1945-09-22-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Redakcija — Editorial OfficeļHerzog-Rudolf-Slr. 49, Munich Izn^āk^ reizi nedēlā Published \veekly Nr. 6 1945. g. 22. septembrī 4 Aicinājums tautiešiem „Tautieši un tautietes, tevi un mātes, brāli, māsas un jaunatne! /Mums. visieiiļ šinī ciešanām pārbagātajā laikmetā, kad gandrīz visu esam zaudējuši, tomēr kū neatņemams īpašums vēl palicis pagātnes svētais mantojums, neizdzēšaimā tēvzemes mīlestība un iiesalaužama griba nevis grimt, bet atkal ceitits un dzīvot, jlf;atrani vienīgi par sevi domājot, mums iiebūs pa ^'pē-. kam apturēt tautas sairšaŗ^u ņ^^^ēŗst tas bojā eju. Bet visiem ļiopa turofU^, atmetot sīkās ķildas uii|kelšanosiVn viisiem līdzekļiem saglabājot savu iekšējo spjēku un gara cēlumu, mēs ar Dieva palīgu arī šoreiz izturēsim lielo pārbaudījumu uii, kad mūsu stunda nāks, savā kodolā veseli un iiesalauzti varēsim uzsākt jaunu dzīves ; celšanu brīvajā tēvijā. Profesors Dr. tl^eol. Kārlis KundļiM, Latvie|u Gentrālās komitejas prieltš-sēdis." Vienota latviešu pārstāvība - Latviešu Centrāla komiteja Septembra pirmajā j)usē darbību uzsāka visu latviešu bēgļu vienota , pārstāvība Vāciīā - Latviešu Centrālā komiteja. Tās priekšsēža ļiie-nāķumus uznēniies Latvijas ev.-lul. baznīcas virsvaldes- loceklis un Latvijas universitātes teolpgijas fakultātes profesors Dr. theol. Kārlis Kundzinš. L C K priekšsēža biedri - Lībēkas L N K prezidenta vietnieks prof. Fricis Gulbis un ^ Bavārijas L N K priekšsēdis p.ŗof. Dr. iur. 'Arveds Švābe. Tagadējā sastāvā L CK darbosies tikai pagaidām, līdz pirmā i iespējai izraudzīt- latviešu bēgļu vadību, demokrātiskās Vēlēšanās. Šādiļ vēlēšanu noorganizēšana pēc iespējas drīzā laikā ir L C K pašreizēja prezidija negrozāms; nodoms. L C K pirmajā sē_dē 9. sept. deklarēts, ka Latviešu Centrālā komiteja ir bezpartejisks un nepolitisks orgāns, kās rūpēsies par emigrācija esošiem latviešiem angļu, amerikāņu un franču okupācijas joslā. L C K sevišķi rūpēsies par latviešu karavīru likteņa atvieglošanu, par/ tautiešu gimenu locekļu apzināšanu un kopā savešanu, par bēgtu skolām un kulturālu aprūpi, ^par darba iespēju noskaidrošanu uii par sociālo pālidzībti. So uzdevumu sekmīgākai veikšanai LCK nolēmusi uzaicināt vietējās latviešu komitejas noorganizēt 6 apgabalu komitejas pēc šāda iedalījuma:' 1. apgabals aptver Šļezvīgu, Holšteinu, Au-strumhaiinoveru un Oldenburgu, 2. - ^estfāli, Dienvidhannoveru, Eseni, K e l - »i, Achenu un. Diseldōrfu, 3. - Hesenu, Nasavu, Bādenu un Vīrtembergas āme- I'.' 