1946-07-31-01 |
Previous | 1 of 4 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
11.e tW. Newsp»p« b to provide our Latvian people in exUe wltl, aU available new. of importonee concerning tbe world', happeninn. «t poUUcal. economlc cnhoral or r '^'S^ r K"" «iun««.itarian ideal» and acbieven.enU of the .reat Democracle.^ - the V ^ ^ t l T ^ ^ ^ ^ ^ Z Z En.p«re. XhU aim. m la.ow. wiU help nu^intain the .piritual and cnltnra. u«ity of the Latvian peopto and - of aU thing, - wil. y,e.d hope. for a «fer «ldTp!J^ f u ^^ Redakdja-Editorial Olfice: Hotel Convikt. DUlingen/Donau. Bayen, (1^^^^ Iznāk divi reizes nedēlā - PubUshed twice a week Nr. 59 (61) Aņthorized by Mllltarjr Government and ŪNBRA DUilngenā. ireSdien, 1946. g. 31. jfiliji V. Pētersons Pa kuru ceļu? Daži dati par Jaunatnes organizācijām Vērojot jaunatnes organizācijas un kustības, kādas tās izveidojušās Aug-lijā un ASV,,radīdamas dzīvu atbalsi neatkarības laikā arī mūsu zemē, jāpasvītro šo organizāciju būtiskā atšķirība no nedemokrātisko un totāUtāi-o valsts iekārtu radītām Jaunatnes organizācijām. Demokrātiskajās valstīs jaunatnes organizācijas izaug no jaunatnes biedrošanās tieksmēm. Demokrātija garantē biedrošanās brīvību, kuras aizsegā šīs tieksmes rod savu piepildījumu. Lielākās jaunatnes organizācijas, kas no vietējas jaunatnes pulcinā- Sanas izaugušas par spēcīgām jaunatnes kustībām; ir Jaunekļu (Jaunavu) Kristīgā savienība, Skautu- Gaidu organizācija. Jaunatnes Sarkanais krusts un Mazpulku organizācija. Bez tam AS Valstīs pastāv vēl dažādi jaunatnes klubi, kas organizāciju apmērus! un raksturu nesasniedz. ' Jaunekļu (Jaunavu) Kristīgā savienība (YMCA un Y|WCA) radusies pag. gadsimta vidū ar nolūku pulcināt jaunatni fizisko spēju attīstīšanai, kristīgi reliģisku pasaules uz^ skatu veidošanai un cilvēcības ideālu kopšanai. Tā jaii mērķos šai organizācijai garantēts tās starptautiskais raksWs>: izveidojās par starptautisku jaunatnes organi- «ādjiiv'kas pirms pēdējarkari^ i^p-tvēra gandrīz visu kristīgo pasauli. Stiprā starptautiskā platforma piešķīra šai organizācijai lielu nozīmi arī kara laikā,, ~ TMCA's kaŗa-gūstekiiu palīdzības nodaļas atradās visos lielajos pasaules centros. Latvijā šī organizācija radās no pirmajiem angļu-amerikāņu palīdzības pasākumiem mūsu brīvības cīņu laikā. Skautu-gaidu kustība (Boy-Scouts and Girl-Guides), kā zināms, radusies Anglijā. Tās 'dibinātājs ir B6- den-Pauels, kas pirmais sācis organizēt zēnu pulciņus,'lai tos apmācītu izlūkošanas mākā. Sāda veida nodarbības zēnos guva lielu piekrišanu. Visā Anglijā radājs skautu pulciņi un Bēdej^-Pauelam bija jāizveido šī kustība pdT organizāciju. Zīmīgi, ka pirmie latviešu skautu pulciņi radās bēgļu vidū Krievijā pirmā pasaules kara laikā un no turienes skautisma idejas iesakņojās mūsvi zemē. : Jaunatnes Sarkanais krusts (Junior Red Cross) ir īpatnēja Amerikas • kontinentā radusies humānistiska kustība. 1914. g.pje Kanādas Sarkanā krusta* radās skolnieku pulciņi^ kas gatavoja pārsienamos līdzekļus un vāca dāvanas karavīriem.. Vēlāk Kanādas un ASV jaunatne saka rūpēties par kara laikā izpostīto bērnu pabalstīšanu. Pēc kara JSK pulciņi nodibinājās 40 valstīs ar centru Pa-rīzē. Tā JSK kļuva par starptautisku organizāciju ar vairāk nekā 13 miij. biedru. JSK devīze: Draugs un palīgs. Latvijā JSK nodibinājās 1923. g. 24. okt. un ātri izvērtās par skaitli- Bki lielāko jaunatnes organizāciju. Darbojās apm. 500 skolu pulciņu ar 26.000 biedru. JSK pulciņu darbība pie muins bija cieši saistīta ar skolām un>skolotājiparasli bija šo pulciņu vadītāji. ( Mazpulku darbības sākumi meklējami pie pirmajiem lauku jaunatnes apvienošanas mēģinājumiem, kas fiākti ASV. * I ' Pļrn^o jaunatnes lauksaimniecības kldbu tur nodibināja 1902. g. kuku-tuias audzēšanai, apvienojot zinā-ina rajona jaunatni 10—12 g. vecumā. Vēlāk sāka dibināt mazpulkus visdažādākās lauksaimniecības nozarēs. 