1948-08-26-06 |
Previous | 6 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
i i B | / i
m
i l
•
••I i
Ml
P t
mm'-
li
I i i -
'.'i^Vv..-!'.':'vļ .
« i •'
ī l i f -V
i:
te.
pil.' •
Mm
i i .
Bm •
l i ^.
Bil:"'
tei : •.•:•
|i•:^"••::
p | ^ i •
Imiim*.- ..
ļ|f:.
1
ka
be
pa
tip
ro;
lie
pr
Ux
m<
bu
žā'
ko
ni;
dā
ri\
nā
ūd
mj
pi:
sa
mi
vi'
ja
m
m
bi
tr
CV
m
bv
kV
ii!-..
Br
mm-i
i i . -
pil
mm
bi
p!
ie
IT
Cl
b
K
c
n-.-;'\. 'B
LATVIJA, 1948. g. 26.
iespējams.., ar modus vivendi radīšanu
„karstākajos punktos", kā, piemēram,
Berlīnē, vai arī jāatrisina ar
sarunām. Sarunu rezultāti, neatkarīgi
no savstari^jām koncesijām,
būtu . vispārēja ^nilitāra atkāpš.alnā.s
no Eiropas vidi^^es un bufera joslas:
radīšana starp diviem milzeņiem.
NYHT I
VALTERA LIPIMAŅA DOIVIAS PAR PAŠREIZĒJO SITUACUU EIROPA
Fran(iija,: cīnīdamās ar ilgstošie_m
iekšējiem grūtumiem savas mājas,
nolēmusi aicināt pārējās Rietumeiropas
zemes uz ciešāku sadarbību
Eiropas parlamentā, lai tā sev un
citiem radītu labāku iespēju cīnīties
pret otru, vēl lielāku• starptautisku
krizi. Austrumu un rietumu. pretišķības,
liktas, varētu vienīgi veicināt
rietumvalstu vienību un sadarbību:
Par to pēdējā laikā daudz runātas,
u'n šis tas arī darīts. Pazīstamais
amerikāņu publicists Valters
Lipmans, „New York Herald Tribu-ne"
slejās analizējot šo sadarbības
centienu- līdzšinējos rezultātus, gan
nāk pie atzinuma, ka tie ir pārāk
tmcJgi. To ap^lieeinot Eiropas ' rietumvalstu
nespēja galīgi vienoties
par Maršala plāna palīdzības sadalīšanu,
tāpat arī maz kas esot jūtams
no kopīga stratēģiska aizsar-.
dzības plāna. Pat Itālijas koloniju
jautājumā, kam.tik izšķirīga nozīme
Vidusjūras telpas tālākos likteņos,
angļu viedoklis stipri atšķiras
no franču un itāļu nostājas. ,
Bailes un nedrošība tātad ne. vien
nav veicinājušās; vienotību, bet drīzāk
^gan mazinājušas to, atzīst Lipmans!
Kontinenta: valstu /valdību
nestabilitāte un : to valstu: ned:rošais
stāvoklis, kās atrodas I padomju armiju'
snie^uiņa attālumā, mudinājis
Angliju lūkoties pēc atbalsta ārpus
Eiropas un : atrauties ;ņp saimnieciskam
sa i stībā m ar kont inentū. Tādēļ
Atiglija: nav uzņēmusies vadību
Eiropas apvienošanas kustībā. No
otras puses, kontinenta valstīm grūt
pieslieties angļu un amerikāņu stratēģiska
j.ām doktrīnām, kas dibinātas
: U2 šo lielvalstu jūras ungaisa spēkiem,-
jo; kontinentam; vispirms vajadzīga
garantija pret sauszemes ar-
• miju invāziju. y - ; •
Velta V i s k e r e ( H . B e r g ā šaržs), kas kopā
ar Veltu Bebri DP meistarsacīkstēs 28. un
29. aug. Nimbergā ir mūsu uzvaras favorītes
diska mešanā.
Pēdēja spēju pārbaude DP meistar-sacTkstērm
vieglatlētikā
Trimdas meistarsacīkstēs vieglatlētikā bija mūsu atlētu pēdējā spēju
pārbaude pirms DP meistarsacīkstēm, kas notiks 28. un 29. ,au^
gūstā Nirnbergā. Sākumķ aķ^s dienās pl. 14., Ja. arī šoreiz nevarēs
startēt angļu joslas sportisti, tad vairākās disciplīnās, :.kur mēs esam
noteikti pārākie frimdā, uzvaras vajadzēs atdot. citu tautību pārstāvjiem.
Labākie sasniegumi tikko aizvadītajās trimdas . meistarsacīkstēs
bija: vīriešiem ^ . P | : Ņ e i l a n d s lodē-13,94 m (810 p.).un sievietēm.—
A. Buka 60 m skrējienā 18,5 sek. (5'26 p.). No mūsu vecākās
paaudzes sportistiem loti sekmīgi startēja St. Sprudženiece.
Vīriešu .saceasTbas 100 m skrējienā uzvarŠ-ja:
J. Plīsis (Han.) 12,1; 2. K. Ezeriņš (Ful-clii)
12,2 V 3.: E.. Gangnuss :(Eulcla) 12,2 sek.
200 m l . E. Ganf^nuss ,26,5; 2. K. Eze-iņš
2G,5; 3. Y. Kukainis .(Fi.^b..) 27.7. sel^. 400 m.
1. A,' Vaivars: (Vircb.) .54,8; 2. J.. Treimanjs
(Ncištatc) 55,1; 3. J. Van^i^s; iFišb.), :55,1
sek. 800 m 1.: K.Upenieks (Valka). 2:05,7; .2.
I. Trcimanis 2-08,3; 3/ A . . V a i v a r s :2:09i2
min.. 1500 m: l . : K . Upenieks 4:22,0:,^. Q.
BerĶmansons (Fulda) 4:22,0; 3.- V.;;ĀboUinS.
(Hcr.sbr:V 4:28,2 min. 3000 m: 1. 'K. ^ījpenielcs
.9:58,0; 2/ .0. Bcrgmānsons^9:59,6; 3. Jv Ta-.
.pirVš 10:19,9 :min. llO. m barj:: 1. J. Plīsis i
18,9; 2. E. : Ganunuss / 19,7 • 3. j . ^ Baltausis
.(Valka) 26.C\ (krita).: .4X100 m l : :Fi:5bacha:
.(Vanags, Kukainis;: Diimpis, Repiņš) ::48,6; 2.
Hcrsb.ruka (StiN';its,. Neilands; Katuzinsv Kal-nin<;)
.49,0 sek. Tāllēkš. '^1; Plīsis 6,15:; 2.'
I. "Dumpis. 6.13: 3; V. Zariņš . (Minch.) 5,99
m: Aui^stl. ļ. G. Kalniņš (Valka) 1,75; 2.:
J. Plīsis 1,70; 3;:E. Virziris 1,70 m. Karts-lēk^.
1: J. Plīsis. 3,0(3; 2. A, BundulVs (Fišb.)
2.90:; : 3; J. Lovans ;. (Valka) 2,80 m.
Trīšsoļlēkš.: : i : . \ I. Mežraups :(Han.) .12,59; 2.
1. DumDīs: 12.04; 3. J. Katuzāns: {H:ersbr.)
.12,03 m' Lodē i : P. Neilands (Herslir.) . 13;94;
2. J . Plīsis. 12,00; 3. A . P ā v u l i ņ š (Valka)
,12,11. m.. g k ē p ā l . - J . - M e d n i s (Hersbr.) 4(5,65;
:: Trūkstot: īstenam militāram . n o l ī - . - - G v K r a u i m a n i s (Valka). 44,8?
gurnam, nav iespējama arī saimnie-
KUR NOVEDUŠI KMEVU BIEDRU PIEREDZĒJUMI
(Vircb.) 44,84 m. Diskā 1. J. PHsis 37,12
2. J. Mednis 34,15; 3. A . P ā v u l i ņ š 33,41 m
5 km soļošanā .1. Ritums (Han.) 25:19,6.min
Sieviešu sacensībās 60 m'. skrēiienā (bija 18
dalībnieces) uzvarēja A. Bukā (Fulda) 8,5
2. N: Ozoliņa : (F.) 8,6; 3. : i . - Dermane
(Minch.) 8,6 sekV 100 m 1. : A . Buka. 14,1; .2
E. Svarce (Vircb;) 14,1; 3. 1; Dermane 14,2
sek;. 4X60 m i . . Fulda; -(Buka, Ozoliņa, Balo
de, Ganģriuse) 33,5; 2. Vircburga' (Švarpe, H;
kristena, . L . Kristena, Pastniece) .:34,3; 3
- Valkas 1.:,vien. : (Upenicce, Kažoka,: Vimba
Bcbrc) 34 3 •/sek.^ AugstlēkŠ. i : N.'.Ozoliņa
1,35; >2. A^ Dra\4ņa: ;ļFišb.):: 1^35; 3,; St.
