1949-11-26-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
mi IW9. g. 23. iias dikta- Maskavā la nolūku noteikti apgalvcj^ļ; •Odas MaskaV^'^S kSd^ krievu k e ļ ; idribas. No vienaTn? [J MaskavuTlA^^^ līdzību savai zeZf m sakaušana un ms. Padomju savienr •)ām^ l i e l ^ uzmanību. \ , l^vokla Kasliktlnā- *a izolācija droši vien ķru iedzīvotājos, kšdSl ŗ f par savas armijS ļoSanu, lai, mazākais, to ļjTĪdbā. Vajadzīgos ka. viņš var saņemt vien!, [as, Jo ar tiem 100 vlr^ >«truktorl€m, kas valsts reprezentē padomju Ui albāņu komunisti^, maz līdzēts. fēl viena cita versija, prasība, lai Albānija [pret Jugoslaviju nai-laudzus jau pamudina, uz to, ka Hodža patle- [ārsviesties Tito pusē. ļrunā, ka, lai izvairītos •ējamības, kominlorms ISu un aizvedis uz Mas-ļattiecīgi pārskolotu. ŗbflt pavisam vienkSr-t> azīmies, ka Maskavš bk kāda plagāka kom-krence. „Nezinām5 vlr-ļām pastāvīgām dzīves ļkušl franču un itāliešu feri, bet Maskavā pa* ;iU sarkano barvede Pakuru vēl nesen k§da ia, ka tā Prāgā apcie-pūtu nekāds brīnums, ļtva^ apspriežu galda i, ķas laikam, ir /Vlbi^^ kam I uzticas. MEĢINSJUMS iCUA Istanbulā atklfita it pastāvošo valsts dalībnieki gribējuši lāt prezidentu Isme-id izmantot situSdju is nodibināšanai. Sa-ļojuai turku nacloriš- 1 tās priekšgalā stāvē-merāļi un parlamenta Vēmieki gatavojušies Izamākos turku dertio-lai nodibinātu diktā-iCakmaka vadībā. Apei ģenerāļi un štāba I sazvērestībā iejauktos ksināts izslēgt no par- KLUSEIA... ;enībā tagad skaitās nācis no ārzemēm. :apitālistiskajāmiekSr-imnieciskā dzīve kU-jtās. Vēl pirms pirmā oficiāli publicētajā :ava atzinās, ka masu Padomju savienība uzīvotāju prasības. Ja , to apstākU, ka kr evi almnieciskoff pasaku-f vai vienīgi ar pi^- ļstrādniekiem, Malen- Lms par sociālisma lir visai apšaubāms. atkal ļaus kuģus Pēc sešu mēneSu ša angļu, amerikāņu hamu atļaut _ W [elākus un atrakus \us. nekā tas.note*te ima okupacuas varu f šim vācu kuģu bu lārveidot palļgkreise-lu bāzes kuģos.^ nē. ka Zi^n^f S atkal nodarg ku skaitu un Vacua^ - ārzemju reaer [)re6u pārvietošana* LATVI A Latviao Newspaper publlsfted uDder E U C O M CtvU ^Irs DIvlslOD Authorlsatlon ļfumber UNDP iflS. Publltber Bdltort Valdemāra Lļiim- 0 ^ BfilUigen/N.. Brelte Str. 1^. prlnter; Ungeheuer & 0lmcr. Ludwlg8burc, K5mier-rtf. 16. Publlshed twlce weekly Circulatlon 11.000. lATVIAH NEW5PAPER Nr. 112 (3S6) Sestdien, 1919. g. 26. nov. Unak tre&dten&8 un testdlenAs Udevejs: Latviešu CeotrAlI Ko-mttejft. Oalveoatt rtdaktont V Lambergs; galvena redaktora vietnieks: M CuUtla. Bedak-torl: K BolStelns, It. IgaU, J. JSkabsona. B. Ķlsella H Mlndenbergs B Ralsters L. Svarcs, Redtthcljas adrese: toUngen^., Brelte Str. 6-5, telefons 11339. Latvija atkal reiz būs briva^ gaka .New York Times Ņujorka (D). — Sakarā ar mCisu neatkarības 31. gadadienu, lielais amerikāņu laik-rsSffte New York Times ievietojis garāku rakstu, kas veltīts 18. novembrim. „Kad pirms 31 gada Latvijā uzlēca brīvības gaišība," saka laikraksts, „likās, ka tā turpināsies daudzus gadu simtus. Patiesībā viss norisinājās citādi: 1039. g. 5. oktobri Latvija bija spiesta parakstīt savstarpējas palīdzības līgumu ar Padomju savienību. Maskava šo līgumu tomēr neievj&roja. Jau 1940. g. jūlijā Latviju okupēja sarkanarmija un pievienoja Padomju savienība. To ASV vēl tagad neatzīst. No 2 miljoniem latviešu vismaz viena trešdaļa tagad deportēta vai iznīcināta." Raksta beigās New York Times saka: „To-mSr pienāks laiks, kad Latvija atkal atgūs savu neatkarību un būs brīva." Vašingtonā Latvijas sūtniiii J. Feld-manis 18. novembri saņēma apsveikumus no ārlietu ministra D. Eče-sona, ministrijas ģenerālsekretāra un citiem ārlietu ministrijas vadl-tSjiem darbiniekiem. Personīgi sveica Lietuvas sūtnis Povilas 2a-deikls un ministrs Stasls Lozaraitis, ka arī citi mūsu valsts un tautas labvēļi. Valsts proklamēšanas svētki vakarā* sūtnis J. Feldmanis pie- Vašingtonas latviešu koloiiiju, tagad jau ir ap simts personu liela. NSkoSā dienā sūtni® izbrauca uz Ņujorku, kur turienēs organizāciju larļkojumā teica uzrunu. Svētdien, 20. novembri, Vašingtonas latviešu biedrība bija organizējusi svētku dievkalpojumu, kam sekoja pieņem-iana. Latvijas valsts svētkus divi rakstiem atzīmēja Nev;^ York Times. Ari Washington Times Herald bija ievietojis attiecīgu apcerējumu. sadarbības trūkumus nacionālas mes iesiļa LCP 16. sesijai Imbshauzenā nekavējoties sekoja LNP 3. sesija uz Kuŗu bija ieradušies 53 locekļi. Sesija noklausījās prezidija ziņojumus un nāca ar saviem ierosinājumiem turpmākās darbības veidošanā, pie kam vislielāko uzmanību Izpelnījās Jautājumi par Informācijas un propagandas intensīvizēšanu, grupu sadarbību, LNP reorguiizāclju un līdzekļu komplektēšanu. Sevišķi spraiga domu apmaiņa LNP uzbūves reorganizācijas lietās notika starp