1951-03-03-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
r l idiep, 195f. 28^,^^ [ilmdien Vašmgtotiā atgrioS'^ % • U ^ . Informētās aprindj, 1 ^ atayajis ceļu Pačifika n'vJ^.ki r Atlaņtika pakta! paraug?*^ ^ «it mtttii radoflģganu t^v^ Ijusi CechoilovakliiTS Go»ttvvaalldd8s maizes un Zmhi,i J7??^k >jt ar trūkumiem par«r ^ , IĶ^M.. VViiņņši atsp^^VbatVJ? Mba asot i^^Cechoflovakijā , kr«». Holandē vēl Jomau^ Tā llgit jau vej^lu m^Zi^ fšiņo Madride» pra^ •JJ^H Iva • teteicies, ka 94 g v J^l I r t i ^ Vidujļōri, Arm^l ,]wnā,iabendēto 'veselību. ^ 1 M«»iā pienāknļiM p i n ^ ^ ^ gaiia »Pēku atbalsta punjjļj j m » dlvliija, ^ , I r^iikulaf no Vašngtonas « t BLT P<|^ ASV aizaariilbas mlnuun?* «identa vēlēlanSr 1953. n %r\ ļuvil «Ināmi Vašingtonai oSd^ ^ a d tM angļu bruņoto niu , Vidējos austrumos I, l a i a r Turclas militāro Y ^ - - ' - p ā r r u n ā t u aizsardzību^ l^tMtēja apakšnamā pret I MU iStfIia VllJēmaļPechteleraiSSi JST'! /^F^" vlripanhS' nedrīkst |au^ sevi pmmki n uzsvēra, ka tā vlfl oMiSiL 5)S Ienaidnieka zemOdeo^ ķ i ttkal 174. ^ekn stielks i liesbritiBiii, Ji „ pOiiIgl apstādināt dzelzceh igS itdien novērsts. ^ komisāri Berlīnes padoaļn fam' : Piedalījās pieņemšanā, ko Cuikovs, atzīmējot saikanimib dienu. ; * Ierpēu noliktavu ceturtdieiiA 4tt'policija Kaproni lidmašīnu fiH letalla kastēs labi ieeļļotas a M » , laisltii, 10 ložmetēju, mallnpiitdi Jttt daudzumu munīcijas. Visas SOi!» peroēu glabātuves; atklātas viena t(.l padomnieku Braijilijas valiti bail W,blj^ Vācijasļ valstsbankai ļirii [ji^intars Sacbts, ķas jau devies ctil ļvllif pailamenļa delegācija Boti LielbritSniju un Franciju. Delt^ „;as sastāvā būs U parlamenta!«. Vads < Jugoslavijaa nacionālās: lapd* izidents un I politbiroji loc& ijade. I varbūtēlieļn p6cte6ien M suija vietniek^' Herbertu Moili^ ministru Vokerii, kā ari koloBJIt €^itu. ' te!^U laikā ; apmeklēs ASV ii> ministrijas padomnieks un moki'!- pārvaldes priekSbleks Čārlzs Vil»» ititos ar Vācijai rūpniecībai mWr iespējām. I «vlāetjas eskadriļu ceturtdien KSIII komisijā pieprasīja ASV gaisa ipili Jnieks ģen. Spācs. Tas esot tlkp«t cik ASV gaisa spēku sastāvibiļ) lules kara l a i ki i l i un Hamburgai vietā ienerlļil ; plānotāju ātābs paredzot izii# f pgādes ostfisi; sabiedroto <plki(s l l a l citas 08ta9 tālāk uz rietoaltt j|ot inteniacion$lai brigādei nšf ^Jtumvācljār ameHkāņu armijas insttUējulas ari Wj. Po|u «o^l» ^ i ^^ietumos ģen. Andersu. iļos ķiniešu atlantos Malaja i| ift * ,,DIett^id4ustr^mkIna8 pussalu" līi.Sārtt^as «r Dalailamu par viņii^ I Til^etā ar zināmiem noteikuniii ar Komunistiskās Ķīnas v8lM4W it Indiju un atbrīvot, savu k»^ dtām vajadzībām. ' . tamna memuāra izdošanu notiek» slarp bij. vācu ; di'^lomātu un m ipgādiem. lillont politisko bēgļu izkaisīti TIJ vēsti ASV ārlietu ministnjsrj-t, ko sastādījis bēgļu prob.e.uui P Dfi P. Rigs, )MarbIgu ārstniecības Wwkll ,,kar«oņa un citu iekšķīgu slimību inai izgatavojuši Ičechu zinātnieki. # f laikraksti. Jaunais ārstnieclbsi ftcsaukts par cnlbramfenikoln. gu valsts blblletēku ar tās t0 Austrumvācijas valdība nolēmusi i* tļs, Maskavu. ^8 cenas lietotiem autooobip» *iV. ASV valdība, lai aizkavētu ja^ >bilu pārdošanu lietoto auto tirgU p» it cenām. gadiis cietuma pag. gadā plespri^ ajas padoniju joslas tiesas ,7. 