1914. g. ASV mazpulkos bija apvienoti jau 91.000 zēnu un 33.000 meiteņu. Sākumā' mazpulku vadību (Beigas 3. lappiisē) Latviešu Centrālās padomes 4, sesijas darba kārtībā no 20. līdz 22. jūlijam Blombergā bija pārkārtojumi Latviešu Centrālā komitejā, latviešu organizacij u darbības saskaņošanas jautājums, emigrācijas problēma, darba organizācijas, arodizglītības un citi jautājumi, l^o 33 padomes locekļiem sesijā piedalījās 27, to skaitā Austrijas apgabala pārstāvji. Padomi apsveica vietēj ais UNRRA's direktors, atzīmējot starp citu UNRRA's un militāro iestāžu nodomus iesaistīt latviešu DP darbā. Pēc LCP priekšsēža senatora P. S t ē r s t e s ziņojuma LCK priekšsēdis prof. Dr. K. K u n d z i ņ š referēja par Latviešu Centrālās komitejas darbību, sevišķi atzīmējot apspriedes sesiju starplaikā, kuŗāš pārrunāti izglītības un skolu jautājumi. Arodskola, kas bija plānota Sēstas latviešu nometnē, darbību uzsākt nevarēs, jo nometne pārvietota uz Grevenu. Nodibināta latviešu mūzikas komi-^ sija un bēgļu archivs. Saimniecības un f inanču nozares rūpēj ušās panākt bērnu uztura Uzlabojumus un labāku apgādi tautiešiem, kas atgriezušies no Beļģijas. Tiem nodibināta jauna nometne Sārštetē pie Hannoveras. LCK prezidija loceklis prof. F. G u l b i s ziņoj-a, ka Baltijas universitātē studējošo skaits nevar pārsniegt 1000. Jaunus studentus tādē vairs nevar uzņemt. Likvidēta Uzticības kollēģija Par atbrīvoto Ifaŗaviru aprūpi ziņoja Latviešu karavīru palīdzības pārvaldes priekšnieks J . G o I d m a - n i s un B. J a n u m s. Atbrīvotiem sagādāts 800 grgmatu, trešā daļa apgādāta apģērbiem. Daudz grūtība un sarežģījumu, īpaši amerikāņu okupācijas joslā. LCP loceklis A. K a c ē n s brīdināja tautiešus necensties nokļūt amerikāņu joslā, iekams šie. jautājumi nav izkārtoti. Padome uzdeva LCK darīt iespējamo bij. karavīru tiesiskā stāvokļa nokārtošanai un vēl neatlaisto a^rīvošanai. * * Apspriežot Latviešu Centrālās komitejas darbības pārkārtošanu, nodi^ bināja LCļC pārstāvniecību amerikāņu okupācijas joslā. Par LCK priekšsēža vietnieku un amerikāņu joslas pārstāvi izraudzīja A K a cenu un par LCK ipārstāvniecibas amerikāņu joslā Vācijā darba nozares vadītāju inž. A l b e r t u B r u n - n e r u un par administratīvi juridiskās nozares vadītāju mag. iur. J ā n i A p e r ā n u , visus no Eslin-genas latviešu kolonijas. Sesija, uzklausot Uzticības kollē-ģijas priekšsēža senatora J. Kalaca un locekļu adv. Alkšņa, J. Druvas un K. Dziļlejas atteikšanos,atzina, ka šis laiks nav piemērots koUēģijas darbībai, un vienbalsīgi nolēma likvidēt 2. sesijā nodibināto un darbību aizvien vēl neuzsākušo Uzticības kollēģiju. Slēgtā sēdē sesijas dalībnieki pārrunāja latviešu organizāciju darba saskaņošanu. Par pieņemtajiem atzinumiem LCP priekšsēdis senators P. Stērste izteicās: „Latviešu Centrālā padome allaž ievērojusi darba pamata principu — visam pāri stāv lat-vif »iu vienības uzturēšana un savstarpēja sadarbība; Sī sadarbība ļoti vēlama, un tāpēc padome uzdeva Latviešu Centrālās komitejas prezidijam