1951-05-09-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
logs Hutoni. ViDai vira pliJirl^ •oclllie PienCTJL^i » - - ^ ^ H k , : , t ž viem viettica, , p ,^ dzei pasniedza d i * ? : an 5000 dol. dējiuiītfi Kar«jrkMlU * 25 Jūnijā 861.260 viru, kiaTi^ tai paSS UJU ^JJ nitti Džemlsoni, lm2 irma diviem mMiaļi mbardfijot attiecīgo Itropiem, kas atbllīt m Pacienta tagad oinjij., al vilgiasv. Ukon it a pieņima otrdien Bīdoii r to izsakot uitidbti Kejt m v91 nepiecieiam imn^ kcepts, bet ari norildltaj ms„ ka to p8c tam pie^ ē vēlreiz ar abtolilto bd» tad likumi nili tjiļJH 2t Bettivuanu," deUitiļ» tu tirdzniecībai nlniitrf im' 81» brīdinot Pad^ uniglk 0 panīkumu noziini, bj» ā varbūt gūtu Eiropl.iAiļ ina mainīt komtlnlititkd ii* rādot vienlaicīgi tm itipi^ bU. •• • • •;. i • fēti' Maia)i, mm^ aicin&ta izbeigt siikuļ toņu, vai ari rSķinItiN v i» ļ išanu u n pililtiņai Bodaiii* tavi laikft bija \mķiv\ roļai lirjpi izliito , ^8, cenšotiei ar Mimtīt znīcas ietekmes itipil#R T o n t i pret VatiWBUM;IW i; ari tur, kur tu p(jl!ti»li laik n«būtu iesp«jiii.! * ilt atlicis uz nenotell(K ^ , urnu uz ASV—ilki[l« iekšpolitiskajā M ^ Sanāi no Etliji vōl(Jlbai| f gan novērsts, bitkfH rētu novest pii vjldllitt» ām vēlēSanSm. ; vadimis raķetei »tiļo^ krituma palīdz Bella di citai firmai b ū v « tMj ācijas V2 speciSliJtiH J iters Dornbergers utt Tji J indes izmēŽlnSJuDU W ktors Verners BnuM. i prezidentam TruaesiiiJ^ universitātes jtudJļUjJ^J - f par ģenerāla MakirtJiJ „ bija pit^a«J<»,S^rJ Inijies tiesības ui,«l«^" Romeo"', dzelzceļu ir^M u joslā. kas. » ) ' " ! » ; • , . _ , iibiitoiii" I" pcieliDiti- „^ laiki itBa*».'i''(>ko'» em padooju , |,rētnlju kS ^ ^ ^ it«l»«S!i fjDtetB^ vaian» tikko ^!l^t ātiem. P^'^ , ^,«ll^ Polijft- LATVIA latvian Newspaper Nr. 36 (480), Mai 9, 1951 PBblieber: Jānii Niedra, Angust- SMļ b Detmold, Lager, Germany, Phone Auguatdorf 02. Editorial and Business Offlc«t Grafenaschau, Obb., Regierungs* lager, Germany. mk Office: 102-15, 85th Orfve, K ^ o n d Hill 18, N. y., PhoD« VI 0.7778. Subscription rata» USA: I 2.— ot 1.50 moxithly. printers WeHheImer Drudterd, 3 m b.H., Weilheim/Obb., Gann«ny. publ twice weekly. Circul. 11.000. Sponsor —»IRO. MIVIAN MEWSPAPER Nr. 36 (480) TreidliB, 1951. g. 9. maijā Imlk trtSdienis on sestdieatt. Izdavēji: Latvidlu C«atrilā Ko-oittU. GalTtniii rtdaktort: Mak- •is CuHtii, gilv. red. •ietn. V. Utlņl Redaktori: G, Grlnbergt. F. idiat, X. Kfiesaitkt. L Svarct. Ajpgidt ttim&iacibas vadltlji P. Balodis. Apgāda im redakdju adrtta: (t3b) Grafenucbao, Obb., Lagtr. ASV rtdakc. vad.: A. iOiT-sont, 919 N, 23iid kf W. Dolath. Minn.. USA. AattrilDas rtdakc •ad.: A. Scaits, 31, Linden Avt-ikut, Wtndour«t, Ballarat, Vlc, Anstralit. Boniia gatava sasrādū vācu amVu - 250.000 vfin . -T • .III.,» ; I ĢEN. EIZENHAUERA RĪClBA PAGAIDĀM TIKAI 13 DIVĪZIJAS Vācu un sabiedroto militāro sarunu pirmais posms beidzies, abām pusēm pilnībā vienojoties par to, ka Rietum-vacijas piedalīšanas iespējama tikai ar līdzīgām tiesībām. Tāpat atzīts, ka vicu vienību sastādīšanai vienīgi tad ir nozīme, ja tās būs pietiekami stipras un varēs jūtami atbalstīt sabiedroto aiz6ardzlbas spēkus. Tādēļ vācu karavīri jāapbruņo ar visiem iespējamiem ieročiem, kas lautu tiem ie-tekinigi atvairīt padomju invāziju. No paredzētām \2 divīzijām vairāk nekā 50.000 viru vācieši varētu sastādīt 9 mēnešu laikā. Vācu vienības komandēs vācieši. Tāpat ģen. Eižen-hauera štābam būs piekomandēt^ vācu ģenerSlis. Neskaidrība pagaidām vēl par to, vai šis vienības dēvēs par divIzijSm, brigādēm vai kaujas gru-p8m (combat teams). Lietpratēju vai-rSkums gan nosvēries par to, ka vācu vienībām būtu jākomplektējas tanku divīzijās ar 8.000—10.000 viru katrā. Galvenais ir un paliek apbruņojums. Vicu kājnieku rīcībā jābūt pietiekami daudzumā tanku atvaires ierobiem, lai varētu atsist ienaidnieka motorizēto vienību uzbrukumus. Tā-, pat vāciešiem jāuztic ari smagie ieroči. Bez tam kājnieku atbalstam nepieciešama pašu vāciešu taktisks aviācija ar dažiem tūkstošiem pilotu un apmēram 30.000 viru lielu lidojošo, lidlauka un technisko per-sonSlu. Tiklab vScu kā sabiedroto lietpratēji ir vienis pratis par to, ka pāc otrā pasaules kara pieredzes, šā^- da taktiskā aviācija nepieciešama,. Par lidmašīnu skaitu vēl trūkst skaidrības, bet domā, ka tas būšot visai liels. Par operatīviem gaisa spēkiem rūpētos stiprākā aviācijas zeme — Sav, valstis. Vācu militārie lietpratēji apliecina,, ka Rietumvācija ar saviem 48 milj,. iedzīvotājiem bez grūtībām īsā laikā var mobilizēt 250.000 vīru. Viņi pār-liecinSti, ka gadījumā, ja neizdos; īpašu mobilizācijas likum^u, lielā skaitā brīvprātīgi pieteiksies ne vien bijušie Rietumvācijas karavīri un virsnieki, bet arī bēgli un izraidītie no citiem Vācijas apgabaliem. Londonas labi informētās aprindas Varenāka parāde Cedioslovakijas vc»hirc KOMINFORMA PROMINENCES GATAVO JAUNU OFENSĪVU ^ Prāga (le). — Sarkanarmijas iesoļošanas sesto gada dienu Prāgā sestdien atzīmēja ar lielāko un varenāko armijas parādi, kādu Cechoslovakija jebkad pieredzējusi. Stundām ilgi gar valdības un ..augsto viesu" ložu so-loja visu ieroču šķiru karavīri, policijas vienības, strādnieku gvarde uc. Tai pašā laikā pāri galvaspilsētai ar milzīgu troksni lidoja čechoslo-vaku aviācijas vienības, to vidū arī modernie