kaŗaspdka r l f a ī ^ pmlja kāda oēfu' la- ^ kam vaaiiki simti. Jauuīt-; B©l3d|a» •dS.pi iSip»''^ Jijiaci,. • m CSlP paapUiikcs ct-l^ aStot^kiroi apvainoja it-. Sfeitii |ff«l3a "^nestas at^ Ugsala sēJfttv^ ^ ^ « ^ - - pBZ^o^a, ka p:Kg MckMpja steiga Vic^^^^ apķunosēni • pārsteidz Loņ V0i!B§ t ķ > i i a (ae). ~ Mlisu laikraksta pag. numurr^s^^^^ iiarblem. Vašingtonai - Madrldes mllltSraJal savienībai. Tlkko^ vilrikas dlesss Spamli iizturē)Sg ari amerikāņu ļōras spēku itāba priekšnieks id^trails Serbens, lai noskaidrotu sīkāk Franko pledalllanos Uetura- (^opis aizsardzībā. Sis Jemtājumfi^ tomēr atdūries uz Rietianei'ropaa, valstu spēcīgu pretes. tlbiu TSdēl ārlietu ministre Ečesoris bija spiests tķešdien oficiāli paziņot, ļia ASV sākušas^ sarunas par Spānijas II(Izdal!b^ Eiropas aizsardzībā. Kad pirms dažām dienam Londonas un Parīzes diplomātus Vašingtonā in-f6rmeja par amerikāņu nolūkiem, tie nebija pārāk eprieeihāti. Ari Norvēģijas un Dāni as vēstnieki angļu dip-lo »5tu ietekmē piedraudēia ar veto tiesību izmantošanu, ja Spānijas ļautijumu ierosinātu Atlantika padome. Ameripņu apgalvojumd, ka admirālis Sermeņ'^ apspriežas tiked par spiņu • ameriķ aņu sadarbību tīri mi-lltžrS plāksnē, nespēja: attuiŗēt Londonas un Par: zes valdību no memorandu iesnceģsanas ASV ārlietu mi-ļīistrljai. Ab4 rietumu lielvalsfeis pa-ivltroļušas, ka lōiem lldzekl Spinijas uzņe RUMĀŅU BRUŅOTOS SPEKUS VADA KURPNIEKS UN TEPIĶU lAPlTAJS Minchene (tf). -~ Minchenē iznākošais laikraksls Deutsche Soldaten-Ieitung sniedz infor-nlācij^, no Budapeštas par ru-rumāņuarmiiaš pēdējā , laika Mtlļrīšanru'' seMm. To rezultātā bruņota spēkus tagad Mela. mērā vada civilisti. Pēc rumāņu miHtarā nedēļas laikraksta Stra-tiotike Nea ziņām, par ģenerāU štāba priekšnieku kļuvis agrākais kurpriieks Leonte Salaii-jans, bet jaunais aviācijas seifs nāk no cienījamā tepiķu lāpītāja amata rindām. PARĪZIEŠI ATZĪME BASTIJAS KRIŠANAS GADA DIENU M Q 6 u 11 d z s i r ā d n i e s p c c i ā l r a k s t š ^no Fr a n c i jas g a l v aisp i I s ē t a s tās ar visiem ļespeja-em pretosies ne vien išanai Atlantika paktā, ķi ari katraļi: militārai sadar^^ Itļirp Spāniju 1 m kādu pakta valsti. Parīzes valdība paskaidroja, ka Atlantika aizsarazibas sistēma balstās m demokrātiskiem principiem, ka« ar SpSnijas piedalīšanos vairs nebūtu ie-tpSjams, Tāpfft trūkstot ieroču pat lldzšinājo Atlantika pakta dalībnieču apbnn^ošanai. Bez tam ģen. Franko \ tmvi^a politiķi neesot pleņemamia ne I Francijai ne Lielbritānijaii, un ameri- Iklim draudzibcT ar Madridi varētu tit ASV ur brīvo Eiropats valstu tttenem:;:,; r Aierlkāņu pplītisksV^^^^^a^ bkirl pārlieci latas, ka militārie ap- ^hm prasa ASV uņ Spāndjas sa-ļfdarbību. Tikai pirms dažām dienam ^^erikSņu valdības pāirstāvjiem bij<\ kongresi jāatzīstas, ka tās gaisa spēka rīcība ir tikai 87 B 36 tipa lidmašīnas, kurti dž.Tbības' ra'diijs pieļauj lidoļumu uz Maskavu un atpakaļ uz , ASV» Reizē ar to kļuvis akūts lwns, It īpaši Pad. savienībai tuvāku «vikijas atbalila punktu jautājums. Sfra prasībām ļDti piemērota Spānija, «Višķi tādēļ, ka tā iSbi nodrošināta