1950-09-30-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
VĀRDOS ^flantika pakta v £ -bu programmā. ^ Wi kāds čechs, m iestādes nekp*g uz Vāciju, ies Austrijas amerik^ 4iW>ļWtft viss mfetM ptls Icomūnistu ief ttWiiecibas misijas va. J«w tur tikko ieradS^ Xim nav cietusi ^ •loilovaki^ valdību i preildents Zapotoo. Joku SMīāksmē. Ce. icomūnistisjcā valdība 1^ poUtikil vākumā" IM iedzivotfiji interesg^ iktL «kontrolē un krlti- ,,^^»fWtekstilrūp, ri«0.000 franku un dC ļain aiz uztraukuma ivētcelnieko .^^ «vētajfi pusgta jrtējās svētceļnieku iu-v Tradicionālā ce- ''idš Emirs Sauds ,^,Itasau vietā maz* MiamedSņU svētnīcā I p f i t mejnais akmens, » ^ ^ e s a t saņēmis ^ ^ievart^ garantēt IPlir komiskajiem ^fpivi^nlbas spiedle- '^^?|iļ|Wetu' ministrs, l i l i t r i j ^ policija liip^jaiiiestādēm. ienāks britu,i _ #ati8u Joslā, iegūs U z s t ā s trīs liel- Aui^trumvācijas Inās piespriedusi is technlķlm Lī- 0 sabotāžā, jo LI-Hs kāds gāzu ģe-piecus citus s dienās uz-pilsētai Ļaknovai. 'tu saplosījuši un ievainojuši. Poil- IfleviM nogaJteāt tikai ' dekgfioUa ieiūg-itāniju. Ielūgumu luši britu-ķiniešu sa-ko Londonā nobada. LielbritSnijā kbmūnistus. punktus Sav. nātun no jliiauņdlenclā^ Lidma-bja 1941. gadā. lei Austnunvāci- Ihinistru prezidenta chta vadībā. Buka-itinistuš apsveikuši valdības locekļi. Sa-parakstīs ar līgumus, •pivus ierosinājusi Ibasllga. Go-svēts dzīvnieks, viņu i:dcaušanu va« Ja indieši atsacītos komunistu un notikušas Japāna. vkoniOnis^^ okupēja 0 un atsacījās to policisti leviļilnoti un vadītāji apcietināti ta ieee|oiantt Kana-imlgrācijas de- >ri Smiss. Viņ8 Vāciju, Franciju, ttabritāniju. Kait ieceļotāju skai- 160.000 gadā. turpmāk būs visās Imsaules malās, droja ministru pre- ViņS piebilda, ka ir pienākums sargāt [dara citas tautas. Si štrāllešu armiju pa-iem brigādes korpu-iu līdz 50.00tf vīriem. tagad piešķirtas vietēm. Viņas varēs •rezidenta, tā parla- I. kursu kopš pagāju-im sācis iespiest Idjas armijas laik- Stripes. pēdējo 10 dienu lai- [trastas kādā ogļu sū-ļoslovakijas. Sis sū-lāts vācu stikla fa- »ies līdzšinējais filnvamieks Hofmans. idīs karitativo or- Ibināja Forda man-vietā par ERP slts viņa vietnieks LATVUA Latvian New8paper Nr. 75 (419), Sept. 30, 1950 Publisher and Edltor: Valdemār » Lambergs, SdiwMbl8di GmUnd, DP Camp ArtUlerie- Kaseme, Phone Schw. GmUnd 2159. Printer: Remsdruckerel Slgg. Hārtel & Co, Schwfibi8ai Gmiind, Paradiesstr. 12. Publis-hed twice weekly Clrculation U.OOO.Sponsor-Intematlonal Re-fugee Organlzation. :iJ\TmN NEVVSPAPER Nr. 75 (419) Settdieii, 1950. g. 80. sepi Unik treldienas un sestdienfts. Izdevējs: LatvieSu Centrfilft Ko* nateja. Galvenais redaktors: V. Lambergi; galv. ^«<l-?«S^.