Bavarijas Latviesu vestnesis, December 7, 1948

              m
īsii
S i l i
i i
' iii
i m
mm
v i l
J^m ' V i i i'
mmmm
m
Īli
'i*
mm
4
i
I
•'i
mM • ^^^^^
r v j i i.
•Iii • £i
'••''"•"''^ • i i i"
i i
3#
• •i-.ŗv'':'.
?: 'Iii
::• - l i
I i i
•/'-v-t^
••
•Vfll
NĒ
•••.^Sij:.
LATVIJA, 1948.6.7. decembri
m
Nr. 110 (215) 1948. g. 7. decembrī
Ar ftBtoffi pftr&kstn vai i&idāiiem par&k-mitefofl
rakstos izteiktās domas nav katrā
etņiredakdias domas.
Vilis Valdmanis trimdā nepelnīti
maz' minēts. • Laikam vienīgi Zvied­rijas
„Daugava*' ievietojuisi rakstu
un viņa darba attēlus. Par iemeslu
tam Vaidmaņa klusā dzh^^ Zviedri-
Latviešu Nacionālās Padomes pre- jas Vermlahdes -mežos, kur viņš jau
zidijs kādā no pēdējām sēdēm pie- ilgāku laiku strādā par baļķu jirlē-ņēmis
lēmumu par aprūpes centru
organizēšanu ārzemēs. Šis lēmums
bija sen gaidīts un ir vairāk kā vie­tā.
Jau tagad apmēram ceturtā daļa
no visiem latviešiem svešumā iz­vietojušies
ārpus bēgļu nometnēm
kā Eiropas, tā aizjūras zemēs, pie
kam no Austrijas pat izceļojusi jau
puse no latviešu kopskaita. Jāpie­ņem,
ka nākamā gadā izceļotāju
skaits droši dubultosies. Līdz ar to
latviešu emigrācijas smaguma centrs
vairs neatradīsies Vācijā, bet gari
tālāk Eiropas rietumu daļā un aiz-jūrā.
Sapnii par latviešu iz vi etošar
nos vienkopus ir izsapņots, mēs esam
nostādīti realitātes priekšā, kas prasa
lielu org^Aizācijas darbu, lai darītu
dzīvas tds saites, kādas nepiecieša­mas
vienas tautas locekļiem, domājot
par tajitiskuma saglabāšanu un Sav- h^m, uzkrītošas kompozīcijas un pārāk nepu-
Starp^O palīdzību ka materiāli, ta U^^,.^^^ ģīmetnes un klusās dabas, mču lie-ju
un pludinātāju, pa starpām tomēr
rosīgi gleznodams un gatavodamies
patstāvīgai izstādei
Latvijā Viļa Valdmaņa vārdam bija laba
skaņa. Kā *';iksalas mākslinieku biedrības
loceklis, v falljās visās biedrības un a ri
Kultūras k> izstādēs, arvien gūdams labus
panākumus ar ārēji neuzkrītošām, bet ļoti iz­justi
^gleznotām ainavām. ; 1938.. gadā Valdma­nis
beidza Latvijas mākslas akadēmijas prof.
V. Purvīša :vadīto ainavas klasi, taču viņa
glezniecībai vairāk radniecības ar izmalcinatā
kolorista Valtera krāsu, vienošanu dzēstās,
atturīgās gammās un mūsu intīmās dzimtenes
ainavas kopu: brāļiem Kalvēm, Zeltiņu, Alek­sandru
Strālu, K. Ūbāna kluso, sirsnīgo aina­vas
mākslu. No ārzemju gleziiotājiem Vald-mani
visvairāk saistījusi franču Barbizoņaš
ainavuitku skola, un jo sevišķi, gaisīgs vieg­lais,
sidrabami. pelēkais Koro. Valdmanis
savā būtībā ir, ja tā varēiii izteikties, \,ka-nļcfgleznotājs'',
viņa lormāti parasti ir nelieli,
toni klusināti, stingri, rei'zērn pat askētiski,
iz.tui'ēta kopējā toņkārta un dziļi izjusta dabas
romanlika. Valdmanis; allaž vnirljies no ārē­jiem
;efcktieni. no skaļām .kiititrastainām. krā-
Par laimi 'izdevies kuģa kapteini
pārliecināt, ķa nokļūšana poļu poli­cijas
rokās viņiem nozīmētu vismaz
10 gadu spaidu darbos un kapteinis
ļāvis atstāt kuģi slepeni. Sākusies at­kal
uztraukumu pilna slapstīšanās.
