1951-07-07-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
. 9 . 4 .
«VĀRDOS
r"'" P«nn.r«> Asv
iPettiks. M'A ' « l l i i i I,"
b« vēstures
l l o n i vodkas. P4-
grupā, Uka
Japānas sakāv «n '-'^
«ogu. atļāva 'i'^r^'^*
ķ « piespriest nāves
piedalīšanos 3^)^
gadiem Smā'^*^^^
[Icmatāu pUotus
ķ Cechoslovakija, t li?
V lotei nlnistru iereltrS
^cii MetjQz, iecelt, p«][j5
fo pag. piektdien «tbrhoUu
letoja kādā pnvātā v Jj?
ķarvērtis mājas aresti
« i ļ o flotes kadetiem,
&tu, 52 nokdvēja atvjļiai^
, pag nedili KieaU
ē piešķīra Angli,», .Mui
I Dr. Hjuletam Džonionia -
Is rrdic?
>» iipUdlt pivžlj. teTijķ, 1,^
V621.7M IT !.234.5« QB «4
I uzdeva lavam 8 g. v. dlln
ļnza, kas gribēja no t i ti
sUektuālu pārcilvēku" oi ķ
oja v i ņ * ar jēlu gaļu. Ui 9
bvas piepratijuma tiesa ^1
laulību.
Iba iBterveiēioil Bodiyelti n
ļ ž l d u labā, kas kopi ar iļs,
Kirfvotājiem deportēti M h
lām pilsētām un Bonitiū'i
pilsētu dzīvokļus atbri^a
hraelas prese piasa Itrtiē»
Iz Izraēlu.
kkaliļa rauca, kas biji eorb
breču vilciena Obaijo, IIIK^
| a līnijas mālā neskaiti. I>
l i j a sacēlusi ārkārtīgu uitrii*
slija pietiktu mifieni tihfti
Uljums bija domāts lūpsiid-l
e n i meitu Marļircti 1$ sii.
| ē pieņēma pāvests Fiji E
viņa sveicienus prezidistis
si, un uidāvādams Mat^itKti
jljonu. Prezidenta aeiii i'>
[busies piemēroti melsi tirpi
1 tomēr nebija gluii a t i e ta
aēiikas.
11 fndeks ASV miiji vidd
rekorda augstumu -
aol par limtu 1935.-1939. J.
relvjus turpmāk vilrt «i^jftj
, apkārtraksti visim V:IBI-i
amerikāņu armija» vsdlbi.
ķucami kārtīgi par kirtivjua
fclenaa izteiciens, kas it «•
r.Goveinment Issue", 1»"^-
ļ s e n piedzīvoja angļu (ai» N»
tni, sasniedzot «bsoīflto ^
[ira vēsturē. Lugu savi lnU
eku atlaišanas sagaidimai ASV
hieclbā, ievērojot vai l u
fojumus svarīgu mea^i ļ
U pasažieru ^^mt^Z
tžojumi stājas spēki 1. ]J ;
fzaudē desmittūkstošiea »t'«'
unlstu P^til^'.jJ,^^^^^^^
L par angļu
It valsts p;e\'^" 5 m^^*
i>:a masu mlt.PJ^ p,,5.i;rf
Elijam sekos ^el
bundesrSls pT^.^^'-P^dii^*
L A T V I A
tatvian NewHpaper
Mr 52 (496)r J^^V 7, 1951
publisbe^' Vilis Janums, Augustiņ,!
b Detnaold, Lager, Germany,
^ Pbone Augustdorf 02.
gditorial and Business Office:
Grafenascbau, Obb., Regierungs-lager,
Germany,
rrcA Offirc: 187-16, Ilion Ave., St
ilbanf, L. I., N . Y.. Phone A i t el
Subscription rātes USA:
i 2 . - or 1.50 monthly.
pfinter; Weilhelmer Drucker©!,
" ffl b H., Weilheim/Obb., Germany.
t b i twice weekly. Circul. 11.000.
' Sponsor — IRO. 'tATVlAN NEVVSPAPER
Nr. 52 (496)
Sestdteii, 1951. g. 7. jūlija
Iznāk treSdienIs un s6stdi«olt
Izdevijs: Latviešu Centrāli Ko-
Diteja. Galvenais redakiots Mak*
iJi Culltis. galv r#d. vietn V
L e t i ņ i Rtdakton-. G. Gilnb^rg».
P Kiāns, C Miesnieks, L Svaict.