vēlēšanu principa aizstāvjiem, kas nāca no LCP un Daugavas Vanagu grupas, un līdzšinējās uzbōves aizstāvjiem, politisko un citu organlzācljtt pārstāvjiem, kas atbalstīja deleģēšanas principu — parlamentāriešiem un viņu domu biedriem. Radikālus jauninājumus vai krasākus Ierosinājumus realizēt tomēr nepielaida LNP statūtos noteiktais divu trešdaļu kvorums, kas šoreli prasīja 36 balsis, tā ka lielākā daļa Iesniegto rezolūciju, ar! reorganizlcljas Jautājums, palika neiedzivināts. LNP dibināta uz kompromisa, un tādi veidā tā ari pagaidām darbosies tālāk. Ievērojot svarīgo LNP reorganizā-cijaa jautājumu, uz sesiju bija ieradies maksimālais pārstāvju skaits no visām grupām. Iztrūkstošo locekļu vietā bija deleģēti substitūU, ur. kā preses pārstāvis izceļojušā L, Bērziņa vietā nāca Raisters. Veco strēlnieku biedrība, kas izstājusies no Cīnītāju apvienības, bija pieteikusi savu delegātu J. Goldmani, ko ari ar 46 balsīm pieņēma, piešķirot organizācijai vienu mandāta Jau sesijas sākumā politiska parlamenta atmosfaiiu radīja pilnsapulces vadības izraudzīšana. LIdzšinēj. priekšsēdis R. Osis no jauna dabūja tikai 24 un viņa pretkandidāts P. Dar-dzāns — 26 balsis. Frakcijām resp. grupām pēc 4 stundu apspriedes beidzot izdevās vienoties par prof. P. Laurinoviču, ko tad ari ievēlēja par pilnsapulces vadītāju ar 50 balsīm, bet par viņa vietnieku G. Odi* ņu ar 37 un par seki'etāru J. Niedru ar 38 balsīm. Par prezidija darbību starpsesiju laikā pirmais ziņojumu sniedza priekšsēdis J. Celms. Pārvēlētais prezidijs sanācis pavisam 5 sēdēs, jo šaurie līdzekļi kavē biežāk satikties. Tāpēc būtu labi, ja visi prezidija locekļi varētu dzīvot vienā vietā. Ziņojumu beld,zot, J. Celms atzīmēja, ka nav sekmējies izlemt sadarbības un LNP reorganizācijas jautājumus, kurus prezidijs nodod pilnsapulcei. Reorganizācijas domu ierosinājušas LCP aprindas, un prezidija komisija izstrādājusi attiecīgu priekšlikumu, ko nāksies apspriest. Nogaidīšanas taktika starptautiskajā politikā Prezidija ārējās daļas vadītājs R. Lleplņš plašā ārjjolltiskā pārskatā, kurā viņš pieskārās notikumu attīstībai visos svarīgākos politisko vai militāro notikumu degpunktos, par Baltijas valstu situāciju atzīmēja, ka šo valstu liktenis joprojām paliek atkarīgs PO notikumu attīstības Riet umvacija uzņemta locekle Rietumeiropas saimē V Publicēta ASV, Anglijas un Francijas vienošanas ar Rietumva-cijos fedeiaciju. Ārpolitiskas debates Bonna. SPD vadonis Dr. Sumachers uz 20 dienam izslēgts no parlamentp Bonnā (B). — Ceturtdien pēcpusdienā vienlaicīgi Bonnā, Parizē un Londonā publicēja triju valFtu vienošanās protokolu ar Rletumvācljas federāciju Si vienošanās, ko i'.strādāja ASV ārlietu ministra Ečesona apmeklējuma laikā pagājušā nedēļā, paredz Rietumvācljas piedalīšanos Rūras kontrolpadomē, par ko savukārt trīs rietumu lielvalstis Rletum-vScijā pārtrauc lielāko tiesu demontāžas, atjauj vācu konsulāras un tirdzniecības pārstāvniecības ārzemēs, atcel k«žu būves aizliegumu, at- Mot tirdzniecības kuģus līdz 7200 t neierobežotā vairuma, atvieglo reparāciju maksājumus un atver Rietumvācijai visas iespējamības pie-dalīties kā Udztiesigam loceklim Rietumeiropas saimnieciskajās un politiskajās organizācijās. šaiiās un tā konsultēšanas. Dr. Adenauera vienošanās ar rietumniekiem esot nelikumīga un neatbilstot jaunās Rietumvācljas konstitūcijas pamatlikumam. Dr. Adenauers un citi runātāji no visām pārējām partijām, atskaitot komunistus un sociālistus, atspēkoja Dr. Šumachera pārmetumus. Labā spārna partijas un arī centrs tāpat kā radikālās bavārie.^u un vācu partijas solidarizējās ar federācijas kanclera ārpolitiku, atzīstot, ka cits kurss Rietumvācijai nav iespējams un ka vienošanās ar Franciju, Angliju un ASV ir liels solis uz priekšu Vācijas patstāvības atgūšanai, jaunuzbīivei un drošībai. Debates ieilga līdz piektdienas agrām rīta stundām Dr. Adenauera runas laikā Dr. Sumachers mēģināja kanclera runu pārtraukt ar starpsaucieniem „nav tiesa, ko 3us \vic Acnt sabiedroto kan- Rletumvācijas un sabiedroto vienošanos vācu tautai paziņoja fede-iScijas kanclers Dr. Adenauers ceturtdienas vakarā Bonnas parla-inentā. Viņš paskaidroja, ka vācieši sarunās ar augstajiem komisāriem un ārlietu ministru Ečesonu panāci vienošanos „kas par 90o/o ap-feierinā mūsu prasības", Dr. Adenauers uzsvēra, ka kopš kapitulāci-ias šīs sarunas bijušas pirmās, kur Vāciešus uzvarētāji uzlūkojuši kā pilntiesīgus partnerus. Tagad vāciešiem esot posmu pa posmam jāatgūst pilnīga uzticība, jo to prasot tiklab pašas Vācijas kā arī visas pārējās Rietumeiropas intereses. Jau ASV ārlietu ministra Ečesona viesošanās laikā vācu sociālistu frakcijas līderis Dr Šumachers asi tetizēja Dr. Adenauera rīcību. Izteikdams visai ašas piezīmes presē ^ SPD partijas biļetenā. Kad kan- <^lera runai ceturtdienas