1951-03-14-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
••«Voļiiīa, . - nīdtTiaM" ka ari jS? ,,luf. ™ I Nitiskl ^ iekliidi I*** . • k Jtradliiai ra auto falttiitrS t Pvākui datoTilļ iaricei Jo.i ļ|K^aner|ijai niļ m «merlli-• [opiem, bat aitrotbcri dMt ptadiJI uŽ to^l •kuil. r ar aaartkliii Fŗavicljai t«Sii ^11 joilai robiiij liftoianoi, m^i imviciiai uuC, ļ«m tanklam 8 i | lariņljai pavMiŗi] 5» diplomiti ļ^uraphlc, aiat |hu diplonita la Mjuli nalēlaKUil] nacroniiriia konctsijv . liaaa pir«biģ| is otru fltiltōl nļvCtrai SkattļI al un tflegrtfi . no flipaiialii' ļai vietai, prattanka ļkoaUfllitiika . daMaka, ^ Auitrijl. I Kfifiaaaal „ dalītu ķomOaii^ ļgstfiko uniodAi irUai daiipi^ pa damokratipt H fmti ari mOfiM I runām p«i((iļ| idauta Gotrildii | lititora am »i namlani ii&iaktt . Itft Dr. Daniei I. JaviņafiHi i, Prcbalai gnņi itolot Madridu Tliu pbDblI ASV napiMl (naa Obiamr. I vadialittn p\ kara laupījušo, #1 un izstiditu ik» iži. jnlclBStlioi «m\ fja. n i Stilmi franku. | !a loUktava itkļ iSojumu ftbiiklfl Ip akaita M. jf{ Biti viaai anil| ļiatofaa, 110 iiMf| llatnfaku M M i I šjusi »kutapn]i jrijai un i | « if ^iai ka HI^I^**! Ita lidot Pii ^ \ par Japtoļi* |Bax larkaaiifļl Itrencf Ti)i90tF| ISav. T a l i t% • 1 Mldm um-^. romasa Blioti,ūlJļ Ina. GaitnMilSI ļkaa v«rdl»Jlļ tot „kosfflOp*i [kalpojot ittwf ļ lodīti kUil^Sf JaikS atļiviat m Itam. kad ,tin m pagarinajttii | ļ Lkongal. Pi^^^ guai ap 10O.w j ļ aapulclnilw^ļ jkongu un (ta un ntt ^ armijai. Epika kQņe»-;-ļļ ļbnfiliittt diM^T pniakn i » r ^ Im pCc TalT»JJļ tt deputiti «31 Eja atteici»»^' fļt ott enibt ēMW jpa;« t^^ ntjn ASV [jGrlfiss. ^ kristtgSs iB brte" ajiam tvot, kldMji i t o B l O ^ ļ lkl«tan«i 5 ķtru P»*^iS lATVIA LitvUo New8paper fļj. 2i jiiafl, Marcli 14, 1W1 Pttbllfharr Jānia Niedra, Apgurt-lorf b. D(8lnJoW, Lager, M. Phone Augustdorf 02. Printar: WeUheimer Druckerel. G m.b.H., WeHheim, Obb. Editortal Office: Gr^feoaichau, Obb., Lagtr. Published twict weekly, Circulation 11.000. Sponsor - International Refugea Organiaation. r Nr. 21 (465) Treidlen, 1951. g. 14. m#ta Jināk treSdien&s un sestdienfia. Iidev€js: Latviešu Centrfili Komiteja. Galvenais redaktors: Mak* sis Culltis. galv. red. vietn V lesiņi Redaktori: G. Grlnbergs. P. KlSns. E Miesnieks, L. Svarcs. Apgāda saimniecības vodItAjs P. Balodis Apgāda un redakcijas adrese: 03b) Grafenaschau. Obb.. Lager. ASV redakc. vad.: A Kliv. sons. 319 N. 22nd Ava W. DuJutb, Mmn. USA. Austrālijas redakc. v|ļd.: A. Smits. 2t. Unden Ava-noa. Wcndouree. Ballaral» Vic, Australia. Līdz 30. septembrim atkal pārvietos 200.000 bēgļu ioiisa (la). — Visa drīzumā Rlo- («ividjl sakiiet Jauna plaSa bēg|u pļb!WetdMuiai akcija, kas aptvers JOOJMO ptrsonn. Pag. piektdienas fldi Bionas parlaments pieņēma U-mm, ar kuro Hdz i. g. 30. septem-ķAm tto bēgļu pārslogotam Vacijas pmlstlm — Stezvigas-HolSteina$, Ulafsaksijas un Bavirljas uz Zleme]. ifiim-Vestfaii pārvietos 115.000 bēgli. Dfenvldbldeni 16.000, VIrtembergu* ļ|d#B| 25.000, RelnlandI-Pfalcu 18.000, M^nridvlrtembergu 14.000, pa 5000 ns Hamburgu un Heseni un 2000 uz Irteeni. Bjlglu pārvietošanai ietvaros vien-mBriii sadalīs arī 20.000 pensionāru, psbttlstlmo un aprūpējamo. No tiem Bidene saņems 3500 cilvēku, Ziemeļa reina^Vestfile 7500, Relnlande-Pfalca SļOOf Vlrtemberga-ēādene 2000 un Vlrtemberga-Hohencollema 2000. Bēg> ļus pSrvietojot, jāievēro vienmērlba arodnieciskā eadalījmnā, teikts likumi. Bonnas valdība pilnvarota dot rīkojumus un norādījumua, lai lielS pārvietošanas akcija noritētu be^ traucējumienu Pavalstīm, kam jā» ttiŗņem jailni bēgli, no Bonnas vai» dfbas summām piešķirs papildus lī» dzek)u9 vajadzīgās dzīvokļu platības sagādei. Debatēs atzina, ka ne» vļēna pavalsts nedrīkst atteikties uzņemt bēgļus, aizbildinoties ar dzī • vokļu trūkumu. Dzīvokļu trūkums viipār^fesot: visai relatīvs jēdziens, ko katrā vietā izprotot citādi. Partikulā» rlitiskais egoisms jāpārvar vispārē» ]8s nacionālās interesēs. Atsevišķu pavalstu līdzšinējo izturēšanos, bēg» iut uzņemot, varot noeaukt par skan» dalu. IRO pļslidtcs arī or?if mju ļiem GriekijS ffm). — Ģenerāldirektors D6nalds Kingslejs iekārtojis jaunu IRO misiju Atēnās, iece|ot par tāis vadītāju Edir^rdu Marksu. IRO par misijas dibināšanu izšķīrusies pēc tam, kad grieķu valdība bija lūgusi steidzamu, palīdzību. IRO llirojs Atēnās paredz kārtot arī ārzemju bēg)u tālāku izceļošanu. To skaits Grieķija patlaban ir ap 2500. Brazilija īSogad uzņems 5000 bēgļu' MInchļBne (md). — Brazilija kā tre-ia valsts paziņojusi ĪRO savus šī gada imigrācijas plānus, kuros savs kontingents paredzēts arī DP. Brazilija līdz šim jau devusi mājvietu ap 25,000 bēgļiem, bet šogad, saskaņā ar IRO paziņoto plānu, paredz ielaist vēl 5000. Visdrīzākā laikā apaša bra-illiešu komisija sāks pārbaudes, Ini no kandidātiem izvēlētos piemērotos ieceļotājus — lauksaimniecības