turboiznīcinātāji. Cechoslovakijas atbrīvošanas gada dienā Prāgā pulcējās austrumu bloka valstu prominence. Pad. savienību pārstāvēja maršals Koņevs un ārlie-viceministrs Zorins, kādēļ sa- 99ida svarīgus kominforma lēmumus, sevišķi Vācijas politikā. Vācijas austrumu joslas delegāciju radīja ārlietu ministrs Dertingers iin izglītības* ministrs Vandels. Pankovas valdības aprindas runā, ka Prāgas ko-ininforma vadošo politiķu sanāksmē pārrunu temats bijis Prāgas 1950. g. lēmumu realizācija, kas vērsās pret Rietumvācijas apbruņošanu un pra- Sļia Vādjas neitralitāti.' Pārrunāta arī Situācija, kādu radījis komunistiskas tautas aptaujas aizliegums Rietumvācija. Tālāk pieņemts atzinums par IJisas Vācijas konstitucionālas pajumes dibināšanu bez Bonnas valdības līdzdalības. Tajā aicināšot vie-atsevišķus izmeklētus Rietumvācijas pilsoņus. Šī priekšlikuma ie- I^^juatajs esot SED ģenerālsekretārs ^Ibrichts, kas patlaban aizstāj arī valdības galvu Oto Grotevolu. Pēdē- ^ifi' k5 zināms, aizsaukts uz Pad. savienību. ziņo, ka vācu aizsardzības programmas realizēšanā iesaistīšot arī pašu vācu rūpniecību. Rietumvāciju uzaicināšot ražot vieglākus kara materiālus un ieročus. Tāpat no Londonas nāk ziņas, ka par Vācijas apbruņošanu rietumvalstis jau panākušas vienošanos, jo saprašanās ar Pad. savienību nav bijusi līdz šim iespējama. No tālākas plašāka apmēra Rietumvācijas apbruņošanas tomēr pagaidām nolemts atturēties, jo, pirmkārt, par to jāizšķiras pašai vācu tautai, otrkārt, patlaban, kamēr nebūs apbruņotas pārējās Atlantika pakta valstis, pastāv ari zināmas apgādes un apbruņojuma grūtības un, treškārt, — joprojām vēl pastāv, kaut ari nelielas, Izredzes vienoties ar Maskavu. Par pašreizējo Atlantika bruņoto spēku stiprumu Londonas informētās aprindas izsakās visai pesimistiski. Ģenerālis Eizenhauers fūdzis angļu valdību palielināt savu vienību skaitu Atlantika bruņoto s/pēku sastāvā, bet Lielbritānija atteikusies dot vairāk par 5 divīzijām. Atlantika bruņoto spēku virspavēlnieka rīcībā patlaban esot tikai 13 divīzijas un tās pašas izkaisītas pa visu Eiropu. alkani otra Koreja? Nepieredzēti iaui&s sveiki ievadīja Liel-britanijōs festivālu Londona (ol). — Līdz agrai rīta stundai Anglijas galvaspilsētas iedzīvotāji pag. piektdien svinēja tautas svētkus, kas ievadīja angļu gadsimteņa svinības —- Lielbritānijas festivālu. Vairāk nekā 2000 dažādās vietās britu salās ceturtdien, 3. maija vakarā uzliesmoja prieka sārti. 5000 cilvēku masu koris ar speciālu signālu, ko pārraidīja visi Anglijas raidītāji, ievadīja svētku gadu. Visa Londona bija kā gaismas jūra. Namus un parkus Temzas krastos žilbināja krāsaini starmeši un iluminācijas. Apgaismotā upe bija pārpildīta iluminētām laivām, .un pa ielām plūda nepārredzamas ^aužu straumes. Londonieši svinēja visu nakti. Tā bija jautrākā svētku nakts pēc kara izbeigšanas. Piektdien karaliskā ģimene ieradās gadsimteņa skates laukumā, un arī šeit atklāšanas svinības izvērtās par plašiem tautas svētkiem vislabākā nozīmē. Policijas ķēdes ap karal-nama gājienu vairs nespēja savaldīt milzīgo laužu drūzmu, un tas varēja tikai lēnām virzīties uz priekšu, tautas suminājpmiem pavadīts. Ministru prezidentam Etlijam pēdējā brīdī izdevās paglābt Glosteras hercoga dēlus (9 un 4 g. v.), kurus laužu drūzmā aizrāva no ģimenes un kas draudēja pazust milzīgajā jūklī. Laika apstākli bija gan nelabvēlīgi, bet londonieši par to nesašuta, jo brīdi, kad laukumā ieradās karaliskā ģimene, debesis gan klāja mākoņi, bet lietus bija pārstājis. (Mūsu Londonas līdzstrādnieka spe-ciālrakstu par Lielbritānijas festivālu sniegsim nākamā numurā.) svarkaKate tsuma iļi lejassaksijas landtāga vēlēšanai pār- Mectnošu uivaru guva sociāldemokrāti ar 34 vietām, atstājot aiz sevis CDU un DP, kas bija apvlenoļušies lejassaksiļas ūnijā ar 24 vietām, bet trešā vIetS ierindojās bēgļu bloks. Komunisti saņēma 1,8 proc. no nodoto balsu kopskaita. Austrijas valsts prezidenta vēlēšanas svētdien pirmajā gājienā nedeva vajadzīgo balsu skaitu nevienam kandidātam. Austrijas tautas partijas kandidāts Helnrichs Gleisners un sociāldejnokrats Teodors Kocrners ieguva gandrīz vienādu balsu skaitu — pirmais 1.72^.695, otrs — 1.682.768. Komunistu kandidāts Gotlībs Flala saņēma 220.012 balsis. ^ Norvēģu policija un kafa ministrija atklājusi plašu padomju spiegu tiklu, kas bi-is izplēties pa visu Norvēģiju. Spiegu organizāciju atklāja pēc norvēģu jūras vlr-snleka Pera Danlelsena apcietināšanas, kas bija nodevis krieviem kādas slepenas aktis. ^ Sešmotoru amerikāņu 8-36 tipa bumbvedējam nogāžoties, svētdien galu dabūja 22 no 24 apkalpes locekļiem. Lidmašīnas katastrofa notika stiprajā vētrā, pie nolaišanās Klrtlandes Udlaukā. Milijarie m politiskie liciprateji atrod daudz lidziliai abu pussalu starpa, tomēr notikumu atkartoJfauas nav paredzama V ī n e (ip). — 1. maija demonstrāciju laikā notiknile jaunie robatind-dentl Jugoslavijas robežās ar Rumānija un Bulgārijn, kartēm pamati Mai-kavas satelltvalstu robežsargu Ielaušanās neitrālajā ]oM un vajnkklrtēja jugoslavu robežsargu apšaudISana, no jauna plevērauil umanflm attlttlbal Balkānu pussalā. Novērotāji VInē ar bažām vaicā, kiill bOs tflākle notlkn-ml. Pavasari» jau sen iesUjies, un daudziem vēl atmiņā Hitlera aprīļa karagājiens pret Jugoslavlju, lai nodrošinātu tev flangu