Apqāda saimniecība» vadītājs H
ZJgars. Apgftda on redakcijai
adrese: (13b) Gratenaschau. Obb.,
Lager AustrāliJM redakc, vad :
A. Smlts. 18, Lind#n .Avenue.
Wendouree. Ballarat. V i c , Australia
L likvidēts J^j^iji,
'^iesniegums rat-'
l ā ņ u siev esu ^^^.^^
Jeriete "
tilnlšiil-
^^Komunisti
mūs ienīst tādē|
ka esam brivif
SAKA PREZIDENTS TSUMENSJ
PIE D20RD2A VAŠINGTONA
P I E M I N E K Ļ A
ASV NEATKARĪBAS
DEKURACIJAS JUBILEJA
Viliaglona (ig). — No Atlantijas
Khusajam okeanaim ASV 4. jūlijā
at2linfija savue lielākos valsis svēt-ļītft:
— dienu,' kad pasludināja ASV
neatkarību. Šogad šo dienu svinēja
aripasu spožumu un evinTgumu, Jo no
fleatkiarlbas deklarācijas izdošanas
Mjlja 175 gadd.
Eit(^, «evišķi Rietumvācijas ame-rfilņu
Jo«lS A S V neatkarības dienu
ļt^Sja ar plašām pieņemšanām un
kar«#^> P^^^^^' Stutgartē, lielāka]!
ajncrikāņu pēckara parādē Eiro-pl,
piedalījās 7000 karavīru un 500
Isojas mašīnas, to vidū ar! vissmagā-
Itie tsnkl rni trieciena lielgabali. Pla-io
aitatl pieņēma amerikaņ^i bruņoto
ipilra Eiropas vienību štāba šefs ģen.
D.N0UM un 7. armiijas komandējošais
ļtōerālis M..S. Edddjs.
Prezident» Trumens svinīgā pie^ni-p
bridi pie Džordža Vašingtona pie-sinĀļa
teica runu, kurā starp citu
piezīmēja ari, k« ir pāragri spriest par
to, vai kOTiūnistu varas viri paliesi
TJltoJtderu Korejā. ASV jābūt mod-ritt
m apbruņotām, jo arī pēc Kore-jjs
konflikta likvidēšanas, joprojām
pastSvIs Mēļākais drauds pasaules
Bieiam — «pēclgi apbruņotā Paid. savienība.
Prezidents konstatēja, ka
Koreja k tikai daļa no plašā konllik-bez
„ujguns un zobena" cīnās
ir ,4umpjiem, draudiem, vardarbību,
ņldzinSšanām, deportācijām, mielifim
t» viltu". Brīvās tautas nevar būt
MM, .teica Trumens, ka vēl kādā
fitlzfmes lod^ dajā neizcelsies mili-
!in kwiflikti, ko i m i s ī s šl vara. „Ko-iilttifiti
mūs ienīst nevis tādēļ, ka
m amerikāņi, bet tādēļ, ka es>čim
blīvi — tādēļ, ka mēs iemiesojam iz-iko
brīvības spēka paraugu,"
Ki norāda Ne^soveek, ASV neatka-rtb
« deklarācija bija revolucionārs
»lis, kam tūdaļ sekoja 6 gadi aisi-
5iiBa kara. Tā ir revolucionāra jē-
^iena ari šodien, ka* a'pgarojusi ļautu
miljonus visā pasaulē cīnīties par
iiv\i brīvību un daudzos miljon-os
«tu, kas pašlaik pakļauti verdzībiai,
sztur dzīvu cerību demokrātijas anti-
•m - internacionālā komunisma
pteveikšanaiv
iīnliiiini
HuMiJKals kma
* Zlenejkorejas un sarkanās Ķīnas radlo-
^trrtdleB paziņoja, ka komunistu bruņoto
Koreja pieņēmusi ģen. Rldžveja
mmimn par Iepriekšēju miera sarunu
pinas 10. Jūlija. Komunistu ģencrā-
JKlUliUōaa un Pengtē parakstītā atbilde
^ « « o j o j l : ..Piekrītam trīs štāba virsnieku
w«^«u ux Kaesongu - kā jus to esat lero-
"•11». Ja Jums tas pieņemams, mēs saaata-ļļjj*.?
»idu konlerencl Kaesongas telpa uz
* SoBlJai parlamenta vēlēšanas 2. un 3.
Sfu.^*^ " g ā d ā j u š a s nekādus negaidītus
jn'JlSuoai. leprIecInoSākals panākums Ir
kaut ari komunisti Ieguvuši i Jaunus
JJMļlut ļlldz šim 38, tagad 42), tiem nav Iz-r
«lM plānotā Ielaušanās š i s zemes demokra-
"J^i vairākumā. Saimniecisku grūtību un
r^^SM algu un cenu politikas ietekmē
JJJ«JU cerēja uz sevišķi lieliem panāku-
J ^ . kas Upallka. Līdzšinējā valdības ko-a'•.,
7 "nnleku partija, pilsoniskais centrs
•ociaidemokraU jaunajā parlamentā legu-tS.
no 200, un līdz ar to valdība
« H i . 5' turpināt sai'u sekmīgi ievadīto
K .H? «Mtabllizēšanas politiku. Vēlē-
^ PlMalIJSs pāri par 70 proc. balsotāju.
