1947-04-25-01 |
Previous | 1 of 4 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Attthoriiöd by — Lizens — izdoSanas atjauja: ICD-OxMBO :: Atblldlgaia redak-tors - Editor lÄ-Chief: Kärli» Eabäcs, Yletalebs: Aleksandrs Llepa. redakd- Jas sekretäTB: filaksis CaU** tis^ reniktori: Andrejs Ru» diis (Mlncheng). Harijs Min-dcnbergi (Esllngenä). Ar^ aoldd Smits (sports), Zigurds BSrda techniskais iekfirto» Jums) NEWSPAm PiektdidD, 1947, g. 25. aprlH isnik otmleais @Bvnieiitdi#- Bäs :t MdTiJs: Eaviryas ^S&dala latvleSu komiujaa osdeTiiml LatvieSa pmea darbtnieka sadarbibas kopa:: Redakcija: oansbarg/O. BOr-f «rm Idr • Landmaim Pl. 7, t n !: Prioted by 9cbwib. Volksbiait, Gflnzbarg/DOB.. BOrgerm. • Laadmann-^ Yn Mmeas - 0«rcuUtloo! pagräk. -^^152 a- Vnjf atkal Ä IS: 0 0 I sesija p n a nebutu ar tv"^ I Pieversäs Ki^^JS [pret Canga ' ^ ^ ^ M,apsolTJas::to dant Not^garantijas,;!^^^^ | e n ^ respektesManI |stisim Canga:;!)^ a iin citas vals lm Imperiju Sanghajä un xiäinoni' gruti sanrasties ar iutäjimros?" es jäutaja jko daudz: nevar: iebilst,> |o yisiem-m j japänu sa'-'"-'^ • • r atteica p d ^ e s Teheranä, äti^ m nav novietots ASV.bel peslMecibas h f s iioticis aiz • saprotamiet Vispirms tevs bija Do. Iprieksltkumu^ to) btjaii. Stajins, aizradidams, ia ?aks, ja nebus viesis, Bel l y i ^ aiz ' droSibas iem^ ptalinä pneksliki^ las ritä satiku tevu. Biji bgiiris, bet arlsajusminät p riöorgänizet^ 12 * [ru Dzo? Saprotams, ka p§ yakär atnäca apsveid-h Ceröils?" bija kläi Pirmo kai mes divi ••^TJn t ä d / v e lM Iät 'viehs otra rinijäs.; ,,To gaii negnbe* Mes • tikai -paskatiiame! ixu^ lai noskaidi^^^ rJ^*'-''"^ '^«• ^ i d a virs tad vii?§ ir?" ^vi^anx visai masivs^a^^ r rtinä Ibrivi, häts, kustäs lenl^^^ z g ^ iespäidigs," ^ ^^^^ ; h e v patik?":^ bikti piekrizdams, paitia]» "id päteica, ka » iaääs minötes^tadorf l e s M ^ ^ ^ „tris lielie" ASV senats pie^emis Tnimeiia ierosinäto likumu par 40(1 miljona dolaru aizdevumu Grie^ijai un Turcijai ar 67 pret 23 balsim, pärejiem attQrotie& (Senätam ir pavisam 96 locek)u). Tapat pie^emts priekSli-kums par 850 milj. dolaru aizdevumu citäm Eiropas valstim ar piebildu-mu, ka aizdevumus no SIs summas nedrikst döt Poiijai un Ungitrijai. 9 ilf: •' te.--- m-mk- ' mi zinätu par k., g.bijaPozeng,ludz5 fc,: ate) Esslingen* fe 16. • 5tuttg^rterstr. I Teklu SS^i m-: I Eazaku,: dzim;. ^ I Fisäibacii ^^^^ Dienu pirms nobalso§anas senatä ASV ärlietu ministrs Mar§als nosu-tijis no Maskavas vestijumu senär^ tam un kongresam, kupä aicinäjis fteidzinät Trumena pjriek§likumu pieijemäanu un palidzibas plana reäliz§§anu, jo palidziba Grielfljai un Itodjai^^^^^^e^ vajädziga steidzigL dente Trumens teica lielu nmu >^ aoclitedl^e^ j^roklamej|i, ka ASV iisdieha^ Ir „palidzet briväm tautäm vii;iu pö-l §s saglabat neatkaribu.-V Täläk^ zidents teica: „Daudzäm no Sim tau-täm iodlen jäizS^as starp totälltä-lismu un demoki^tij^^ nos Vi^äm lizspiediis kaj^ posts, kas padarijis täs saimnieciski tlk väjas, ka täs klifst viegls upuris ärejam gpiedienam uii sye§äm^^^i^ M5§t tiemy kas v§l£^ demokr^^ bet to var veikt tfkai, ja ASV pati bus saimhiedski vStip^ Bez tam tagad pienäds laiks, kad uzskatämi jäparada ASV briväs uzijiemibas sis-temas päräkums. Bulgäii jas zii?tu a^entura of iciäli at-smikusi baumäs, it kä pastavetu kä-da Balkänu ^virsvaldibä", ko vadot Bulgärijas ministru prezidents Di-mitrovs un kiqrä piedaloties ari mar-lais Tito un Rumänijas komOniste Anna Pakuei^ kä ari griel^u kamu-nistu lideris Cadiariades. Bulgärijas fä teikts, ka gis ^virsvaldlbas** uzde-vums esot „regulet territoriälus jau-täjumus Balkanos un vadit militäras pperäcljas Grielpjös plerobeiä, pie kam ta saoemot rikojvimus no Mas- . Tälak atsaukumä teikts, ka ari par gaidämäm territoriä-läm: pärmaiijäm Ralkanos un par kohferencem, kas rikotas Prägä. Bulgärijas zliju a^entura pllnvarota atsaukt §is bumas kätegoriskä f örinä. Nepareizäs zi^as esot izplatijusi kada amerikäijiu zinu agentura, dibi-nadamäs uz „zinämäm sabiedroto iri-fprmädjäm." Pec tam, kad DroSibas padome no-raidijusi Pädomju Savienibas pra^ sibu iecelt komisiju, kas pärraudzitu ASV palidzibas izmanto§anu Grieki-jä, Albänija pazipqjusi, ka iesniegs Dro§ibas padomei sQdzibu par to, ka grieku ku^ atkärtoti aizkäruäi A l - bänijas territoriälos udepus. i^New York Herald Tribune" ini^dz UP: zii^ojumu no Atenäm, ka Griekijas valdiba lugusl ASV flotes vienibu, kas uzturas Grieljiijas 50S un uzpoäas öficiälajai vizitei ä, nekavejöties doties apmekle- U2 Salonikiem, jo ienäkuSäs siijas, ka gar Grie^ijas un Turdjas pierobeiu köncentrejoties Dienvid-slavijä apmädti partizänu spekt paredzams, ka ASV §lm lugumam piekritis. Grielj:! luguSi ari, lai flotes apmeklejuma laikä demonsträd-u lidojumiem pacejas amerikäi^u idmaSinas un lai täs pärlido parti-xähii apgabalus tik zemu, ka partitani skaidri redzetu baltäs zvaigznes uz spämiem. Säkotneji apmeklejums