tālākam «bruku, mam vasarā. Ja Kremlis bOtu izšķiries negaidīt, kamēr rietumvalitis bfli vēl vairāk apbruņojušās, un šovasar sākt lišķirēju kauju, tad iti fla&gs botu steidzami jānodrošina, iešanos JugoslavijS ar kominforma zemju diplomātiskajiem pārstēvjiem. Jugoslavija savukārt protestējusi pret faktu, ka Ungārija, Bulgārija un Rumānija rupji pārkāpusi mierllgumu un uztur daudz lielākus bruņotos ^ēkua^ īpaši aviācijas vienības, neki no* teikts. Lai radītu šim bīstamajam drau* dam pretspēku, Jugoslavija nu Jau kopš laba laika atklāti lūgusi rietumvalstīm militāru palīdzību, lai varētu pienācīgi aizstāt novecoji^os ieročus (Turpinājumi 8. Ipp.) Atklāta lielāka cilvēku nolaupītāju banda Eiropa Vīne (al). — Amerikāņu armijas galvenā mītne Austrijā pag. nedējōi beigās paziņoja, ka pinns dažām dienām Vīnē amerikāņu drošības iestā des likvidējušas plašu cilvēku nolau pītāju organizāciju, kas pāc apmēra bijusi lielākā Eiropā. 15 apcietinātie vienprātīgi apliecinājuša ka viņu „darbu" vadījis un pāainājis speciāls birojs Vīnes padomju komandantdrā. S! cilvēku nolaupītāju „firma" regulāri sadzinusi pēdas un aizvilinājusi vai nolaupījusi toS Vīnes rietumu sektoru iedzīvotājus, kds atradušies padomju iestāžu meklējaimo sarak stos. Taču arī pretējā gadījumā uzbrukuma draudi Jugoslavijai ir reāli. Militārie un politiskie lietpratēji saka, ka Jugoslavija viegli varētu kļūt par otro Koreju. Visai zīmīgi šai ziņā ir daži Austrijas komunistu presē pēdējā laikā parādījušies raksti. Tajos apgalvots, ka Jugoslavijai neapšaubāmi Eiropā esot uzdota tā pati loma, kas Āzijā bijusi Ierādīta Dienvidkorejai, proti izprovocēt savus komunistiskos kaimiņus uz uzbrukumu un tad aicināt talkā ASV un citu UN valstu bruņotos spēkus. Novērotāji Vīnē tā ir palikusi viens no retajiem logiem, pa kuriem vēl brīvi var raudzīties kā uz rietumiem, tā austrumiem — apgalvo, ka pašreizējā situācija Balkānos uzrāda bezgala daudz līdzības ar Koreju. Abas ir pussalas, viena kominforma zemju bloka galējos austrumos, otra rietumos. Kā Korejā, tā Balkānos ter-ritorija sadalās Pad. savieinibas kontrolētā un nekontrolētā daļā. Tādi paši ilgstoši strīdi, kā Korejā starp ziemeļu un dienvidu daļu, pastāv ari Balkānos starp Jugoslavlju un Grieķiju no vienas, bet Bulgāriju, Ungāriju un Albāniju no otras puses — kopš Tito pārtrauca sakarus ar ko-ininformu. Kā jau norādīts, attieksmes šo valstu starpā pēdējā laikā vēl ievērojami paasinājušās, un savstarpējiem protestiem par robežincidentiem pievienojas notas par šķietami sliktu ap-ilz sarkano Kinn leprolam ripa an^i maKinas.' kabdl, icitBinHa «> • i LIELĀKA SAV. VALSTU KĻŪDA PACIFIKA PEDEJOS SIMT GADOS — EIROPAS AIZSARDZĪBAS PIRMĀS LĪNIJAS ATRCa)AS KOREJĀ, SAKA MEKARTURS Vašingtona do). — ASV Tālo austrumu politika joprojām ir ne viea Amerikas, bet visas pasaules interešu degpunktā. Par to spriež UN komisiju sēdēs, to visos sīkumos iztirzā amerikāņu kongresa komisijās, kur Mekartura uzbrukumi valdības nostājai bija asi no sākuma līdz beigām, bet jo sevišķi šis jautājums pilda pasaules preses slejas. — Amerikāņu Korejas politika spīlēs, Trumens starp dzirnakmeņiem — un tamlīdzīgi virsraksti raksturo žurnālistu nostāju. Nobeigdams savus paskaidrojumus, ģen. Mekarturs sestdien aicināja brīvās tautas ar visiem iespējamiem līdzekļiem vērsties pret sarkano Ķīnu, lai Korejas konfliktu varētu nobeigt cik vien ātri un sekmīgi tas iespējams. Pārmetumus par to, it kā viņa stratēģija vājinot Eiropu, ģenerālis atspēkoja vārdiem: „Mums jādara viss iespējamais Rietumeiropas aizsardzības stiprināšanai... Bet no otras puses es esmu pilnīgi pārliecināts, ka Eiropas aizsardzības pirmās līnijas atrodas Korejā." Pievērsdamies tuvāk ASV valdības Tālo austrumu politikai, ģenerālis Mekarturs deklarēja, ka lielākā Sav. valstu kļūda Pacifika telpā pēdējos simt gados bijusi tā, ka komunistiem lāva tikt pie varas Ķīnā. Ja savā laikā Ķīnas nacionālai valdībai būtu sniegta kaut visai niecīga palīdzība, būtu bijis iespējams atturēt komunistu plūsmu. Nacionālās Ķīnas vienību iesaistīšana Korejā arī būtu palīdzējusi saglabāt tūkstošu cilvēku dzīvības. Karu Korejā var sekmīgi pabeigt tikai tad, ja UN gaisa spēkiem dod iespēju sagraut ienaidnieka pievedceļus. Ja komunistiem arī turpmāk atļaus netraucētu piegādi no līdz šim neaizkaramās Ķīnas territorijas, tad arī ar lielu armiju nevarēs Koreju iztīrīt no komunistiem. Sarkanajai Ķīnai trūkst rūpniecisku priekšnoteikumu modemā kara vajadzībām, — turpināja Mekarturs. Tiklīdz stratēģiski svarīgo izejvielu piegādi Ķīnai pārtrauks, tā vairs nebūs spējīga apgādāt savas armijas Korejā. Tikai no angļu ostas Hongkon-gas vien sarkanā .Ķīna nesen tikai 3 nedēļu posmi saņēmusi stratēģiskas izejvielās 40 milj. dol. vērtībā. (Tuipinājums 8. Ipp.) Lords zlmogglabatajs - DP draugs un labvēlis Londona Hg). — Nelaiķa Ernesta Bevina vietā par Lielbritānijas lordu zlmogglabātāju nesen iecelts strād nieku partijas deputāts Ričards Re džinalds S t o u k s (Stokes). Viņšva dīs ari jauno iestādi izejvielu sagā des pārzināšanai, kas pašlaik Lielbrl tānijai ir viena no akūtākajām prob lēmām. Stouks, kas studējis Kembri džā un pašlaik 54 gadus vecs, kļuva par britu kabineta locekli pēc 1950. gada vēlēšanām un līdz iecelšanai jaunajā posteni ieņēma sabiedrisko darbu ministra amatu. Jaunajā, atbildīgajā amatā Stouku pavada ari latviešu labākie vēlējumi jo viņš parādījis ari sevi kā lielu DP Un īpaši latviešu labvēli. 