1951-08-18-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
m £ ^ e n , 1951. iii !j8»M ,tmki; otrtr*"' ">3 lATVIA latviBB Newspaper Nr*6tl(^)r Aagust 18,1951 Pttb!f»lwrJ Vilis Janums, (2l8) Au-ļnļļtĀĢīih, Detmold, Ugdr, Genna-. ļvf Plione Aagiistdorf 02. mHotUi ^ Busineis Officej iiM GiafenMcbati, Obb,, Regie- JoSriag»» Ge«nany. PriBler: WcUheiroer Dnīckerei 6:B.b,H.. (I3b) Weilheim. Obb., Pablisbed once vreeklv. arcala« ffoft 7500, Sponsor International Refugee Organization. Mem-benbip: A9soc|ation of the Free Nr. 60 (504) Ssitdļeii« 1951, g. la aogiistl ItafiK rtUi nedēļi mtdienāt lidevēit: LatvieSu Ceatriia IC6. mitēja. T Gaiv. redaktori: KUkii» Cul!tt$, ApgSda ua redekcifat adrese: im) GfafenaKbau. Obb., Regit^ rvngtiager, Germanvv ļ AuftrailjM; redakcijai vadītājai A. Smiu, tB, Undea Aveaoe, dooiee, B^llarat, Vīc, Austialla. W« l ķomiara M.vu i ' ^ ļ^ļit^i.dlvkMol. ' " • ft | f e 3 o o . ^ un 10,000 ABOJfflNTU «VIMBAI ^ ^ g B H , mm itKieeB* ^pli,^^a4;rlņ-a;|,< ANTffiOMONISTISKA SANSKSMB BEZ RIBTUMVAaJAS TIIMDINIE. HBM ^ PUSMIUONS APMBKLiTAjU, BET NEVIENA U T V I E S A « BiaOPAS ONIJAS IDEJA - BEEUNES AKTUAUTATE g p e c i a i s l ņ o j o m s L a t v i j a i no B e r n ā t i brīvībai. Sekojot jpedējSs organizācijas ielūgumam, Berlīnē no Parīzes ieradās mēnešrakstam Der Monat tuvu stāvošu aprindu — radikSli sociālistiski orientētu trimdinieku pāmtSvji no Pad, savienības tagadējām satelit-valstīm, kas atestēja pat vienīgajiem īstajiem demokrātiskajiem trimdiriie-kiem, pārmetot no Rietumvācijas lūgtajiem viesiem fašistiskas tendences. Sī apstākļa dēl Rietumvācijas trimānieku un nacionālo grupu pārstāvji atteicās no akUvas piedalīšanās Tstania palāsta protesta sanāksmē. Runātāji tanī komplektējās galvenokārt no minētajiem Parīzes ļaudīm, kā zinēms, sanāksmē runāja arī Berlīnes pilsētas vecākais prof. E; Reuters, izsakot ticību drīzai Berlīnes Un Vācijas atbrīvošanai no komunisma jūga. Tanī pašā laiki Berlīnē uzturējis daudzi citi dažādu trimdinieku nacionālo g i ^ u pārstāvjf un lūgti viesi. Tā, sekojot Free Burope ielūgtmumi. no Rietumvācijas Berlīnē lidmašīnā ieradās ap 40 dažādu lautību jauniešu Kamēr Berlīnes austrumu joslā risi- ]ilj& nPasauleš jaunatnes svētku spē-l^" f iīs pilsētas rietumos notika vai-riki preticomūnistiski sarīkojumi, ku-ļģi piedalījās lūgti viesi — dažādi nacionālo grupu pāfstāvji no Mvis pasaules. Tā pag. nedēlā Ber-ttei tefsdls LCK pārstāvis pie Inco-pore t Vērmelfs, sekojot Berlīnes isnita iļn Cīņas grupas pret necilvēcību politiskās nozares vad Dr. Tu Ma ielūgwam« Bez tam Berlīnē lOifoja sirf slovaku nacionālās j>8do- Bšs pilnvarotais bij. ministrs M. Cer-ļalSf Incopore prezidents Suchaneks- SudisokiS) pārstāvot visas tanī apvienotās bēg}u organizācijas, kā arī {ecbu nacionālās (ģen. Prhalas) grupas priekteēdis Dr. Pekalskis un slo-vaku laikraksta Bohemia redaktors HorakSi kā' arī ci*ti CentraJeiropas tm Balkānu valsitu trimdas pārstāvji. I6l39imdm.',bija tiešs sakars ar plašu pretki^niūnisiiiskii sanāksmi Titaniapa-lesSi ko koplfi rīkoja trīs organizā-dja »; Bhropas ūnija, Cīņas grupa pret necilvēcību un Kongress korltūrālai LCK apgldu UtVlll i ^ ^ ^ ^ ^ p S B v ' K b r e l k ^ ' ^ t e 'l^i^dljīuaā pareģoja New Yoik Post ii^ iačlils. bi}. V|cilai valiti b u i i Mtt::'.utt\witnnieclba» mlnlīt», n Indonēzijas galvaipUiSa 'M'liat^a' .Reiņlngtona-Randa rablto i f e i l l w6ftaL< Doma, ka viijl, kaudldH^ $jļ^^ ^rēlSMās repubUkāņn puiS. .»iidr:gai9s starp BetlīMs mitti 'mim tin lUetamvaciļu, pagaidām et 5 li^ i ^ Iķf46kārto3uSi rietumu sabiearetl». W iiiSttt ikspoTta preču aaUksmi. ko pf# It^pgirOtinaja^padomJu ieatadei. ^ mrm\^ atombumba tuvāka laiki ^ .dlttot Dlenvldauatrālijas irmē|[lnaiuB|i W Sliiim^ w: Adelaides. - «Mflcloalll lāŽS il^ita Daily Telegraph. illr^jrA. nodibināt «ociaustisko^^^^^ «PparUju plc vacjjaa austrumu joslai 5^. .mij», pSe britu f « ^ "^ 'ļ^'.iumsuiu. b.1 noie VOUSHP»?»i Eflta...lto»ll vairāk nettlWI^f būvei. brīdināja apakšnama '"'•'"7.;, i^r^m^ )s austrumos, ja ASV nep '.izBargSt pret šauteņu lodSn».. ^ [„, j , tur t.e cerotJ-at karu «n atombumbām. ^ padomju .mani» ' " • ' " l a i o v - " U jūras apkārt N»"**''ļelSti» ? i ^ j i ž : i J r ^ - « -i karam Pi^aā^ā" ļegt trešdaļu iekšzemes pa ^ [prese. , ( LINARDS LAUVA ciltis uz sacelšanos. Tiem atgādina, ka 1945. g. komūnislru vadībā l iltāvoklis Irānā tikai tagad sāk beidžanas. Mnacionllals radītājs", HOt. pMiesi bīstams/; pirms da- kas pēdējSNs nedēļās pārgājis ^trau* llļft^ dienāin paskaidroja kādb aņ- jā briedēnā. K(»mlnistļsk$ raidīs 9ttt naftas speciālists, tikko iera- tā Ja ulsbruicismos vērojamasi divas ^6$ Londonā nb Teheranas. Pir- tendences abas viga! bīstamas majā mirklī šis apgalvojums šķiet Irānai, pSrspīlēts, jo Herimena ierosinātās No vienas puses, komunisti kūda Stonķsa un Musadeka delegāciju Aserbeidžanas un atsevišķas kurdu tartmaa guvušas reaits apveidus un dalībnieku valstu intereses varēhi tapt apmierinātas — iraņl sa- nodibināta „brīvā Aserbeidžana", glābtu savu naftu, angli prestižu, ka notikušas sarunas un cīņas, ka bet «amerikāņi nostiprinātai droši- „brīvā valdība" aizbēgusi uz Pad. bas joslu Tuvajos austrumos. savienību. Atgādina arī, ka ī>8g. Dn tomēr arī šeit, tāpat kā visur ^adā notikušas asas sadurss^s ar citur, kur vien kas notiek, drau-Džavanrudas kurdu cilti, kas miti-dīgi Izstiepusies Krem^ sarkanie nās ziemelrietmnos no Teheranas taustekli. Stāvokli Irānā rakstu- un kas bijusi apgādāta ar ieročiem rtgl komentējis Tdieranias parla- no Pad. savienības. Balstoties uz menta loceklis Dr. Sai-fpuirs Fate- šiem dumpīgiem elementiem, Aser- Stti, kas patlaban viesojas Prinstaii- beidžanas padomju raidītājs ne-nas universitātē ASV. Ieteikdams slēptā valodā aicina kurdus un Anglu-iraņu naiftas sabiedrības vie- aserbeidžaņus nodrošināt savu ta nodibināt jaunu sabiedrību, kur „brīvlbu" pret „nebrīvo" Tehera-būtu līdzīgi pāirstāvētas un ieinte- nas valdību. No otras puses, ral-resētas Lielbritānija, ASV un Ira- dītājs cenšas sēt naidu un neap-aa, Fatemi nopietni brīdināja no mierinātību pret premjeru Musa-komunistu iejaukšanās briesmām deku pašā Irānā. Ministru prezi- Iranā. T«agadējo stāvokli Teherpnā dentam prasa, lai tas ievēro „pro. viņš raksturoja šādi: „Amerikāņ: gresīvu Irānas pilsoņu" padomus baro govi, bet slauc to loti reti. un izvairās no „imp«riaJi«t^fi*^o Angli baro reti, bet slauc par amerikāņu intirigām". Kādā no pe-biežu. KomūnisU govi apēdīs." dējiem raidījumiem pat ziņoja, ka Un tiešām Irānas komunisti amerikāņi, slēpdamies aiz naftas naftas nacionālizācij-as jautājumā speciālistu maskas, sastādot Irāna Pēdējās nedēļās kļuvusi atkal se- anniju no bijušiem nacistiem un Višķi rosīgi un nākuši klajā ar fašistiem, jauniem ..rezerves" saukļiem un Vērojot Teheranas sarunu gaitu argmnentlem. Ja tudechu partija pēdējās dienās, šķiet, ka ministru visu laiku varēja mierīgi noraudzī- prezidents Musadeks ties viņiem labvēlīgā cīņā par naf- pēdējā brīdī izpratis ^f^^^^^f tu, anglu-iraņu attieksmju sābru- briesmas un atzinis, Pret šada kumā. darbu pārtraukumā Abada- veida draudiem ir ^^^^^ J^^"^ nS. sekojošā bezdarbā un valsts līdzeklis - ciešāka ^^^^l'^^^^J' tees krizē, un ja šī pajtija va- rietumiem. Nav gan raja slavināt katru ministru prezi- ka šī, kaut an pozitīva Teheranas