4». Gen.Eizenhauers pie latviešiem Minchenē Lielu un nozīmīgu notikumu latviešu bēgli 17, septembrī piedzīvoja Minchenē. Savienoto Valstu bruņoto spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Dvails Eizenhauers (D\vight D. Eisenhower) atceļā no Romas, kur vinšx Vatikānā bija āpnleklejis pāvestu, ieradās Minchenē un āpmek-l l j a Ballijas valstu bēgtu UNRRA's pārzināmo ziemas mītni Loenguīļuv ielā. Augstajam viesim latviešu tautas meitas, kas steigā bija uzposušās mūsu krāšņajos tautas tērpos, visu Vācijā nokļuvušo latviešu un nometnē mītošo 900 tautiešu vārdā pasniedza ziedus, izrakstītu cimdu pāri un māksi. Hugo Mērca bēgta gaitās no Latvijas priedes darinātu trauku, Pateicoties par latviešu apsveikumu, gen. Eizenhauers apjautājās par. saņemtās dāvanas māksliniecisko apdari un ar redzamu interesi noklausījās kā paskaidroju-nm par latviešu rakstiem un par traukā iegrebtā - ar Māras zīmi rotātā vārda „Latvija" nozīmi, tā arī nometnes latviešu kora atskaņoto lautas dziesnm. Pēc visas nometnes apskates virspavēlnieks atgriezās latviešu vidū un, vērojot latviešu bēgļu bērnu tautas dejas, sarunājās ar nometnes latviešu bēgtu pārstāvjiem un mūsu tiuilietēm, vaicājot par v i ņu vēlējumiem un vajadzībām. Ģenerālis teicās labi zinām Latvijas valsts uu tautas likteni un gailas. Eiropas tirannijas - hitlerisma sa-triecējs un līdzšinējais Sabiedroto bruņoto spēku virspavēlnieks šajā sarunā ar savu ļ)alieso interesi un līdzdalību latviešu tautas rūļ)ēm mūsu tautiešiem un tautietēm deva jaunu paļāvību un ticību lielās rietumu demokrātijas - ainerikānu lautas Un viņas karavīru atbalstam un 'atsaucībai. Apciemojumu beidzot, gen. EizenhauiM's vēl pakavējās nometnes ieinitnieku - latviešu sportistu vidū, veltījot arī viņiem savu uzmanību. īsākas sarunas virspavēlniekam nometnē bija ar Lietuvas un Igaunijas bēgtiem. . rikānu joslu, 4. - Bavāriju, - Bādenas un Tīrtemhergas l'ranču joslu, 6. - Austriju. Sai iedalījumā iespējami grozījumi. Ierosmi apgabalu komiteju organizēšanā LCK uztic: pirmā apgabalā - L N K Lībekā, otrā - Latviešu komitejai Detmoldā, trešā - Latviešu komitejai Hanavā, ceturtā - L N K Minchenē, piektā - Latviešu komitejai Rāvensburgā, sestā Mihcheuē \ lielu arch. ance- - Latviešu komitejai knsbruka? apgabalu komiteju noorganizēšana jāveic vēlākais līdz 1945. g. 1. novembrim. Pašas Latviešu Cenlrijilās komilej^is vēlēšanas izdarīs pēb eļektoru principa, noteikumus šim včlēšanam izsliadājol īpašai komisijai. : > Latviešu izglītībals un kullūiļas vadību L C K uz(Jevusi |)rof. F r . Gulbim, juridiski adminislr^tivo lielu va(iibu - prof. Dr. iur; A. Svabem. P ķ LCK revīzijas liēļu vadītāju uzaicināļs bi|: galvenais kontrolferis Valts kontrolē Eduards Grosbergsuņ par L C K I lejas priekšnieku Daugavpils pilsētas b i j . ' vecākais un pēc lam pašva Idjbas departamenta dir.. Jānis Niedra, Par L(^K saintniecības un finanēu lielu lech-nisko kārtotāju nolemts aicināt fitianču dep-ta bij. dir, Jāni Bogenu. Pie LC^K nolfmis noorganizēt arī demogrāfijas! Un statistikas biroju ari centrālo kartotēku, uzaicinot; par šī biroja vadītāju L.U. tautsaimniecības uņ tiesību zinālnu fakultātes tautsaimniecības nodalās vadītāju prof. Edgaru Dunsdorfu. ļZgliU-bas lietu kārtošanas darbā pēc prof. Fr. Gulbja priekšlikuma nolemts saistīt skolu deparlamentļa bij. direktoru un L.U. asistentu inž.