2 par .npretkomūnistisku a k t i « » {andu .pret Pad. savienību . eei ^ lesti 17.900 sodu par - Mi^nJ^SS .Sniedzot SIs ziņas, AustruttV^J juristu komiteja min, ka padomļag ilutnos, bieži vien necilvēcīgos «P»J jlodzIU pāri par 25.000 V^fZ iku, no kuriem 4640 slimi ar to* krokas Mekarturam « i b r i ^ ^ ^ kur un kā vien viņš vēlas, P»^ i^ātors Mekkārtijs, ««verot. w ^ iā karš Korejā drīz viej bdg^^ Senā^rs jau ilgāku laJJ^f Sļi anālistu vienību iesaistlŠa^ I lūpei Oberammergaual radjju»i itft nemitīga samazināšanās, sa» ^ im ceļqt uz Sveici, TiroH un visās B^avāŗijas .kūrvietās lāka. ja ārzemju ceļojumu leron*»" itčeltu pavisam, •vēto Izsludināts 1914. gad^ Mi» ienaidniekiem nākotnē vau» ^ Jpieprasijis amerikāņu « f S t cf -^.cinot ārlietu ministriju pārU^ ^ es nekavējoties apturēt J«*'%o89' svarīgu materiālu eksportu ui m zemēm. ^ļļ^» progresu ^^''f^HS^^^ •alsts prezidents Oriols, gatavoja ' apciemojumam ASV. jjļjļ Itnleki atvaļinājumā no t varēs izbraukt tikai pēc ^ ^ ^ ^ plāna pārbaudes, lai aizkavētu ^ gadījuma atkārtošanos, J^^'^.Litof lo Itālijas līdz ar svarīgiem w. ^ icijas noslēpumiem aizbrauca itMmlJu boļSevlsma "H"i!Sfp^l P. dibināt Burmas nacionSl»«u fbināmās armijas ģenerālštābu uigunā. . «andjli 2 miljoniem Pieaj^fj^^^ btfiju skaits pag. gadā, sasm ^ \ [53.065.000} tie viena gada 1»"^» i 10 milj. cigarešu. ^ tr «olani par vienu •«k»» "as^iļj Jīēmuši vairāki ameriW« Longailendas universitāte» viņiem savukārt būs JĀ»»?'"' ^ ļ>ādišl, bet krievi im^'^.jf ' konsUtējis Maskavas raa»* UTVIA Latvian New8paper St 18 (462), March 3, 1951 Pnblisher: Jānis Niedre, August-dorf b. Detmold, Uger, M. 9-7, Pbone Augustdorf 02. Prlnttf: Weilheimer Druckerel G.m.b.H.. Weilbeim, Obb. Editorial Office: Grafenascbau, Obb., Lager. Published twice weekly. Grcolation 11.000. Sponsor — International Reftgee Organization. tJmim NEVVSPAPER Nr. 18 (462) Sestdien, 1951. g. 3. martā Iznāk trešdienās un sestdienās. Izdevējs: Latviešu Centrālā Ko* miteļa. Galvenais redaktors: Maksis Culltis, galv. red, vietn. V. LesiņS. Redaktori: G. Grlnbergs, P. Klans, £ . Miesnieks, L. Svarcs. Apgāda saimniecības vadītājs P. Balodis. Apgāda un redakcijas adrese: {t3b^ Grafenascbau, Obb., Lager. ASV redakc. vad,: A. Klāv-sons, 319 N. 22nd Ave W, Duluth, Minn., USA. Austrālijas redakc* vad.: A. Smits, 21, Unden Ave-nue, Wendouree, Ballarat, ^^c, Australia. Ārzemju bē^ļieni fidzi^as liesSbas ar vāciešiem Bonnas parlaments pieņēmis likumu pārvietoto personu tiesībām l O l l B » (la)/ — Trešdienas vakarā Bonnas parlaments lieli vienprātībā pieņēma lilnmm par anemju bēgļu Uesibām Rietumvādjā. Pret likumu balsoja vienīgi abi komunistu pārstāvji. Jaunie noteikumi nodrošina 50.000--6O.OOO ārzemju bēgļiem, kas vēl dzivo Rletumvācijā, līdzīgas Me-ilbas ar vācieāiem, pakļaujot tos reizē ari vācu tiesām. Ar tādu pašu balsu vairākumu pēc tam pieņēma vēl divus papildnoteikumus. Pirmais no tiem Dosakai ka lUetumvādJal Jāpievienojaa starptautiskajai konvencijai par bēgļu tiesībām, bet otrs prasa, lai vāciešiem; kas dzivo