1949-06-22-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
' g f nas čekas
)dibinatāj8
Imperiālists"
m ( B B C ) . p.
Inas nedēļas ika. ,'««v
M t ā tresi'^'5
I paziņojums ^Tj,^
iRajku. KoSSsT^ ļfits. pazlņojiT'ļ'Potai,
plēgts no partila.it» ^
It mēģlnfijis '««Jr.
lautu ungāru t a i K
igam". Savā
sekretariāts J^^'^
^S^Scijas j ^ ^ o t^
nodrlbu un ar ^
hekaitigus visus Sl,^
isma aģentus
m8ie8 partijas if.^
Jāved visnesaudzIgļSru""
im Jovlnlsma m^'^
novirzi no varti^r,.^
i*nē, ka Rajks bljaXl^
y noorganlzētājs, «n %
tas. kas Vēl t i k i !^
«udzigl apkaroja "SsS
trešdien paziņots, ka i«
ļkpmunistu partija i i !
Istru prezidenta biedtTS
ec ka viņš neesot pie J
- Kostovs, tāpat kā C
«"^^S^espaidigākletnS
partijas biedriem
«NSLU MINDCEUBJI
ATBRĪVOS?
hP riņfen ungāru mlnljtni
Ita vietnieks Rakosi oesa
ļsarunā Izteicies, ka koni.
Idibal neesot princips neka
|a kardinālu Mindcentlju it
> cietuma, lai tas varStu iiy
.kfidu sanatoriju vai ari
ļuz firzemēm. Mindcentiji
tiem „neesot vairs blstanu,
.atbrīvošana būtu lieiiskj
Ida ungāru valdibas labi"
ļtavo zemi karam
,}lnfijums no I. Ipp.)
ielgrades ārzemju korespon-jzips
Brozs-Tito nav 8evlS|l
Ies. Visi militārie UetpratSll
' prfitls, ka Jugoslavijai
;igākā armija Balk3no8.TSj
.stiprums ir 800.000 ka-
1 virsnieku, bet Vašingtona
p ā j ' k u r nonākuši jpnSkie
38* militārie budžeti, sprl^
, armijas patiesais stipruiii
laz 1,1 miljons viru. Jugo-ļ.
militārais spēks ar katra
lug .un nākotnē augs āmen
ļ. Nekad nav - valdījusi tSda
1 saimniecisku līgumu sKg-recu
un jēlvielu apmaiņSuo
ļtu sūtīšanā no ASV, Angli-ĪVancljas
uz Jugoslaviju, M
Parīzes konferences pēdēja
ECesons, Bēvins, un SumfflS
Irt apspriedās ar Jugoslavi-
• Parīzē. Visu triju rletumii
,„ sūtņi Belgradē tika ii-z
Parīzi. Jugoslavljas saini-
I ministrs nosūtīja divi jau-gācijas
uz ASV smagas rup-
1 mašīnu' iepirkšanai la
ftizdevumu meklēšanai Voi-
Jugoslavijai ..ķarstf
Ļ tāds nāktu, nav jareķfflM
sarkanarmiju. Tito var g
ai drošs. Viņam šimbrj»
lesla domāt, ka Maska«^
, varētu mainīties. Lai m
rms nepārprotami par J
taviem visgalvenaļem
f Eiropā izraudzījis Tīto
ividēšanu, vēl svangaka J
LATVIA
l&M&n Newspai>er
pubUfltied uDdtr EUCOM Civil
jjiBin Dlvtolon Authorlsatlon
fļņxaher UNDP m, Publliher
fūA Bditor: Valdenir» Lam-l^
erp, DP Camp BrUngsi*
OberttDrauanldc-Str. t Prtnter:
jj]ļaa & UngehĢuer. Ludwlg8-
Ijorg. KOmostr. 16. PttbUahed
t ^ w e ^ * drculatlon: 14.000
Nr. ej (291)
Tr^ien, ms. g. 22. JOnl}!
Iznfik trešdienās un sestdlenAs.
IidevēU: Latviešu Cratr&Iā Ko.
miteja« OalvcnalB redaktori: V.
Lamberga; gtUv. red. vletnldd;
M, CuUtU m A; iOtvsoni. Be-daktorl:
A, IU)llteln8. Fr. Igala,
J. Jēkabsons. F, Kniaa. B.
Ķīselis. H. Mindenbms, A.