Salonikos bijis paredzets tikai uz Vasaras säkumu. Pedejäs dienäs pirins galigä lemu-ma pie^iemäanas par ASV palidzibu G r i ^ j a i un Turdjal, vei notikusi Interesanta runu divkauja starp Vinstonu Cerdlu un Henriju VoUesu. Volless Osio izteicies, ka Cerdlato neesot drosmes publiski pateikt savu pärliecibu, ka kar§ nenover- Geriiis uz to preses pärstäv-atbildejis: „Kar§ nav nenover-mm bet täs kjutu nerioverSams, ja Lielbritanija un ASV säktu samieri-nä §anas un vienpusigas atbrui>osa-näs politiku, proti, to pa§u politiku, , kas noveda pie pedejä kaj^." Tai pasä dienä Volless Oslo atbil- • dejis agräkai Cerdla runai, kura tas bija nosauqis Vollesu par »jcripto komunistu", paskaidrodams, ka kripto komunists esot täds cilveks, kam nav drosmes atzities, ka vii?§ ir komunists, Cerdls patelds to konservätivo pärtijas sanäksme, pie-bilzdams, ka VoUesa m§rljis esot at-sveäinät Angliju no ASV un padarit to par Padoxnju Savienibas sabied- YoUess atbildejis: ^ s neesmu ne komunists, ne sodälists, bet pro-gresivs ASV pilsonis. Esmu pärlie-cinäts, ka miers iespejams ari tädä pasaule, kur viena otrai blakus pa-stäv Krievijas, komunistiskä, Rie-tumelropas sociäldemokratiskä un ASV kapitälistiskä iekärta." ASV laikrakstu izdeveju apvieni-bas prezidents, ,,New York Herald Tribune" Izdeveja vietnieks Vilbers Forests apvienibas sanäksme ieteids ASV slegt ligumus ar daiädäm valstim preses brivibas nodroälnäSanaL Fadomju Savienibä un 23 dtäs val-stis, starp täm: Argentinä, Indo^ihä, Iränä, Egipte, Somijä, Cedioslöva-kijä, Austrijä, Spänijä, Italijä, Vä-cijä, Polijä, Rumanijä, Turcijä, Dien-vidslavljä, Ungärijä, Grieljdijä un Bulgärijä preses brivibas neesot. NYHT 20. un 21. aprili angju joslä Mer-bekä notika LatvieSu Genträläs Pa-domes ärkärtejä sesija. Tajä pieda-lijäs 38 padomes locekji, darba kär-tibä bija vairäki gvarigi trimdas dzi-ves jautäjumi, IpaSi sakara ar DP iesaistiSanos no anglu josias darbos Anglijä. Padomes sede LCK priekS-sedis prof. A Sväbe nolaslja plaSu zipojumu, kas pamatigi raksturoja paSreizejo situädju xm iezimeja var-butejti attlstlbu näkotne. Padome pieijema ari vairäkus deklarätlvus atzinumus un pec iesniegtä priekS-likuma par jaunu pärbaudija uztlcl-bu LCP priekSsedim A Valdmanim. Nobalsojumä par A Valdmani iztei-cäs 27; bet atturejäs 9 balsis, Citu pienäkumu kavets, sesijä ne-varepä piedalities LCK vicepriek§- sedis A Reihs. Sesljas ätreferejumu snie^sim näkoSajä numurä. NäkoSä LCP sesija paredzetajunijä vldu. PIRMDIEN tJN jUfllKÄM^ ^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^ P^^^ KOPSAPULGE APSPRIEDIS Pirmdien ärkärtej ä UN kppsapulce apspriedis Palestinas täläko jautä- . Tä nodoSanu Apvienotajäm Näcijäm ierosinäja pati AigUja pec tam, kad neizdeväs panäkt nekädu vienpSanos par Palestinas täläko likteni uri ari Palestinas konferenc^ Lmdona bija beigusies biez jebkä-diem pänäkumiem. Pa to laiku ne-mieri pa§ä Palestinä nemitas, un stävoklis tur patlaban kjuvis vei sa- " äks nekä ieprieki UN kopsapulce Dienvidslavija at-balsti §ot „simtpröcentigu neatkaribu Palestinai un arabu valstim", Bel-grade pazipojis Diehvidsla vijas val-dibas pärstävis. Bez tam Dienvid-slavijas delegädja uzaicinäSot päre-jäs dalibnieces valstis gädät, lai tik-tu atrisinäta to zidu problema, kas nevelas palikt Väcijä un dtäs zemes. Irakas ärlietu ministrs jau agräk pazi^oja, ka Iraka un pärejäs arabu valstis — U N dalibnieces nolemuSas piedalities Palestinas jautajuma ap-sprieSanä kopsapulce. Arabu valstim tomer Palestinas jaiitäjumis jau esot gluzi skaidrs, un arabu prasibas esot taisnigas. Arabi nolemu5i katrä zi-i> ä radit Palestinä. brivu un neat-karigu väisti. Arabu välsitu kopejo nostaju UN kopsapulce iepriek§ iz-strädäja arabu yalstu ärlietu ministru konference, kas notika Damaskä pec Sirijas valdibas ierosinäjuma.. „Jewish Agenc3r'* pärstävis piepra-ajis, lai UN kopsapulce vispirms pie^erntu iepriekSeju lemumu, ar kupi raditu iidiem iecejoäanas iespe-jas Palestinä. Kopsapulcel esot järi-kojas ätri un noteikti, jo Palestinas jautajuma atrLsinä.luma novilcinä§a-na nozimetu katastrofu zidiem. Arabu ligas pärstävis un Sirijas delegäts Dro§ibas padome preses aro pärstävjiem paskaidrojis, ka Sirija esot pret Palestinas izmeklesanas komisijas radiäanu kopsapulce, bet ja tädu tomer nodibinätu, Sirija pra-siSot tiesibas tajä piedalities, jo, sa-ska^ ä ar UN diartu, komlsija butu jäpiedaläs visäm valstim, kas tieSi ieinterösetas Palestinas näkotne. Sirija atbalstot „neatkarigu Palestinas väisti" un esot pret iidu par stävja piedaliSanos ^ jautajuma ap-^ spriejanä. * v , Palestinä pa to laiku no jauna uz-liesmojuSi nemieri un yairojas ter-rora akti. Pec agräk notiesätä iidu terrorista Dova Grunerä un tris citu terroristu pakäräanas, pagrides or-ganizäcija ^irgun Zvai Leumi" savä slepenä raidltäjä pieteica atmaksas akciju. Par katru ar nävi sodito terroristu pakärSot desmit augstakus angju