turpināt sarunas ar Latvijas valsts un organizāciju agrākām oficiālām personām un tāpat panākt vienību ar citām latviešu trimdas organizācijām." Emiifrācijas jautājumā padome atzina par pareizu jau pagājušā sesijā Vīrcburgā pieņemto viedokli. LCP pieņēma saimniecības un fi-nanču nozares vadītāja J. Bo g e n a ieteikumu preču ražošanā, sadalē, darbu reālizēšžinā, materiālu izmantošanā un arī apgādē iet pa kopdarbības ceļu, dibinot un izveidojot kooperatīvus pēc kooperācijas principiem. Lai to panāktu, LCP uzdeva LCK izstrādāt kooperatīvo organizāciju plānu. Sesijā vēl ziņoja un referēja par Centrālo latviešu kartotēku Hanavā, debloķēto līdzekļu izlietošanu, kultūras u. c. jautājumiem. Nākamo LCP sesiju nolēma sasaukt pēc 6 nedēļām. Z. B. Bīskaps J. Rancans pie pāvesta Pija 12. Romā Ar prieku mēs esam varējuši vairākkārt pārliecināties, ka latviešu tautas īsto draugu un sapratēju vidū izcila vieta ir pāvestam Pijam 12., kā morālo autoritāti uzklausa vairāk kā 400 milj. ticīgo visā pasaulē. Sai pēckara laikmetā Vatikāns stingri iestājies par mazo tautu tiesībām un brīvību. Pāvests kopā ar lielajām rietumu demokrātij ām turpina atzīt Latviju par neatkarīgu, suverēnu valsti, un mūsu diplomātiskais pārstāvis pie Vatikāna mons. J. Camanis tur joprojām ir persona grata. Sajās dienās no Romas atgriezies bīskaps J. R a n c ā n s, ko pāvests pieņēmis pusstundu garā audiencē un noklausījies ziņojumu par latviešu tautas likteņgaitām. Bīskaps Rancans Romā pavadi jis vairāk kā mēnesi un šai laikā atradies ne vien visciešākā kontaktā ar mūsu pārstāvi pie Sv. Krēsla mons. J. C a m a n i un sūtni prof. A. S p e ķ i , bet vairākkārt apmeklējis arī Vatikāna vadītājas personas. „Sv. Tēvs pret mani izturējās ļoti sirsnīgi," stāsta bīskaps, „un jau audiences sākumā pasvītroja, ka ir labi informēts par mūsu tagadējo dzīvi un tatvijas stāvokli. Tālāk pāvests uzsvēra savu nesatricināmo ticību, ka mazo tautu tiesības galu galā uzvarēs. Mums tikai ar pacietību jāgaida šis brīdis. Audiences beigās pāvests lūdza mani nodot; savu svētību latviešu tautai." Audiences beigu daļā klāt bijis ari mons. J. Camanis. Savā ziņojumā pāvestam par tagadējo stāvokli bīskaps Rancāns, starp citu, norādījis uz lielo garīgo rakstu trūkumu un uz grūtībāmv kas kavē šo vajadzību piepildīt. Pāvests principā piekritis, ka sagatavoto jaunās derības tulkojumu latviešu valodā iespiež Vatikāna spiestuve „PoliglOLta Vaticana." ..Uzturoties Romā vairāk kā mēnesi;' turpina bīskaps Rancāns, ,,es bieži satikos arī ar vietējo latviešu koloniju un latviešu studentiem. Daudzi viņi bija nepietiekami informēti par latviešu bēgļu stāvokli Vācijā. Latviešu dzīve Itālijā nav viegla. UNRRA ir ļoti atturīga to apgādē, un vienīgo palīdzību līdz šim viņi saņēmui&i tikai no pāvesta. Satiekoties ar Vatikāna vadītājām personām, ar prieku vēroju, ka visi vecie draugi palikuši mums uzticīgi arī grūtajās dienās un stāv latviešu tautas pusē par mūsu tiesībām un taisnības uzvaru." Bīskaps Rancāns saticies arī ar bij. pāvesta nunciju un diplomātiskā korpusa vecāko Latvijā mons. An-tonip Aratu. Nuncijs palicis tikpat sirsnīgs latviešu draugs ari tagad un, piemēram, 18. novembrī, . personīgi vadījis svinīgo dievkalpojumu/atceroties Latvijas neatkarības pasludināšanas dienu. Atzīmējot bīskapa Rancāna Romas vizīti un pasvītrojot savas simpātijas latviešu tautai, mons* Arata viņam par godu sarīkojis pusdienas, kurās no latviešu puses*vēl piedalījies mons. J. Camanis