Bavarijas Latviesu vestnesis, April 29, 1947

              tm
M T V U A , 19M. g. «9. Hm
ribä no ©migräciia,
tea. Nevarbötiebiidl!?!*
tem, kuru nolQks sa«S"^^
diem, kas bSgliem -
npkä Väcijs. So^';?»'^
fes dfttiem, bija paZ;^"
1142 blgV, no S ^ . i Z '
Cik. latv eSu uS ^
SK
P
braucgjiem, man 0 ^ * !^
|al daä desmlti, «l-b
leläkä izcelotäju grun. ,
flgUju, un tä s a s t ä T i^
inobaltietgm. kas
darbos, LIdz S. g. 3
iJojuSas uz Angliju sÄ
Teäi Ueläkä Wtlju i
lUkusl m PalestUrÄ
Zvledriju (136y. Aps&^
lOOlatvieSu. *
N Ple ta^tSrljas. ka Utvie.
jm, LOL p§c sQti^u torS apsver visaa darba leante,
IrpUs Vacijas. Sai
Is6d6 Hanavi tika pienen
principiäli l§muml. Sakart
valdibas begju komitejas m
kovMisB koplgl izda*
m> registrficiju .br}tu M
"8W apstridäs kä materilltt mw
izceloSanas vajadzibä» '
leva' LatvieSu CentrSlai ^
|p§rk§rtot savus datus
Su: arodu kodiem.
paredzSts izdot 12—15 lob
lakstu krSjumu ^jÄtvieit
183% kur par autorletn ai.
Idi 20 labSkie lietpratgji Vä.
1»
i i i
M
•
mm
mm
Zviedrijf. Grämata
Ari jaunstnei un audzin^
•' ^--i • V ' •• •.•
iglabätu näkotnei ne vien
iSänu lalka dokument&ciju
)ilsgtu un drupu mlti^u aina.
ar!> sasniegumus fiziska UQ
>a sasnlegumos, LCK no.
iljiÄt; 400—500 m gapi lat.
fgfu dzl^cs filmu, ladzot iz.
segianl, pledallties täs no*
Ikur notiks f ilmSSana.
te
i f c
tel
6 rl
-H' '
Kp kas denuncS dtus un
)plbu. Nolema Iflgt LCK nä. m
näkt ar prlekällkuraieni
sortbas fonda radlSanas un
a m. w
ilSanas jautSjumä. Iero3lnäl^
It LCK nozarl bij. pre-
'kustlbas dalibnleku apzinä-ilomet^
u komltejäm un tau.
IteceloSanas gadljumä tasim
*^r?8e Jäpazlijo Centrälal kar«
länavS,
ludieta pie^Sma atzlnumus
Vskata"kirtibu un urfeva ^
audzltlea, lal lalkä lekasetii
un nodotu täs pec piederi-mäk
autoni honörärl «a
Ml$ no mäksllnleldej
iiw taja nometnS, kur pr ek^
^sabala uri CentrBlai koinl-
Scigäs iedzlvötlju ist!^
pevldBt LSK dlenvldu dlrek"
E. Raisters
k'
-mi':
te
I
•
•ii
tautiesJ P S r ^ Ä y !,
Jait8,kautganakcI]u,M); <
dm ,un «f«>'gyJderKo»
?m8karo i^»»®"^, TT^en»
i d j i . No Libekas, G^;^,
lukuäl valräki trari^J;^.
kkSrttbu AnSliJM „^
* Btundas nedel§), ata^ ^j^.
iMVU pSc päns;
»ainstr&cija.! •
idrs pagaid^
nei>u un d a r b a^
:firitu Sarkaiwa|^j
aredzets sapulcinat R "i; p,.
feinSms, Viena tadf y^si.
lenbrodi.betM' o^p^-
bMaariteutieSu?»»"'
LAtVIJA, 1947. g. 29. aprfli
J ä n i s S a r ma
(1. turpinäjums)
Ne! Strada§ana tä nu gan nqj^ila,
kapee korisuls izraidija Lizeloti. Tas
<vienkär§i bija liels, nepatikams ap-
; ukums, ko viii§ gribeja apslept ar
mäkslotu stingribu. Lizelotei taöu
bija taisniba! Vai tad Bädendiku
Ulrike neappreceja Jekabu Zusma-ni;
kas pirms vairäk kä öetrdesmit
gadiem ienäca no Berzones Rigä kä
Zu5u Jekabs? Bet ak Dievs un
tevs! Kur nu tie gadi! Vai tad nebija
iespejams, ka cilveks §ais tetros
gadii desmitos pilnigi parvertas?