virsniekus. Atmaksas akciju jau, ieyadijuäi däiädi terrora akti, metot bumbas un uzbrukot ang}u posteijdem Telavivas cietumä di vi uz nävi notiesäti zidu terroristi izda-rijuM pa§nävibu, izmantojot kamera izdobtä apelsinä nosleptu degja bumba Jeruzaleme no cietuma mör-ga izzagts viens no pakärto terroristu lllpem. Tas ir jau otrs ääds ga-dijums. Dienvidpalestinä uzspridzi-näts käds angju kaj-aviru yilciens, nonävejot 20 kajraviru. Vildenä at-radäs ari daudzi civllisti ar bemiem. Civillstu vidu 2 nonäyeti un daudz ievainotö. Visiem iidiem Palestinä noteikts izejas aizliegums. Tä izpil-dl §anfti seko policija ar tanku patru-jäm, Telavivas apkärtne ielenktas visas Ipsejas, Pec Palestinas augstä komisära pieprasijuma angJu kapa-speks pirmo reizl kopä kaj-a beigäm atrodas trauksmes stävpkli/ Jeruza-lemes anglu dyHistiem nprädits ne-atstät savas dro§ibas josias. Pec AP zi^äm, stävoklis Palestinä ärkärtig saspilets. Pret näves sodu izpildi- 5anu protestejuSas ari vairäkas iidu DP lanäkamea Vädjä. DENA, NYHT Reuters zii?o no Vaäingtonas, ka ASV kongress piepemis noteikumus, kas jutami ierobeio anidbiedribu darbibu, starp citu, paredzot tiesas vaj äSanu tädäm arodbiedrlbäm, kas kaite sabiedribas interesem- Ar jau-najiem noteikumiem likvidets ame-rikäxiu arodbiedribu lidz§ine1ais iz-pemuma stävoklis attiecibä pret prettrestu likumu. Turpmäk arod^ biedribäm bus täda pat atbildiba l i - kuma priekää, kä darba devejiem, sevi^ki gadijumos, kur tiek pärkäpti darba ligumi un organizeti streiki, kas ir pret vispäribas interesem Bez tam par nelikumlgu izsludinäta lidz-äinejä sistema, saskapä ar ku^i darba deveji driksteja nodarbinät tikai vienas noteiktas arodbiedribas bied-rus. Tapat noliegti koUektivi streiki veseläs rQpniecibas nozan^s, simpa-tiju streiki, ka ari darba pärtrauk- §ana sakara ar tiesas priivam un streikotaju postepu masvelda novie-to §ana uzp§mumu priekfiä. DENA Maskavas konference tuvojaa noslegumam. Vädjas jautajuma vie-noSanäs nav panäkta. Iespejams, ka ari Austrijas jautajuma vienoSanos nepanalLS. Sagaida, ka varbut jau Sis nedejas noslggumä amerikS^n« anglu un franöu delegäcijas atstas Maskavu. Par näkoio konferences vietu un laiku vei vienoSanäs nav xinäma, iespejams, ka ta notiks jiilijä Londona vai ari septembri I^ujorkä vienlaicigi^^^a pilnsapuloi. Ärlietu ministri äonedeV vei pule-jäs panäkt vienoianps Austrij as jautajuma. Pirmdienas priekSpusdienas sede Molotovs, pec „New York Herald Tribune" speciälkorespondenta zipäm, pavera durvis uz iespeju vie-noties, atsaukdams Padomju Savienibas prasibu, l^a visas pärvietotäs personas no Austrijas repatriejamas lidz noteiktam terminäm. Molotovs piekrita tam, ka §ädu noteikumu no Austrijas miera liguma pilnigi svitro. Pärejie ministri tad savukärt piekrita tam, ka DP izraidlSanas laiku no Austrijas Uks noteikt Sabiedrotx) kontrplpadomei Vine. Minetals ko-respondents plebilst: „Faktiski tas nozime to, ka jautäjiims vispär at-mests, jo ne MarSals, ne Bevins ne-piejaus DP izraidiäanu no Austrijas, kamer tiem nebus atrastas dtas mäj-vietas." Pec tam paliika vei tris svarigi Austrijas miera liguma jautäjumi, kuros ärlietu ministri nebija vieno-ju §ies: Dienvidslavijas territoriäläs prasibas, Dienvidslavijas reparäciju prasibas un jautäjums, ko uzskatit par väcu ipaäumiem Aiistrijä. Visos §ais jautäjumos Padomju Savienibas viedoklis pretejs pärejo tris lielval-stu viedoklim Kamer pirmos divos gadijumos vienp§ahäs iespejama tikai, ja Padomju Savienibä no prasl-bäm atsakäs, tre§ä jautajuma varetu pielaist ari komprpmisus. Kad, §03 jautäjumus apskatot, Molotovs atsäka runät par jau agräk iz-teiktiem lebildumiem, Mar§als vipu pärtrauca, teikdams, ka nav nozimes vienmer ho jauna aticärtot to pa.?u, im pieprasija sarikot slegtas sedes, ku-räs piedalltos tikai pa5i ärlietu ministri katrs ar diviem padomdeve-jiem. Tas ari izdarits, bet par to, vai slegtajäfi sedes kada vienoäanäs panäkta vai ne, lidz redakcijas slegSa-nai ziou vei nebija. /, No Maskavas nav ari zipu pir pänäkumiem angJu un padomju sa\ runäs par jaunu ligumu. Par sva-\ rlgu, toties, uzskatäma tris rietum-valstu vieno§anäs par Zäras un Ru-ras ogju pie§kir§anu Francijai. Tris , rietumvalstu ministri vienojuSies, ka visas Zäras apgabala ogles varetu dot Francijai. Nav zinäms v§l tikai padomju viedoklis §al jautajuma, Jo Molotovs lidz §lm laikam atteicies par Zäras jautäjumu izteikties. Sa-gaida, ka, ja vip§ to nedaris lidz konferences noslegumam, Padomju Savienibä pazipos savu nostäju pa^ rasta diplomätiskä ce]ä. ASV un Anglijas piekritusi ari tam, ka palielinäma oglu produkcija Ruras apgabalä par 21 proc., lai da- }u no §Is virsprodukcijas nodotu Francijai. : Lidz älmeksporieja tikai 12. proc. Ruras og}u, bet tagad no-lemts, ka eksportu paliellnäs same-rigi ar produkcijas käplnäjumu. „New York Herald Tribune" vei zipo, ka Maskavas konferences laikä pärsträdäSanäs del ar nervu sabru-kumu