Bavarijas Latviesu vestnesis, November 30, 1948

              is
naudas maku, l
nu atkārtojas
tiesa izSķirus;
P^.^ Cilvēku
fnbedarai nevienu
io svlnigi deklarj.
:ama, lidzigs incj.
par nepieciešamu
f sanākt kops lai
vārdā, lidzig^ 2
l par nevēlamiem,
pai kārtībai
|ARPU: šis spria.
r nepieņemams un,
ļJjošs. Ea prindpj
ļdumu.kas cilvēka
Ib lemt, kas ir vē-lUn
nākamajā reizē'
ļ vairs ari nenžkSu!
'«•n nav laika.
Tas mums neiz-
.kungs. Mēs tikai
Itsakāftiies no jūsu
ivu personīgo cieņu,
flande un I
as spoil
V par kurām clon\§,
un medus, pec da-
Ležot, vairs neklājas
J Dānijas ziņo par
ļa pieņemšanos, bet
līdzstrādniece, kas
zceļošanas un ieceļo-
Dapīra kalniem, ce-
-.eipStrijā, raksta, ka
im jūtot kara sekas
rmiecibas dzīves J€-
gaļa, pārtikas vielas
im HoiandS rācionē*
no ierobežojumiein
icciba ar pienu, auzu
u im tēju. Daudzoi
nav izskaidrojami ar
'ūkumu, bet gan ar
landiešl visu, ko vien
lai iegūtu valū^. Ta-ivairāk
uz Angliju -
lāti, slavenie Eldamas
inātais Holandes ka-la
radi)fabriku 300.00C
ļotiem aparātiem pa5i
^dz tikpat ka neka.
'ažotie slavenie Hava-
:elo uz ASV. ^;
neilga laika Holande
idāties apavus bez at­ari
kopš kara beigām
plaisa, pilnīgi ]aiwa
,a. Tekstilpreces >
«grl' apsaimniekotas,
[mas tikai pret ^
pašas vājas kvalitātes,
d melnajam th'giimļo
«ikstilpreCu cenas tiK
ialdiba ftesen izsniegusi
divgadīgu
izpirkt savus tekstiliju
• i k ā Holande spiesta
• piesaistītu savatej^
l ī s t u s , kas Pa?«^^t S
l ī d z e k l i s ir visdaJJ
lešu un izstāžu nko. a^^
Iku skati Apeldom^ŗ
• t u ķenguru asjes
i I bezdarbu. Darba
s retums, ^^f ^UēJs- ,
mazāko ūrm ^f.^,^
L trūkdma j^jn
U lielām,toi^Jn^;
uzņēmuffliern> ^^^^^
mm īrenci ar citu vc
« b e t an pa^" ^ ^^^s. W
• I pēc kara e^°Lg„5 Pf
,gad šlmstavol^ļ DM
Iznācis
f-,25/27. —
LATVU
Latvian Newspaper
published under EUCOM Civil
Affairs Divisioo Authorisatipn
Nuniber UNDP t96 Publisher
and Edifor: Kārli? Rabacs.
DP Camp KleiDkot2 near
Gun^burg'D Printer: „Schwāb.
Volksbl.' Gūnzburg/D., Bgra.-
Landm.-Pl 7. firculation 4000.
Published thrte fimM weekly.
Editorial office: GUrizburg/Do.
ho'Tirn'(ii'i-/.iriim*rmi»''n-'^tr. - LATVIAN
Nr. 107 (212)
Otrdien, 1948. g. 30. nov.
Iznāk trisr reizes nedēļā.
Izdevējs: BALK uzdevunaā
Latviešu preses darbinieku sa­darbības
kopa. Atbildījjais re­daktors:
K. R?bācs, redaktori;
L. Bērziņš, M . C u l ī t i s , B. Ķī­selis,
A. Liepa, H. Minden-bergs,
A . Smits, Adrese v Glin?-
biirg-Do.; red.: Domiuikus-
Zimmerinannstr. 2 (tālr. 50).
apg.: Markti>l, 25i (t. 84).