**• CuUtis. Redaktori; A. Bolšteins, P. Klfina, B. ĶlseUs. V. Le- Blņl, E. Raisters. L. Svarca. Austrālijas redakcijas vad, A. Smita (Law1ey House. Canber-ra, A.aT.. Australla). Redakciju adrese: aU) Schwttbiwh OmOnd, DP camp Artinerle- K•sem^ tfilr. Sdiw. Gmttnd SlSS Bedels Smiss vadīs ASV ideoloģisko ciņu pret komunismu Kā jau Latvijas Seibredaktora V. Lamberga ievadā Mūsu laiks nāk (72. num.) minēts, ASV valdība izšķīrusies uzsākt ideoloģisku cīņu pret komunismu. Sim mērķim radīta jauna apvienota ASV ziņu dienesta un pretizlūkošanas iestāde Gentral Intelligence Agency, par kuras vadītāju iecelts bij. vēstnieks Maskavā Valters Bedels Smiss. Smiss labi pazīst komunismu un tā metodes, jo ir pamatīgi izstudējis Ļeņina un Staļina rakstus par komunistisko ideoloģiju, cīņas metodēm un mērķiem un kā vēstnieks guvis pieredzi Padomju savienības politikas praksē. Sakarā ar iecelšanu Smiss devis Interviju angļu laikrakstam New8 Chronicle, kurā, citējot Ļeņinu, nāk pie atzinuma, ka nav nekādu šaubu par to, ka Kremlis gatavojas karam. To pierādot Padomju savienības milzu armija, bruņošanās un komunistiskais pasaules uzskats ,ka starp komunistisko un kapitālistisko pasauli nevar būt nekāda izlīguma. «Nevienam domājošam cilvēkam tādēļ nav nekādu šaubu, ka Padomju savienība karu plāno un tā ir spējīga kapu vest," teicis Smiss, kupa uzskati tagad lielā mērā ietekmēs ASV ārpolītiku. Min • n m IRO ĢENERĀLDIREKTORS KINGSLEJS ATKLĀJ VECO DP MITNI BERCHTESGADENA »8li celtoes vēl ilgi stilvls ki aplieoinijumg labai gribai un sadarbībai," teķa mO ģenerāldirektors Donalda J. Kiagslejs, kas bija ieradiet no Zenēvas, aitklSiot mītni luterāņu DP vecajiem ļaudīm Berchtesgade-nā, — pirmo šādu iekārtojumu amerikāņu Joslā un UeUko visā Rietnm-vācUā. Svinībās bes mO ģenerāldirektora piedaUJāa ASV augstās komisijas un armijas, IRO, Bavārijas valdības, Luterāņu pasaules federācijas un vācu luterāņu leMēJās misijas pārstāvji, ardiiblskapa vietnieks amerikāņu Joslā prāv. J. Ķttllltis, mītnes pirmie 37 iedilvotāji, no kuriem 30 latviešu un dauds viesu. Ar prāviem materiāliem ildzek|iem pārbfivētās un uzpostās mītnes, kas iekārtotas pat visai komfortabli, apliecināja, ka šeit veikts tiešām liels un mīlestības pilns darbs, radot iespēju sirmajiem tēviem un mātēm — lielāko tiesu vieniniekiem — pavadīt mierigu muia vākam/Par viņu labklājību un apteeēSanu rūpēsies laipnās un ēaklās lekg^ās misijas māsas, kufas tieSS pāniņā ari mītne nodota. Ievadot atklāšanas aktu viesiem pilnajā galvenās ēkas gaišajā svinību telpā, IHO direktors amerikāņu joslā Filips E. Raians norādīja uz brīža nozīmīgumu un uzsvērai ka prpjektu bijis iespējams īstenot tikai amerikāņu augstās komisijas, IRO LWF, Bavārijas valdības un Iekšējās misi* jas ciešā un labi organizētā sadarbībā. Mītnes paliks vēl ilgi pēc tam, kad IRO, kas pasākuma veikšanai dewsi līdzekļus, jau sen būs aizmirsta. Jauns padomju, Iriks Ņujorkā Maskava grib runāt ar onu nsualii Eiropa DUS (S MAĻIKA „ZIMĪC3IE" VARDI ,,MIERA PARTIZĀNIEM" PARKA AVMJA - AR! i^EMLIM SAVA SESU PUNKTU PROGRAMMA