yl pret padomju invāziju. ASV jmili- Srajos apsver imos liela lofea a.rī tpSņu juras sp«ky atbalsta punktiem y Spānijas zitimeļrietūmu piekrastē 'idevīgā situāci|ā atrodas Lakoriifija, Kadiksa pie Gibraltāra, bet Kartage- ^ un BaleārasīVidusjūra. Jau pag. Na oktobrī ASV kā vienīgā lirīvā nicija piedalījās Spānijas flotes/ma-fievros. • Senāta ārlietu komisijas priekšsēdis ^Koneliļs Vašindtohā paskaidroja, ka „loti vēlaiks'*Šav. valstīm ie SQt Spānijā jūrjs spēku un aviācijas .*Wsla punktuā: ..Lielbritānijai ne- ^fladzetu iejaulcUes šajā jautājumā," Plebfiflda Konelijj; Republikāņu senā-toii Mekkairtijs,] kas kļuvis populārs saviem sevišķi asiem uzbrukumiem ™ena ārpolītķai/ izteicās: ,,Mēģi nojums aizsargāf Rietumeiropu būtu iTurpinājum 8. Ipp.),. Berlīne (cr). — Vācu evaņģēliskās baznīcas trešais-pēckara kongress no* beigumā pieņēma rezolūciju, kurā nosoda komunisma iepotēšsnujaunat-liei impi«spj%du darbu sistemu^^^^^ ju joslā, aicinot vācu prote^ us kā austrumos, tā rietumos aizsar-gāt bērnus pret naida filozofijas 1n-doktrināciju pre^ā strSdriieklem nodrošināt brīvību pasifem izvēlēties sev darbu: Piecu dienu ilgā kongresa mērķis )i)3 izcelt baznīcu kā tiltu starp jus» rumiem un rietumiem, un tajā pleda-ījās ap 300.000 delegātu garldz-nieku un laju no visas Vācijas. Kongress neizcēla reliģiskās dzīves apspiešanu padiomju joslā, un art tā beigu rezolūcijā nav tieši pieminēts ne komunisms, ne Austrumvācija. Rezolūciju tbmer uzskata par brīdinājumu komunistu vadītai Austrum- Vācijai, ka baznīca turpinās nostātie* )ret šis Vācijas daļas sovjetizāciju, caut arī grib palikt saite starp aus ruraos un rietumos dzīvojošiem pro-estantu ticības piederīgiem. Nākošais vācu evaņģēliskās baznīca?' kongress paredzēts nākamgad ē. -4——:• ^ ^ Atlietu ministrs Morisons apakJnamS l ^ t n paskaidroji; Ka llclbritSnl|a nonākus ^* «tilņas, ka Turciļa un Grleķlļa Jāuiņem **^wUka paka. Pēc Ilgākiem pē«l»m*»« valstsvīri pārliecināti, ka šo abu *»iitu ttiņemSana' pat stiprinātu AUantlka ļj^tu. Turcllal, protams, |āurņemas tādā ga- «iBaiilnāml pteoākumi Vldēļo austrumu * Miera sarunās Katsongā ceturtdien bt|a *^»l l«itajles atslābums. Acīm rediot, ko ^i«U neatlaidīgi turēsies pie Mvas pra 2^ UviķrATisas āriemnieku karaspēka vie ^ ōo.Korejas. lielbrllSnijas ministru preidlcnts Etlljs ^>t» beigSs doSoties ut ASV, lai sarunas ^.P'Mldentu Trumenu un cUlem valdības lo-pārrunātu jaunākas pollllka* prob- > Boksa pasaules meistara «tull smagaJS t^e^l^oas vakarā Pltsburgā 15. roundu klus par Vēsturnieki saka. ka neesot bijis grūti ieņemt Parīzes cietoksni Bastiju. jo tās aizstāvim marķīzam de Lonē esot bijuši padoti vienīgi 32 šveicieši un 82 invalidi, torņu 15 lielgabaliem neesot bijis munīcijas, un tie varejuii šaut vienīgi V — Nekādas politiskas, nedz militāras nozīmes Bastijai neesot bijis, bet revolucionāru uzbrukums vērsies pret to kā pret despotisma simbolu. Un tā nu vēl šodien visa Francija un it sevišķi parīzieši atzīme šo Batejas krišanu, kas notika 17^. ģ. 14. jūlijā, kā valsts svētkus, kā tautas atbrīvo-šanas svētkus. Šoreiz 14. jūlijs Parīzē gadījās pelēks. Tas tomēr netraucēja svētku nozīmi. Ghsahps Ely5ēs laukumā, pretim In-vaBdu domam uzceltajās tribīnēs ieņem vietās valsts prezident* Oriols jņ lūgtie viesi. Blakus ielas iiovie-oias karaspēka daļas, kurām šodien jādefilē. Brīnumkpša ir jātiiieku gvarde baltās biksēs, tumsi ziiog svārkos at sarkaniem atjokjenrt.