Grib likvidēt vienolo pilsētas pirvaldi
Sokofevskis organizē Austrum'-
Vācijas valdību
Berlīne vēl šonedēļ iespējami Izšldrlgi notikunai, Pēc KcnU
krievu militārā valdība un komunistiska SED partija sestdien esot iz.šķī-rusieS
par galīgu pilsētas pārvaldes^ sašķelšanu. Maršals Sokolovskis to
izlēmis īpašā apspriedē Karlshorsta, piedaloties vācu koraīinistu vadītā­jiem.
,Esot nodoms krievu sektorā radīt savu pilsētas deputāiu sapulci
un savu maģistrātu pie kam varot sagaidīt, ka lēmumu mēģinās realizēt
vel pirms pašvaldības vēlēšanārn, kas notiks rietumu sektoros nākošo
svētdien. Uz iespējamu jaunu komunistu akciju norāda arī vairāku vSEl)
runātāju draudīgi i/teikurni sapulces. Vienotas pārvaldes galīga,likvidē-
AansL Berlīnē nozīmētu jaunu nopietnu stāvokļa saasinājuinu tieši tai
• bMl kad Parīzē gaidāms Bramuļas, šoreiz, kā liekas, pēdējais starpnie­cības
mēģinājums likvidēt krizi.
Jauno Berlīnes „austruma parla-
• neritu*- paredzēts sastādīt no līd/..ši-m'ās
SED frdkcijas deputātiein un
^demokrātisko organiztāciju^' paN
stavjiem. Pašreizējās pārvalde.^ ie­rēdņus
uzaicināšot-, atslāi pilsētas
valdes ēkas padomju sektorā. visās
iestādēs Ieceļot sevišķus pilnvarotos.
Tāpat esot izraudzīts, jau jaunais
lielvecākais un pil'sctas parlanīcnta
priekšsēdis. plānu vojtlizēšanas
termiņš esDt otrdien, bet iespējams,
ka galīgo termiņu vēl nosaka mar­šals
Sokolovskis.
SED pā.rstāvis J^mit.s zlņa.'^; par ko­munistu
apvēi'.suma plāniem apzī­mēja
par.,,melīgiem izdomajumicnv.
Tie e.sot Berlļnos sašķelšanas iein­teresētu
aprindu „izmēģinājurna ba­lons''.
Tai pašā laikā tomēr, pēc
Brīdina 11 neievazāt
komunisma sērgu**
Amerika
Visās arnerikāņu katoļu baznīcās
sinis dienas nolasīta kardinā.la Spēl­maņa
j^ana vēstule, ku^'ā viņš
nedzirdēti asī vēršas pret koniu-
.nlsmu, aicinādams ticiA'os darīt visu,
lai šo „sory;u neievazātu" Amerika:
J^ādu dienu pār mums visiem var
njikt sods, j a m ē s necīnīsimies pret'
to," saka kardināls. „Nc vien -valsis-
' Vīriem, bet arī katram' strādniekam,
lauksaimniekam, tir,£!;otājam un sko­lotajam,
katrai: 'mātei aiz pienāku­ma
pret ticību, tēvzemes un tuvākā
mīlestību jādara viss, lai komu-iīisms
nesapiraulu m ū s u zemi im brī-.
• vību."
Ungārijas mi nistru . prezidenta
vietnieks F;akoši svētdien "pa­skaidrojis,
ka valdība turpmāk .,ar
visa bardzību vērsīsies pret katoļu
baznīcas vīriem —- sabotieriem un
provokātoriem. Likuma priekšā-visi
būs vienlīdz aibildīgi," teicis
Rakoši, ,,mcs sodīsim kā vienkāršos,
v^ādžas garīdzniekus, jā tos, kas v a l -
<a kardinālu /purpuru." Šie draudi,
liekas, zīmēji uz k a r d i n ā i u Mincenli.
kas izrādījis nesamierināmu opozi-
' ciju pret komunismu. • BBC, NZ
Čangkaiseks rok
nocietinājumus, bet
kundze lido uz
onu
^Svētdien amerikāņu kara lidmašī-uz
Vašingtonu izlidoja maršala
'-angkaišeka kundze,' la'i liĀgtu prezi­dentam
Trumenam un . amerikāņu
kautai steidzamu palīdzību Ķīnai. Tā
'y^^ ir trešā reize, kad Cangkaišeka
^tindze ierodas Savienotajās Valstis.