-kīm. Jāni Celmu (vidusskolu lietāsļ un; tautskolu direkcijas bij. direktoru Arvīdu Dravnieku (laul-skolu lietās). Par L C K informāci.as b i roja vadītāju uzaicināts laikraksta „Rīt.s" bij, albildīgsiis-redaktors un Latvijas radiofona informācijas daļas vad. Arvīds Klāvsons. i i , Pēc Latvijas Sarkanā krusta, vice priekšsēža inž. Spriča Paegles un L SK galvenās valdes locekļa senatora Jāna Kalaca pnekšlikun>a nolemt^ papildināt LSK galvenās valdes .sastāvu ar 3 locekļiem - bij. finanču ministru Dr. A l frēdu Valdmani, T p pēdējo pr-ku Ādolfu Sildi un Dr. med. Nikolaju Vē ru. LCK lizaicina laulie.šus ievērcļl vislielāko ,di.sciplīnu pret it Visām; militārām varam, kas piedalās Vācijai okupācijā, kā arī pret vācu ieslādēiji. Komiteja tāpat prasa ievērot saderļbu un disciplīnu latviešu | .savslarļiējās attiecī^ bās. LCK nākamā darba sēde septembhi beigās. Latvie.^u kafavīri ziemas mītnēs Beļģijā \'isi liļtviešu karavīri, kas licļz šim atradās gūstekņu nomelnēs Ziemetvāci-jā - !^le4vīgā-Holšleina (pullosā u. c.) un dažādās citās vācu kara gūļsteknu nometnē.s tagad, kā mūs informē, pār-angļu šu ka-vietoti savrupējās ziemas mītnēs pārvaldāmā joslā Beļģijā. Latvj faviri te nonākuši angļu armija^ aprū-pībā, un mūsu cīnītāju piederīgiem par vinu likteni vairs nav ko bažīlie:i. !
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, September 22, 1945 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1945-09-22 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari450922 |
Description
Title | 1945-09-22-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | Redakcija — Editorial OfficeļHerzog-Rudolf-Slr. 49, Munich Izn^āk^ reizi nedēlā Published \veekly Nr. 6 1945. g. 22. septembrī 4 Aicinājums tautiešiem „Tautieši un tautietes, tevi un mātes, brāli, māsas un jaunatne! /Mums. visieiiļ šinī ciešanām pārbagātajā laikmetā, kad gandrīz visu esam zaudējuši, tomēr kū neatņemams īpašums vēl palicis pagātnes svētais mantojums, neizdzēšaimā tēvzemes mīlestība un iiesalaužama griba nevis grimt, bet atkal ceitits un dzīvot, jlf;atrani vienīgi par sevi domājot, mums iiebūs pa ^'pē-. kam apturēt tautas sairšaŗ^u ņ^^^ēŗst tas bojā eju. Bet visiem ļiopa turofU^, atmetot sīkās ķildas uii|kelšanosiVn viisiem līdzekļiem saglabājot savu iekšējo spjēku un gara cēlumu, mēs ar Dieva palīgu arī šoreiz izturēsim lielo pārbaudījumu uii, kad mūsu stunda nāks, savā kodolā veseli un iiesalauzti varēsim uzsākt jaunu dzīves ; celšanu brīvajā tēvijā. Profesors Dr. tl^eol. Kārlis KundļiM, Latvie|u Gentrālās komitejas prieltš-sēdis." Vienota latviešu pārstāvība - Latviešu Centrāla komiteja Septembra pirmajā j)usē darbību uzsāka visu latviešu bēgļu vienota , pārstāvība Vāciīā - Latviešu Centrālā komiteja. Tās priekšsēža ļiie-nāķumus uznēniies Latvijas ev.