^ zās ķiverēs ar sarkaniem pušķiem un melniem zirgu astriem. Tā nr izlase— kā viri, tā zirgi. Kad pāri skatītāju ifalvārn ār milzīgu troksni aizdrāžas turboiznlcināllji. zirgi klūsl tramīgi, bet vīru sejās atspīd lepnums. Sākas parāde. Nebeidzan»a dažādu karaspēka daļti straume plūst pa Ghamps Elysē5 avēniju gar prezidenta tribīni. Dažam pulkam 6avat„ma5- kotē" soļo pā priekšu, piemēram, balts auns. Kad brasā mūzikā brīžiem apklust, nepacietīgie parīzieši klieclz: ,»Musiqufi, ļnnsķļļueļ** Kam gadījusies vieta aizmugurē; t t o palīdz periskops. Dažas dāmas Izlīdzas ar 3ogulīsiem. .Publikā piezīmes, jautrība un aplausi Iemīļotiem pulkiem un viņu orķestriem. ļ Smagie lielgabali, tanki, tanķetes, tecbniskās daļas, jātnieki, motociklisti, izpletņu lēcēji, jūrnieki, kadeti, — / viss tas aizsolo, aizjāj, aizripo mums garām, demonstrējot Fraricijas armijas spēku. 93. kājnieku pulks izgājis jaunajā armijas ietērpa, kas tiešām glīts, un par kuru kāds ģenerālis esot t^(?is, ka tas nu atkal kājniekiem pievērsīšot meiteņu skatienus. Pāri mūsu galvām tarkšķēdams un sprauslodams riņķo helikopters —- tik zemu, ka skaidri saredzams pilot* savā kabīnē. Beidzot lidaparāts nosēžas turpat uz asfalta, saceldams putekļu mākoni > | ' Pēc stundas viss ir garam, un redzu vēl valsts prezidentu mašfliā lēnām dodamies uz Ēlizejaspiliv jātnieku gvardes pavadītu un savas tautas sir-sriīģī suminātu; Vakara visas valsts ēkas iluminētas. Lai gan smidzina lietuļiņš, visa Patize kājāsi Pāri Senai, pie greznā Aleksandra III tilta, pionieri 5 stun- Brlsele (gi). — Pēc U mēnešu rūpīgas" , mācīšanās par karali'', šodien vēl nepilngadīgais jauneklis kafi piedzima 1930. g. 7. septembrī karaliska jā Lēkenas pilī. kļuvis Beļģijas kara lis Boduēns I ,— ar tiesībām un pie nākumu valdīt pār 9 mii i. lielu tautu air jauktām ģermāņu un latīņu asi nīm. Boduēns 1 savas funkcijas katrā ziņā izjūt kā pienākumu, jo ir karalis pret savu gribu. Daudz labprātāk viņš būtu kļuvis par inženieri, atstājot troni savam tēvam karalim Leopoldam. Tauta aizgājušo mēnešu laikā uzmanīgi sekojusi katrai Boduēna rīcībai — draugi ar bažīgu līdzjūtību, pretinieki ar visai kritisku aci: taču vispāiējs atzinums ir. ka Boduēns varētu būt labs karalis savai tauta:. Daži, atgādinādami Boduēna līdzīgas intereses par slēpošanu, matemātiku un inženierzinātnēm, salīdzina viņu ar karaUUopoldu; pēdējā p^^^^ _ scivukārt šādas parallēles noraida un! panieljs, saldais Armēnijas daudz drīzāk meklē lidzīburstarp Bo- degvīns un vodka. Svinībās piedali dās uzcēlusi pontonu tiltu, kas spoH apgaismots un pa kuru labprāt pastaigājas parīzieši. Uz izgreznotā plosta, kas lēnām kustam pa upi, kara orķestris spēlē priecīgus maršus. Abi Senas krasti ļaužu pilni, kaš dzivo līdzr saviem kara vīriem, jo