1949-02-24-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
LA'mjA, 1949. Ķra\ikllm uznāca ŠņScIs. Bet vh^ p^Tf^ kanBpIs trekno, t^C^?^, baŗibu. V i ņ a m - d S ^ JN #lzēj§B, viņš savil'kait? dēja-maltītē tas biteji*^^^ LATVIA Latvian Newspaper Publisbed under EUCOM CivU Affairs Di/ision Authorisation Number UNDP 196. Publisher aad Editor: Kārlis l^bācs. DP Camp Kleinkfitz oear GQnzburg/D. Printer: „Scbwdb. Volksbl.'S Ganzburg/D., Bgm.* landm.-Pi. 7. Circulation: ^100. Published thrce times week!y. Editorial office: Gilmburg/D., DominilLus • Ziminermanostr. 2. LATVIAN NEWSPAPER Nr. 22 (246) CeturtcUen, img. 22.iebr. Itoāk tris reitH ntdēļS. Ixde* vējs: LatvicStL preses darbinie-ko sadarbības kooa; kopas ve-cSkais NL CuStis. Galvenais redaktors K. .Rabāss (Sobŗld ^ darbS neatrodas); lalv. redaktora vittn. M. CuUas. Re-daktori: L. Bēniņi B. Ķīselis, A. Liepa, H. Mindenbtrgs. Re* dakcijas adrese: Gflniborg/D., Dominikus • Zimmermannstr. 2 (tālranis M), ' L i d u mežu vidū kraukļu I ' ,ji«man!Ja cilvēku mīti5^?4.i' , domādams, viņš 9t^^^^ afactusies' noplaka uz « J ^ i Ierāvis terutīs pāris maikVif ^ ga gaisa, viņš, it >j • rMi, zema balsī iekārkāS^k^' s8|aizšņokāt svešo Ātrumā appētitie kratauetāju nepaļlcandSj ;^i*MmlņS ap ēkim b i k ^r •ķl mm nolaizīts/ Gaiss bik^ pa, aemi. nevāļājās ne rmli m aiierigu dzīves te(^^/' a Pakts no Gibraltāra Ml;sen neoija v^jia. vj, gausi vilkās lasmaim ic«p,u9ie8 kmsduiv^ ticīgi ii j Lai gan pēdējo 24 stundu telegrammas nevēstī ne par kādiem izciliem notikunkiem, Atlantika pakta tālākā veidošanās un Eiropas padomēs sanākšana šai nedēļā Briselē ir attīstība, kas ietekmēs ne vien 1949. g. politisko seju, bet laikam bus arī izšķirīgais faktors pasaules politiskajā līdzsvarā 1950. gada. BBC saka, ka Šobrīd par Atlantika, pak4 parakstīšanu var runāt ar lielāku drošību nekā Jebkad līdz šim Pēc ārlietu ministra Langes paskaidrojumiem Norvēģijas sociāldemokrātu kongresā, kas, pa divi lāgi balsojot, ar sevišķu uzsvaru vienprātīgi at-šķēlās no Skandināvijas bloka, lai pieslēgtos Atlantika paktam, nav vairs šaubu, ka Norvēģija pievienosies ASV un Lielbritānijas drošības sistēmai un ka tās atbilde Maskavai būs pieklājīgs, bet noteikts ne. MII a Staba g a l ā i m S » ar miltu vācdl r S ga Jauna sievilķe. tfSi |m|dMl,;flroz!dama,. ^dņa 1^^;": Otrdienas preses konferencē Oslo l^rf? Lange paskaidroja, ka Norvēģija pie- WTV ^ dalīsies ari Eiropas padomē Briselē l ^ i i z S k i ; iekā^ Norvēģija gājusi vēl soH tālāk. noteica " '''''''''' konf^r^nr? O^ln ^ Sr S d ^ 'S^J^J^^'^^^ ^a, pēc viņa domām, šobrīd Skan- ^M£SS^T^ li^^^s nozīmes ne- ^ S t . ITL S^^^^^^^^^ ārlietu ministrs Ečesons m^J^^i^m»:^; es^ viņam paskaidrojis, ka Norvē- 1 ģija saņems no ASV visus vajadzi- |l gos ieročus, bet ieroču e$ot tik maz, i k a ; <{)iem.j Skandināvijas blokam — ļ|t i , ari Zviedrijai tos. piešķirt he^ "^varētu Ar šo Lang-s paskaidrojumu Skandināvijas trejsavienībai'kā . . , , - reģionālam drošības no-miengt urbās saevišķe, ^ l i t l i g u m am praktiski pārvilkta svītra. iaru_ aiptecēja jcnājas sollf ^ I Tai pašā laikā Dānijai atgādināts iz- Viņas augstajām lWtīm un ātri — vai nu'saņemt reālu | r i ( | ^ ; dzīvība izplandijas laC'-^ Ipalidzibu un drošību no ASV, vai "^^^ fe^^j4fan palikt pie platoniskās neitrālitā-ajari.: veLuz.grutaa , Sš-i- & Visias nazimes rāda, ka Dānija, kas aiz rijĶi's :rei2 jau piedzīvojusi svešas varas jģm^: v«i apv&nāš. Slev^;; - okupāciju, ies pa Norvēģijas pēdām, i^^;;|m.v ^ ^ l