saslimis PadPmju Savienibas ärlietu ministra vietnieks Guseys, kas pec MPlqtovä un ViSinska ir tre§ais augstäkais ierednis padomju ärlietu ministrijä. Vipä dienäm un naktim strädäjis pie Austrijasmiera liguma sagatayöSanas. BBC vairäkkärt zlpoja, ka ceturt-dlen paredzams notikSot pedejä ärlietu ministru padomes s§de. Mar- §als pec tä pä§a raiditäja zipäm patelds, ka gadijuma, ja par Austrij aa miera ligumu nevareSot vienoties, vii3L§ lug§ot Austrijas jautäjumu ap-spriest UN» ^ ^ ANOtl IZCEH-O UZ AUSTEÄLUU Pedejä nedelä BBC un angJu prese vairäkkärt zipojusi par pirmo kär-tejo DP transportu pienäkSanu Lon-donä no Vädjas angJu josias. „New York Herald Tribune" raksta, ka pec Anglijas darba ministrijas pläna §0- nedel Londonä un Hullä no Väcijas vajadzejis ierasties pavisam ap 3000 DP. Laikraksts min, ka ministrijas caurlaides nometnes bu§ot he Londonä, bet ari Hullä. ;. Pret Bel^jas uh angJu un ameri-käiju valdibas panakto vienoSanos par DP novietoSänu darbos BeJ^jä iebildumus celusi „Pravda". Laik-raksts norädljls, ka 160 ligumu ne-varot atzit un to ari neätzISot par spekä esoSu bez padomju valdibas piekri§anas, ,,Pravdas" Parizes ko-respondenta zipojumä minets, ka, sa-skapä ar fio „iielik.umigo" ligumu, darbam Belfeijas öglraktuves jau ie-radu §ies 434 ulcraipu, poju unlietu-yiesiu Dienvidslavu militärä misija pie amerikäpu virspayelnlecibas Eiropä Izdevusi jaunus noteikumus par dien- LATTIESU SKAUTU 30 GADU PASTÄVESANAS ATGERE A^ 1907. gadä mazajä Braunsijas salä Anglijas piekraste iedegäs pirmals skautu ugunskurs, pie kuj-ä nometne pec dienas gaitäm ik yakarus pulce^ jäs divdesmit zeni. Radinoties dzl-vot neparasto, bet jauko skautu dzl-vi, kp viiiiem mäcija lielais dabas un jaunatnes draugs Roberts Beden- Pauls, zenu sejäs atplauka smäids, acis dzirkstlja kvele, Isas likäs nometnes öetrpadsmit dienas, bet to pietika, lai jaunie pieredzejumi stip-rä pavedienä saistltu zeilu slrdis pie skautisma, Desmit gadusveläk,pir^ mit gadiem, kara negaisam v§l brä-ioties pär Latviju, skautisma dzirk-stis jau krita ari latvieSu zeme: sä-kumä Rigä, tad AluksnS, Jelgavä un Talsu pakalnos. Latvijas patstavibas pedejos gados tas ap sevi pulceja 205 skautu vienibäs yairäk kä 8000 skautu. •.•y--::y^'::i.{[ Kad beidzäs otrals pasaules kar§, atkal pekSpi uzliesmoja latvie§u skautu ugunskuri daudzäs sveääs zemes, kur bija aizdziti latvieiu z§ni un jaunekji: Väcijä, Bej^jä, Zvied-rljä, Dänijä un-Austrijä. Un äodien, kaut ari vei pa.enä dzivojot, latvie§u skäutisms trimdä izaudzis neceretl kupls un raiens: Väcijä ir pavisam 100 skautu vienibu, kupas apvieno 4161 skautu, bez tam yel vairäkas yienibas är dazlem simtiem skautu darbojas Austrijä, Zviedrijä un Dänijä. Sagatavoti jauni vaditäji, ho-tiku §as sanäksmes un viss trimdas skautu darbs devis krietnus auglus. - (Bdgas 3. Ippi) iäti l i TOI VM «S3 :-:«Sl -* l i i tm vidslavu repatriäciju, par ko zip« DENA. Preteji iepriekäejiem zipo-jumiem ho Londonas, noteikumi ne-paredz piespiedu repatriäciju, bet gan norädits, ka repatriädjai uz Dienvidslaviju pielaiiaml visl dien-vidslavi, kas ierad^iSies Väcijä pec 1941. g. 6. aprijä vai nu kä kafa gustekpi, pärvietotäs personas vai väcu puse kafojoäu milltäru formä-ciju locekU. Tiem visiem dota lespe-ja repatrieties, ari ja tie lidz i lm nebutu pieteikuäies repatriädjai! vai ari izpalikuSi no repatriädjas tran-sportiem, un pat ja ti^ piedalljuSies eipä pret Dienvidslayijas nadonälo atbrivoSanäs armijuvai partlziniem. Par to nteyienu nevajäSot nedz Väcijä, nedz pec atgrieäanäs, Repatriädjas blrojl Frankfurte, Mindiene un Stutgarte rup§§oties, lat repatrian-tlem butu. nodroäinäta apgäde r \&nu Pie Dienvidslävij&s rdh *la« vipl sa-pemSot amerikäpu armija^' sacädät» 60 dienu pärtikas premiJM. Ceja merki repatriantl varot izvSleties brivl, ari bagäiaszfi^l nekädu i ( ^ beiojumu neesot. Dienvidslavij as yaldiba I J O ^ W ^ pieprasijusi angJu Ptoipädjas lastfi-dem Italijä izdotapmeram 1000 dl®n-vidslavu begju, kas esot nodev§Ji un sadarbojuSies ar ienaidnieku. Anglm iestädem lidz ? i m , k ä z i p o Reuters, izdevlesidentlficlt tikai 80 psrioi^ AtisträUjas ministruprezidents D lijs paskaidrojis, ka Austrälijas ie» dzivotäju skaltu esot iespejams pa- Helinät vismaz lidz 20 miljoniem. Austrälijai vajagot simtiem tökstoiu iecelotäju he vien no Lielbvitanijas, bet ari no citäm zemem. yAjiglijas valstssekretärs izcejo^anas lietöa lords Edlsons augShama devis pa-skaidrojumus par valdibas pläniem emigrädjas velcinäSanai uz daiädäm imperijas dajäm. . Galvenais trau-ceklls esot. k u ^ triikums. Tomär 1947. g. paredzets ap 7000 iecelotäju — kolonistu transports uz A»;**^"» liju, bet näkamä gadä uz turi«^V rr., reäot noisutit jau divkärt UelV:u iz? cejotäju skaitu. • DENA. N Y H T 4 • mmm o . « i i Mm mm
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, April 25, 1947 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1947-04-25 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari470425 |