vakarā parlamentā sekoja debates, Dr Suma-ehersno jauna asi vērsis pret Hietumvācijas kanclera ārpolitiku, ko viņš esot realizējis bez opozīcijas ^ paša Bonnas parlamenta piedalī-sakāt" un „jūs esat sabiedroto clers". Pēc šiem starpsaucieniem parlamenta sēžu zālē sacēlās lielāks uztraukums un lielākā dala depu- (Turpinājums t IPP-)* lielajā politikā. Atombumbas parādīšanās Padomju savienības rokās stāvokli lielā mērā groza par labu pēdējai, un tādēļ no ASV puses vērojama bruņoto spēku izveidošana un pārkārtošana, kam vajadzīgs laiks, Baltijas valstu jautājumā tāpēc piemēro nogaidīšanas taktiku, un ofldālās personas ar skaidrākām deklarācijām vēl klajā nenāk. Lietuviešu kongresā Ņujorkā Stata gubernators Djuljs gan norādīja, ka Padomju savienībai jāatiet 1939. g. robežās, un līdz ar to jāatbrīvo Baltijas valstis. Visu šo apsvērumu dēļ mums kopā ar mūsu kaimiņiem v i siem līdzekļiem jāmēģina kāpināt ciņu par Latvijas atbrīvošanu un jāmeklē ceļš uz organizācijām un Institūtiem, kam tie paši mērķi. Tagadējā sabiezējušā politiskajā atmosfalrā mūsu politikas stūrakmens ir un paliek — Baltijas tautu neatkarības atjaunošana, un modri soļi arī to mēģinājumu virzienā, kas iziet uz Austrumeiropas kartes pārkārtošanu, Sādā garā darbojoties, LNP ārējā daļa ievadījusi sekojošos soļus. Nodots paziņojums ASV valdībai par mūsu vēlēšanos pievienoties Atlantika paktam. īpašā brošūrā plaši apgaismoti apstākļi okupētajā Latvijā. Sī brošūra iznākusi angļu un franču valodā un guvusi dzīvu atbalsi. Izdarīti divi iesniegumi UN, un latviešu pārstāvji piedalījušies Common Cause organizācijas sanāksmē Ņujorkā. Mēģināts nodibināt sakarus ari ar jūnijā ASV nodibināto Committee for Free Eu-rope, ko dibinājuši to zemju pārstāvji, kas atrodas aiz dzelzs aizkara un kuru tagadējās valdības ASV atzīst — poļi, čechi un jugoslavi. Apmeklējot Eiropas savienības padomes sesiju Strasburgā, bijaļ izdevība nodibināt sakarus; ar daudziem padomes locekļiem un presi, Parīzē iznāca tikties ar trimdas politiķiem un tajā laikā notiekošās UNESCO pilnsapulces delegātiem. Te pārrunāts jautājums, vai UNESCO darbā nevarētu iesaistīt arī mūsu trimdiniekus — speciālistus. Ievadītas sarunas ar dažādu palīdzības organizāciju pārstāvjiem par atbalstu mūsu tautiešiem Vācijā. Mēģināts stiprināt sakarus ar mūsu kaimiņzemju organizācīiām, un reaģēts uz mums nelabvēlīgiem rakstiem rietumu presē. Runātājs ierosināja un pilnsapulce pieņēma īpašu deklarāciju, kurā Starp citu uzsvērts: J.NP konstatē, ka igauņu, latviešu m lietuvju tautu iznldnUana turpinfis ar pieaugošu sp^cu, \m d^darē, ka latvieSu tauta,ka8 vienmēr organiski piederējusi pie rietumiem, nekad nav at-tdkufii^ un ar! neatteiksies no savas neatkarības. LNP atkfirto latviešu tautas kategorisko prasību pēc okupantu ievākšanas \m pilnīgas Latvijas suverenitātes atjaunošanas 1939. g. robežās, un rezervē sev tiesības prasīt gandarījumu par okupantu IzdaBltām pārestībām." Ciņas galvenais ierocis Ziņojumā par informācijas daļas darbību V. Lambergs uzsvēra, ka līdz 1948. g. rietumu demokrātijas atsacljušās no propagandas cīņas veida, kas būtu palīdzējis atmaskot padomju propagandas melus. Tagad šai ziņā stāvoklis krasi mainījies. Tas ari noteicis LNP nostāju informācijas jautājumā jau pašā darbības sākumā. Tagad mēs vācam un dodam tālfik patiesu latvisku informāciju līdz ar ziņām no dzimtenes un par bo]ševiku deportēto likteni Rietumu prese un iestādes plaši iz-manto tiklab tās, kā ari mūsu laikrakstu Latvija, bet ASV mazie rai- Ari N. Rozenfiids apšauba DP likuma realizēšanu Viens no trijiem galvenās DP komisijas locekļiem Vašingtonā Harijs N. Rozenfiids sarunā ar New York Times pārstāvi paskaidroja, ka līdz šāgada l novembrim ASV ieradušies 100.493 DP, bet 5082 tai br!d! atradušies ceļā. Pēdējos 8 mēnešos DP likuma Ietvaros Savienotajās valstis lebrauķuSi 94^67 PP: martā 6125. aprm 643% maiji iad^^ 10.162, jūlijā 13.113, augustā 19.385, septembri 16.699 un oktobn 15.761. Rozenfiids tālāk paskaidro, ka šie skaitļi gan rāda pieaugošu tkidenci, bet tā, kā kongress vēl iiav pieņēmis jauno DP likumu un komisijai jāķeras pie līdzšinējā likimui prasību pildīšanas, kās nosaka lece}otfiJu proporcijas, tad turpmākais DP komisijas darbs ievērojami palielināsies. Vispār apšaubāms, vai likumā paredzētos 205 000 spēs pārvietot līdz noteiktajam laikam — 1950. g. 30. Jūnijam. Harijs N. Rozenfiids salīdzina DP komisijas darbu ar lentes sistēmu automobiļu fabrikā. ,Jūs gūsit lieliskus panākumus tik ilgi, kamēr slid produkcijas lente.