i j ^ ^ Zviedrija viena paliks ārpusē. : štijniinStāj^ Viņā teo)<% l : . pašā laikā tiklab Vašingtonā I^K^cvien vairāk sāka sajust 4 ; ?kā Londonā turpinās intensīvas ap- ^fecibutm nespēja nemaz vairs t;; spriedes. Ečesons otrdien pie sevis I t o ^ a j ā vareiubi r , :bija lūdzis Kanādas un Hietumeiro-ļii^ ķgt par sevi^ tŗūkal; p^g valstii vēstniekus. Bevins nedē-illiK;^:^ B^ nīstā cilvecene ķustēļši/ ; J&s sākumā, trīs reizes pieņēma ģalr ūdet^ jauca^fc;':5.;'Grieķijas ārlietu ministru.Caldarisu, ļļi|llfiāistij§s un bija pati sev! t i i i l k a s angļu pretnjēi^lziklāsl^ja savus. |[pia kā neizdeldējama seklaliiiiplānus pat Vixiusjūras pakta Izvei- vartš prata, gluži kā»kļftirdošanu. Caldariās domā, ka Anglijai l^^ivk Jāorganizē reģionāla l i d i i t i a i ^ ^a Vidusjū- •1a-,;biļa. kā .gatava plūine, ķ'r:-' ' vēderu, brīžiem) itesaa^vta^izSkatiJastik cieta^ļHļliišt yf komunisti to apsveiks . Francijas komunistu partijas ģe- mmm^^^ Kiiib MorissTorēzs centrāl- V iV;'}^^ ieteica Francijas armi- •SaStt pec maza laiciņa ^^c; Jai dezertēt, ja sāktos karš ar Pa-iJasKJās tiedsiis. Sievišķe, staf f ^^omju Savienību. „Ja kriitiskais bri- ^^gāia^ viņa patlaban sti^at? ; dis iestātos," teica Torēzs, „un sar- '0c^^'^p(m& linu kāstavas, ^ Y' kanā armija būtu spiesta nākt atbrī-t t e i ^ i ^ W otrādi apsviestu ' i,vot Rietumeiropas strādniekus no ligilkapitālistu jūga, tad katra franču ti^^^^i ^ « , ^ K Q hPšditoigsi^^*^'^^'^-^^ pienākums būtu apsveikt •^^^^^^ ilS^ -uzvarētāju sarkano armiju, tāpat kā Pēdējiem ^ ^ ^ ^ ^ ^ otrā pasaules karā da^ī a Polijas, l ^ ^ f ^ Rumānijas un Di^nvid- ' I' :^ Sis Torēza ciniskais uzaicinājums iglgt^ tas beigts ^. JiiiJranču armijai dezertēt Parīzē radi- |f^(i^ij®ala iekfieto ļoti asu reakciju. Prese vaicā, ar l^peiiams ecesās, tiesībām valdība pielaiž šādu Kur lat» l l i i p i s t a m u . armijas morāles graušanu ^ ^orē sauc par Francijas kvislingu Ja Sarkanarmija okupēs Franciju, .ifigdS dzīvības pā^Unumā "^^7^^.!^^^'^ komitejas priekšvēlēšanu sanāksmē dlvSfcs tdnier paral^ <)arfl^^g., otrdienas vakara, atbildot uz kādu Kur li¥iiw^jiad<kilāte^s ^ TPmlg^m^^ parlamenta interpellācija |*,^?^"^lSlrauksmes stāvoUi," s^EmiKite a«pteta « « S l S i . Saka Bulgaņms ^gSS ŽS^B • Padomju savienības aizsard noraustllSs 1;;,,;. ministrs Bulgāņins Sarkanarmijas l l l g g a d a dienā izdevis uzsaukumu bruņotiem spēkiem, aicinot tos būt ne- S A i f f S ' M i S N ] ^ ^ rada,'ka ASV gatavo kapu pre ^ J L j r r E - Padomju Savienību,*' teicis Bulgā-i , ™ ^ „Ikvienam karavīram nepār- ^ Wami 4a» 28. 12. % ' traukti jābūt trauksmes stāvoklī gatavam ik bridi ķerties pie iero ^i;; ^pārtrauktā kaujas gatavībā. „Ame-tikāņu agresīvā politika neparprota- 9. 9. i«21. i«5a, P. ^ ^ļg^fc,^ Si Jordani, dz. ^^.:^.^mr ^ SaSrakra^n armijas gada dienu atzīme- ;^ļa ari visās satelītvalstīs. Pat Bel-gradē notika spoža parāde, piedalo ras telpā un šis pakts jāsasaista ar Atlantika nolīgumu. Ar to 'Calda-iss pievienojas jau vairākkārt izteiktajam Francijas viedoklim, kā Atlantika pakts Francijai ir tikai pusatrisinājums, kamēr tās „pakaļ-durvis" Vidusjūrā paliek neaizsargātas. Tāpēc ārlietu ministrs humāns Bevinam prasīja Itālijas iesaistīšanu Atlantika paktā, lai \ gan Itālija nekur Atlantikam ar savām robežām nepieguļ. Caldariss iet,vēl tālāk. Viņš prasa ne vien Grieķijas im Turcijas, bet arī Izraēlas, visu arābu valstu un pat ^Pakistānas iekļaušanu Vidusjūras drošības sistēmā. Viriam esot bijušas jau apspriedes ar Turcijas