Description
Title | 1947-04-25-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | Attthoriiöd by — Lizens — izdoSanas atjauja: ICD-OxMBO :: Atblldlgaia redak-tors - Editor lÄ-Chief: Kärli» Eabäcs, Yletalebs: Aleksandrs Llepa. redakd- Jas sekretäTB: filaksis CaU** tis^ reniktori: Andrejs Ru» diis (Mlncheng). Harijs Min-dcnbergi (Esllngenä). Ar^ aoldd Smits (sports), Zigurds BSrda techniskais iekfirto» Jums) NEWSPAm PiektdidD, 1947, g. 25. aprlH isnik otmleais @Bvnieiitdi#- Bäs :t MdTiJs: Eaviryas ^S&dala latvleSu komiujaa osdeTiiml LatvieSa pmea darbtnieka sadarbibas kopa:: Redakcija: oansbarg/O. BOr-f «rm Idr • Landmaim Pl. 7, t n !: Prioted by 9cbwib. Volksbiait, Gflnzbarg/DOB.. BOrgerm. • Laadmann-^ Yn Mmeas - 0«rcuUtloo! pagräk. -^^152 a- Vnjf atkal Ä IS: 0 0 I sesija p n a nebutu ar tv"^ I Pieversäs Ki^^JS [pret Canga ' ^ ^ ^ M,apsolTJas::to dant Not^garantijas,;!^^^^ | e n ^ respektesManI |stisim Canga:;!)^ a iin citas vals lm Imperiju Sanghajä un xiäinoni' gruti sanrasties ar iutäjimros?" es jäutaja jko daudz: nevar: iebilst,> |o yisiem-m j japänu sa'-'"-'^ • • r atteica p d ^ e s Teheranä, äti^ m nav novietots ASV.bel peslMecibas h f s iioticis aiz • saprotamiet Vispirms tevs bija Do. Iprieksltkumu^ to) btjaii. Stajins, aizradidams, ia ?aks, ja nebus viesis, Bel l y i ^ aiz ' droSibas iem^ ptalinä pneksliki^ las ritä satiku tevu. Biji bgiiris, bet arlsajusminät p riöorgänizet^ 12 * [ru Dzo? Saprotams, ka p§ yakär atnäca apsveid-h Ceröils?" bija kläi Pirmo kai mes divi ••^TJn t ä d / v e lM Iät 'viehs otra rinijäs.; ,,To gaii negnbe* Mes • tikai -paskatiiame! ixu^ lai noskaidi^^^ rJ^*'-''"^ '^«• ^ i d a virs tad vii?§ ir?" ^vi^anx visai masivs^a^^ r rtinä Ibrivi, häts, kustäs lenl^^^ z g ^ iespäidigs," ^ ^^^^ ; h e v patik?":^ bikti piekrizdams, paitia]» "id päteica, ka » iaääs minötes^tadorf l e s M ^ ^ ^ „tris lielie" ASV senats pie^emis Tnimeiia ierosinäto likumu par 40(1 miljona dolaru aizdevumu Grie^ijai un Turcijai ar 67 pret 23 balsim, pärejiem attQrotie& (Senätam ir pavisam 96 locek)u). Tapat pie^emts priekSli-kums par 850 milj. dolaru aizdevumu citäm Eiropas valstim ar piebildu-mu, ka aizdevumus no SIs summas nedrikst döt Poiijai un Ungitrijai. 9 ilf: •' te.--- m-mk- ' mi zinätu par k., g.bijaPozeng,ludz5 fc,: ate) Esslingen* fe 16. • 5tuttg^rterstr. I Teklu SS^i m-: I Eazaku,: dzim;. ^ I Fisäibacii ^^^^ Dienu pirms nobalso§anas senatä ASV ärlietu ministrs Mar§als nosu-tijis no Maskavas vestijumu senär^ tam un kongresam, kupä aicinäjis fteidzinät Trumena pjriek§likumu pieijemäanu un palidzibas plana reäliz§§anu, jo palidziba Grielfljai un Itodjai^^^^^^e^ vajädziga steidzigL dente Trumens teica lielu nmu >^ aoclitedl^e^ j^roklamej|i, ka ASV iisdieha^ Ir „palidzet briväm tautäm vii;iu pö-l §s saglabat neatkaribu.-V Täläk^ zidents teica: „Daudzäm no Sim tau-täm iodlen jäizS^as starp totälltä-lismu un demoki^tij^^ nos Vi^äm lizspiediis kaj^ posts, kas padarijis täs saimnieciski tlk väjas, ka täs klifst viegls upuris ärejam gpiedienam uii sye§äm^^^i^ M5§t tiemy kas v§l£^ demokr^^ bet to var veikt tfkai, ja ASV pati bus saimhiedski vStip^ Bez tam tagad pienäds laiks, kad uzskatämi jäparada ASV briväs uzijiemibas sis-temas päräkums. Bulgäii jas zii?tu a^entura of iciäli at-smikusi baumäs, it kä pastavetu kä-da Balkänu ^virsvaldibä", ko vadot Bulgärijas ministru prezidents Di-mitrovs un kiqrä piedaloties ari mar-lais Tito un Rumänijas komOniste Anna Pakuei^ kä ari griel^u kamu-nistu lideris Cadiariades. Bulgärijas fä teikts, ka gis ^virsvaldlbas** uzde-vums esot „regulet territoriälus jau-täjumus Balkanos un vadit militäras pperäcljas Grielpjös plerobeiä, pie kam ta saoemot rikojvimus no Mas- . Tälak atsaukumä teikts, ka ari par gaidämäm territoriä-läm: pärmaiijäm Ralkanos un par kohferencem, kas rikotas Prägä. Bulgärijas zliju a^entura pllnvarota atsaukt §is bumas kätegoriskä f örinä. Nepareizäs zi^as esot izplatijusi kada amerikäijiu zinu agentura, dibi-nadamäs uz „zinämäm sabiedroto iri-fprmädjäm." Pec tam, kad DroSibas padome no-raidijusi Pädomju Savienibas pra^ sibu iecelt komisiju, kas pärraudzitu ASV palidzibas izmanto§anu Grieki-jä, Albänija pazipqjusi, ka iesniegs Dro§ibas padomei sQdzibu par to, ka grieku ku^ atkärtoti aizkäruäi A l - bänijas territoriälos udepus. i^New York Herald Tribune" ini^dz UP: zii^ojumu no Atenäm, ka Griekijas valdiba lugusl ASV flotes vienibu, kas uzturas Grieljiijas 50S un uzpoäas öficiälajai vizitei ä, nekavejöties doties apmekle- U2 Salonikiem, jo ienäkuSäs siijas, ka gar Grie^ijas un Turdjas pierobeiu köncentrejoties Dienvid-slavijä apmädti partizänu spekt paredzams, ka ASV §lm lugumam piekritis. Grielj:! luguSi ari, lai flotes apmeklejuma laikä demonsträd-u lidojumiem pacejas amerikäi^u idmaSinas un lai täs pärlido parti-xähii apgabalus tik zemu, ka