Ņ U J 0 r k a (D). — Padomju pavienibas ārpolitika vienmēr bijusi tik elastīga, ka tā pratusi pieslcaņoties Icatrai situāeijai uņ katram apstāklim. Ja Maskavai kādreiz vajadzēja apslēpt savus īstos mērķus, politbirojs rādija laipnu seju, un pat Sta|ins ņēma mutē tik izlīdzinātājus vārdus, kādus būtu varējis teikt Jebkurš rietumu valstsvīrs. Prakse tomēr allai rādija citu. Pēc daudziem rūgtiem piedzīvojumiem demolcratijas tagad mācījušās vairs neticēt Krem|a solījumiem un apgalvojumiem. Ū atziņa iegūta pavēlu, bet ne par vēlu, lai stātos pretī komunistu agresiJaL Tāpēc Vašingtona un Londona par vienkāršu politbiroja propagandu uzsluita ari Padomju savienības pastāvīgā delegāta UN Jakoba Ma|ika vārdus, ko viņš teica amerikāņu Merilendes miera komitejai Jaunā padomju propagandas akcija sākās Ņujorkā pagājušo pirmdien. Maļiks pēkšņi atstāja Apvienoto nāciju pilnsapulci un devās uz savu biroju Parka avēnijā, kur viņš pieņēma Merilendes miera komiteju, ko Savienotajās valstīs dēvē par tā saucamajiem „miera partizāniem". Nevienam amerikānim nav noslēpums, ka šī organizācija Iet Maskavas pavadā un visiem iespējamiem līdzekļiem aizstāv un propagandē komunistu Idejas. Miera komitejas pār^ stāvjlem Maļiks paskaidroja, ka vlņis pastāv uz tiešām Savienoto valstu un Padomju savienības vadītāju politiķu sarunām, lai Izlīdzinātu dōer rences, kādas pastāv abu valstu starpā un stiprinātu pasaules mieru. Amerikāņu laikraksti ziņo, ka sarunās ar „mlera partizāniem" Maļiks bijis ļoti laipns un pozitīvi atbildējis uz visiem viņu jautājumiem. Padomju delegāta ierosinājums par tiešām sarunām Maskavas un Vašingtonas starpā rietumos uzņemts ar visai dalītām, jūtām. Ari Londonā jau pirms kāda laika saņemta Informācija, ka* padomju delegācija Apvienoto nādju sesijā var sagādāt (Turpinājums 8. Ipp.) Ņujorka (D). — Atlantlka pakta padomes ārlietu ministru konference Ņujorkā beidzās otrdien. Tai pašā dienā publicēts ari oficiālais komunikē, no kura izriet, ka apspriedē nolemts dibināt starptautisku armiju, kam būs jāaizsargā Eiropa pret eventuālu uzbrucēju. Paskaidrojumā tālāk teikts, ka konferences dalībnieki vienojušies arī par kopīgu virspavēlnieku, kuram blakus stāvēs ģenerālštābs. Tajā ietilps visu slg-natārvalstu pārstāvji. Līdz virspa- A^ēlnieka nominēšanai aizsardzības armiju organizēs Atlantlka pakta ģenerālštābs. Rietumvācijas militāro spēku iesaistīšana kopīgajā aizsardzības sistēmā vēl nav izlemta. Par to spriedīs Atliantika pakta signātār-valstu aizsardzības ministri pēc mēneša. BBC korespondents ziņo no Ņujorkas, ka padomes lēmums par vācu armiju ir zināms kompromiss. Francijas ārlietu ministram Sūma-nam par to dots laiks pārileclnāt savus tautiešus. Katrā ziņā par vācu divīzijām nebūs runas agrāk, ļekām neiecels virspavēlnieku. Vašingtonā un Londonā starptautiskās armijas dibināšanu uzskata par vienu no svarīgākajiem notikumiem