ārlietu ministru Sk-daku un Francijas ārpolitikas Vadītāju. Trešdien Caldariss izlidoja uz Atēnām, iepriekš apspriežoties ar AgV vēstnieku Dagīesu un Cerčilu. Bevins, kā BBC sakās zinām, bez tam pārrunāja ar Caldarisu arī pašreizējos drošības jautājumus Vidusjūrā, kas saistās ar nemitīgajām cīņām pret partizāniem, kuri pēc Markosa nomainīšanas atsākuši uzbrukumus ar lielu sparu. Kā U2 šiem notikiimiem reaģē Maskava, Icupas dēl īstenība visa šī aktivitāte notiek^ Kremlis, protams, nejūtas labi. Jau Kprvē^jas ilgā vilcināšanās vien atbildēt uz Padomju Savienības draudzības un neuzbrukšanas pakta piedāvājumu ir apvainojums. Tāpēc arī otrdien Maskavas prese atsaukusi kampaņu pret Norvēģijas pievienošanos paktam „Krasnij Flot*' veltī ievadu „bīstamajai spēlei", kādu pasākusi Norvēģija. Padomju flotes oficiozs izsaka pārliecību, ka ASV nekavēsies Norvēģijas territorijā „ierīkot l^es uzbrukumam pret Padomju Savienību". Bet Jau tagad var uzdrošināties apgalvot, ka arī Maskavas preses viesuļuguns, ja tāda izceltos, nespēs aizkavēt nedz Norvēģijas pievienošanos, nedz Atlantika pakta tapšanu. Vašingtonas politiskās aprindās atklāti runā, ka visas grūtības pakta parakstīšanai ir tīri formālas dabas, jo beigu beigās ASV 'ir tā, ķas vienīgā spēj dot vajadzīgos līdzekļus Šis aizsardzības sisftemas īstenošanai. A r vai bez tūlītējām militārām garantijām Rietumeiropas valstīm katrs Padomju Savienības uzbrukums vienai no šīm valstīm izraisītu ASV iejaukšanos — ar visspēcīgākajiem ieročiem im lielāko iespējamo ātrumu. Daudzi aizrāda kaut vai uz pašreizējiem Atlantika manevriem, kas ir lielākie ASV vēsturē, un īstenībā ir Savienoto Valsts spēka demonstrācija pret Padomju Savienību. Maskava labi zina, ka nav svarīgas diskusijas senātā kā saskaņot Atlantika pakta paragrāfus ar ASV konstitūciju, bet gan aizsardzības ministrijas pūles apgādāt Rietumeiropu ar ieročiem un koordinētu militāru virsvadonibu. Šāda rīcība pati par sevi izraisīs automātisku ASV ie.'aukšanos katrā karā, ko Padomju Savienība uzdrošinātos sākt pret Atlantika pakta dalībniekiem BBC, NBC, DM PRSGAS KOMUNISTI B A I D AS NO 25 miljonu aizdevums Spānijai Pēc vispār atzītiem diplomātiskiem pieņēmumiem Spāniju Joprojām neatzīst par pietiekami simpātisku zemi, lai tā varētu sēsties pie viena dzlfu galda ar citām, bet tagad tomēr šķiet, ka nav vairs iebildumu pret to, ka tai dod naudu, lai tā pati varētu iebaudīt vakariņas savā ēdamistabā, raksta „Timev, ziņodams, ka kāda Manhetenes banka izsniegusi Spānijai pirmo lielāko amerikāņu atbalstu pēc kara — 25 milj. dolāru lielu īstermiņa aizdevumu, pret ko arī ASV ārlietu ministrija nav cēlusi,nekādus iebildumus. Aizdevumu izlietos mākslīgu mēslu un elektrisku ierīču iegādei. Svarīgākais šai gadījumā tomēr šķiet, tas, ka ar pirmā amerikāņu aizdevuma piešķiršanu lauzts ledus ap Franko Spāniju. Time" Padomju Savienībai atgādina Baltijas valstu likteni Pirmdien Drošības padomē notika ļoti.asas debates Trtestas jautājumā. Tās ievadīja Padomju Savienības pārstāvis, kas pārmeta rietumu demokrātijām vēlēšanos atdot svarīgo ostas pilsētu atpakaļ Itālijai. Ja tas notiktu, šāda rīcība nozīmētu Itālijas mierlīguma rupju pārkāpša-nuĻ Viņam atbildēja Francijas pārstāvis. Padomju Savienībai ir vismazāk tiesību mācīt citiem politisko morāli. Pietiek atcerēties Polijas un Baltijas valstu likteni, lai saprastu Maskavas divk9sll;|u. Pēc asās vārdu maiņas Triestas problēmias apspriešanu pagaidām atlika. .... . I . .