Bavarijas Latviesu vestnesis, February 11, 1947

              lt^S\UAi 1947. f. 11. februäri
m
I
L i n a r d s Tcduni A n i l a v ^ s E g l i t li
No visiem preses adt^ojurniem ne-parpit)
tami i2Ti ka Lielbritanija
patlaban pgrdzlvo lielakäs grutibas,
kädas tä jebkad mlera laikos pieazi-vojusi.
Grötlbaa rada ärpolitiskais
jjtävoklis, grutibas ^rada impiBrijas
politika — resp., tooloniju un domi-niju
centieni atraisities, grutibas
rada arl paSas Anglijas iekSejais
gaimniecfekais stavoklis.
Mus, latvieäus Väcijas DP nomet-nSS,
paSläik visvalräk vär intereset
AngUjas iek§§jais stavoklis, kaut vai
täd§l vien; ka talsni Anglijas saim-niedskais
stavoklis eventuäli var
kjat izSi^irlgs daudzlem vai pat vi­siem
mums.
lielbritanija/kas vairäk kä simts
gadu bija viens no lieläkajiem pa-saules
kreditori^m, otra pasaules
kara grötibu dej kjuvusi parädnleks
citiem. Viss Anglijas saimniecibas
itavpklis Sodieh atgädina Karleila
virdus: ;,Saimnieciba:ir skumja zi-ilStne.**^
Liölä proiblema, kas jäatEi-sina
AngUjas strädnieku valdlbai,. ir
Jautäjums, kS sagläbt augsto dzives
standartu pa§u zeme un tai paää
laiki izpildit praslbas, ,kas jäpilda,
Ja lielbritanija grib palikt Uelvalsts.
B6t britu täuta, kas bijusi lepna
to, ka vtijias imperijä saule liekad
nenoriet, sikusi pärdomät, cik ilgi
tä vei vares §o greznibu atlauties.
Tä raksta „Ne>)\r York Times" un
,piebilst, ka Lielbritänijas ärSjä
tlrdznieciba pajgäJuSä gadä radijusl
400 milj. marc, sterlipu deficitu. Ka-jtispekä
U2ture§ana aizjupas zemes
maksäjusi 800 milj., un Väcijas oku-
^peSana 100 milj. Deficitu sedz ASV
un paäU britu domlipiija^ > Kanädas
aizdevumi; bet ar! tie lidz 1948. g.
beigäm bus izsmelti..
Janvära ped§jä hedejä Anglijas
vaMiba. publicejusi Baltp^ grämatu
par säimnleciskäm grutibam un
konstatejusi, ka Lielbritanija lidz§i-nejo
stävokli vares sagläbt^ tikai, ja:
1. izdosies' pavairot' p^odukcijU, 2.
samazinat izdevumus ärvaistis, 3: sa-äaurinät
dzives ^standartu pasu mä-
'.jäs. '
Britu armijai patlaban Jr 1,5 milj.
viru, lai gan vienibas atsauktas no
Indonezijas iin Efeiptes; ang^u speki
Kas
Japänä 8amazinä;ti un paredz, ka
anglu kafaspiku atsauks no ItaUjas,
Austrijas un Griejjljas tiklfdz i)iis
parakstiti miera ligtmii. Armijas
apgädäSanai vajadzigs vismaz pus-miljons
strädnieku. Bet produkciju
neyar pavairot, kamer nav atrasti
strädnieki fabrikäm, tirdzniecibai,
lauksaimniecibai (Anglijai täs 45
milj. iedzlvötajiem joprojäm jäieved
no citäm zcmem apmerani puse no
visas pärtikas), Strädnieku valdlba
visvairäk pulejusies palielinät ek-sporta
Pa d^al tas ari panäkts,
bet joprojäm stavoklis täds, ka vai­räk
par pusi no vajadzigäm precem
ieved no dolaru zemem, kamer uz
täm izved tikai 15 proc. no visa ek-sporta;
parejais jäpärdod zemem ar
mazveftigäku'valutu.
täpec valdiba Londonä nönäkust
dilemmas priekää. — Kur rast darba
speku? Ja grib pavairot produkciju
un lidz ar tp eksportu, tad liepiecie-
Sami väjadzigi strädnieki. Ir izteik-tas
domas, ka paSu anglu strädnie­ki
varetu veikt vairäk, bet — lai
Kaut kur v§l irpavardl silti,
Se sniei^ un ledaina zienuu
VejS talas ^tbalsis atniBs
No aizputinäta ciema.