šie svētki reizē ir ari armijas svētki. Uz Ārlietu ministrijas ēkas, spoži apgaismoti, plīvo visu Apvienoto nāciju ka-ropL Varens un cēls pret debesim slaenas Invalidu doma zeltītai* kupols, zem kura atdusas Nappleonsl. Pēc pl. 10 kādās septiņās vietās sā-k%$ uguņoiana, kai^ atkal met pret tumšajam debesim tūkstošiem raibu saiuļu un zvaigžņu. Par spīti lietutiņam, daudzās vietās, it sevišķi Saint-Germāin des Prēs rajonā, ļaunieši de jo uz trotuāra pie vairāk vai mazāk primitīvas mūz'ķas. Redz ari kostīmus un maskas. Bet vai ta4i dažas studentes āri diendi^ifi nestaigā Ipa tos melnos tērpos ar uzloci tām biksēm, līdzīgi zvejnieku zēniem, daudz neievērodamas solīdo pHsoņu izbrīnētos skatienus. Pāri dažām šau rām ieliņām izvilktas raibas spuldz! Ies. un pie divu ermoņiku skaņām ļaudis ^rietas lēnā valsi. Bufete protams, ^rpat — mazajā v.bīstip". Uņ tā tas iet līdz rīta gaiamai — •a Vaube./' Tēvs velk divasmeitenites uz miju kas Uga negrib iet: c'est joli icil SeH ir skaisti- — un vit(>ā!m taisnība. P a r ī z ē , 14. N A C I O N Ā L A S P A D O M E S PREZr D E N T S V Ā R G A A T J A U N O D R A U D Z Ī B U A R V Ā G I E S SM Mūsu ladtiju prieluķē j)atlaban Ut-vijas SC^ numurs, latviešu trimdai avīžniecībā tas ir ievērības denļgs sasņieguins, kas Latvijai: ipdien dod t i c ī b a s saukties ne vien par izplati-tēko, bet ari vecāko trimdas hikraķ- «tu. Skaitlis 500 vien pats par sevi neizsaka daudz, bet iegūst simtējādu *eju, ja aiz tā lūkojam saskatīt dzīvo tovi.••^v:.; ;-v Minchene. —- Ņujorkas ungā ni nacionālās padomes prezidents Be la Vārga, kas, apceļojot Eitopu, il gāku laiku uzturējās arī Vācijā, preses konferencē Minchenē sniedza pa sk&idrojumus par ungāru-vācu attieks mju izveidošanos. Viņa Eiropas ceļo juma mērķos ietilpstot ari abu kaimiņu altieksnsju izveidošana ar Rie-tumvācijU, paskaidroja Vārga, Viņa velēlnnās bijusi saskapti^ un ap-sprieslies ar Ungārijas „tautaž**^vēcie-šiem", ar kuriem viņi Ilgus gadus sadarbojies un b:jis politiski cieši sai-silts, Pēc dzipnt*?nes atbrīvošanas vāciešu atgriešanās un līdztiesības Ungārija esot pati par sevi saprotama liela. Ungāru trimdas parlaments — naciorālā padome brīvās dzimtenei restaurācijā vadīšoties no principa, ka kātran , nācijai tiesības brīvi izvēlēties valsts iekārtas formu. Sarunas beigās, pieskaroties' trināas dzīvei, Varģa paskaidroja, ka bēgļu gaitās atrodoties 200.000 ungāru. irnwi šis skaitlis stāsta p^r vairāk nekā gadu nepārtrauktu un neatlaidīgu darbu. To sika 1^46 decembrl pulciņš laužu CTiekllgi mazā, nekurinātā spiestuve» istabiņā Bavārijas ma^tpllsētiņā Gincburgā pie Dowava8. Toreiz grupa :latvle8u profesionālo avīžnieku Kārla Rabāta vadībā biji noņēmusies iedzīvināt neparastu p a s ā k u m u p a ā i e m izdot savu neatkarīgu laikjMkstii. Bijā jlaik no nekā, jo daudz vairāk par apņ^ mibu, labu gribu, idejām un atoda prauni nevienam nebija. Un tomiir ar kopīgām pfllēm izdevās rasi hepio-ciešamos finandfilos; techniakos un pārējos priekšnoteikuinus, un Jau agrāk iecerētā un kādā lauingenas grāvmalā iedzīvināšanai nolemtā jaunā ideja tiešām