1946. g Stouks britu delegācijas sastāvā ap ciemoja Vāciju, lai iepazītos ar bēg lu problēmām un pēc vizītes IRO galvenajā mītnē Arolsenā bija ar^ LCK viesis. Kopš šī laika viņš daudz kārt aizstāvējis mūsu intereses gan apakšnamā, gan ar personīgām vizi tēm pie noteicošām personām, gan ar rakstiem presē. Stouks nemitīgi cl nījies par DP labvēlīgu nokārtojumu Westward Ho akcijā, un britu-padom yi sarunu laikā par tirdzniecības II gumu ar toreiz pārdrošu rakstu laik rakstā Times aicināja valdību un privātfirmas atteikties no personīga profīta un neslēgt ar Pad. savienību nekādus darījumus, iekām nebūs at brīvotas Baltijas valstis un miljon padomju koncentrācijas nometņu ie mītnieku. Latviešu tauta nav kapitulējusi Hc tam, kad Zviedrijas latvieši nu ]«a kopi vatrildem gadiem Ir atguvu-ilea Bo ioki, ko sagādāja blj. kaŗe-vlm iekruiaiia Mooitrova aresta telpU, ua pēc tiBi, kad viu lieli mO-fo bēgļu masa Jau Bok|uvui| aliJOras lemēi, Vidja arvien vēl Ir t i leme, kur ttsarkaiii apēla" atrod visauglīgāko vidi. Bet laika tecēšanai Ir ti kl». slaki priekirociba r,diledēt visas brūces un aliputliilt visas pēdu", m, ki aeam plendnil pie savim barakim, ti dtkiH vejitaU bēglU mierīgi spēj noklauiltIeB sava alepkavfgi vajiUja krikiani, kid viņi guļ, ^ oenikdami uz domim ar akami nosist mušu uz v i ņ i pluesv — MAikdasu uz domim satvert to pie apkakles, nemu neru-nijot par duimim« kuŗis, k i zlnims, dairelz paslīd roka. Vtrblt tis Ir tredļclOBilU balles no Maskavas vlsvarenllMi, apnikums un vUianis pēc sešu gadu fOdsēianis, kam bijusi tik vija atbalss? SvartgaU Ir tu, ka esam k|uvuil remdeni Kidi kloiki, liU dlvēces atkritumu bedri, sabvnbott Vidju sttdji, kur Ik naktis, It ki vttdeau gaidīdami, sapulcējas krimlniUstt, melntlrgo-tiji un be^Jumtnlekl, jauns pinii-cējs no austrumu joslas smaidīdams stistija, ndk viņi pusē labi". Notika bifnums — kloika pirvērUs par na-donilu dtadeU, komunistu pravieti plekiva un Izsvieda uz Ielas. Mēs pasauļu uzgaldimalis tdpis nīkstam nu Jau daudzus gadus, nebddaml ne kriminālisti, ne mdntlrgotājl, un laikam tidēl esam vlenligl lOgull, sOdzēJu* lies un apelējuil, un laikam tidēļ ari plekivuSl neeum nevienu. Kaut gan Kremļa spiegs Ir Ik bridi mOsu vldO« — netraucēts vlņil nik un Iet no austrumiem uz rietumiem pir vlsnenor-miliko un vlsvijik apsargito robotu, kida Jelkad puUvējnsl; viņi le-logu kopi ar big|l0m, ku arvien vil plOst pār dtim, daudz lablk noiirgi* tim robēiimi «e vb^i f^das iz viet tas, kad viņu elzinledz Mukavas naudas kirdlnijums. Ipail labi viņi ledzlvojlu bēgļu vldQ, ūn patlui Ir ti, ka naktis ]Qs varat klausīties uzpirkta aģenta elpi aiz sienu, un jlls varat kirtot savas Izceļošanu formi- Utites lestidēs, kur jOsu dokumentus šķlnta kominforma skoloti pirksti Un Ir gan puludlnitl vlsidl pret austrumiem vērsu oHdāll viedokli un prln-dpl, un Korejā tos pastiprina Helga-bail un lidmašīnu, — un tomēr dzīve rāda, ka tas kafir kas beidzās 1045. g. 8. maijā, tās Ideoloģiskās dņu, rašu un tautību naids, ko Izraisīja Hitlers, vēl nepieder pagātnei, un latviešiem tā sekas jālzdei vēl joprojām. Ir gan mainījušies zirgi un žokeji, bet skriešanās turpinās neoficiālās arēnās, kur aUautl vUādI līdzekli, ari vlsnelletl-gākle. Sobrid arvien vēl Ir Iespējams, ka sabiedrībā pulstamam, par komunismu apvainotam latvietim Ir vajadzīgi 100 parakstu, lai atspēkotu vie-nu vienīgu denundāciju, ku turklāt ir anonīma. Anonīma? Kremlis nav anonīms. Un šobrid arvien vēl Ir labāk, ja esi piederējis territorlālam korpusam, nevis leģionam: tie vieni sen jau Izkāpuši dtos krastos, tos otrus arvien vēl drebina kāda atriebīga roka tepat Vādjā ^ gadiem ilgi. Bet, Dieva dēl, tas nav ofidālais viedoklis, tā Ir tikai neoficiāla dzīves pieredze. Uz ārieni viss kārilbā. Tas nozīmē, ka kapitulādju dl^na Ir gan apklusinājusi Ierobus frontē, toties Jau s^us gadus ļaudama sprak-šēt pistolēm aiz dzelzs priekškara; un tas nozīmē ari, ka tas karš, ko lielās tautas dažreiz apzīmē par svētajām aluardzibas tiesībām, bet dažreiz par kollaborādju — ka Šis karš mOsu izpratnē arvien vēl turpinās. Tas nozīmē, ka neapdraudēts īstenībā nav neviens trimdinieks, lai dk miermīlīgs un „nevalBlgs" tu bOtu — ar savu eksistend vien, ar savu bēguU-bu faktu vien viņš ir kā neuzmanīgi pir Ierakumu malu pabizta galva, ku pievelk Ienaidnieka lodes. Un kur nu vēl, ja viņš atļauju iebrēkties par postu dzimtenē, vai parādīt ar pirkstu — ink, tas Ir mUsu slepkavai Vienaldzīgi vai bailīgi pasauļu uzgaidi-maji telpā bariņos supleduiles, bēgli Jfit zemi svilstam zem kājām, ko tik grifi pacelt pār uzmilztošo slieksni, un nav neviena viņu vldfl, kas iegāztu pa ausi austrumu nelietim, vismaz taiBt ku vistuvāk pie paša sāniem. Ti Ir tikai mede|u viena puse, tā otra Ir aiz dzelzs priekškara, un kopš viņa 8. maija komflnlsms apgulās Baltijas piekrastē uz nulnāmlem gadiem. Daži dati noder atmiņu atsvaidzināšanai par šis medaļas Izskatu: 60.000 (Turpinljuas 8. Ipf.) Mi 4€-| i •i :l 5 -,. ' 7 •••••vr-^'^.-^ • .T • ' ' ' i t ' " -' ; '-,4 I I mi • III i
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, May 9, 1951 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1951-05-09 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari510509 |