OaolB, E. muatera, L, Svarca,
Redakcijai adrese: Eaalingai/NM
Uhlandstr. 8, tel. 171».
[d. savienības drf
^ ir>etumdg
iļā, kas jāatkaro kom«"B
ia ma tanki Belgrad^ ' ļ
ii drošu karu rietumu J
u-starpā. Ķ . t ž o g J ;
' ā pašreizēja stavoldi ne^
isas pasaules īsumii^
bs apsarga
l policisti. Slēgtas vg,J,.
Bņcmot vienu- ^^l^^ļ^*
.kumentl un korespon
komunistisko ierod?»
ķ Kronbcrgas ļJH ^JtiJi
Tnas atklāta ^^JZaV»-
T n kultiiras PJJSJV
riedīs par „pi«a»s
las province ŗ^^ošas »^
iiiastrofS galu dao^
^ personas*
ZIVIBAS JUNDA
Hfivēs izkapts un Hgo dziesma.
Nicības s^lni un dzīvības gaviles.
14JCbii]a traģēdija un teiksma par
ptpardes ģiedu. Starp Urna pretstatiem
nolikts mOsu tautas mOis. Bet
laiku tecē]umfi noticis tfi, ka tad,
kad iznldnātfija vara domājusi tautu
Jau pazudinātu esam, kaut kur
neredzams paglābies asns viņu atkal'
atjaunojis, degdams alkatīgā
dzīvības došanas un tukšuma piepildīšanas
priekā.
Latviešu tautas ģēnijs, šos pret-
^atus dzīvos tēlos ietērpdams, devis
veļu laika un Jāņa dienas mistiku.
Bālo un bezkrāsaino veļu valstību
un gaišo un krāsaino Jāņa
dienu ar varenajiem dzīvības slm-hoMem
— sauli, dievības un auglība
^ teiksmām. Ugunis ziemas un
ugunis vasaras saulgriežos, kad pāri
zleme{u apvārSņa šaurajam lokam
nakts apkampjas un skūpstās ar
dienu, fiie gaismas un dzīvības simboli,!
doti dziļāku noslēpumu atsegšanai,!
sakaru uzminēšanai dabas im
cilvēka dzimuma mOžIgajā gājumā
un tecējumā. Ātri vien tautas ģēnijs
atskārtis, ka neviena spēkos
nav ļDialnlt vai grozīt dzīvības mūžīgo
tecējumu, bet gan cilvēka varā
ir likt tam labvēlīgi ietekmēt viņa
nolūkus: dot kopjamai zemei, stādiem
un dzīvniekiem auglību un
padlem apreibt sava spēka un savas
ddvlbas gavilēs. Jo lemta ir nāve
un lemta ir dzīvība,'un dzīvības
vilnim jāpārklāj un jāpiepilda nāves
cirstie robi.
Vlaikārša sakarība, bet to padziļina
inūsu tautas nolādētā likteņa
atskfirtums — ik pa noteiktam laika
sprīdim tapt izkautai un iznicinātai
lielo kaimiņu nenovēršamajās
sādu:^ēs. Sis atskārtums prasa kāpināt
tautas augSanas im da^vlbas
prieku, pārvērst to krāSņā mistikā,
iezvanīt asiņu balsi, palaist brīvībā,
aizturētos im apslēptos spēkus. Tāpēc
ari Jāņa nakts un dienas dažādās
Izdarības, līgoju greznums, reibuma
im līksmības slavināšana.
Tāj^c Jāņa diena daudzina auglību
un spēku, kas to atraisa, un dzīvība
norelbumu, kas to piepilda. Tāpēc
spēka simbols kļuvis ozols un
greznošanās ozolzaru vainagiem, tāpēc
dievadēla Jāņa erotiskās vaļības.
No mūsu senatnes dziļumiem nākusi,
Jāņa nakts mistika vēl dzīva
mūsu ipislnls. Mūsu dvēseles vēl šodien
nodreb, kad atskan senais ligo,.
uzsmaiio ozola vainagi un roka
pieskaras putodamam alus kausam.
Nav ko kaunēties šis drebēšanas, jo
tās ii^ spēka un dzīvības gaviļu trīsas,
kas no nezināmiem avotiem
nākdamas, mūs pašus reiz Iznesu-
I šas gaismā un spējīgas iznest tās
paaudzes, kurām jānāk aiz mums.