Viss taöu pärveidojäs! Vai tad vairs
§i pati Riga ir tä, kas tä bija toreiz?
Kur tad ir viiias muri ar tukSajäm
un' miträjäm vartu ailem, kb katru
vakani nosledzaar smagajiem dzel-zim
apkaltajiem ozolde|u värtiem?
Kur ir kailie, vietäm virSiem apau-gU
§ie smllsu kalni, kas dzelteja to­reiz
tepat Elizabetes ielas apkaime?
Viss ir pärverties! Kapee gan ne-vareja
pärversties ari linmatainais
Berzones zens, kas, iepletis acis un
bailigi apkärt skatidamies, ienäca
" pilsetä pa Smilsu värtiem? Protams,
vii:i§ ir pärverties^ pärverties sir-majä
konsulä Z\l§mani, kas §is pär-vertibas
dej ar| neizsakämu izturibu
un pacietibu pärvarejis neskaitämus
'Slj:ers}us un grutibas, lidz kjuvis par
nelai^a Bädendika znotu un lidz ar
to par redzamu personu pilsetas
saimnieciskajä dzive. Vareja' jau gan
but, kä par §0 pärvertibu vil>§ va­reja
pateikties ari laipnajam likte-nirn.
Jo, ko gan butu lldzejis viss
vii?a darbs,- jä vecais Bädendiks ne-butu
ilgäku läku slimojis, käpec
visi viT;ia uzi^emumi nokjuya kata-strofas
stävokli? Vecais, slirnäis virs
nevareja hekä cita darit, kä at}a'ut,
lai viiia Ulrike sniedz savu roku
öaklajam un izveicigajam prokur
ristäm, kura rokäs atradäs visi fir-mas
atklätie un slepenie darijumu
pavedieni. Nu, sava da}a §ai lik-tei>
a spele piedereja ari Ulrikei, ku-fas
labäkie gadi bija pagäju§i neiz-maritoti
uh kas nu bija iecienijusi
jauno teva paligu. Tä tad nu ari
notika tas, ka Zu§u Jekabs parver­tas
Jekabä Zusmanl, appreceja Ul-riki
un drizä laikä nostädija dro§ä
-Stävokli Bädendika iniporta ^ri ek-sporta
firmas lietas. Vecais galu galä
atstaja §o pasauli pavisam apmieri-näts,
jo redzeja, ka atstäjis tiklab
savu firmu, kä ari meitu dro§äs ro­käs./'
•
Konsuh puta no,ga]:kätes specigus
duimu mutulus. Nu — tas bij
darbs! .:To viii§ vareja gan tagad
teikt, un ciepa, ko vii^ä ar to bij
len>antojis Rigas sabiedribä, nebija
vis iaitnes dävana. Un vai nu ta-
. gad, kur Lizelote vareja äev par
• muza biedri izveleties nevis kadu
tirgotäju vai sil^u literätu, bet gan
kadu muizriieku, kupam . vajadzeja
gläbt; savu muizu no parädnieku
draudiefn, vai ari kadu augstäku
valsts ieredni— lai nu vij?§ tb iemet
rpkäs §im iedomlgajam dakterim
Tiltam! ^Ne! Päräk tälu vii;i§ bija
gäjis sava teva labvellbl, padoda-mies
au§igajai meitenei riri prasl-dams
tikai to, lai lauläjas ar dakteri
väcu draudze. Ja viria to tieSam
^ negrib saprast — nu, tad viriai Tilts
' Jäaizmirst! -
Ienäca kalpotäjs.
— Konsula kungam jä^erbjas
mielastam! — ^^^^^^^^^^^^^^^^^^^ • ; •
Pareizi! To vii?§ bija pavisam pie-un
kur
Maija viesosies Parize un pec tam
Anglijä 16 gadu vecais itaju diri-
^ents Pjerino Gamba, iepriekä diri-
^ejot 10 koncertus Sveice, kur par
katru saijiema 300 angju märcii^u
Pec pirmä koncerta Lugano zenu
uz viesnicu aiznesa uz pleciem po-licisti,
lai pasargätu yii?u no sajus-minätä
puja. Pjerino apdävinäja ar
15 zelta pulkstei;iiem, gredzeniem
rokas sprädzem, lieliem vairumiem
Sokölädes un puljLU, kä ari elektrisku
rotaju vilcienu. Pjerino ir Rpmas
operas vijolnieka dels. Tagad tas
esot vislabäk atalgotais dirifents
kop§ Tpskanini.