Description
Title | 1951-05-09-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | logs Hutoni. ViDai vira pliJirl^ •oclllie PienCTJL^i » - - ^ ^ H k , : , t ž viem viettica, , p ,^ dzei pasniedza d i * ? : an 5000 dol. dējiuiītfi Kar«jrkMlU * 25 Jūnijā 861.260 viru, kiaTi^ tai paSS UJU ^JJ nitti Džemlsoni, lm2 irma diviem mMiaļi mbardfijot attiecīgo Itropiem, kas atbllīt m Pacienta tagad oinjij., al vilgiasv. Ukon it a pieņima otrdien Bīdoii r to izsakot uitidbti Kejt m v91 nepiecieiam imn^ kcepts, bet ari norildltaj ms„ ka to p8c tam pie^ ē vēlreiz ar abtolilto bd» tad likumi nili tjiļJH 2t Bettivuanu," deUitiļ» tu tirdzniecībai nlniitrf im' 81» brīdinot Pad^ uniglk 0 panīkumu noziini, bj» ā varbūt gūtu Eiropl.iAiļ ina mainīt komtlnlititkd ii* rādot vienlaicīgi tm itipi^ bU. •• • • •;. i • fēti' Maia)i, mm^ aicin&ta izbeigt siikuļ toņu, vai ari rSķinItiN v i» ļ išanu u n pililtiņai Bodaiii* tavi laikft bija \mķiv\ roļai lirjpi izliito , ^8, cenšotiei ar Mimtīt znīcas ietekmes itipil#R T o n t i pret VatiWBUM;IW i; ari tur, kur tu p(jl!ti»li laik n«būtu iesp«jiii.! * ilt atlicis uz nenotell(K ^ , urnu uz ASV—ilki[l« iekšpolitiskajā M ^ Sanāi no Etliji vōl(Jlbai| f gan novērsts, bitkfH rētu novest pii vjldllitt» ām vēlēSanSm. ; vadimis raķetei »tiļo^ krituma palīdz Bella di citai firmai b ū v « tMj ācijas V2 speciSliJtiH J iters Dornbergers utt Tji J indes izmēŽlnSJuDU W ktors Verners BnuM. i prezidentam TruaesiiiJ^ universitātes jtudJļUjJ^J - f par ģenerāla MakirtJiJ „ bija pit^a«J<»,S^rJ Inijies tiesības ui,«l«^" Romeo"', dzelzceļu ir^M u joslā. kas. » ) ' " ! » ; • , . _ , iibiitoiii" I" pcieliDiti- „^ laiki itBa*».'i''(>ko'» em padooju , |,rētnlju kS ^ ^ ^ it«l»«S!i fjDtetB^ vaian» tikko ^!l^t ātiem. P^'^ , ^,«ll^ Polijft- LATVIA latvian Newspaper Nr. 36 (480), Mai 9, 1951 PBblieber: Jānii Niedra, Angust- SMļ b Detmold, Lager, Germany, Phone Auguatdorf 02. Editorial and Business Offlc«t Grafenaschau, Obb., Regierungs* lager, Germany. mk Office: 102-15, 85th Orfve, K ^ o n d Hill 18, N. y., PhoD« VI 0.7778. Subscription rata» USA: I 2.— ot 1.50 moxithly. printers WeHheImer Drudterd, 3 m b.H., Weilheim/Obb., Gann«ny. publ twice weekly. Circul. 11.000. Sponsor —»IRO. MIVIAN MEWSPAPER Nr. 36 (480) TreidliB, 1951. g. 9. maijā Imlk trtSdienis on sestdieatt. Izdavēji: Latvidlu C«atrilā Ko-oittU. GalTtniii rtdaktort: Mak- •is CuHtii, gilv. red. •ietn. V. Utlņl Redaktori: G, Grlnbergt. F. idiat, X. Kfiesaitkt. L Svarct. Ajpgidt ttim&iacibas vadltlji P. Balodis. Apgāda im redakdju adrtta: (t3b) Grafenucbao, Obb., Lagtr. ASV rtdakc. vad.: A. iOiT-sont, 919 N, 23iid kf W. Dolath. Minn.. USA. AattrilDas rtdakc •ad.: A. Scaits, 31, Linden Avt-ikut, Wtndour«t, Ballarat, Vlc, Anstralit. Boniia gatava sasrādū vācu amVu - 250.000 vfin . -T • .III.,» ; I ĢEN. EIZENHAUERA RĪClBA PAGAIDĀM TIKAI 13 DIVĪZIJAS Vācu un sabiedroto militāro sarunu pirmais posms beidzies, abām pusēm pilnībā vienojoties par to, ka Rietum-vacijas piedalīšanas iespējama tikai ar līdzīgām tiesībām. Tāpat atzīts, ka vicu vienību sastādīšanai vienīgi tad ir nozīme, ja tās būs pietiekami stipras un varēs jūtami atbalstīt sabiedroto aiz6ardzlbas spēkus. Tādēļ vācu karavīri jāapbruņo ar visiem iespējamiem ieročiem, kas lautu tiem ie-tekinigi atvairīt padomju invāziju. No paredzētām \2 divīzijām vairāk nekā 50.000 viru vācieši varētu sastādīt 9 mēnešu laikā. Vācu vienības komandēs vācieši. Tāpat ģen. Eižen-hauera štābam būs piekomandēt^ vācu ģenerSlis. Neskaidrība pagaidām vēl par to, vai šis vienības dēvēs par divIzijSm, brigādēm vai kaujas gru-p8m (combat teams). Lietpratēju vai-rSkums gan nosvēries par to, ka vācu vienībām būtu jākomplektējas tanku divīzijās ar 8.000—10.000 viru katrā. Galvenais ir un paliek apbruņojums. Vicu kājnieku rīcībā jābūt pietiekami daudzumā tanku atvaires ierobiem, lai varētu atsist ienaidnieka motorizēto vienību uzbrukumus. Tā-, pat vāciešiem jāuztic ari smagie ieroči. Bez tam kājnieku atbalstam nepieciešama pašu vāciešu taktisks aviācija ar dažiem tūkstošiem pilotu un apmēram 30.000 viru lielu lidojošo, lidlauka un technisko per-sonSlu. Tiklab vScu kā sabiedroto lietpratēji ir vienis pratis par to, ka pāc otrā pasaules kara pieredzes, šā^- da taktiskā aviācija nepieciešama,. Par lidmašīnu skaitu vēl trūkst skaidrības, bet domā, ka tas būšot visai liels. Par operatīviem gaisa spēkiem rūpētos stiprākā aviācijas zeme — Sav, valstis. Vācu militārie lietpratēji apliecina,, ka Rietumvācija ar saviem 48 milj,. iedzīvotājiem bez grūtībām īsā laikā var mobilizēt 250.000 vīru. Viņi pār-liecinSti, ka gadījumā, ja neizdos; īpašu mobilizācijas likum^u, lielā skaitā brīvprātīgi pieteiksies ne vien bijušie Rietumvācijas karavīri un virsnieki, bet arī bēgli un izraidītie no citiem Vācijas apgabaliem. Londonas labi informētās aprindas Varenāka parāde Cedioslovakijas vc»hirc KOMINFORMA PROMINENCES GATAVO JAUNU OFENSĪVU ^ Prāga (le). — Sarkanarmijas iesoļošanas sesto gada dienu Prāgā sestdien atzīmēja ar lielāko un varenāko armijas parādi, kādu Cechoslovakija jebkad pieredzējusi. Stundām ilgi gar valdības un ..augsto viesu" ložu so-loja visu ieroču šķiru karavīri, policijas vienības, strādnieku gvarde uc. Tai pašā laikā pāri galvaspilsētai ar