denta soli un lamāja angļus līdzīgi premjera nostāja ^cumirk^^^^^^^^^ viskrasākiem nacionālisUem. tad briesmas vēl pavairo. Tudechu kopš neilga laika nostāja pēkšņi parti>as starplaikā apzmaU atsla-mainījusi^ bušā pagrīdes darbība .atkal klust Komunistiem draud jannas brie- bīstami rosīga, un Teheranas vai-smas. Vienošanās, kas šķiet klu- dibai drīz ^i^n/avi ska leni no vusi reāla ar Herimena iejaukša- Abadanas dienvidos ^^^J^P^^^^^^ nos. bija signāls jaunai cīņai. Ta- ziemeļu provincēm ^ ^P" IM «krāpniece" vairs nav ..kolo- gabaliem, Irānas V^^^^^^^^l^^^ mi laupītāja" Lielbritānija, bet otru Koreju, kur padornju aserbe - uimperiālistiskā" Amerika.* Mi- džaņi un kurdi uzņemtos zieme - ftistru preziden.ts Musadeks vairs korejiešu lomu. vel nebūs nover-ōav patriots, kas Irānai saglābis sta ar Teheranas, Londonas un Va- ^^aftu. bet ,.vājais vīrs kapitālistu šingtonas eventuālo vienošanos rok^'\ To atkārtoti deklarē Aser- naftas jautājumos. un studentu, to vidū arī triju latviešu grupa. Jauniešu uzdevums bija piedalīties Radio Free Europe izstādes un kluba telpu iekārtošanā, kas reizē noderēja par vienu lio daudzaj:€m kontakta punktiem pārnācēju uztveršanai no Austrumberlīnes. Izstādes mākslmieciskai iekārtošanai RFE bija aicinājis latvieln gleznotāja Ernu Geisuuti. Dautfeo valstu karogu vidū, kas nu jau otru nedēlu plīvo n'urpin. 2, Ipp.j 4. liherhju kongresa Upsala piedalās arī Baltijas valstu pārstāvji ^ Liberālu 4. kongresā Zviedrijas universitātes pilsētā Upsalā 15 nāciju delegātu vidū bija arī Vesela virkne bēgļu politisko grupu pārstāvju. Par ukraiņu pretestības kustību plašu ziņojumu sniedza G. R. B. Pančuks, bet par liberālu kustības attīstību Polijā ziņoja Kunickis, Iespaidīgākā kongresa figūra bija franču advokāts, rakstnieks un žurnālists Dāvids Rusē, kas pats pieortKlzējis vergu darba nometņu baismas Buch^valdē. Viņš izstrādājis rezolūciju, kas ne vien nosoda koncentrācijas nometnes, bet grib panākt to vispārīgu izskaušanu nākotnē. Ne mazāk interesants pro* mkieiito liberālu galerijā bija spāņu l^lvības cīnītājs Salvadors t:fema-dariaga » ķas bija pēdējais republikāniskās Spānijas vēstnieks Londonā. Latviešus liberālu kongresā pārstās vēja M. čakste, M. Salnā, J. Breikšs, ģen. B. Kalniņš uc. Igauņu 19 personu delegāciju vadīja prof. A. Perlics un sūtnis A. Vanna. No lietuviešu puses piedalījās sūtniecības sekretārs 2ilinskis. Kongresa rezolūcijā ietverta doma: .«Miers bez b r ī v a s nav nekldb miers — jo tikai brīvi cilvēki var garantēt mieru un novērst karu." JAUNAS ARMIJAS. FLOTES, AVlA-CIJAS UN APGĀDES BĀZES VĀCIJA, BEĻĢIJĀ UN HOLANDE Gandrīz visu regulāro britu armiju, atskaitot Vidējos un Tālajos austrumos nepieciešamas vienībai, turpmāk paredzēts pārcelt un novietot Vācijā, Beļģijā \m Holandē, — ziņo Sunday Express militāraia korespondents. Saskaņā ar jauno militāro prograsmiu. kāda pieņēmusi brKu aizsardzības ministrija, uz minētām zemēm paredzēts pārcelt arī visas armijai vajadzīgās noliktavas, apgādes centrus, darbnīcas utt. Sai Mpriekšējas līnijas • programmai būs pakļauta arī flote Un gaisa spēki, un pastāvīgās bāzēs Eiropas kontinentā novietos visas britu salas pieciešamās iznicinātāju un dažādas citas gaisa spēku vienības, kuraa pastiprinās Vācijā jau esošos sabiedroto aviācijas spēkus, Holandes un Beļģijas ostās iekārtos „uz priekšu iiviriilM'* bntu flotes bāzes. Kā tālāk ziņo Sundav Eipress, nākošā gada laikā uz jauniekārtotām apgādes bāzēm šaipus Lamanša — Buloņā, Havrā, Serburā un Sennazē^ rā — nogādās pārtiku, municiju, degvielas un visāda veida apgādes rezervēs, ieskaitot tankus ūn artilēriju, kas nepieciešami aktīvas armijas