^Berlines amerikä^ sektora licen-cetie
apgädi sa^emuSi ätjauju izdö*
liela metiena let u kabatas for mä t;
grämatu virkni. Grämatas maksäs
tikai vienu marku gabalä, un täs
iespiedis 100.000 eksempläros. Virk-nes
^pirmä grämata „Varoi;ii bez
ierociem" bus ieverojamu personu
biografiju sakopojums, ku;'äm se-vi%
i nopelni cilveces attistlbä. To
.kopigi izdos di vi apgädi.
Dänijä notikusi liela grämatu iz-p^
rdosana par pazeminätäm cenäm
Vairäl^i lieli apgädi bija nonäku§
maksäsanas grutibäs, jo däi?i, kas
izdoto grämatu skaita ziriä agräk
bija pirmajä vietä Eiropä, pedejä
laikä vairäk iegädäjas praktiskas
mantas un grämatas perk maz.
Väcijä atkal darbojas jau 38 augst-
Ckjlas ar 77.500 studentu. Visvairäk
.augstskolu — 14 ar gandriz 34.000
Btudentu darbojas amerikäiju joslä
Minchene vif»n ir 7000, väcu stu­dentu.
Rasma Galeniece
Puce
mirsis. Rigä taöu patlaban notika
)irmie latvie§u dziesmu svetki.
Konsuls gan tos neapmekleja,, jo,
äpat kä daudzi citi no vii;ia aprin-däm,
iedomäjäs, ka tur norisinäsies
apmeram tädas pat lietas kä zälu
vakarä Daugavmalä. Turpretim sVet-ku
komitejas rikota goda mielast^
vinam vajadzeja piedalities vien-kärsi
täpec, ka bija tur delegets ka
Ri^as birzas koUei^jas pärstävis. ''
Kad konsuls ZuSmanis ienäca
svetku vitnem rotäta LatvieSu bied-rlbas
nama zäle, tur bija jau diez-gan
daudz lauzu. Daudzi jau sedeja
pie galdiem, bet citi sarunäjäs, stä-vedami
lieläkos un mazäkos pulTSos.
^ä likäs, visi kaut ko gaidlja. Kär-iibnieks
ar ozolzariem apvitu s ie-tonu
pie svärku atloka ierädija k(?n-sulam
ZuSmanim vietu pie galda,
kur jau sedeja dazi .kungi. Vin§
dzirdeja, ka da^i itin droSi sarunäjäs
atviski un, kä rädliäs, tad ari visr
aareja sarunu valoda bija latviska.
Consulu tas drusku pärsteidza, ujo
Rigä visur tur, kur pulcejäs labi
Ijerbta sabiedrlba, dzirdeja tikai
väcu valodu.
Kamer viriS vei par §o lietu prä-toia,
Die zäles dumm radäs. maza
druzmeSanäs, tur kärtojäs jauni cil-ar
kräsainäm leatflm pär kru-tim.
PriekSgalä nosta jäs vairäki
bärdaini kungi. Tad no priek§n£ima
atskan§ja mar§a muzika un zäl§
ätriem soliem ienäca kadispoii uni-formeti
kungi. Bärdainie tos pava-dljä
lidz kädam galdam, kur apse-'
kopä ar tiem.
Konsuls gahdrlz negribeja ticet
saväm acim: viens no ienäcejiem
bija ; pats ^enerälgubemätors, otrs
Vidzernes civllais guberhätors, bet
treäais brur>niecTbas .mar§als. Prö-
5, ka nu viss konsula acis guva
pavisam citu nokräsu, jo, kad jau te
piedalljäs tik augsti valsts ierednii
tad ari ZuSmapa kungam nebija ko
kauneties. Vii?§ apskatljäs pa labi
un pa kreisi, verodams savus tuvat
kos kaimiiius. Pa labi vinam sedeja
päris kungu, kas, zobgaligi smine-i,
saöukstejäs savä starpä väcu
valoda. Nezin' käpec tie konsulam
läga nepatika. Pa kreisi sedeja jauns
cilveks zelta brilles un nelielu zpda
bä^diijLU, kas sarunäjäs ar otru
drusku vecäku virieti bez bärdas uri
ösäm. Pirmais bija ^erbies gan
vienkärsäs, tomer pec pilseta^; mo-des
iutäs drebes, kurpreti otra pe-l
§kie, lidz kaklam sapogätie syärki
rädija, ka tos neapgaubämi pagata-vojis
lauku drebnieks. ZuSmanis uz-runäja
brijjotö, gan protamö, vacu
yalodä, lai ari dzirdeja, ka tas riiriä
ar savu biedru latviski. Jauns^is cil­veks
atbildeja Joti laipni, pie tam
tekoSä un pareizä väcu yalodä, kas
konsulam ne ikreiz izdeväs. .