milzīgu troksni lidoja čechoslo-vaku aviācijas vienības, to vidū arī modernie turboiznīcinātāji. Cechoslovakijas atbrīvošanas gada dienā Prāgā pulcējās austrumu bloka valstu prominence. Pad. savienību pārstāvēja maršals Koņevs un ārlie-viceministrs Zorins, kādēļ sa- 99ida svarīgus kominforma lēmumus, sevišķi Vācijas politikā. Vācijas austrumu joslas delegāciju radīja ārlietu ministrs Dertingers iin izglītības* ministrs Vandels. Pankovas valdības aprindas runā, ka Prāgas ko-ininforma vadošo politiķu sanāksmē pārrunu temats bijis Prāgas 1950. g. lēmumu realizācija, kas vērsās pret Rietumvācijas apbruņošanu un pra- Sļia Vādjas neitralitāti.' Pārrunāta arī Situācija, kādu radījis komunistiskas tautas aptaujas aizliegums Rietumvācija. Tālāk pieņemts atzinums par IJisas Vācijas konstitucionālas pajumes dibināšanu bez Bonnas valdības līdzdalības. Tajā aicināšot vie-atsevišķus izmeklētus Rietumvācijas pilsoņus. Šī priekšlikuma ie- I^^juatajs esot SED ģenerālsekretārs ^Ibrichts, kas patlaban aizstāj arī valdības galvu Oto Grotevolu. Pēdē- ^ifi' k5 zināms, aizsaukts uz Pad. savienību. ziņo, ka vācu aizsardzības programmas realizēšanā iesaistīšot arī pašu vācu rūpniecību. Rietumvāciju uzaicināšot ražot vieglākus kara materiālus un ieročus. Tāpat no Londonas nāk ziņas, ka par Vācijas apbruņošanu rietumvalstis jau panākušas vienošanos, jo saprašanās ar Pad. savienību nav bijusi līdz šim iespējama. No tālākas plašāka apmēra Rietumvācijas apbruņošanas tomēr pagaidām nolemts atturēties, jo, pirmkārt, par to jāizšķiras pašai vācu tautai, otrkārt, patlaban, kamēr nebūs apbruņotas pārējās Atlantika pakta valstis, pastāv ari zināmas apgādes un apbruņojuma grūtības un, treškārt, — joprojām vēl pastāv, kaut ari nelielas, Izredzes vienoties ar Maskavu. Par pašreizējo Atlantika bruņoto spēku stiprumu Londonas informētās aprindas izsakās visai pesimistiski. Ģenerālis Eizenhauers fūdzis angļu valdību palielināt savu vienību skaitu Atlantika bruņoto s/pēku sastāvā, bet Lielbritānija atteikusies dot vairāk par 5 divīzijām. Atlantika bruņoto spēku virspavēlnieka rīcībā patlaban esot tikai 13 divīzijas un tās pašas izkaisītas pa visu Eiropu. alkani otra Koreja? Nepieredzēti iaui&s sveiki ievadīja Liel-britanijōs festivālu Londona (ol). — Līdz agrai rīta stundai Anglijas galvaspilsētas iedzīvotāji pag. piektdien svinēja tautas svētkus, kas ievadīja angļu gadsimteņa svinības —- Lielbritānijas festivālu. Vairāk nekā 2000 dažādās vietās britu salās ceturtdien, 3. maija vakarā uzliesmoja prieka sārti. 5000 cilvēku masu koris ar speciālu signālu, ko pārraidīja visi Anglijas raidītāji, ievadīja svētku gadu. Visa Londona bija kā gaismas jūra. Namus un parkus Temzas krastos žilbināja krāsaini starmeši un iluminācijas. Apgaismotā upe bija pārpildīta iluminētām laivām, .un pa ielām plūda nepārredzamas ^aužu straumes. Londonieši svinēja visu nakti. Tā bija jautrākā svētku nakts pēc kara izbeigšanas. Piektdien karaliskā ģimene ieradās gadsimteņa skates laukumā, un arī šeit atklāšanas svinības izvērtās par plašiem tautas svētkiem vislabākā nozīmē. Policijas ķēdes ap karal-nama gājienu vairs nespēja savaldīt milzīgo laužu drūzmu, un tas varēja tikai lēnām virzīties uz priekšu, tautas suminājpmiem pavadīts. Ministru prezidentam Etlijam pēdējā brīdī izdevās paglābt Glosteras hercoga dēlus (9 un 4 g. v.), kurus laužu drūzmā aizrāva no ģimenes un kas draudēja pazust milzīgajā jūklī. Laika apstākli bija gan nelabvēlīgi, bet londonieši par to nesašuta, jo brīdi, kad laukumā ieradās karaliskā ģimene, debesis gan klāja mākoņi, bet lietus bija pārstājis. (Mūsu Londonas līdzstrādnieka spe-ciālrakstu par Lielbritānijas festivālu sniegsim nākamā numurā.) svarkaKate tsuma iļi lejassaksijas landtāga vēlēšanai pār- Mectnošu uivaru guva sociāldemokrāti ar 34 vietām, atstājot aiz sevis CDU un DP, kas bija apvlenoļušies lejassaksiļas ūnijā ar 24 vietām, bet trešā vIetS ierindojās bēgļu bloks. Komunisti saņēma 1,8 proc. no nodoto balsu kopskaita. Austrijas valsts prezidenta vēlēšanas svētdien pirmajā gājienā nedeva vajadzīgo balsu skaitu nevienam kandidātam. Austrijas tautas partijas kandidāts Helnrichs Gleisners un sociāldejnokrats Teodors Kocrners ieguva gandrīz vienādu balsu skaitu — pirmais 1.72^.695, otrs — 1.682.768. Komunistu kandidāts Gotlībs Flala saņēma 220.012 balsis. ^ Norvēģu policija un kafa ministrija atklājusi plašu padomju spiegu tiklu, kas bi-is izplēties pa visu Norvēģiju. Spiegu organizāciju atklāja pēc norvēģu jūras vlr-snleka Pera Danlelsena apcietināšanas, kas bija nodevis krieviem kādas slepenas aktis. ^ Sešmotoru amerikāņu 8-36 tipa bumbvedējam nogāžoties, svētdien galu dabūja 22 no 24 apkalpes locekļiem. Lidmašīnas katastrofa notika stiprajā vētrā, pie nolaišanās Klrtlandes Udlaukā. Milijarie m politiskie liciprateji atrod daudz lidziliai abu pussalu starpa, tomēr notikumu atkartoJfauas nav paredzama V ī n e (ip). — 1. maija demonstrāciju laikā notiknile jaunie robatind-dentl Jugoslavijas robežās ar Rumānija un Bulgārijn, kartēm pamati Mai-kavas satelltvalstu robežsargu Ielaušanās neitrālajā ]oM un vajnkklrtēja jugoslavu robežsargu apšaudISana, no jauna plevērauil umanflm attlttlbal Balkānu pussalā. Novērotāji VInē ar bažām vaicā, kiill bOs tflākle notlkn-ml. Pavasari» jau sen iesUjies, un daudziem vēl