uzturēšanai kontinentā. Jau sākta milzīgas jaunas bāzes izbūve Antverpenē. kā (Turp. B. Ipp) AroeriUtņa augiiali keaiart AtļStrilS V. Dt. DoQBeU|9 «pddiio blgle skant^ eo* vletojumn, kur pārstāvēta Krievija, Uetuva, Uagirtlatm Utvti^ (Skat, raksto ). tpp.) iitiitiitiinimiitntiiitniiuifduimaitmimimimimmrotimmtmmimtnimntmnm»^ AmeHkāņo kongresa ^liodis ļoproļte |otl alitiiēls SplBlJ^' Jautāloms, Senitē irpolittski komisija tUdio plevienojoslis Iedegumam par 400 inllj. dolini atvilileiio SpiDlJas mllltlisi QB selm* ^ nleciskal atbalsUianal. Pēc flņojoma mātam, Franko aml|§ pat/ labis Ir 22 dlvlzl|as, ^ liet 30 dltoās Splnlli var mdbiltefit 500.m im gada laiki 1 mll). vira, Ja tā saņem vajadzīgo dpbnlļolama* Kamēr ASV vēl bielējas ar saviem sabiedrotajiem par Spānijas uznešanu rietumu labiešu klubā, tikmēr pats ģenerālisims Franko cītī0 gudro, ko vēl izkaulēt no tēvoča Sama. Franko rīcībā ir liela ^mdja un stratēģiski loti izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis, tā ka Penta^na plānotājiem, kas pēdējā laikā sevišķi uzmanīgi vēro padomju karaspēka kustības, gribot negribot jākļūst aizvien nepacietīgākiem. Spāņu diktatora 400.000 vīru armija ir vislielākā Eiropā, un augstas spāņu amatpersonas apgalvojušas, ka divi nedēļās varētu mobilizēt vienu miljonu; bet piecās nedēļās pat divi miljoni vīru. „Ari gadījumā, ja Spānija būtu neapdzīvots tuksnesis," izteicās viens no rietumu militāriem atašejiem Mad-ridē. ..tai tomēr būtu milzu stratēģiska vērtība. Palūkojieties tikai uz ģeogrāfisko karti un jūs tūliņ sapratīsit" „Nav šaubu, Spānija mums vajadzīga visādā zinā," spriež kāds amerikāņu ģenerālis Rietumeiropā. „Krie' viem tagad ir jau vairāk nekā 2(K) divīziju, un ikviens no mums zina. ka viņi varētu tagad jebkuru brīdi izlauzties cauri kontinentam, ja vien viņi to gribētu." Sis amerikāņu ģenerālis piegājis lietas būtībai vistuvāk. Pēc ASV stratēģu ieskata, Pad. savienība var sākt uzbrukumu jo driz, vēl pirms U pabeigti Rietumeiropas aizsardzības darbi, ^ie karavīri saka. ka viņiem tomēr esot jārēķinās ar varbūtību, par kādu politiķi un diplomāti ne labprāt grib debatēt, proti, ar ideju, ka Pad, savienība varētu jau vistuvākā laikā (onģtnāltekstā bija teikti: rīt) ifclauzties Rietumeiropā. Un viņi uzskata Plrenejua pat vienīgo ģeogrāfisko barjeru, ko ASV spēki savā pašreizējai stāvoklī spētu noturēt. Bet' ideja par ASV ..alkēj^šaiios uz Pirenejiem" nospiež kā smags lietuvēns Eiropas politiķa un militāro vadoņu prātus. Jo viņi Joti labi saprot* ka Rietumeiropas griba dnltie® un griba apbruņoties, kas jāu tiecas atslābt, sabruks pavisam, līdz ko radi* ^0 • i Sini numura lesidt: i lATVUAS SABOsGS IBSLlNi « SpedSItiņojumt Latvijai . . I. Ipp. 1 SaiTU BBUŅOTtB 8PBKI fAUCSL-StES UZ SAZeiM KOfmNEl^ft Radikālas parD«i04i «ngju «imrdtU Dtfi stratēģija I, Ipp. m um SM AB la fAņv APAVU - Uetuvit kfijSm apkllrt pasaulei 8, Ipp. i HOBMONU PtTNteSA VAtSTfBā - UtviaSu zinātnieki jaunatklājumu pwa» I. @ JAUNS TfilMDAS SPOBTA IB-KOBOS I. s i ^ pārliecība, ka Sav. va/lstīm ir paļāvība vaira tik^ uz Spāniju vien. Franko lina labi, cik loti Spāni ļas^ militārais šarms jau ir iekārdinājis Sav. valstis, un viņi Ir apņēmies prasīt par to augstu, Jo augstu cenu. Vispirmā kārtā viņš pieprasa par* brīvu labi daudz amerikāņu kara materiālu savas armijas modernizēšanai. Spāņu ģenerāļi saka, viņi paši varot sev saražot šautenes, ložmetējus, un arī mazliet vieglās artilērijas, bet vi-ņiem gandrīz pilnīgi trūkstot džipu,; mi m Mm ^ i i i
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, August 18, 1951 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1951-08-18 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari510818 |