> . Deviņi amerikāņu senatori — senāta
komisijas locekļi svētdien izbrauc
Urt. ^^Hu'nā uz Eiropu, lai p ā r b a u d ī tu
mn t^^ "Imnieclskās palīdzības līdz-l
i i i ! « ^ turpmākās vajadzības da-i
i t t i . ''OB^inenta zemēs. Senatori uz-
Eiropā 14 dienas.
A ^ S V ražo tagad atombumbas sēriju pro-
8'anātu un no tālienes vadāmo
I JJSJf «tilsUbā gūtas jaunas sekmes, un
ļ ^ « ? i em panākumiem strādā pie zem-
JJ^ M dzīs alomspēks — paskaidroja
teBrt25 '"Poleclskās mobilizācijas pārval-
MeUaleks Cārls Vilsons.
• f e a l ^ V ^ ^ * ^ * "P3 Duglasa raķešlldmašlna
" i * ^ ^ IC?! . līdzšinējos augstuma un
ra^i^^'^^-'^'l'lUesrJ!» f. I <IU V^^^^^^ ^redzos datus tur slēpe
nalvena | Angeles Times aviācijas speci
^kliB! ' apgalvo, ka pēc konstruktoru
nieģlnājuma lidojumos pārspēts
; ^^'^^^ augstumā Jaunās
° « stundas ātrums pārsniedzis 2000 km. ^ S^.J^"'"'^'^* Teheranā Francis Sep- »?lj,7***Ma. ka l l e l b r l l ā n l j a s valdība
^ «vakn! M ' ^ ® * P*"^ angļu perso-
^ : « u a c l j u no Abadanas ratinētavas.
i C . P ^ ' ^ M a , ka pēc 12 dienām Jā-
'^iMn»!!^* rallnētavā, Jo rezerves krātu-
Visas pārpildītas.
indt, ^'^'^^«J^lu^as Ungārijas valdības
^ t i i TT ^'^^f'^^āņu diplomātus no Bu-
Ctklif,ļ,^^"g^f« prasība bija pamatota ar
^K^vll ^^^^^ Prāvas ,.atklājumif-ro , It
Hi^j '"talecibi būiu piedalījusies sple-
?fE?'I^™ufN^sT^^^^^^^ ^AIRS NEPROT SARUNA-VIESU
MEmNrAPrPrn^T^^^^^^ ^' ^^^^^^^ SENSĀCIJA - L AL
M U l t N E APCEĻO TRIS PASAULES KONTINENTUS. KAMĒR
ATROD SAVU MATI
V ē s t a i ® L a t v i j a i no A 0 8 t F i ! l | a s
Kad priekš 6 ar pus Pati dzīve veido Jausaa «1-
gadiem krievi ieoāifl "~ ^'isneparastākSs, vis-
PozenP HlvSV dīvaināku.. Tāds ir ari s t ā s ts
ruzene, cl vekl zau- par Brigitas atgriešanos no mi-ruSajiein,
kas š a j ā s dienās btja
visu Melburnas dienas lai
rakstu l . lappuses sensācija.
dēja daudz — gan
mantu, gan dzīvību.
Latviešu mātei pazuda
abas mefitiņas —• 2 g. v.
Ingrida un 6 g. v. Brigita. Pazuda be^
vēsts un pēdām. Pati māte nokļuva
kādā DP nometnē Vācijā. Bez ap^tā-
Brigitis atkalredzēšanās ar māti Melburnā.
Uzņēmums pārfotogralēts no Melburnas lalk-raksta
The Sun.
jaa viņa meklēja sav»a@ meitenes. Rezultātu
nebija. Vajadzēja sākt samierināties
ar vistraģiskāko — meitenes
mirušas. Labākā gadījumā tās varbūt
aizveduši boļševiki. Laiks spej cilvēku
rētas mazliet sadziedēt. Atkal reiz
viena latviešu māte norakstīja zaudējumos
savu dārgāko, savu mīļāko
— bēmua Zem kājām bija tāls ceļš
— emigrācija uz Austrāliju. Viņa aizbrauca.
,
Tad sekoja neticamais. Uz Austrāliju
izceļojušās mātes radiniece, kura
Vācijā strādāja kādas DP nometnes
birojā, nejauši reiz atrada zudušo bērnu
vārdus. Tie bija ierakstīti kādos
vecos 'UNRRAs sarakstei starp tūkstošiem
citiem no vecākiem atšķirtiem
bērniem. Nu pavediens risinājās
tālāk. Zudušās meitenes jau bija
izvietotas Amerikā. Ziem«cldiakota,s far-mera
Hugo Vendta ģimene audzināja
mazās kā pašu bērnus — mīļoja nn
skoloja. Meitenes zināja, ka savus
Krievu bēdu
vecākus tās zaudējušas.