pēc otrā pasaules kara. Politiskie komentātori aizrāda, ka demokrātiskās valstīs pirmoreiz! atteikušās no vienas daļas savas suverenitātes un pakļāvušās starptautiskam iestādījumam. INS šefkorespondents Kingsberijs Smiss, atsaucoties uz informāciju no Parīzes, apgalvo, ka Atlantlka pakta signatārvalstīs 1951. gadā stacionēs Eiropā 45 divīzijas, kas aizstāvēs divi aizsardzības līnijas — pie Elbas un pie Reinas. Sal armijā ietilps amerikāņu, britu, franču, holandiešu, beļģu, luksemhurģie- Su, norvēģu, dāņu, itāļu un varbūt arī kanādiešu vienības, IRO ģenerāldirektors Klngslejs izteica prielw, ka var piedalīties mītnes atklāšanā, jo uzskata šo darbu par ievērojamu labas gribas apliecinājumu: „Domāju, ka šie labās gri-» bas fakti nav jāaizmirst, un šī ceremonija ir pierādījums, ka arī šajā destruktīvajā pasaulē iespējams veikt pozitīvu darbu. Te jūs šodien neatrodat naida, baiļu, draudu un neuzticības, šeit Ir radīts kas cits - nUera sala. Domāju, ka tas, kas no šejienes Iziet, Ir īsts iedvēsmojums visai pasaulei." Tālāk IRO vadītājs pieskārās grūti izvietojamo DP jautājumam, pasvītrodams, ka tieši pēdējā laikā sastapis daudzās valstīs atsaucību un solījumus palīdzēt risināt šo problēmu, īsumā pakavējies pie darba, ko veikusi un veic IRO šajā laikā, kad sintaktiskās sadarbības tikpat kft naVfc i^nerSldireictbr^ nbsl^gimK teica: f,TfidQ SIs dtetjms svlnibas savi ziņā simbolizē visu IRO darbu. Visi, kas šajā darbā piedalījušies, Ielikuši tajā ari daļu sevis. Bet pāri visiem līgumiem, ticībām un tautībām neaizmirsīsim vārdus: Cieniet tēvus un mātes, — un to mēs ar šo iestādījumu ari esaih darijuši. Sīs celtnes vēl Ilgi stāvēs kā apliecinājums labajai gribai." To teicis, IRO ģenerāldirektors atsedza plāksni, kurā iekalti mītnes veidotāju iestāžu un organizāciju nosaukumi. IRO vadītājam pateicās 70 g. v. Iemītniece latviete Ženija Rudzīte, pasniedzot ziedus, kā arī mītnes tiešā vadītāja. Iekšējās misijas māsa Klotllde un kāda māsu pārstāve. Augstās komisijas pārstāvis £. Hjuers, kas ari pats pie mītnes projekta strādājis. Izteica pārliecību, ka šī diena Ir ceļa stabs ne vien IRO, bet ari okupācijas varas un Bavārijas valdības darbā. ,,Ceru, ka tie, kas šeit dzīvos, būs laimīgi un domāju, ka ari augstā komisija un Bavārijas valdība būs apmierināta ar šo darbu." (Turplnfijums 2. Ipp.) ASV iznicinātāji dzenas pakaļ lidojoSiem Šķīvjiem Sietla (U). — Polār Blafas pilsētā 19. septembri simtiem iedzīvotāju redzēja pie debesīm lidojam noslēpumainu priekšmetu. 