Description
Title | 1951-08-18-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | m £ ^ e n , 1951. iii !j8»M ,tmki; otrtr*"' ">3 lATVIA latviBB Newspaper Nr*6tl(^)r Aagust 18,1951 Pttb!f»lwrJ Vilis Janums, (2l8) Au-ļnļļtĀĢīih, Detmold, Ugdr, Genna-. ļvf Plione Aagiistdorf 02. mHotUi ^ Busineis Officej iiM GiafenMcbati, Obb,, Regie- JoSriag»» Ge«nany. PriBler: WcUheiroer Dnīckerei 6:B.b,H.. (I3b) Weilheim. Obb., Pablisbed once vreeklv. arcala« ffoft 7500, Sponsor International Refugee Organization. Mem-benbip: A9soc|ation of the Free Nr. 60 (504) Ssitdļeii« 1951, g. la aogiistl ItafiK rtUi nedēļi mtdienāt lidevēit: LatvieSu Ceatriia IC6. mitēja. T Gaiv. redaktori: KUkii» Cul!tt$, ApgSda ua redekcifat adrese: im) GfafenaKbau. Obb., Regit^ rvngtiager, Germanvv ļ AuftrailjM; redakcijai vadītājai A. Smiu, tB, Undea Aveaoe, dooiee, B^llarat, Vīc, Austialla. W« l ķomiara M.vu i ' ^ ļ^ļit^i.dlvkMol. ' " • ft | f e 3 o o . ^ un 10,000 ABOJfflNTU «VIMBAI ^ ^ g B H , mm itKieeB* ^pli,^^a4;rlņ-a;|,< ANTffiOMONISTISKA SANSKSMB BEZ RIBTUMVAaJAS TIIMDINIE. HBM ^ PUSMIUONS APMBKLiTAjU, BET NEVIENA U T V I E S A « BiaOPAS ONIJAS IDEJA - BEEUNES AKTUAUTATE g p e c i a i s l ņ o j o m s L a t v i j a i no B e r n ā t i brīvībai. Sekojot jpedējSs organizācijas ielūgumam, Berlīnē no Parīzes ieradās mēnešrakstam Der Monat tuvu stāvošu aprindu — radikSli sociālistiski orientētu trimdinieku pāmtSvji no Pad, savienības tagadējām satelit-valstīm, kas atestēja pat vienīgajiem īstajiem demokrātiskajiem trimdiriie-kiem, pārmetot no Rietumvācijas lūgtajiem viesiem fašistiskas tendences. Sī apstākļa dēl Rietumvācijas trimānieku un nacionālo grupu pārstāvji atteicās no akUvas piedalīšanās Tstania palāsta protesta sanāksmē. Runātāji tanī komplektējās galvenokārt no minētajiem Parīzes ļaudīm, kā zinēms, sanāksmē runāja arī Berlīnes pilsētas vecākais prof. E; Reuters, izsakot ticību drīzai Berlīnes Un Vācijas atbrīvošanai no komunisma jūga. Tanī pašā laiki Berlīnē uzturējis daudzi citi dažādu trimdinieku nacionālo g i ^ u pārstāvjf un lūgti viesi. Tā, sekojot Free Burope ielūgtmumi. no Rietumvācijas Berlīnē lidmašīnā ieradās ap 40 dažādu lautību jauniešu Kamēr Berlīnes austrumu joslā risi- ]ilj& nPasauleš jaunatnes svētku spē-l^" f iīs pilsētas rietumos notika vai-riki preticomūnistiski sarīkojumi, ku-ļģi piedalījās lūgti viesi — dažādi nacionālo grupu pāfstāvji no Mvis pasaules. Tā pag. nedēlā Ber-ttei tefsdls LCK pārstāvis pie Inco-pore t Vērmelfs, sekojot Berlīnes isnita iļn Cīņas grupas pret necilvēcību politiskās nozares vad Dr. Tu Ma ielūgwam« Bez tam Berlīnē lOifoja sirf slovaku nacionālās j>8do- Bšs pilnvarotais bij. ministrs M. Cer-ļalSf Incopore prezidents Suchaneks- SudisokiS) pārstāvot visas tanī apvienotās bēg}u organizācijas, kā arī {ecbu nacionālās (ģen. Prhalas) grupas priekteēdis Dr. Pekalskis un slo-vaku laikraksta Bohemia redaktors HorakSi kā' arī ci*ti CentraJeiropas tm Balkānu valsitu trimdas pārstāvji. I6l39imdm.',bija tiešs sakars ar plašu pretki^niūnisiiiskii sanāksmi Titaniapa-lesSi ko koplfi rīkoja trīs organizā-dja »; Bhropas ūnija, Cīņas grupa pret necilvēcību un Kongress korltūrālai LCK apgldu UtVlll i ^ ^ ^ ^ ^ p S B v ' K b r e l k ^ ' ^ t e 'l^i^dljīuaā pareģoja New Yoik Post ii^ iačlils. bi}. V|cilai valiti b u i i Mtt::'.utt\witnnieclba» mlnlīt», n Indonēzijas galvaipUiSa 'M'liat^a' .Reiņlngtona-Randa rablto i f e i l l w6ftaL< Doma, ka viijl, kaudldH^ $jļ^^ ^rēlSMās repubUkāņn puiS. .»iidr:gai9s starp BetlīMs mitti 'mim tin lUetamvaciļu, pagaidām et 5 li^ i ^ Iķf46kārto3uSi rietumu sabiearetl». W