Viņas domāja, ka
tie miruši. Bet tad far-mā
pienāca vēsts, ka
bērniem atradusies īstā
māte. Sākās trauksme
un sarežģījumi. Amerikas
farmera ģimene ar skumjām
domāja par šķiršanog no mīļajiem latviešu
audžu bērniem. Māte Austrālijā,
Iztēlojot sev kādreizējo atkalredzēšanās
bildi, atkal ne nakti nevarēja
gulēt. (Turpinājums 2. Ipp.)
0
Holubivs 250.
DP uz ASV
Brēmerhifena (oe). — Ar IRO transporta
tvaikoni General Sturgis pirm-dienas
rītā no Brēmerhafenas uz ASV
izbrauca 250.000. DP — 42 g. v.'ukrainis
Volodimirs Holubivs. S:s jubilejas
skaitlis gandrīz sakrita ar sākotnēji
paredzēto ASV DP likuma beigu termiņu
30. jūniju. Tagad, pēc oficiāli
parakstītā DP likuma pagarinājuma
līdz 1951. g. 31. decembrim uz ASV
varēs izceļot arī im'grantu kvotes atlikušā
daļa — 91.000 pārvietoto personu
no Vācijas rietumu sektoriem un
Austrijas.
Vai latviešu karavīrs
nav cienīgs
runai ar ASV
prezidentu?
Gronas transitnometnē ierodas
mūsu bij. toaiavīrs ar savu
ģimeni. Viņu pie sevis aicina
attiecīga baznīcas organizācija
un atklāj, ka tiekot meklēts
kandidāts 250.000. ieceļotajam
Ziemeļamerikā. (..Apaļos" numurus
nepiešķir gadljiHtts!) Labprāt
izraudzītu viņa ģimeni, bet
vai viņš neesot bijis latviešu le-ģionārs?
..Protams, un vēl virsnieks!"
ar lepnumu atbild karavīrs.
„Diemžēl, tad jū« mums nederat,"
atteic ierēdne, „ļo, redziet,
šl ģimene Amerikl izpelnīsies
lielu uzmanību, tai paredzēta vizīte
pat pie prezidenta Trume-na,
un būs nelāgi, ja jautājumam:
ko darījāt kara kikā? atbildēsit,
ka bijāt leģionārs."
„Man vienalga, ar kādu numuru
iebraucu Amerikā un kādu
uzmanību izpelnos, bet ja
apstāklis, ka esmu bijis karavīrs,
mani vēl arvien apēno, tad
tas ir apvainojum-s visiem latviešu
karavīriem. Un ja amerikāņu
sabiedriskā doma vēl arvien
ir tāda, ka šāds noteikums
bija nepieciešams, tad karavīrs
tieši būtu īstais virs, kam ar
prezidentu Trum«ļu būtu \ēā
runājams! To jūs, lūdzu, pasaka
it tiem noteikumu devējiem!"
cieti noteic karavīrs un aiziet.
Vdi.
aru trimdinieki protestē pret ardiibīskapa
:ersa notiesāšanu un deportācijām
Mlachene (le). — Ungāru trimdinieki
Rietumvācijā plašā protesta sanāksmē
Minchenē pieņēma rezolūciju,
kurā pieprasa tūlītēju UN intervenciju
teālja prāvā notiesātā tarchibīs-kapa
Greša un citu apsūdzēto lietā.
Tāpat memorandā, kas bez UN piesūtīts
arī rietumu valstsvīriem, prasa izmeklēt
pēdējās masu deportācijas Ungārijā.
Ungāru n^a-cionālās komitejas Eiropā
prezidents bij. ārlietu ministrs
Gustavs fon Hencjs nolasīja memorandu,
kurā starp citu prasīts, lai
visas brlvdg nācijas nekavējoties iesniegtu
protestus par Ungārijas iedzīvotāju
piespiedu deportāciju. UN
jāpieņem rezolūcija, kurā jāprasa tūlītēja
deportēto ungāru atvešana atpakaļ
no Pad. savienības un jaunu deportāciju
pārtraukšana. Ja U N protesti
paliktu nesekmīgi, nekavējoties
jāpārtrauc diplomātiskās attieksmes
ar austrumu bloka valstīm. Memorandā
konstatēts arī, ka no 1950. g.
\nasaras līdz 1951. g. aprīlim vien, ti.
nepilna gada laikā deportēti 70.000
ungāru.
Pāvests Pijs Xlī ekskomunicējis visas
tāis UTigāru iestādes un personas,
kas piedalījušās uz 15 gadiem notiesātā
archibīskapa Jozcfa Greša dp.
cietināšanā un notiesāšanā. Pēdējo
šāda veida ekskomunikācijas dekrētu
Sv. kongregācija izdeva 1951. g. pavasarī,
sakarā ar čechu archibīskapa
Jozefa Berenla apcietināšana un tiesāšanu.