ārzemēs, tiktu oodrdinātas tādas pašas tiesības kā ārzemju bēgļiem Rietumvācljā, sevišķi biedrošanās brīvība, darbs savā arodi un tiesības brīvi izvēlēties dzīvesvietu. Rietumvācijatf Bimidestaga prezidenti Dr. Elers pēc likuma pieņemšanas paskaidroja, ka ar šo lēmumu vācu parlaments pasvītrojis to cilvēku tiesības uz jaunām mājām, kas palikuši bez pajumtes politisku apstākļu dēļ, vai svešu varu noziedzīgas rīcībai i^ekmē. Parlamenta locekļu aplausus izraisīja Dr. Elera vārdi, ka šidas tiesības vajadzētu nodrošināt ari citās zemēs, kur ļaudis dzīvo lī(kIgos apstākļos. Sodāldemokratu pārstāvis Dr. Brills, ziņodams par likuma sagatavošanas komisijas darbu, norādīja, ka Idkums radīts, lai izlīdzinātu baigāko otra pasaules kara parādību — 9 miljonu ārzemnieku dieportāciju uz Vāciju. So nacionālsociālistu rīcību varot ap- 'Zimēt par vergu laiku atdzīvināšanu, jo „apstākļl kādos ārzemju strādnieki Vācijā nodarbināti, bijuši tik ļoti zemi līmeni, ka to pat nespējot pie-tfekami nosodīt." Nadonālsociālistu gauleitera Sauķela vārds „palikšot uz mūžīgiem laikiem ar kaunu aptraipīts." Pie likuma ieālizēšanas jāievēro, paskaidroja Brills tālāk, lad ārzemju bēgļu problēmu risinājums Rietumvādjā būtu saskaņots ar vispārējām bēgļu problēmām pasaules mērogā. „Ja mēs domājam par bēgļu miljoniem Ķīnā, Korejā un Indijā, tad šī likuma realizēšana mums uzliek morāliskus pienākumus, ko mēs nemaz nespējam pietiekami nopietni novērtēt." Tautieši, tautietes Daugavas Vanagi Pirms 32 gadiem, 1919. gada 3. martā, latviešu nacionālā armija plkv. Kalpaka vadībā Ventas krastos uzsāka ciņu pret boļševismu. Atceroties šo dienu, 1951, g. 3. martā visi, kas vēl neesat piedalījušies vēstuļu akcijā, izpildiet savn latvieša pienākumu un palīdziet biJ. latviešu karavīriem, kas 25 gadus vēlāk daudz smagākos apstākļos cīnījās pret to pašu ienaidnieku. LNP, LCK un Daugavas Vanagu Rletumvācijas valde Feldmana nota ..territoridla korpusa" un bij. darba dienestnieku lieta Vašingtona (sl). — Latvijas sūtnim Vašingtonā J. Feldmanim bija ziņots, ka ieceļošanu Sav. valstīs apgrūtina Latvijas pilsoņiem, kas 1940. g. kalpojuši Latvijas armijā, ko krievu okupanti pārdēvēja par „territoriālo korpusu". Sai jautājumā sūtnis iesniedza notu ASV ārlietu ministrijai, paskaidrojot lietas patiesos apstākļus un lūdzot intervenēt amerikāņu emigrācijas iestādēs Vācijā, lai vērstu to uzmanību uz minētajiem apstākļiem un lūgtu šīs iestādes nesagādāt nepelnītas grūtības mūsu pilsoņiem, So notu sūtnis J. Feldmanis iesniedza ārlietu ministrijai apspriedes laikā, kurā bez sūtņa piedalījās arī seši ministrijas darbinieki, to vidū Sav. valstu delegāts IRO ģenerālpadomē Džordžs Vorrens (Warren). Mūsu sūtnim paskaidrots, ka grūtības rodas vienīgi ar iekšējās drošības likuma realizēšanu, jo šo likumu, kā zināms, amerikāņu tieslietu ministrija pagaidām^ iztulko ļoti plaši. Kad būšot pieņemts papildlikums par iekšējās drošības likuma sašaurinātu tulkošanu, tad ari izpalikšot iebildumi pret tiem mūsu pilsoņiem, kas savā laikā bijuši .