Sprudženiece; l,35'.(arpus konkurences 1,43 :m).
Tāllēkš: 1.:S.:Sprudženiece 4,65;: 2.\ V.:Bebre
4,51; 3; 1. Dermane v4,45^ m. ,Lode' 1. St.
Sprudženiece 9,34; 2.: Bebre 9.11'; 3.\.M.. Her-mane:
(Hersbr.): 8,65 m..; Šķēpā ^1. ' St.
Sprudženiece 2(),49. m; .2, M / Hcrmane 18,45
3. :E. Lasmane (Hersbr;). Diskā 1. V. Bebre
29,59; 2. I. Viļuma (Han.) 26,10; 3. D.. Bēr*:
.ziņa .:(Valka) 25,09 mv Sacīfetes atklāja arne-;
rikāņu; joslas sporta vad. A . : Celms^: bet .par,
to. noorganizēšanu, lielākā pateicība: pienākas
R. Upatniekam un Fišbachas .TMCAS: spor-iisitu
saimei. Uzvarētāji saņēma . LSFAP
diplomus .un māksi. H. Geistauta darinātas
• rnedajas.: • i,:?:.
' \ \ : \ : ..,.\A..' . L i r u - m -s
Ciskās sadarbības un brīvākas
niecības plānu realizēšana, jo katra
nācija pūlas palikt ie
karīga, Anglija, piemēra pēc, nevēlas
kļūt atkarīga :no franču vai itāļu
fabriku produkcijas,; kuŗas kara
gadījumā nevarētu aizstāvēt. Valters
Lipmans gan domā, ka, par
spīti savai nevienprātībai, Rietumeiropa
tomēr neesot pamesta Maskavas
žēlastībai, jo krievus pie militārās
robežas Eiropas centrā satūVot
amerikāņu totālais militārais spēks.
Padomju letekņies josla nēesOt lielāka
nekā pirms trim- gadiem,:, ūri
šai laikā komunisti neesot ieguvusi
nevienu zenni. ārpus padomju armijas
iespaida sfairas.
Esot; maz. pamata domāt, ķci taga-
, dējo sastrēgu.mu varētu atrisināt ar
militāru spēku, tālāk raksta Lip-
, mans. Krievi nevarot spiesties vēl
uz rietumiem, neizraisot karu,
krievu 'pilsētas noteikti izpostītu
sen: pirms tam, iekām; varētu
sākties nopietni uzbrukumi -arnerikāņu
piisētām, Bet tāpat arī. ASV
neesot .iespējams: pārņemt iniciatīvu
.un :virzīt notikuimus uz militāru izskaidrošanos,
jo tām nav iēspējarns
aizsargāt Rietumvāclju ūn Rietumeiropu
pret padomju ārmijāln,; kaut
gan tās: spētu nodarīt: baigu postu
' pašai Padomju Savienībai. ; Sī nespēja
aizstāvēt /Rietumeiropu savukārt
nozīmē; ka ASV nevar rēķināties
ār^ kādu efektīvu un reālu sa-biedrotx):
kontinentā. Rietumeiropas
saimaiieeiskās sadarbības un politiskās
vienības vājums,; pēc^^^L^^
domām, brīdinot padomāt par to, kas
;, notiktu, ja .sāsļ>pjumi attīstītos pārāk
talu.
Autora beigu secinājums ir, ka
austrumu: un rietumu krīzei vai nu
jāturpinās,, varbūt mīkstinot to, ja
Rietumeiropā sākas^^^j
Āugus'a pēdējās dienas Iezīmē jaunās futbola'
sezona:^ Icvudījumii Kietumeiropas^sporta
stadionos.:^ Francijas nieistarsacīkšu • pirtnajā
dienā .Racing ^Club: Paris, -ar latviešu Izlases'
futbolistu : Kārli Ārcnu, aizsardzībā,, zaudēja
AS. Ciinncs .vienībai' 1--2. .Anglijā pagājušā,
gada racisiars Arsenal ar lielām; pūlēm i pret
Huddcrsficld Tow'iļ vienību; panāca tikai 1—1
neizšķirtu • rezultātu. Bet -kad .rietumos, sezona
sākas, austrumos tā: tuvojas nobeigumam. Pa-,
domju Savienības: meistarsacīkstēs, ar 26—2 p.
vadībā ir .Maskavas Dinamo, kas gari .nupat
piedzīvoja punkta: .zaudējumu ;prct: Kijevas;
Dinamo^., spolējot' .0—0'neizšķirti.: Otrā victāļ
pašreiz I r Maskavas Spartaks^ (25-^3 p . ) . . : ^/
• Mācītājs uh futbolislv^ labi sadzīvo: 'šviābū,
ciemā - Laueheimā..- Baznīcai, nesen vajadzēja
jaunu, pulksteni,: .Wt :nebija : līdzekļu;/l\lācī-tajs
noorganizēja futbola sacīksti starp vie-^
tējo sporta biedrību un dziedāšanas. biedrību
Goncbrdia.: Rezultāti bija lieliski:: :"8—0 .p^ir
labu hubolistiem un DM 3.50 baznīcas •pulkstenim.
•:: . : • : ; ; i
Par pretiniekii piekukuļošanu ita'lu ftitbola
ķl_ubam_ FC. Napoli' meistarībā: piešķirta pēdējām
vieta : un- bargā soda • rezviltāiā: vienībai
jāatstāj ^virslīga.. . ^ ^. ; ; . r '
Traģiski beidzis dzīvi ' zviedru slavenais
treneris Konrāds. Andersons, kas trenēia .Londonas
olimpisko spēļu uzvarētāju 1500 m
skrējienā Henriju Iiriksonu; Atgriežoties no
Londonas, Andersons Stokholmas tuvumā, izkāpa;
np vagona_ kādā mazā stacijā uņ: devās
pa sliedēm talak.^ Gājējam, virsū .uzdrāžas
vildens, kas : nāca no Upsalas. - lokomotīves
vadītājs gan strauji bremzēja, bet Andersons
bija jau miris... : . '\ y •
Ir vērts boksēties:; anglis: Fredijs. Miīs, kas
nesen: Londonā uzvarēja amerikāni •'Gusu
Lesneviēu un ieguva: pasaules meistartitulu
pussmagā; svarā, : par s a v u r e v a n š c ī ņ u aŗ
Lestieviēu,.septembrī Bruklinā saņems : 100:000
. / K ā r l i s .Ferdinands Ri fon Halts, Vācijas
pār,stāvis Starptautiskajā olimpiskajā komitejā
un :-viens no 1930.: g. Berlīnes un Ga-Pa.olim-bet:
270: km distancē profesionāliem ātrākais
bija beļgis Sdts :.(7:30:00 St.); Slavenie; itāļi'
"Pausto: Kopi un.; Gino Bartali; no sacensības
izstājās..;: ;•:;• ' ;•
Devisa kausa izcīņā tenisā starpjoslu finālā
Bostonā.' Austrālija .pārspēja Cechoslovakiju
3—2. iiri kausa dēļ sacentīsies ar pag.,; gada
uzvarētāju ASV: • K a d stāvoklis bija 2—2,
izšķīrējā spēlē . č e c h š Vladimirs: Geniks zaudēja;
Bilanri.Sidvelam .(ASV) . 5 - 7 , '4-6, 2-^
ASV vieglatlētu startu Prāgā 2 dienās
noraudzījās .100.000 ;sk.atļtāju ;un pieredzēja
gandrīz tikai jenkiju iižvaras. Šeimūrs meta
Šķēpu 70,96 ;m,: bet Stenies • lēcā ;augstumā
2,04 - m; No eiropiešiem labākos panākumus
giiva soms .Kataja: (kārtslēkšanā 4,25 m) uri
6eehs Zatopeks (5000 m; 14:21,4 ;min.).::.;.