Vai tava tä uguns, kas zvQot
Es celps un pretim eju,
Bet puteiju pllvuris aizklä] .
Tavu milo, tavu guruäo seju.
JM[ah grlbas §ai puteni ienirt
Un pazust un izgaiist be? zii^as,..
Ar pirmajiem pavasarpaliem
No manis vairs nebus ne mii^as.
(2. turpinäjums)
Vairäkasjeizes vasara mes rlko-jäm'
pla§as „sacikstes." Mums bija
vei treäais draugs, täds pat sporta
at)sestais, värdä Osips. Vii:i§ gan pa-vadija
brivdienas patälu — Jurmalä,
Tikko OSipS parädijäs ua teläs,
m§s gavilMami saklupäm ap r a t a^
Tä tikai bija. rasel Augsts s§d^kUs»
trausla viegla buve, neticami Sattraä
riepas, pedäU ar gaplem pumlem,
kur cieäi iemaukt un iesprädzit kä*
MeUuios. bet. kad sacll^su stunda si- , ^ädzS? Ä Ä Ä u ^
a^ug Ju?miäf !ufnf d^rus'kIut Jie^vei.k-läJks,^ vii";i§ ^';-, ^'^""H velti neSljiestu spSkus, l e k r S r a^
allai .palika tresajä vietä. Mes sa-cerejäm
pat ipaäu dziesmipu:
Ralfs Ross, Franks f^oss bij
' Cempips koäs,
Bet visiem päräks musu 0§sl
tramvajä un nekavedamies braucäm
uz sacik§u vietu.
To mums nebija näcies viegll iz*
veleties. fiijäm pärmeklejuSi Rlgäs
priekäpilsetas no Ziepniekkäbia un
Baltäsmuiks, lidz Sljurotavai un Mii«
SPECIÄIÄIIJOJUMS NR. 5.
„LATVUAI" NO DIENVIDPOLA
ko, vipu kaitinädami, dziedäjäm pec gräviip. Da2u labu reizi skolä kädä
katras.vii?a neveiksmes, Bet ÖMx)^ miegainä stundä iekrita präta Jauna
nedusmojäs, Ari vipam piemita sa-: i^speja un mes braucäm un gäjäm
va priekärociba — garäkäs distances ni^klet lidz tumsai, sapemdami mä-skrieäanä,
vai sojoganä, vii;iam nekad bargus räjienus. — 'Mums bija
neiemetäs sanos dureji, kas mas ari^ajadzigs pamatigi brufiets (asfalta
Volliju daikärt spieda izstäties noj^^l^ ^^^^^ vei nebija) vismaz pus-kilometra
gar§, taisns ce}a gabals.
Neslipinäti likumiv kä tas katrana ii?
näms, nfejauj attistit kaut dk no»
pietnu ätrumu. Bez tam, Sim cejä
gabalam vajad2§ja ätrasties klusfi
vietä, kur satiksme netraucStu sa-iksti,
bet startejra un laika pemeju
riciba nebQtu gäj^jiem pair j ^ ^ u -*
sacensibas.
un kur?
Latviesu baleta trupa „Latvljas
balets'* baletmeistara O^valda Lepaa-
^ pa mäkslinieciskä iin K. .Nunaya
techniskajä vadibä gust aizvien labä^
kus panäkumus ne vien paSu tautier
• äiem, bet _ari^.amej:ikäi?iiem un citu
tautu, piederigiem; rikcitajäs izrädes.