realizējās, l ^ ķ r a k s t s sāka iznākt» nostiprinājās uņ drīz kļuva par vienu no nozīmīgākiem laikrakstiem trimdā. Varētu Sodiejn itcerēties tik bezgala daudz priecīgu un skumju brlz^a, krizeš «nomentu un jautru epizodu no aizgājušajiem gadiem, laikraksta ps-kāpenišķo augšanu (ilgu lajku tas iz-nāca tr!s reizi» nedēļā, tāpat reizi nedēlā deva īpašu pielikumu Alpi5ta1), bet šf raksta Ilvari tam daudz par lauriem, un tās ari mierīgi var palikt latviešu trinKlas avīžniecības vēsture dala. Laikraksta tilikā pastāvēšana jau pati par sevi ir liecība tam, M «rvien no jauna radniSt^aiiimlecIs. kās, tediniskās un citaa grūtības Iz-darās pārvarēt, tāpat pasākumu laimīgi izvadīt cauri valūtās reformas blstamajēm klintīm un vēlākajSm grūtībām. Daudzkārt tas prasījis no visiem darbiniekiem ārkārtīgu uzupu-rēianos —- ^ no rcdakcijas;^ feantora, spiestuves un ekspedīcijas' darbiniekiem, tādēl lai šai vietā ātlaute lalk-rakslam izteikt jpateicibu visiem, kss Spadu gaitā tā veidošanā savu roku un «madzeņu darbu pielikuši. Bet grūti-bas ar ļaik« aizmirktas, pāri paliek rezultāts. 14 DIENU KAZU DZĪRES KREMLI Londona (ub). —-Par 5talina meitas Svetbanas grandiozajām lau!jbu «vini-bām Maskavā plašāku rakstu sniedz arī Londonas Sunday Express kores-pondents Ralfs Hjūins. Kāzas notikušas 7. jūlijā uņgieznībā esot pārspējušas Ēģiptes karaļa Faruka un Irānas šacba kāzas. Atsaucoties uz laikrakstiem aiz dzelzs priekškara, Sutir day Express raksta, ka kāzu svinības iIgušas 14 dienu un izmaksājušas ap 280.000 dol. Līgavas sudrablamē ļkāzu tērps ar daudzkrāsainiem Kaukāza dārgakmeņiem un zelta rotājuņircm esot izmaksājis tikpat.' ļ Savā ziņojumā no Stokholmas angļu laikraksts tālāk piemin, ka Kremlī dienu un nakti plūdis Knmas šaņi. Ieguva Džersiļš Džo Volkbt*. 37 g. v. ^«oti savu 7 g. Jaunāko prelUiiekuEeMdu ^*tUtt mvarsja ar K. O. duēnu un viņa vectēvu, visiemīļotāko Beļģijas kajali --kareivisko Albertu L Citi turpretī — un to ir visa: daudz — uzsver, ka Boduēns nelīdzinās ne vienam, ne otram, un lieši l i - dēl liek uz viņu vislielākās cerības. Sevišķi izcel arī faktu, ka Boduēns necieš galma dzīvi un īsteni atplaukst tikai, runājot par valsts politiku: un saimiiieclbu. vai arī jaucotle® starp fTurpinSjum 8. ipp^V jušies tūkstošiem izmeklētu viesu, no? partijas vadības aprindām, ko Kremlī ielūdzis Svetlanas tēvs Josifs StaļinS; Viesiem atspirdzinājumj iw. sniegti uz cara laika zelta paplātēm, un tosti līgavai un līgavainim, mar-šaUm Staļinam, visiem Svetlanas ģimenes locekļiem uh boļševiku varas institūcijām sekojuši cits citaņir rei^ zēm laimes; uzsauktas pat 20 reižu no gurujši. izgulējuši dzērumu Kremļa priekšistabās. • Pirmo reizi kopš daudziem mēneš i em Maskavā bijuši Mptilcināti vtsi 15 pplītbifoja locekli. Krievijas vasaras pašā vidū šāds gadījums neesot atzīmēts visus pēdējos 30 ^ u s . Kāzas bijušas saskaņotas ar padomju gaisā flotes dienu, lai Maskavā sabraukušās padomju varenības varētu piedalīties lepnajās svinībās. Tajās neesot aicināts neviens dustrumu, ne rietumu diplomāts, jo laulības padomju valstī oficiāli uzskata par privātu lietu,: kas nokārtojama ar dažiein spalvas vilcieniem.