Jo tīrākais un krāšņākais no -visiem
priekiem Ir dzīvības prieks, ka3
pārciestajā un vēl ciešamajā nāves
aukā dzīvi palikušos sauc kopā, lai
vaimanu vietā skanētu priecīgas
dziesmas un naidu un vientulības
izmisumu aizstātu saderības un ml-
Ibstlbas tikums. Tik tiešām Jāņa
nakts atgādina, ka vienīgi dzīvība
un dzīvības prieks spēj uzveikt baigo
tukšumu ap mums, nīcības pelnos
llķt uzziedēt rozēm un Jaunās
atvasēs Izlīdzināt dragātos robus. Ja
Jāņa dienas simbolika un gars, ja
dzīvības un auglības līksme vairs
nespēj atjaunot tautu, tad tā lemta
neglābjamai bojā ejai un gatava
pati pie sevis padarīt to, kas nav ļ
spēkos nevienam ienaidniekam. Dzīvības
gaviles tā top par ieroci cīņai
par tautu un tēvuzemi, cīņai pret
nāvi un Iznīcību, kuras draudos mūžīgā
Latvija arvien atradusies jau
kopš neminamiem laikiem.
Jāņa dienā, kad mūs vieno kopīgs
gars un kopīgas dziesmas, būtu
vietā aizmirst gauSanos par zaudēto
dzimteni, jo dzimtene taču ir tur,
kur ir tauta, Sādu dzimtenes salu
šogad būs sevišķi daudz, bet kopā
tās sastādīs vienu, un jāņugunis pasaules
provincē Austrālijā sasauksies
ar tām, kas degs Anglijā, Kanādā,
ASV, Vācijā, Zviedrijā un
slepus varbūt ari otrā pusē Baltijas
jūrai un Sibīrijā. Mūsu dienās attālums
kļuvis par relatīvu jēdzienu,
un kā reiz, Piebalgas pakalnos skandinot
līgo, sirdis sasaucāmies ar Sēlijas
im Kursas ļaudīm, tā tagad
viens un tas pats līgo vienos latviešus
no Adelaides līdz Aļaskai. Un
mēs zināsim: tur gavilē latviešu
asiņu balss, tur ceļas dievišķais līgo
un vainagi vieno mīlētājus jaunai
saderībai un zemes sapņiem. Un ja
citu tautu miljoni liekas neredzam
mūsu nāvi, tad darīsim tā, lai Jāņa
nakti viņi redzētu mūsu d^vibu,
kas vēl plīvo kā liesma tur, kur viņi
domājuši tikai kapus un kaulu kalnus
redzam. Arī tas mums var palīdzēt.
Bet pāri šim blakus nolūkam
arvien stāvēs tā dzīvība, kas mūsos
pašos degdama auklē mūžīgo Latviju.
Ir taisnība, kat sevišķi pēdējo desmit
gadu laikā, kad mums saderības
un mīlestības vietā svešinieki potējuši
naidu, kad brāļa sacelšanās
pret brāli slavēta par svētāko pienākumu,
kad prieks un līksmība padarīta
par personīgu vai vienas šķiras
privilēģiju, kad Dļāves izkapts
pļāvusi bez mēra un rindas ap Jāņugunīm
kļuvušas arvien retlUcas,
esam aizmirsu&i priecāties vai ari
ļāvuSi savam priekam iivirstiis
rupjās formās, kam vai nu pēkšņi
jāapdullina vai ari jāizlauzās drau*
dos, asarās vai nožēlā. Daudirdg
paliek Iespaids, ka no šo skaistāko
un latviskāko svētku izdarībām
mūsdienu paaudze patiurējusi vienīgi
dzeršanu un ēšanu. Piemirstas
dziesmas, iziruši līgotņu kamoli»
apsīkusi danču un kustību rotāšana,
aizmirsies saderības un saskaņas ti*
kums, nobālusi mīlestības un auglības
mistērija. Bieži šl diena deg*
radēta līdz parasto vārda dienu
līmenim, notrulināta un atkailināta.
Lai tGļd šl Jāna diena mums atkal
dod īsto mēru un īsto saturu. Lai
tā līdzi līgo dziesmai un zāļu vainagam
reibina mūs pati ar savu
mistiku, ar dzīvības un dzlvolanag
atskartuma prieku, ar atziņu, ka
paši esam visa sākums, un mūsu
dzimtene Ir ar mums tur, kur esam
mēs paši. Līgosim m rotāsim dzīvībai,
jo tā ir mūsu esības vainagojums.