partitani skaidri redzetu baltäs zvaigznes uz spämiem. Säkotneji apmeklejums Salonikos bijis paredzets tikai uz Vasaras säkumu. Pedejäs dienäs pirins galigä lemu-ma pie^iemäanas par ASV palidzibu G r i ^ j a i un Turdjal, vei notikusi Interesanta runu divkauja starp Vinstonu Cerdlu un Henriju VoUesu. Volless Osio izteicies, ka Cerdlato neesot drosmes publiski pateikt savu pärliecibu, ka kar§ nenover- Geriiis uz to preses pärstäv-atbildejis: „Kar§ nav nenover-mm bet täs kjutu nerioverSams, ja Lielbritanija un ASV säktu samieri-nä §anas un vienpusigas atbrui>osa-näs politiku, proti, to pa§u politiku, , kas noveda pie pedejä kaj^." Tai pasä dienä Volless Oslo atbil- • dejis agräkai Cerdla runai, kura tas bija nosauqis Vollesu par »jcripto komunistu", paskaidrodams, ka kripto komunists esot täds cilveks, kam nav drosmes atzities, ka vii?§ ir komunists, Cerdls patelds to konservätivo pärtijas sanäksme, pie-bilzdams, ka VoUesa m§rljis esot at-sveäinät Angliju no ASV un padarit to par Padoxnju Savienibas sabied- YoUess atbildejis: ^ s neesmu ne komunists, ne sodälists, bet pro-gresivs ASV pilsonis. Esmu pärlie-cinäts, ka miers iespejams ari tädä pasaule, kur viena otrai blakus pa-stäv Krievijas, komunistiskä, Rie-tumelropas sociäldemokratiskä un ASV kapitälistiskä iekärta." ASV laikrakstu izdeveju apvieni-bas prezidents, ,,New York Herald Tribune" Izdeveja vietnieks Vilbers Forests apvienibas sanäksme ieteids ASV slegt ligumus ar daiädäm valstim preses brivibas nodroälnäSanaL Fadomju Savienibä un 23 dtäs val-stis, starp täm: Argentinä, Indo^ihä, Iränä, Egipte, Somijä, Cedioslöva-kijä, Austrijä, Spänijä, Italijä, Vä-cijä, Polijä, Rumanijä, Turcijä, Dien-vidslavljä, Ungärijä, Grieljdijä un Bulgärijä preses brivibas neesot. NYHT 20. un 21. aprili angju joslä Mer-bekä notika LatvieSu Genträläs Pa-domes ärkärtejä sesija. Tajä pieda-lijäs 38 padomes locekji, darba kär-tibä bija vairäki gvarigi trimdas dzi-ves jautäjumi, IpaSi sakara ar DP iesaistiSanos no anglu josias darbos Anglijä. Padomes sede LCK priekS-sedis prof. A Sväbe nolaslja plaSu zipojumu, kas pamatigi raksturoja paSreizejo situädju xm iezimeja var-butejti attlstlbu näkotne. Padome pieijema ari vairäkus deklarätlvus atzinumus un pec iesniegtä priekS-likuma par jaunu pärbaudija uztlcl-bu LCP priekSsedim A Valdmanim. Nobalsojumä par A Valdmani iztei-cäs 27; bet atturejäs 9 balsis, Citu pienäkumu kavets, sesijä ne-varepä piedalities LCK vicepriek§- sedis A Reihs. Sesljas ätreferejumu snie^sim näkoSajä numurä. NäkoSä LCP sesija paredzetajunijä vldu. PIRMDIEN tJN jUfllKÄM^ ^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^ P^^^ KOPSAPULGE APSPRIEDIS Pirmdien ärkärtej ä UN kppsapulce apspriedis Palestinas täläko jautä- . Tä nodoSanu Apvienotajäm Näcijäm ierosinäja pati AigUja pec tam, kad neizdeväs panäkt nekädu vienpSanos par Palestinas täläko likteni uri ari Palestinas konferenc^ Lmdona bija beigusies biez jebkä-diem pänäkumiem. Pa to laiku ne-mieri pa§ä Palestinä nemitas, un stävoklis tur patlaban kjuvis vei sa- " äks nekä ieprieki UN kopsapulce Dienvidslavija at-balsti §ot „simtpröcentigu neatkaribu Palestinai un arabu valstim", Bel-grade pazipojis Diehvidsla vijas val-dibas pärstävis. Bez tam Dienvid-slavijas delegädja uzaicinäSot päre-jäs dalibnieces valstis gädät, lai tik-tu atrisinäta to zidu problema, kas nevelas palikt Väcijä un dtäs zemes. Irakas ärlietu ministrs jau agräk pazi^oja, ka Iraka un pärejäs arabu valstis — U N dalibnieces nolemuSas piedalities Palestinas jautajuma ap-sprieSanä kopsapulce. Arabu valstim tomer Palestinas jaiitäjumis jau esot gluzi skaidrs, un arabu prasibas esot taisnigas. Arabi nolemu5i katrä zi-i> ä radit Palestinä. brivu un neat-karigu väisti. Arabu välsitu kopejo nostaju UN kopsapulce iepriek§ iz-strädäja arabu yalstu ärlietu ministru konference, kas notika Damaskä pec Sirijas valdibas ierosinäjuma.. „Jewish Agenc3r'* pärstävis piepra-ajis, lai UN kopsapulce vispirms pie^erntu iepriekSeju lemumu, ar kupi raditu iidiem iecejoäanas iespe-jas Palestinä. Kopsapulcel esot järi-kojas ätri un noteikti, jo Palestinas jautajuma atrLsinä.luma novilcinä§a-na nozimetu katastrofu zidiem. Arabu ligas pärstävis un Sirijas delegäts Dro§ibas padome preses aro pärstävjiem paskaidrojis, ka Sirija esot pret Palestinas izmeklesanas komisijas radiäanu kopsapulce, bet ja tädu tomer nodibinätu, Sirija pra-siSot tiesibas tajä piedalities, jo, sa-ska^ ä ar UN diartu, komlsija butu jäpiedaläs visäm valstim, kas tieSi ieinterösetas Palestinas näkotne. Sirija atbalstot „neatkarigu Palestinas väisti" un esot pret iidu par stävja piedaliSanos ^ jautajuma ap-^ spriejanä. * v , Palestinä pa to laiku no jauna uz-liesmojuSi nemieri un yairojas ter-rora akti. Pec agräk notiesätä iidu terrorista Dova Grunerä un tris citu terroristu pakäräanas, pagrides or-ganizäcija ^irgun Zvai Leumi" savä slepenä raidltäjä pieteica atmaksas