Politiskās aprindas Vašingtonā izsa-
^'^5; ka amerikāj;iu valdība var arī
mainīt līdzšinējo nostāju pret nacio-
^^^lo Ķīnu. .Vismaz kaļ'a lidmašīnas
ļi^^ciošana Cangkalšeka kundzei uzlū-ymd^
par labu zīmi. Iespējams, ka
^'H"ia ieradīsies arī tautas vietnieku
mima ārlietu komisijas sēdē, lai per-lū^
nu palīdzību.
^'^'foiz n6tiek liela kauja 150 km
^'ankinnas pie Peng-pū dzelzceļa
^^^^j'gla. Abas karotājas puses ziņo
^^'Vaākumiem. Ao Nankingu rok
"^ļ^ieiinājumus.' Valdības , miteklis
^^'^ rodas vecajā galvaspilsētā, bet
_-rspavēlniecības.galvenā mītne no
^ankingas jau pārcelta uz Dienvid-
^'•nu. _ BBC
pašas padomju licencētās preses z i ­ņām,
krievu sektora- uzņēmumos
strādnieki pieņēmuši ^spontānas re-zoliīcijcLs
beidzot radīt Berlmē kār­tību".
Kā ziņo, lielo uzņēmumu
strādniekiem pie al^as izmaksas
S^.^1) pārstāvja klātienē likts šādas
rezolūcijas parakstīt. •
„Pienācis laiks, ka Berlīnes strād­nieki
kaut ko dara, lai nokārtotu
stāvokli pilsēlā un radītu kopīgu
pārvaldi, lai tad varētu izsludināt
īslas vispārējas vēlēšanas, ieslēdzot
no tām vis^us rietumu sektoru fašis­tus
un kaŗ.a noziedzniekus," izteicās
SKD pārstāvis Jen(ļreckis. Pēc tam
Bei'lī'nei esot jāizstrādā savs divgades
Ijlans pec padomju joslas parauga.
Pašioizejais maģistrāts vairs pastā-'
•vot tikai-teorētiski un esot zaudējis'
tiesības uz pilsētas pārvaldīšanu. Ta­gadējiem
piIsētas amatvīriem Jen-dreckis
atgādināja, ka viņus kādreiz
saukšot pie .atbildības. ,.Jau tuvāka­jās
dienās SED būs tā.lu svarīgu uz­devumu
priek.šā. kas izšķirīgi. ietek­mēs
Berlmos lilSfcni," deklarēja Jen-di-
eckis. Kāda policistu sapulce Alek­sandra
laukumā, krievu sektorā., pie­prasīja
apcietināt pilsētas lielvecākā
vietnieku. Frīciensburgu un rietumu
sektoru policijas priekšnieku. Stum-:
mu. ••.
Gatavojoties svētdienas vēlēšanām,
Rietumberlīnē rcsigi turpinās pirms­vēlēšanu
.kampaiui; Padomju neap-siiprinalais
lielvecākais Reuters kādā
sapulcē, nosodot lu'ievu un komunis­tu
rīcību Berlīnē, .starp citu. izteicās:
.,Ticm, kas Berlīnē ieradušies laāevu
tankos, mēs varam ieteikt tikai vie­nu
— brjf.uciet atpakaļ!"' Vēlēšanu
--'upulees mēi^ina traucēt īpa.'kas ko­munistu
a k t ī v i s t u grupas, kas pa da-hii
atves:as automC'biļos pat no krie­vu
jo.sias.1 X<iktīSŗ notiek v ē l ē š a n u pla-kāt.:
, n o p l ē š a n a un pārlī.Tiē.^a.'^.a.
B i i l u - miii/.arā valdība uaskaid-rojusi,
ka ''vēlē.-^anas pā^Taudzī^^
ungļu. amcllkānu un franču kontro­les
ierēdņi-, ar tiesībām apcietināt
katru vēlēšanu traucētāju. Rietum-sektoru
policijai vēlēšanu dienā iz­s
l u d i n ā t s ' piridās pakāpes 'trauksmes
-'tāvokliļS. Katrā v e l ē š a n u iecirknī de­ž
u r ē s vismaz cļi'vi policisti.