Jauna zvaigzne" šķēpa mešanā, ir 19 g. -V:
vācietis .Vils. ^(Rendsbiirga)Pii^tns pāris: nedēļām
ar 60,50 m rezultātu; viņš ..Nirnbergā
uzvar ēj a Vāci j as ni ei sta r sačīks t ēs, .bet. svet^
dien Brēmetiē jau sasniedza 05,38 rn: tālumu.;
' Starptautiskās olimpiskās komitejas /prezidents
zviedrs S . E d š t r ē m a vecuma dēļ nodo-m^
k.atteikties no: aniata.- Par viņa: pēcnā-cējrem
min -zviedru princi. Bertil.u: un angli:
Burgleju — Londonas olimpisko spēļu galveno:
orgatiizētāju.- .\
vācu; prese.
„;yiņš kļūs, pasaules meistars," saka Džbks
pempsejs par 24. g: v. austriešu smagā sviira
bokseri Jozefu Veidinu, kas ar tvaikoni
„Dregrasse" ieradies Ņujorkā un trenēsies
Dempseja uzraudzībā.
Pasaules meistarsacīkstēs riteņbraukšanā
Amsterdamā 180 km: šosejas- braucienā amatieriem
uzvarēja zviedrs Snels (5:16:22,1 stj),
Maijā pagāja .tiīs gadi,'kopš Sprē
krastos satilvās karavīri no Volgas,
Misisipi, Luāras un Temzas piekrastes.
Līdz ar viņiem sagrautajā Vād^
jas • galvaspilsētā .ienāca cerības.
1948. gada: pavasaris Berlīnē atnāca
ar zaļu z^li, ziedošām liepām un
smaidīgiem cilvēkiem. Zāle ^drīz novīta,
liepas noziedēja,' bet berllniešu
sejās smaidus izdzēsa blokāde, draudīgais
pārtikas līdzekļu trūkums un
nezina par nākotni. Vairojās bailes
un nospiestība.
Daudzi vācieši pilsētas austrumu
sektorā mēģināja paglābties sociālistiskajā
vienības partijā (SED). Daudziem
bija mazliet netīra sirdsapziņa,
daudzi kādreiz bija pārāk jūsmīgi
saukuši .,Heirv vai nosūdzējuši
savus kaimiņus attiecīgajās iestādēs.
,.Heir* vietā tagad gan bija jāsauc
,.Nost'.', bet ziiiu pienešanu augstu
cienīja' arī jaunie kungi no austrumiem.
Pie Tīrgartena kokiem • vai
pazīstamajā alejā: „Unter den Lin-den
katru vakaru tika piestiprinām
tas mazas, baltas zīmītes, kurās piedāvāja
vācu cigaretes, kabatlakatiņus
pret kartupeļiem, bikses pret
maizi. : Berlīnē^ visu varēja piiikt: tāpat
kā Parīzē, Maskavā vai Ņujorkā
Vienīgi par sirdsapziņu, ko; kādreiz
tik augstu novērtēj a Karālauču gudrais,
nesolīja nekā. Arī SED' partija
ne. v:,.-^:-';--x';-' ^'r^^'
• V Bet tad ^ pēkšņi bailes pārņēma ar
visdrošāko bastionu — sociālistisko
vienības partiju. Dižvadoņi pieteica
tīrīšanu. Protams, tā neattiecās uz
viņiem pašiem, jo tos jau: sen bija
pārbaudījušas pavisam citas iestādes,
kurām bija pieredzējumi, labas
metodes un ilggadīga prakse. Tīrīšanu
attiecināja uz mazajiem biedriem,
uz kādreizējiem „Pg*V fabrikas
strādniekiem, kam gribējās ēst, vai
uz bijušajiem gūstekņiem. Visiem v i ņiem
vajadzēja no jauna apliecināt
ticību Marksam, sociālismam un nez
kāpēc arī demokrātijai, kas atšķirībā
no rietumiem, bija; pārvērtusies par
„tautas demokrātiju'*, Šaudīgos, un
neaktīvos izvēdināja, daudzus brīdināja,
bet daudzi pazuda bez vēsts.
SED drošais: patvērums bija kļuvis
par vecu, nolietotu bāku. Kāds SED
biedrs žēlojās sievai, ka no viņa prasīta
.,,lielāka 'sajūsma" partijas d;
bā. Bijušais gūsteknis, skuiņji smaidīdams,
atzinās, ka kopš 1946. gada
viņš nav saņēmis nevibiu bSr/
skujamo asmeni, nemiz nenm-par
ziepēm. Dzīve Berlīiie ritei. ?
āk, bet bailes auga augumā. :
Pēc Potsdamas vienošanas padom
ju iestādes cerēja, ka b e z ^ ^S
diem dolāru reparāciju tās varēs ^
ņemt visu, kas vien no/Austrumva^
jas izvedams vai izkustināms TieJ g
^izvedamo un izkustiiiāma!^ P^^'
ju Savienība dabūja, bet^ Z\
amerikāņi vēl aizvien ne-iib maW
Jo nevienam nav noslēpums kam'
badzīgā un izpostītā Vācija pati S
milzīgu summu nekad nevarēs ^^o^' '
dāt. Tad SED pasludināja &
des plānu. Divgades plāns ' nģ^
gan tas pats, kas piecgades, bet I'
kurnam likās pietika." Oikestri sDi'
leja vecos maršus, runātaji.saDulk
izsauca jaukus lozungus, un'tauta
pacietīgi klausījās. Bet jau pēc di\^'
mēnešiem visā Austrumvācijā sākas'
bada demonstrācijas, nomontētās *va I'
cu fabrikas arī tagad tika transpoi^
tētas uz austrumiem un tām līdzi ari
80 proc. tekošās produkcijas. MainīJ
jies nebija nekas. Prieki jaunajā dii!'
;gade bija kļuvuši pavisam īsiņi, \d
strādāšana gara.
Tiesa, austrumu joslā statistika ^
liecina, ka vēl ilgus gadus viena rk
vissvarīgākām problēmām būs dariS
roku trūkums. Papētijot apstāklu<
mazliet tuvāk, arī; šī mīlvla vi^ii
uzminama: loti daudzi stcādniekl n.o
Austrumvācijas. izsūtīti uz P^omju
Savienību ar visām' fabriku iekar,
tām, (piem-., Ceisa optislco iikni^:^
''meņtu;. fabrika, lielā Vanderera rūpnīca;
Pēnemindes slepeno ieroii
darbnīcas utt). Otrkārt, no austrih^
niiem padomju joslā vēl aizvien
plūst daudz jaunu iemītnieku, kas
lielāko tie.su ir veci, stpa'dāt nespējīgi
cilvēki. Treškārt, np /gūsta Padomjt):
Savienībā atgriezās galvenokārt lie
karavīri, .kurii: dzīves^- vietas bijiišas
Austrumvācijā. Tā krievu sektorā
rodas gan mutes, kas grib est, bet
riav stipru roku,, kas maizi varētu
nopelnīt. Un divgades. plāns prasa
jaunus, strādāt spējīgus vīriešus. '
Kāds rietumu žurnālists reiz jaih
tājis vienam augstam SED partij^;'
biedram, .kā viņš iedomājas re^izet
; divgades plānu. : :,,MeS:'izmantosim
krievu biedru pieredzējumus," ska-'
nējusi naiva atbilde.
!»»"L.Zii»»'""
,-„« komunistu'ļm|B
'I Berlīnes p ā r v a ®
S o k r ā t i * ' ^ » ,
''^«notikumus S»'
V''£i:niēgināJ«>n?
?jc ceturtdienas
mmm
•-Srijjes komunistu oi-gļ
:-^'sSās:ceturtdi^^'='l
. i ļ8d pilsētasVMWes-:n
Krustvārdu mtkla
1 : 2 3 4- 5 6 7.
9 |0 H 11
12.
To" e
13
: : . . ' • 14. B 16
.18.. S) 19 20,:
M 21. : 22
.« .
23: 24 • 26 27
28 • 29 .. 30
M 31 32 S3 33
34 36 . • - M 3G
37 33
GRŪTA MĪKLA
Vai šie kungi plaisu mēģina savienot vai paplašināt?
L'Auix)re kai^ikaiūra
Limeniski: 1. Deja. 4.
Tiltiņš. 9. . Dievkalpojums.
11. maut. 12. :: Vīrieša
vārds. 13. Nezināmais.
14. Vīrieša vārds.
16. Irāna. 18. Pārbaudes.
20. Plok. 21. Ierodas. 23.
Pēra Ginta māte. 25. Sabojājas.