iiiSttt ikspoTta preču aaUksmi. ko pf# It^pgirOtinaja^padomJu ieatadei. ^ mrm\^ atombumba tuvāka laiki ^ .dlttot Dlenvldauatrālijas irmē|[lnaiuB|i W Sliiim^ w: Adelaides. - «Mflcloalll lāŽS il^ita Daily Telegraph. illr^jrA. nodibināt «ociaustisko^^^^^ «PparUju plc vacjjaa austrumu joslai 5^. .mij», pSe britu f « ^ "^ 'ļ^'.iumsuiu. b.1 noie VOUSHP»?»i Eflta...lto»ll vairāk nettlWI^f būvei. brīdināja apakšnama '"'•'"7.;, i^r^m^ )s austrumos, ja ASV nep '.izBargSt pret šauteņu lodSn».. ^ [„, j , tur t.e cerotJ-at karu «n atombumbām. ^ padomju .mani» ' " • ' " l a i o v - " U jūras apkārt N»"**''ļelSti» ? i ^ j i ž : i J r ^ - « -i karam Pi^aā^ā" ļegt trešdaļu iekšzemes pa ^ [prese. , ( LINARDS LAUVA ciltis uz sacelšanos. Tiem atgādina, ka 1945. g. komūnislru vadībā l iltāvoklis Irānā tikai tagad sāk beidžanas. Mnacionllals radītājs", HOt. pMiesi bīstams/; pirms da- kas pēdējSNs nedēļās pārgājis ^trau* llļft^ dienāin paskaidroja kādb aņ- jā briedēnā. K(»mlnistļsk$ raidīs 9ttt naftas speciālists, tikko iera- tā Ja ulsbruicismos vērojamasi divas ^6$ Londonā nb Teheranas. Pir- tendences abas viga! bīstamas majā mirklī šis apgalvojums šķiet Irānai, pSrspīlēts, jo Herimena ierosinātās No vienas puses, komunisti kūda Stonķsa un Musadeka delegāciju Aserbeidžanas un atsevišķas kurdu tartmaa guvušas reaits apveidus un dalībnieku valstu intereses varēhi tapt apmierinātas — iraņl sa- nodibināta „brīvā Aserbeidžana", glābtu savu naftu, angli prestižu, ka notikušas sarunas un cīņas, ka bet «amerikāņi nostiprinātai droši- „brīvā valdība" aizbēgusi uz Pad. bas joslu Tuvajos austrumos. savienību. Atgādina arī, ka ī>8g. Dn tomēr arī šeit, tāpat kā visur ^adā notikušas asas sadurss^s ar citur, kur vien kas notiek, drau-Džavanrudas kurdu cilti, kas miti-dīgi Izstiepusies Krem^ sarkanie nās ziemelrietmnos no Teheranas taustekli. Stāvokli Irānā rakstu- un kas bijusi apgādāta ar ieročiem rtgl komentējis Tdieranias parla- no Pad. savienības. Balstoties uz menta loceklis Dr. Sai-fpuirs Fate- šiem dumpīgiem elementiem, Aser- Stti, kas patlaban viesojas Prinstaii- beidžanas padomju raidītājs ne-nas universitātē ASV. Ieteikdams slēptā valodā aicina kurdus un Anglu-iraņu naiftas sabiedrības vie- aserbeidžaņus nodrošināt savu ta nodibināt jaunu sabiedrību, kur „brīvlbu" pret „nebrīvo" Tehera-būtu līdzīgi pāirstāvētas un ieinte- nas valdību. No otras puses, ral-resētas Lielbritānija, ASV un Ira- dītājs cenšas sēt naidu un neap-aa, Fatemi nopietni brīdināja no mierinātību pret premjeru Musa-komunistu iejaukšanās briesmām deku pašā Irānā. Ministru prezi- Iranā. T«agadējo stāvokli Teherpnā dentam prasa, lai tas ievēro „pro. viņš raksturoja šādi: „Amerikāņ: gresīvu Irānas pilsoņu" padomus baro govi, bet slauc to loti reti. un izvairās no „imp«riaJi«t^fi*^o Angli baro reti, bet slauc par amerikāņu intirigām". Kādā no pe-biežu. KomūnisU govi apēdīs." dējiem raidījumiem pat ziņoja, ka Un tiešām Irānas komunisti amerikāņi, slēpdamies aiz naftas naftas nacionālizācij-as jautājumā speciālistu maskas, sastādot Irāna Pēdējās nedēļās kļuvusi atkal se- anniju no bijušiem nacistiem un Višķi rosīgi un nākuši klajā ar fašistiem, jauniem ..rezerves" saukļiem un Vērojot Teheranas sarunu gaitu argmnentlem. Ja tudechu partija pēdējās dienās, šķiet, ka ministru visu laiku varēja mierīgi noraudzī- prezidents Musadeks ties viņiem labvēlīgā cīņā par naf- pēdējā brīdī izpratis ^f^^^^^f tu, anglu-iraņu attieksmju sābru- briesmas un atzinis, Pret šada kumā. darbu pārtraukumā Abada- veida draudiem ir ^^^^^ J^^"^ nS. sekojošā bezdarbā un valsts līdzeklis - ciešāka ^^^^l'^^^^J' tees krizē, un ja šī pajtija va- rietumiem. Nav