un sūtnis prof. A. Speķe. ,,Visā savā uzturēšanās laikā Romā es jutu Sv. Tēva labvēlību, kas izpaudās kā pret latviešu tautu, tā pret mani personīgi. Kā zināms, pag. gadā archibīskaps Springovičs, kas palika Latvijā, varēja atzīmēt savu 25 gadu amata jubileju. Godinot v i ņu, pāvests archibīskapu Springo-viču iecēlis par Sv. Troņa asistentu (assistent solio Pontifitio), piesūtot tam īpašu rakstu. Tikai nav zināms, vai šis raksts sasniedzis adresātu. Man, bīskapam Urb<lim un bīskapam Sloskānam pāvests uzdāvināja jaunus tērpus. Rūpes par Itālijā esošiem latviešiem tagad uzņēmusies īpaša palīdzības biedrība, kuras vadītājs ir mons. Camanis. Tā apzina un palīdz arī latviešu bij. karavīriem, kas novietoti vairākās gūstekņu nometnēs. Man vēl Romā esot, mons. Camanis .sazinājās ar Vatikāna vadītājām instancēm viņu jautājumā, ar plašu rakstu lūdzot palīdzību ātrākai atbrīvošanai." „No redzētā un dzirdētā," sarunas beigās teica bīskaps Rancāns, „guvu pārliecību, ka mazo tautu tiesības uzvarēs. Savā sirdī glabāju visciešāko ticību un esmu pārliecināts, ka Latvija būs." ,,Vienotā Latviešu Prese" To LSK veicis Beļģijā Latvijas Sarkanā krusta vicepriekS-nieks Sp. Paegle un galvenās valdes loceklis J.Kalacs mūs informē: LSK Beļģijā darbību uzsāka 1945. g. 30. sept l)ež jebkādiem līdzekļiem. Vēl tagad LSK Beļģijā nav neviena algota darbiniekaun īrētu biroja telpu, tā kā tas joprojām mitinās valdes priekšnieces Ērikas Valteros dzīvoklī. LSK Beļģijā uzdevums bija latviešu bij. karavīru aprūpe, kas izpaudās divi virzienos: nodot tālāk uz Zēdelgēmas nometni tos dāvinājumus, kurus dažādas organizācijas un at^ sevišķas personas citās zemēs sūtīja mūsu karavīriem, un gādāt līdzekļus pastāvīgas palīdzības sniegšanai nometnes iemītniel^iem. Pašā pirmajā laikā LSK Beļģijā karavīriem varēja palīdzēt tikai atrast viņu piederīgos un uz'turēt sakarus ar ārpasauli. Nedaudzo ziedojumu nogādā-? š£\nai uz nometni, kļas tajā laikā ienāca, nebija nekādu satiksmes līdzekļu, un saziedotos saiņus mācītājs K. Grikmanis un Jv Romāns nēšus aiznesa uz ^ Zēdelgēmals nometni. Pirmo lielāko dāvanu sūtījumu no Beļģijas latviešu kolonijas izdevās savākt uz 1945. g. Ziemsvētkiem. Tiem pievienojās arī sūtjjumi, kas sāka pienākt no citām zemēm. Tajā pašā laikā LSK Beļģijā publicēja uzsaukumu visām latviešu organizācijām un visiem ārzemēs dzīvojošiem tautiešiem un lūdza sniegt palīdzīgu roku mūsu karavīriem. Te atzīmēm jama māc. V. Vaska palīdzība, kas ar saviem norādījumiem, no kādām oi^ganizācijām un personām Amerikā varētu lūgt palīdzību, sekmēja visu pasākumik. Vispār atzīmējama tautiešu sirsnīgā atsaucība tiklab Beļģijā, kā citās zemēs, un daudzu «organizāciju atbalsts, kas deva ied ē j u aprūpes darbu pastiprināt. Cik pSaizliedzīgi atsevišķas personas noiOevās palīdzības darbam, to liecin i Jolantes Zaueres un Taīsas Kal-ni(> as gadījumi. Abas latviešu jaunavas Beļģijā strādāja par mājkalpotājām un visu savu algu izlietoja pārtikas iepirkumiem, kurus svētdienās pašas nogādāja uz nometni Zēdelgēmā. Viens^ darba posms LSK darbībā Beļģijā tagad beidzies. Uz nākamo darba cēlienu vēl pāriet pienākums apkopt gūstniecībā Beļģijā mirušo 74 tautiešu kapus. Tomēr ar to vien LSK darbība Beļģijā ņeierobežosies, jo vēl mūsu tautas sistās brūces nav sadzijušas, un šajā ziņā vēl liels darbs priekšā. Tāpēc LSK Beļģijā lūdz visus, kas to atbalstījuši līdz šim, neatraut palīdzību arī turpmāk* LSK prezidijs sirsnīgi pateicas visiem, kas