28. Brēc. 30.
Sievietes vārds. 31.. E i žen
hauera pievārds. 33.
Šķidrumi. 34. Lēni iet.
36.- Ēkas sastāvdaļa. 37.
Valsts Tuvajos, austrumos.
38. Radinieces.
Stateniski: 1. Līksmot.
2. Lūgšana. 3. Bībeles
persona. 4. Saiklis. 5.
Vētra. 6. Meža dzīvnieks,
7." Amerikāņu
rakstnieks.. 8. Žigklk. 10.
Sievietes vārds
šanai nepieciešama. 17.
Pareģi. 19. Zivs. 22.
Zivs. 23 Dabiskas akas.
21 Vienība. 26. Bars. 27.
Pulcējas. 29. Plūc. 35
Eksistē.
(Atrisjn ā ] um s nākamajā
numuiā)- -.• • .,
• NEZAtlDĒJiET KONTAKTU.; AR
. /TAUTIEŠIEM!
• Uz Angliju,. Kanādu, Savienotām Valstīm,
Venecuēlu, Austrāliju un citām zemēm aizbraukušie
! Jums tagad iespējams sazināties
ar tautiešiem jūsu jaunajā zemē un atrast
vecus un jaunus: draur.us visā pasaulē., Vācijā.
un pārējā Eiropā vel paliekošie! ;Aizbraukušie
tagad zinās par jums un statīs tieši 'ums
par jaunu dzīvi un darbu tuvās un tālās zemēs.
:•;. : . . : ; - ; . ^ . . : • . : ;.
;To ikvienam dod iestāšanās par biedru
STARPTAUTISKĀ KORESPON-DENGES
KLUBx\ „WORLD OF
FRIENDS" (DRAUGU PASAULE)
Jūsu adresi, un īpašās vēlēšanās, par ko
vēlaties sarakstīties, publicē kluba biļetenā, ko
biedri saņem ik pa 2 mēneši. Biedra maksa: 8
mēneši — USA vai Kanādas dol. 1,5D; I
gads; — . dol. 2,25 (Anglijā un Austrālijā' 7/6
un 11/3; Vācijā un citās valstīs, no kurām
vel nevar pārsūtīt P o s t a 1 vai I n t e r na-t
i 0 n a 1 M o n e y. 0 r d e r s vai n a u d
a s . z ī m e s i e r a k s t ī t ā s v ē s t u -
1 ē Sj 30 un 45 starptautiskie atbildes kuponi,
kas. pērkami katrā' lielākā, pasta kantorī). .
Vācijā dzīvojošie; biedra' maksu {8 mēn.
DM 11,-; 1 gads DM- 16,-) var iesūtīt
„\VORLD OF FRIEND" galvenajam Eiropas
pārstāvim Vladimiram Bērziņam: 35 Rechcn-str.
Augsburg-Haunstetten, Bavaria, US-Zonc
of Germanv.
Kluba adrese: Viktors Baltkājis, Manaj^er —
International Corrcspondence Club „World of
friends", Box 5661, Metro, Sta., Los Angeles
55, California, U. S. A.
RAKSTIET VISI! Atbildes vēstulei pielieciet
3 starptautiskos atbildes (International
Rcply Coupon) kuponus. Sludinājumu, maksa:,
1 vārds —. 5 centi vai 1 starpt. atb. kupons.
M E K L Ē :
Š A N A S A P V I E N Ī B A AROLSENA
P C IRO S T A R P T A U T I S K Ā MEKLĒ.
Eduardu Brikmani, dz. 1885. Tukumā; Ellu
Ernu'Budvetu, 26. v,, pēdējās ziņas no Ban*
dorfas; Lidiju Dambi, dz. 13. 3.1905. Rigā;
Gunāru Dombrovski, dz.- 29. 4. 1941. Rigā;,
Tālivaldi Dombrovski., dz. 3. 11. 1934. M\
Rolfu Staileruv dz. 1923. Rīgā; Lconidu Stiebri,
dz. 1921. Rīgā; Andreju Stiebri, dz. 1920.
Rīgā; Fridrichu Stilbiņu, dz. 22. 8; 1907. R|-
gā; Velgu Stimbani, dz. 1920., pēdējās zipij
no Drezdenes.; . Adclinu . Stokmani, 6ī. • 191}.
Ventspilī, p. "z. no Piltenes; Žani Arnolda
Stopiņu; Jāzepu Stukli, dz.:2. 10. 1919. RK
zeknē; Ābrahamu Strupeli, dz. 1900. Rīga;
Ē.vu Stupeļi, dz. 1936. Rīgā; Līnu Stupeli, p..
z. no' Rīgas..; Linardu Sudmali, dz. 6. 3. 1923.,.
p. z. no Stuthdfas; Hedvigu Suscnicu, di.
27. 6. 1891. Jelgavā, p. z. no. Tīringas; Kc-dolf.
u Suservicu, dz. 4. 17. 1879. Rīgā, p. r,.
no -Tīringas; Gisclu Sescrvicu, dz. 14. v.
1924 Rīgā, p. z. no Tīringas; Aiju Svani, 2^
g. .V.; Valdi Svani, 29 g. v.; Gaido Svtis-bergu;
Albertu Svikliņu, dz. 1917.-Rīga;
doru Svirkstu, dz. 21. 10. 1905., p.. z. no L
ļ^^a pulcēties ..^lis.
:^en lielākas: m-labal^
:č.T.}njtrantu vienības n
tf^ora mneinumiem,: neS'
>Air5alikāsiepnGks;labi
.Nžil rātsnama'-priekša
m jau 40G9:-5OOO ei
StD amatpersonu grupa
' iraditaju Libki priek
lai nama. ieņēma, pilsēt
Kreklus un inscenēja ka
•fii.sedeiLibke:-teica: uz
::pr25i]a izbeigtVtagad^jā
C2āiiun''radīt:ļ8 per
ļižiale Berlīne. ; Pēc
vairāki simti peršo
I internacionāli un. d(
••pa,No:kādcļ pretē^
.feloga vairāki runā
Tās pārtrauca org{
sljrpsaudeni; „Mēs se^
Sfieiia tauta;-- viena .B(
- ?ec tam demonstrantul
'irsdas.pie Berlīnes.pilsč
; Ķ n s b u r g a ; : k ā s - p a t l a b^
l^šiHamburgas-šlirariīcj
i^^idoto. Berlīnes lielvel
vaničm.
S. ,g. 19. VIII: .Latvijas 64. ri-ra iespiest
sludinājumā uzdoto cenu: v :^ \ .i
J.Sirmaņa,,Pasakām" >^ ļ
iabojara no DM 3 . - uz DM 4 . - par ekscnh
plāni.
Apgāds Vārpu Vainīgs,
• : Lager Fischbach d. Nurnberg.
Skolēnu
UZDEVUMU BURTNĪCAS
piedāvā „Latvijas" apgāds. Genļ
D M 0,30 gabalā. Atkalpārdeve]ier|
atlaide:
Pieprasīt vairumā
Marktplatz 25.
Gūnzburg/Dc
t
Mūsu, mīļais, klusais un saticīgais darbā līdzgaitnieks -
v i r s n . v i e t n . Edgars Kaktiņš
dz. 190G. g. 6. VIII Valkas apr., no mums šķiries 1948. g. '20. V I L ' Apbc<fJt5 ^
1948. ^. 24. VII Virzburgas .Mocarta kapos.
Viņu mīļā piemiņā paturēs 8717 LSCo
Uz tevi, Latvija, iet visas musu domas, komandieris un rotas vīri.
Par Tevi lūpas lūgsnu vārdus liek,
Kad vakarā un tumsā: jāiestieģ. • . •
A L Ī D A VOITE
dzimusi- 18.31. g.. 14. novembri Rīgā, mi-- ļ
.ru>i..trimdā 1948. 2.. 24.: jūlij.ā Ašafcnbur-
-.o...,v., .V.. I <:a5. slimnīcā.' - Apbedīta Babenhausenas
. 15. A u - 5 J.apos.
Vieglas smiltis svešumā !:
LaKijas Sarkanais Krusts
Pārvedot mums naudu pa pastu,
neaizmirstiet uz pārveduma talona
otrā pusē atzīmēt, par ko Jūs
m a k s ā j a t .