„ter-ritoriālajā korpusā". Dažas dienas iepriekš sdtnis J. Feldmanis bija iesniedzis notu par to mūsu pilsoņu ieceļošanu ASV, kas bijuši vācu darba dienestā (RAD); ari tiem radītas grūtības. Šinī jautājumā mūsu sūtnim paskaidroja, ka jautājuma pozitīva izlemšana paredzama tuvākajās dienās, kad sagaida iepriekš minētā papildlikuma pieņemšanu parlamentā. Laivieifu kopa pie Nacionālas komitejas Eiropas brivibai ASV Ņujorka (vk). — Latvijas sūtnis J. Feldmanis pēc ģen .L. Kleja vadītās Nacionālās komitejas Eiropas brīvībai aicinājuma paziņojis septiņu latviešu sabiedrisko darbinieku vārdus Latviešu nacionālās kopas locekļu amatam pie Nacionālās komitejas Eiropas brīvībai (National Committee for Free Europe), kuras miteklis ir Ņujorkā, Empire State Building debesskrāpi Sī komiteja, kuras darbību atbalsta arī ASV valdība, vada idejisku un politisku cīņu par visu to Klementiss tomēr apcietināts P r ā g a (la). — Prāgas iekšlietu ministrija oiiciāli paziņojusi, ka biJ. Ce-choslovakljas ārlietu ministrs Klementiss un četri citi augstāki komunistu partijas biedri apcietināti par spiegošanu un sadarbību ar pilsoniski nacionāli noskaņotām imperiālistu aprindām. Līdzšinējā nopratināšanā Klementiss jau esot atzinies, ka viņš sadarbojies ar ārzemju informācijas iestādēm un piedalījies sabotāžas aktu rīkošanā. Viņa vēlēšanās bijusi at- Parize atkal bez VELĒŠANU LIKUMS S A G A D A N E P Ā R V A R A M A S IEKŠPOLITISKAS GRŪTĪBAS F R A N C I JA Parīze (el). — Francija kopš trešdienas vakara ir atkal bez valdības. Ministru prezidenta Plevena pirmo demisiju valsts prezid. Oriols nepieņēma, bet kad nacionālā sapulcē ar 311 pret 295 balsīm noraidīja val- <iibas priekšlikumu par papildus noteikumiem pie vēlēšanu likuma, valsts saiva vairs nepretojās un akceptēja valdības atkāpšanos. Ministru prezidents Plevens. pēc nobalsošanas paskaidroja, ka viņam vairs nav nekādu cerību atrisināt iekšpolitisko konilik-i «t ko izraisījusi domstarpības par vēlēšanu likumu. Tagadējā Francijas nacionālā sapulce, ka zināms, ievēlēta proporcionālas vēlēšanās. Ja pie šīs pašas sistēmas pieturēsies arī nākamajās vēlēšanās, kas paredzētas novembrī, tad Briesmas nav novēršamas, pirms nebūs atjaunota briviba Flladellija (La). — Kā jau ziņojām, d^mit komunisma apspiesto tautu pārstāvji šinīs dienā National Com-nijttee for Free Europe organizētā sanāksmē Filadelfijā svinīgā deklarācijā apliecināja, ka nerims cīnīties par savu tautu atbrīvošanu. No Igaunijas puses deklarāciju parakstīja bij. ārlietu ministrs K, Pūsta un bij. zemkopības minstrs I. Rāmots; no lietuv-jiem — sūtnis Vašingtonā P. 2adei-tin bij. sūtnis Vācijā un Anglijā V. Sidzikauskas; no Latvijas — sūt- J. Feldmanis, bij. ministrs A. Bēr- J^JJs R, Sillers, V. Māsens un T. Aiz- .^raukle. Deklarācijā teikts, ka briesmas nav novēršamas, iekām Eiropas anstrumoi nebū§ atjaunota brīvība. tas nozīmētu, ka jaunajā parlamentā būs ap 16 komunistu un tikpat daudz degollistu, kas padarītu pilnīgi neiespējamu koalīcijas nodibināšanu. Lai no tā izvārītos un glābtu, demokrātisko režīmu, koalidjas partijats grib proporcionālās vēlēšanas aizstāt ar vairākuma vēlēšanām. Pie tam vadošai — Roberta Sūmana un Zorža Bīdo partijai (MRP) ļoti grūtd pievienoties vairākuma vēlēšanu sistēma, kas tai sagādātu smagus zaudējumus, jo daudz