Britu iestādes arī deklarējušas, ka
n e k ā d ā ziņā n e a t z ī s kaut k ā d a scpa-nitu
pilsētās pārvaldi krievu sektorā,
jo tas r u n ā t u pretim visu četru val­stu
kopīgi ^apstiprinātajai Bei'līnes
1^46. g. satversmei. Krievu nvilitār-.
gubornātļOi'a , vietnieks ģenerālis
Dratvins intervijā presei apsūdzēja
tieši rietuņivalstis vienotas Berlīnes
pārvaldes jaukšanā; uz to izejot arī
svētdienas vēlēšanas. Amerikāņu
žurnālistu .brāļu AlsoDu 'Ziņojumu,)
ka vācu komunistu vadoņi lūguii
krievu.S' atcelt Berlīnes blokādi, SED
apzīmē par ..skaidriem meliem". Ne­kādas
blokādes Berlīnē vispār ne­esot,
un tas. ko rietumos par blokādi
i c d i M T ī a j o t i e s . e.^ot tikai ģenerāļa
Kleja maehinācijas".
Krievu licencētā presē vairojas z i ­ņojumi
par dažādiem rietumu sa-bic-
drotv> ie-lāžu it kā plānotiem sma­giem
ierobežojumiem pēc vēlēšanām:
mazāk svarīf^o uzņēmumu' slēgšanu,
pārtikas sadales parkārto^-anu 'uc.
Pārtikas sadali kārtojot pa kvartā-iie;"
j"i. un katra ģimene va!'ē.>>ot ie­pirkties
tikai vienā noteikUi -nedēļas
dienā. Angļu iestādes šos apgalvo­jumus
aļv.īmēļa par krievu pasa­kām".
Tie jāuzskata par pretvēlēša-nu
propagandas sastāvdaļu.
Tai paša laikā, kad jauivuis notiku­mus
gaida Berlīnē, ari krievu joslā
notiek pārorganizēšanās. Pēc mai'-
šaia Sokolovska pavēles 3 nedēļu lai­kā
jāpārveido krievu joslas augstā­kā
pārvaldes iestāde — vācu saim­niecības
komisija, palielinot tās lo­cekļu
skaitu no 36 jīdz 101 un „uz-labojot
sadarbību ar iedzīvotājiem".
Novērotāji domā, ka šie pārkārtoju-
(Beigas 3. Ipp.)
ATBILDE, KAS LIKS KREMLIM
PADOMĀT
VAŠINGTONA SĀKAS ZIEMEĻATL ANTĪKA P.AKTA IZSTR.VDĀŠANA
Kara gadījuma Rietumeiropu tomēr
' I aizstāves
Piecas Briseles pakta valstis, Lielbritānija, Francija, Beļģija, Holan­de
un Lukšemburga, vienojušās par Ziem'eļatlantika aizsardzības pakta
projektu un to iesniegušas ASV valdībai. Jau šonedēļ Vašingtonā sāk­sies
piecu vlalstu vēstnieku sarunas ar ASV un Kanādas valdību pārstāv­jiem
iļar pakta galīgo tekstu, lai to pēc jaunā ASV kongresa sanākšanas
taiņ varētu Iiesniegt janvārī vai februārī.
Apspriežu sākšanās Vašingtonā, pēc politisko komontātoru domām,
ievada jaunu svarīgu fazi rietumu pasaules kopējās aizsardzības' orģani-zē.
sanā, kb likusi pasteidzināt pēdējo 18 mēnešu politiskā attīstība pa­saulē.
Kā izsakās pazīstamie amerikāņu žurnālisti brāli Alsopi, šis
pakts būs tieša atbilde visai Padomju Savienības politikai pēc otrā pa­saules
kara un liks Kremļa valdniekiem padomāt, vai viņu līdzšinējā
•polīiļskā spēle maz atmaksājusies.
No ASV un Kanādas puses nav
gaidāmi prineipiāJi.'iebildumi pret
Rietumeiropas ūnijas valstu izstrā­dāto
pakta'projektu, jo tas jau ie­priekšējās
s|runās saskaņots ar Va-šingtonaļs
un ,Otavas viedokli. Vēl
gan b ļ s galīgi jāizšķir daži svarīgi
jautāļiumi,: no •tiem^-y^
vē 1; i Eiropas ' vaistisi paktam• piesals-,
tīt no. paša,, sakuma vai arī vēlāk.