gan raja slavināt katru ministru prezi- ka šī, kaut an pozitīva Teheranas denta soli un lamāja angļus līdzīgi premjera nostāja ^cumirk^^^^^^^^^ viskrasākiem nacionālisUem. tad briesmas vēl pavairo. Tudechu kopš neilga laika nostāja pēkšņi parti>as starplaikā apzmaU atsla-mainījusi^ bušā pagrīdes darbība .atkal klust Komunistiem draud jannas brie- bīstami rosīga, un Teheranas vai-smas. Vienošanās, kas šķiet klu- dibai drīz ^i^n/avi ska leni no vusi reāla ar Herimena iejaukša- Abadanas dienvidos ^^^J^P^^^^^^ nos. bija signāls jaunai cīņai. Ta- ziemeļu provincēm ^ ^P" IM «krāpniece" vairs nav ..kolo- gabaliem, Irānas V^^^^^^^^l^^^ mi laupītāja" Lielbritānija, bet otru Koreju, kur padornju aserbe - uimperiālistiskā" Amerika.* Mi- džaņi un kurdi uzņemtos zieme - ftistru preziden.ts Musadeks vairs korejiešu lomu. vel nebūs nover-ōav patriots, kas Irānai saglābis sta ar Teheranas, Londonas un Va- ^^aftu. bet ,.vājais vīrs kapitālistu šingtonas eventuālo vienošanos rok^'\ To atkārtoti deklarē Aser- naftas jautājumos. un studentu, to vidū arī triju latviešu grupa. Jauniešu uzdevums bija piedalīties Radio Free Europe izstādes un kluba telpu iekārtošanā, kas reizē noderēja par vienu lio daudzaj:€m kontakta punktiem pārnācēju uztveršanai no Austrumberlīnes. Izstādes mākslmieciskai iekārtošanai RFE bija aicinājis latvieln gleznotāja Ernu Geisuuti. Dautfeo valstu karogu vidū, kas nu jau otru nedēlu plīvo n'urpin. 2, Ipp.j 4. liherhju kongresa Upsala piedalās arī Baltijas valstu pārstāvji ^ Liberālu 4. kongresā Zviedrijas universitātes pilsētā Upsalā 15 nāciju delegātu vidū bija arī Vesela virkne bēgļu politisko grupu pārstāvju. Par ukraiņu pretestības kustību plašu ziņojumu sniedza G. R. B. Pančuks, bet par liberālu kustības attīstību Polijā ziņoja Kunickis, Iespaidīgākā kongresa figūra bija franču advokāts, rakstnieks un žurnālists Dāvids Rusē, kas pats pieortKlzējis vergu darba nometņu baismas Buch^valdē. Viņš izstrādājis rezolūciju, kas ne vien nosoda koncentrācijas nometnes, bet grib panākt to vispārīgu izskaušanu nākotnē. Ne mazāk interesants pro* mkieiito liberālu galerijā bija spāņu l^lvības cīnītājs Salvadors t:fema-dariaga » ķas bija pēdējais republikāniskās Spānijas vēstnieks Londonā. Latviešus liberālu kongresā pārstās vēja M. čakste, M. Salnā, J. Breikšs, ģen. B. Kalniņš uc. Igauņu 19 personu delegāciju vadīja prof. A. Perlics un sūtnis A. Vanna. No lietuviešu puses piedalījās sūtniecības sekretārs 2ilinskis. Kongresa rezolūcijā ietverta doma: .«Miers bez b r ī v a s nav nekldb miers — jo tikai brīvi cilvēki var garantēt mieru un novērst karu." JAUNAS ARMIJAS. FLOTES, AVlA-CIJAS UN APGĀDES BĀZES VĀCIJA, BEĻĢIJĀ UN HOLANDE Gandrīz visu regulāro britu armiju, atskaitot Vidējos un Tālajos austrumos nepieciešamas vienībai, turpmāk paredzēts pārcelt un novietot Vācijā, Beļģijā \m Holandē, — ziņo Sunday Express militāraia korespondents. Saskaņā ar jauno militāro prograsmiu. kāda pieņēmusi brKu aizsardzības ministrija, uz minētām zemēm paredzēts pārcelt arī visas armijai vajadzīgās noliktavas, apgādes centrus, darbnīcas utt. Sai Mpriekšējas līnijas • programmai būs pakļauta arī flote Un gaisa spēki, un pastāvīgās bāzēs Eiropas kontinentā novietos visas britu salas pieciešamās iznicinātāju un dažādas citas gaisa spēku vienības, kuraa pastiprinās Vācijā jau esošos sabiedroto aviācijas spēkus, Holandes un Beļģijas ostās iekārtos „uz priekšu iiviriilM'* bntu flotes bāzes. Kā tālāk ziņo Sundav Eipress, nākošā gada laikā uz jauniekārtotām apgādes bāzēm šaipus Lamanša — Buloņā, Havrā, Serburā un Sennazē^ rā — nogādās pārtiku, municiju, degvielas un visāda veida