ženēva (ag). — IRO galvenā mītnē
Zenēvā saņēmusi telegrāfisku saucienu
pēc palīdzības. To raidījuši '23
krievu bēgli, kuriem izdevies izkļūt
no Sindzjanas provinces, kad to okupēja
ķīniešu komunisti. Patlaban šī
bēgļu grupa atrodas Tibetā — Tiantrē
pilsētā, Himalaju ziemeļnogāzē, bet
nevar vairs nokļiīt tālāk nepārvarairio
kalnāju dēļ. Pi;:mās ziuas par šiem
nelaimīgajiem jau sniegusi indiešu mi-sija
Lhasā. Bēgļu grupā ir 21 vīrietis,
viena sieviete ar 14 g. v. meiteni;
grupā vairāki ir slimi. Tos varēia
glābt vienīgi ar Indijas valdības palīdzību,
bet pēc pēdējiem notikum;era
Tibetā arī šī iespēja zudusi.
Līdz Sindzjanas provinces krišanai
komunistu rokās pēc IRO zirgam ti:r
dzīvojuši ap 25.000 krievu emigrantu,
to vidū arī laba tiesa bij. komunistu
kas bēguši no padomijas terrora
un' ^tīrīšanām". Vairums šo bēgļu
1949. g. beigās pārvesti uz Sanghani,
bet no turienes uz Filipīnām. Taču
pārējie vairs nepaguva izkļūt brīvība,
jo celi uz Sanghaju bija nonākusi ko-mūnstu
kontrolē. Tikai nedaudz-em
vēl palaimēiās izkļūt no sarkano gūsta.
Par tajā palikušo krievu luteni
vairs nav nekādu ziņu.
šī gada 18. iOliļii Kanādā, Toronto, sāks iznēkt
LAIKRAKSTA LATVIJA AMERIKAS KON-TINENTA
IZDEVUMS.
T i uzdevums vlsplrmā kārtā būs apkalpot mOsu godājamos ēbo-nentug
Konadā un Savienotājās valstis. Līdztekus Udzšinēļal
lasāmvielai, kas interesē latviešu trimdiniekus visās zemēs —
rakstiem un apcerēm par nacionālām, politiskām un kultūras
problēmām, tautiešu korespondencēm no dažādām valstīm u.t.t.
— Toronlo Izdevums sniegs
AKTUĀLU UN SVAIGU INFORMĀCIJU
par nolikumiem Kanādas un ASV latviešu dzīvē un visi pasaulē,
turklāt
S A S N I E D Z O T A M E R I K A S K O N T I N E N TA
LASĪTĀJUS DAUDZ ĀTRĀK.
Sal s^ikarā Latvijas izdevumu no Eiropas mūsu abonentiem
Kanādā un ASV
AR S. G. 22. JŪLIJU VAIRS N E P I E S C T I S I M.
Tos mūsu abonentus, kas tomēr vēlētos arī uz priekšu saņemt
Eiropā Iznākošo Latvijas izdevumu, l ū d z a m s t e i d
z a m i par to p a z i ņ o t mūsu apgādam Vācijā: (13b) Gra-fenaschau
Obb., Regierungslager, Verlag Latvija, lai nerastos
pārtraukums laikraksta piesūtišanš.
A B O N Ē Š A N A S U N S L U D L N A J U M U MAKSA
arī turpmāk kārtojama pie mūsu laikraksta l l d z i l n ē j l em
p ā r s t ā v j i e m , norādot katrā gadījumi, kuram no abiem
izdevumiem Iemaksa domāta.
Pateicamies lasītājiem par mums līdz šim dāvāto interesi un
atļaujamies izteikt cerību, ka ar iepriekš minētiem pirkirtoju-miem
lasītāju labi i l Interese vēl pieaugs.
LCK apgāds LATVIJA
Trimdinieku
Icildos ottur ASV
no izšķirīgiem
lēmumiem
Vāi uzslava baltiešiem
pelnīta?
SPECIALZIŅOJUMS LATVIJAI
NO BEĻĢIJAS
Lovēni. — Iztirzājot ASV valdības
nostāju, Austrumeiropai; valstu nākot-nes
jautājumā, beļģu laikraksta La
libre Belgigue 25. jūnijni numurā raksta:
Sav. valstu valdība parāda dzīvu
interesi par tagadējo padomju sate-lltvalstu
nākotni, bet vēl arvien nav
izšķīrusies par skaidru un noteiktu politisku
programmu pēc komunistu režīma
sabrukuma. Jau 3 <fadus ilgstošajā
aukstajā kar^ pret Pad. «avietilbu,
amerikāņu valtilba plašos apmēros
izlieto krievu, poļu, čechu un baltiešu
emigrantu pakalpojumus gan ārlietu
ministrijas on pretizlūkošanas dienestā,
gan Amerikas bah» raddljumos.
Pēdējā laikā arvien vairi^^ atskan balsis
par emigrantu ievērojamā militārā
potenciāla izlietošanu. Tatu šl pozitīvā
nostāja par Austrumeiropas valstu
atbrīvošanu no Pad. savienības
jūga v^l nenozīmē skaidri definētu
Sav. valstu valdības noi^āju, kaut «rl
nepieciešamība pēc tās kļūst ar katru
dienu asāka.