un techniskus speciālistus, kvalificētus im nekvalificētus strādniekus. Ju^oslavija nevar piedalīties Vidusjūras paktā " I ji Belgrades politbiroja sekretārs deklarē Jugoslavijas stāvokli .aukstajā kara" Londona (dg). - Jugoslavijas politbiroja sekretārs un valdības ministrs Milovans Djilass sniedzis speciēlinterviju laikrakstam The Observer, ar icab ogrammu, atbildot uz redakcijas jautājumiem. Djilass, kas ir viens no tuvilkajiem Tīto līdzstrādniekiem tieši ideoloģijas laukā, šai intervijā autoritatīvi raksturo Jugoslavijas aāvokli un nostāju pašreizējā ..aukstajā Kara t Plaisu starp Jugoslaviju un Pad. savienību Djilass uzskata par pastāvīgu, jo Jugoslavija jau šobrīd esot zeme ar pavisam citu iekšējo sistēmu. Belgrade ir gluži citādās domās nekā Maskava par to, kādām jābūt valstu m tautu attieksmēm sociālisma iekārtā un vispār. Jugoslavija, paskaidroja ministrs, nav atteikusies ne no viena marksisma pamatprincipa. Tā tomēr neuzskata marksismu par dogmu, b(5t par rīcības līdzekli dotos jaunos apstākļos. Padomju vadoņi pārmet Jugoslavijai, ka tā esot atmetusi fundamentālo ..internacionālisma" principu, bet.šī principa piepildīšana Maskavas uztverē nozīmē vienīgi neierobežotu un paklausīgu Pad. savienības atbalstīšanu. Jugoslavija tomēr ir uzskatos, ka starptautiskā sociālisma intereses nebūtu pakļaujamas kādas atsevišķas valsts valdība» interesēm. Kominforms, tālāk intervijā paskaidrojis Djilass, vispār nav nekāds forums domu apmaiņai un lemšanai, bet vienīgi Maskavas instruments citu strādnieku kustību pakļaušanai un savas īstās ārpolītikas nomaskēšanai. Kominformistu opozicija Jugoslavija ir pati; vājākā opozicija, kāda šeit jebkad bijusi. Vienīgās padomju rī- (jiības ibetodes Jugoslavija ir iebaidīšana,; spiegošana uii krāpšana. Uz Observer jautājumu, vai ir pazīmes, k^ Tito propaganda pret Staļinu gūst eitbalsi Pad. savienībā vai tās satelīt-valstīs, Djilass paskaidroja- .„Mūsu propaganda paii par sevi tur nevar gūt nekādu sevišķu atbalstu, bet šo valstu plašās tautas masas jūt lielas simpātijas pret Jugoslaviju un tās nostāju. Sīs tautas tomēr pretojas padomju virskundzībai pašas savu interešu di§l, un Jugoslavijas gadījums tām vienīgi palīdz saredzēt patiesību. Nākošajā intervijas jautājumā bija norādīts uz jaunākajām parādībām Itaļu komunistu partijā un citur un jautāts, vai Jugoslavijas komunistu partija ieinteresēta pret Maskavu noskaņotas starptautiskas komunistu kustībeis radīšanā. Tito politbiroja sekretlirs atbildēja, ka Jugoslavija gan ieinteresēta, lai attīstītos neatkarīgais sociālistu kustības, bet Jugoslavijai nevajadzētu uzņemties kaut kādu vadību. Kā to • pierāda Pad. savienības pieredze pēdējos gadu desmitos, tāda vadība var vienīgi nodarīt ļaunu šādām kustībām, jo apstākli katrā valsti ir citādi. Demok-ratiskiam strādnieku kustībām nav ob- Kristietību nevar savienot ar komunismu Prasa ^sarkana dekāna atkāpšanos londona (ig). — Pēc kāda deputāta pēc viiņa nesenās intervijas, kas satu-lerosinājuma britu apakšnamā atcelt pašreizēo Kenterberijas archibīskapu no amata, viņa izteikti pretkristietls-ws nostājas dēļ, tagad ar tiešu uzaicinājumu r - atteikties no komūnis- Jia vai ieņemamā amata — pie „sttr- «^^nā dekāna" griezusies vēstulē grupa Anglijas iedzīvotāju, kas pārstāv dažādus tautas slāņus. Prasības iesniedzēji archibīskapa, DIonsona atteikšanos bija mēģinājuši panākt jau janvāri, piedaloties arī Anglijā dzīvojošiem trimdiniekiem no wmēm, kas kļuvušas par komunisma upuriem. Uz Kenterberiju, „6arkanā dekāna" sēdekli, notika rūpīgi sagatavots svētceļojums, stingri pieturoties pie; tradīcijām, kā šo svētceļoju-niu no Londonas uz Kenterberiju izdarīja agrāk. Valdība šo pieprasījumu noraidīja ar norādījumu, ka tas neietilpst tās kompetencēs, resp. šāda iespēja pastāvētu tikai pēc tam, kad pati baznīcas vadība būtu pieņēmusi attiecīgu lēmumu un tad to likusi priekšā apakšnamam parastā parlamentārā ceļā, SevišVu sašutumu Džonsons britu «abiedrībā bija radījis ar savu hi^itē-rwko slavinājuma vēstuli Staļinam rēja smagus uzbrukumus britu valdībai, kā arī 77 g. vecā garīdznieka piedalīšanās komunistiskās „miera padomes" sēdē Berlīnē. Britu, tāpat amerikāņu sabiedrībā aizvien vairāk briest pārliecība, ka Džonsona vadošā loma Anglijas reliģiskajā dzīvē nekādi nav savienojama ar viņa nedalīto atbalstu visas kristīgās pasaules lielākajam ienaidniekam. ligāti visos jautājumos jāsaskan ar kādas atsevišķas sociālistiskas valsts viedokli šinī jautājumā. (Turpinājums 8. Ipp.) No amata atcelti 3 padomju Latvijas ministri Stokhcluii (el). — Reuters K i no no Stokholmas, ka no amata atcelti I J Ī S padomju Latvijas ministn un Rīgas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdis. So ziņu angļu aģentūra pārņemtai no Soveiskaja Latvijas Atcelta iekšējas drošības ministra Au« gūsta Egliša vietā stSjles līdzšinējais iekšējās