LIgoslip Mmel, ka mēs vēl
esam, un tiem, kas nāks aii mumi
un līdz ar munus, piepildot iztukšoto
zemi, atkal reiz llgotnēm tricinās
tēvu sētas un Daugavas, Vai-tas
un Gaujas krastus. Līgosim, Jo
esam latvieši un citādi nevaram.
Nāves Izkapts un līgo dziesma.
Nīcības pelni un dzīvības gaviles.
Izkapts ņemta no mūsu rokām deldēt
ienaidnieku, nicības pelnos pārvērst
cilvēka darbu un viņu pašu
nav mūsu dabā. Lai tad līgo dziesma
un dzivībasi gaviles uztur un
stiprina mūs, jo patiesi, kad Izkaptij
vairs nebūs ko pļaut un nlcn>as
pelnos sagrūs vēl daudzi, celsies un
dziedās cīrulis uz lauka un kipu
kopās zaļos zāļu stiebri. Dzīvība iet
pāri nāvei un rāda mums mūsu
ceļu. Rāda vrenkārSajā un nemirstīgajā
līgo dziesmā. LIgoI
E.Balsterg
Sīitnis K Ā R L I S Z A R I ŅŠ
apsveic laikrakstu apvienošanos
Latviešu laikrakstu apvienošana
Vācijā guvusi atzinīgu novērtējumu.
Viens no pirmajiem apvienoto
laikrakstu redakcijai apsveikumu
piesūtījis sūtnis K. Zariņš.
Vēstulē atbildīgajam redaktoram
V. Lambergam sūtnis K. Zariņš
raksta: „Vēlu daudz laimes un Dieva
svētību ar panākto latviešu preses
apvienošanu Vācijā. Tas Ir liels
un svētīgs darbs un cerēsim, ka
žurnālistu saime ar latvisku sirsnību
un mīlestību pie darba ķeroties,
gūs vislabākos panākumus."
LNP pilnsapulces prezidija priekšsēdis
pulkvedis R. Osis: „Apsvejcu
ar apvienošanos. Tas nu reizi Ir
prātīgi un gudri darīts un lai jums
visiem labākie panākumi apvienotā
darbā."
Londonas Avīzes Izdevēju kopas
pārvaldes priekšsēdis 0. Rozītis
raksta: ,Jx)ndonas Avīzes vārdā atļaujos
novēlēt kopdarbības pasākumam
vislabākās sekmes. So kopdarbību
vajag paplašināt ar! i^ri
Vācijas robežām, lai ar laiku latviešiem
emigrācijā būtu viens centrāls
laikraksts. Tad mums nekad
nepietrūks iespiestais vārds."
Londonas Avīzes atbildīgais redaktors
V. Skultāns: «Apsveicu ar^
gūtajiem panākumiem avīžu apvienošanas
darbā. Tas tiešām prātīgs
un svētīgs darbs, no kā iegūs ^ i s l
— gan mūsu nacionālās komitejas,
gan lasītāji, gan pati avīžu lieta.**
Latviešu studentu centrālās savienības
prezidija priekšsēdis A. Upes-leja
raksta: «Latviešu trimdas akadēmiskās
jaunatnes vārdā lūdzu
pieņemt visīstākā prieka apliecinājumu
par panākto Vācijas latviešu
laikrakstu apvienošanos. Studentu
saime jau sen uzskatījusi šo soli
par nepieciešamu un priecājas ka
tas tagad ir noticis. No sirds vēlam,
lai apvienotais laikraksts, pats būdams
apvienošanās un labas sadarbības
gribas auglis, būtu ceļa rādītājs
visas mūsu trimdas saimes
ciešai sadarbībai nākotnē. Lai laikraksts
dotu mūsu politiķiem un sabiedriskiem
darbiniekiem ierosmi
un atbalstu cīņām, kas ik dienas
jāturpina vēl ar lielāku spēku. Lai
laikraksts palīdzētu lasītājiem atšķirt
graudus no pelavām lielajās
pasaules dzirnavās, kurās esam iekļuvuši,
un rādītu mūsu dzīves un
trimdas sūtības vienīgo uzdevumu
un mērķi — cīņu par Latvijas atgūšanu."
Rakstnieks Jānis Klīdzējs: «Apsveicu
apvienoto laikrakstu un tā
atbildīgo vadītāju. Ticu, ka laikraksts
spēs redzēt un veidot īsto
līniju. Laikrakstam jābūt mūsu cīņas
vaditāiiim un tāds tas āri būs.