4 militārās lid-mašbias dzinās tam pakaļ, bet bez panākumiem. Noslēpumainais priekš*^ mets izskatījies pēc mazgājamās bļodas un virzījies uz dienvidaustrumiem. Civilās gaisa satiksmes darbinieki Maldenā, 28 Jūdzes no Sietlas, savādo lidojošo ķermeni novērojuši no pl 4 pēcpusdienā līdz tumsai Iznīcinātāji pacēlušies 30.000 pēdu augstumā, bet nav varējuši nodibināt kontaktu ar noslēpumaino priekšmetu. Kad par šo lietu Jautāja attiecīgai iestādei, atbilde bija strupa: „Kaut kas, ko ļaudīm palauzīt galvas." —— MMiiiziīnMtiii-iiii n irm ii!nii Londona (F). — Nakti uz pirmdienu Vorkšopas ogļraktuvēs Ziemeļan-glijā notika smaga katastrofa, kas apmēru ziņā līdzinājās 1947. gada nelaimei Vēl nenoskaidrotu' iemeslu dēļ kādā Sachtā, kas atradās 800 me^r tru zem zemes, izcēlās ugunsgrēks, kuram sekoja eksplozija. Tai laikā ogļr)Eiktuvē atradās 193 strādnieki. 110 ogļračiem ar smagām apdeguma brūcēm izdevās savas dzīvības ilābt, bet 83 palika Ieslēgti pazemē. Darbā nekavējoties stājās glābšanas komandas, kas pēc pāris stundām atrada tris pārogļotus līķus. Otrdienas ritfi raktuvju va(Uba glābšanas darbus tomēr bija spiesta pārtraukt Laiie* Iflto, A. Li^>iņž Pļaujas svētkos Dsdtttiās lapas Jau atkal vēsta mdenL Tas liek mums kaut ui bridi Mi svešuma e^os apstāties un tavās pārdomās aiziet uz zemi, kuras rudens svētību mēs katrs tik bagāti gadu pēc gada esam saņēmuši. Tas aidna mfis sasaukties, lai kopā »r balto arāju, kas Sibīrijas tundrās vergu gaitās iet, kam dzimtenes pār* baudījumā no savas zemes atmet tikai pelavmaizi, un to Indrānu tēva un māti svešumā, k»m nav vairs sava arkla un aramā, — garā kopā svētītu Pļaujas svētkus. Un ejot atmiņu ce|u, mēs zinām, ka rudeni klusi k|ūst mūsu lauki Tukši stāv Ubibas zārdi, lieiDinot, ka Iruvā darbs padarīts un zemnieks var bridi atpūtina^ rokas un vērot Dieva svētību klēti, kflti un pagrabā. Sviedriem vaigā, bet cerību sirdi tas pavasari kaisa sēklu tīrumā, izlūgdamies VisuvareiUl svētību. Zeiņe kūp, un bēris sprauslādams iet pa vagu, Jo zemes dvaša ir spēcīga. Sekodams arklam, zemnieks noreibst no ils dvašas un iet pār zwni it kā kāda mistiska spēka vadīts. Tā ir radīšanas mistērija, un zemnieks ir tās IldadaVbnIeks. Zemnieks ir tas, kas palīdz plepUdlt DIeva-RadItāJa fribu. Zemkopis Ir granda sūtības plepUdItāJs. Tāpēc sējot viņš Jūtas ki dievkalpojumi, viņa seja ir nopietna un» graudus kaisot, roka kustas II ki sējumu svētīdama. Jo katri radHaita ir. uzupurttanās. Ari grauds nes npuŗl» Jo taS' Iet boji, lai radītu Jaunu dzīvību -* daudzus Jaunus grandus, ko apliecina rudens plinte apeirkņt Bet pie apcirkņiem stivo^ mums ttodķlsd^^ Tasji-' Jogv#t robežotu u||«ts tālālni āadittt a h w i ttF iistād^ iģmeOļa^ U 9$ ķmmiklfļ^MBmmMāWm»im nftĶiratt-ogļračus vain ti«ir ndddai Mlbtl ' ^ ^ " " glābt un tie uzskatāmi par aizgājušiem bojā.. Mēneša l aM tā'jau ^Ir otria smaga nelaime britu ogļraktuvēs. ĢENERKUS FEANKO APSPRIEŽAS AR PORTUGAIJSS MINISTRU PREZIDENTU SanUago (D). — Amerikāņu ziņu aģentūras vēstī, ta pagājušo pirmdien Spānijas pierobežas pilsētiņā Santjago de Kompostela ieradās Portugāles ministru prezidents Salazars. Viņu sagaidīja ģenerālis Pranko, ārlietu ministra Artaho un divu ņiili-tāro padomnieku pavadībā. Pēc īsas uzturēšanās Santjago visa