drošības ministra viietnieks Krievijas latvietis Allberts Sieks. Apcietināts valsts policijas šefs Čedioslovakp Arķibbkftps Beram padziits no Prāgas Prāga (la). — Pēc čechoslovaku raidītāju informācijas, arķibīskaps Dr. Josefs Berans padzīts no savas Prāgas Gaisa baloni ar litera' tūru lidos pari dzelzs priek^lčaram Instabula (le). — Tuvākās dienās no Turcijas galvaspilsētas pacelsies gaisa baloni, kas pāri Melnajai jūrai lidināsies uz Pad. savienību. Sī amerikāņu propagandistu izdomātā pasākuma mērķis pārvarēt dzelzs priekškaru pa gaisu un nogādāt rietumu literatūru apspiestajām padomju tautām. Balonos balasta vietā būs grāmatas un brošūras. Aprēķināts, ka ar izdevīgu vēju baloni viegli šķērsos jūru un aizlidos dziļi Pad. savienības iekšzemē. Līdzīgu gaisa balonu akciju atkārtos arī kaut kur Rietumvācijā, austrumjoslas pierobežā. arķidiecēzes par ..negatīvu nostāju pret baznīcas likumiem". Bez tam Berenam uzlikts lielāks naudas sods. 62 g. V. Prāgas arķibīskaps jau kopš vairāk nekā gada atradās savā pilī mājas arestā. Publiski Berans pēdējo reizi uzstājās 1949. g. 19. jūnijā, kad Sv. Veitas domā komunistu demonstranti pārtrauca viņa sprediķi un piespieda airķibīskapu atstāt kanceli. Pēc tam gaidīja Berana ieslodzījumu cietumā un apsūdzēšanu tiesā Tagad informētās aprindas Prāgā domā, ka Berana prāva izpaliks. Jaunu spēcīgu apdetinālanu viisi Cecboslovaldļa ievadījusi „stridniei(U milicijas*' nioorganisitila, nacionfilis drošības vlcttninlstra HA valsts polHii* Jas iela ģeii. Josefa Pavala apdetiul-šana, kas aiz paia droitbas miniitra bija stiprākais un bistamikais virs visfi zemē. Bes Pāvela apcietināts armijas ģenerālis Zdeneks Novāks, ģenerālis Mic:hails SiHka un vesela virkne augstāku armijas un polidjas virsnieku. t AI? skaistās Parīzes bērnistabas ne-spq mazināt Gromiko nepiekāpību ALEKSANDRS I ĀBOLim I I 102 -15, 85th Drīve, i i Richmond Hill 18, = I LONG ISLAND, N. Y. | = Ar viņu lūdzam kārtot visus pasūti- r 5 nfijumus gaisa abonementiem, roak- s 5 sāijumus un saraksti. 5 S iCK apgāds LATVIJA, = i {I3b) GRAFEN\SCHAU ' Obb = i Rcgierungslager = uiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiniiinniiiiiniiiinunHiiuiiiiiiiiuuui^ Parīze (le). — Četru valstu sagatavotāju konferences pirmā nedēļa ne vien nedeva cerētos panākumus, bet skaidri pierādīja, ka lietišķo pārrunu un sekmīga darba vietā vienas zināmas valsts pārstāvis izmanto šo sanāksmi par propagandas forumu. Ar nepamatotiem apvainojumiem padomju pārstāvis Gromiko arī pirmdien vēl centās aizbildināt savu vilcināšanos un stūrgalvību. Neraugoties uz to, ka sestdien rietumu vice-ministri vienojās par kompromisa priekšlikunu. kurā padomju pieprasītais Vācijas jautājums nostādīts par pirmo darba kārtības punktu, Andrejs Gromiko nāca klajā ar jauniem nejēdzīgiem iebildumiem. Tā kā sestdien kļuva zināmas arī rietumu sabiedroto ietvertās 12 punktos minimālās prasības pret Pad savienību, tad jau tagad gandrīz nemaldīgi var apgalvot, ka padomju pārstāvis paliks stūrgalvīgi pie savas nepiekāpības taktikas arī turpmākās apspriežu dienās. Starp citu rietumnieki prasa satelītu karaspēka samazināšanu līdz miera līgumos noteiktam sastāvam, padomju bruņoto spēku izvākšanu no pārējām austrumu bloka valstīm, starptautisku ieroču kontroli, Vācijas demokrātisku apvienošanu un brīvas vēlēšanas, miera līguma noslēgšanu ar Austriju un veto tiesību atcelšanu UN. Tālāk rietumvalstis prasa, lai Pad. savienība izbeidz komunistu pagrīdes darbību sabotāžas un kominformu propagandu citās valstīs, ieceļošanas aizlieguma atcelšanu Pad. savienībā u. t, t. Padomju pārstāvja stūrgalvību nav spējis ne mazākā mērā ietekmēt arī tas apstāklis, ka Gromiko ar savu delegāciju apdzīvo telpas, kuras uzskata par skaistākajām visā Sārtajā marmora pilī — padomju apspriežu telpas ierādītas agrākajās trīs bērnistabās. Grāfa Boni de Kastelani un hercogienes Detaiairanas-Perigo plašajā bibliotēkā novietojusies franču delegācija. Amerikāņu diplomāti dzīvo agrākās pils viesu istabās, kamēr angļi apspriežas hercogu agrākajās privātteipās. Mao darba dienesta vīri cels nocietinājumus, bet jaunatni apmācTs partizānu karam Maskava (le). ^ Pēc padomju rai ditāju informācijas, Ķīnas komunistu partijas centrālā komiteja nolēmusi noteikt obligātu darba dienestu un nodibināt īpašu organizāciju jaunai nes un civiliedzīvotāju militārai ap mācībai. Jaunajam darba dienesta li kūmam pakļauti visi Ķīnas iedzīvotāji no 15—55 gadiem, arī sievietes. Pēc trīs nedēļu ilgās „organizātorisk disciplināras apmācības", pirmās dar ba dienesta vienības norīkos darbā nocietinājumu būvēs, kā ari nodarbi nās ostās, ielu labošanā un fabrikās Bez tam īpaša organizācija sagatavos ķīniešu jaunatni partizānu karam. S A R K / J ^ A S 2 U R K A S PAZUDUŠ A S - KAgA NEBOS, PAREĢO L A P U GUDRIE L o n d o a i (el). — Vtcle Upi apgalvota&l. ka kari oebOi — lādu aUlņu ai londonu pārvedis angļa polšt pētnieks un rakti- Dieki Koberli Krotē, kat daudiut nēnciu» pavadi)if ait polārā loka lapa tt. ikolto ciBu vidū. Upi viņam ftingri pSrtiecfbā aogalvoJuSI. ka nākamo trfi paaadzo laikā tiropā kara nebūs, bet tii ticeUottef ^n ..kaui • tir tālo" Skolttem piemīt ttingra dabat dota Intuidia. apgalvo Krotē. If3t. g. ang|a pētnieks ari cejollt pa tkolto ciltīm, on toreU vecie lapi vlft kā viens viņam apgalvo {oii. ka nākamā gadā buSot karā. Skoltt tad pamatojuši tava apgalvoiama galvenokārt ar to, ka tlemel* brieži metaSi tpalvn nepiemērotā gada Ulkā. Krotē preiet pārttāvtt«B patkatdroja- ..Skoltn pareģotoaa ble^ Ir daodi ticamāki on vairāk pamatoti nekā dala laba dvnizētāt pasaules gaišreģa apgalvojami. Šoreiz 4p1 sava ļaunāko prognozi galvenokārt pamato» JoSi ar novērojamiem, ka sarkanās iarkas. kas mēdzot ozMlst. tavojoties nelalmja on posta laikam, tagad esot pilnīgi nozadoāas." Ciņd pqr briviļiu, mieru un taisnību UZSAUKUMS PASAULES BRĪVAJAI PRESEI Sakara ar ē^tru lielvalstu konferenci un kritisko statp-tautisko stSvokli. Vidus un Austrumeiropas, Baltijas un Balkanu brlvlļs preses apvienība Vācijā publicējusi sekojošu uzsaukumu pasaules brīvajai presei: Mēs, brivibi esoile apspiesto lautu atkiātis domas paudē|1, ar ianimim konstatēfam, ka boļievlku terrorls-tlsķfis sistēmas 33 gadu pastivēianas laika brīvi pasaule vēl nav Iepazinu-sl un foprolām negrib pazīt līs sistēmas bOtIbu. Kaut gan iodien atzītas brīvās pasaules politiskās k|Qdas, kas devušas lespē|u pad. valdībai pakļaut bl|. Krlevi|as Impertjaa tautas un pēc otrā pasaules kara okupēt vēl citas valstis, laupot brīvību arvien ļaunām tautām, taču brīvā pasaule vēl vienmēr nav nākusi pie loģiskām konsekvencēm savā politikā pret Pad. sa* vienību. Un vēl iodien rietumi ga* tavi sēdēt pie viena galda ar padomi- Jas varas nesējiem, lai panāktu saprašanos. Mēs ļautajam: Vai Pad. savienība respektēļusi kādu starptautisku Ilgumu? Vai Kremļa tiranni Ievēroļuil kādas vispār atzītas salstibasi Iedoma, ka brīvība var dzīvot blakus tiramiiļal, slēpļ sevi nāves briesmas. Kādēļ brīvā pasaule negrib saprast Staļina Ideoloģiļo, tāpat kā pirms gadiem negrlbāļa saprast Hitlera Meln Kamp! sludinātos iekarošanas plānus? Kādēļ rietumi negrib lasīt boļSevIsma vēsturi» lai redzētu, kā viss tas Sācies, un kurp ved komunisma tālākā attīstība. BoļSevIsma galamērķis ir un paliek iNisaules lekarolatia, |o tlrannfla var pastāvēt Ul^al tad, |a brīvība Iznicināta via pasaulē. Ja brīvā pasaule to nespēt saprast, tā Ir pazn-dus| « bet ļa tā negrib saprast — tā Iet pašnāvībā. Brīvību var glābt tlkal tad, ļa tirannilu iznīdēs visur, kur vien tā atrodama. Tā Ir kļOda, ka brīvā pasaule balstās tikai uz savlein materiS-laļlem spēkiem; iis materiālais potenciāls Ir vērtīgs vienīgi tad, ļa to Iesaista kāda ideāla Istenoianā. Brivā pasaule var saglabāt mieru, maldinot sevi ar llilzlļu, ka pašreizējais kari ir tikai ^aukstais kari". Rietumi grib glābt brivibu, lai gan tā ļau uzdota, ļo brīvība Ir nedalāma. Kremļa tiranni ļau sen pasludināļuil nāves spriedumu visai pasaulei. la-gad rietumi mēģina novilcināt il sprieduma Izplldlianu. Kādu cenu par to prasīs un maksās? Kas bfls nāko-iais upuris? Vai tiešām daudzās boļi^vlku varā nodotās tautas ir aizmirstas? Vai brīvā pasaule domā, ka vēl Ir attaisnojums tās pastāvēianat pēc tam, kad tā klusē|ot pacietuši neskaitāmu mll-lonu cilvēku postu un boļā e|u ko-mOnlstlskaļā tlrannlļā? Un šo cilvēku vārda, savu verdzībai pakļauto tautu vārdā mēs saucam brivaļai pasaulei: Ja mums ļāpaliek verdzībā, tad vergi klOstet ari IfisI Ja mēs atgtlsim brīvību un mieru, tad ari ifls un Jūsu bērni nekad nekļūs vergi! Ir tlkal viens mērķis: cilvēka tiesības un cieņa, kā to sludina Kristus mācība, uzturēt tur, kur tā pastāv, on atjaunot visur, kur to samīdījis dažāda veida komunisms — staļinisms, titolsms utt Tur, kur Ir brīvība, tā Jārespektē, atjaunojot to visur, kur tā laupīta. I tlkal viens ceļi: nekāda apšaubāma kompromisa ar padomju valdību, nekādas rotalāianāg ar neitralitātes llQzl|ām, kas Ildzinās pafnāvIbaL Māsa tautas savā cīņā pret komunismu Ir vienas; bet tās Joprojām gatavas cīnīties kopā ar brivo pasauli: kaut daudzkārt vīlušās, tās tomēr vēl nav zaudējuias ticību taisnībai un cerību brivibal. Celiet sev par mērķi mOsn tautu at-brlvoianu! Graujiet Ienaidnieku no Iekšienes! Mēs apellējam pie pasaules brivās preses, uzsvērdami ārkārtīgo atbildību, kas gulstas uz tiem, kam atklātības doma Jāsargā no maldu ceļiem. Sludiniet patiesību! Parādiet boļševiku sazvērestības briesmas, kas aptver visu pasauli! Aiciniet cīņā par brīvību, mieru un taisnību — ne vien sev, bet visām apspiestajām tautām un cilvēkiem!
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, March 14, 1951 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1951-03-14 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari510314 |