Kara gadījumā ar P*d. savienību
emigranti būtu aktīvi cīnītāji Amerikas
pusē ar noteikumu, ka viņu zemes
interesējošo jautājimiu kārtošanu
nodotu viņu pašu roklis. Tādā ve'dā
emigrantu vadītā^ grib nodrošināties
pret jaunu Teheranu, Jalju un Pots-damu.
So emigrantu prasību Amerikā
uzAtoata par pilnīgi wprotanu un normālu.
Kas tad kavē ASV valdības izšķiršanos?
Raksta autora atbilde uz šo jautājumu
pēfftteigs ikvienu no mums: galvenais
amerikāņu valdībaa vilcināšanās
iemesls ir pašu emigrantu sav«tar*
pējā« ķildas! Vašingtona tiešām nezina,
ar kuru emigrantu grupu lai sa-darbo>
as, jo vēl viena grupa otru sīvi
apkaro un nemitīgi apgii^lvo, ka tikai
tā vienīgā tiesīga pārstāvēt savu zemi.
Tā poļiem ir trīs eksila ..valdības",
par kuru saprašanos un sadarbošanos
nevar būt ne runa. Viņu vienīgais
vienotājs ir pretkomūnistiskā nostāja
un naids pret Varšavas valdību. Ar
kuru no trim ..valdībām" Sav. valstis
varētu slēgt līgumus? Vēl nesen darbojās
divas čechoslovaku komitejas,
abas „vienīgi tiesīgās", tāpat saskaldīti
ir rumāi^i un ungāri"
Vienīgi baltieši liekas es«am va'rāk
vienoti un veido ciešu bloku... raksta
tālāk autors un nobeigirmā saka,
ka, pazīstot emigrantu politisko no-grunējumu
savstarpējo saskaldlšanos,
neviens nevjar pārmest amerikāņiem,
ka viņi atturas pieņemt izšķirīgus lēmumus
un dot noteiktus solījumus,
kurus emigranti paši prasa un gaida
visvairāk.
Lūk. neitrāla novērotāja vārdi, kas
mudina uz pārdomām. Vai arī mūfiu
politiskajiem darbiniekiem nav pati-k
3 m i lasīt divās rindās ietverto atzinību
par baltiešu emigrantu nos'aju
trimdā? Kaut tikai tā būtu patiesība!
Mūsu pašu rokās ir, vai, roeklējoi- to,
kas mūs šodien vieno, speram soli uz
dzimtenes pusi, vai, uzurdot vienmēr
no jauna to, kai; mūs agrāk šķīra, kļūstam
par netiešiem Latvijas kapračiem,
pašiem to nenolaužot. A. Z.
Sociāldemokrātu ek^
silpolitiķi mejinas ie^
k]ūi Eiropas padome
Frankfurte (oc). — Frankftirtē atjaunotās
2. sociālistiskās mternac lāles
ģenerātpadome par savu priekšsēd' ievelēja
līdzšinējo COMiSCO prezidentu
Morganu Filipu, bet par viceprīcks-scžiem
francūzi Leviju un vācioii
Olenhaueru. P^r internacionāles ō-dekli
izraudzīta Londona. Pezolūc.;ā
par ,,6ociā!istifiku pasaule^s miera akc
i j u " s-ociāldemokrati ar nožēlošanu
bijuši spiesti atzīt militārās a^i' rdzl-bas
problēmas nostādlšafiU pirmā vielā,
jo pagātne pierādījusi, ka brīvas
demokrātijas nevar nosargāt bez ieročiem.
Internacionāle pieņēma ari deklarāciju
par ..demokratiifkā sociālisma
mērķiem un uzdevumiem", kas
vēršas pret starptautisko komunismu
k l jaunu imper.ālifrria ieroci, un pret
i . •
•i
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, July 7, 1951 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1951-07-07 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari510707 |
Description
| Title | 1951-07-07-01 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
. 9 . 4 .
«VĀRDOS
r"'" P«nn.r«> Asv
iPettiks. M'A ' « l l i i i I,"
b« vēstures
l l o n i vodkas. P4-
grupā, Uka
Japānas sakāv «n '-'^
«ogu. atļāva 'i'^r^'^*
ķ « piespriest nāves
piedalīšanos 3^)^
gadiem Smā'^*^^^
[Icmatāu pUotus
ķ Cechoslovakija, t li?
V lotei nlnistru iereltrS
^cii MetjQz, iecelt, p«][j5
fo pag. piektdien «tbrhoUu
letoja kādā pnvātā v Jj?
ķarvērtis mājas aresti
« i ļ o flotes kadetiem,
&tu, 52 nokdvēja atvjļiai^
, pag nedili KieaU
ē piešķīra Angli,», .Mui
I Dr. Hjuletam Džonionia -
Is rrdic?