-lul. baznīcas virsvaldes- loceklis un Latvijas universitātes teolpgijas fakultātes profesors Dr. theol. Kārlis Kundzinš. L C K priekšsēža biedri - Lībēkas L N K prezidenta vietnieks prof. Fricis Gulbis un ^ Bavārijas L N K priekšsēdis p.ŗof. Dr. iur. 'Arveds Švābe. Tagadējā sastāvā L CK darbosies tikai pagaidām, līdz pirmā i iespējai izraudzīt- latviešu bēgļu vadību, demokrātiskās Vēlēšanās. Šādiļ vēlēšanu noorganizēšana pēc iespējas drīzā laikā ir L C K pašreizēja prezidija negrozāms; nodoms. L C K pirmajā sē_dē 9. sept. deklarēts, ka Latviešu Centrālā komiteja ir bezpartejisks un nepolitisks orgāns, kās rūpēsies par emigrācija esošiem latviešiem angļu, amerikāņu un franču okupācijas joslā. L C K sevišķi rūpēsies par latviešu karavīru likteņa atvieglošanu, par/ tautiešu gimenu locekļu apzināšanu un kopā savešanu, par bēgtu skolām un kulturālu aprūpi, ^par darba iespēju noskaidrošanu uii par sociālo pālidzībti. So uzdevumu sekmīgākai veikšanai LCK nolēmusi uzaicināt vietējās latviešu komitejas noorganizēt 6 apgabalu komitejas pēc šāda iedalījuma:' 1. apgabals aptver Šļezvīgu, Holšteinu, Au-strumhaiinoveru un Oldenburgu, 2. - ^estfāli, Dienvidhannoveru, Eseni, K e l - »i, Achenu un. Diseldōrfu, 3. - Hesenu, Nasavu, Bādenu un Vīrtembergas āme- I'.' 4». Gen.Eizenhauers pie latviešiem Minchenē Lielu un nozīmīgu notikumu latviešu bēgli 17, septembrī piedzīvoja Minchenē. Savienoto Valstu bruņoto spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Dvails Eizenhauers (D\vight D. Eisenhower) atceļā no Romas, kur vinšx Vatikānā bija āpnleklejis pāvestu, ieradās Minchenē un āpmek-l l j a Ballijas valstu bēgtu UNRRA's pārzināmo ziemas mītni Loenguīļuv ielā. Augstajam viesim latviešu tautas meitas, kas steigā bija uzposušās mūsu krāšņajos tautas tērpos, visu Vācijā nokļuvušo latviešu un nometnē mītošo 900 tautiešu vārdā pasniedza ziedus, izrakstītu cimdu pāri un māksi. Hugo Mērca bēgta gaitās no Latvijas priedes darinātu trauku, Pateicoties par latviešu apsveikumu, gen. Eizenhauers apjautājās par. saņemtās dāvanas māksliniecisko apdari un ar redzamu interesi noklausījās kā paskaidroju-nm par latviešu rakstiem un par traukā iegrebtā - ar Māras zīmi rotātā vārda „Latvija" nozīmi, tā arī nometnes latviešu kora atskaņoto lautas dziesnm. Pēc visas nometnes apskates virspavēlnieks atgriezās latviešu vidū un, vērojot latviešu bēgļu bērnu tautas dejas, sarunājās ar nometnes latviešu bēgtu pārstāvjiem un mūsu tiuilietēm, vaicājot par v i ņu vēlējumiem un vajadzībām. Ģenerālis teicās labi zinām Latvijas valsts uu tautas likteni un gailas. Eiropas tirannijas - hitlerisma sa-triecējs un līdzšinējais Sabiedroto bruņoto spēku virspavēlnieks šajā sarunā ar savu ļ)alieso interesi un līdzdalību latviešu tautas rūļ)ēm mūsu tautiešiem un tautietēm deva jaunu paļāvību un ticību lielās rietumu demokrātijas - ainerikānu lautas Un viņas karavīru atbalstam un 'atsaucībai. Apciemojumu beidzot, gen. EizenhauiM's vēl pakavējās nometnes ieinitnieku - latviešu sportistu vidū, veltījot arī viņiem savu uzmanību. īsākas