Ari literatūras daļai Jāaudzina mūsu
trimdinieku saime cīņas spējīgu,
ar saviem tēliem literatūrā mums
jā.saka: nciem.fdz' Piemini, kas šodien
notiek Latvijā!"
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, June 22, 1949 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1949-06-22 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari490622 |
Description
| Title | 1949-06-22-01 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text | ' g f nas čekas )dibinatāj8 Imperiālists" m ( B B C ) . p. Inas nedēļas ika. ,'««v M t ā tresi'^'5 I paziņojums ^Tj,^ iRajku. KoSSsT^ ļfits. pazlņojiT'ļ'Potai, plēgts no partila.it» ^ It mēģlnfijis '««Jr. lautu ungāru t a i K igam". Savā sekretariāts J^^'^ ^S^Scijas j ^ ^ o t^ nodrlbu un ar ^ hekaitigus visus Sl,^ isma aģentus m8ie8 partijas if.^ Jāved visnesaudzIgļSru"" im Jovlnlsma m^'^ novirzi no varti^r,.^ i*nē, ka Rajks bljaXl^ y noorganlzētājs, «n % tas. kas Vēl t i k i !^ «udzigl apkaroja "SsS trešdien paziņots, ka i« ļkpmunistu partija i i ! Istru prezidenta biedtTS ec ka viņš neesot pie J - Kostovs, tāpat kā C «"^^S^espaidigākletnS partijas biedriem «NSLU MINDCEUBJI ATBRĪVOS? hP riņfen ungāru mlnljtni Ita vietnieks Rakosi oesa ļsarunā Izteicies, ka koni. Idibal neesot princips neka |a kardinālu Mindcentlju it > cietuma, lai tas varStu iiy .kfidu sanatoriju vai ari ļuz firzemēm. Mindcentiji tiem „neesot vairs blstanu, .atbrīvošana būtu lieiiskj Ida ungāru valdibas labi" ļtavo zemi karam ,}lnfijums no I. Ipp.) ielgrades ārzemju korespon-jzips Brozs-Tito nav 8evlS|l Ies. Visi militārie UetpratSll ' prfitls, ka Jugoslavijai ;igākā armija Balk3no8.TSj .stiprums ir 800.000 ka- 1 virsnieku, bet Vašingtona p ā j ' k u r nonākuši jpnSkie 38* militārie budžeti, sprl^ , armijas patiesais stipruiii laz 1,1 miljons viru. Jugo-ļ. militārais spēks ar katra lug .un nākotnē augs āmen ļ. Nekad nav - valdījusi tSda 1 saimniecisku līgumu sKg-recu un jēlvielu apmaiņSuo ļtu sūtīšanā no ASV, Angli-ĪVancljas uz Jugoslaviju, M Parīzes konferences pēdēja ECesons, Bēvins, un SumfflS Irt apspriedās ar Jugoslavi- • Parīzē. Visu triju rletumii ,„ sūtņi Belgradē tika ii-z Parīzi. Jugoslavljas saini- I ministrs nosūtīja divi jau-gācijas uz ASV smagas rup- 1 mašīnu' iepirkšanai la ftizdevumu meklēšanai Voi- Jugoslavijai ..ķarstf Ļ tāds nāktu, nav jareķfflM sarkanarmiju. Tito var g ai drošs. Viņam šimbrj» lesla domāt, ka Maska«^ , varētu mainīties. Lai m rms nepārprotami par J taviem visgalvenaļem f Eiropā izraudzījis Tīto ividēšanu, vēl svangaka J LATVIA l&M&n Newspai>er pubUfltied uDdtr EUCOM Civil jjiBin Dlvtolon Authorlsatlon fļņxaher UNDP m, Publliher fūA Bditor: Valdenir» Lam-l^ erp, DP Camp BrUngsi* OberttDrauanldc-Str. t Prtnter: jj]ļaa & UngehĢuer. Ludwlg8- Ijorg. KOmostr. 16. PttbUahed t ^ w e ^ * drculatlon: 14.000 Nr. ej (291) Tr^ien, ms. g. 22. JOnl}! Iznfik trešdienās un sestdlenAs. IidevēU: Latviešu Cratr&Iā Ko. miteja« OalvcnalB redaktori: V. Lamberga; gtUv. red. vletnldd; M, CuUtU m A; iOtvsoni. Be-daktorl: A, IU)llteln8. Fr. Igala, J. Jēkabsons. F, Kniaa. B. Ķīselis. H. Mindenbms, A. OaolB, E. muatera, L, Svarca, Redakcijai adrese: Eaalingai/NM Uhlandstr. 