Tikai pēc sešiem, mēnešiem Valdrna-nim
izdevies otru reizi uzlavīties uz
kāda kuģa. Šoreiz zviedru krasta
policijas iztaujā • Valdmanis. zinājis
pareizo atbildi un saņēmis uzturēša-n~'
s atļauju Z'viedrijā. Jau drīzi viņš
sācis pelnīt iztiku kā meža strād­nieks,
liecinādams vēstulēs, ka sma­gais
darbs; salīdzinot ^ ar briesmām
pilno un baigo dzīvi Polijā, licies kā
saldākā a
Viss[- vairums Valdmaņa trimdas
gleznojumu, tēlo Vermlandes mežu
gan vasarā, gan rudeni un ziemā.
Mežs Valdmanim mīļš jau no senām
dienam, jo' viņa tēvs bijis m^ežu dar­binieks
un savu bērnību Valdmanis
pavadījis nfiežainajā Gulbenes apvi­dū.
Valdmanis atrod, ka Zviedrijas
mežam ir daudz arējas līdzības ar
Latvi jas mežu, bet dziļāk ioskato-tios,
vēl Vairāk atšķirība. Sižets
Valdmaņa trimdas darbos tātad diez­gan
vienmuļīgs, bet toties Jo dažāds
ir ainavu ko-l^orīts, apgaismojumi, at-mosfairaĻ^
un noskaņas smalkā
psicholoģisķā \gaisotne, kurā intīmais
ainavnieks ietin un parāda , ainavu,
^ . , i - , . —: . - - - . izteikdama savas' TDāša' izjūtas. Šis
jwma, kas par to rūpētos, -nsotnes
Visā trimdas: laikā neesam tikuši^^^,^^
vaļā:.no.Helu plānu taisīšanas^^^u^
dažkārt esam aizmirsuši, ka bieži Īle- viņs, sākoties Vācijas sabrukumam, ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ..-^^^g,, Māks­las
lietas var sasniegt an" pavisam | vairs nepaguva ^lauzties .mrieli^ - ļ ļ .^
g.)', pilns darba Drieka un mēs varam
no viņa sagaidīt daudz, ; - ::
l Anši avs E g l ī t is
morāli. kas, ka dabas interpretēšana ir viņa patiesā
T « . x«j'^« w . , , ^ « >t« i ^ c «fl^j-s I gleznotāja sūtība. Pelēkas dienas smalkās,'
Jau Šodien mums nay vairs p^a-fj^uo tveramās toņu gradācijas, gaistoša saui-da
pārskata, kur un kādā skaitā mū- rieta 'zeltainie atsplduml, dzestrās ēnu masas
SU tautieši izvietojušies, nezinām vi- starp meža skūpsnām, sniegaini ceļi, galotņu
* * x^^x^ -.'^••.«n -^./•^a+s^T' ^ l ii^spīdumi Ūdeni ir ga ņu atrašanas vietas, jo nav iestādi- ļ ^^^^^ temati. Viņa triepiens tomēr ir encr-vienkāršā
ceļā. Būtu jānožēlo, ja ari miem un bija spiests palikt Poiija,
lēmuma iedzīvināšanai par aprūpes ādiņas apgaoala. Pec pirmajiem
centru organizēšanu netiktu meklēti drausmīgajiem kara juku mēnešiem,
visvienkāršākie ceļi un lai uz to dar- dzīve Polija kadu laiku, ritējusi, glu-bības
uzsākšanu nebūtu jāgaida. Ja ži pieņemami: ar nacionāli doma-nav
citu iespēju, tad no pašiem iz- tājiem poļiem varējis saprasties glu-ceļotājiem
sākumam ikvienā zemē ži labi, iepazinies ar poļu mākslinie-būtu
izraugāmi pilnvarotie, vai arī ^^^^m uņ piedalījies pat dažas izstādes,
jāvienojas ar pastāvošām latviešu Ari poļu iestādes skatījušās uz viņu
organizācijām, kas nekavējoties sāk- labvēlīgi. Diemžēl, stāvoklis drīz
tu apzināšanas dai-bu, lai pēc iespē- grozījies. Sākušas apcietināšanas, .