Description
Title | 1951-03-14-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | ••«Voļiiīa, . - nīdtTiaM" ka ari jS? ,,luf. ™ I Nitiskl ^ iekliidi I*** . • k Jtradliiai ra auto falttiitrS t Pvākui datoTilļ iaricei Jo.i ļ|K^aner|ijai niļ m «merlli-• [opiem, bat aitrotbcri dMt ptadiJI uŽ to^l •kuil. r ar aaartkliii Fŗavicljai t«Sii ^11 joilai robiiij liftoianoi, m^i imviciiai uuC, ļ«m tanklam 8 i | lariņljai pavMiŗi] 5» diplomiti ļ^uraphlc, aiat |hu diplonita la Mjuli nalēlaKUil] nacroniiriia konctsijv . liaaa pir«biģ| is otru fltiltōl nļvCtrai SkattļI al un tflegrtfi . no flipaiialii' ļai vietai, prattanka ļkoaUfllitiika . daMaka, ^ Auitrijl. I Kfifiaaaal „ dalītu ķomOaii^ ļgstfiko uniodAi irUai daiipi^ pa damokratipt H fmti ari mOfiM I runām p«i((iļ| idauta Gotrildii | lititora am »i namlani ii&iaktt . Itft Dr. Daniei I. JaviņafiHi i, Prcbalai gnņi itolot Madridu Tliu pbDblI ASV napiMl (naa Obiamr. I vadialittn p\ kara laupījušo, #1 un izstiditu ik» iži. jnlclBStlioi «m\ fja. n i Stilmi franku. | !a loUktava itkļ iSojumu ftbiiklfl Ip akaita M. jf{ Biti viaai anil| ļiatofaa, 110 iiMf| llatnfaku M M i I šjusi »kutapn]i jrijai un i | « if ^iai ka HI^I^**! Ita lidot Pii ^ \ par Japtoļi* |Bax larkaaiifļl Itrencf Ti)i90tF| ISav. T a l i t% • 1 Mldm um-^. romasa Blioti,ūlJļ Ina. GaitnMilSI ļkaa v«rdl»Jlļ tot „kosfflOp*i [kalpojot ittwf ļ lodīti kUil^Sf JaikS atļiviat m Itam. kad ,tin m pagarinajttii | ļ Lkongal. Pi^^^ guai ap 10O.w j ļ aapulclnilw^ļ jkongu un (ta un ntt ^ armijai. Epika kQņe»-;-ļļ ļbnfiliittt diM^T pniakn i » r ^ Im pCc TalT»JJļ tt deputiti «31 Eja atteici»»^' fļt ott enibt ēMW jpa;« t^^ ntjn ASV [jGrlfiss. ^ kristtgSs iB brte" ajiam tvot, kldMji i t o B l O ^ ļ lkl«tan«i 5 ķtru P»*^iS lATVIA LitvUo New8paper fļj. 2i jiiafl, Marcli 14, 1W1 Pttbllfharr Jānia Niedra, Apgurt-lorf b. D(8lnJoW, Lager, M. Phone Augustdorf 02. Printar: WeUheimer Druckerel. G m.b.H., WeHheim, Obb. Editortal Office: Gr^feoaichau, Obb., Lagtr. Published twict weekly, Circulation 11.000. Sponsor - International Refugea Organiaation. r Nr. 21 (465) Treidlen, 1951. g. 14. m#ta Jināk treSdien&s un sestdienfia. Iidev€js: Latviešu Centrfili Komiteja. Galvenais redaktors: Mak* sis Culltis. galv. red. vietn V lesiņi Redaktori: G. Grlnbergs. P. KlSns. E Miesnieks, L. Svarcs. Apgāda saimniecības vodItAjs P. Balodis Apgāda un redakcijas adrese: 03b) Grafenaschau. Obb.. Lager. ASV redakc. vad.: A Kliv. sons. 319 N. 22nd Ava W. DuJutb, Mmn. USA. Austrālijas redakc. v|ļd.: A. Smits. 2t. Unden Ava-noa. Wcndouree. Ballaral» Vic, Australia. Līdz 30. septembrim atkal pārvietos 200.000 bēgļu ioiisa (la). — Visa drīzumā Rlo- («ividjl sakiiet Jauna plaSa bēg|u pļb!WetdMuiai akcija, kas aptvers JOOJMO ptrsonn. Pag. piektdienas fldi Bionas parlaments pieņēma U-mm, ar kuro Hdz i. g. 30. septem-ķAm tto bēgļu pārslogotam Vacijas pmlstlm — Stezvigas-HolSteina$, Ulafsaksijas un Bavirljas uz Zleme]. ifiim-Vestfaii pārvietos 115.000 bēgli. Dfenvldbldeni 16.000, VIrtembergu* ļ|d#B| 25.000, RelnlandI-Pfalcu 18.000, M^nridvlrtembergu 14.000, pa 5000 ns Hamburgu un Heseni un 2000 uz Irteeni. Bjlglu pārvietošanai ietvaros vien-mBriii sadalīs arī 20.000 pensionāru, psbttlstlmo un aprūpējamo. No tiem Bidene saņems 3500 cilvēku, Ziemeļa reina^Vestfile 7500, Relnlande-Pfalca SļOOf Vlrtemberga-ēādene 2000 un Vlrtemberga-Hohencollema 2000. Bēg> ļus pSrvietojot, jāievēro vienmērlba arodnieciskā eadalījmnā, teikts likumi. Bonnas valdība pilnvarota dot rīkojumus un norādījumua, lai lielS pārvietošanas akcija noritētu be^ traucējumienu Pavalstīm, kam jā» ttiŗņem jailni bēgli, no Bonnas vai» dfbas summām piešķirs papildus lī» dzek)u9 vajadzīgās dzīvokļu platības sagādei. Debatēs atzina, ka ne» vļēna pavalsts nedrīkst atteikties uzņemt bēgļus, aizbildinoties ar dzī • vokļu trūkumu. Dzīvokļu trūkums viipār^fesot: visai relatīvs jēdziens, ko katrā vietā izprotot citādi. Partikulā» rlitiskais egoisms jāpārvar vispārē» ]8s nacionālās interesēs. Atsevišķu pavalstu līdzšinējo izturēšanos, bēg» iut uzņemot, varot noeaukt par skan» dalu. IRO pļslidtcs arī or?if mju ļiem GriekijS ffm). — Ģenerāldirektors D6nalds Kingslejs iekārtojis jaunu IRO misiju Atēnās, iece|ot par tāis vadītāju Edir^rdu Marksu. IRO par misijas dibināšanu izšķīrusies pēc tam, kad grieķu valdība bija lūgusi steidzamu, palīdzību. IRO llirojs Atēnās paredz kārtot arī ārzemju bēg)u tālāku izceļošanu. To skaits Grieķija patlaban ir ap 2500. Brazilija īSogad uzņems 5000 bēgļu' MInchļBne (md). — Brazilija kā tre-ia valsts paziņojusi ĪRO savus šī gada imigrācijas plānus, kuros savs kontingents paredzēts arī DP. Brazilija līdz šim jau devusi mājvietu ap 25,000 bēgļiem, bet šogad, saskaņā ar IRO paziņoto plānu, paredz ielaist vēl 5000. Visdrīzākā laikā apaša bra-illiešu komisija sāks