Pfc yairäkäm trupas izrädem Ingol-
State,,turienes yäcu laikraksts „Do-nau
kurier". raksta:- „TradiGijäm
bagätä latvieäu baleta, kas'kädreiz
blakUs hepärspetäjam krievu bale-tam,^'
bija labäkais, mäkslinieki at-kal
viesojäs' IngolState. Programma
jäuna, no kuj:as seviäl^i patika „Val-se
triste." Divas baleta pantomi^
mas — Rbmantiskais epizods Un Ha-banera
ar lielisko kustibu un kräsu
harmpniju, kostimiem un rpuziku,
publikai lika ai|cmirst slikti kurinäto
zäli. Vakani, kas „mazäs m^kslas"
konjunktiiras laikä atkal rädija istu
mäkslu, vadija Osvalds Lemanis."
. Diil^ents Olgerts BiStäyipä, kä zi-fy>
no Stokliolmas, iinis dienäs do-sies
uz Argentinu, kur vii)§ aicinäts
par diri^entu.
Latvieäu teätris Merbekä februäri
O, UrSteina refijä säks iestudet An-filava
EgllSa Jauno komediju „Kaza-novas
metelis," Jaunä komedija ir
nevis tä pa§a nosaukuma EgliSa no-velu
dkla drämatizejums, bet pat-
, stävlgs 5katuves darbs.
„Tris^zvaigznes** izdevejs un re-
. dakiors Jänis Danljiens Neietingas
latvieäu nometnöskulturälu merljiu
sekmeSanai ziedojis 1000 marku.
Draudzigä aicinäjuma atceres gadi­jumä
riometnes tautieäi atsaucigi at-cerejuSies
savu tautskolu un ^mna-ciju.
^ .
Ev. lut. draudiu dziesmu grämatas
Iz^äkSana par daiäm nedejäm, cik
paredzams, nokavesies. Grämatas
pasutinätäjiem to piesutis tudal pec
iznäkSanas. Jäunus pasutiriäjumus
vei piepem mäc A. Gulbis latvieäu
nometne Fisbadiä.
Grämata „Fotografija" dabujama
pie autora A, Grapmai^a Augaburgäi
Bauemfeindstr. 1.
f^^^ vadltäja R.
Berzipa lekciju konspekts „Automo-bilis"
dabujams Augsburgä Hodifel-das
nometnes grämatnicä un BALK
grämatnicä. Mindiene, Hercoga Ru-dolfa
ielä 49 par 10 markäm eks
(uz krita papira RM 13.50).
Latvieäu veco strehiieku rakstu
kräjumu Zvaig&jiu pulku atmirdzaj
- Edv. Medijsi redakcijä, ar J. Gold-maija
prieksvärdiem, izdos L. Ru-
^ tnaka apgäds.
Jaunä värda apgäds izdevis J. Cu-rika
angju valodas^ mäcibas- grämatu
tautskolu 3. un 4. klasei My Englisch
Reader.
Jänis Meiipä izdevis Aleksandra
Upenieka dzejas Tälie riti.
^ näca
tikai par postu. Mereniba nestäve-ja
musu tikumu sarakstos. Tagad
gan ^aida pääulträdnieku vaT 1 Pa tälrui» no mösu s p c d ä l ^ tik rupigi
diba — tai jäatzist, ka nav ' denta Antarktikä^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^ I^^
iespejams rast pamudinäjumu strädJ Iterminu -.^^^^.^
niekiem to darit. Algas Anglijä gan, Lasitäji jau zina, ka gods un slWa , 5 * bieii, augu dienu pulejuäies
salidzinot ar priekäkara laiku,, pa- par lökomotiyes izgudroäanu piena-augstinätas
par 65, proc. un* dzives kas tika; un vienigi krievua
därdilba, pec valdibas zi^äm. tai milj:im Pozuhoväm.^ C^^
paSä laikä pieaugusi, tikai par 31 par jäunäs pingvinu sugas DP at^ [^^•'^ ^^^^^^^^^ pa^e^l kärti — lai par
proc, bet, kritilj:i aizrädä, ka cenu klääahu piederes viehi^
pieaugumis par 31 proc. attiecinäms | vieäiem. Tas notiks pec' tarii, kad r^^^^ vairs riepalidz iizsviest gaisä
tikai uz. pirmäs nepiecieäamibas nor- bus publiceti visi manu petijunvu re-1 P^^alam nokauseto l^ermeni.