jas ātri būtu pilnīgs pārskats, kur, nacionālie poļi nozudusi un drīz viea. Sākusies Pmebergas Baltijas uni-kādā
skaitā un kādos apstākļos'mūsu Pavairojoties dažādiem spaidiem un versitāte^ likvidēšana, BCP latviešu
tautieši izvietojušies. Patiesībā šl neskaitāmām kontrolēm,^ Valdmanim ^-^^^g^^-^^^^^ sēdē ziņoja A. Tra-darba
sākums ir jau nokavēts, jo in- ^acies^vārda pdna nozīme slāpsti Militnrā nārvalde devusi r i -
formācija būtu ļoti svarīga nāka- ties. Beidzot viņs atradis kaut cik P a f • Mi itara p.arval^ ™\y'
miem izceļotājiem ^: drošāku patvērumu kādā baznīcā, kojumu 450 studentus nekavējoties
Daudzās zemēs,' uz kurām mūsu P^^.^uŗas remonta strādājis par krā- pārcelt uz! nenociarbināto DP nomet-tautieši
izceļo, vāji izveidota sociālā ^^j^^^'^. kādu otru latvir^ti Vaid- universitātes vadība lū-likumdošanaunturn^
nobeigt vismaz 1949. g..
kas^nodrošinatu ^^tb^ ostas vasaras semestri, taču panākumi šim
l ū P ^ t r J m ' ^ ^ ^ .-tinži . i r g ā t i , sarunā^^ ,
rūpes centriem.^ ^^tiemsnoom abiem izdevies.uzrāpties pa pāļa tau- • . . 1 . ^-
nizeti,;tad^ve<^^^
umos^nebusjto
t n ā t bērnus. Tautieši kas izc^^^^^^ bēdzēji nodoti ostas policijai, f ^ ^ ^ ^ ^ ^ . ^ T ^ ' " ^ ^ ^
agrāk, ir jau kaut cik iekārtojušies kur izjautāti, vai vini esot politiski i^^^ažu kartību. ^,
nizexd ritiud , , izdošana, sacēlusi ziriānriu ^trauku- balstīt BCŖ un pārējās nacionālās
Neapstrīdot, ka aprūpes centriem U u arī Polijā, tāpēc, baidīdamies, ka padomes. Atlaub arī IRO atbalsts
piekritīs .ārkārtīgi _^svariga.^^^^^^^
materiālas palīdzības lauka, pats zīmējuši: sevi par klaidoņiem. Tad
galvenais.tomēr būs rūpes par nacio- policija paškaidrojusr ka Zviedrija
nālās kultūras sargāšanu, par latvis- uzņem tikai politiskus^ bēgļus un
kās dvēseles saglabāšanu svešuma. Valdmanis ar otru latvieti,.neklauso-
Jau agrāk LNP pieņēmusi citu .e- ties neicādās ierunās, ar pirmo kuģi
mumu - par latviešu bibliotēku or- nosūtīti atpakaļ uz Dancigu.
ganizēšaņu ārzemēs. Kaut arī no šī
W
m
i
m
i i
Ko s
Igaunija
^ wobež3'' ,,,. tāds pats kā
vāciešiem. <^atbriS inteliģenta,
W nfpS marksisma ide-
' i * ?a iekšā gudnbas
- ' \ ©isto dzivi riebties,
= tas. noticējām, ka
ut kas labs. pat
«1
LATVISKI LAKATI ZIEMSVĒTKU DĀVANĀM. _ VIRSKREKU
VĪRIEŠIEM UN VEĻA SIEVIETĒM NO VECIEM ZĪDA IZPLETŅIEM
Lielā gatoā grūta valdīšana. _Es-ļgi prasa mācītus dārzkopjus un līdz'
mgeņas latviešu nometnes_.adimms- šim vienīgā iespēja amerkānu iodā
tracijai nav viegli apcirpta budžeta specializēties dārzkopībā biia K «
robežās ar vairākkārt samazināto bachā. Eslingenā nākošaiiem rfs,^"
darbinieku skaitu rosināt sabiedrisko niekiem savu pieredzi sniegs Pū
dzīvi un stiprināt saimnieciskos pa- valsts dārzkopības izmēiināium^!