-..BBC Bruņotais Maršalaplāns Ko amerikāņi doma par Eiropas drošību starp polītiskto deklarācijām un dzīves Īstenību ) arvien bU jusi Ievērojama starpība. Arī tagadējās bezgalīgajās runās (un spriedumos par Atlantika paktu un Eiropas drošību, par trešb pmules karu un Maršala plāna palīdzību, par Ķīnas zaudējumu un Japānas okupācijas izbeigšanu sēnalas jāvētī i|o graudiem. To aptaujā par pasaules drošību un amerikāņu politikas mērķiem centušies noskaMrot divi lieli žurnāli — „Newsweek" un ,.US News and World Report'*. ,,Newsweek" atklāj dažas fundamentālas patiesības par Atlantika paktu. „ko īsti nozīmē Atlantika pakts Savienotajām Valstīm pašām," vaicā žurnāls. „Vieņa no neapgāžamajām patiesībām pašreizējā situācijā, ir fakts, ka sarkanā armija bez pūlēm varētu okupēt visu E i ropu, ja vien Staļins to vēlētos. Ja viņš to tomēr nedara, tad viens no galvenajiem iemesliem ir amerikāņu karaspēka atrašanās Vācijā, Viņš zina, ka sadursme ar amerikāņiem Rietumvācijā neizbēgami izraisītu ASV karu ar Krieviju. Tāpēc Staļins visu laiku pūlas steidzināt karaspēku atvilkšanu no Vācijas. Atlantika pakts domāts tam brīdim, kad tiešām okupācijas karaspēkus atvilks; Eiropai tad vajadzēs kādu citu garantiju, kas pasargātu to no Maskavas agresijas, tas būs Atlantika pakts ar visiem tā papildinājumiem — militāras virsvado-nibas koordināciju, ieroču un kara materiālu piegādi no ASV, kulturālo sadarbību pakta locekļu starpā un saimnieciskām saistfoām. Ja tagad Vašingtonā pakta līguma tekstu atūdeņoja un vājināja paragrāfu par „tūlītēju militāru palīdzību", tad Ečesons to darij^ tikai tāpēc, lai nodrošinātu paktam ratifikāciju senātā. Mēs patiesībā bijām paredzējuši pakta parakstīšanu paziņot pasaulei jau pirms divi nedēļām — kā atbildi Staļijia miera ofensīvai. Senators Toms Konneli^s ar savu prasību paktu iepriekš ap-^ spriest senāta komisijas slepenā sēdē šo nodomu izjauca. Pēc tam tika z. no V^nhilllT^ls^^^^^ '^0^0 v'#l' Dienvidslāvijas kompartijas augl i . 5; 1903. Daugavpilī, P- z^ģ^ j e l f j jF vadītājiem un padomju icmāru ^^^l"^^ ^'^'J: ru'^m "^i::. delegācijai. Albānijas galvaspilsētā « iffi'YatviiaLP; ļkijr Tirānā atklāia milzTffii Staļina Die-ēni •vski p. z. no Aus' dz!xie^^^^^^^^ ņm^bUa UgasTi^pri^ei^^^P^^^^^^ Nadeždu Rūmnieci, v-J- ^ p. ^jļfe" 1^ prezidentu. Trešdien; Roko-inSru Rūmnieku, dz. 1895. ļ'^913.^ v ^—1 . : r^. . - i . u . . . —I^^^T^ m Lldliu; Segliņu, dz. 1^ ^ ' v. .^āčijas; Valerianu Vikmani. Vijā, 9* z. no ^gas. iproģi, dz. 3a. 5. 1004. Latvija u-fiiasj Irēni Malln cUiu^'Petrovsku, dz. ^j^ V. - - j ^ ^ ^ pavadība ieradās mg - ^ Austrija; v e n ^ g . f ^ ^ Otrdienas vakarā SoroģL dz. 30. 5. 1W^' :* aiiviuja um^igu >^\.a^iii<x jt^iv pw8j Irēni Mallnovski, dz«J Vb^ļT' Itiinekli. Varšavā vairāku padomju K (•5,;. • Jtovskis ar svītu izlidoja Virzienā. nezmama Otrdien pagāja gads, kopš komunistu puča Cedioslovakijā. Prāgā pa ielām staigāja apbruņoti komunisti, raudzīdamies, lai nesāktos demoīpīs-trāciias. Daudzos uzņēmumos ^n iestādēs atrada izkaisītas pretkomū-nistiskas proklamācijas. Piektdien Prāgā Vaclava laukumā notiks liela militāra parāde. Cediu slepenpolicija izziņojusi trauksmes stāvokli un sagatavojusies aizkavēt jebkādas demonstrācijas. Kā BBC ziņo, kops nedēļas sakuma čechu prese vairs ne ar rindu neziņo par notiekošajām pretkomū-ništu prāvām. Otrdien uz nāvi notiesāja divus Prāgas studen^ls. Trešdien sākās prāva pret 25 jauniešiem, kas apvainoti spiegošanā un valsts nodevībā. Ari par šo prāvu nedz ^^diu laikraksti, nedz