ar savu atsaucību palīdzējuši zēdelgēmiešiem.l un arī visiem LSK Beļģijā darba darītājiem. So cilvēku pašaizliedzīgais humanitārais darbs laiimunis ir par ceļa rādītāju un par pierādījumu tam, ka katrs pasākums, kaut arī sākts ar visniecīgākiem līdzekļiem, bet veikts ar karstu sirdi, goda prātu un mīlestību, vainagojas ar panākumiem. Sī darba veicēji un atbalstītāji godam īstenojuši Sarkanā^krusta devīzi : steigties palīgā tiem, kam palīdzība vajadzīga. īnas nacionālistu armija sak uzbrukumu komunistie Nankingā, 22. jūlijā (UP). — Z i ņas par smagām kaujām gar ķīniešu komunistu -turēto dzelzceļa līniju Ziernelķīnā norāda, ka ģenerālisims Canģkaišeks, redzēdams miera sarunu neveiksmi, pavēlējis sākt vispārēju ofensīvu. : lai padzītu; komū-. nistus no viņu pozīcijām tālajos rietumu kalnos. Kāds augsts komū-: nīstu'pārstāvis atzinis .,daudzu stratēģisku pilsētu'' zaudējumu, no kuram 9 atrodas pie svarīgā Tsinanas — Tsingtao dzelzceļa, un izteicies, ka nacionālistu karaspēks virzās uz priekšu 240 km platā frontē parallēli Jangtze upei. Liela kauja attīstās ziemeļu Kiangsu provincē. Komunisti ziņo par jaunu valdības ofensīvu, kuļras nolūks esot izolēt komunistu: spēkus nelielā telpā ziemeļos no Nankin-gas— Sanghajas dzelzceļa. .Komunisti tagad dēvē Cangkaišeku par būti. kas lūkojas lejup no savas vasaras mītnes Kuļingā, kamēr lejā liesmo visu valsti aptverošs pilsoņu karš. ..kas svētīts viņa paša rokām". Visi komunistu ziņojumi apgalvo, ka Canģkaišeks nolēmis atteikties no miera sarunām ar ģcn. 'Maržalu un komunistu pārstāvi^, ģēn. Cuenlaju. Nankingā stāvokli raksturo par „neiespējamu" , uri izsakās, ka visi mēģinājumi vienoties par svarīgākiem jautājumiem izrādījušies nesekmīgi. — Vašingtonā ^apsver iespēju aizliegt ieroču izvešanu uz Ķīnu, lai tādējādi novērst^u ick.šējo karu starp valdības un komunistu spēkiem. Galējo Tiacionāli.V-u rīcībā ir. lieli vairumi ^amerikāņu aizdolfj.s^ m u n i c i j a s. I' ē c a m e r i k ā ņ u ci o m ā m^ (Beigas 4: lappusē)
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, July 31, 1946 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1946-07-31 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari460731 |
Description
Title | 1946-07-31-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
11.e tW. Newsp»p« b to provide our Latvian people in exUe wltl, aU available new. of importonee concerning tbe world', happeninn. «t poUUcal. economlc cnhoral or r '^'S^ r K"" «iun««.itarian ideal» and acbieven.enU of the .reat Democracle.^ - the V ^ ^ t l T ^ ^ ^ ^ ^ Z Z
En.p«re. XhU aim. m la.ow. wiU help nu^intain the .piritual and cnltnra. u«ity of the Latvian peopto and - of aU thing, - wil. y,e.d hope. for a «fer «ldTp!J^ f u ^^
Redakdja-Editorial Olfice: Hotel Convikt. DUlingen/Donau. Bayen, (1^^^^ Iznāk divi reizes nedēlā - PubUshed twice a week
Nr. 59 (61) Aņthorized by Mllltarjr Government and ŪNBRA DUilngenā. ireSdien, 1946. g. 31. jfiliji
V. Pētersons
Pa kuru ceļu?
Daži dati par Jaunatnes
organizācijām
Vērojot jaunatnes organizācijas un
kustības, kādas tās izveidojušās Aug-lijā
un ASV,,radīdamas dzīvu atbalsi
neatkarības laikā arī mūsu zemē,
jāpasvītro šo organizāciju būtiskā
atšķirība no nedemokrātisko
un totāUtāi-o valsts iekārtu radītām
Jaunatnes organizācijām. Demokrātiskajās
valstīs jaunatnes organizācijas
izaug no jaunatnes biedrošanās
tieksmēm. Demokrātija garantē biedrošanās
brīvību, kuras aizsegā šīs
tieksmes rod savu piepildījumu.