8, tel. 171». [d. savienības drf ^ ir>etumdg iļā, kas jāatkaro kom«"B ia ma tanki Belgrad^ ' ļ ii drošu karu rietumu J u-starpā. Ķ . t ž o g J ; ' ā pašreizēja stavoldi ne^ isas pasaules īsumii^ bs apsarga l policisti. Slēgtas vg,J,. Bņcmot vienu- ^^l^^ļ^* .kumentl un korespon komunistisko ierod?» ķ Kronbcrgas ļJH ^JtiJi Tnas atklāta ^^JZaV»- T n kultiiras PJJSJV riedīs par „pi«a»s las province ŗ^^ošas »^ iiiastrofS galu dao^ ^ personas* ZIVIBAS JUNDA Hfivēs izkapts un Hgo dziesma. Nicības s^lni un dzīvības gaviles. 14JCbii]a traģēdija un teiksma par ptpardes ģiedu. Starp Urna pretstatiem nolikts mOsu tautas mOis. Bet laiku tecē]umfi noticis tfi, ka tad, kad iznldnātfija vara domājusi tautu Jau pazudinātu esam, kaut kur neredzams paglābies asns viņu atkal' atjaunojis, degdams alkatīgā dzīvības došanas un tukšuma piepildīšanas priekā. Latviešu tautas ģēnijs, šos pret- ^atus dzīvos tēlos ietērpdams, devis veļu laika un Jāņa dienas mistiku. Bālo un bezkrāsaino veļu valstību un gaišo un krāsaino Jāņa dienu ar varenajiem dzīvības slm-hoMem — sauli, dievības un auglība ^ teiksmām. Ugunis ziemas un ugunis vasaras saulgriežos, kad pāri zleme{u apvārSņa šaurajam lokam nakts apkampjas un skūpstās ar dienu, fiie gaismas un dzīvības simboli,! doti dziļāku noslēpumu atsegšanai,! sakaru uzminēšanai dabas im cilvēka dzimuma mOžIgajā gājumā un tecējumā. Ātri vien tautas ģēnijs atskārtis, ka neviena spēkos nav ļDialnlt vai grozīt dzīvības mūžīgo tecējumu, bet gan cilvēka varā ir likt tam labvēlīgi ietekmēt viņa nolūkus: dot kopjamai zemei, stādiem un dzīvniekiem auglību un padlem apreibt sava spēka un savas ddvlbas gavilēs. Jo lemta ir nāve un lemta ir dzīvība,'un dzīvības vilnim jāpārklāj un jāpiepilda nāves cirstie robi. Vlaikārša sakarība, bet to padziļina inūsu tautas nolādētā likteņa atskfirtums — ik pa noteiktam laika sprīdim tapt izkautai un iznicinātai lielo kaimiņu nenovēršamajās sādu:^ēs. Sis atskārtums prasa kāpināt tautas augSanas im da^vlbas prieku, pārvērst to krāSņā mistikā, iezvanīt asiņu balsi, palaist brīvībā, aizturētos im apslēptos spēkus. Tāpēc ari Jāņa nakts un dienas dažādās Izdarības, līgoju greznums, reibuma im līksmības slavināšana. Tāj^c Jāņa diena daudzina auglību un spēku, kas to atraisa, un dzīvība norelbumu, kas to piepilda. Tāpēc spēka simbols kļuvis ozols un greznošanās ozolzaru vainagiem, tāpēc dievadēla Jāņa erotiskās vaļības. No mūsu senatnes dziļumiem nākusi, Jāņa nakts mistika vēl dzīva mūsu ipislnls. Mūsu dvēseles vēl šodien nodreb, kad atskan senais ligo,. uzsmaiio ozola vainagi un roka pieskaras putodamam alus kausam. Nav ko kaunēties šis drebēšanas, jo tās ii^ spēka un dzīvības gaviļu trīsas, kas no nezināmiem avotiem nākdamas, mūs pašus reiz Iznesu- I šas gaismā un spējīgas iznest tās paaudzes, kurām jānāk aiz mums. Jo tīrākais un krāšņākais no -visiem priekiem Ir dzīvības prieks, ka3 pārciestajā un vēl ciešamajā nāves aukā dzīvi palikušos sauc kopā, lai vaimanu vietā skanētu priecīgas dziesmas un naidu un vientulības izmisumu aizstātu