svīta devās uz ģenerāļa* Franko vasaras mītni Informētas aprindas Madridē izsakās, ka abi valstsivīri apipriedi-sles par eventuālo Apvienoto nāclļu lēmumu izbeigt Spānijas boikotu. Oficiāli deklarēts, Ica ministru prezidents Salazars ceļo inkognito. Beidzot atkal gaisa transporti uz ASV Ipasa komisija A S V komunistu ŗe^istrelanai Vašingtona (E). — Savienoto valstu tieslietu ministrija nolēmusi dibināt īpašu komisiju, kuras uzdevums būs kontrolēt komunistu aktivitāti un raudzīties, lai viņi reģistrējas policijā, kā to paredz nule pieņemtais valsts drošības likums. Ministrijas budžeta nodaļa pašreiz apspriež līdzekļu aslgnēšanu un attiecīgā personāla kompl^tēšanu. Ties- Uetu ministrs Mekgress preses pārstāvjiem paskaidroja, ka jaunās komisijas darbs prasīs ilgu laiku un daudz līdzekļu. Ja komunisti Jauno likumu mēžSnās sabotēt, tas paredz līdz 10.000 dolāru Uelu naudas sodu un 5 gadu ieslodzījumu ^detumā. Pēc vairāk nekā 6 nedēļu pārtraukuma beidzot atkal atjaunota DP Izceļotāju — grūtnieču, zīdaiņu un veco cilvēku — pārvešana uz ASV ar lidmašīnām. Pirmā lidmašīna no Mlnchenes uz Ņujorku startēja 26. septembrī, 28. sept. ceļā devās divas, bet nākamā paredzēta 3. oktobri. Katra lidmašīna uzņem 60 personu, tā kā ar šiem četriem transportiem būs pārvesti gandrīz visi, ari vairākas latviešu ģimenes, kas Mlnchenes emigrācijas centrā uz došanos ceļā gaidīja nedēļas un pat mēnešus. Tomēr Ilgās gaidīšanas dēļ daudziem gaisa transporta kandidātiem vīzu deriguma izbeigšanās, bērna piedzimšana un citi iemesli radījuši jaunas grūtības, un viņiem izceļošana vēl aizkavēsies uz īsāku vai ilgāku laiku. Raksturīgs šajā ziņā gadījums ar 79 g. vecajiem Jāni un Jūli Snlķlem, kas Mlnchenes emigrācijas centrā dzīvo jau vairāk nekā 4 mēnešus. Viņus bija paredzēts pārvest ar lidmašīnu, kuŗal vajadzēja startēt 24. septembrī, taču nezināmu iemeslu dēļ lidmašīnas minētajā dienā nebija, hei bija ceribas to sagaidīt nākamajā. Tomēr ari 25. septembri lidmašīna nelidoja, bet devās ceļā tikai 26. septembri pL la Tajā pašā dienā Snlķu pārim izbeidzās vīza un Hdz ar to ari iespēja tikt uz šo, mēnešiem gaidīto ilditiašīnu. Tagad viņiem no Jauna Jāatkārto visa pārbaužu procedūra — iespējams ari CIC un medicīniskās pārbaudes —- kas īpaši Snlķu vecumā var radīt atkal jaunus sarežģījumus un izceļošanu galu galā padarit pavisam neiespējamu. Pašreiz liels emigrantu pieplūdums ir Gronā, Jo septembrī uz ASV gājuši tikai 3 kuģĻ bet transporti no Izceļošanas nometnēm pēdējās nedēļās bijuši prāvāki nekā agrāk. Tādēļ tagad iebraucējiem Gronā, kur laiks vēsāks nekā dienvidos, uz kuģi nereti jāgaida 10—14 dienas, kamēr vēl pirms mēneša jūrā varēja doties jau otrajā vai trešajā dienā pēc ierašanās. Transports ar vairāk nekā 500 izceļotājiem — lielākais kopš divi mēnešiem — pagājušo trešdien uz Gro-nu devās no A^chenes izceļošanas nometnes, aizvezdams lielāko tiesu