Jaunais . cilyeks teica, ka
lauku skolmeisters no Vecpiebalgas
un saucoties par Kaudzlti, bet viijia
biedrs esot tä vecäkais brälis un ari
skölmMsters.
Tätad laukos tagad bija ari lat-vie
§u skolmeisteri, Konsuls savä
laikä Berzone bij mäcljies äbeci un
ielauzljies rakstospie väcu kurpnie-ka,
kas' valas l ä i k ä n staigäja no
mäjas uz mäju, gan §udams kurpes,
gan ari mäcidams t>ernus.. •
Ezdami un dzerdami no*
klätä galda pilnlbas, ka§ ne ar ko
neat§kiräs no labäko Rigas resto-ränu
galdu kläjuma, Jvii^i turpinäja
sarunäties. Konsula uzmanibu säis-tija
käds galds, pie kura riteja }oti
spraigas un, kä likäs;, asprätlgas va-lodas,
jo no turienes atskaneja
smiekli. .
— Kas ir tas kungs ar zelta
un kuplo uz abäm pusem atäl^irto
bärdu — taöu laikam väcietis?
vii;i§ jautäjä.
Ne, tas ir latvietis — Baltijas
Vestnesa redaktors Bembards Di-rikis.
—
-~ Ak tä? Nu, bet virta biedrs pa
labi, kas izskatäs tik nopietns?
— Tas ir Kri§jänis Valdemärs. —
— Tä, tä! —. Par Valdemäru Zu§-
mai;ia kungs bija §o un to dzirdejis.
— Tätad tas ir tas virs, kupam
policija aizliegusi dzivot Baltijas gu-berijäs?
Cik atceros, tad vii;i§ izdevis
avizi, kuj'ä rakstits pret valdibu? —
— Ne pret valdibu, bet tikai pret
netaisnibu, ko latvieili cie§ no väcu
lielkungiem.
Konsuls neizpratne pagrözija galvu
rakstijis pret lielkungiem, izrai-dlts
no Baltijas gul^erijiäm un to­mer
tagad sez tik clrosi netälu no
pasa ^enerälgubemätora?! Kaut kas
bija tai laikä noticis, kamer konsuls
bija nogrimis savos veikalos, kaut
kas, ko vi^s nespeja izskaidrot.
— Ar ko tad Valdemära kungs no-darbojas
tagad? —* vins j auta ja tä-läk.
Vins ir kärtotäjs direktors
Krievijas keizariskajä jurniecibas
veicinäsanas biedribä, kuras prezi-dents
ir pasa keizara brälis.
— Hm, hm! — Bet kas ir tas ar
to kuplo matu cekulu — luk, pas-laik
vins pacel gläzi?
Tas -- latviesu jaunais dzej-nieks
Auseklis, bet otrs ar bärdu
kas pasl^aik pieskandina AusekJ
gläzei, ir otrs jauns dzejnieks. Pum-purs.
(Turpinäjums sekös)
Kam nu atkal, meditäja,, medi
Sirmä meness sapni manu säpi?
Kam nu atkal nianä logä vedi? —
Cik jau murgos spämus päri pieti,
Cik jau manu asii>u tu släpi.
Nomirdzina meness sldrabgaismu —
Saväds skaistums visam pari staro.
Kam nu atkal pielej aklu^baismu.
Sirdi manu? Deg tä piina kaismu.
Meness laipa ved pär nakti gap.
Sniedzu rokas — tam vairs speka
nava.
Vejru acis — neredz man vairs skati.
Loku meli — nav vairs värda sava.
Saki, Jaunä, vai vei esmu pati? —
Medäs, medäs täli balss, kur tava.,.