sākumus, lai .arī turpmāk attaisnotu saimniecības bijušais vadītais jspr
latviešu: trimdas galvaspilsētas godu. Striķis im vairāki Latvijas praktiski
Tieši pēdējās dienās no IRO saņemti dārzkopji. Mācību programma ie
'.kal jauni rīkojumi par vairāku no- dalīta četros posmos, ik pa trim mē^
iru likvidēšanu. Pieprasītie pār- nešiem šaurākā speciālā nozarē Ari
kārtojumi apdraud kolonijas izglītī- pēc atsevišķo posmu sekmīgas ijeig-bas
un uzņēmumu daļu. Uzņēmumu šanas kursanti saņems IRO apliecī-dalās
daudzie pasākumi tautiešiem bas. Pārskilošanās centra direktors
sagādāja: peļņu ikdienai. Kolonijas agr.' Āboliņš informē, ka audzēkni
vadība toniēr mēģinās ,arī jaunos Eslingenas dārzkopības Skolā eiis
grūtumus pārvarēt un darba temps vērtīgu praksi.
Eslingenā neapsīks, bet ievirzīsies
pat vēl plašākā plāksnē. . J'K^f f'LM
p^os, bet praktiskie darbi IRO dārz-
Uzņēmumu daļas vadītājs A. Jan- niecībā Nellingenā. Nodarbinātiem
sons informē^ ka pašreiz notiek sa- praktizēšanās būs izkārtota sestdie-runas
p ie- nās un svētdienās. Jaunākās atziņas
kārtošanu. No IRO piekrišana sa- un pieredzi audzēkņi varēs gūt ari rauiči
ņemta. Keramikas darbnīcu orgāni- lielajās vācu dārzniecības, kas gtut- '^-^'J
zē inž.-ķim. Cerņavskis, ka apkārtnē veido pat mazas -''m^^d^^'^i'
vijā vairākus ^gadus strādājis Kuz-„pilsētas zem stikla*'. Arī Hohenhei^ '"^'^ "'^ i^+vietis.
ņecova fabrikā. Eslingenā un tuvā- mas vācu lauksaimniecības augst-kājās
latviešu nometnēs dzīvo vai- skolas dārzkopības institūta vadība
rāki keramikas lietpratēji, kas apso- solījusi nākt talkā jauno latviešu
lijuši līdzdarbību produkcijas iz- dārzkopju prakses paplašināšanā,
kārtošanā uii jaunu lietnratēju ap- T?„I'„^«^„« A- ^ , ,
mācīšanā. Paredzēts ražot xk tikai Lj^!», ^f^°P'bas kas
latviskus daiļkeramikas priekšmetus, f.^^^^f^l?^^ 15. decembri var pie-bet
galveno vērību veltīt praktiskās ^I^-"^-f
dzīves nepieciešamībām - dažādiemte^=.,n'^-f "^^^.^§^5. Pietek-traukiem.
Darbnīcas rīcībā būs kā- ^^f, TJ^^ A ^ " ^ ^ • ^"T^"^
das vācu podniecības trauku ,,116-'^"'^ daļa,, Hmdenburga iela 35.
tāsta NK
sun Lat-šanās"
veidņi, tā kā varēs panākt
masu produkciju. Trauku trūkums
DP nometnēs vēl ir ļoti liels unJRO
apsver pat iespēju Eslingenas latvie­šu
keramikas darbnīcas ražojumus
nodot arī pārējo tautību rīcībā.
Otrs jauns pasākums Eslingenā ir
aušanas darbnīcas iekārtošana. Lat-.
H.