>» iipUdlt pivžlj. teTijķ, 1,^
V621.7M IT !.234.5« QB «4
I uzdeva lavam 8 g. v. dlln
ļnza, kas gribēja no t i ti
sUektuālu pārcilvēku" oi ķ
oja v i ņ * ar jēlu gaļu. Ui 9
bvas piepratijuma tiesa ^1
laulību.
Iba iBterveiēioil Bodiyelti n
ļ ž l d u labā, kas kopi ar iļs,
Kirfvotājiem deportēti M h
lām pilsētām un Bonitiū'i
pilsētu dzīvokļus atbri^a
hraelas prese piasa Itrtiē»
Iz Izraēlu.
kkaliļa rauca, kas biji eorb
breču vilciena Obaijo, IIIK^
| a līnijas mālā neskaiti. I>
l i j a sacēlusi ārkārtīgu uitrii*
slija pietiktu mifieni tihfti
Uljums bija domāts lūpsiid-l
e n i meitu Marļircti 1$ sii.
| ē pieņēma pāvests Fiji E
viņa sveicienus prezidistis
si, un uidāvādams Mat^itKti
jljonu. Prezidenta aeiii i'>
[busies piemēroti melsi tirpi
1 tomēr nebija gluii a t i e ta
aēiikas.
11 fndeks ASV miiji vidd
rekorda augstumu -
aol par limtu 1935.-1939. J.
relvjus turpmāk vilrt «i^jftj
, apkārtraksti visim V:IBI-i
amerikāņu armija» vsdlbi.
ķucami kārtīgi par kirtivjua
fclenaa izteiciens, kas it «•
r.Goveinment Issue", 1»"^-
ļ s e n piedzīvoja angļu (ai» N»
tni, sasniedzot «bsoīflto ^
[ira vēsturē. Lugu savi lnU
eku atlaišanas sagaidimai ASV
hieclbā, ievērojot vai l u
fojumus svarīgu mea^i ļ
U pasažieru ^^mt^Z
tžojumi stājas spēki 1. ]J ;
fzaudē desmittūkstošiea »t'«'
unlstu P^til^'.jJ,^^^^^^^
L par angļu
It valsts p;e\'^" 5 m^^*
i>:a masu mlt.PJ^ p,,5.i;rf
Elijam sekos ^el
bundesrSls pT^.^^'-P^dii^*
L A T V I A
tatvian NewHpaper
Mr 52 (496)r J^^V 7, 1951
publisbe^' Vilis Janums, Augustiņ,!
b Detnaold, Lager, Germany,
^ Pbone Augustdorf 02.
gditorial and Business Office:
Grafenascbau, Obb., Regierungs-lager,
Germany,
rrcA Offirc: 187-16, Ilion Ave., St
ilbanf, L. I., N . Y.. Phone A i t el
Subscription rātes USA:
i 2 . - or 1.50 monthly.
pfinter; Weilhelmer Drucker©!,
" ffl b H., Weilheim/Obb., Germany.
t b i twice weekly. Circul. 11.000.
' Sponsor — IRO. 'tATVlAN NEVVSPAPER
Nr. 52 (496)
Sestdteii, 1951. g. 7. jūlija
Iznāk treSdienIs un s6stdi«olt
Izdevijs: Latviešu Centrāli Ko-
Diteja. Galvenais redakiots Mak*
iJi Culltis. galv r#d. vietn V
L e t i ņ i Rtdakton-. G. Gilnb^rg».
P Kiāns, C Miesnieks, L Svaict.
Apqāda saimniecība» vadītājs H
ZJgars. Apgftda on redakcijai
adrese: (13b) Gratenaschau. Obb.,
Lager AustrāliJM redakc, vad :
A. Smlts. 18, Lind#n .Avenue.
Wendouree. Ballarat. V i c , Australia
L likvidēts J^j^iji,
'^iesniegums rat-'
l ā ņ u siev esu ^^^.^^
Jeriete "
tilnlšiil-
^^Komunisti
mūs ienīst tādē|
ka esam brivif
SAKA PREZIDENTS TSUMENSJ
PIE D20RD2A VAŠINGTONA
P I E M I N E K Ļ A
ASV NEATKARĪBAS
DEKURACIJAS JUBILEJA
Viliaglona (ig). — No Atlantijas
Khusajam okeanaim ASV 4. jūlijā
at2linfija savue lielākos valsis svēt-ļītft:
— dienu,' kad pasludināja ASV
neatkarību. Šogad šo dienu svinēja
aripasu spožumu un evinTgumu, Jo no
fleatkiarlbas deklarācijas izdošanas
Mjlja 175 gadd.
Eit(^, «evišķi Rietumvācijas ame-rfilņu
Jo«lS A S V neatkarības dienu
ļt^Sja ar plašām pieņemšanām un
kar«#^> P^^^^^' Stutgartē, lielāka]!
ajncrikāņu pēckara parādē Eiro-pl,
piedalījās 7000 karavīru un 500
Isojas mašīnas, to vidū ar! vissmagā-
Itie tsnkl rni trieciena lielgabali. Pla-io
aitatl pieņēma amerikaņ^i bruņoto
ipilra Eiropas vienību štāba šefs ģen.