akciju. Par katru ar nävi sodito terroristu pakärSot desmit augstakus angju virsniekus. Atmaksas akciju jau, ieyadijuäi däiädi terrora akti, metot bumbas un uzbrukot ang}u posteijdem Telavivas cietumä di vi uz nävi notiesäti zidu terroristi izda-rijuM pa§nävibu, izmantojot kamera izdobtä apelsinä nosleptu degja bumba Jeruzaleme no cietuma mör-ga izzagts viens no pakärto terroristu lllpem. Tas ir jau otrs ääds ga-dijums. Dienvidpalestinä uzspridzi-näts käds angju kaj-aviru yilciens, nonävejot 20 kajraviru. Vildenä at-radäs ari daudzi civllisti ar bemiem. Civillstu vidu 2 nonäyeti un daudz ievainotö. Visiem iidiem Palestinä noteikts izejas aizliegums. Tä izpil-dl §anfti seko policija ar tanku patru-jäm, Telavivas apkärtne ielenktas visas Ipsejas, Pec Palestinas augstä komisära pieprasijuma angJu kapa-speks pirmo reizl kopä kaj-a beigäm atrodas trauksmes stävpkli/ Jeruza-lemes anglu dyHistiem nprädits ne-atstät savas dro§ibas josias. Pec AP zi^äm, stävoklis Palestinä ärkärtig saspilets. Pret näves sodu izpildi- 5anu protestejuSas ari vairäkas iidu DP lanäkamea Vädjä. DENA, NYHT Reuters zii?o no Vaäingtonas, ka ASV kongress piepemis noteikumus, kas jutami ierobeio anidbiedribu darbibu, starp citu, paredzot tiesas vaj äSanu tädäm arodbiedrlbäm, kas kaite sabiedribas interesem- Ar jau-najiem noteikumiem likvidets ame-rikäxiu arodbiedribu lidz§ine1ais iz-pemuma stävoklis attiecibä pret prettrestu likumu. Turpmäk arod^ biedribäm bus täda pat atbildiba l i - kuma priekää, kä darba devejiem, sevi^ki gadijumos, kur tiek pärkäpti darba ligumi un organizeti streiki, kas ir pret vispäribas interesem Bez tam par nelikumlgu izsludinäta lidz-äinejä sistema, saskapä ar ku^i darba deveji driksteja nodarbinät tikai vienas noteiktas arodbiedribas bied-rus. Tapat noliegti koUektivi streiki veseläs rQpniecibas nozan^s, simpa-tiju streiki, ka ari darba pärtrauk- §ana sakara ar tiesas priivam un streikotaju postepu masvelda novie-to §ana uzp§mumu priekfiä. DENA Maskavas konference tuvojaa noslegumam. Vädjas jautajuma vie-noSanäs nav panäkta. Iespejams, ka ari Austrijas jautajuma vienoSanos nepanalLS. Sagaida, ka varbut jau Sis nedejas noslggumä amerikS^n« anglu un franöu delegäcijas atstas Maskavu. Par näkoio konferences vietu un laiku vei vienoSanäs nav xinäma, iespejams, ka ta notiks jiilijä Londona vai ari septembri I^ujorkä vienlaicigi^^^a pilnsapuloi. Ärlietu ministri äonedeV vei pule-jäs panäkt vienoianps Austrij as jautajuma. Pirmdienas priekSpusdienas sede Molotovs, pec „New York Herald Tribune" speciälkorespondenta zipäm, pavera durvis uz iespeju vie-noties, atsaukdams Padomju Savienibas prasibu, l^a visas pärvietotäs personas no Austrijas repatriejamas lidz noteiktam terminäm. Molotovs piekrita tam, ka §ädu noteikumu no Austrijas miera liguma pilnigi svitro. Pärejie ministri tad savukärt piekrita tam, ka DP izraidlSanas laiku no Austrijas Uks noteikt Sabiedrotx) kontrplpadomei Vine. Minetals ko-respondents plebilst: „Faktiski tas nozime to, ka jautäjiims vispär at-mests, jo ne MarSals, ne Bevins ne-piejaus DP izraidiäanu no Austrijas, kamer tiem nebus atrastas dtas mäj-vietas." Pec tam paliika vei tris svarigi Austrijas miera liguma jautäjumi, kuros ärlietu ministri nebija vieno-ju §ies: Dienvidslavijas territoriäläs prasibas, Dienvidslavijas reparäciju prasibas un jautäjums, ko uzskatit par väcu ipaäumiem Aiistrijä. Visos §ais jautäjumos Padomju Savienibas viedoklis pretejs pärejo tris lielval-stu viedoklim Kamer pirmos divos gadijumos vienp§ahäs iespejama tikai, ja Padomju Savienibä no prasl-bäm atsakäs, tre§ä jautajuma varetu pielaist ari komprpmisus. Kad, §03 jautäjumus apskatot, Molotovs atsäka runät par jau agräk iz-teiktiem lebildumiem, Mar§als vipu pärtrauca, teikdams, ka nav nozimes vienmer ho jauna aticärtot to pa.?u, im pieprasija sarikot slegtas sedes, ku-räs piedalltos tikai pa5i ärlietu ministri katrs ar diviem padomdeve-jiem. Tas ari izdarits, bet par to, vai slegtajäfi sedes kada vienoäanäs panäkta vai ne, lidz redakcijas slegSa-nai ziou vei nebija. /, No Maskavas nav ari zipu pir pänäkumiem angJu un padomju sa\ runäs par jaunu ligumu. Par sva-\ rlgu, toties, uzskatäma tris rietum-valstu vieno§anäs par Zäras un Ru-ras ogju pie§kir§anu Francijai. Tris , rietumvalstu ministri vienojuSies, ka visas Zäras apgabala ogles varetu dot Francijai. Nav zinäms v§l tikai padomju viedoklis §al jautajuma, Jo Molotovs lidz §lm laikam atteicies par Zäras jautäjumu izteikties. Sa-gaida, ka, ja vip§ to nedaris lidz konferences noslegumam, Padomju Savienibä pazipos savu nostäju pa^ rasta diplomätiskä ce]ä. ASV un Anglijas piekritusi ari tam, ka palielinäma oglu produkcija Ruras apgabalä par 21 proc., lai da- }u no §Is virsprodukcijas nodotu Francijai. : Lidz älmeksporieja tikai 12. proc. Ruras og}u, bet tagad no-lemts, ka eksportu paliellnäs same-rigi ar produkcijas käplnäjumu. „New York Herald Tribune" vei