pārbaudes, Ini no kandidātiem izvēlētos piemērotos ieceļotājus — lauksaimniecības un techniskus speciālistus, kvalificētus im nekvalificētus strādniekus. Ju^oslavija nevar piedalīties Vidusjūras paktā " I ji Belgrades politbiroja sekretārs deklarē Jugoslavijas stāvokli .aukstajā kara" Londona (dg). - Jugoslavijas politbiroja sekretārs un valdības ministrs Milovans Djilass sniedzis speciēlinterviju laikrakstam The Observer, ar icab ogrammu, atbildot uz redakcijas jautājumiem. Djilass, kas ir viens no tuvilkajiem Tīto līdzstrādniekiem tieši ideoloģijas laukā, šai intervijā autoritatīvi raksturo Jugoslavijas aāvokli un nostāju pašreizējā ..aukstajā Kara t Plaisu starp Jugoslaviju un Pad. savienību Djilass uzskata par pastāvīgu, jo Jugoslavija jau šobrīd esot zeme ar pavisam citu iekšējo sistēmu. Belgrade ir gluži citādās domās nekā Maskava par to, kādām jābūt valstu m tautu attieksmēm sociālisma iekārtā un vispār. Jugoslavija, paskaidroja ministrs, nav atteikusies ne no viena marksisma pamatprincipa. Tā tomēr neuzskata marksismu par dogmu, b(5t par rīcības līdzekli dotos jaunos apstākļos. Padomju vadoņi pārmet Jugoslavijai, ka tā esot atmetusi fundamentālo ..internacionālisma" principu, bet.šī principa piepildīšana Maskavas uztverē nozīmē vienīgi neierobežotu un paklausīgu Pad. savienības atbalstīšanu. Jugoslavija tomēr ir uzskatos, ka starptautiskā sociālisma intereses nebūtu pakļaujamas kādas atsevišķas valsts valdība» interesēm. Kominforms, tālāk intervijā paskaidrojis Djilass, vispār nav nekāds forums domu apmaiņai un lemšanai, bet vienīgi Maskavas instruments citu strādnieku kustību pakļaušanai un savas īstās ārpolītikas nomaskēšanai. Kominformistu opozicija Jugoslavija ir pati; vājākā opozicija, kāda šeit jebkad bijusi. Vienīgās padomju rī- (jiības ibetodes Jugoslavija ir iebaidīšana,; spiegošana uii krāpšana. Uz Observer jautājumu, vai ir pazīmes, k^ Tito propaganda pret Staļinu gūst eitbalsi Pad. savienībā vai tās satelīt-valstīs, Djilass paskaidroja- .„Mūsu propaganda paii par sevi tur nevar gūt nekādu sevišķu atbalstu, bet šo valstu plašās tautas masas jūt lielas simpātijas pret Jugoslaviju un tās nostāju. Sīs tautas tomēr pretojas padomju virskundzībai pašas savu interešu di§l, un Jugoslavijas gadījums tām vienīgi palīdz saredzēt patiesību. Nākošajā intervijas jautājumā bija norādīts uz jaunākajām parādībām Itaļu komunistu partijā un citur un jautāts, vai Jugoslavijas komunistu partija ieinteresēta pret Maskavu noskaņotas starptautiskas komunistu kustībeis radīšanā. Tito politbiroja sekretlirs atbildēja, ka Jugoslavija gan ieinteresēta, lai attīstītos neatkarīgais sociālistu kustības, bet Jugoslavijai nevajadzētu uzņemties kaut kādu vadību. Kā to • pierāda Pad. savienības pieredze pēdējos gadu desmitos, tāda vadība var vienīgi nodarīt ļaunu šādām kustībām, jo apstākli katrā valsti ir citādi. Demok-ratiskiam strādnieku kustībām nav ob- Kristietību nevar savienot ar komunismu Prasa ^sarkana dekāna atkāpšanos londona (ig). — Pēc kāda deputāta pēc viiņa nesenās intervijas, kas satu-lerosinājuma britu apakšnamā atcelt pašreizēo Kenterberijas archibīskapu no amata, viņa izteikti pretkristietls-ws nostājas dēļ, tagad ar tiešu uzaicinājumu r - atteikties no komūnis- Jia vai ieņemamā amata — pie „sttr- «^^nā dekāna" griezusies vēstulē grupa Anglijas iedzīvotāju, kas pārstāv dažādus tautas slāņus. Prasības iesniedzēji archibīskapa, DIonsona atteikšanos bija mēģinājuši panākt jau janvāri, piedaloties arī Anglijā dzīvojošiem trimdiniekiem no wmēm, kas kļuvušas par komunisma upuriem. Uz Kenterberiju, „6arkanā dekāna" sēdekli, notika rūpīgi sagatavots svētceļojums, stingri pieturoties pie; tradīcijām, kā šo svētceļoju-niu no Londonas uz Kenterberiju izdarīja agrāk. Valdība šo pieprasījumu noraidīja ar norādījumu, ka tas neietilpst tās kompetencēs, resp. šāda iespēja pastāvētu tikai pēc tam, kad pati baznīcas vadība būtu pieņēmusi attiecīgu lēmumu un tad to likusi priekšā apakšnamam parastā parlamentārā ceļā, SevišVu sašutumu Džonsons britu «abiedrībā bija radījis ar savu hi^itē-rwko slavinājuma vēstuli Staļinam rēja smagus uzbrukumus britu valdībai, kā arī 77 g. vecā garīdznieka piedalīšanās komunistiskās „miera padomes" sēdē Berlīnē. Britu, tāpat amerikāņu sabiedrībā aizvien vairāk briest pārliecība, ka Džonsona vadošā loma Anglijas reliģiskajā dzīvē nekādi nav savienojama ar viņa nedalīto atbalstu visas kristīgās pasaules lielākajam ienaidniekam. ligāti visos jautājumos jāsaskan ar kādas atsevišķas sociālistiskas valsts viedokli šinī jautājumā. (Turpinājums 8. Ipp.) No amata atcelti 3 padomju Latvijas ministri Stokhcluii (el). — Reuters K i no no Stokholmas, ka no amata atcelti I J Ī S padomju Latvijas ministn un Rīgas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdis. So ziņu angļu aģentūra pārņemtai no Soveiskaja Latvijas Atcelta