līdzšinējie balsotāji pievērsušies degoUistiem. Tādēļ MRP būtu nepieciešams panākt vienotu fronti^ar tagadējās koalīcijas partijām, ko dēvē par „trešo spēku"; un par visām lietām, atbalstīt vairākuma vēlēšanu principu, bet tikai ar vienu gājļenu, nevis divi gājieniem, ka tas sākotnējā projektā paredzēts — MRP ļaudis zina, ja pirmais vēlēšanu gājiens nenesīs gaidīto uzvaru, tad pirms otrā gājiena pieviltie partneri var noslēgt karteli ar degollistiem. Tagad ministru prezidenta Plevena mēģinājumi panākt kompromisu vēlē-ša'nu likumā nav izdevušies un, šķiet, ka pie pašreizējā spēku samēra vis-pār nebūs iespējams panākt vienošanos. Franču prese nav pārsteigta par Plevena atkāpšanos, bet asi kritizē valdības partiju, kas nedēļām ilgās sarunās nav spējusi panākt vienošanos. Atzīmējot, ka atkāpusies Plevena valdība Francijā bijusi jau 15. pec otrā pasaules kara, laikraksti izsaka cerību, ka prezidentam Oriolam lidz sestdienai izdosies atrast piemērotu kandidātu ministru prezidenta postenim. Septiņi nacionālās sapulces locekli ierosināja sarīkot tautas nobalsošanu par vēlēšanu likumu, jo tā esot vienīgā iespēja, kā atrisināt grūto iekšpolitisko krizi. šķelt Cechoslovakiju no Pad. savienības un ar Maršala plāna palīdzību iekļaut to Atlaņtika pakta saimē. Tiklab bij. Cechoslovakijas ārlietu ministram, kā arī pārējiem apcietinātajiem pārmet arī krieviem naidīgu nostāju. Klementiss bez tam savā laikā esot atbalstījis prezidentu Be-nešu reakcionāros pasākumos. Izmeklēšana arī esot pierādījusi, ka Klementiss izspiegojis Cechoslovakijas valdības un komunistu partijas darbību un ziņojis par to kapitālistu aģentiem. Pārējo apcietināto vidū ir slovaku provinces valdības locekļi Pusaks un Novomeskijs, kas cieši sadarbojušies ar Klementisu. Partijas centrālās komitejas sēdē, kur lēma par Klemen-tisa un pārējo izslēgšanu no partijas un parlamenta, pieņemts atzinums, ka jāsteidzina kapitālistisko elementu izslēgšana no čechoslov^ku ciemu un mazpilsētu sabiedrības un jāveicina lauksaimniecības kollektīvizēšana pē: padomju parauga un jādara viss, lai sekmētu sociālisma paātrinātu iesakņošanos. Pēdējās tīrīšanas akcijās no Cechoslovakijas komunistu partijas biedru saraksta svītroti 169.564 biedri vai kandidāti. Franču valdības aprindas otrdien kategoriski noraidīja Prāgas drošības policijas apgalvojumu, ka bij. Cechoslovakijas ārlietu ministrs Klementiss un citi apcietinātie bijuši franču izlūkošanas dienesta aģenti. Arī Ungārijas ministru prezidenta vietnieks Rakoši komunistu partijas kongresā Budapeštā paziņoja, ka kopš 1949. gadā partijas biedru skaits sa mazināts no vairāk kā miljona uz 880.000. Bez tam 125.000 biedri degradēti par kandidātiem. Ungāru aizsardzības ministrs Farkas ziņoja, ka ja 1949. g. janvārī tikai 5.5 proc. virsnieku bija no strādnieku un zemkopju ģimenēm, tad tagad no proletariāta nākušu virsnieku procents Ungārijā pārsniedzot 80 no simta. Eiropas valstu atbrīvošanu no komū-nisma jūga, kas atrodas aiz dzelzs priekškara. Kā zināms, tā ari savāca līdzekļus Brīvības zvanam, ko uzstādīja un iezvanīja Berlīnē. Komiteja būvē un drīzumā laidīs darbā īpašu raidītāju Free Europe, kas raidīs ari latviešu