BALSS NO KAPA:
• •. . . ... .... ^. . " • ' • • ; '-I • '] . • I . • - " • . .'• •. . ' •• •
Troekis vaino Staļinu Lenina nāve
KāDAS MEiVIUARU GR?LMATAS ATKLĀJUMI!
1910. g. Meksikas pilsētiņā Kejakan^ nogalināja Leo Trockī. Vainu
uz sevi toreiz uzņēmās kāds meksikāņu komūni.sts, kas apgalvoja, ka
viņš „vēlējies atriebties Trockim par to; ka tas nodevis Padomju Savie­nību".
Labi apstākļu pazinēji tomēr apgalvoja, ka Troekis miris no če­kista
lodes, jo Staļhis nevelējies, ka kādreizējais padomju kara komi-
.sār.s un Ļeņina tuvakai.s palīgs traucē Kr'e^ļal politiku. Astoņus gadus
pēc Trocka nāves viņa sieva un kāds anglis vārdā Čarlzs Alalamass
Londonā izdevis viņa memuārus. 450 lappuj5u biezajā grāmatā Troekis
sīki aprakstījis Padomju Savienības tapšanul pilsoņu karu un ievēroja­mākos
politbiroja locekļus. Vienā nodaļā attēloti Ļeņina nāves cēloņi*
Troekis apglilvo. ka kādreizējo pa-domiu
diktatoru un faktisko j'evolū--
eijas organizētāju noindējis bij'u.šais
čekas priekšnieks Heršels Jagoda pēc
paša,Staļina pavēles. ..Ļēņma otra>
slimības periodā 1923. gada februāļ-a
beigās man bija saruna ar Zīm.tvjevū
un Kamcņevu," raksta Troekis. ..ša­jā
sarunā piedalījās arī Staļins. Viņš
mums pastāstīja, ka Ļeņins to esot
pēkšņi izsaucis pie sevis un licis ap-gādāi
— indi. Dzirdot šos vārdus.
^ -'Ir Kameņevs nobāla, ber Zinovjevs u:^
ļ j t i apjuka, ka pirmajā bi-īdi nezinā­ja
ko atbildēt, Biju pārsteigts an e>.:
Isiad mrs pārvarējām ^.a ir. u!'^ urnu.
notika ilgāka apspriede. Vi<i vieno­jāmies
l.eņina pavēli nei\ādā s^adi-
.j u m a • ne i z p i 1 d ī t.•; . A rī• S t āļ i i^s^ a:ps al ī-jās
mūsu lēmumu resiDcklēt. Vēl šo­dien
atceros, ka fatālais smīns viņa
Jeju biia padarījis ma>kai līdzīgu.
Es instinktīvi sarāvos. i-eīūko:,ies vi-,
iia dzeltenajās acīs. kas likās aukstas
m cietas kā t ē r a u d s.
Pēc laba laika, kad mum.s visiem
ikās. ka šis jautājums jau galīgi
nokārtots. Staļins pēkšņi atkal ieru­nājās:
,.Bet vai indi Ļeņinam tomēr
nepagādāt. Vecais vīrs tik loti c.eš-
Es'mēģināju viņu pārliecināt, ka sl>
mība ir ārstējama un nekādu ļaunu
seku neatstās, bet viņš .nebija pieru­nājams.
Beigās Ļeņins man apsolī­jās
indi ieņemt vienīgi tad, kad vairs
nebuls: nekādu.'cerību izveseļoties un
kad ciešanas kļūs nepanesamas."
(Ļeņins slimoja ar progresīvo para-^
lizi). Staļina vārdi no jauna mūs
vi^iif; ,pilnīgi izsita no sliedēm. Bei­dzot
es kategoriski pateicu, ka šāds
lūgums vispār hav diskutējams. Man
pievienojās' arī Zinovjcvs.un Kame­ņevs.
Staļins
vārda." i
vairs. nebilda, ne
Dīvaini va:v1u likties, kāpēc Ļe­ņins
aogādat indi lūdL^is tieši Staļi­nam,
ar kuru viņam nebija sevišķi
labas' att.el^smes. Tikai apmēram
metesi priekš tam Ļeņins bija licis
leraki^tīi. sava testamentā, zīmīgus
vārdļus'. kas au^^slākos politbiroja lo-cekllis
® brīdināja no Staļina. Pēc
Ļeņina nāves šie vārdi, kā zināms,
neļ^ad neparādījās arklātrbā. Troe­kis
šo Ļeņina rīcību izskaidro ar vē-lē.^
aiios uzzināt, ko Staļins īsti darīs.