radio noziņ©. i* Savienība pieprasa ravčenko lieciniekus tiesāšanai DP NOJMIETNES IR KARA NOZIEDZNIEKU PERĒKĻI", SAKA nLES LETTRES FRANCAISES*' ADVOKilTS P a r ī z ē , 23 februāri. Pēc garākā pārtraukuma, kācls līdz šim bijis Kravčenko prāvā, tiesas sēdi atjaunoja otrdi^as f^pusdienā. Visu pagājušo nedēļu tiesnesis *Dirkheims bija devis laiku grāmat^^ „Es izvēlējos brīvību" oriģinālmanuskriptu atgādāšanai uz Parīsd. Kā zināms, Vairāki „Iies Lettres F r a n ^ e s " liecinieki apgalvoja, ka Kravčenko pats šo grāmatu nebūtu varējis sarakstīt un ka to viņa vietā veikuši amerikāņu slepenā dienesta ierēdņi. Pat cienījami franču ģenerāļi — piem., Petī — izteicās, ka «Es izvēlējos brīvību" stils neesot nemaz krievisks. Grāmatas krievu oriģinālmanu-skripts, droši vien, nemaz neeksistējot. / Kravčenko pierādīja pretējo — pirmdienas pēcpusdienā tiesnesim Dirkheimam aizstāvis Izārs nodeva pabiezu saini — oriģinālmanuskriptu krievu valodā, kas pa daļai rakstīts ar zīmuli, pa daļai ar tinti — viss paša Kravčenko rokrakstā. Bez tam itiesai iesniedza pārlabotos im izslīpētos ori^nālus angļu Izdevumam. Liekas, ka šobrīd vairs Kravčenko rakstnieka spējas neviens neuzdrošināsies apšaubīt, lai gan komunistiskā prese Parīzes izdevumos jau izsaka aizdomas, ka nedēļas laikā šāds oriģināldokuments, strādājot vairākiem kopā, būtu samērā viegli izgatavojams. Kravčenko prāva neapšaubāmi tuvojas beigām. Parīzi<jšiem jau apnicis klausīties bezgalīgos komunistu un pretkomūnistu stāstus, apvainojumus im krievu lamjis. Lai gan vēl pāragri mēģināt pareģot tiesas lēmumu šai sarežģītajā prāvā, visumā neviens tomēr nešaubās, ka tiesnesis Dirkheims „Les I^ettres FranĢaises" vismaz daļēji atzīs par vainīgām un Kravčenko morālu gžmdarijumu dabūs. Pašreiz noskaņojums autoram tik labvēlīgs, ka pretējās puses advokāti dara, ko vien var, lai atbaidītu tālākos Kravčenko lieciniekus uzstāties tiesā viņa labā. Tā pagājušā nedēļi padomju sūtniecība Parīzē pieprasīja 3 DP liecinieku — Pasičnika, Kresuna un Antonova izdošanu Maskavai. Visi ļtrīs esot ilgi meklēti kara noziedznieki. Sl lieta. tad arī bija otrdienas sēdes centrālais notikums. Tb sāka tikai pēcpusdienā un pirmos pratināja divus pazTs':amus franču salon-komūnistus, ko viņu spožā vārda dēļ franču sabiedrībā adv. Nordmans bija pieprasījis uzklausīt. Abi — Ro-žērs Garo un Abulkērs arī savu uzdevumu centās godam veikt. Ne viens, ne otrs Kravčenko nepazīst, nepārzina ari Krievijas apstākļus. Kravčenko grāmatu viņi mēģināja analizēt no franču patriotu viedokļa. Abulkērs attīstīja teoriju, ka neviens pilsonis nekad no pienākumiem pret savu zemi nevar kļūt brīvs — vienalga, kāds režīms uri apstākļi tur valda. Tātad Kravčenko tomēr esot nodevējs, dezertie- K R A V C E N K O APSŪDZ ris un arī kapitālisma kalps, Jo viņš kapitālisma režīmu savā grāmatā tik loti cildinot. Rožēram Garo pat nebija ne tik daudz ko teikt. Tad izcēlās vārdu'duelis abu aizstāvju starpā. Izārs paziņoja, ka no Francijas likumu viedokļa pieprasīto trīs Kravčenko liecinieku — DP izdošana Padomju Savienībai nevar notikt. / , „Kur tad Padomju Savienība bijusi visus šos gadus," vaicāja Ižārs, „ka tā neprata atrast šos kara noziedzniekus tiir, kur viņi visu laiku bijuši — Vācijas DP nometnēs? Padomju Savienības misijas četrus gadus braukājušas un pašas pārbaudī-ju §a<^ vni tur neslēpjas nolemts, ka pakts nestāsies spēkā, iekām to nebūs parakstījušas un ratificējušas visas dalībnieces valstis. Ar to pakta parakstīšanu aizbīdīja nākotnē