Lielākās jaunatnes organizācijas,
kas no vietējas jaunatnes pulcinā-
Sanas izaugušas par spēcīgām jaunatnes
kustībām; ir Jaunekļu (Jaunavu)
Kristīgā savienība, Skautu-
Gaidu organizācija. Jaunatnes Sarkanais
krusts un Mazpulku organizācija.
Bez tam AS Valstīs pastāv
vēl dažādi jaunatnes klubi, kas organizāciju
apmērus! un raksturu nesasniedz.
'
Jaunekļu (Jaunavu) Kristīgā savienība
(YMCA un Y|WCA) radusies
pag. gadsimta vidū ar nolūku pulcināt
jaunatni fizisko spēju attīstīšanai,
kristīgi reliģisku pasaules uz^
skatu veidošanai un cilvēcības ideālu
kopšanai. Tā jaii mērķos šai organizācijai
garantēts tās starptautiskais
raksWs>: izveidojās
par starptautisku jaunatnes organi-
«ādjiiv'kas pirms pēdējarkari^ i^p-tvēra
gandrīz visu kristīgo pasauli.
Stiprā starptautiskā platforma piešķīra
šai organizācijai lielu nozīmi
arī kara laikā,, ~ TMCA's kaŗa-gūstekiiu
palīdzības nodaļas atradās
visos lielajos pasaules centros. Latvijā
šī organizācija radās no pirmajiem
angļu-amerikāņu palīdzības
pasākumiem mūsu brīvības cīņu
laikā.
Skautu-gaidu kustība (Boy-Scouts
and Girl-Guides), kā zināms, radusies
Anglijā. Tās 'dibinātājs ir B6-
den-Pauels, kas pirmais sācis organizēt
zēnu pulciņus,'lai tos apmācītu
izlūkošanas mākā. Sāda veida nodarbības
zēnos guva lielu piekrišanu.
Visā Anglijā radājs skautu pulciņi
un Bēdej^-Pauelam bija jāizveido šī
kustība pdT organizāciju. Zīmīgi, ka
pirmie latviešu skautu pulciņi radās
bēgļu vidū Krievijā pirmā pasaules
kara laikā un no turienes skautisma
idejas iesakņojās mūsvi zemē.
: Jaunatnes Sarkanais krusts (Junior
Red Cross) ir īpatnēja Amerikas
• kontinentā radusies humānistiska
kustība. 1914. g.pje Kanādas Sarkanā
krusta* radās skolnieku pulciņi^
kas gatavoja pārsienamos līdzekļus
un vāca dāvanas karavīriem.. Vēlāk
Kanādas un ASV jaunatne saka rūpēties
par kara laikā izpostīto bērnu
pabalstīšanu. Pēc kara JSK pulciņi
nodibinājās 40 valstīs ar centru Pa-rīzē.
Tā JSK kļuva par starptautisku
organizāciju ar vairāk nekā 13 miij.
biedru. JSK devīze: Draugs un palīgs.
Latvijā JSK nodibinājās 1923. g.
24. okt. un ātri izvērtās par skaitli-
Bki lielāko jaunatnes organizāciju.
Darbojās apm. 500 skolu pulciņu ar
26.000 biedru. JSK pulciņu darbība
pie muins bija cieši saistīta ar skolām
un>skolotājiparasli bija šo pulciņu
vadītāji. (
Mazpulku darbības sākumi meklējami
pie pirmajiem lauku jaunatnes
apvienošanas mēģinājumiem, kas
fiākti ASV. * I '
Pļrn^o jaunatnes lauksaimniecības
kldbu tur nodibināja 1902. g. kuku-tuias
audzēšanai, apvienojot zinā-ina
rajona jaunatni 10—12 g. vecumā.
Vēlāk sāka dibināt mazpulkus
visdažādākās lauksaimniecības nozarēs.
1914. g. ASV mazpulkos bija
apvienoti jau 91.000 zēnu un 33.000
meiteņu. Sākumā' mazpulku vadību
(Beigas 3. lappiisē)
Latviešu Centrālās padomes 4, sesijas
darba kārtībā no 20. līdz 22. jūlijam
Blombergā bija pārkārtojumi
Latviešu Centrālā komitejā, latviešu
organizacij u darbības saskaņošanas
jautājums, emigrācijas problēma,
darba organizācijas, arodizglītības un
citi jautājumi, l^o 33 padomes locekļiem
sesijā piedalījās 27, to skaitā
Austrijas apgabala pārstāvji.