ukraiņus, poļus un Jugoslavus un tikai pārdesmit latviešus, jo pēdējo ,4esalkuias" gadījumi nevis marinēs bet gan vairojas. Agrāko divu transportu vietā no Blinchenes nedēļā tagad uz Gnmu dodas tikai viens. JŅļot, tikdaudz sefts ir lasāmas im zfiffliattis. Ndpiel^ IMIS laUu, kidiļ mēs twi4 pārdzīvo* jam, āicm Pļaujas svēttdem Ir uzU>* ds savu zīmogu. Cilvēkiem Ir balles no nikotnes, Jo viņi Ir iebiedēti Sēioties pie Pļaujas svētku galda» tik dfiudz siria Ir rūpju pilnas, ņn aols laskatinuM bailes par savu rft« diena Jo 20. gadu simteni no slU kuma līdz mūsu dienām Ir valdīja^ ias baflei 3»iļu gadu simtenll'' saucas ari Uds no Ievērojamā aniļv dzejnieka W. H. Aulen'a pēdējiem darbiem. Bet Ir kids sengrieķu sakim^rdl» ka cilvēlņi ir viegli pazīt pēc viņa ēnas, pēc tām bailēm, bažām un zu* dlianās, kas viņu ki ēnas pavada. Bailīgie tipēo neki nespējot, un art uzvaras gadījumi tib tomēr skaito- Ues zaudētāji Jo dievi neesot viiļ^n pusē. npēo uzvarēs tas, kas nevairi-sles grūtību, bet kas Dieva uzlikto nastu liks uz saviem pleciem un cīnīsies tflik. Ari P|aujas svētku don» to apstiprina. Nevis apcirkni atstātais, bet rilpigl saglabātais un vēlāk zemē sētais grauds pilda savu uzdevumu. Pļaujas svētki Ir pateicības svētki Pateidba Visuvarenam Jau tai ziņā, ka viss, kas mēs esam un kas mums far. Ir Dieva mums novēlēta dāvana. Tāpat Viņa priekii zemojoties, mums Jizina, ka mūsu tautas sasniegumi mūsu garigle un fldskie spēki Ir mantas, kurās mēs esam Iedzimusi, kas Ir mfisn tēvu tēvu krātas. Pļaujas svētki Ir derības svētki starp latvju tautu un zemi Un pats Dievs svēti io derību. Kas savu zemi mīlēs, to viņa mīlēs. Kas savus spēkus tai atdos, tai zeme dāvās savus spēkus. Latvju zeme Ir Dieva zeme. Tilcai latvju tautai Dievs to ir vēlējis. Tur mūsu tēvu tēvu kapenes, tur viņu sviedri kakā zemes pēdā, tur mūsu asinis Ir skalojušas un vēl Šodien skalo Daugavas abas malas. 8l zeme prasa stipras rokas, asu prātu, drosmīgu sirdis. Tie nepiedeSami, lai varētu atraisīt mūsu zemē lemitošos spēkus, lai plepttditu tās Iespējas, ko DIevs-RadItiJs ar šo zemi mums Ir devis. Pār mfisn zemi Ir gājušas un vēl fiodlēn briUEas pāri vētras, kas lauž viņas asnus un stiebrus. Un neba Sl vēka Ir pMēJi. Bet zeme ir vienmēr palIknsL Un Dievs ir svētījis un svē-tts viņas Jaunos asnus, Ja mēs to mīlēsim un Sobrid savās sirdis auklēsim. To prasa no mums mūsu Diev-aemlte l^uJas svēttm vārdā.
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, September 30, 1950 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1950-09-30 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari500930 |
Description
Title | 1950-09-30-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
VĀRDOS
^flantika pakta v £
-bu programmā. ^
Wi kāds čechs, m iestādes nekp*g
uz Vāciju,
ies Austrijas amerik^
4iW>ļWtft viss mfetM
ptls Icomūnistu ief
ttWiiecibas misijas va.