iekšējas drošības ministra Au« gūsta Egliša vietā stSjles līdzšinējais iekšējās drošības ministra viietnieks Krievijas latvietis Allberts Sieks. Apcietināts valsts policijas šefs Čedioslovakp Arķibbkftps Beram padziits no Prāgas Prāga (la). — Pēc čechoslovaku raidītāju informācijas, arķibīskaps Dr. Josefs Berans padzīts no savas Prāgas Gaisa baloni ar litera' tūru lidos pari dzelzs priek^lčaram Instabula (le). — Tuvākās dienās no Turcijas galvaspilsētas pacelsies gaisa baloni, kas pāri Melnajai jūrai lidināsies uz Pad. savienību. Sī amerikāņu propagandistu izdomātā pasākuma mērķis pārvarēt dzelzs priekškaru pa gaisu un nogādāt rietumu literatūru apspiestajām padomju tautām. Balonos balasta vietā būs grāmatas un brošūras. Aprēķināts, ka ar izdevīgu vēju baloni viegli šķērsos jūru un aizlidos dziļi Pad. savienības iekšzemē. Līdzīgu gaisa balonu akciju atkārtos arī kaut kur Rietumvācijā, austrumjoslas pierobežā. arķidiecēzes par ..negatīvu nostāju pret baznīcas likumiem". Bez tam Berenam uzlikts lielāks naudas sods. 62 g. V. Prāgas arķibīskaps jau kopš vairāk nekā gada atradās savā pilī mājas arestā. Publiski Berans pēdējo reizi uzstājās 1949. g. 19. jūnijā, kad Sv. Veitas domā komunistu demonstranti pārtrauca viņa sprediķi un piespieda airķibīskapu atstāt kanceli. Pēc tam gaidīja Berana ieslodzījumu cietumā un apsūdzēšanu tiesā Tagad informētās aprindas Prāgā domā, ka Berana prāva izpaliks. Jaunu spēcīgu apdetinālanu viisi Cecboslovaldļa ievadījusi „stridniei(U milicijas*' nioorganisitila, nacionfilis drošības vlcttninlstra HA valsts polHii* Jas iela ģeii. Josefa Pavala apdetiul-šana, kas aiz paia droitbas miniitra bija stiprākais un bistamikais virs visfi zemē. Bes Pāvela apcietināts armijas ģenerālis Zdeneks Novāks, ģenerālis Mic:hails SiHka un vesela virkne augstāku armijas un polidjas virsnieku. t AI? skaistās Parīzes bērnistabas ne-spq mazināt Gromiko nepiekāpību ALEKSANDRS I ĀBOLim I I 102 -15, 85th Drīve, i i Richmond Hill 18, = I LONG ISLAND, N. Y. | = Ar viņu lūdzam kārtot visus pasūti- r 5 nfijumus gaisa abonementiem, roak- s 5 sāijumus un saraksti. 5 S iCK apgāds LATVIJA, = i {I3b) GRAFEN\SCHAU ' Obb = i Rcgierungslager = uiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiniiinniiiiiniiiinunHiiuiiiiiiiiuuui^ Parīze (le). — Četru valstu sagatavotāju konferences pirmā nedēļa ne vien nedeva cerētos panākumus, bet skaidri pierādīja, ka lietišķo pārrunu un sekmīga darba vietā vienas zināmas valsts pārstāvis izmanto šo sanāksmi par propagandas forumu. Ar nepamatotiem apvainojumiem padomju pārstāvis Gromiko arī pirmdien vēl centās aizbildināt savu vilcināšanos un stūrgalvību. Neraugoties uz to, ka sestdien rietumu vice-ministri vienojās par kompromisa priekšlikunu. kurā padomju pieprasītais Vācijas jautājums nostādīts par pirmo darba kārtības punktu, Andrejs Gromiko nāca klajā ar jauniem nejēdzīgiem iebildumiem. Tā kā sestdien kļuva zināmas arī rietumu sabiedroto ietvertās 12 punktos minimālās prasības pret Pad savienību, tad jau tagad gandrīz nemaldīgi var apgalvot, ka padomju pārstāvis paliks stūrgalvīgi pie savas nepiekāpības taktikas arī turpmākās apspriežu dienās. Starp citu rietumnieki prasa satelītu karaspēka samazināšanu līdz miera līgumos noteiktam sastāvam, padomju bruņoto spēku izvākšanu no pārējām austrumu bloka valstīm, starptautisku ieroču kontroli, Vācijas demokrātisku apvienošanu un brīvas vēlēšanas, miera līguma noslēgšanu ar Austriju un veto tiesību atcelšanu UN. Tālāk rietumvalstis prasa, lai Pad. savienība izbeidz komunistu pagrīdes darbību sabotāžas un kominformu propagandu citās valstīs, ieceļošanas aizlieguma atcelšanu Pad. savienībā u. t, t. Padomju pārstāvja stūrgalvību nav spējis ne mazākā mērā ietekmēt arī tas apstāklis, ka Gromiko ar savu delegāciju apdzīvo telpas, kuras uzskata par skaistākajām visā Sārtajā marmora pilī — padomju apspriežu telpas ierādītas agrākajās trīs bērnistabās. Grāfa Boni de Kastelani un hercogienes Detaiairanas-Perigo plašajā bibliotēkā novietojusies franču delegācija. Amerikāņu diplomāti dzīvo agrākās pils viesu istabās, kamēr angļi apspriežas hercogu agrākajās privātteipās. Mao darba dienesta vīri cels nocietinājumus, bet jaunatni apmācTs partizānu karam Maskava (le). ^ Pēc padomju rai ditāju informācijas, Ķīnas komunistu partijas centrālā komiteja nolēmusi noteikt obligātu darba dienestu un nodibināt īpašu organizāciju jaunai nes un civiliedzīvotāju militārai ap mācībai. Jaunajam darba dienesta li kūmam pakļauti visi Ķīnas iedzīvotāji no 15—55 gadiem, arī sievietes. Pēc trīs nedēļu ilgās „organizātorisk disciplināras apmācības", pirmās dar ba dienesta vienības norīkos darbā nocietinājumu būvēs, kā ari nodarbi nās ostās, ielu labošanā un fabrikās Bez tam īpaša organizācija sagatavos ķīniešu jaunatni partizānu karam. S A R K / J ^ A S 2 U R K A S PAZUDUŠ A S - KAgA NEBOS, PAREĢO