Padomi apsveica vietēj ais UNRRA's
direktors, atzīmējot starp citu
UNRRA's un militāro iestāžu nodomus
iesaistīt latviešu DP darbā. Pēc
LCP priekšsēža senatora P. S t ē r s
t e s ziņojuma LCK priekšsēdis
prof. Dr. K. K u n d z i ņ š referēja
par Latviešu Centrālās komitejas
darbību, sevišķi atzīmējot apspriedes
sesiju starplaikā, kuŗāš pārrunāti izglītības
un skolu jautājumi. Arodskola,
kas bija plānota Sēstas latviešu
nometnē, darbību uzsākt nevarēs,
jo nometne pārvietota uz Grevenu.
Nodibināta latviešu mūzikas komi-^
sija un bēgļu archivs. Saimniecības
un f inanču nozares rūpēj ušās panākt
bērnu uztura Uzlabojumus un labāku
apgādi tautiešiem, kas atgriezušies
no Beļģijas. Tiem nodibināta jauna
nometne Sārštetē pie Hannoveras.
LCK prezidija loceklis prof. F.
G u l b i s ziņoj-a, ka Baltijas universitātē
studējošo skaits nevar pārsniegt
1000. Jaunus studentus tādē
vairs nevar uzņemt.
Likvidēta Uzticības kollēģija
Par atbrīvoto Ifaŗaviru aprūpi ziņoja
Latviešu karavīru palīdzības
pārvaldes priekšnieks J . G o I d m a -
n i s un B. J a n u m s. Atbrīvotiem
sagādāts 800 grgmatu, trešā daļa
apgādāta apģērbiem. Daudz grūtība
un sarežģījumu, īpaši amerikāņu
okupācijas joslā. LCP loceklis
A. K a c ē n s brīdināja tautiešus
necensties nokļūt amerikāņu
joslā, iekams šie. jautājumi nav izkārtoti.
Padome uzdeva LCK darīt
iespējamo bij. karavīru tiesiskā stāvokļa
nokārtošanai un vēl neatlaisto
a^rīvošanai. *
* Apspriežot Latviešu Centrālās komitejas
darbības pārkārtošanu, nodi^
bināja LCļC pārstāvniecību amerikāņu
okupācijas joslā. Par LCK
priekšsēža vietnieku un amerikāņu
joslas pārstāvi izraudzīja A K a cenu
un par LCK ipārstāvniecibas
amerikāņu joslā Vācijā darba nozares
vadītāju inž. A l b e r t u B r u n -
n e r u un par administratīvi juridiskās
nozares vadītāju mag. iur.
J ā n i A p e r ā n u , visus no Eslin-genas
latviešu kolonijas.
Sesija, uzklausot Uzticības kollē-ģijas
priekšsēža senatora J. Kalaca
un locekļu adv. Alkšņa, J. Druvas un
K. Dziļlejas atteikšanos,atzina, ka šis
laiks nav piemērots koUēģijas darbībai,
un vienbalsīgi nolēma likvidēt 2.
sesijā nodibināto un darbību aizvien
vēl neuzsākušo Uzticības kollēģiju.
Slēgtā sēdē sesijas dalībnieki pārrunāja
latviešu organizāciju darba
saskaņošanu. Par pieņemtajiem atzinumiem
LCP priekšsēdis senators P.
Stērste izteicās: „Latviešu Centrālā
padome allaž ievērojusi darba pamata
principu — visam pāri stāv lat-vif
»iu vienības uzturēšana un savstarpēja
sadarbība; Sī sadarbība ļoti
vēlama, un tāpēc padome uzdeva
Latviešu Centrālās komitejas prezidijam
turpināt sarunas ar Latvijas
valsts un organizāciju agrākām oficiālām
personām un tāpat panākt
vienību ar citām latviešu trimdas organizācijām."
Emiifrācijas jautājumā
padome atzina par pareizu jau pagājušā
sesijā Vīrcburgā pieņemto viedokli.
LCP pieņēma saimniecības un fi-nanču
nozares vadītāja J. Bo g e n a
ieteikumu preču ražošanā, sadalē,
darbu reālizēšžinā, materiālu izmantošanā
un arī apgādē iet pa kopdarbības
ceļu, dibinot un izveidojot
kooperatīvus pēc kooperācijas principiem.
Lai to panāktu, LCP uzdeva
LCK izstrādāt kooperatīvo organizāciju
plānu.
Sesijā vēl ziņoja un referēja par
Centrālo latviešu kartotēku Hanavā,
debloķēto līdzekļu izlietošanu, kultūras
u. c. jautājumiem. Nākamo
LCP sesiju nolēma sasaukt pēc 6
nedēļām. Z. B.