val(Kiā mūsu tautiešiem aiz dzelzs priekškara. Komitejas vadība paskaidroja Latvijas līdzstrādniekam, ka katras tautas nacionālajā kopā būs pārstāvētas visas tautas aprindas. Paredzams, ka latviešu kopa sāks darbību mēneša laikā, kad ari kļOs zināmi latviešu vārdi, kas piedalīsies NCFE. Ar komitejas darbība? papla-šināšanu uz Baltijas valstīm, ^ V , cerams, aktivizēsies ari latviešu politiskā darbībā. Kā jau ziņojām, raidījumus latviešu valodā drīzumā uzsāks ari ASV ārlietu ministrijas raidītājs Amerikas balss. Par latviešu raidījumu direktoru, paredzams, iecels Latvian Relief prezidentu H. Lielnoru kā ASV pil soni. SANĀCIS ASV LATVIEŠU APVIENl- BAS DIBINĀŠANAS KONGRESS Vašingtona (L). — 24. februārī Vašingtonā sanāca Latviešu apvienības dibināšanas kongress, ko atklāja sūtnis J. Feldmanis, sniedzot arī ziņojumu par organizācijas komitejas darbību. Kongr^ā bija ieradušies tuvu pie simt delegātu, pārstāvot ne tikai ASV austrumu piekrasti, bet arī vidienes un rietumu valstis. Daudzi delegāti ceļā bija pavadījuši vairāk par diennakti, mērojot tūkstošiem jūdžu lielus attālumus. Daznica nav ārzemju leģions poliskiem avantūristiem NORAIDĪTA PALĪDZĪBA SLEPENAI KOMUNISTU „INVAZIJAr' HELGOLANDE Berilne (ip). — Startējot no nezināmas ostas Slēzvigas-Holšteinas rietu mu piekrastē, Helgolandes salā Ziemeļjūrā kādu nakti pagājušajā nedēļā izcēlušies malā 70 vācu jauniešu, kas pēc „slepenās okupācijas akcijas sekmīgā nobeiguma" līdz ar Vācijas un Helgolandes karogiem uzvilkusi arī komunistu «vispasaules miera ka rogu". Jauniešu vairums, kas paši sevi titulē par studentiem vai sportistiem, īstenībā ir komunistiskās FDJ biedri un visa akcija, ievērojot lielo intere si un rūpes par salas likteni plašās vācu aprindās, uzskatāma par labi organizētu komunistu propagandas un reklāmas triku. Kāds FDJ pārstāvis oficiāli apstiprinājis komunistu pie dalīšanos pasākumā, uzsverot, ka jaunajiem demonstrantiem būtu jāgūst visu nacionāli domājošo miermīlīgo vāciešu atbalsts. Taču pat vācu nacionālistu grupas kas atbalstīja protesta desantu salā pirms diviem mēnešiem, norādījušas ka jaunā akcija ir pilnīgi pretrunā a Vācijas nacionālām interesēm, un no tās norobežojušās. Tāpat pret komū nistu iejaukšanos Helgolandes iekšē jās lietās protestējuši bijušie Helgo landes iedzīvotāji, kas tagad dzīvo Kukshafenā. Kāds viņu pārstāvis dek larējis: „Viss. ko mēs varam sarkana jiem teikt — rokas nost no mūsu salas!" Demonstranti, kas paņēmuši līdz lielākus pārtikas krājumus, nodomā juši celt koka baraku tālāku demon strantu novietošanai, formāli it kā patvērumu vācu zvejniekiem, kurus krastā būtu atdzinusi vētra. Tūlīt pēc komunistiskā karoga uzvilkšanas komjaunieši stājušies pie britu gaisa (Turpinājuma 8. Ipp.) Kalpaka mantojums leiakojotiea Latvijas atbrīvošanai ciņu laika drūmajos iekšējos apstāk-os un sarežģītajā IrpoUtiskaJi litni-cijā, kur latviešu proklamēto patstāvību apdraudēja ne vien atklāta ieroču vara, bet ari vairāk vai maslk apslēptu intrigu iņaugi ar sabotIžn« provokācijām, terroru un nodevību, — >at objektīvs sveštautietis nevarētu iegt patiesu apbrīnu un deņa torel-ejiem valsts vadītājiem nn tīdnltfl-iem. Ja