Dzive Sveice
Käds tautietis, kam bijusi izdeviba
apmeklet Sveici, raksta: „Iebrauceju
Sveice vispirms pärsteidz tirlba, ba-gätiba
un pärpilnlba. Tä ir zeme, kur
Dlaukst saimnieciskä labkläjiba un
kas nepazist kara posta. Turistu jau
diezgan daudz. Par splti §ai labklä-jibai,
iveicieäi tomer sudzas par lie-iem
nodpkliem, därgiem dziVQk]iem
ue. Jäatzist, kä dzives därdziba tur
patiesi liela; Pärtika gan normeta,
bet zivis, putnus, augjus var pirkt
bez kartitem.
Sveice verojams Joti liels darba
trukums visäs darba un arodu
nozares., 2el tikai, ka ärzemniekus
stingri noliegts bez ipa^s atjaujas
nodarbinät. Varbut, ka yeläk §ös
ierpbeip j umus pret arzemniekiem
mikstinäs, kä tas jau manäms citäs
zemes. • Algas samerä ar dzives där-ir
labas. I^jOti daudz un pa­reizi
par Baltijas valstim raksta
Sveices prese. Var pat teikt, ka
Sveices prese i r mums visdraudzlgä-kä
citu tautu preses vidu. Tas ari
nav brlnums, jo Sveice i r brivibas
un demokratijas zeme, kaut ari maza
valsts." E. B.
Laikrakstos pedejä laikä valodnie-1 bas värdiem — diezgan viegll atmi- ,
ki un rjikstnieki diskute par valodas nams. Ja tomer rakstnieki af to tik^
jautäjumiem. Rakstnieki kurn, ka daudz nomokäs un stridäs,' tad
valodnieki izgrozot vii^u izteiksmi skaidrs, ka §ai lietä n a v kaut kas
pec sava prata, taisot un prasot vien- käftlbä. ^ — ^
veidotu »papira stilu". Valodnieki Katrs valodnieks — salidzinätäja
pannet, ka rakstnieki pielaizot kju- zina, cik liela nozime tagadnes diV--
das, bojäjot latvie§u valodu. Rakst- dabim. Amo amas, amat — loka "
nieki, kä jau radltäji, metäjas asprä- darbibas värdu „mllet" skolens drlz
tibäm un ironize, filologi, kä jau sko- vien' pec tam, kad säcis §o valodu
lotäji, skaiäas, ka vii;iu speclälitäte mäclties. Nu, un kas ir amans? —
uzdroäinäs iejaukties ari nevalod- jauta skolens. — Skolotäjs, nedröc-
^leki. stedams lietot „o§s", jo »^nHet" ir
Vai nevaretu sallgt mieru, vai ne- pärejoss darbibas värds — nespej uz
butu dengl atzit, ka visiem merlj^is §o jautäjufnu noteikti atbUdet, „Tas,
viens — kopt valodu, pie kam f ilo- kas mll," — vii>§ 'beidzot nosaka*
logi to dara no zinätnes, bet rakst- Viegli saprotams, ka skolens paHek"
nieki no mäkslas viedokja? Liekas, neapmierinäts. „Tas, kas mH" jau
ka paSreiz notiekoSajä stridu lieläka nav darbibas värda forma, bet vesels
iecietlba butu velama no valodnie- teikums. Pie tam/§ädus teikumus —
kiem, jo tie, Sljiiet, aizmirsu^i, ka pallgteikumus — musu valodnieki^
rakstnieks ir valodas lidzradltäjs, ieteic kä „visskaistäko un elastlgäko**
kas strädä, klausidams savai izjutai, paijemienu — o§a apiesanai. Padö-klausldamies
ar „tre§o ausi", siki at- mäjiet velreiz: „Tas, kas mfl'*. Sis
§kirdams daiädas värdu noskai;ias un saturs ir tik nenoteikts, ka liekas
to nozimes pec emocionälä un fone- vienfldz labi attiecinäms uz visam
tiskä satura, kamer' filologi biezi ap- personäm: amo, amas, amat. Pec
mierinäs ar värdu { l o r i s k o no- daudziem skolenu jautäjumiem sko-zlmi
un pasaka, ka „tik siku matu lotäjs beidzot zaude pacietibu un pa«
skaldI5anu" valodnieki nepazist. saka: m 11 o § s. Amans ir miloSs.