J«w tur tikko ieradS^
Xim nav cietusi ^
•loilovaki^ valdību
i preildents Zapotoo.
Joku SMīāksmē. Ce.
icomūnistisjcā valdība
1^ poUtikil vākumā"
IM iedzivotfiji interesg^
iktL «kontrolē un krlti-
,,^^»fWtekstilrūp,
ri«0.000 franku un dC
ļain aiz uztraukuma
ivētcelnieko
.^^ «vētajfi pusgta
jrtējās svētceļnieku
iu-v Tradicionālā ce-
''idš Emirs Sauds
,^,Itasau vietā maz*
MiamedSņU svētnīcā
I p f i t mejnais akmens,
» ^ ^ e s a t saņēmis
^ ^ievart^ garantēt IPlir komiskajiem
^fpivi^nlbas spiedle-
'^^?|iļ|Wetu' ministrs,
l i l i t r i j ^ policija
liip^jaiiiestādēm.
ienāks britu,i
_ #ati8u Joslā, iegūs
U z s t ā s trīs liel-
Aui^trumvācijas
Inās piespriedusi
is technlķlm Lī-
0 sabotāžā, jo LI-Hs
kāds gāzu ģe-piecus
citus
s dienās uz-pilsētai
Ļaknovai.
'tu saplosījuši un
ievainojuši. Poil-
IfleviM nogaJteāt tikai
' dekgfioUa ieiūg-itāniju.
Ielūgumu
luši britu-ķiniešu sa-ko
Londonā nobada.
LielbritSnijā
kbmūnistus.
punktus Sav.
nātun no
jliiauņdlenclā^ Lidma-bja
1941. gadā.
lei Austnunvāci-
Ihinistru prezidenta
chta vadībā. Buka-itinistuš
apsveikuši
valdības locekļi. Sa-parakstīs
ar
līgumus,
•pivus ierosinājusi
Ibasllga. Go-svēts
dzīvnieks,
viņu i:dcaušanu va«
Ja indieši atsacītos
komunistu un
notikušas Japāna.
vkoniOnis^^ okupēja
0 un atsacījās to
policisti leviļilnoti un
vadītāji apcietināti
ta ieee|oiantt Kana-imlgrācijas
de-
>ri Smiss. Viņ8
Vāciju, Franciju,
ttabritāniju. Kait
ieceļotāju skai-
160.000 gadā.
turpmāk būs
visās Imsaules malās,
droja ministru pre-
ViņS piebilda, ka
ir pienākums sargāt
[dara citas tautas. Si
štrāllešu armiju pa-iem
brigādes korpu-iu
līdz 50.00tf vīriem.
tagad piešķirtas
vietēm. Viņas varēs
•rezidenta, tā parla-
I.
kursu kopš pagāju-im
sācis iespiest
Idjas armijas laik-
Stripes.
pēdējo 10 dienu lai-
[trastas kādā ogļu sū-ļoslovakijas.
Sis sū-lāts
vācu stikla fa-
»ies līdzšinējais
filnvamieks Hofmans.
idīs karitativo or-
Ibināja Forda man-vietā
par ERP
slts viņa vietnieks
LATVUA
Latvian New8paper
Nr. 75 (419), Sept. 30, 1950
Publisher and Edltor: Valdemār
» Lambergs, SdiwMbl8di
GmUnd, DP Camp ArtUlerie-
Kaseme, Phone Schw. GmUnd
2159. Printer: Remsdruckerel
Slgg. Hārtel & Co, Schwfibi8ai
Gmiind, Paradiesstr. 12. Publis-hed
twice weekly Clrculation
U.OOO.Sponsor-Intematlonal Re-fugee
Organlzation.
:iJ\TmN NEVVSPAPER
Nr. 75 (419)
Settdieii, 1950. g. 80. sepi
Unik treldienas un sestdienfts.
Izdevējs: LatvieSu Centrfilft Ko*
nateja. Galvenais redaktors: V.
Lambergi; galv. ^« |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-09-30-01