atmiņā Hitlera aprīļa karagājiens pret Jugoslavlju, lai nodrošinātu tev flangu tālākam «bruku, mam vasarā. Ja Kremlis bOtu izšķiries negaidīt, kamēr rietumvalitis bfli vēl vairāk apbruņojušās, un šovasar sākt lišķirēju kauju, tad iti fla&gs botu steidzami jānodrošina, iešanos JugoslavijS ar kominforma zemju diplomātiskajiem pārstēvjiem. Jugoslavija savukārt protestējusi pret faktu, ka Ungārija, Bulgārija un Rumānija rupji pārkāpusi mierllgumu un uztur daudz lielākus bruņotos ^ēkua^ īpaši aviācijas vienības, neki no* teikts. Lai radītu šim bīstamajam drau* dam pretspēku, Jugoslavija nu Jau kopš laba laika atklāti lūgusi rietumvalstīm militāru palīdzību, lai varētu pienācīgi aizstāt novecoji^os ieročus (Turpinājumi 8. Ipp.) Atklāta lielāka cilvēku nolaupītāju banda Eiropa Vīne (al). — Amerikāņu armijas galvenā mītne Austrijā pag. nedējōi beigās paziņoja, ka pinns dažām dienām Vīnē amerikāņu drošības iestā des likvidējušas plašu cilvēku nolau pītāju organizāciju, kas pāc apmēra bijusi lielākā Eiropā. 15 apcietinātie vienprātīgi apliecinājuša ka viņu „darbu" vadījis un pāainājis speciāls birojs Vīnes padomju komandantdrā. S! cilvēku nolaupītāju „firma" regulāri sadzinusi pēdas un aizvilinājusi vai nolaupījusi toS Vīnes rietumu sektoru iedzīvotājus, kds atradušies padomju iestāžu meklējaimo sarak stos. Taču arī pretējā gadījumā uzbrukuma draudi Jugoslavijai ir reāli. Militārie un politiskie lietpratēji saka, ka Jugoslavija viegli varētu kļūt par otro Koreju. Visai zīmīgi šai ziņā ir daži Austrijas komunistu presē pēdējā laikā parādījušies raksti. Tajos apgalvots, ka Jugoslavijai neapšaubāmi Eiropā esot uzdota tā pati loma, kas Āzijā bijusi Ierādīta Dienvidkorejai, proti izprovocēt savus komunistiskos kaimiņus uz uzbrukumu un tad aicināt talkā ASV un citu UN valstu bruņotos spēkus. Novērotāji Vīnē tā ir palikusi viens no retajiem logiem, pa kuriem vēl brīvi var raudzīties kā uz rietumiem, tā austrumiem — apgalvo, ka pašreizējā situācija Balkānos uzrāda bezgala daudz līdzības ar Koreju. Abas ir pussalas, viena kominforma zemju bloka galējos austrumos, otra rietumos. Kā Korejā, tā Balkānos ter-ritorija sadalās Pad. savieinibas kontrolētā un nekontrolētā daļā. Tādi paši ilgstoši strīdi, kā Korejā starp ziemeļu un dienvidu daļu, pastāv ari Balkānos starp Jugoslavlju un Grieķiju no vienas, bet Bulgāriju, Ungāriju un Albāniju no otras puses — kopš Tito pārtrauca sakarus ar ko-ininformu. Kā jau norādīts, attieksmes šo valstu starpā pēdējā laikā vēl ievērojami paasinājušās, un savstarpējiem protestiem par robežincidentiem pievienojas notas par šķietami sliktu ap-ilz sarkano Kinn leprolam ripa an^i maKinas.' kabdl, icitBinHa «> • i LIELĀKA SAV. VALSTU KĻŪDA PACIFIKA PEDEJOS SIMT GADOS — EIROPAS AIZSARDZĪBAS PIRMĀS LĪNIJAS ATRCa)AS KOREJĀ, SAKA MEKARTURS Vašingtona do). — ASV Tālo austrumu politika joprojām ir ne viea Amerikas, bet visas pasaules interešu degpunktā. Par to spriež UN komisiju sēdēs, to visos sīkumos iztirzā amerikāņu kongresa komisijās, kur Mekartura uzbrukumi valdības nostājai bija asi no sākuma līdz beigām, bet jo sevišķi šis jautājums pilda pasaules preses slejas. — Amerikāņu Korejas politika spīlēs, Trumens starp dzirnakmeņiem — un tamlīdzīgi virsraksti raksturo žurnālistu nostāju. Nobeigdams savus paskaidrojumus, ģen. Mekarturs sestdien aicināja brīvās tautas ar visiem iespējamiem līdzekļiem vērsties pret sarkano Ķīnu, lai Korejas konfliktu varētu nobeigt cik vien ātri un sekmīgi tas iespējams. Pārmetumus par to, it kā viņa stratēģija vājinot Eiropu, ģenerālis atspēkoja vārdiem: „Mums jādara viss iespējamais Rietumeiropas aizsardzības stiprināšanai... Bet no otras puses es esmu pilnīgi pārliecināts, ka Eiropas aizsardzības pirmās līnijas atrodas Korejā." Pievērsdamies tuvāk ASV valdības Tālo austrumu politikai, ģenerālis Mekarturs deklarēja, ka lielākā Sav. valstu kļūda Pacifika telpā pēdējos simt gados bijusi tā, ka komunistiem lāva tikt pie varas Ķīnā. Ja savā laikā Ķīnas nacionālai valdībai būtu sniegta kaut visai niecīga palīdzība, būtu bijis iespējams atturēt komunistu plūsmu. Nacionālās Ķīnas vienību iesaistīšana Korejā arī būtu palīdzējusi saglabāt tūkstošu cilvēku dzīvības. Karu Korejā var sekmīgi pabeigt tikai tad, ja UN gaisa spēkiem dod iespēju sagraut ienaidnieka pievedceļus. Ja komunistiem arī turpmāk atļaus netraucētu piegādi no līdz šim neaizkaramās Ķīnas territorijas, tad arī ar lielu armiju nevarēs Koreju iztīrīt no komunistiem. Sarkanajai Ķīnai trūkst rūpniecisku priekšnoteikumu modemā kara vajadzībām, — turpināja Mekarturs. Tiklīdz stratēģiski svarīgo izejvielu piegādi Ķīnai pārtrauks, tā vairs nebūs spējīga apgādāt savas armijas Korejā. Tikai no angļu ostas Hongkon-gas vien sarkanā .Ķīna nesen tikai 3 nedēļu posmi saņēmusi stratēģiskas izejvielās 40 milj. dol. vērtībā. (Tuipinājums 8. Ipp.) Lords zlmogglabatajs - DP draugs un labvēlis Londona Hg). — Nelaiķa Ernesta Bevina vietā par Lielbritānijas lordu zlmogglabātāju nesen iecelts strād nieku partijas deputāts Ričards Re džinalds S t o u k s (Stokes). Viņšva dīs ari jauno iestādi izejvielu sagā des pārzināšanai, kas pašlaik Lielbrl tānijai ir viena no akūtākajām prob lēmām. Stouks, kas studējis Kembri džā un pašlaik 54 gadus vecs, kļuva par britu kabineta locekli pēc 1950. gada vēlēšanām un līdz iecelšanai jaunajā posteni ieņēma sabiedrisko darbu ministra amatu. Jaunajā, atbildīgajā amatā Stouku pavada ari latviešu labākie vēlējumi jo viņš parādījis ari sevi kā lielu DP Un īpaši latviešu labvēli. 