Rakstmeku pec^^
diena Eslinp
Latviešu preses biedrības ameri-vīsk6^'
audumu"li^ Dzērvīša I ^āņu joslas kopas biedru sapulcē 5.
kundzes 'vadībā pašreiz strādā 3 h^^cembrī Eslingenā kopas priekš-audējas,
bet darbnīcu drīzumā ievē- P^^^s A. Liepa ziņoja par nesen Pa-roļami
paplašinās. Jau pirms Ziem-K^^e nodibināto Centrālas, Austrum-svētkiem
tirgū nāks latviskā rakstā h^^oP^s, Baltijas im Balkanu valstu^
austi vilnas galvas lakatiņi. ' Vēlāk p^īvo žurnālistu federāciju, un sa-vares
pasūtināt arī tautas'tērpus. P^^^e vienojās, ka arī LPB būtu jā­pievienojas
federācijai. Par kopas
Eslingenas šūšanas darbnīcas pro- priekšnieku no jauna ievēlēja A
jektē gatavot lielāku skaitu virs- Liepu, bet valdē Zinaīdu Lazdu, Ģ.
kreklu vīriešiem un veļu sievietēm Isalno, L. Svarcu un K. Rabācu Re-no
„otrā: pasaules kara atlikumiem" vīzijas komisijā ievēlēja A. Ozolu, J.
zīda izpletņiem. IRO rīcībā ir Kadili un V. Moori, bet goda tiesa
vairāki tūkstoši izpletņu, katrs ap- U d . Sildi, L. Bērziņu un P. Starcu,
mēram: 75 m^ Zīda kreklu un biksl- par substitūtiem Aīdu Niedru un T.
'"^d^ājieni" - bija leve-
' J ^ ' f - i ^ ini^tības brīvība, es, •'^fpiSSm acīm redzē].,
•m tauta cīnās pret
, ^ * f i ^ o % t a atlaistā, VB-
••ļ.'.«no mums, vācu\gūstefe saskars ^-^^Sauņiem
-i*. kSniem latviešiem, ne-
' i 'S cikcēli šie ļaudis, pa i
''^'Imtn un apspiedējiem ci-
• v\w kur vien var, pa-,
/ m a n jums godīgi jāsaka
Wttautu pašu liktenis ir vairāk
i£. Vailūs^sat no Rīgas?"
ij-esmufiazinļeks."
•« ji pats tjjr netiku bijis - biju
.^ļilgisfrādsfuValkā Bet v i -
Ci.ļļinākno Rīgas, stāsta, ka to
' ittvo vel straujāk ļ nekā citas
ļrtts, Tallinā igauņi dzīvo grū-
'$ 'w tomēr tos tik lielā mērā ne-
' ā. Es pats ilgu laiku strādāju
jaunās Ļeņingradas — Tallinas
ceļa būves. Runāju labi krie-tā
ka biju zināmā mērā uz-
#?s, Varēju it brīvi/satikties ar
1|| ļi ir tiesa, Ka Tallinu im visi
; | Ijas jūras piekriti nocietina?"
.|J Mainā ap garo Hermani m
SU iznāktu vai cik, tikai nav atrisi- zeltiņu. Biedru naudu, noteica DM <.r| iliam uzbūvēts plašs militārs lid-nats
vel atkrasošanas jautājums, jo 5 _ gadā. Pēc sapulces notika rakst- i<s,Par auto ceļu pārvērš arī kād-diez
vai DP dāmas gribēs veļu „aiz- nieku pēcpusdiena;
sargkrāsā". Izrādās, ka aviācijas i z -'
loļētņti smalkais, čaukstošais zīds
•ito pili sabūvēti vissmagākā ka-īia
krastu lielgabali. Vinnus Dom-notriepts
lieliem dažādu krāsu plan­kumiem
itņ tagad galvenā māksla ir
izpletņu izbalināšana \m pārkrāso­šana.
imācībā. jaunums ir dārzko-sķolas
iekārtošana .Eslingenā.
Austrālija,;ASV un Kanāda nemitī-
VESl ULĒ5
REDAKCIJAI
lēmuma pieņemšanas ir pagājuši vai­rāki
mēneši^ nav dzirdēts, ka jau
būtu sākta kāda konkrēta rīcība.