Lerinsļ nekad nav doniājis indēties.
Viņš/tikai gribē'.s pārl^audīt Staļinu,
jo visi ā/sti aogalvo^uši. ka slimībai
'aunu Iseku nebūs. Šādās domās bi-
•is arī Ļeņina personīgais ārsts Gei-
•ē, ar ko_ Trcck'rn bijušas vairākas
sarunas. Boz tam Ļeņins tai laikā
, (Beigas 3. Ipp.)
Runa var būt par Dāniju, Norvēģiju,
Islandi, Eiri, Itāliju un Portugāli, bet
joprojām dzirdami minējumi ari par
Spāniju. Madridē negaidīti ieradu­sies
jauna .septiņu amerikāņu kong­resa
locekļu delegācija, kas apsprie­dusies*
par iespējām spāņu armijas
modernizēšanai un citiem militāriem
jautājumiem. Delegācijas vadītājs,
A.SV tautas pārstāvju nama militā­rās
komisijas priekšsēdis, .izteicies
par • Spānijas , uzņemšanu rietumu
līnijā. Delegācija dodas tālāk uz
Parīzi un Londonu,
,.Sunday Times" Vašingtona.s ko­respondents,
pierakstīdams Ziemeļat-lantika
pciktam lielu morālisku,
]X)lītisku un stratēģisku nozīmi, iz­sakās,
ka formāli laikam jaunu- val­stu
piesaistīšana paktam notikšot t i ­kai
pēc tam, kad septiņas pakta or­ganizētājas
to l^is parakstījušas, bet
neoficiālas sarunas noliekot jau ta­gad.
Par apstiprināšanu no A SV pu­ses
vaire neesot šaubu, jo aiz Trume-na
tagad, stāvot tāds kongress, kas
vēl pilnīgāk par līdzšinējo izprotot
vajadzību pēc šādas alianses. Pēc
(Beigās 3 Ipp.)
Pesimisms Parīze
ČETRAS ATBILDES,
K.\S NEKĀ NESOLA
Lai gan piektdien Parīzē publi-,^
cēlas ASV. Lielbritānijas. Franci-'\.
jas un Padomju Savienības at-i
bildes uz Drošības padomes;
priekšsēža Bramuļas aptauju ne­sola
nekādas izredzos nokārtot
Berlīnes konflikta, Bramuļa ne­atlaidīgi
turpina savus starpniekā
mēģinājumus un paziņojis, ka
līdz trešdienai,, kad - padomes
priekšsēža pienākumusv pārņems
beļģu delegāts, vīns padomei^: ie-snieg.
šot^ jaunu starpniecības plā-nu.
Sai sakarībā Bramuļa ievadi-,
ja sarunas atsevišķi ar četru liēl-:
VaLstu de 1 egat iem iin apspiāedies
ar padomes sešu neitrālo valstu,
pārstāvjiem:
• Trīs rietumvalstis savā kopīga­jā
atbildē uz Bramuļas aptauju
apšauba, vai būs iespējams radīt
vienveida valūtu Berlīnē ar četru
valstu kontroli, iekām nav atjau­nota
ar satversmi saskanīga pilsē­tas
pārvalde, bet,visa krievu • pē­dējā
laika rīcība iziet tieši uz-pārvaldes
vēl tālāku sašķelšanu.
Atbildei pievienots angļu-frančU
memorands, ko ASV na'v parak-stijušas.
Tajā minēts tedīnlsks;
plāns četru valstu valūtas kontro­les
realizēšanai Berlīnē, par ko
jau septembri vienojās ģenerālis
Robertsons un ģenerālis Kenigs.
Amerikāņiem tas neliekas pieņe­mams.
Padomju Savienības' at­bilde
ir īsa un nesatur nekādus
jaunus priekšlikumus, bet tikai
prasa. realizēt Maskavas 30, au-:
gūsta norunas Berlīnes valūtas,
jautājumā.