vismaz par divi mēnešiem. , Oficiāli pakts nav domāts Eirooas apbruņošanai. Tas šādu iespēju skar tikai garāmejot Bet patie-sībā praksē Atlantika pakts izveidosies par mili āro Maršala plānu. Eiropas nācijas Jau lūgušas anlēst materiālās vajadzības viņu drošības garantēšanai. Tc» izdarīs, cik paredzams, Briseles piecu valstu pakta dalībnieces feldmarš^ila Montgome-rija vadībā, kas Ir augstākais militārais vadītājs Rie^meiropas aizsardzības sistēmā. Ieroču piešķiršana Rietumeiropas valstīm notiks gluži tāpat, kā tiek sadalīta Maršala plāna palīdzība — šīs valstis pašas savā starpā par to vienojas un ieceļ vadītājus orgānus plānu realizēšanai." Šobrīd Rletifmeiropa Reinas aizsardzības līnijā' var uzstādīt tikai septiņas divīzijas, saka „Newsweek". Trīs no tām dotu Francija, vienu Anelija, vienu ASV un pa vienai Beļģija uri Holande, Bet, oēc franču ģenerālštāba aplēsēm, Reinas līnijas noturēšanai vajadzīgas vismaz 40 divīzijas ar 15 divīzijām rezervē. Sādu divīziju uzstādīšana maksātu vismaz 18 miljardu dolāru, no kuriem ASV varētu dot 12, Bet arī 55 divīzijas nespētu Rbinu noturēt, ja krievi savās rokās 4abūtu Ŗūraf, rūpniecību. Tāpēc laikam Atlantika iiācijām būs Jau tuv&ajā nākotnē jāiztirzā ar! Rletumvldjas aizsardzības jautājumii Ar to iespaidīgā un labi informētā žurnāla redaktors pasaka, ka praktiski Atlantika sistēmu nevar u^ū-vēt bez Rietumvācijas. Līdzīga sittiādja iestājusies ari Eirāzijas kontinenta otrā galā — ASV okupētajā Japānā. „News-week" konstatē: „Pēc tam, kad Ķīnas zaudējums iegājis ikviena Vašingtonas politiķa apziņā, Savienoto Valstu aizsardzī^ bas līnija Klusā okeānā sastādās no Japānas, Dienvidkorejas, Oktnavas, Formozas im Filipīnu salām Sī lī^ nija aizstāvama viegli, kamēr ASV flote ir vienīgā valdniece Pacifikā. Bet spēku līdzsvars tiks izjaukts tai brīdī, Ja krievu rokās kritīs Japāna, kas ir^ augsti attīstīta rūpniecības zeme ar visiem vajadzīgajiem speciālistiem. Japānu pret visiem uzbrukumiem aizstāvēt viegli, jo šo pozīciju var aizsargāt tiklab no Jūras, kā no g^isa". Daudz drastiskāku, bet ari atklātāku valodu runā „New & World Report". Savilkumā šis profesionālo praktisko politiķu žurnāls saka: „Savienotās Valstis pasākušas šai pasaulē dažnedažādas lietas, bet neviens nezina, kā tās visas summēsies un vai tās vispār dos kādu pozitīvu iznākumu. Rietumeiropā veidojas militāras alianses mūsu vadībā. Bet neviens nav īsti drošs, vai Anglija, Beļģija, Holande un Fran-pija kāps ierakumos, ja karš patiešām sāktos. Dolāri turpina plūst uz Eiropu; bet eiropieši negrib lāga atteikties no savām muitu un nāciju barjerām. Galvenā ASV politiskā pamatideja ir uzcelt Rietumeiropu kājās, lai tā palīdzētu radīt pretsvaru Padomju Savienībai. Miera sarunas ar Padomju Savienību mēs varam sākt tikai tad, kad Eiropa būs kļuvusi stipra. Berlīne i r tikai viens incidents mūsu globālā stratēģijā. Gaisa tUtu mēsr turpināsim, Vienalga, ko tas maksās. Varbūt, ka viss izdosies labi. Varbūt ari nē. Šodien uz to atbildēt nevar." NW, WR Lieciniekus neizdos Francijas ārlietu ministrija trešdienās rītā oficiāli.paziņoja, ka Padomju Savienības pieprasītos trīs lieciniekus Kravčenko prāvā — pārvietotās personas no Vācijas DP nometnēm — neizdos. Francijai ar Padomju Savienību ndtāds līgums par kara noziedznieku izdošanu šobrīd vairs nepastāvot un bez tam pieminētie trīs DP neesot Francijas, bet Vācijas militāri okupēto joslu iedzīvotāji. Tiesnesis Dirkheims ari prasību noraidījās kā formāli viņam nepiekritīgu.