D.N0UM un 7. armiijas komandējošais
ļtōerālis M..S. Edddjs.
Prezident» Trumens svinīgā pie^ni-p
bridi pie Džordža Vašingtona pie-sinĀļa
teica runu, kurā starp citu
piezīmēja ari, k« ir pāragri spriest par
to, vai kOTiūnistu varas viri paliesi
TJltoJtderu Korejā. ASV jābūt mod-ritt
m apbruņotām, jo arī pēc Kore-jjs
konflikta likvidēšanas, joprojām
pastSvIs Mēļākais drauds pasaules
Bieiam — «pēclgi apbruņotā Paid. savienība.
Prezidents konstatēja, ka
Koreja k tikai daļa no plašā konllik-bez
„ujguns un zobena" cīnās
ir ,4umpjiem, draudiem, vardarbību,
ņldzinSšanām, deportācijām, mielifim
t» viltu". Brīvās tautas nevar būt
MM, .teica Trumens, ka vēl kādā
fitlzfmes lod^ dajā neizcelsies mili-
!in kwiflikti, ko i m i s ī s šl vara. „Ko-iilttifiti
mūs ienīst nevis tādēļ, ka
m amerikāņi, bet tādēļ, ka es>čim
blīvi — tādēļ, ka mēs iemiesojam iz-iko
brīvības spēka paraugu,"
Ki norāda Ne^soveek, ASV neatka-rtb
« deklarācija bija revolucionārs
»lis, kam tūdaļ sekoja 6 gadi aisi-
5iiBa kara. Tā ir revolucionāra jē-
^iena ari šodien, ka* a'pgarojusi ļautu
miljonus visā pasaulē cīnīties par
iiv\i brīvību un daudzos miljon-os
«tu, kas pašlaik pakļauti verdzībiai,
sztur dzīvu cerību demokrātijas anti-
•m - internacionālā komunisma
pteveikšanaiv
iīnliiiini
HuMiJKals kma
* Zlenejkorejas un sarkanās Ķīnas radlo-
^trrtdleB paziņoja, ka komunistu bruņoto
Koreja pieņēmusi ģen. Rldžveja
mmimn par Iepriekšēju miera sarunu
pinas 10. Jūlija. Komunistu ģencrā-
JKlUliUōaa un Pengtē parakstītā atbilde
^ « « o j o j l : ..Piekrītam trīs štāba virsnieku
w«^«u ux Kaesongu - kā jus to esat lero-
"•11». Ja Jums tas pieņemams, mēs saaata-ļļjj*.?
»idu konlerencl Kaesongas telpa uz
* SoBlJai parlamenta vēlēšanas 2. un 3.
Sfu.^*^ " g ā d ā j u š a s nekādus negaidītus
jn'JlSuoai. leprIecInoSākals panākums Ir
kaut ari komunisti Ieguvuši i Jaunus
JJMļlut ļlldz šim 38, tagad 42), tiem nav Iz-r
«lM plānotā Ielaušanās š i s zemes demokra-
"J^i vairākumā. Saimniecisku grūtību un
r^^SM algu un cenu politikas ietekmē
JJJ«JU cerēja uz sevišķi lieliem panāku-
J ^ . kas Upallka. Līdzšinējā valdības ko-a'•.,
7 "nnleku partija, pilsoniskais centrs
•ociaidemokraU jaunajā parlamentā legu-tS.
no 200, un līdz ar to valdība
« H i . 5' turpināt sai'u sekmīgi ievadīto
K .H? «Mtabllizēšanas politiku. Vēlē-
^ PlMalIJSs pāri par 70 proc. balsotāju.
> . Deviņi amerikāņu senatori — senāta
komisijas locekļi svētdien izbrauc
Urt. ^^Hu'nā uz Eiropu, lai p ā r b a u d ī tu
mn t^^ "Imnieclskās palīdzības līdz-l
i i i ! « ^ turpmākās vajadzības da-i
i t t i . ''OB^inenta zemēs. Senatori uz-
Eiropā 14 dienas.
A ^ S V ražo tagad atombumbas sēriju pro-
8'anātu un no tālienes vadāmo
I JJSJf «tilsUbā gūtas jaunas sekmes, un
ļ ^ « ? i em panākumiem strādā pie zem-
JJ^ M dzīs alomspēks — paskaidroja
teBrt25 '"Poleclskās mobilizācijas pārval-
MeUaleks Cārls Vilsons.
• f e a l ^ V ^ ^ * ^ * "P3 Duglasa raķešlldmašlna
" i * ^ ^ IC?! . līdzšinējos augstuma un
ra^i^^'^^-'^'l'lUesrJ!» f. I |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-07-07-01