MLATVIJAS'' ABONEMENTS,
pasījtinot laikrakstu pa a^s^^'^ļ^'^^jVta
semplāriem (līdz 3 cks. iesk.),
DM 3.- mēnesī + DM 0,50 pa»- P?''
tīšanu; pasūtinot kollektīvi vairaK J
3 eks. - DM 3 . - mencn oar eKsc
plāru; pasūtinot uz ārzemēm un rnaK> i
Vācijā DM 3.- mēnesī + ^'5^ "'^ 0!'^
piesūtīšanu. Sludinājumi maksa .^^'g^
par. viensleļīgas nonpareille iespie ^^^^.^
aizņemto lelpu. Darba meklēšanas
nājumi. par puscenu • 1. . jļumi,
Abonementa pieteikumi. sluaui i^^^^
naudas oārvedumi un korespondence^
sējama ..Latvijai" (Bb) Giinzburg/»^
Biirgermeister-Landmannolat? ^jj..
Latvija iznāk trīs reizes ned'j'a -
dienās, ceturtdienās un sestdienas. .
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, August 26, 1948 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1948-08-26 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari480826 |
Description
| Title | 1948-08-26-06 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
i i B | / i
m
i l
•
••I i
Ml
P t
mm'-
li
I i i -
'.'i^Vv..-!'.':'vļ .
« i •'
ī l i f -V
i:
te.
pil.' •
Mm
i i .
Bm •
l i ^.
Bil:"'
tei : •.•:•
|i•:^"••::
p | ^ i •
Imiim*.- ..
ļ|f:.
1
ka
be
pa
tip
ro;
lie
pr
Ux
m<
bu
žā'
ko
ni;
dā
ri\
nā
ūd
mj
pi:
sa
mi
vi'
ja
m
m
bi
tr
CV
m
bv
kV
ii!-..
Br
mm-i
i i . -
pil
mm
bi
p!
ie
IT
Cl
b
K
c
n-.-;'\. 'B
LATVIJA, 1948. g. 26.
iespējams.., ar modus vivendi radīšanu
„karstākajos punktos", kā, piemēram,
Berlīnē, vai arī jāatrisina ar
sarunām. Sarunu rezultāti, neatkarīgi
no savstari^jām koncesijām,
būtu . vispārēja ^nilitāra atkāpš.alnā.s
no Eiropas vidi^^es un bufera joslas:
radīšana starp diviem milzeņiem.
NYHT I
VALTERA LIPIMAŅA DOIVIAS PAR PAŠREIZĒJO SITUACUU EIROPA
Fran(iija,: cīnīdamās ar ilgstošie_m
iekšējiem grūtumiem savas mājas,
nolēmusi aicināt pārējās Rietumeiropas
zemes uz ciešāku sadarbību
Eiropas parlamentā, lai tā sev un
citiem radītu labāku iespēju cīnīties
pret otru, vēl lielāku• starptautisku
krizi. Austrumu un rietumu. pretišķības,
liktas, varētu vienīgi veicināt
rietumvalstu vienību un sadarbību:
Par to pēdējā laikā daudz runātas,
u'n šis tas arī darīts. Pazīstamais
amerikāņu publicists Valters
Lipmans, „New York Herald Tribu-ne"
slejās analizējot šo sadarbības
centienu- līdzšinējos rezultātus, gan
nāk pie atzinuma, ka tie ir pārāk
tmcJgi. To ap^lieeinot Eiropas ' rietumvalstu
nespēja galīgi vienoties
par Maršala plāna palīdzības sadalīšanu,
tāpat arī maz kas esot jūtams
no kopīga stratēģiska aizsar-.
dzības plāna. Pat Itālijas koloniju
jautājumā, kam.tik izšķirīga nozīme
Vidusjūras telpas tālākos likteņos,
angļu viedoklis stipri atšķiras
no franču un itāļu nostājas. ,
Bailes un nedrošība tātad ne. vien
nav veicinājušās; vienotību, bet drīzāk
^gan mazinājušas to, atzīst Lipmans!
Kontinenta: valstu /valdību
nestabilitāte un : to valstu: ned:rošais
stāvoklis, kās atrodas I padomju armiju'
snie^uiņa attālumā, mudinājis
Angliju lūkoties pēc atbalsta ārpus
Eiropas un : atrauties ;ņp saimnieciskam
sa i stībā m ar kont inentū. Tādēļ
Atiglija: nav uzņēmusies vadību
Eiropas apvienošanas kustībā. No
otras puses, kontinenta valstīm grūt
pieslieties angļu un amerikāņu stratēģiska
j.ām doktrīnām, kas dibinātas
: U2 šo lielvalstu jūras ungaisa spēkiem,-
jo; kontinentam; vispirms vajadzīga
garantija pret sauszemes ar-
• miju invāziju. y - ; •
Velta V i s k e r e ( H . B e r g ā šaržs), kas kopā
ar Veltu Bebri DP meistarsacīkstēs 28. un
29. aug. Nimbergā ir mūsu uzvaras favorītes
diska mešanā.
Pēdēja spēju pārbaude DP meistar-sacTkstērm
vieglatlētikā
Trimdas meistarsacīkstēs vieglatlētikā bija mūsu atlētu pēdējā spēju
pārbaude pirms DP meistarsacīkstēm, kas notiks 28. un 29. ,au^
gūstā Nirnbergā. Sākumķ aķ^s dienās pl. 14., Ja. arī šoreiz nevarēs
startēt angļu joslas sportisti, tad vairākās disciplīnās, :.kur mēs esam
noteikti pārākie frimdā, uzvaras vajadzēs atdot. citu tautību pārstāvjiem.
Labākie sasniegumi tikko aizvadītajās trimdas . meistarsacīkstēs
bija: vīriešiem ^ . P | : Ņ e i l a n d s lodē-13,94 m (810 p.).un sievietēm.—
A. Buka 60 m skrējienā 18,5 sek. (5'26 p.). No mūsu vecākās
paaudzes sportistiem loti sekmīgi startēja St. Sprudženiece.
Vīriešu .saceasTbas 100 m skrējienā uzvarŠ-ja:
J. Plīsis (Han.) 12,1; 2. K. Ezeriņš (Ful-clii)
12,2 V 3.: E.. Gangnuss :(Eulcla) 12,2 sek.
200 m l . E. Ganf^nuss ,26,5; 2. K. Eze-iņš
2G,5; 3. Y. Kukainis .(Fi.^b..) 27.7. sel^. 400 m.
1. A,' Vaivars: (Vircb.) .54,8; 2. J.. Treimanjs
(Ncištatc) 55,1; 3. J. Van^i^s; iFišb.), :55,1
sek. 800 m 1.: K.Upenieks (Valka). 2:05,7; .2.
I. Trcimanis 2-08,3; 3/ A . . V a i v a r s :2:09i2
min.. 1500 m: l . : K . Upenieks 4:22,0:,^. Q.
BerĶmansons (Fulda) 4:22,0; 3.- V.;;ĀboUinS.
(Hcr.sbr:V 4:28,2 min. 3000 m: 1. 'K. ^ījpenielcs
.9:58,0; 2/ .0. Bcrgmānsons^9:59,6; 3. Jv Ta-.
.pirVš 10:19,9 :min. llO. m barj:: 1. J. Plīsis i
18,9; 2. E. : Ganunuss / 19,7 • 3. j . ^ Baltausis
.(Valka) 26.C\ (krita).: .4X100 m l : :Fi:5bacha:
.(Vanags, Kukainis;: Diimpis, Repiņš) ::48,6; 2.
Hcrsb.ruka (StiN';its,. Neilands; Katuzinsv Kal-nin<;)
.49,0 sek. Tāllēkš. '^1; Plīsis 6,15:; 2.'
I. "Dumpis. 6.13: 3; V. Zariņš . (Minch.) 5,99
m: Aui^stl. ļ. G. Kalniņš (Valka) 1,75; 2.:
J. Plīsis 1,70; 3;:E. Virziris 1,70 m. Karts-lēk^.
1: J. Plīsis. 3,0(3; 2. A, BundulVs (Fišb.)
2.90:; : 3; J. Lovans ;. (Valka) 2,80 m.
Trīšsoļlēkš.: : i : . \ I. Mežraups :(Han.) .12,59; 2.