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, February 24, 1949 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1949-02-24 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari490224 |
Description
Title | 1949-02-24-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
LA'mjA, 1949.
Ķra\ikllm uznāca
ŠņScIs. Bet vh^ p^Tf^
kanBpIs trekno, t^C^?^,
baŗibu. V i ņ a m - d S ^ JN
#lzēj§B, viņš savil'kait?
dēja-maltītē tas biteji*^^^
LATVIA
Latvian Newspaper
Publisbed under EUCOM CivU
Affairs Di/ision Authorisation
Number UNDP 196. Publisher
aad Editor: Kārlis l^bācs.
DP Camp Kleinkfitz oear
GQnzburg/D. Printer: „Scbwdb.
Volksbl.'S Ganzburg/D., Bgm.*
landm.-Pi. 7. Circulation: ^100.
Published thrce times week!y.
Editorial office: Gilmburg/D.,
DominilLus • Ziminermanostr. 2. LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 22 (246)
CeturtcUen, img. 22.iebr.
Itoāk tris reitH ntdēļS. Ixde*
vējs: LatvicStL preses darbinie-ko
sadarbības kooa; kopas ve-cSkais
NL CuStis. Galvenais
redaktors K. .Rabāss (Sobŗld
^ darbS neatrodas); lalv. redaktora
vittn. M. CuUas. Re-daktori:
L. Bēniņi B. Ķīselis,
A. Liepa, H. Mindenbtrgs. Re*
dakcijas adrese: Gflniborg/D.,
Dominikus • Zimmermannstr. 2
(tālranis M),
' L i d u mežu vidū kraukļu I '
,ji«man!Ja cilvēku mīti5^?4.i' ,
domādams, viņš 9t^^^^
afactusies' noplaka uz « J ^ i
Ierāvis terutīs pāris maikVif ^
ga gaisa, viņš, it >j •
rMi, zema balsī iekārkāS^k^'
s8|aizšņokāt svešo Ātrumā appētitie
kratauetāju nepaļlcandSj
;^i*MmlņS ap ēkim b i k ^r
•ķl mm nolaizīts/ Gaiss bik^
pa, aemi. nevāļājās ne rmli
m aiierigu dzīves te(^^/'
a Pakts no Gibraltāra
Ml;sen neoija v^jia. vj,
gausi vilkās lasmaim
ic«p,u9ie8 kmsduiv^ ticīgi
ii j
Lai gan pēdējo 24 stundu telegrammas nevēstī ne par kādiem izciliem
notikunkiem, Atlantika pakta tālākā veidošanās un Eiropas padomēs
sanākšana šai nedēļā Briselē ir attīstība, kas ietekmēs ne vien
1949. g. politisko seju, bet laikam bus arī izšķirīgais faktors pasaules politiskajā
līdzsvarā 1950. gada. BBC saka, ka Šobrīd par Atlantika, pak4
parakstīšanu var runāt ar lielāku drošību nekā Jebkad līdz šim Pēc ārlietu
ministra Langes paskaidrojumiem Norvēģijas sociāldemokrātu
kongresā, kas, pa divi lāgi balsojot, ar sevišķu uzsvaru vienprātīgi at-šķēlās
no Skandināvijas bloka, lai pieslēgtos Atlantika paktam, nav
vairs šaubu, ka Norvēģija pievienosies ASV un Lielbritānijas drošības
sistēmai un ka tās atbilde Maskavai būs pieklājīgs, bet noteikts ne.