dzīvi varētu atkārtot k i ša-dia spēli, tad ari šodien, kaut pilnīgi un sīki pārredzam visu, kas toreiz vēl ielāko tiesu bija nezinimt, gudrāka* ara politiķim un ttratēgam grūti nik-os atrast labākus gājienus par tie», kas nozitivi Izšķīra Latvijas Ukteņus 19ia/1920. g. Tā nav liUdia frāze: no 1917. g. komunistu vari nonākušajām tautām vairākas Jau Iznicinātas pilnīgi, ka^ mēr pārējās len zaudējušas savas smadzenes un dvēseli, nemaz |an nerunājot par labklājību. Tādē| droši varam apgalvot — Ja 1918./ 1929, gada cīņās latvieši būta u u - dēJušC tad ne vien Eiropaa kartē trūktu Latvijas, bet šodien nebūtu ari latviešu tautas. Un kas zina, vai bez Baltijas valstu „sanitārā kordona" Maskavas rokas Jau nebūtu apkampušas Atlantijas okeāna piekrasti, nemaz nenogaidot otro pasaules karu, kad rietumu lielvalstis tām atdāvāja Berilni, Prāgu un citas „augstsirdl-gas" veltes... Lūk, Latvijas atbrīvošanas ciņu ārkārtīgi svarīgā nacionāli un politiski nozīme, kas liek izprast, cik Uela atbildības drosme, nemaldīga Intuīcija un gudras orientēšanās spēja vadījusi Latvijas cēlējus un cīnītājus — KārU Ulmani, Zigfrīdu Mederovicu, plkv. Oskaru Kalpaku un vēlāko v^a aizstājēju ģen. Jāni Balodi, līdz ar cl-tiem latviešu patriotiem, kuru vārdi denlgi Ierakstīti Latvijas atbrīvošanas dņu vēsturē. Taču igdleii savas atminat koŖc^iF trējam uz 1919, g. marta sākumu, kai baigajā Utvijas likteņu spēlē sikis izšķīrējs pagrieziens. Līdz tam vairākkārt šachā nostādītie un šaiiraji zemes Joslā starp Kunemes piekrasti un Ventu atspiestie latviešu un vicu spēki 3. martā sāka drosmīgu gājienu, reizē no Možaiķlem, Lēnas muižas un Kuldīgas uzbrūkot sarkano spēkiem, lai sasniegtu Uelupes līniju* Centrā cīnījās Kalpaka bataljons, ieņemdams Jauno muižu, kur ieguva vesela pulka munīcijas noliktavas un sekmīgi atvairīja ari pēc divi die-nām sekojošo prettriecienu. Bet Jau 6. martā, kalpaklešiem tīrot mežaino Skrundas-Saldus dzelzceļa rajonu, kļūmīga pārpratuma dēļ no vācu lodēm krita pulkvedis Kalpaks • . . Ja sāpīga bija katra latviešu karavīru zaudēšana, tad mūsu pirmā virspavēlnieka nāves vēsts Jo dziļi satrieca Jau tā noniikto latvju sirdis, apēnodama pat kalpaklešu panākumu prieku, Jo šis zaudējums Šķita lielāks par pēdējo dienu ciņu ieguvumu. Protams — tie ir nesalīdzināmi, kaut ari savstarpēji sakarīgi lielumi, Jo Kalpaks bija mūsu pirmo cīnītāju dvēsele. Sls ārēJl klusais un vienkāršais virsnieks bija pratis ne vien puldnāt un saliedēt savus vīrus, bet ari iedvesmot un vadīt viņus cīņā tā, ka tie nebēdāja par ienaidnieku skaitlisko un materiālo pārsvaru, gūdami panākumus pat dažkārt bezcerīgā situācijā. Un tāpat Kalpaks bija pratis iemantot latviešu tautas simpātiju un deņu; tā atbalsojās lauku un pilsētu atbalstā gan pārtikas, apģērbu o. c, gan ari Jaunu cīnītāju veidā, tā k i pirmā virspavēlnieka pēcnācējs marta vidū viena bataljona vietā Jau komandēja tris — brigādi ar 920 vīriem. Lūk, Kalpaka atstātais mantojums, ko pārņēma Jaunais virspavēlnieks Balodis. Un šis mantojumi bija svētīgs; tas nedila, bet auga; auga ne tikai latviešu karaspēka lielums, bet ari tā uzvaru skaits. Reiz aizdegtā brīvības lāpa, drošu roku nesta, liesmoja