*' saka viņš, „bet ja kāds no pircējiem vēlas savam automobilim cita tipa riteņus, visai lentei jāapstājas, kamēr izdara vēlamos pārkārtojumu. Jūs vienkārši nevarat pārējos automobiļus aizvadīt garām apstādinātajam. Mums komisijā tagad Jāapstādina visa lente, lai varētu izdarīt Nepieciešamās procentuālās korrektūras." Kā zināms, DP likums paredz, ka 40 proc. no Ieceļotājiem jānāk no Baltijas valstīm un 30 proc. jābūt laukstrādnieku. Pēdējā punkta realizēšanā vēl sevišķas grūtības radot nosacījuma, ka šai skaitā drīkst uzņemt tikai tos, kas agrāk strādājuši lauksaimniecībā, nevis tos, kas to vēlētos darīt jaunajā darba vietā ASV. (š) dltaji Izmanto ar! ieceļotāju Ueclbii par boļševismu un tfi metodēm. TC trimdinieki noskaņo mūsu mērķa labā ASV sabiedrisko domu. Bes tam nodibināti sakari ar ASV unl« versltātēm, kas ari ļoti Interelējai par boļševlsma īsto seju un metodēm. Informācija kļuv\isl par māsu cīņas galveno ieroci, kas mums Jā* izmanto ar visu enerģiju. Informācijas daļa piedalījusies 12 propagandas izdevumu sagatavoša* nfi, un pašlaik vēl top 5—6 jaunas brošūras rietumu pasaules iepazīsti^ nfišanai ar mūsu likteni un boļše** visma briesmām. Propagandas dar^ bfi ASV ļoti palīdzīgas varētu būt tturienes Utviešu organizācijas, un tādēļ patlaban norit enerģisks darbs to radīšanā ^n pārkārtošanā. Apvie* notas trimdas kopības organizācijas top ari citās zemēs. Attiecībā oz LNP prezidija novietojumu tfipēo Jāatzīst, ka piemērotākā vieta būtu Eiropa vai ASV. Pēdējai priekšrocība vēl tfi ka tur sekmīgi varētu attīstīt ciņu ar mūsu propagandas Hdzekļlem. Siem ziņoJunUem pievienojās prot^ P. Starca pārskats par viņa pieda« llšanos Eiropas lauksaimnieku kon*' federācijas sanāksmē Insbrukfi, kur \iņš nolasīja referātu par kolhotu sistēmu. ' Ziņojumiem sekoja debates, kas galvenokārt koncentrējās ap informācijas darba intensīvizēšanu, prezidija lēmumiem un mdarbibu LNP dažādo nogrupējumu starpā. P. Greizis uzsvēra, ka ārējās informācijas fonda darbība un līdzekļi vēl jāpaplašina, jo informfi-* dja resp. patiesais vārds ir mūsu atombumba. R. Osis ierosināja pašu fondu pārdēvēt par Latvijas atbrīvošanas fondu, pielāgojot šim mēr^ ļ^m ari informācijas daļas darblbu< SOU PRET KOPĪBAS GRĀVĒJIEM Prezidija lēmumu nosodīt IaUc«( raksta Latgola rīcību un B. Zemgaļa grāmatu Dienās baltās, nebaltās iritizēja A. Bļodnieks, atzīmēdams, ka nosodīšana ir tiesas kompetence, bet prezidijam tiesas funkcijai nav jāiejaucas. Sādi nosodljUinl nav teti demokrātiski, Jo brīvības vārdā katram tiesība pateikt, ko viņš domā, Latgolas redakcijas pārstāvis B, Briška taisnojās, ka prezidija 1^ mums redakcijai nācis kā „zibeni spēriens no skaidrām debesim", Jo ital iepriekš nekas nav ziņots, un par vainīgajiem turētie nav aicināti sniegt savus paskaidrojumus. Runātājs ierosināja lēmumu atcelt. V^ Janums nolasīja 18. novembra numurā ievietoto rakstu («stiprākajās" vietās atskanēja starpsaucieni: Kāds absurds! — Uz sārta šo lapu!) un piezīmēja, ka neviens nekaunīgus faktu sagrozījumus un tīšu zaimo-i5anu nevar saukt par objektivitāti. Kaut cik pareizu un godīgu kritiku prezidijs arvien gatavs uzklausīt, bet atklātu un demago^sku trimdas kopības graušanu nedrīkst ļaut kultivēt. So viedokli pasvītroja arf V. Lambergs. uzsvērdams, ka „no-sodīSana*' lietots nevis tiesas, bet vērtējuma nozīmē. Prezidijs laikraksta redaktoru jau agrāk brīdinājis uņ uzaicinājis pārtraukt šādu demagoģisku rakstu iespiešanu, un tāpat redakcija bijusi informēta par LNP viedokli. Ja kāds atklāti sāk (Turpinājums 4. Ipp.). Francijā ļ^enerālstreiks Pārtraukta visa satiksme un neiznāk avīzes Parīzē (A). - Nakti uz piektdienu visā Francijā sākās arodbiedrību izsludinātais ģe-nerālstreiks. To šoreiz at-oalsta visas arodbiedrības. Kad ceturtdien sarimas ar valdības pārstāvjiem beidzās bez panākumiem, nolēma streiku sākt nekavējoties. Jau pusnaktī visā Parīzē apstājās satiksme. Piektdienas rīta neiznāca neviens laikraksts un Francijas nacionālā radio-tīkla raidītāji paziņoja, ka tie nepārtraukti 24 stundas raidīs ziņas. Streika iemesls ir nesamērīgās attiecības starp algām un dzīves dārdzību. ..Nodevēju internadonāle'V AUSTRUMEIROPAS VALSTU EK-SILPOLITIĶU PRAVA PRET GRA-MĀTAS „ES IZVĒLĒJOS NODEVĪBU" AUTORIEM Parīzē drīzumā sāks Iztiesāt jaunu politisku prāvu, kas'savā aktualitātē un apmēros solās pat pārspēt sensacionālo „Es izvēlējos brivību" autora V. Kravčenko procesu. Proti, pieci Austrumeiropas valstu eksīl-polītiķi iesūdzējusi tie.*;ā Reno de Zuvenelu un no Kravčenko prāvas pazīstamo komunistu Andre Vurm-senu. Reno de Zuvencls publicējis grāmatu ^Nodevēju internacionāle", kuras priekšvārdu sarakstījis Vurm-sers, un blakus galvenajam nosaukumam uz tās vāka iespiests ironisks sauklis „ E 5 i izvēlējos nodevību". Grāmatā pieci Polijas, Rumānijas, Bulgārijas un Albānija? politiķi, diplomāti un karavīri attēloti kā (Turpinājums 8. ipp.). ii ia iu iz u * m
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, November 26, 1949 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1949-11-26 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari491126 |