zipo, ka Maskavas konferences laikä pärsträdäSanäs del ar nervu sabru-kumu saslimis PadPmju Savienibas ärlietu ministra vietnieks Guseys, kas pec MPlqtovä un ViSinska ir tre§ais augstäkais ierednis padomju ärlietu ministrijä. Vipä dienäm un naktim strädäjis pie Austrijasmiera liguma sagatayöSanas. BBC vairäkkärt zlpoja, ka ceturt-dlen paredzams notikSot pedejä ärlietu ministru padomes s§de. Mar- §als pec tä pä§a raiditäja zipäm patelds, ka gadijuma, ja par Austrij aa miera ligumu nevareSot vienoties, vii3L§ lug§ot Austrijas jautäjumu ap-spriest UN» ^ ^ ANOtl IZCEH-O UZ AUSTEÄLUU Pedejä nedelä BBC un angJu prese vairäkkärt zipojusi par pirmo kär-tejo DP transportu pienäkSanu Lon-donä no Vädjas angJu josias. „New York Herald Tribune" raksta, ka pec Anglijas darba ministrijas pläna §0- nedel Londonä un Hullä no Väcijas vajadzejis ierasties pavisam ap 3000 DP. Laikraksts min, ka ministrijas caurlaides nometnes bu§ot he Londonä, bet ari Hullä. ;. Pret Bel^jas uh angJu un ameri-käiju valdibas panakto vienoSanos par DP novietoSänu darbos BeJ^jä iebildumus celusi „Pravda". Laik-raksts norädljls, ka 160 ligumu ne-varot atzit un to ari neätzISot par spekä esoSu bez padomju valdibas piekri§anas, ,,Pravdas" Parizes ko-respondenta zipojumä minets, ka, sa-skapä ar fio „iielik.umigo" ligumu, darbam Belfeijas öglraktuves jau ie-radu §ies 434 ulcraipu, poju unlietu-yiesiu Dienvidslavu militärä misija pie amerikäpu virspayelnlecibas Eiropä Izdevusi jaunus noteikumus par dien- LATTIESU SKAUTU 30 GADU PASTÄVESANAS ATGERE A^ 1907. gadä mazajä Braunsijas salä Anglijas piekraste iedegäs pirmals skautu ugunskurs, pie kuj-ä nometne pec dienas gaitäm ik yakarus pulce^ jäs divdesmit zeni. Radinoties dzl-vot neparasto, bet jauko skautu dzl-vi, kp viiiiem mäcija lielais dabas un jaunatnes draugs Roberts Beden- Pauls, zenu sejäs atplauka smäids, acis dzirkstlja kvele, Isas likäs nometnes öetrpadsmit dienas, bet to pietika, lai jaunie pieredzejumi stip-rä pavedienä saistltu zeilu slrdis pie skautisma, Desmit gadusveläk,pir^ mit gadiem, kara negaisam v§l brä-ioties pär Latviju, skautisma dzirk-stis jau krita ari latvieSu zeme: sä-kumä Rigä, tad AluksnS, Jelgavä un Talsu pakalnos. Latvijas patstavibas pedejos gados tas ap sevi pulceja 205 skautu vienibäs yairäk kä 8000 skautu. •.•y--::y^'::i.{[ Kad beidzäs otrals pasaules kar§, atkal pekSpi uzliesmoja latvie§u skautu ugunskuri daudzäs sveääs zemes, kur bija aizdziti latvieiu z§ni un jaunekji: Väcijä, Bej^jä, Zvied-rljä, Dänijä un-Austrijä. Un äodien, kaut ari vei pa.enä dzivojot, latvie§u skäutisms trimdä izaudzis neceretl kupls un raiens: Väcijä ir pavisam 100 skautu vienibu, kupas apvieno 4161 skautu, bez tam yel vairäkas yienibas är dazlem simtiem skautu darbojas Austrijä, Zviedrijä un Dänijä. Sagatavoti jauni vaditäji, ho-tiku §as sanäksmes un viss trimdas skautu darbs devis krietnus auglus. - (Bdgas 3. Ippi) iäti l i TOI VM «S3 :-:«Sl -* l i i tm vidslavu repatriäciju, par ko zip« DENA. Preteji iepriekäejiem zipo-jumiem ho Londonas, noteikumi ne-paredz piespiedu repatriäciju, bet gan norädits, ka repatriädjai uz Dienvidslaviju pielaiiaml visl dien-vidslavi, kas ierad^iSies Väcijä pec 1941. g. 6. aprijä vai nu kä kafa gustekpi, pärvietotäs personas vai väcu puse kafojoäu milltäru formä-ciju locekU. Tiem visiem dota lespe-ja repatrieties, ari ja tie lidz i lm nebutu pieteikuäies repatriädjai! vai ari izpalikuSi no repatriädjas tran-sportiem, un pat ja ti^ piedalljuSies eipä pret Dienvidslayijas nadonälo atbrivoSanäs armijuvai partlziniem. Par to nteyienu nevajäSot nedz Väcijä, nedz pec atgrieäanäs, Repatriädjas blrojl Frankfurte, Mindiene un Stutgarte rup§§oties, lat repatrian-tlem butu. nodroäinäta apgäde r \&nu Pie Dienvidslävij&s rdh *la« vipl sa-pemSot amerikäpu armija^' sacädät» 60 dienu pärtikas premiJM. Ceja merki repatriantl varot izvSleties brivl, ari bagäiaszfi^l nekädu i ( ^ beiojumu neesot. Dienvidslavij as yaldiba I J O ^ W ^ pieprasijusi angJu Ptoipädjas lastfi-dem Italijä izdotapmeram 1000 dl®n-vidslavu begju, kas esot nodev§Ji un sadarbojuSies ar ienaidnieku. Anglm iestädem lidz ? i m , k ä z i p o Reuters, izdevlesidentlficlt tikai 80 psrioi^ AtisträUjas ministruprezidents D lijs paskaidrojis, ka Austrälijas ie» dzivotäju skaltu esot iespejams pa- Helinät vismaz lidz 20 miljoniem. Austrälijai vajagot simtiem tökstoiu iecelotäju he vien no Lielbvitanijas, bet ari no citäm zemem. yAjiglijas valstssekretärs izcejo^anas lietöa lords Edlsons augShama devis pa-skaidrojumus par valdibas pläniem emigrädjas velcinäSanai uz daiädäm imperijas dajäm. . Galvenais trau-ceklls esot. k u ^ triikums. Tomär 1947. g. paredzets ap 7000 iecelotäju — kolonistu transports uz A»;**^"» liju, bet näkamä gadä uz turi«^V rr., reäot noisutit jau divkärt UelV:u iz? cejotäju skaitu. • DENA. N Y H T 4 • mmm o . « i i Mm mm |
Tags
Comments
Post a Comment for 1947-04-25-01