Daļēji tas saprotams, jo darbs prasa
līdzekļus, kuru nav. Tikai te būtu
jāpadomā; vai šis tas nav veicams
ari bļez līdzekļiem, vai ar ļoti mini­māliem
līdzekļiem. Ja šodien no
LNP nāktu aicinājums par' grāmatu
lai ļec€ļota]i
no Eiropai nepe-ciešami
• AIderstonas. baroneta titulu no-raidīja
66 g. v.: Kanādas 'sprediķotājs
un dārznieks konreds-Hejs, jo;„tituH
I izbeidzot; viGņlīdžIbu'v
ta tituls Hejāniļpiervācās: no brālēna
sēra Viljema Henrija Heja, ko kanā­dietis
sava iriūžā nebija redzējis. Tai
pašā: dienā kāds Melburnas pārtilcas
veikalnieks Freds Hejs, izlīdis no
rie&)iumim^a^ ^Austrālijas :^ministru prezidents ?ava laboļataā. autonrobila apakšās
S ^ i ^ L I f ^ H v,rn^^^ radio runā pieskārās un slaucīdams eļļainas rbkas,^^^!^^^^^^^^
sūtāmas tiz ārzemēm,
namu
nodotu
vipn 71 I - r - V-, —~- . ,zin vai būs daudz baronetu —• pār­sien'"^
ā^tu^ši^
k a S ' ā n ) u s € c ^
^ ^ r ^ ^ ^ ^ ^ ^^^^^
vvakaiScrisj aS tivSkaaiair sv Tniee^bi^ūScs eiateus^pnēajS^amaS a un sa- g^-j,-^g|^ ' no Eiro• pas : ir | ti^ēv,t vve^uik^aa laa aapHgsr^ovz^ī^jjuummuu pļ ^iei caauugc ;uumi xum,.
vaskiUtūrasim latviskā gara^s^^^
Šanai tad kādu izdevību atkal būsim
palaiduši garām,
. Aprūpes centru ietvaros pašas lie­lākās
pārdomas pras^ mūsu skolu un
jaunatnes organizāciju jautājumi. Ka
Olīietiiu
z i v e
^ Aptauj ā ar ! 2000 Anglij as pa-valstniekiem
izrādījās, ka puse iz-taujātonevariripsavikt
nevienu vienl^
gu britu k|^ioriiju, bet' SVcVSavieno-ās
Valstis vēl i vienmēr uzskata par
britu koloniju. Koloniju ministri ta
li ļoti retās vietās varēs pastāvēt,! JJ^Q galvenās' mītnes Zenēvā oph^'^^^^'^^ uzsākufei kampaņu, lai" angļu
un arī ne sākumā, latviešu skolas, L^^-^^^v^^^^^ ^^^^ direlvtors Roberts ^-'S^^^^vi iepazīstinātu ar koloniju iau-par
to nav jastrldas.^Bet tas nenozi- atgriezies no Austrālijas. Nāka-U^"0^^^^e"^- • (UP) '
• nie,_ka aršo^konstatejumujasamie- mēnešu laikā - līdz 1950. g Burvjujmātelinlekam:Eriko Kar-nnas,
Latvija jau ^vairākkārt nora- j^ļijani Austrālija piekritusi 100.000 so Berlīnē bija jāpārtrauc savs
dits or
skolas. ^Un^ari tam bus nepieciesa- locekļus- novietos speciālās ģimenes ^anās :ž:ērbtuvē • bija uzvilcis sava
mas grāmatas. Kautru-lēmumi Par nometnēs; kurās bērni varēs apmek-konēsa^ifin^vu: tādēļ paredzētie triki
; saaarņ SKOlam piemērotu grāmatu h^^ ^^^^j^^ Par katru uzturamo pie- neizdevās. Turpretim kollēiam. kam
/sagatavošanu,;^
atn neizkartosies. Tapec jau tagad | -^^^^^^ • ^ vieru pavadT:Kmis'•dzie'^atā^ai. špel^
būtu iegādājami iespējamā skaitā va­jadzīgo
mācības grāmatu komplekti
un nosūtāmi aprūpes centriem vai
pilnvarotām personām ārzemēs. Tas
būtti zinānis nodrošinājums. .