-. Sundav Ezpress Ziņojumā, kuram nav āpstiprinājuina no dturieņes/^^U^^ gavas vecums minēts 27 gadi, un uz-s v 0 rt s, ka l īga vaina Michai h K aga-noviča tēvs, ilggadīgais / politbiroja iocek'is un rūpniecības mimstrs ^ Lā-zais Kaganbvtcs esot viens no bagātā k 1 em bolševiku dižvīriem. JaunIauļā-tie devušies Ceļojumā pa A'^istrtjm-eiropu, pie kam tie savā medus mēnesī apmeklēšot satelītu galvaspik^ Prāgu, Budapeštu Bukarestu. Sofiju un Varšavu. Komunistu partijas š'nis pilsētās ^ņēmušas rīkojumu nežēlot vietas. Daudzi \iesi, kas ar laiku pa-1 līdzekļus jauni pāra godināšanai. Gincburgā laikraksts turpināja iznākt līdz pat 1949. g. vasarai, kad abu toreiz vēl Vācijā atlikušo lielāko un vēl spēcīgo latviešu laikrakstu — Gincburgas Latvijas un Es- - lingenas Latviešu Ziņu izdevēji dažādu pozitīvu apsvērumu dēl vienojās ar Latviešu centrālo komiteju nodot tai savus laikrakstus. Abus apvienoja, un apvienotais laikraksts Latvija turpināja iznākt Eslingcnā. Sejā otrajā pastāvēšanas posmā, iznākot LCK ap-gādā, Latvija bija spiesta vēl di vi reize » mainīt iznākšanas vietU;-pārceļoties uz SvfibuGmindluh pēc tam uz Grāfeivašōvu. Sp gadu darbs nogulsnējies tūkstošos Iespiestu lappušu,, kuras pāršķir-itot, mOsu trimdas gadi atkal aizslīd garām k ā kino lentā. Pa lielākai daļai tie bijuši ptašu latviešu burtliči, kas šais- aizgājušajos gados salikuši tuvu pie 10 frtiljdnu burtu, uri ja to visu iespiestu grāmatās] tad ioaēs tagad varētu sarindot s^avā priekiā ap 120 vidē jā apmēra sējumu. Nebūt lā-du latviešu trimda* dzīves lielu, ne mazu tfptkumu un problēmu kas neat-spoguļotos pāris desmit tūkstoš iespiestajās Latvijaailejās. tāpat kā tur varam izsekot pasaules notikumu altlstibaļ šais gados. Maz ari būs tādu redzamu trimdas latviešu rakstnieku, publicistu un žurnālistu, kas šais slejās nebūtu runājūāi uz mūsu trimdas saimi, I^udzas reizes Latviļa pacēlusi atklātu balsi taiitielu labā, dažreiz par to smagi cieidaraai Ari no pašiem lasītājiem šais ļ^čm dzirdēti daudzi atzinības ūn ari daudz kritis^ ku vārdu; redakcijas atvilktnēs krā^ juiās gan sirsnīgas pateicības, gan ari daža draudu* vēstule, Pajr spīti grūtībām un uzskatu pretišķībām, Latvija» darbs, pa visiem pastāvēšams posmiem kopā ņemot, blj s vērsta uz kalpošanu latviešu tautai, mūsu kopīgas cīņas ftskmējanu garīgiem un arī uHteriāliem Itdzeklļem. Visi mūsu gara.^ saimnieciskls un polīlisķas dzīves ieguvumi m pameta npdokumentējtjšie: melnr^bajās - (Turpīnliums 2, ipp) 1-4 ^ \i i i. i • • I
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, July 21, 1951 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1951-07-21 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari510721 |
Description
Title | 1951-07-21-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
V
JBiiii
mi lidoto «ri.»''i'»S^J'
;P«r veselu .ekbnrt, 1«M
t bija iovietot,' ottidi . " i*?'''^
Sestdien. IMI. §. 21. lOllļā :
Imik tr«ia tilikomos gandrh pai
i^oilfilU molSctja, kuŗl
|;AP ^ kor |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-07-21-01