metäm precem, kamer viss cits klu- zultäti. Söreiz sniegäu tikai isu no- Masu ideäls bija desmitciija un
vis daudz vairäk därgs un gan-1 verojumu iespaidu: j tnusu elks, neraugoties uz kaisl^^^^^
driz nepieietams. Daudz vairäk ang- Vislietekä DP ipathiba ir vi^u sa-^^^^^^^^1^^^^^^^
}u strädniekam iagad jämaksä par biedriska iekärta. Visähi radibäm daudzinätais desmitcu?^^^^
sociälo apdroäinäsanu un citos no- zemes virsu, kas dzivo puto^
dojcjos. :Cilvekam, kas ierindojas baros- ka zinäms, i^
mazo algu kategörijäs, jaizdod gan* kas pärgäjienos m§dz >iet tiem pa^ ji^^^^^
drIz puse no algas ienäkuma nodok-lpriekäu, atputä a^
los. briesmu gadijumos izkliedz bridinä- sauli. Tällinä, kädä banketä pec
Strädnieku väldlbäi ir skaidrs, ka jumuis. An DP ir savl^^
jäatrod jauni darba speki. Bet tai j ääubuy ka tie säkötneji raduäies to ka esmu hejauäi nosedies blakäm
ir ari skaidrs, ka viijas balstitäjs — paäu jau no dabas diktSto uzdevumu vecajam sporta veteränam Klum-anglu
strädnieks ir pret könkurend 1 veikäanai. Bet, ios divkäjainos ra- j bergam. Viena mirkli zeniba man
darba speka tirgu. * " ijdijumton^^
Jä lasäm savos laiHrakstos, ka vecäköuzdevums kaut kädä veidä lielais sportists bija pärsteigts un
„Daily Mail" arvien noteiktäk pra-P^^^^^^ P^^t^^^^^s^^^^^^^^^K^ sikt es,
sa, lai Anglijä ielaii DP, kas gribC- P^^^^^^em galä, vareäu pateikt,^
tu strädät, tad nedrikstam aizmirst,|vÄinigi pie tä ir paäi DP^^ v
ka äis laikraksts ir konservätiväs 1 kas pirmä acu uzmetienä patieääm Töreiz le^endärais Klumbergs gan-partijas
orgäns resp. uzijemSju un slj:iet miegaihi, vai art visäsdesmitci^as discipto^
'Qpniekii iptereäu pärstäyis. Ka tas apstäklis, ka divainie putni vi- speja pärsniegt musU valsts rekor-strädnieki
^av ar äädu atrisinäjumuUi^n^ ne0^ iMausit un katrs atse- dus; vienigi ventspilnieks teodors
miet-ä, to räda kaut tä paäa „Daily viälj:ais pats grib but gudrs. Pagai- Sukatnieks, kam ' bija vei vecä
toil" piebiidums ka gadijumä jal^äJ^'väru teikt tikai to, ka kani^^^
paää Anglijä rastos darba roku pär- bars iet pa gludu ledu bez äljieräliem par yiw.
Dalikums, DP iecelotäjus varetu vir- vai peld jQrä pa straumi^^^^^^^^^^^ beigäm, nekäda lielä
zit täläk uz domlnijämi kur cilveki labäkä kärtibä un vecäkos var pa- staigääana no stadioha uz stadionu
vienmer bus vajadzigL Pa Helu gabalu jau pec tä yien, vairs^^^n^^^^
Britii strädnieki tätad negrib, l a i^t,M|l^^^
DP säktu konkuret ar vii^iem darba Nf^^^-^^^^^^^^ mes ar Volliju sarakstijä-speka
tirga. Rupnieki un ari Angli- r ^P^^^- mies vai _ikdie^^^^^
ias strädnieku valdiba atzihusi, kai Sinis dienäs radäskdeviba nove-saiiemu vest^^^
iaez jaunu darba roku piesaistiäanas rot lieläku DP pärgäjieto
nav iespejams pärvarSt krizi, kas not$y äie puthi grib pärvietoties t i - puäkots ar daudziem izsaucejiem^
dienu diena klust draudzigäkal Jäääu- kai no austrumiem uä rietumtem. | lauru lapäm un staru kuUem. Es
bäSi vai angU vares izlidzeties \ Gädijäs tos ieraudzit\^i^
tirdzniecibas ministra Kripsa ieteikto kad Vliiii pienäca pie stävas leduslmocijies tallekäanä pari piecu metra
atrislnäjumu no jauna iesaistit fab- bluij:u sienas. Vadoi^i ac^^
rikas angiu sievietes lapjuka tm ari iejuka^^^^p savu lektuvi un lecu un lecu/ Un
irs *ois \.^\r\y^.\aJ T?+mn tm^Thö ] Daä: jauiiäkie putul lukoja
Smuu^s, llaStvi^esu's^ V^^iij?a, SinterSese t ^^vis- 1a^t^p^a,k^a U j^aTaä^k^^ i^^^^^^^^
atrada yietas, kur tomer pärk^Uva 1 t ä tas gäja, un näkoäajä rudeni sä-sienaipäri
un turplnäja celu uz rie-rka izskatities, ka teiksmainie seäi
tumiem, lielais vairums apsedäs tiff- metri nemaz nav tik nesasniedzami.