saderības un ml- Ibstlbas tikums. Tik tiešām Jāņa nakts atgādina, ka vienīgi dzīvība un dzīvības prieks spēj uzveikt baigo tukšumu ap mums, nīcības pelnos llķt uzziedēt rozēm un Jaunās atvasēs Izlīdzināt dragātos robus. Ja Jāņa dienas simbolika un gars, ja dzīvības un auglības līksme vairs nespēj atjaunot tautu, tad tā lemta neglābjamai bojā ejai un gatava pati pie sevis padarīt to, kas nav ļ spēkos nevienam ienaidniekam. Dzīvības gaviles tā top par ieroci cīņai par tautu un tēvuzemi, cīņai pret nāvi un Iznīcību, kuras draudos mūžīgā Latvija arvien atradusies jau kopš neminamiem laikiem. Jāņa dienā, kad mūs vieno kopīgs gars un kopīgas dziesmas, būtu vietā aizmirst gauSanos par zaudēto dzimteni, jo dzimtene taču ir tur, kur ir tauta, Sādu dzimtenes salu šogad būs sevišķi daudz, bet kopā tās sastādīs vienu, un jāņugunis pasaules provincē Austrālijā sasauksies ar tām, kas degs Anglijā, Kanādā, ASV, Vācijā, Zviedrijā un slepus varbūt ari otrā pusē Baltijas jūrai un Sibīrijā. Mūsu dienās attālums kļuvis par relatīvu jēdzienu, un kā reiz, Piebalgas pakalnos skandinot līgo, sirdis sasaucāmies ar Sēlijas im Kursas ļaudīm, tā tagad viens un tas pats līgo vienos latviešus no Adelaides līdz Aļaskai. Un mēs zināsim: tur gavilē latviešu asiņu balss, tur ceļas dievišķais līgo un vainagi vieno mīlētājus jaunai saderībai un zemes sapņiem. Un ja citu tautu miljoni liekas neredzam mūsu nāvi, tad darīsim tā, lai Jāņa nakti viņi redzētu mūsu d^vibu, kas vēl plīvo kā liesma tur, kur viņi domājuši tikai kapus un kaulu kalnus redzam. Arī tas mums var palīdzēt. Bet pāri šim blakus nolūkam arvien stāvēs tā dzīvība, kas mūsos pašos degdama auklē mūžīgo Latviju. Ir taisnība, kat sevišķi pēdējo desmit gadu laikā, kad mums saderības un mīlestības vietā svešinieki potējuši naidu, kad brāļa sacelšanās pret brāli slavēta par svētāko pienākumu, kad prieks un līksmība padarīta par personīgu vai vienas šķiras privilēģiju, kad Dļāves izkapts pļāvusi bez mēra un rindas ap Jāņugunīm kļuvušas arvien retlUcas, esam aizmirsu&i priecāties vai ari ļāvuSi savam priekam iivirstiis rupjās formās, kam vai nu pēkšņi jāapdullina vai ari jāizlauzās drau* dos, asarās vai nožēlā. Daudirdg paliek Iespaids, ka no šo skaistāko un latviskāko svētku izdarībām mūsdienu paaudze patiurējusi vienīgi dzeršanu un ēšanu. Piemirstas dziesmas, iziruši līgotņu kamoli» apsīkusi danču un kustību rotāšana, aizmirsies saderības un saskaņas ti* kums, nobālusi mīlestības un auglības mistērija. Bieži šl diena deg* radēta līdz parasto vārda dienu līmenim, notrulināta un atkailināta. Lai tGļd šl Jāna diena mums atkal dod īsto mēru un īsto saturu. Lai tā līdzi līgo dziesmai un zāļu vainagam reibina mūs pati ar savu mistiku, ar dzīvības un dzlvolanag atskartuma prieku, ar atziņu, ka paši esam visa sākums, un mūsu dzimtene Ir ar mums tur, kur esam mēs paši. Līgosim m rotāsim dzīvībai, jo tā ir mūsu esības vainagojums. LIgoslip Mmel, ka mēs vēl esam, un tiem, kas nāks aii mumi un līdz ar munus, piepildot iztukšoto zemi, atkal reiz llgotnēm tricinās tēvu sētas un Daugavas, Vai-tas un Gaujas krastus. Līgosim, Jo