Description
Title | 1949-11-26-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | mi IW9. g. 23. iias dikta- Maskavā la nolūku noteikti apgalvcj^ļ; •Odas MaskaV^'^S kSd^ krievu k e ļ ; idribas. No vienaTn? [J MaskavuTlA^^^ līdzību savai zeZf m sakaušana un ms. Padomju savienr •)ām^ l i e l ^ uzmanību. \ , l^vokla Kasliktlnā- *a izolācija droši vien ķru iedzīvotājos, kšdSl ŗ f par savas armijS ļoSanu, lai, mazākais, to ļjTĪdbā. Vajadzīgos ka. viņš var saņemt vien!, [as, Jo ar tiem 100 vlr^ >«truktorl€m, kas valsts reprezentē padomju Ui albāņu komunisti^, maz līdzēts. fēl viena cita versija, prasība, lai Albānija [pret Jugoslaviju nai-laudzus jau pamudina, uz to, ka Hodža patle- [ārsviesties Tito pusē. ļrunā, ka, lai izvairītos •ējamības, kominlorms ISu un aizvedis uz Mas-ļattiecīgi pārskolotu. ŗbflt pavisam vienkSr-t> azīmies, ka Maskavš bk kāda plagāka kom-krence. „Nezinām5 vlr-ļām pastāvīgām dzīves ļkušl franču un itāliešu feri, bet Maskavā pa* ;iU sarkano barvede Pakuru vēl nesen k§da ia, ka tā Prāgā apcie-pūtu nekāds brīnums, ļtva^ apspriežu galda i, ķas laikam, ir /Vlbi^^ kam I uzticas. MEĢINSJUMS iCUA Istanbulā atklfita it pastāvošo valsts dalībnieki gribējuši lāt prezidentu Isme-id izmantot situSdju is nodibināšanai. Sa-ļojuai turku nacloriš- 1 tās priekšgalā stāvē-merāļi un parlamenta Vēmieki gatavojušies Izamākos turku dertio-lai nodibinātu diktā-iCakmaka vadībā. Apei ģenerāļi un štāba I sazvērestībā iejauktos ksināts izslēgt no par- KLUSEIA... ;enībā tagad skaitās nācis no ārzemēm. :apitālistiskajāmiekSr-imnieciskā dzīve kU-jtās. Vēl pirms pirmā oficiāli publicētajā :ava atzinās, ka masu Padomju savienība uzīvotāju prasības. Ja , to apstākU, ka kr evi almnieciskoff pasaku-f vai vienīgi ar pi^- ļstrādniekiem, Malen- Lms par sociālisma lir visai apšaubāms. atkal ļaus kuģus Pēc sešu mēneSu ša angļu, amerikāņu hamu atļaut _ W [elākus un atrakus \us. nekā tas.note*te ima okupacuas varu f šim vācu kuģu bu lārveidot palļgkreise-lu bāzes kuģos.^ nē. ka Zi^n^f S atkal nodarg ku skaitu un Vacua^ - ārzemju reaer [)re6u pārvietošana* LATVI A Latviao Newspaper publlsfted uDder E U C O M CtvU ^Irs DIvlslOD Authorlsatlon ļfumber UNDP iflS. Publltber Bdltort Valdemāra Lļiim- 0 ^ BfilUigen/N.. Brelte Str. 1^. prlnter; Ungeheuer & 0lmcr. Ludwlg8burc, K5mier-rtf. 16. Publlshed twlce weekly Circulatlon 11.000. lATVIAH NEW5PAPER Nr. 112 (3S6) Sestdien, 1919. g. 26. nov. Unak tre&dten&8 un testdlenAs Udevejs: Latviešu CeotrAlI Ko-mttejft. Oalveoatt rtdaktont V Lambergs; galvena redaktora vietnieks: M CuUtla. Bedak-torl: K BolStelns, It. IgaU, J. JSkabsona. B. Ķlsella H Mlndenbergs B Ralsters L. Svarcs, Redtthcljas adrese: toUngen^., Brelte Str. 6-5, telefons 11339. Latvija atkal reiz būs briva^ gaka .New York Times Ņujorka (D). — Sakarā ar mCisu neatkarības 31. gadadienu, lielais amerikāņu laik-rsSffte New York Times ievietojis garāku rakstu, kas veltīts 18. novembrim. „Kad pirms 31 gada Latvijā uzlēca brīvības gaišība," saka laikraksts, „likās, ka tā turpināsies daudzus gadu simtus. Patiesībā viss norisinājās citādi: 1039. g. 5. oktobri Latvija bija spiesta parakstīt savstarpējas palīdzības līgumu ar Padomju savienību. Maskava šo līgumu tomēr neievj&roja. Jau 1940. g. jūlijā Latviju okupēja sarkanarmija un pievienoja Padomju savienība. To ASV vēl tagad neatzīst. No 2 miljoniem latviešu vismaz viena trešdaļa tagad deportēta vai iznīcināta." Raksta beigās New York Times saka: „To-mSr pienāks laiks, kad Latvija atkal atgūs savu neatkarību un būs brīva." Vašingtonā Latvijas sūtniiii J. Feld-manis 18. novembri saņēma apsveikumus no ārlietu ministra D. Eče-sona, ministrijas ģenerālsekretāra un citiem ārlietu ministrijas vadl-tSjiem darbiniekiem. Personīgi sveica Lietuvas sūtnis Povilas 2a-deikls un ministrs Stasls Lozaraitis, ka arī citi mūsu valsts un tautas labvēļi. Valsts proklamēšanas svētki vakarā* sūtnis J. Feldmanis pie- Vašingtonas latviešu koloiiiju, tagad jau ir ap simts personu liela. NSkoSā dienā sūtni® izbrauca uz Ņujorku, kur turienēs organizāciju larļkojumā teica uzrunu. Svētdien, 20. novembri, Vašingtonas latviešu biedrība bija organizējusi svētku dievkalpojumu, kam sekoja pieņem-iana. Latvijas valsts svētkus divi rakstiem atzīmēja Nev;^ York Times. Ari Washington Times Herald bija ievietojis attiecīgu apcerējumu. sadarbības trūkumus nacionālas mes iesiļa LCP 16. sesijai Imbshauzenā nekavējoties sekoja LNP 3. sesija uz Kuŗu bija ieradušies 53 locekļi. Sesija noklausījās prezidija ziņojumus un nāca ar saviem ierosinājumiem turpmākās darbības veidošanā, pie kam vislielāko uzmanību Izpelnījās Jautājumi par Informācijas un propagandas intensīvizēšanu, grupu sadarbību, LNP reorguiizāclju un līdzekļu komplektēšanu. Sevišķi