Endzellna lielo värdnlcu Sl^irstot, re- Jä, nu tä lietä skaidra. Adekräts je«
dzam, cik rupigi §is zinätnieks stude- dziens ir ari citäs kultaras valodas:
jis rakstnieku sacerejumus un cik aimant, liebend, lubja§5ij.
rupigi izrakstljis vi^u samekletos vai Kä lai dzejnieks iztiek'bez 51 sva-radltos
värdus. Endzelins saviem rigä verba! Näk Skalbe un dzejo:
audzekijiem ari vairäkkart uzsyerä, Tevi äpkampj mlloSas straumes (va-j
ka räkstniekam briv apzinätl atkäp- retu but ari rokas). Esmu dzirdSjis,'
ties no vispärpie^emtajiem valodas ka 'kädä antolo^jä filolo^e esot
likumiem. Turpretim „mazie endze-1 „mIlo§äs" pärgrozijusi par mll§täjäm
tm
§A6
el
Uni" tlko rakstniekus ierpbeiot un
bez lielas gudroSanas nosauc tos par
riepraSäm. \
Runädams är amata bräjiem^ no-vai
taml. „Ce}a" korrektrlse Gailita
romänä pielaidusi §ädu bezjedzigu
izteicienu: „Apmnotäjas pirkstiem
viijia pärciläja savu pura ladi." Vai
skaidroju, ka joprojäm visvairäk sa- filologi neizjut lidzigv konstrukciju
rugtinäjuma radies tä sauktäs „ato- pHekanumu un bezgaumibu?
§p§anas", tas ir divdabju ar galotni — Var jau but, ka MHenbadia laik«
„o§s" izskauSanas de}, ko konsek- metä „o§s" bija pärzajojis pari cltäm
venti veic daias korrektrises. Jänis formäm, kur var bez ta Iztikt^ un va-
Veselis, piemeram, diezgan dibinäti lodas lokanibas de} vii^iieteica to ie-noräda,
ka no rakstnieka viedok}a robe^ot. Bet tagad esam nonäkiiSl
,,nicigs" nav vis tas pats, kas „nici- pretejä ekstremä. Kas tä vairs par
no§s". Gribu izteikt §ai jautäjumä latvieäu valodu, ja mes nedrikstam
ari savas domas. Pats par sevi jau teikt ^mlloSa mäte", bet jämekle pec
likums — ka jäizvairäs darinät div- „tava, tevi mUedama" vai citäm ar-dabjus
-r ,,o§s" nö pärejoäiem darbi- |chaiskäm, barbariskäm kohstrukcl-jäm?
Ja vairs nedrikst teikt laso§V
Kädä gustekijLU nometne atvesti 46
bij. izpallgi no Italijas im 13 no
E^lptes. Prieks bija redzet, ka ne
sveSriieciba,' he dlvgädiga gustnieciba
hav varejusi §os tautieSus salauzt.
Joprojäm tie ir mundri un moräli
stipri, tikai |lgojas bri2a tikt reiz
piederlgo un citu tautieSu vidu. .
Katru ritu tie kärtigi sai^em savas
devas un tabaku un jutas paedu§i.
Kad piesollju palldzlbu, tad sapemu
vixiu vecäkä Vi^a Rutka, kas jau otru
reizi atrodas SaipaSä nometne (pir-mo
reizi kä pretestlbas kustlbas da-llbnieks,
naci' reiima laikä notiesäts
uh kadu laiku atradies ari Seit), at-bildi,
kaf paäreiz bez täs varot iztikt,
het palldziba gan varbut -buSot vaja-dziga
tad, kad atstäSot §o vietu. Da­lai,
seviSki e^ptieSiem, tomer ir ne-piecieSams
apgerbs. , -
Pieticibä un izturlba if yii;iu dzives
neatijiemamä da}a. Vii;u silti atsaucas
par tiem, kas tos jau agräk ieprieci-näju
§i ar vestulem, täs neapnikdami
atverot un salocot. Ari sodien vii;ii
gaida draugu vestules un, lai neaiz-mirstot
pateikt, ari zelte^u (Tautieju
värdi un adreses däbujamas LSK,
Uhlandstr, 7, Esslingen/Neck.). E^p-tieSi
ipaSi pateicigi sutnim Zariijiam,
kura gädlba vii>us atvedusi Eiropä.