esam latvieši un citādi nevaram. Nāves Izkapts un līgo dziesma. Nīcības pelni un dzīvības gaviles. Izkapts ņemta no mūsu rokām deldēt ienaidnieku, nicības pelnos pārvērst cilvēka darbu un viņu pašu nav mūsu dabā. Lai tad līgo dziesma un dzivībasi gaviles uztur un stiprina mūs, jo patiesi, kad Izkaptij vairs nebūs ko pļaut un nlcn>as pelnos sagrūs vēl daudzi, celsies un dziedās cīrulis uz lauka un kipu kopās zaļos zāļu stiebri. Dzīvība iet pāri nāvei un rāda mums mūsu ceļu. Rāda vrenkārSajā un nemirstīgajā līgo dziesmā. LIgoI E.Balsterg Sīitnis K Ā R L I S Z A R I ŅŠ apsveic laikrakstu apvienošanos Latviešu laikrakstu apvienošana Vācijā guvusi atzinīgu novērtējumu. Viens no pirmajiem apvienoto laikrakstu redakcijai apsveikumu piesūtījis sūtnis K. Zariņš. Vēstulē atbildīgajam redaktoram V. Lambergam sūtnis K. Zariņš raksta: „Vēlu daudz laimes un Dieva svētību ar panākto latviešu preses apvienošanu Vācijā. Tas Ir liels un svētīgs darbs un cerēsim, ka žurnālistu saime ar latvisku sirsnību un mīlestību pie darba ķeroties, gūs vislabākos panākumus." LNP pilnsapulces prezidija priekšsēdis pulkvedis R. Osis: „Apsvejcu ar apvienošanos. Tas nu reizi Ir prātīgi un gudri darīts un lai jums visiem labākie panākumi apvienotā darbā." Londonas Avīzes Izdevēju kopas pārvaldes priekšsēdis 0. Rozītis raksta: ,Jx)ndonas Avīzes vārdā atļaujos novēlēt kopdarbības pasākumam vislabākās sekmes. So kopdarbību vajag paplašināt ar! i^ri Vācijas robežām, lai ar laiku latviešiem emigrācijā būtu viens centrāls laikraksts. Tad mums nekad nepietrūks iespiestais vārds." Londonas Avīzes atbildīgais redaktors V. Skultāns: «Apsveicu ar^ gūtajiem panākumiem avīžu apvienošanas darbā. Tas tiešām prātīgs un svētīgs darbs, no kā iegūs ^ i s l — gan mūsu nacionālās komitejas, gan lasītāji, gan pati avīžu lieta.** Latviešu studentu centrālās savienības prezidija priekšsēdis A. Upes-leja raksta: «Latviešu trimdas akadēmiskās jaunatnes vārdā lūdzu pieņemt visīstākā prieka apliecinājumu par panākto Vācijas latviešu laikrakstu apvienošanos. Studentu saime jau sen uzskatījusi šo soli par nepieciešamu un priecājas ka tas tagad ir noticis. No sirds vēlam, lai apvienotais laikraksts, pats būdams apvienošanās un labas sadarbības gribas auglis, būtu ceļa rādītājs visas mūsu trimdas saimes ciešai sadarbībai nākotnē. Lai laikraksts dotu mūsu politiķiem un sabiedriskiem darbiniekiem ierosmi un atbalstu cīņām, kas ik dienas jāturpina vēl ar lielāku spēku. Lai laikraksts palīdzētu lasītājiem atšķirt graudus no pelavām lielajās pasaules dzirnavās, kurās esam iekļuvuši, un rādītu mūsu dzīves un trimdas sūtības vienīgo uzdevumu un mērķi — cīņu par Latvijas atgūšanu." Rakstnieks Jānis Klīdzējs: «Apsveicu apvienoto laikrakstu un tā atbildīgo vadītāju. Ticu, ka laikraksts spēs redzēt un veidot īsto līniju. Laikrakstam jābūt mūsu cīņas vaditāiiim un tāds tas āri būs. Ari literatūras daļai Jāaudzina mūsu trimdinieku saime cīņas spējīgu, ar saviem tēliem literatūrā mums jā.saka: nciem.fdz' Piemini, kas šodien notiek Latvijā!" |
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-06-22-01