aizvien spožāk, sasniegdamās ar Ziemellatvijas dnitāju celto, līdz beidzot — pēc gada — pie Ventas un Melnupes sāktais panākumu ceļš vainagojās ar visu mūsu ienaidnieku padzīšanu pāri Latvijas robežām. Un šodien, atceroties 3. un 6. martu un godinot Kalpaka piemiņu, lai domās nostaigājam uz Meirānu Vlsa-gala kapiem. Tur mūsu tēvuzeme savā klēpi uzņēmusi vienu no tiem vīriem, kam Jāpateicas par Latvijas bri\ibas gadiem un Jāpateicas ari par to, ka latviešu tauta vēl šodien pastāv un cīnās, ticēdama savas taisnības uzvarai tikpat nelokāmi, kā tai ticēja Latvijas atbrivotāju pulki. V i l l a L e i l ņi
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, March 3, 1951 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1951-03-03 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari510303 |
Description
Title | 1951-03-03-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
r l
idiep, 195f. 28^,^^
[ilmdien Vašmgtotiā atgrioS'^ %
• U ^ . Informētās aprindj, 1 ^
atayajis ceļu Pačifika n'vJ^.ki
r Atlaņtika pakta! paraug?*^ ^
«it mtttii radoflģganu t^v^
Ijusi CechoilovakliiTS
Go»ttvvaalldd8s maizes un Zmhi,i J7??^k
>jt ar trūkumiem par«r ^ ,
IĶ^M.. VViiņņši atsp^^VbatVJ?
Mba asot
i^^Cechoflovakijā
, kr«». Holandē vēl Jomau^
Tā llgit jau vej^lu m^Zi^
fšiņo Madride» pra^ •JJ^H
Iva • teteicies, ka 94 g v J^l
I r t i ^ Vidujļōri, Arm^l
,]wnā,iabendēto 'veselību. ^
1 M«»iā pienāknļiM p i n ^ ^
^ gaiia »Pēku atbalsta punjjļj
j m » dlvliija, ^ , I
r^iikulaf no Vašngtonas « t BLT
P<|^ ASV aizaariilbas mlnuun?*
«identa vēlēlanSr 1953. n %r\
ļuvil «Ināmi Vašingtonai oSd^
^ a d tM angļu bruņoto niu
, Vidējos austrumos
I, l a i a r Turclas militāro Y ^
- - ' - p ā r r u n ā t u aizsardzību^
l^tMtēja apakšnamā pret I MU
iStfIia VllJēmaļPechteleraiSSi
JST'! /^F^" vlripanhS'
nedrīkst |au^ sevi pmmki
n uzsvēra, ka tā vlfl oMiSiL
5)S Ienaidnieka zemOdeo^ ķ i
ttkal 174.
^ekn stielks i liesbritiBiii, Ji
„ pOiiIgl apstādināt dzelzceh igS
itdien novērsts. ^
komisāri Berlīnes padoaļn fam'
: Piedalījās pieņemšanā, ko
Cuikovs, atzīmējot saikanimib
dienu. ; *
Ierpēu noliktavu ceturtdieiiA
4tt'policija Kaproni lidmašīnu fiH
letalla kastēs labi ieeļļotas a M » ,
laisltii, 10 ložmetēju, mallnpiitdi
Jttt daudzumu munīcijas. Visas SOi!»
peroēu glabātuves; atklātas viena t(.l
padomnieku Braijilijas valiti bail
W,blj^ Vācijasļ valstsbankai ļirii
[ji^intars Sacbts, ķas jau devies ctil
ļvllif pailamenļa delegācija Boti
LielbritSniju un Franciju. Delt^
„;as sastāvā būs U parlamenta!«.
Vads < Jugoslavijaa nacionālās: lapd*
izidents un I politbiroji loc&
ijade. I
varbūtēlieļn p6cte6ien M
suija vietniek^' Herbertu Moili^
ministru Vokerii, kā ari koloBJIt
€^itu.
' te!^U laikā ; apmeklēs ASV ii>
ministrijas padomnieks un moki'!-
pārvaldes priekSbleks Čārlzs Vil»»
ititos ar Vācijai rūpniecībai mWr
iespējām. I
«vlāetjas eskadriļu ceturtdien KSIII
komisijā pieprasīja ASV gaisa ipili
Jnieks ģen. Spācs. Tas esot tlkp«t
cik ASV gaisa spēku sastāvibiļ)
lules kara l a i ki
i l i un Hamburgai vietā ienerlļil
; plānotāju ātābs paredzot izii#
f pgādes ostfisi; sabiedroto |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-03-03-01