L A P U GUDRIE L o n d o a i (el). — Vtcle Upi apgalvota&l. ka kari oebOi — lādu aUlņu ai londonu pārvedis angļa polšt pētnieks un rakti- Dieki Koberli Krotē, kat daudiut nēnciu» pavadi)if ait polārā loka lapa tt. ikolto ciBu vidū. Upi viņam ftingri pSrtiecfbā aogalvoJuSI. ka nākamo trfi paaadzo laikā tiropā kara nebūs, bet tii ticeUottef ^n ..kaui • tir tālo" Skolttem piemīt ttingra dabat dota Intuidia. apgalvo Krotē. If3t. g. ang|a pētnieks ari cejollt pa tkolto ciltīm, on toreU vecie lapi vlft kā viens viņam apgalvo {oii. ka nākamā gadā buSot karā. Skoltt tad pamatojuši tava apgalvoiama galvenokārt ar to, ka tlemel* brieži metaSi tpalvn nepiemērotā gada Ulkā. Krotē preiet pārttāvtt«B patkatdroja- ..Skoltn pareģotoaa ble^ Ir daodi ticamāki on vairāk pamatoti nekā dala laba dvnizētāt pasaules gaišreģa apgalvojami. Šoreiz 4p1 sava ļaunāko prognozi galvenokārt pamato» JoSi ar novērojamiem, ka sarkanās iarkas. kas mēdzot ozMlst. tavojoties nelalmja on posta laikam, tagad esot pilnīgi nozadoāas." Ciņd pqr briviļiu, mieru un taisnību UZSAUKUMS PASAULES BRĪVAJAI PRESEI Sakara ar ē^tru lielvalstu konferenci un kritisko statp-tautisko stSvokli. Vidus un Austrumeiropas, Baltijas un Balkanu brlvlļs preses apvienība Vācijā publicējusi sekojošu uzsaukumu pasaules brīvajai presei: Mēs, brivibi esoile apspiesto lautu atkiātis domas paudē|1, ar ianimim konstatēfam, ka boļievlku terrorls-tlsķfis sistēmas 33 gadu pastivēianas laika brīvi pasaule vēl nav Iepazinu-sl un foprolām negrib pazīt līs sistēmas bOtIbu. Kaut gan iodien atzītas brīvās pasaules politiskās k|Qdas, kas devušas lespē|u pad. valdībai pakļaut bl|. Krlevi|as Impertjaa tautas un pēc otrā pasaules kara okupēt vēl citas valstis, laupot brīvību arvien ļaunām tautām, taču brīvā pasaule vēl vienmēr nav nākusi pie loģiskām konsekvencēm savā politikā pret Pad. sa* vienību. Un vēl iodien rietumi ga* tavi sēdēt pie viena galda ar padomi- Jas varas nesējiem, lai panāktu saprašanos. Mēs ļautajam: Vai Pad. savienība respektēļusi kādu starptautisku Ilgumu? Vai Kremļa tiranni Ievēroļuil kādas vispār atzītas salstibasi Iedoma, ka brīvība var dzīvot blakus tiramiiļal, slēpļ sevi nāves briesmas. Kādēļ brīvā pasaule negrib saprast Staļina Ideoloģiļo, tāpat kā pirms gadiem negrlbāļa saprast Hitlera Meln Kamp! sludinātos iekarošanas plānus? Kādēļ rietumi negrib lasīt boļSevIsma vēsturi» lai redzētu, kā viss tas Sācies, un kurp ved komunisma tālākā attīstība. BoļSevIsma galamērķis ir un paliek iNisaules lekarolatia, |o tlrannfla var pastāvēt Ul^al tad, |a brīvība Iznicināta via pasaulē. Ja brīvā pasaule to nespēt saprast, tā Ir pazn-dus| « bet ļa tā negrib saprast — tā Iet pašnāvībā. Brīvību var glābt tlkal tad, ļa tirannilu iznīdēs visur, kur vien tā atrodama. Tā Ir kļOda, ka brīvā pasaule balstās tikai uz savlein materiS-laļlem spēkiem; iis materiālais potenciāls Ir vērtīgs vienīgi tad, ļa to Iesaista kāda ideāla Istenoianā. Brivā pasaule var saglabāt mieru, maldinot sevi ar llilzlļu, ka pašreizējais kari ir tikai ^aukstais kari". Rietumi grib glābt brivibu, lai gan tā ļau uzdota, ļo brīvība Ir nedalāma. Kremļa tiranni ļau sen pasludināļuil nāves spriedumu visai pasaulei. la-gad rietumi mēģina novilcināt il sprieduma Izplldlianu. Kādu cenu par to prasīs un maksās? Kas bfls nāko-iais upuris? Vai tiešām daudzās boļi^vlku varā nodotās tautas ir aizmirstas? Vai brīvā pasaule domā, ka vēl Ir attaisnojums tās pastāvēianat pēc tam, kad tā klusē|ot pacietuši neskaitāmu mll-lonu cilvēku postu un boļā e|u ko-mOnlstlskaļā tlrannlļā? Un šo cilvēku vārda, savu verdzībai pakļauto tautu vārdā mēs saucam brivaļai pasaulei: Ja mums ļāpaliek verdzībā, tad vergi klOstet ari IfisI Ja mēs atgtlsim brīvību un mieru, tad ari ifls un Jūsu bērni nekad nekļūs vergi! Ir tlkal viens mērķis: cilvēka tiesības un cieņa, kā to sludina Kristus mācība, uzturēt tur, kur tā pastāv, on atjaunot visur, kur to samīdījis dažāda veida komunisms — staļinisms, titolsms utt Tur, kur Ir brīvība, tā Jārespektē, atjaunojot to visur, kur tā laupīta. I tlkal viens ceļi: nekāda apšaubāma kompromisa ar padomju valdību, nekādas rotalāianāg ar neitralitātes llQzl|ām, kas Ildzinās pafnāvIbaL Māsa tautas savā cīņā pret komunismu Ir vienas; bet tās Joprojām gatavas cīnīties kopā ar brivo pasauli: kaut daudzkārt vīlušās, tās tomēr vēl nav zaudējuias ticību taisnībai un cerību brivibal. Celiet sev par mērķi mOsn tautu at-brlvoianu! Graujiet Ienaidnieku no Iekšienes! Mēs apellējam pie pasaules brivās preses, uzsvērdami ārkārtīgo atbildību, kas gulstas uz tiem, kam atklātības doma Jāsargā no maldu ceļiem. Sludiniet patiesību! Parādiet boļševiku sazvērestības briesmas, kas aptver visu pasauli! Aiciniet cīņā par brīvību, mieru un taisnību — ne vien sev, bet visām apspiestajām tautām un cilvēkiem! |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-03-14-01