apgādes rezervēs, ieskaitot tankus ūn artilēriju, kas nepieciešami aktīvas armijas uzturēšanai kontinentā. Jau sākta milzīgas jaunas bāzes izbūve Antverpenē. kā (Turp. B. Ipp) AroeriUtņa augiiali keaiart AtļStrilS V. Dt. DoQBeU|9 «pddiio blgle skant^ eo* vletojumn, kur pārstāvēta Krievija, Uetuva, Uagirtlatm Utvti^ (Skat, raksto ). tpp.) iitiitiitiinimiitntiiitniiuifduimaitmimimimimmrotimmtmmimtnimntmnm»^ AmeHkāņo kongresa ^liodis ļoproļte |otl alitiiēls SplBlJ^' Jautāloms, Senitē irpolittski komisija tUdio plevienojoslis Iedegumam par 400 inllj. dolini atvilileiio SpiDlJas mllltlisi QB selm* ^ nleciskal atbalsUianal. Pēc flņojoma mātam, Franko aml|§ pat/ labis Ir 22 dlvlzl|as, ^ liet 30 dltoās Splnlli var mdbiltefit 500.m im gada laiki 1 mll). vira, Ja tā saņem vajadzīgo dpbnlļolama* Kamēr ASV vēl bielējas ar saviem sabiedrotajiem par Spānijas uznešanu rietumu labiešu klubā, tikmēr pats ģenerālisims Franko cītī0 gudro, ko vēl izkaulēt no tēvoča Sama. Franko rīcībā ir liela ^mdja un stratēģiski loti izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis, tā ka Penta^na plānotājiem, kas pēdējā laikā sevišķi uzmanīgi vēro padomju karaspēka kustības, gribot negribot jākļūst aizvien nepacietīgākiem. Spāņu diktatora 400.000 vīru armija ir vislielākā Eiropā, un augstas spāņu amatpersonas apgalvojušas, ka divi nedēļās varētu mobilizēt vienu miljonu; bet piecās nedēļās pat divi miljoni vīru. „Ari gadījumā, ja Spānija būtu neapdzīvots tuksnesis," izteicās viens no rietumu militāriem atašejiem Mad-ridē. ..tai tomēr būtu milzu stratēģiska vērtība. Palūkojieties tikai uz ģeogrāfisko karti un jūs tūliņ sapratīsit" „Nav šaubu, Spānija mums vajadzīga visādā zinā," spriež kāds amerikāņu ģenerālis Rietumeiropā. „Krie' viem tagad ir jau vairāk nekā 2(K) divīziju, un ikviens no mums zina. ka viņi varētu tagad jebkuru brīdi izlauzties cauri kontinentam, ja vien viņi to gribētu." Sis amerikāņu ģenerālis piegājis lietas būtībai vistuvāk. Pēc ASV stratēģu ieskata, Pad. savienība var sākt uzbrukumu jo driz, vēl pirms U pabeigti Rietumeiropas aizsardzības darbi, ^ie karavīri saka. ka viņiem tomēr esot jārēķinās ar varbūtību, par kādu politiķi un diplomāti ne labprāt grib debatēt, proti, ar ideju, ka Pad, savienība varētu jau vistuvākā laikā (onģtnāltekstā bija teikti: rīt) ifclauzties Rietumeiropā. Un viņi uzskata Plrenejua pat vienīgo ģeogrāfisko barjeru, ko ASV spēki savā pašreizējai stāvoklī spētu noturēt. Bet' ideja par ASV ..alkēj^šaiios uz Pirenejiem" nospiež kā smags lietuvēns Eiropas politiķa un militāro vadoņu prātus. Jo viņi Joti labi saprot* ka Rietumeiropas griba dnltie® un griba apbruņoties, kas jāu tiecas atslābt, sabruks pavisam, līdz ko radi* ^0 • i Sini numura lesidt: i lATVUAS SABOsGS IBSLlNi « SpedSItiņojumt Latvijai . . I. Ipp. 1 SaiTU BBUŅOTtB 8PBKI fAUCSL-StES UZ SAZeiM KOfmNEl^ft Radikālas parD«i04i «ngju «imrdtU Dtfi stratēģija I, Ipp. m um SM AB la fAņv APAVU - Uetuvit kfijSm apkllrt pasaulei 8, Ipp. i HOBMONU PtTNteSA VAtSTfBā - UtviaSu zinātnieki jaunatklājumu pwa» I. @ JAUNS TfilMDAS SPOBTA IB-KOBOS I. s i ^ pārliecība, ka Sav. va/lstīm ir paļāvība vaira tik^ uz Spāniju vien. Franko lina labi, cik loti Spāni ļas^ militārais šarms jau ir iekārdinājis Sav. valstis, un viņi Ir apņēmies prasīt par to augstu, Jo augstu cenu. Vispirmā kārtā viņš pieprasa par* brīvu labi daudz amerikāņu kara materiālu savas armijas modernizēšanai. Spāņu ģenerāļi saka, viņi paši varot sev saražot šautenes, ložmetējus, un arī mazliet vieglās artilērijas, bet vi-ņiem gandrīz pilnīgi trūkstot džipu,; mi m Mm ^ i i i |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-08-18-01