pat uz ledus, izskatijäs gauö bedigi Skolai säkoties, smagäm sirdlm,
un nevarigi kustinäja strupos spär- hijirämles no stadioniem. • Rigä
nus. ' Ve^äkie sa^ puleina iinsar | mums ilgi neizdeväs izveidot spor-bäzä
gahi^as kopä; 1 töäanas iespejas, izijemot slidskrie-
Käds clts petnieks, kura^ värdu te äanu. Garajä starpä lidz ssaam vie-
Vienä dienä mums päkS^i nokrita
kä zviQas no acim. — K6 m§s brau­cäm,
ko meklejäm? ideäls skrejcejä
visu laiku bija mums karSjieis ,,de^
guna galä," — Mzsaules tela, .kas
stiepäs no Me2a kapiem, gar vei ne^
izbuvetajiem Bräju un Ratiaa/ ka-piem
tm atddräs Me2a parka ^am«
vaja linijä. Tä bija vientuUga^^^^V^
Daudz, ja kädä nevaln!^ v©8enite
tur pastaigäjäs darbdienas piev^äka*
r§. tuii) mes devämies 4^
divrit^ni.
lielas grutibas sagädäjästarts.
Säkumä domäjäm nolaist clkJstoigL^s
no laukuma äai galä, — pie firäslas
kapiem, kui* toreiz vSl nebija ne k i -
oska, ne pul^u pärdevgju, vlrzienä
uz öieia kapiem, kur tad braöcSjs
apgrieztos un sistos atkal atpaka}«
Bet groziäanäs ätrumu izniekätu.
Täpec nolemäm, ka clkstoi^i no „stä-voäa
stärta*^ nöbraiiks no^^^i^
värtiem pec signäla, kö oträ cela
galä dos pavedinot tris kopä sasie«
tus kabätas lakatus. NomerljäA pu^^^
kilometra, nostiepäm lenti — adklu,
ku^ai labäkas saredħäanäs de| pär-likäm
avizes löksni, sagatavojäm
pulkstent niösu
baudito mpdinälliju un
(Tiirpinäjums^^^^s^^
lieläkä mgrä. Lp.
4 ZEMAKAS
ARODSKOLAS
y
Hieku un äuvjeju; Kurss paredzets
9 meneäi, un äajä laikä, intenslvi
strädäjot, jäizi^em tä pati vielä, ko
lijitvijä äajäs skoläs mäcijäs 2 ga-dus.