spraiga domu apmaiņa LNP uzbūves reorganizācijas lietās notika starp vēlēšanu principa aizstāvjiem, kas nāca no LCP un Daugavas Vanagu grupas, un līdzšinējās uzbōves aizstāvjiem, politisko un citu organlzācljtt pārstāvjiem, kas atbalstīja deleģēšanas principu — parlamentāriešiem un viņu domu biedriem. Radikālus jauninājumus vai krasākus Ierosinājumus realizēt tomēr nepielaida LNP statūtos noteiktais divu trešdaļu kvorums, kas šoreli prasīja 36 balsis, tā ka lielākā daļa Iesniegto rezolūciju, ar! reorganizlcljas Jautājums, palika neiedzivināts. LNP dibināta uz kompromisa, un tādi veidā tā ari pagaidām darbosies tālāk. Ievērojot svarīgo LNP reorganizā-cijaa jautājumu, uz sesiju bija ieradies maksimālais pārstāvju skaits no visām grupām. Iztrūkstošo locekļu vietā bija deleģēti substitūU, ur. kā preses pārstāvis izceļojušā L, Bērziņa vietā nāca Raisters. Veco strēlnieku biedrība, kas izstājusies no Cīnītāju apvienības, bija pieteikusi savu delegātu J. Goldmani, ko ari ar 46 balsīm pieņēma, piešķirot organizācijai vienu mandāta Jau sesijas sākumā politiska parlamenta atmosfaiiu radīja pilnsapulces vadības izraudzīšana. LIdzšinēj. priekšsēdis R. Osis no jauna dabūja tikai 24 un viņa pretkandidāts P. Dar-dzāns — 26 balsis. Frakcijām resp. grupām pēc 4 stundu apspriedes beidzot izdevās vienoties par prof. P. Laurinoviču, ko tad ari ievēlēja par pilnsapulces vadītāju ar 50 balsīm, bet par viņa vietnieku G. Odi* ņu ar 37 un par seki'etāru J. Niedru ar 38 balsīm. Par prezidija darbību starpsesiju laikā pirmais ziņojumu sniedza priekšsēdis J. Celms. Pārvēlētais prezidijs sanācis pavisam 5 sēdēs, jo šaurie līdzekļi kavē biežāk satikties. Tāpēc būtu labi, ja visi prezidija locekļi varētu dzīvot vienā vietā. Ziņojumu beld,zot, J. Celms atzīmēja, ka nav sekmējies izlemt sadarbības un LNP reorganizācijas jautājumus, kurus prezidijs nodod pilnsapulcei. Reorganizācijas domu ierosinājušas LCP aprindas, un prezidija komisija izstrādājusi attiecīgu priekšlikumu, ko nāksies apspriest. Nogaidīšanas taktika starptautiskajā politikā Prezidija ārējās daļas vadītājs R. Lleplņš plašā ārjjolltiskā pārskatā, kurā viņš pieskārās notikumu attīstībai visos svarīgākos politisko vai militāro notikumu degpunktos, par Baltijas valstu situāciju atzīmēja, ka šo valstu liktenis joprojām paliek atkarīgs PO notikumu attīstības Riet umvacija uzņemta locekle Rietumeiropas saimē V Publicēta ASV, Anglijas un Francijas vienošanas ar Rietumva-cijos fedeiaciju. Ārpolitiskas debates Bonna. SPD vadonis Dr. Sumachers uz 20 dienam izslēgts no parlamentp Bonnā (B). — Ceturtdien pēcpusdienā vienlaicīgi Bonnā, Parizē un Londonā publicēja triju valFtu vienošanās protokolu ar Rletumvācljas federāciju Si vienošanās, ko i'.strādāja ASV ārlietu ministra Ečesona apmeklējuma laikā pagājušā nedēļā, paredz Rietumvācljas piedalīšanos Rūras kontrolpadomē, par ko savukārt trīs rietumu lielvalstis Rletum-vScijā pārtrauc lielāko tiesu demontāžas, atjauj vācu konsulāras un tirdzniecības pārstāvniecības ārzemēs, atcel k«žu būves aizliegumu, at- Mot tirdzniecības kuģus līdz 7200 t neierobežotā vairuma, atvieglo reparāciju maksājumus un atver Rietumvācijai visas iespējamības pie-dalīties kā Udztiesigam loceklim Rietumeiropas saimnieciskajās un politiskajās organizācijās. šaiiās un tā konsultēšanas. Dr. Adenauera vienošanās ar rietumniekiem esot nelikumīga un neatbilstot jaunās Rietumvācljas konstitūcijas pamatlikumam. Dr. Adenauers un citi runātāji no visām pārējām partijām, atskaitot komunistus un sociālistus, atspēkoja Dr. Šumachera pārmetumus. Labā spārna partijas un arī centrs tāpat kā radikālās bavārie.^u un vācu partijas solidarizējās ar federācijas kanclera ārpolitiku, atzīstot, ka cits kurss Rietumvācijai nav iespējams un ka vienošanās ar Franciju, Angliju un ASV ir liels solis uz priekšu Vācijas patstāvības atgūšanai, jaunuzbīivei un drošībai. Debates ieilga līdz piektdienas agrām rīta stundām Dr. Adenauera runas laikā Dr. Sumachers mēģināja kanclera runu pārtraukt ar starpsaucieniem „nav tiesa, ko 3us \vic Acnt sabiedroto kan- Rletumvācijas un sabiedroto vienošanos vācu tautai paziņoja fede-iScijas kanclers Dr. Adenauers ceturtdienas vakarā Bonnas parla-inentā. Viņš paskaidroja, ka vācieši sarunās ar augstajiem komisāriem un ārlietu ministru Ečesonu panāci vienošanos „kas par 90o/o ap-feierinā mūsu prasības", Dr. Adenauers uzsvēra, ka kopš kapitulāci-ias šīs sarunas bijušas pirmās, kur Vāciešus uzvarētāji uzlūkojuši kā pilntiesīgus partnerus. Tagad vāciešiem esot posmu pa posmam jāatgūst pilnīga uzticība, jo to prasot tiklab pašas Vācijas kā arī visas pārējās Rietumeiropas intereses. Jau ASV ārlietu ministra Ečesona viesošanās laikā vācu sociālistu frakcijas līderis Dr Šumachers asi tetizēja Dr. Adenauera rīcību. Izteikdams