1. DumDīs: 12.04; 3. J. Katuzāns: {H:ersbr.)
.12,03 m' Lodē i : P. Neilands (Herslir.) . 13;94;
2. J . Plīsis. 12,00; 3. A . P ā v u l i ņ š (Valka)
,12,11. m.. g k ē p ā l . - J . - M e d n i s (Hersbr.) 4(5,65;
:: Trūkstot: īstenam militāram . n o l ī - . - - G v K r a u i m a n i s (Valka). 44,8?
gurnam, nav iespējama arī saimnie-
KUR NOVEDUŠI KMEVU BIEDRU PIEREDZĒJUMI
(Vircb.) 44,84 m. Diskā 1. J. PHsis 37,12
2. J. Mednis 34,15; 3. A . P ā v u l i ņ š 33,41 m
5 km soļošanā .1. Ritums (Han.) 25:19,6.min
Sieviešu sacensībās 60 m'. skrēiienā (bija 18
dalībnieces) uzvarēja A. Bukā (Fulda) 8,5
2. N: Ozoliņa : (F.) 8,6; 3. : i . - Dermane
(Minch.) 8,6 sekV 100 m 1. : A . Buka. 14,1; .2
E. Svarce (Vircb;) 14,1; 3. 1; Dermane 14,2
sek;. 4X60 m i . . Fulda; -(Buka, Ozoliņa, Balo
de, Ganģriuse) 33,5; 2. Vircburga' (Švarpe, H;
kristena, . L . Kristena, Pastniece) .:34,3; 3
- Valkas 1.:,vien. : (Upenicce, Kažoka,: Vimba
Bcbrc) 34 3 •/sek.^ AugstlēkŠ. i : N.'.Ozoliņa
1,35; >2. A^ Dra\4ņa: ;ļFišb.):: 1^35; 3,; St.
Sprudženiece; l,35'.(arpus konkurences 1,43 :m).
Tāllēkš: 1.:S.:Sprudženiece 4,65;: 2.\ V.:Bebre
4,51; 3; 1. Dermane v4,45^ m. ,Lode' 1. St.
Sprudženiece 9,34; 2.: Bebre 9.11'; 3.\.M.. Her-mane:
(Hersbr.): 8,65 m..; Šķēpā ^1. ' St.
Sprudženiece 2(),49. m; .2, M / Hcrmane 18,45
3. :E. Lasmane (Hersbr;). Diskā 1. V. Bebre
29,59; 2. I. Viļuma (Han.) 26,10; 3. D.. Bēr*:
.ziņa .:(Valka) 25,09 mv Sacīfetes atklāja arne-;
rikāņu; joslas sporta vad. A . : Celms^: bet .par,
to. noorganizēšanu, lielākā pateicība: pienākas
R. Upatniekam un Fišbachas .TMCAS: spor-iisitu
saimei. Uzvarētāji saņēma . LSFAP
diplomus .un māksi. H. Geistauta darinātas
• rnedajas.: • i,:?:.
' \ \ : \ : ..,.\A..' . L i r u - m -s
Ciskās sadarbības un brīvākas
niecības plānu realizēšana, jo katra
nācija pūlas palikt ie
karīga, Anglija, piemēra pēc, nevēlas
kļūt atkarīga :no franču vai itāļu
fabriku produkcijas,; kuŗas kara
gadījumā nevarētu aizstāvēt. Valters
Lipmans gan domā, ka, par
spīti savai nevienprātībai, Rietumeiropa
tomēr neesot pamesta Maskavas
žēlastībai, jo krievus pie militārās
robežas Eiropas centrā satūVot
amerikāņu totālais militārais spēks.
Padomju letekņies josla nēesOt lielāka
nekā pirms trim- gadiem,:, ūri
šai laikā komunisti neesot ieguvusi
nevienu zenni. ārpus padomju armijas
iespaida sfairas.
Esot; maz. pamata domāt, ķci taga-
, dējo sastrēgu.mu varētu atrisināt ar
militāru spēku, tālāk raksta Lip-
, mans. Krievi nevarot spiesties vēl
uz rietumiem, neizraisot karu,
krievu 'pilsētas noteikti izpostītu
sen: pirms tam, iekām; varētu
sākties nopietni uzbrukumi -arnerikāņu
piisētām, Bet tāpat arī. ASV
neesot .iespējams: pārņemt iniciatīvu
.un :virzīt notikuimus uz militāru izskaidrošanos,
jo tām nav iēspējarns
aizsargāt Rietumvāclju ūn Rietumeiropu
pret padomju ārmijāln,; kaut
gan tās: spētu nodarīt: baigu postu
' pašai Padomju Savienībai. ; Sī nespēja
aizstāvēt /Rietumeiropu savukārt
nozīmē; ka ASV nevar rēķināties
ār^ kādu efektīvu un reālu sa-biedrotx):
kontinentā. Rietumeiropas
saimaiieeiskās sadarbības un politiskās
vienības vājums,; pēc^^^L^^
domām, brīdinot padomāt par to, kas
;, notiktu, ja .sāsļ>pjumi attīstītos pārāk
talu.
Autora beigu secinājums ir, ka
austrumu: un rietumu krīzei vai nu
jāturpinās,, varbūt mīkstinot to, ja
Rietumeiropā sākas^^^j
Āugus'a pēdējās dienas Iezīmē jaunās futbola'
sezona:^ Icvudījumii Kietumeiropas^sporta
stadionos.:^ Francijas nieistarsacīkšu • pirtnajā
dienā .Racing ^Club: Paris, -ar latviešu Izlases'
futbolistu : Kārli Ārcnu, aizsardzībā,, zaudēja
AS. Ciinncs .vienībai' 1--2. .Anglijā pagājušā,
gada racisiars Arsenal ar lielām; pūlēm i pret
Huddcrsficld Tow'iļ vienību; panāca tikai 1—1
neizšķirtu • rezultātu. Bet -kad .rietumos, sezona
sākas, austrumos tā: tuvojas nobeigumam. Pa-,
domju Savienības: meistarsacīkstēs, ar 26—2 p.
vadībā ir .Maskavas Dinamo, kas gari .nupat
piedzīvoja punkta: .zaudējumu ;prct: Kijevas;
Dinamo^., spolējot' .0—0'neizšķirti.: Otrā victāļ
pašreiz I r Maskavas Spartaks^ (25-^3 p . ) . . : ^/
• Mācītājs uh futbolislv^ labi sadzīvo: 'šviābū,
ciemā - Laueheimā..- Baznīcai, nesen vajadzēja
jaunu, pulksteni,: .Wt :nebija : līdzekļu;/l\lācī-tajs
noorganizēja futbola sacīksti starp vie-^
tējo sporta biedrību un dziedāšanas. biedrību
Goncbrdia.: Rezultāti bija lieliski:: :"8—0 .p^ir
labu hubolistiem un DM 3.50 baznīcas •pulkstenim.
•:: . : • : ; ; i
Par pretiniekii piekukuļošanu ita'lu ftitbola
ķl_ubam_ FC. Napoli' meistarībā: piešķirta pēdējām
vieta : un- bargā soda • rezviltāiā: vienībai
jāatstāj ^virslīga.. . ^ ^. ; ; . r '
Traģiski beidzis dzīvi ' zviedru slavenais
treneris Konrāds. Andersons, kas trenēia .Londonas
olimpisko spēļu uzvarētāju 1500 m
skrējienā Henriju Iiriksonu; Atgriežoties no
Londonas, Andersons Stokholmas tuvumā, izkāpa;
np vagona_ kādā mazā stacijā uņ: devās
pa sliedēm talak.^ Gājējam, virsū .uzdrāžas
vildens, kas : nāca no Upsalas. - lokomotīves
vadītājs gan strauji bremzēja, bet Andersons
bija jau miris... : . '\ y •
Ir vērts boksēties:; anglis: Fredijs. Miīs, kas
nesen: Londonā uzvarēja amerikāni •'Gusu
Lesneviēu un ieguva: pasaules meistartitulu
pussmagā; svarā, : par s a v u r e v a n š c ī ņ u aŗ
Lestieviēu,.septembrī Bruklinā saņems : 100:000
. / K ā r l i s .Ferdinands Ri fon Halts, Vācijas
pār,stāvis Starptautiskajā olimpiskajā komitejā
un :-viens no 1930.: g. Berlīnes un Ga-Pa.olim-bet:
270: km distancē profesionāliem ātrākais
bija beļgis Sdts :.(7:30:00 St.); Slavenie; itāļi'
"Pausto: Kopi un.; Gino Bartali; no sacensības
izstājās..;: ;•:;• ' ;•
Devisa kausa izcīņā tenisā starpjoslu finālā
Bostonā.' Austrālija .pārspēja Cechoslovakiju
3—2. iiri kausa dēļ sacentīsies ar pag.,; gada
uzvarētāju ASV: • K a d stāvoklis bija 2—2,
izšķīrējā spēlē . č e c h š Vladimirs: Geniks zaudēja;
Bilanri.Sidvelam .(ASV) . 5 - 7 , '4-6, 2-^
ASV vieglatlētu startu Prāgā 2 dienās
noraudzījās .100.000 ;sk.atļtāju ;un pieredzēja
gandrīz tikai jenkiju iižvaras. Šeimūrs meta
Šķēpu 70,96 ;m,: bet Stenies • lēcā ;augstumā
2,04 - m; No eiropiešiem labākos panākumus
giiva soms .Kataja: (kārtslēkšanā 4,25 m) uri
6eehs Zatopeks (5000 m; 14:21,4 ;min.).::.;.