• Ev. F r e i v a l ds
* Hoheimā, pie Erfurtes, policija
apcietināja vairākus zēnu skolas au­dzēkņus,
kas gāja pa ielām un ar
akmeņiem dauzīja logus. Noklauši­nāšanā
viņi paskaidroja, ka aiz pa­teicības
gribēja sagādāt labu peļņu
stikliniekam, kas bez maksas ielicis
viņu klases logam rūti, ko paši
blēņodamies izsituši. (SL)
SKOLNIiEKS KONSTRUĒJIS
ROBOTU, KAS RUNĀ
. Šīgada izgudrotāju dienā, kas jau
no seniem laikiem Londonā ir ievē­rojams
'notikums, skatītājus visvai­rāk
pārsteidza robots ,.Džordžijs**,
metru augsts no sudrabainas papes
gatavots vīriņš, kas kā dzīva rotaļ­lieta
pastaigājās pa izstādes telpām.
Džordžijs bija izstādes nagla un
drīkstēja pat uzstāties bērnu stundā
televīzijas raidītājā, savam pavēlnie­kam
un radītājam piecās minūtēs
nopelnīdams 5 mārciņas.
Džordžija „tēvs", 17. g. v. vidus­skolnieks
Antonijs Edgars Seils, kas
robotu pats izdomājis, aprēķinājis un
no visādām iespējamām radio un
līdzīgām skolniekam pieejamām cau­rulēm
un mechanismiem konstruējis,
apgalvoja, ka Džordžijs ir tikai sā­kums
viņa konstruktora darbā, kam
sekošot citi papildinājumi.: Jau 11. g
vecumā Seils bijis kaislīgs „radio
nelga", kā viņu citi saukājuši, citiem
vārdiem, talants uz techniskam iorī-'
cēm; viņš konstruēiis ari televīzi­jas
aparātu, kas darbojas lieliski.
; M līkumoto ceļu gar Somu jū- ^ :a!iia ziemeļu krastu no Ļeņingra-
, iJ'JzVipuriem. Ļenin?radas l^uģu
\ ''^^M,l{urkādu laiku biju nodaiy
^its, ik dienas ražo pa vienai ātr-
^ Vai jūs, starp citu, esat dzir-saukto
somu-karēļu^-pa-f*
republiku?'»
liļj--kāpēc iūs man to jautājat?^*
§ « , pēdējos mēnešus es strā-
|?kada fabrikā tur. Bet šai repub-mm
nav neviena soma. tie
ļ^miv^i nu uz austrumiem,
j^pašu Somiju. Skaistā Terijoku
Ļeņingradas
ļ o r t u vasarnīcu rajonu.^ Ar
Wt!S*'™^ skaistajā va-
W d dzīvo krievu stachano-āai
=:iemā krievi i z -
I
1
K. B i r ķ i s , Vircburgā
ZĪMES
Kad 1945. gadā toreizējā UNRHA
sāka organizēt nometnes, spontāni
radās vēlēšanās demonstrēt savas
nacionālās krāsas. Nacionālo krāsu
vairodziņi tad bija gatiži parasta lie­ta.
Ar laiku, šī vēlēšanās ir apdzisu­ši,
varbūt ari ar vācu nepatikas, iz­paudumiem
pret ārzemniekiem, ap­dzēsta,
/i
t^ēdējā laikā nometņu kantinēs pa­rādījušies
nelieli koka giezti un uz X|5^Igaiiniiā T5 ^ 5 X 1 ! ' , ^ . . - .
galda novietojami Latvijas valsts uz Sibin',^, -'^^^ ''"^
ģērbonīši. Esmu redzējis, ka 1os īpa- -^4% bēgšana t i ^ ^ •
ši iegādājas tie, kas dodas uz citām OTfjpāii aizsalnLi!!^^^^^
zemēm par piemiņas zīmi. Tāda "Ikreiz, vaS? .^^^^^^
skaista piemiņas zīme kā aizbrauca- '«iniaskragtmpif
jiem, tā šeit palicējiem, varētu būt -.rp apsgŗgg. '^^^ dienu ur
nelieli, glīti pagatavoti Latvijas stan- iSfiiiein stāvē^l^i^^ ^^^^ ^
dartiņi: lai kur mēs nonāktu; un lai I I H . M . . ^ ' ' ' • ' '
kādos apstākļos mums būtu jādzīvo,
tie katm dienu mums atgādinātu, ka
esam latvieši, ka Latvijas gaida, kad
tās gaisos atkal varēs brīvi plīvot
sarkanbaltsarkanais karo.^s.