visai ašas piezīmes presē ^ SPD partijas biļetenā. Kad kan- <^lera runai ceturtdienas vakarā parlamentā sekoja debates, Dr Suma-ehersno jauna asi vērsis pret Hietumvācijas kanclera ārpolitiku, ko viņš esot realizējis bez opozīcijas ^ paša Bonnas parlamenta piedalī-sakāt" un „jūs esat sabiedroto clers". Pēc šiem starpsaucieniem parlamenta sēžu zālē sacēlās lielāks uztraukums un lielākā dala depu- (Turpinājums t IPP-)* lielajā politikā. Atombumbas parādīšanās Padomju savienības rokās stāvokli lielā mērā groza par labu pēdējai, un tādēļ no ASV puses vērojama bruņoto spēku izveidošana un pārkārtošana, kam vajadzīgs laiks, Baltijas valstu jautājumā tāpēc piemēro nogaidīšanas taktiku, un ofldālās personas ar skaidrākām deklarācijām vēl klajā nenāk. Lietuviešu kongresā Ņujorkā Stata gubernators Djuljs gan norādīja, ka Padomju savienībai jāatiet 1939. g. robežās, un līdz ar to jāatbrīvo Baltijas valstis. Visu šo apsvērumu dēļ mums kopā ar mūsu kaimiņiem v i siem līdzekļiem jāmēģina kāpināt ciņu par Latvijas atbrīvošanu un jāmeklē ceļš uz organizācijām un Institūtiem, kam tie paši mērķi. Tagadējā sabiezējušā politiskajā atmosfalrā mūsu politikas stūrakmens ir un paliek — Baltijas tautu neatkarības atjaunošana, un modri soļi arī to mēģinājumu virzienā, kas iziet uz Austrumeiropas kartes pārkārtošanu, Sādā garā darbojoties, LNP ārējā daļa ievadījusi sekojošos soļus. Nodots paziņojums ASV valdībai par mūsu vēlēšanos pievienoties Atlantika paktam. īpašā brošūrā plaši apgaismoti apstākļi okupētajā Latvijā. Sī brošūra iznākusi angļu un franču valodā un guvusi dzīvu atbalsi. Izdarīti divi iesniegumi UN, un latviešu pārstāvji piedalījušies Common Cause organizācijas sanāksmē Ņujorkā. Mēģināts nodibināt sakarus ari ar jūnijā ASV nodibināto Committee for Free Eu-rope, ko dibinājuši to zemju pārstāvji, kas atrodas aiz dzelzs aizkara un kuru tagadējās valdības ASV atzīst — poļi, čechi un jugoslavi. Apmeklējot Eiropas savienības padomes sesiju Strasburgā, bijaļ izdevība nodibināt sakarus; ar daudziem padomes locekļiem un presi, Parīzē iznāca tikties ar trimdas politiķiem un tajā laikā notiekošās UNESCO pilnsapulces delegātiem. Te pārrunāts jautājums, vai UNESCO darbā nevarētu iesaistīt arī mūsu trimdiniekus — speciālistus. Ievadītas sarunas ar dažādu palīdzības organizāciju pārstāvjiem par atbalstu mūsu tautiešiem Vācijā. Mēģināts stiprināt sakarus ar mūsu kaimiņzemju organizācīiām, un reaģēts uz mums nelabvēlīgiem rakstiem rietumu presē. Runātājs ierosināja un pilnsapulce pieņēma īpašu deklarāciju, kurā Starp citu uzsvērts: J.NP konstatē, ka igauņu, latviešu m lietuvju tautu iznldnUana turpinfis ar pieaugošu sp^cu, \m d^darē, ka latvieSu tauta,ka8 vienmēr organiski piederējusi pie rietumiem, nekad nav at-tdkufii^ un ar! neatteiksies no savas neatkarības. LNP atkfirto latviešu tautas kategorisko prasību pēc okupantu ievākšanas \m pilnīgas Latvijas suverenitātes atjaunošanas 1939. g. robežās, un rezervē sev tiesības prasīt gandarījumu par okupantu IzdaBltām pārestībām." Ciņas galvenais ierocis Ziņojumā par informācijas daļas darbību V. Lambergs uzsvēra, ka līdz 1948. g. rietumu demokrātijas atsacljušās no propagandas cīņas veida, kas būtu palīdzējis atmaskot padomju propagandas melus. Tagad šai ziņā stāvoklis krasi mainījies. Tas ari noteicis LNP nostāju informācijas jautājumā jau pašā darbības sākumā. Tagad mēs vācam un dodam tālfik patiesu latvisku informāciju līdz ar ziņām no dzimtenes un par bo]ševiku deportēto likteni Rietumu prese un iestādes plaši iz-manto tiklab tās, kā ari mūsu laikrakstu Latvija, bet ASV mazie rai- Ari N. Rozenfiids apšauba DP likuma realizēšanu Viens no trijiem galvenās DP komisijas locekļiem Vašingtonā Harijs N. Rozenfiids sarunā ar New York Times pārstāvi paskaidroja, ka līdz šāgada l novembrim ASV ieradušies 100.493 DP, bet 5082 tai br!d! atradušies ceļā. Pēdējos 8 mēnešos DP likuma Ietvaros Savienotajās valstis lebrauķuSi 94^67 PP: martā 6125. aprm 643% maiji iad^^ 10.162, jūlijā 13.113, augustā 19.385, septembri 16.699 un oktobn 15.761. Rozenfiids tālāk paskaidro, ka šie skaitļi gan rāda pieaugošu tkidenci, bet tā, kā kongress vēl iiav pieņēmis jauno DP likumu un komisijai jāķeras pie līdzšinējā likimui prasību pildīšanas, kās nosaka lece}otfiJu proporcijas, tad turpmākais DP komisijas darbs ievērojami palielināsies. Vispār apšaubāms, vai likumā paredzētos 205 000 spēs pārvietot līdz noteiktajam laikam — 1950. g. 30. Jūnijam. Harijs N. Rozenfiids salīdzina DP komisijas darbu ar lentes sistēmu automobiļu fabrikā. ,Jūs gūsit lieliskus panākumus tik ilgi, kamēr slid produkcijas lente.