MII
a Staba g a l ā i m S »
ar miltu vācdl r S
ga Jauna sievilķe. tfSi
|m|dMl,;flroz!dama,. ^dņa
1^^;": Otrdienas preses konferencē Oslo
l^rf? Lange paskaidroja, ka Norvēģija pie-
WTV ^ dalīsies ari Eiropas padomē Briselē
l ^ i i z S k i ; iekā^ Norvēģija gājusi vēl soH tālāk.
noteica " '''''''''' konf^r^nr? O^ln
^ Sr S d ^ 'S^J^J^^'^^^ ^a, pēc viņa domām, šobrīd Skan- ^M£SS^T^ li^^^s nozīmes ne-
^ S t . ITL S^^^^^^^^^ ārlietu ministrs Ečesons m^J^^i^m»:^; es^ viņam paskaidrojis, ka Norvē-
1 ģija saņems no ASV visus vajadzi-
|l gos ieročus, bet ieroču e$ot tik maz,
i k a ; <{)iem.j Skandināvijas blokam —
ļ|t i , ari Zviedrijai tos. piešķirt he^
"^varētu Ar šo Lang-s paskaidrojumu
Skandināvijas trejsavienībai'kā
. . , , - reģionālam drošības no-miengt
urbās saevišķe, ^ l i t l i g u m am praktiski pārvilkta svītra.
iaru_ aiptecēja jcnājas sollf ^ I Tai pašā laikā Dānijai atgādināts iz-
Viņas augstajām lWtīm un ātri — vai nu'saņemt reālu
| r i ( | ^ ; dzīvība izplandijas laC'-^ Ipalidzibu un drošību no ASV, vai
"^^^ fe^^j4fan palikt pie platoniskās neitrālitā-ajari.:
veLuz.grutaa
, Sš-i- & Visias nazimes rāda, ka Dānija, kas
aiz rijĶi's :rei2 jau piedzīvojusi svešas varas
jģm^: v«i apv&nāš. Slev^;; - okupāciju, ies pa Norvēģijas pēdām,
i^^;;|m.v ^ ^ l i j ^ ^ Zviedrija viena paliks ārpusē.
: štijniinStāj^ Viņā teo)<% l : . pašā laikā tiklab Vašingtonā
I^K^cvien vairāk sāka sajust 4 ; ?kā Londonā turpinās intensīvas ap-
^fecibutm nespēja nemaz vairs t;; spriedes. Ečesons otrdien pie sevis
I t o ^ a j ā vareiubi r , :bija lūdzis Kanādas un Hietumeiro-ļii^
ķgt par sevi^ tŗūkal; p^g valstii vēstniekus. Bevins nedē-illiK;^:^
B^ nīstā cilvecene ķustēļši/ ; J&s sākumā, trīs reizes pieņēma
ģalr ūdet^ jauca^fc;':5.;'Grieķijas ārlietu ministru.Caldarisu,
ļļi|llfiāistij§s un bija pati sev! t i i i l k a s angļu pretnjēi^lziklāsl^ja savus.
|[pia kā neizdeldējama seklaliiiiplānus pat Vixiusjūras pakta Izvei- vartš prata, gluži kā»kļftirdošanu. Caldariās domā, ka Anglijai l^^ivk Jāorganizē reģionāla
l i d i i t i a i ^ ^a Vidusjū-
•1a-,;biļa. kā .gatava plūine, ķ'r:-' '
vēderu, brīžiem)
itesaa^vta^izSkatiJastik cieta^ļHļliišt
yf komunisti to apsveiks
. Francijas komunistu partijas ģe- mmm^^^ Kiiib MorissTorēzs centrāl-
V iV;'}^^ ieteica Francijas armi-
•SaStt pec maza laiciņa ^^c; Jai dezertēt, ja sāktos karš ar Pa-iJasKJās
tiedsiis. Sievišķe, staf f ^^omju Savienību. „Ja kriitiskais bri-
^^gāia^ viņa patlaban sti^at? ; dis iestātos," teica Torēzs, „un sar-
'0c^^'^p(m& linu kāstavas, ^ Y' kanā armija būtu spiesta nākt atbrī-t
t e i ^ i ^ W otrādi apsviestu ' i,vot Rietumeiropas strādniekus no
ligilkapitālistu jūga, tad katra franču
ti^^^^i ^ « , ^ K Q hPšditoigsi^^*^'^^'^-^^ pienākums būtu apsveikt •^^^^^^ ilS^ -uzvarētāju sarkano armiju, tāpat kā
Pēdējiem ^ ^ ^ ^ ^ ^ otrā pasaules karā da^ī a Polijas,
l ^ ^ f ^ Rumānijas un Di^nvid-
' I' :^ Sis Torēza ciniskais uzaicinājums
iglgt^ tas beigts ^. JiiiJranču armijai dezertēt Parīzē radi-
|f^(i^ij®ala iekfieto ļoti asu reakciju. Prese vaicā, ar
l^peiiams ecesās, tiesībām valdība pielaiž šādu
Kur lat» l l i i p i s t a m u . armijas morāles graušanu
^ ^orē sauc par Francijas kvislingu
Ja Sarkanarmija
okupēs Franciju,
.ifigdS dzīvības pā^Unumā
"^^7^^.!^^^'^ komitejas priekšvēlēšanu sanāksmē
dlvSfcs tdnier paral^ <)arfl^^g., otrdienas vakara, atbildot uz kādu
Kur
li¥iiw^jiad |
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-02-24-01