sarunas virspavēlniekam nometnē bija ar Lietuvas un Igaunijas bēgtiem. . rikānu joslu, 4. - Bavāriju, - Bādenas un Tīrtemhergas l'ranču joslu, 6. - Austriju. Sai iedalījumā iespējami grozījumi. Ierosmi apgabalu komiteju organizēšanā LCK uztic: pirmā apgabalā - L N K Lībekā, otrā - Latviešu komitejai Detmoldā, trešā - Latviešu komitejai Hanavā, ceturtā - L N K Minchenē, piektā - Latviešu komitejai Rāvensburgā, sestā Mihcheuē \ lielu arch. ance- - Latviešu komitejai knsbruka? apgabalu komiteju noorganizēšana jāveic vēlākais līdz 1945. g. 1. novembrim. Pašas Latviešu Cenlrijilās komilej^is vēlēšanas izdarīs pēb eļektoru principa, noteikumus šim včlēšanam izsliadājol īpašai komisijai. : > Latviešu izglītībals un kullūiļas vadību L C K uz(Jevusi |)rof. F r . Gulbim, juridiski adminislr^tivo lielu va(iibu - prof. Dr. iur; A. Svabem. P ķ LCK revīzijas liēļu vadītāju uzaicināļs bi|: galvenais kontrolferis Valts kontrolē Eduards Grosbergsuņ par L C K I lejas priekšnieku Daugavpils pilsētas b i j . ' vecākais un pēc lam pašva Idjbas departamenta dir.. Jānis Niedra, Par L(^K saintniecības un finanēu lielu lech-nisko kārtotāju nolemts aicināt fitianču dep-ta bij. dir, Jāni Bogenu. Pie LC^K nolfmis noorganizēt arī demogrāfijas! Un statistikas biroju ari centrālo kartotēku, uzaicinot; par šī biroja vadītāju L.U. tautsaimniecības uņ tiesību zinālnu fakultātes tautsaimniecības nodalās vadītāju prof. Edgaru Dunsdorfu. ļZgliU-bas lietu kārtošanas darbā pēc prof. Fr. Gulbja priekšlikuma nolemts saistīt skolu deparlamentļa bij. direktoru un L.U. asistentu inž.-kīm. Jāni Celmu (vidusskolu lietāsļ un; tautskolu direkcijas bij. direktoru Arvīdu Dravnieku (laul-skolu lietās). Par L C K informāci.as b i roja vadītāju uzaicināts laikraksta „Rīt.s" bij, albildīgsiis-redaktors un Latvijas radiofona informācijas daļas vad. Arvīds Klāvsons. i i , Pēc Latvijas Sarkanā krusta, vice priekšsēža inž. Spriča Paegles un L SK galvenās valdes locekļa senatora Jāna Kalaca pnekšlikun>a nolemt^ papildināt LSK galvenās valdes .sastāvu ar 3 locekļiem - bij. finanču ministru Dr. A l frēdu Valdmani, T p pēdējo pr-ku Ādolfu Sildi un Dr. med. Nikolaju Vē ru. LCK lizaicina laulie.šus ievērcļl vislielāko ,di.sciplīnu pret it Visām; militārām varam, kas piedalās Vācijai okupācijā, kā arī pret vācu ieslādēiji. Komiteja tāpat prasa ievērot saderļbu un disciplīnu latviešu | .savslarļiējās attiecī^ bās. LCK nākamā darba sēde septembhi beigās. Latvie.^u kafavīri ziemas mītnēs Beļģijā \'isi liļtviešu karavīri, kas licļz šim atradās gūstekņu nomelnēs Ziemetvāci-jā - !^le4vīgā-Holšleina (pullosā u. c.) un dažādās citās vācu kara gūļsteknu nometnē.s tagad, kā mūs informē, pār-angļu šu ka-vietoti savrupējās ziemas mītnēs pārvaldāmā joslā Beļģijā. Latvj faviri te nonākuši angļu armija^ aprū-pībā, un mūsu cīnītāju piederīgiem par vinu likteni vairs nav ko bažīlie:i. ! |
Tags
Comments
Post a Comment for 1945-09-22-01