*' saka viņš, „bet ja kāds no pircējiem vēlas savam automobilim cita tipa riteņus, visai lentei jāapstājas, kamēr izdara vēlamos pārkārtojumu. Jūs vienkārši nevarat pārējos automobiļus aizvadīt garām apstādinātajam. Mums komisijā tagad Jāapstādina visa lente, lai varētu izdarīt Nepieciešamās procentuālās korrektūras." Kā zināms, DP likums paredz, ka 40 proc. no Ieceļotājiem jānāk no Baltijas valstīm un 30 proc. jābūt laukstrādnieku. Pēdējā punkta realizēšanā vēl sevišķas grūtības radot nosacījuma, ka šai skaitā drīkst uzņemt tikai tos, kas agrāk strādājuši lauksaimniecībā, nevis tos, kas to vēlētos darīt jaunajā darba vietā ASV. (š) dltaji Izmanto ar! ieceļotāju Ueclbii par boļševismu un tfi metodēm. TC trimdinieki noskaņo mūsu mērķa labā ASV sabiedrisko domu. Bes tam nodibināti sakari ar ASV unl« versltātēm, kas ari ļoti Interelējai par boļševlsma īsto seju un metodēm. Informācija kļuv\isl par māsu cīņas galveno ieroci, kas mums Jā* izmanto ar visu enerģiju. Informācijas daļa piedalījusies 12 propagandas izdevumu sagatavoša* nfi, un pašlaik vēl top 5—6 jaunas brošūras rietumu pasaules iepazīsti^ nfišanai ar mūsu likteni un boļše** visma briesmām. Propagandas dar^ bfi ASV ļoti palīdzīgas varētu būt tturienes Utviešu organizācijas, un tādēļ patlaban norit enerģisks darbs to radīšanā ^n pārkārtošanā. Apvie* notas trimdas kopības organizācijas top ari citās zemēs. Attiecībā oz LNP prezidija novietojumu tfipēo Jāatzīst, ka piemērotākā vieta būtu Eiropa vai ASV. Pēdējai priekšrocība vēl tfi ka tur sekmīgi varētu attīstīt ciņu ar mūsu propagandas Hdzekļlem. Siem ziņoJunUem pievienojās prot^ P. Starca pārskats par viņa pieda« llšanos Eiropas lauksaimnieku kon*' federācijas sanāksmē Insbrukfi, kur \iņš nolasīja referātu par kolhotu sistēmu. ' Ziņojumiem sekoja debates, kas galvenokārt koncentrējās ap informācijas darba intensīvizēšanu, prezidija lēmumiem un mdarbibu LNP dažādo nogrupējumu starpā. P. Greizis uzsvēra, ka ārējās informācijas fonda darbība un līdzekļi vēl jāpaplašina, jo informfi-* dja resp. patiesais vārds ir mūsu atombumba. R. Osis ierosināja pašu fondu pārdēvēt par Latvijas atbrīvošanas fondu, pielāgojot šim mēr^ ļ^m ari informācijas daļas darblbu< SOU PRET KOPĪBAS GRĀVĒJIEM Prezidija lēmumu nosodīt IaUc«( raksta Latgola rīcību un B. Zemgaļa grāmatu Dienās baltās, nebaltās iritizēja A. Bļodnieks, atzīmēdams, ka nosodīšana ir tiesas kompetence, bet prezidijam tiesas funkcijai nav jāiejaucas. Sādi nosodljUinl nav teti demokrātiski, Jo brīvības vārdā katram tiesība pateikt, ko viņš domā, Latgolas redakcijas pārstāvis B, Briška taisnojās, ka prezidija 1^ mums redakcijai nācis kā „zibeni spēriens no skaidrām debesim", Jo ital iepriekš nekas nav ziņots, un par vainīgajiem turētie nav aicināti sniegt savus paskaidrojumus. Runātājs ierosināja lēmumu atcelt. V^ Janums nolasīja 18. novembra numurā ievietoto rakstu («stiprākajās" vietās atskanēja starpsaucieni: Kāds absurds! — Uz sārta šo lapu!) un piezīmēja, ka neviens nekaunīgus faktu sagrozījumus un tīšu zaimo-i5anu nevar saukt par objektivitāti. Kaut cik pareizu un godīgu kritiku prezidijs arvien gatavs uzklausīt, bet atklātu un demago^sku trimdas kopības graušanu nedrīkst ļaut kultivēt. So viedokli pasvītroja arf V. Lambergs. uzsvērdams, ka „no-sodīSana*' lietots nevis tiesas, bet vērtējuma nozīmē. Prezidijs laikraksta redaktoru jau agrāk brīdinājis uņ uzaicinājis pārtraukt šādu demagoģisku rakstu iespiešanu, un tāpat redakcija bijusi informēta par LNP viedokli. Ja kāds atklāti sāk (Turpinājums 4. Ipp.). Francijā ļ^enerālstreiks Pārtraukta visa satiksme un neiznāk avīzes Parīzē (A). - Nakti uz piektdienu visā Francijā sākās arodbiedrību izsludinātais ģe-nerālstreiks. To šoreiz at-oalsta visas arodbiedrības. Kad ceturtdien sarimas ar valdības pārstāvjiem beidzās bez panākumiem, nolēma streiku sākt nekavējoties. Jau pusnaktī visā Parīzē apstājās satiksme. Piektdienas rīta neiznāca neviens laikraksts un Francijas nacionālā radio-tīkla raidītāji paziņoja, ka tie nepārtraukti 24 stundas raidīs ziņas. Streika iemesls ir nesamērīgās attiecības starp algām un dzīves dārdzību. ..Nodevēju internadonāle'V AUSTRUMEIROPAS VALSTU EK-SILPOLITIĶU PRAVA PRET GRA-MĀTAS „ES IZVĒLĒJOS NODEVĪBU" AUTORIEM Parīzē drīzumā sāks Iztiesāt jaunu politisku prāvu, kas'savā aktualitātē un apmēros solās pat pārspēt sensacionālo „Es izvēlējos brivību" autora V. Kravčenko procesu. Proti, pieci Austrumeiropas valstu eksīl-polītiķi iesūdzējusi tie.*;ā Reno de Zuvenelu un no Kravčenko prāvas pazīstamo komunistu Andre Vurm-senu. Reno de Zuvencls publicējis grāmatu ^Nodevēju internacionāle", kuras priekšvārdu sarakstījis Vurm-sers, un blakus galvenajam nosaukumam uz tās vāka iespiests ironisks sauklis „ E 5 i izvēlējos nodevību". Grāmatā pieci Polijas, Rumānijas, Bulgārijas un Albānija? politiķi, diplomāti un karavīri attēloti kā (Turpinājums 8. ipp.). ii ia iu iz u * m |
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-11-26-01