Vipi tikai nozelo,ka pärsk^atlSanäs dej
vienam bijis jäatpaliek. Sls gadljums
ir ziijots jau sutnim. '
Pec pärrunäm vienojämies kopejä
lugSanas bridl. Kur tik daudz jau-nas
galvas noliecas un visus vada
Viena doma, viena lugSana, tur sirds
kjust stipra .ticlbä, ka Visuvarenais
savu syetibu neliegs tiem, kas vii;iu
karsti ludz.Asaras iemirdzejäs §o
zenu acis, kad Sljdroties dziedäjäm
musu tautas lugSanu. Vii;ii bija stip­ri
agräk un tädi ir ari tagad. Bet
ja tas tä, tad tä nav likte^a da vana.
Frldricha Barbarosas viduslaiku
cietokSQa, Bältazata Neumai;ia baro-ka
piju un katedrälu, RImenSneidera
kokgriezumu, Tjepalo fresku un
Rentgenä staru pilsetä Vircburgä,
kas kara pedejäs dienäs §ausmlgi iz-postvta
un tikai pamazäm atgust savu
izskatu, no 12.—18. maijam bus aka-demiskäs
dienas, kuru laikä vairäki
sejienes latvieSu kolönijä dzlvojosie
profesori nolasis lekcijas prävajai
akademiskajai saimei, kura ir ari 100
patlaban Vircburgas uhiyersitäte stu-dejosie.
v Sis lekciju cikls ievadis IV.
Latviesu studentu savienibas kong-resu,
kas ilgs no 16.—18. maijam un,
atskiribä no. ieprieksejiem, bus vel-tits
vairäk ideplogiskiem, sabiedris-kiem
un tuväkäs näkotnes dzives
jautäjumiem
£. A n d e r s o n s
aroSs, edoSs, dzeroäs — kä tad lai sa­runäjäs
latviski bez, iPietuku iCrusti»
i^a stila? Es domäju, ka daja divdab»
ju af galotni „o§s" noteikti butu ap-ielojama.
. Gribu pleyerst köUegu uzmanlb\t
bet gimehe mantots, ^mene kopts vei vienam apstäklim. Latvie§u va-un
audzlnats un Dieva svetits M s u lodä ir daudz darbibas vardu, paf
paäu yertlbu pretsva^^^ tie pai>
saudzet un saglabat ir tagadejä.pärr UjoSi vai neplrejoSi resp. tie iespe-baudijuma
laik^ prasiba. Täpec, tu- jami abos veidos. Atcerleties Kalima
vojoties ^menes dienai, domäsim par ;^vetras sejas" rindas: ,.Svilpo}p§9
visiem, kas ir nesuSi un vei Sodien vej§, dancojo§ssnlegs", Nujä, jua
nes vissmagäko nastu. Bez §iem jau- teiksit; tas ir pilnigi pareizi: tie*abi
nekjiem musu joslä vei Ir apzinätl 11 nepärejoSi verbi, noräda substantiva
bij. karaviri gustä. Sanatorijäs un stävokli; VejS trokS^o, sniegs vir-slimnleäs
daudzi ärste kara sistäsj pujo.. Atvasinäjums parelzs. Bet ja
bruces; Viaiopietnakais p tuberku- nu spilpoSäha pek&;d kjust dzlrdama
lozö sllmnieku stävoklis. Tie gan m e 1 d i j a un mes varam jau jautät;
sapem 2000 kai. uztura dienä, bet tas ko vejS svilpo? Täd tak HSVIIPOJOSS**
ir daudz par maz. Gandriz visi cieS päryerSas par pärejoSu darbibas vär-nepietiekama
ap^erba dej. Kädä sa- du, tapat kä„dancojo§s", ja varam
nätorijä, kur arstejäs 104 tautieSu, pateikt, ka sniegs de jo, plem., v^lsl?
yim kopejä ipaSumä ir tikai viens vai tad „o§s" Irlefgäls tikai lidz zl-metelis
un ziemä tie vareja tikai pa nämam bridim, bet tad tai pa§ä dsrbU
vienam braukt pilsetä uz vaja- bas värdä spej kJUt nellkumigs? Ari
dzigäm pärbaudem. Kädä eitä sana- tapinäto darbibas värdu komand§t
torljä slimnieki pärdevuSi dazas lie- var saprast divejädi: kä pärejoäu
tas, lai iei^utu vienu, kaut cik pieklä- (komandet pulku) un nepäfejoSu (iz-jlgu
uzvalku, kuru lieto pec kärtas kliegt komandu, „Komahdas saucle-tie,
kas atvajlnäjuma laikä apclemp nus dzird,"-— Ed. Vlrza). i FUologl to-citus
tautieSus. rrief neatzist „komandejo§o i;ener|äi".