1946. g Stouks britu delegācijas sastāvā ap ciemoja Vāciju, lai iepazītos ar bēg lu problēmām un pēc vizītes IRO galvenajā mītnē Arolsenā bija ar^ LCK viesis. Kopš šī laika viņš daudz kārt aizstāvējis mūsu intereses gan apakšnamā, gan ar personīgām vizi tēm pie noteicošām personām, gan ar rakstiem presē. Stouks nemitīgi cl nījies par DP labvēlīgu nokārtojumu Westward Ho akcijā, un britu-padom yi sarunu laikā par tirdzniecības II gumu ar toreiz pārdrošu rakstu laik rakstā Times aicināja valdību un privātfirmas atteikties no personīga profīta un neslēgt ar Pad. savienību nekādus darījumus, iekām nebūs at brīvotas Baltijas valstis un miljon padomju koncentrācijas nometņu ie mītnieku. Latviešu tauta nav kapitulējusi Hc tam, kad Zviedrijas latvieši nu ]«a kopi vatrildem gadiem Ir atguvu-ilea Bo ioki, ko sagādāja blj. kaŗe-vlm iekruiaiia Mooitrova aresta telpU, ua pēc tiBi, kad viu lieli mO-fo bēgļu masa Jau Bok|uvui| aliJOras lemēi, Vidja arvien vēl Ir t i leme, kur ttsarkaiii apēla" atrod visauglīgāko vidi. Bet laika tecēšanai Ir ti kl». slaki priekirociba r,diledēt visas brūces un aliputliilt visas pēdu", m, ki aeam plendnil pie savim barakim, ti dtkiH vejitaU bēglU mierīgi spēj noklauiltIeB sava alepkavfgi vajiUja krikiani, kid viņi guļ, ^ oenikdami uz domim ar akami nosist mušu uz v i ņ i pluesv — MAikdasu uz domim satvert to pie apkakles, nemu neru-nijot par duimim« kuŗis, k i zlnims, dairelz paslīd roka. Vtrblt tis Ir tredļclOBilU balles no Maskavas vlsvarenllMi, apnikums un vUianis pēc sešu gadu fOdsēianis, kam bijusi tik vija atbalss? SvartgaU Ir tu, ka esam k|uvuil remdeni Kidi kloiki, liU dlvēces atkritumu bedri, sabvnbott Vidju sttdji, kur Ik naktis, It ki vttdeau gaidīdami, sapulcējas krimlniUstt, melntlrgo-tiji un be^Jumtnlekl, jauns pinii-cējs no austrumu joslas smaidīdams stistija, ndk viņi pusē labi". Notika bifnums — kloika pirvērUs par na-donilu dtadeU, komunistu pravieti plekiva un Izsvieda uz Ielas. Mēs pasauļu uzgaldimalis tdpis nīkstam nu Jau daudzus gadus, nebddaml ne kriminālisti, ne mdntlrgotājl, un laikam tidēl esam vlenligl lOgull, sOdzēJu* lies un apelējuil, un laikam tidēļ ari plekivuSl neeum nevienu. Kaut gan Kremļa spiegs Ir Ik bridi mOsu vldO« — netraucēts vlņil nik un Iet no austrumiem uz rietumiem pir vlsnenor-miliko un vlsvijik apsargito robotu, kida Jelkad puUvējnsl; viņi le-logu kopi ar big|l0m, ku arvien vil plOst pār dtim, daudz lablk noiirgi* tim robēiimi «e vb^i f^das iz viet tas, kad viņu elzinledz Mukavas naudas kirdlnijums. Ipail labi viņi ledzlvojlu bēgļu vldQ, ūn patlui Ir ti, ka naktis ]Qs varat klausīties uzpirkta aģenta elpi aiz sienu, un jlls varat kirtot savas Izceļošanu formi- Utites lestidēs, kur jOsu dokumentus šķlnta kominforma skoloti pirksti Un Ir gan puludlnitl vlsidl pret austrumiem vērsu oHdāll viedokli un prln-dpl, un Korejā tos pastiprina Helga-bail un lidmašīnu, — un tomēr dzīve rāda, ka tas kafir kas beidzās 1045. g. 8. maijā, tās Ideoloģiskās dņu, rašu un tautību naids, ko Izraisīja Hitlers, vēl nepieder pagātnei, un latviešiem tā sekas jālzdei vēl joprojām. Ir gan mainījušies zirgi un žokeji, bet skriešanās turpinās neoficiālās arēnās, kur aUautl vUādI līdzekli, ari vlsnelletl-gākle. Sobrid arvien vēl Ir Iespējams, ka sabiedrībā pulstamam, par komunismu apvainotam latvietim Ir vajadzīgi 100 parakstu, lai atspēkotu vie-nu vienīgu denundāciju, ku turklāt ir anonīma. Anonīma? Kremlis nav anonīms. Un šobrid arvien vēl Ir labāk, ja esi piederējis territorlālam korpusam, nevis leģionam: tie vieni sen jau Izkāpuši dtos krastos, tos otrus arvien vēl drebina kāda atriebīga roka tepat Vādjā ^ gadiem ilgi. Bet, Dieva dēl, tas nav ofidālais viedoklis, tā Ir tikai neoficiāla dzīves pieredze. Uz ārieni viss kārilbā. Tas nozīmē, ka kapitulādju dl^na Ir gan apklusinājusi Ierobus frontē, toties Jau s^us gadus ļaudama sprak-šēt pistolēm aiz dzelzs priekškara; un tas nozīmē ari, ka tas karš, ko lielās tautas dažreiz apzīmē par svētajām aluardzibas tiesībām, bet dažreiz par kollaborādju — ka Šis karš mOsu izpratnē arvien vēl turpinās. Tas nozīmē, ka neapdraudēts īstenībā nav neviens trimdinieks, lai dk miermīlīgs un „nevalBlgs" tu bOtu — ar savu eksistend vien, ar savu bēguU-bu faktu vien viņš ir kā neuzmanīgi pir Ierakumu malu pabizta galva, ku pievelk Ienaidnieka lodes. Un kur nu vēl, ja viņš atļauju iebrēkties par postu dzimtenē, vai parādīt ar pirkstu — ink, tas Ir mUsu slepkavai Vienaldzīgi vai bailīgi pasauļu uzgaidi-maji telpā bariņos supleduiles, bēgli Jfit zemi svilstam zem kājām, ko tik grifi pacelt pār uzmilztošo slieksni, un nav neviena viņu vldfl, kas iegāztu pa ausi austrumu nelietim, vismaz taiBt ku vistuvāk pie paša sāniem. Ti Ir tikai mede|u viena puse, tā otra Ir aiz dzelzs priekškara, un kopš viņa 8. maija komflnlsms apgulās Baltijas piekrastē uz nulnāmlem gadiem. Daži dati noder atmiņu atsvaidzināšanai par šis medaļas Izskatu: 60.000 (Turpinljuas 8. Ipf.) Mi 4€-| i •i :l 5 -,. ' 7 •••••vr-^'^.-^ • .T • ' ' ' i t ' " -' ; '-,4 I I mi • III i |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-05-09-01