Jauna zvaigzne" šķēpa mešanā, ir 19 g. -V:
vācietis .Vils. ^(Rendsbiirga)Pii^tns pāris: nedēļām
ar 60,50 m rezultātu; viņš ..Nirnbergā
uzvar ēj a Vāci j as ni ei sta r sačīks t ēs, .bet. svet^
dien Brēmetiē jau sasniedza 05,38 rn: tālumu.;
' Starptautiskās olimpiskās komitejas /prezidents
zviedrs S . E d š t r ē m a vecuma dēļ nodo-m^
k.atteikties no: aniata.- Par viņa: pēcnā-cējrem
min -zviedru princi. Bertil.u: un angli:
Burgleju — Londonas olimpisko spēļu galveno:
orgatiizētāju.- .\
vācu; prese.
„;yiņš kļūs, pasaules meistars," saka Džbks
pempsejs par 24. g: v. austriešu smagā sviira
bokseri Jozefu Veidinu, kas ar tvaikoni
„Dregrasse" ieradies Ņujorkā un trenēsies
Dempseja uzraudzībā.
Pasaules meistarsacīkstēs riteņbraukšanā
Amsterdamā 180 km: šosejas- braucienā amatieriem
uzvarēja zviedrs Snels (5:16:22,1 stj),
Maijā pagāja .tiīs gadi,'kopš Sprē
krastos satilvās karavīri no Volgas,
Misisipi, Luāras un Temzas piekrastes.
Līdz ar viņiem sagrautajā Vād^
jas • galvaspilsētā .ienāca cerības.
1948. gada: pavasaris Berlīnē atnāca
ar zaļu z^li, ziedošām liepām un
smaidīgiem cilvēkiem. Zāle ^drīz novīta,
liepas noziedēja,' bet berllniešu
sejās smaidus izdzēsa blokāde, draudīgais
pārtikas līdzekļu trūkums un
nezina par nākotni. Vairojās bailes
un nospiestība.
Daudzi vācieši pilsētas austrumu
sektorā mēģināja paglābties sociālistiskajā
vienības partijā (SED). Daudziem
bija mazliet netīra sirdsapziņa,
daudzi kādreiz bija pārāk jūsmīgi
saukuši .,Heirv vai nosūdzējuši
savus kaimiņus attiecīgajās iestādēs.
,.Heir* vietā tagad gan bija jāsauc
,.Nost'.', bet ziiiu pienešanu augstu
cienīja' arī jaunie kungi no austrumiem.
Pie Tīrgartena kokiem • vai
pazīstamajā alejā: „Unter den Lin-den
katru vakaru tika piestiprinām
tas mazas, baltas zīmītes, kurās piedāvāja
vācu cigaretes, kabatlakatiņus
pret kartupeļiem, bikses pret
maizi. : Berlīnē^ visu varēja piiikt: tāpat
kā Parīzē, Maskavā vai Ņujorkā
Vienīgi par sirdsapziņu, ko; kādreiz
tik augstu novērtēj a Karālauču gudrais,
nesolīja nekā. Arī SED' partija
ne. v:,.-^:-';--x';-' ^'r^^'
• V Bet tad ^ pēkšņi bailes pārņēma ar
visdrošāko bastionu — sociālistisko
vienības partiju. Dižvadoņi pieteica
tīrīšanu. Protams, tā neattiecās uz
viņiem pašiem, jo tos jau: sen bija
pārbaudījušas pavisam citas iestādes,
kurām bija pieredzējumi, labas
metodes un ilggadīga prakse. Tīrīšanu
attiecināja uz mazajiem biedriem,
uz kādreizējiem „Pg*V fabrikas
strādniekiem, kam gribējās ēst, vai
uz bijušajiem gūstekņiem. Visiem v i ņiem
vajadzēja no jauna apliecināt
ticību Marksam, sociālismam un nez
kāpēc arī demokrātijai, kas atšķirībā
no rietumiem, bija; pārvērtusies par
„tautas demokrātiju'*, Šaudīgos, un
neaktīvos izvēdināja, daudzus brīdināja,
bet daudzi pazuda bez vēsts.
SED drošais: patvērums bija kļuvis
par vecu, nolietotu bāku. Kāds SED
biedrs žēlojās sievai, ka no viņa prasīta
.,,lielāka 'sajūsma" partijas d;
bā. Bijušais gūsteknis, skuiņji smaidīdams,
atzinās, ka kopš 1946. gada
viņš nav saņēmis nevibiu bSr/
skujamo asmeni, nemiz nenm-par
ziepēm. Dzīve Berlīiie ritei. ?
āk, bet bailes auga augumā. :
Pēc Potsdamas vienošanas padom
ju iestādes cerēja, ka b e z ^ ^S
diem dolāru reparāciju tās varēs ^
ņemt visu, kas vien no/Austrumva^
jas izvedams vai izkustināms TieJ g
^izvedamo un izkustiiiāma!^ P^^'
ju Savienība dabūja, bet^ Z\
amerikāņi vēl aizvien ne-iib maW
Jo nevienam nav noslēpums kam'
badzīgā un izpostītā Vācija pati S
milzīgu summu nekad nevarēs ^^o^' '
dāt. Tad SED pasludināja &
des plānu. Divgades plāns ' nģ^
gan tas pats, kas piecgades, bet I'
kurnam likās pietika." Oikestri sDi'
leja vecos maršus, runātaji.saDulk
izsauca jaukus lozungus, un'tauta
pacietīgi klausījās. Bet jau pēc di\^'
mēnešiem visā Austrumvācijā sākas'
bada demonstrācijas, nomontētās *va I'
cu fabrikas arī tagad tika transpoi^
tētas uz austrumiem un tām līdzi ari
80 proc. tekošās produkcijas. MainīJ
jies nebija nekas. Prieki jaunajā dii!'
;gade bija kļuvuši pavisam īsiņi, \d
strādāšana gara.
Tiesa, austrumu joslā statistika ^
liecina, ka vēl ilgus gadus viena rk
vissvarīgākām problēmām būs dariS
roku trūkums. Papētijot apstāklu<
mazliet tuvāk, arī; šī mīlvla vi^ii
uzminama: loti daudzi stcādniekl n.o
Austrumvācijas. izsūtīti uz P^omju
Savienību ar visām' fabriku iekar,
tām, (piem-., Ceisa optislco iikni^:^
''meņtu;. fabrika, lielā Vanderera rūpnīca;
Pēnemindes slepeno ieroii
darbnīcas utt). Otrkārt, no austrih^
niiem padomju joslā vēl aizvien
plūst daudz jaunu iemītnieku, kas
lielāko tie.su ir veci, stpa'dāt nespējīgi
cilvēki. Treškārt, np /gūsta Padomjt):
Savienībā atgriezās galvenokārt lie
karavīri, .kurii: dzīves^- vietas bijiišas
Austrumvācijā. Tā krievu sektorā
rodas gan mutes, kas grib est, bet
riav stipru roku,, kas maizi varētu
nopelnīt. Un divgades. plāns prasa
jaunus, strādāt spējīgus vīriešus. '
Kāds rietumu žurnālists reiz jaih
tājis vienam augstam SED partij^;'
biedram, .kā viņš iedomājas re^izet
; divgades plānu. : :,,MeS:'izmantosim
krievu biedru pieredzējumus," ska-'
nējusi naiva atbilde.
!»»"L.Zii»»'""
,-„« komunistu'ļm|B
'I Berlīnes p ā r v a ®
S o k r ā t i * ' ^ » ,
''^«notikumus S»'
V''£i:niēgināJ«>n?