Bīskaps J. Rancans pie pāvesta Pija 12. Romā
Ar prieku mēs esam varējuši vairākkārt
pārliecināties, ka latviešu
tautas īsto draugu un sapratēju vidū
izcila vieta ir pāvestam Pijam 12., kā
morālo autoritāti uzklausa vairāk kā
400 milj. ticīgo visā pasaulē. Sai
pēckara laikmetā Vatikāns stingri
iestājies par mazo tautu tiesībām un
brīvību. Pāvests kopā ar lielajām
rietumu demokrātij ām turpina atzīt
Latviju par neatkarīgu, suverēnu
valsti, un mūsu diplomātiskais pārstāvis
pie Vatikāna mons. J. Camanis
tur joprojām ir persona grata.
Sajās dienās no Romas atgriezies
bīskaps J. R a n c ā n s, ko pāvests
pieņēmis pusstundu garā audiencē un
noklausījies ziņojumu par latviešu
tautas likteņgaitām. Bīskaps Rancans
Romā pavadi jis vairāk kā mēnesi
un šai laikā atradies ne vien visciešākā
kontaktā ar mūsu pārstāvi pie
Sv. Krēsla mons. J. C a m a n i un
sūtni prof. A. S p e ķ i , bet vairākkārt
apmeklējis arī Vatikāna vadītājas
personas.
„Sv. Tēvs pret mani izturējās ļoti
sirsnīgi," stāsta bīskaps, „un jau audiences
sākumā pasvītroja, ka ir labi
informēts par mūsu tagadējo dzīvi
un tatvijas stāvokli. Tālāk pāvests
uzsvēra savu nesatricināmo ticību,
ka mazo tautu tiesības galu galā uzvarēs.
Mums tikai ar pacietību jāgaida
šis brīdis. Audiences beigās
pāvests lūdza mani nodot; savu svētību
latviešu tautai."
Audiences beigu daļā klāt bijis ari
mons. J. Camanis. Savā ziņojumā pāvestam
par tagadējo stāvokli bīskaps
Rancāns, starp citu, norādījis
uz lielo garīgo rakstu trūkumu un uz
grūtībāmv kas kavē šo vajadzību piepildīt.
Pāvests principā piekritis, ka
sagatavoto jaunās derības tulkojumu
latviešu valodā iespiež Vatikāna spiestuve
„PoliglOLta Vaticana."
..Uzturoties Romā vairāk kā mēnesi;'
turpina bīskaps Rancāns, ,,es
bieži satikos arī ar vietējo latviešu
koloniju un latviešu studentiem.
Daudzi viņi bija nepietiekami informēti
par latviešu bēgļu stāvokli Vācijā.
Latviešu dzīve Itālijā nav
viegla. UNRRA ir ļoti atturīga to apgādē,
un vienīgo palīdzību līdz šim
viņi saņēmui&i tikai no pāvesta. Satiekoties
ar Vatikāna vadītājām personām,
ar prieku vēroju, ka visi vecie
draugi palikuši mums uzticīgi arī
grūtajās dienās un stāv latviešu tautas
pusē par mūsu tiesībām un taisnības
uzvaru."
Bīskaps Rancāns saticies arī ar
bij. pāvesta nunciju un diplomātiskā
korpusa vecāko Latvijā mons. An-tonip
Aratu. Nuncijs palicis tikpat
sirsnīgs latviešu draugs ari tagad un,
piemēram, 18. novembrī, . personīgi
vadījis svinīgo dievkalpojumu/atceroties
Latvijas neatkarības pasludināšanas
dienu. Atzīmējot bīskapa
Rancāna Romas vizīti un pasvītrojot
savas simpātijas latviešu tautai,
mons* Arata viņam par godu sarīkojis
pusdienas, kurās no latviešu
puses*vēl piedalījies mons. J. Camanis
un sūtnis prof. A. Speķe.
,,Visā savā uzturēšanās laikā Romā
es jutu Sv. Tēva labvēlību, kas
izpaudās kā pret latviešu tautu, tā
pret mani personīgi. Kā zināms, pag.
gadā archibīskaps Springovičs, kas
palika Latvijā, varēja atzīmēt savu
25 gadu amata jubileju. Godinot v i ņu,
pāvests archibīskapu Springo-viču
iecēlis par Sv. Troņa asistentu
(assistent solio Pontifitio), piesūtot
tam īpašu rakstu. Tikai nav zināms,
vai šis raksts sasniedzis adresātu.
Man, bīskapam Urb |
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-07-31-01