Arī ārlietu ministrs Bevins pa­redz
nodarboties ar šo jautājumu
un pi e pr a s i j i s britu mi 1 i tā r a j a i
valdībai ziņojumu par valūtas
problēmas ^stāvokli Berlīnē, ;
Pēc Parīzes- diplomātisko ap­rindu
domām, praktiski vairs nav
izredžu Berlīnes jautājumā i pa­nākt
vienošanos starp rietumval-s
i im un Padomju Sživienību. -
BBC, AZ
Cercils prasīs savai
valdībai skaidrību
Rit britu apakšnamā sāksies de­bates
par likumprojektu kara die­nesta
pagarināšanai' no 12 līdz 18:
mēnešiem. Sagaida, ka Vinstoņs
Cerčils teiks svarīgu runu, prasot ņo
valdības pilnīgu skaidrību par tās
militāro, politiku. Strādnieku parti­jas
kreisā spārna opozīcija vāc de­putātu
parakš1:uf5, lai pretotos kara
dienesta pagarināšanai. 'Pēc ,,Daily
Mail" politiskā korespondenta do­mām,
tomēr vairāk par 30 parak­stiem
ncizdošoties savākt. Si gada
sākumā 72 strādnieku partijas de­putātiem
izdevās .projektēto 18 mē­nešu
vietā panākt 12 mēnešu obli­gāto
dienestu.
Kāds Austrālijas parlamenta depu­t
ā t s ierosinājis, l a i Vinstons Čerčils
ar, kundzi apciemo Austrāliju, ievē­rojot
karaļa apciemojuma atlikšanu.
DM
Eiropas vienība - realitāte vai šķitums
Eiropas vieno.Šanas plāni ir vienī­gais
temats piecu Briseles pakta val­stu
speciālās komisijas ,ap:spriedēm.
kas kopš pagājušās nedēļas, turpinās
Parīzē, franču nacionālsapulces pr-ža
Erio vadībā, un ilgs, paredzams, vai­rākas
nedēļas. Darba kārtībā ir vai­rāki
projekti vienotai Eiropai. Pir­mais
angļu plāns paredz Eiropas pa-don^
e? organizēšanu no valdību dēlē­nā-
iem resp. ārlietu ministriem, pēc
UX narauga. bez veto tiesībām. Otrs.
frciiiču-beļģu plāns prasa organizēt
Eiropas padom.dovēju sapulci no val-
.stu^politisko virzienu resp. parlamen­tu
pāistāvjiem, bet nupat iesniegtais
jaunais angļu projekts paredz komp­romisu,
abus minētos orgānus, ar
dalītām funkcijānļ.
I/berālais ansHt loikrak.^ts ..Obser-ver'*
izsaka gandarīiumu. ka britu
strādnieku valdība atmetusi -allurību
vienotas Eironas organizēšanā, kas
laikam ese-l uz.skatāma par ši gadu-simteņa
lielāko polīīisko ideiu. Pa­rīzes
konference šī'^ id^^'-a^ sēklu va­rot
vai nu iznīcināt, vai iesēt aug­šanai.
Arī kreisais ..The People"
raksta: Parīzes sarunas izšķirs, vai
vienotā Eiropa, par ko tik daudz ru­nāts,
kļus realitāte vai paliks tikai
šķitums. • • BBC
Tito ieteic klausīt
„tautas balsi^^
Dīvaina pārmaiņa pēdējā laikā no­tikusi
Tito mentalitātē: Kroatijas
komūni:stu partijas .sanāksmē Zagre-bā.
par lielu pārsteigumu visiem
klausītājiem, viņš ieteicis nākotnē
vairāk • .,klaaslt tautas balsij" nekā
1 īdz. šim. Partijas biedriem jārcspek-^
tējot arī cilvēka privātā dzīve, jo
tauta nevis jākomandējot, bet gan
ifāvadot. Tad Tito atzinās, ka" piec-
2ados plāns jāgrozot,'jo ievedumu no
kaimiņvalstīm bijis mazāk nekā gai­dīts.
Kominforma piekritējus viņš
brīdināja nepārrēķinātie? — tos i z ­nīcinās
tāpat kā reakcijas pārstāv­jus.
Pagājušalā svētdienā Dienvid-sla^'
iiā ai7,īmēia neatkarības dienu.
N';t.ka svinīgi sarīkojumi un lāpu
gij.eai. (iZ
m
mi
li -T