?jc ceturtdienas
mmm
•-Srijjes komunistu oi-gļ
:-^'sSās:ceturtdi^^'='l
. i ļ8d pilsētasVMWes-:n
Krustvārdu mtkla
1 : 2 3 4- 5 6 7.
9 |0 H 11
12.
To" e
13
: : . . ' • 14. B 16
.18.. S) 19 20,:
M 21. : 22
.« .
23: 24 • 26 27
28 • 29 .. 30
M 31 32 S3 33
34 36 . • - M 3G
37 33
GRŪTA MĪKLA
Vai šie kungi plaisu mēģina savienot vai paplašināt?
L'Auix)re kai^ikaiūra
Limeniski: 1. Deja. 4.
Tiltiņš. 9. . Dievkalpojums.
11. maut. 12. :: Vīrieša
vārds. 13. Nezināmais.
14. Vīrieša vārds.
16. Irāna. 18. Pārbaudes.
20. Plok. 21. Ierodas. 23.
Pēra Ginta māte. 25. Sabojājas.
28. Brēc. 30.
Sievietes vārds. 31.. E i žen
hauera pievārds. 33.
Šķidrumi. 34. Lēni iet.
36.- Ēkas sastāvdaļa. 37.
Valsts Tuvajos, austrumos.
38. Radinieces.
Stateniski: 1. Līksmot.
2. Lūgšana. 3. Bībeles
persona. 4. Saiklis. 5.
Vētra. 6. Meža dzīvnieks,
7." Amerikāņu
rakstnieks.. 8. Žigklk. 10.
Sievietes vārds
šanai nepieciešama. 17.
Pareģi. 19. Zivs. 22.
Zivs. 23 Dabiskas akas.
21 Vienība. 26. Bars. 27.
Pulcējas. 29. Plūc. 35
Eksistē.
(Atrisjn ā ] um s nākamajā
numuiā)- -.• • .,
• NEZAtlDĒJiET KONTAKTU.; AR
. /TAUTIEŠIEM!
• Uz Angliju,. Kanādu, Savienotām Valstīm,
Venecuēlu, Austrāliju un citām zemēm aizbraukušie
! Jums tagad iespējams sazināties
ar tautiešiem jūsu jaunajā zemē un atrast
vecus un jaunus: draur.us visā pasaulē., Vācijā.
un pārējā Eiropā vel paliekošie! ;Aizbraukušie
tagad zinās par jums un statīs tieši 'ums
par jaunu dzīvi un darbu tuvās un tālās zemēs.
:•;. : . . : ; - ; . ^ . . : • . : ;.
;To ikvienam dod iestāšanās par biedru
STARPTAUTISKĀ KORESPON-DENGES
KLUBx\ „WORLD OF
FRIENDS" (DRAUGU PASAULE)
Jūsu adresi, un īpašās vēlēšanās, par ko
vēlaties sarakstīties, publicē kluba biļetenā, ko
biedri saņem ik pa 2 mēneši. Biedra maksa: 8
mēneši — USA vai Kanādas dol. 1,5D; I
gads; — . dol. 2,25 (Anglijā un Austrālijā' 7/6
un 11/3; Vācijā un citās valstīs, no kurām
vel nevar pārsūtīt P o s t a 1 vai I n t e r na-t
i 0 n a 1 M o n e y. 0 r d e r s vai n a u d
a s . z ī m e s i e r a k s t ī t ā s v ē s t u -
1 ē Sj 30 un 45 starptautiskie atbildes kuponi,
kas. pērkami katrā' lielākā, pasta kantorī). .
Vācijā dzīvojošie; biedra' maksu {8 mēn.
DM 11,-; 1 gads DM- 16,-) var iesūtīt
„\VORLD OF FRIEND" galvenajam Eiropas
pārstāvim Vladimiram Bērziņam: 35 Rechcn-str.
Augsburg-Haunstetten, Bavaria, US-Zonc
of Germanv.
Kluba adrese: Viktors Baltkājis, Manaj^er —
International Corrcspondence Club „World of
friends", Box 5661, Metro, Sta., Los Angeles
55, California, U. S. A.
RAKSTIET VISI! Atbildes vēstulei pielieciet
3 starptautiskos atbildes (International
Rcply Coupon) kuponus. Sludinājumu, maksa:,
1 vārds —. 5 centi vai 1 starpt. atb. kupons.
M E K L Ē :
Š A N A S A P V I E N Ī B A AROLSENA
P C IRO S T A R P T A U T I S K Ā MEKLĒ.
Eduardu Brikmani, dz. 1885. Tukumā; Ellu
Ernu'Budvetu, 26. v,, pēdējās ziņas no Ban*
dorfas; Lidiju Dambi, dz. 13. 3.1905. Rigā;
Gunāru Dombrovski, dz.- 29. 4. 1941. Rigā;,
Tālivaldi Dombrovski., dz. 3. 11. 1934. M\
Rolfu Staileruv dz. 1923. Rīgā; Lconidu Stiebri,
dz. 1921. Rīgā; Andreju Stiebri, dz. 1920.
Rīgā; Fridrichu Stilbiņu, dz. 22. 8; 1907. R|-
gā; Velgu Stimbani, dz. 1920., pēdējās zipij
no Drezdenes.; . Adclinu . Stokmani, 6ī. • 191}.
Ventspilī, p. "z. no Piltenes; Žani Arnolda
Stopiņu; Jāzepu Stukli, dz.:2. 10. 1919. RK
zeknē; Ābrahamu Strupeli, dz. 1900. Rīga;
Ē.vu Stupeļi, dz. 1936. Rīgā; Līnu Stupeli, p..
z. no' Rīgas..; Linardu Sudmali, dz. 6. 3. 1923.,.
p. z. no Stuthdfas; Hedvigu Suscnicu, di.
27. 6. 1891. Jelgavā, p. z. no. Tīringas; Kc-dolf.
u Suservicu, dz. 4. 17. 1879. Rīgā, p. r,.
no -Tīringas; Gisclu Sescrvicu, dz. 14. v.
1924 Rīgā, p. z. no Tīringas; Aiju Svani, 2^
g. .V.; Valdi Svani, 29 g. v.; Gaido Svtis-bergu;
Albertu Svikliņu, dz. 1917.-Rīga;
doru Svirkstu, dz. 21. 10. 1905., p.. z. no L
ļ^^a pulcēties ..^lis.
:^en lielākas: m-labal^
:č.T.}njtrantu vienības n
tf^ora mneinumiem,: neS'
>Air5alikāsiepnGks;labi
.Nžil rātsnama'-priekša
m jau 40G9:-5OOO ei
StD amatpersonu grupa
' iraditaju Libki priek
lai nama. ieņēma, pilsēt
Kreklus un inscenēja ka
•fii.sedeiLibke:-teica: uz
::pr25i]a izbeigtVtagad^jā
C2āiiun''radīt:ļ8 per
ļižiale Berlīne. ; Pēc
vairāki simti peršo
I internacionāli un. d(
••pa,No:kādcļ pretē^
.feloga vairāki runā
Tās pārtrauca org{
sljrpsaudeni; „Mēs se^
Sfieiia tauta;-- viena .B(
- ?ec tam demonstrantul
'irsdas.pie Berlīnes.pilsč
; Ķ n s b u r g a ; : k ā s - p a t l a b^
l^šiHamburgas-šlirariīcj
i^^idoto. Berlīnes lielvel
vaničm.
S. ,g. 19. VIII: .Latvijas 64. ri-ra iespiest
sludinājumā uzdoto cenu: v :^ \ .i
J.Sirmaņa,,Pasakām" >^ ļ
iabojara no DM 3 . - uz DM 4 . - par ekscnh
plāni.
Apgāds Vārpu Vainīgs,
• : Lager Fischbach d. Nurnberg.
Skolēnu
UZDEVUMU BURTNĪCAS
piedāvā „Latvijas" apgāds. Genļ
D M 0,30 gabalā. Atkalpārdeve]ier|
atlaide:
Pieprasīt vairumā
Marktplatz 25.
Gūnzburg/Dc
t
Mūsu, mīļais, klusais un saticīgais darbā līdzgaitnieks -
v i r s n . v i e t n . Edgars Kaktiņš
dz. 190G. g. 6. VIII Valkas apr., no mums šķiries 1948. g. '20. V I L ' Apbc |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-08-26-06