E. J ā k o b s o n s , Gēstachtā
DAMOKLA ZOBENS
Šķiet, ka cilvēki ir tā piesātināju-šies
kara draudiem, ka, ja kāds iemi­nas:
„ . . . rītu ne nākošgad kara
nebūs," tad to'„pagodina" par pra­vieti
un izsmej.
^Wiu a|enti
- ml vS'* Pārbauda
Jājautā, vai tikai tas ir pravietis, ^ -Ķ^ akcijā^ nelegāla
cas au'ļjminēto domu izteici?, iob ari Ķ'ļ;^ikn\[^ organizējuši
tie, kas to apstrīd un apgalvo pi'e- ./^i;J*unef' P M " -
tējo?
!itr.f]a posteņi. •• -
slinkam V,i,gk i
Baltijas valstis."
llllllli Iii
'M -isl''«lājuk iif-er tnp:Cifrlkt'"^šfa?^n"^āāss , )nife.errdsē^ēd«ļnā,-is
Pārvedot mums naudu pa pastu,
neaizmirstiet uz pārveduma talona
otra ptisē atzīmēt^ par ko Jūs
m a k i l j a t
summas un turpmāk šos jautājinnus. ntkritumu/novācēTiiem" dienā
kārtojot. ievērot pastāvošos noteiku­mus.
Pēdējā laikā daudzas honorā­ru
maksas nav nokārtojušas.: LCK
mākslas aģentūras adrese: (21a) Au-gustdorf
b. Detmold, DP Camp,
NO angļu joslas 144.000 DP 35.000
ir. nodarbināti. Sardžu un darba-
VIru vien skaitās ap 20.000. :
resējas pat: BBC techniķi, Antonijs
:'^ēc• \pm}.:-ad;ņ"Isēfas veikalu rajona' lietu ņēmi3.nopietni, līdz Džordžijs
b > i a : l ' l ļ s ialvnas;. sniļcftr-ķrljso-^ bijis gatavs. Robot? ne tikai nēcko-tas:
alk";t''mu tvertnes, biia sūri iā- mandas soļo, nostājas miera ^tāvok-
-t^'5ļā. TO^p'^ lī,; māj ar rokām un var piespiest
>jlmp>^āsi vē^tui.es un n-^^-karte^?. jo po!^as, bet arī šķietami ,.Sapratīgi"
Hala .•Ir.c^-'.'v'-'tāiu Ta^n^? .. nlkritu^^u atbild, iautājumiem un skanīgā balsī
oaskaidro, kā darbojas un. beidzot
(T) pasaka: ,,Nākotne pieder mani"::
t v r r t ņ b i j a noturjējusi; par-.,paata.
kastītēm.
PIEMĒROTĀKĀ D.ĀVANA
ZIEMSVĒTKOS
ir ^
bralu Kaudzīšu
i •..SI:!«^^3lkos"'e!S't f^^^^s pri-ā
ļ^^°^,f,3Plūduši ameri.
S .'/ii
OS
'^%erQH-. '^^anojuši savu
i -m. '"estu „^"«siem veselām
i Vilcini taukus 1!!!?
li
ri
k
nl
b<
.ki
k]
bi
_ ar _ «ān,ļ ™miem C «ras
i Ed. Brencēna 56 ilustrācgām | Joslas ned^ P^'^'āli no
i Cena: broš. DM 10,-; audekla ģ ^'A 1 1'^ ^^^««t.
• ^ ^ ^ i V ^ a m e r f t
s^na noT tagad
I sējumā DM 15,—. |
i Pieprasiet nometņu grāmatni- g
1 6 cās! g
i LATVUAS apgāds §
vM ^iaika. ^2 Pretakciju
NYHT
līi
ni(
tisl
4ii
tu
tai
apļ
.?a.,
Stc
ief
dz(
ta<
?a:
siel
hv'c
sti
nci
tāi
rībi