Maza ir tä roclba, kas pec 3 gadu Ari runajoäs var bät divejäds: ne-trimdas
dzives palikusi katrai latvie-| skaldri murmlnoSs un kaut ko no-
§u ^menei. Un tomer aprädltie ap- teiktl stästoäs (stästitäjs?) Tätad, pec
stäkji liek mums atkal griezties pie Raipia parauga, iesäcejs JauneMia,
trimdas tautas un lugt telreiz pärci- kas nodevies dejas mäkslal, var but
Iät §os mazos kräjumus. Varbut ir „dejojo§s". Tlklldz vii;i§ mäk jau
iespejams vei no kä atsaclties, lai, yalsi, tas kJust „dejotäjs"? Ke, es
tuvojoties iimenes dienai, iepriecl- domäju: ne katrs valsi dejoJoSs jau-nätu
tos, kas vislieläko mllestibu sa- neklis jau ir I^Söevskis vai LemanisI
vai tautai parädljuSi un darbos ap- Par Siem jautäjumiem der padomät
-A.
Mi
liecinäjuSi. Mllestlba gaida miles- O J i e r t s L i e p i ^ä
tlbu. ' /''^^
LSK limenes dienas gadljumä no-lemis
yäkt ziedojumus apräditäm
vajadzibäm amerikänu un fran6u
joslä un ludz komitejas, organlzäci-jas
un tautieSus bat iespejami atsau- i Rakstnieku un mäkslinieku apvle
clgiem un näkt taika. LSK bij. ka- hlba nodibinäta angju joslä. Apvie-ravlru
aprupes daja dos norädlju- mbasvaldes mäjoklls bOs Detmoldä.
mus, kur ir vajadziba un kur ziedo- Valde ieveletl: K. Dzljleja, J. Ras-juml
jäntyvirza. . mants, O. UrSteins, prof. A. Ozolli;i5,
Qimenes dienä mes pieminäm ari A. ObSteins un J. Rudzitis; revizljas
tos, kam mvailbas pulkstenis nositis komisijä: E. Sveics, A. Jekste un E.
12. stundu. Vii?us godinät ir musu Raisters. Par valdes priek§s§di iz-katra,
bet jo seviSki jaunatnes svets raudzlts K.. Dzijleja, bet par sekre-pienäkums.
Täpec aiclnu gaidas un taru J.Rasmanis. n
skautus uzmeklet un uzkopt muilbä Iznäcis Ilustretä värda aprijax nu-aizgäjuSo
tautieSu kapu kopirias. Tä-1 murs. Satura E. un K. DfilJu, Fr.
pat ludzii tautieSus neliegt savu ar- Igala, A. Liepas, Z. Bärdas, J. Mies­tä
vu bij. kara viru pieminekju fon-1 nieka.M. Timmas, H. Moora, R. Jä-dam
pie LSK.
Oimenes diena atgädina, ka viens
pats tu neesi nekas, bet kopä ar savu
pimeni un savu tautu — lielo gimeni,
tu kjusti stiprs un liels. Jo viena
pimene mes esäm kopä ar tiem, kas
bija pirms mums, kas ir un naks pec
mums. Sädä garä sagaidisim un svi-nesim
Qimenes dienu, godinot katrs Pskara Vailda Laimlgo princi un
savu, bet visi kopä lielo gimeni —• citas pasakas un Rainera Maria Ril-tautu.
To galda no mums Mäte — kes Vestijumu par karodznieka
a, Kristapa Rilkes mllu un nävi. Katra
Mäcitäjs A. L i e p i | serijas biirtnlca maksa RM 2,20.
Angelikas Gailites romänu Uz zaja
LatV; ev. lut. bazn. Virsvaldeslzaraparedzejis izdot Tevzemes ap-un
LSK bij. karaviru apriäpes gäds. Tas pats apgäds paredzejis iz-kärtotäjs
amerikäi>u un franöu dot ärl B. Senkeviöas grämatu Seu-okupäcijas
joslä. | latvieSu godi.
kobsona, A. Sinita uc raksti un Uus-träcijas.
Dabas mäclba tautskolas VI klasei
iznäkusi FiSbächas latVieSu komi­tejas
literäturas apgäda izdevumä.
RM. 5.~. ' ;
Apgäds „Uguns un nakts" Mindie-ne
Trimdas bibliotekas serijä izdevis
Iiii
mmm
•mm
••00
nm
. i i ii
• 1 1
•a