Zemäkäs arodskolas atzltas
pjir v§lamäm Eslingenä, Vircburgä,
Hanavä un'Augsburgä un ieteica-mas
ari citur, kur to noorganizeäa-nai
vajadzlgie prieMnoteikumi, mä-cifeas
speki un darb£wrlkl
Bez tam LCK delegäcija nolemusi,
ka tautskolu 6. un 7. klas§ uh ^m-nazijäs
^ svitrojamas 3 mazäk syarl-
D i p i t i s L.,
„Latvljas" speciälkorespondents
pie Dienyidpola
leverojamais väcu diri^ents Bruno
Valters no ASV ieradies Eiropä un
^rpddäii^tii^^das'i^^ "y^^io \ guvis^pirmos triumfälos panäkumus
vietä iekäFtojamas 6 stundas prak-
I4CK delegäcija \ amerikär;iu joslä
nolemusi, ka aroduapmacibäm ne-InemineäU,^^^^
piecieäamas zemäkäs arodskolas, pec bet labak iet ^mäjäs uz shi^a^^^^^b^
Latvijas sada tipa skolu parauga, pie ValzivJu liöa, jo t^^^
ai' mäcibu noz^rojuipiem — gald- DP bars palikäot }otl ilgi, kamer vai kä mes, pyikas teicäm, „ekslti.^*
nieku - namdaru, podnieku, atsledz- vioi apspriedlsoties. Un to viijii da-1 Par desmit rubUem vareja braukt
liieku, elektroinstallätoru, daijamat-1 rot gausak nekä citi putnL piecpadsmit minutes. Lidz kö pa-gadijäs
lieks grasis, mes riiii^ojäm
gan lieläjä virves ieiogä pasä espla-näde,
gaii devämies tälbraucienos pa
ieläm. Bet ar patiesu sportu tam ne­bija
nekä kopeja, — nebija brauktas
nomeritas distance^, fikseti laiki un
atzimeti rekordi. Musu slavenie
„Marsa" ritenbrauceji, no kufiem at-miljiä
yisdzijäk iespiedie.s Ukstii>a
värds, mus sajusminäja arvienu vai­räk,
lidz vienä jaukä dienä kjuva
skaidrs, ka nepieciesami jäsarlko sa­censibas
ari paäiem. Tas nebija tik
vienkärsi; Ires rati sim nolukam ne-
•dereja.
Oäi^am bija bralens, students, kam
piedereja saclksu ,>renneris** — div-ritenis
bez brivrumbas un ar lielu
pämesumu, taisni täds, käds mums
bija vajadzigs. OSins nekavedamies
säkä aplenkäanu.
Jau pirmajä dienä uzzinäjäm, ka
brälens savu braucamo riku loti sau-dz
§ un nay ar mieru pärdot pat par
fantastisku bagätibu — 3000 lub-liem,
Tacu pacietlba un glaimi
vienmer ved pie merka;' jau pec ne-dejas
Oäiiiä bija brälenu tiktäl ap-värdojis,
ka tas bija ar mieru aizdot
därgo divriteni uz veselu peepus-dienu.
:y / .^'•-•••-^^"^
Pa setäs värtiem, mes ar Volliju
satraukti verojäm, kä brälens izved
divriteni no priek§nama, pärlaii rä-mim
un dublu aizsargam ar mikstu
lupatu un lieku reizi piekodlnäjis
uzmanities un saudzet, nodod to
0§inam.
t&o arodu apmäcibäm. H. M,
SOGAD
DZIESMU SVETKI
Parize.
Polijas valsts filmu uzi^emums
„Film-Po|ski" paredz uzi^emt filmu
par sievieäu koncenträcijas nometni
Aiiävicä, piedaloties dazädu tautibu
aktiepem. Filmas reiisore bQs
Vanda Jakubovska, kas pati pavadl-jusi
da2us gadus Auävicä. Viijas pa-lldze
bus yäeiete Gerda Sneidere, ar
kufu Jakubovska iepazinäs Ausvicä.
Franöi projekte izgatavot starp-tautisku
filmu, lldzigu Sveices fil-
AmerikäijU joslas kofu diri^entu mai „Pedejä äanse" tai ziijä, ka ari
un pärstävju sanäkisme Eslingenä te aktien katrs runäs telojamäs tau-nolemts
äogad latvieäu dziesmu die- tibäs valodu, Fflijias saturs: väcu
nU rikot Eslingenä. Programma uz- zemudene isi pirms Väcijas käpitu-pemtas
16 dziesmu jauktam korim läcijas me&na izbegt kara pedejäm
un 3 dziesmas viru korim. Pare- jukäm. Hedallsies ari väcu aktleri.
dzams, ka dziesmu dienä piedallsies Austrija aleina atpakaj savä laikä
ap 500 dziedätäju jauktos koros im uz Ameriku emigrejuäo im tur pa-ap
vlTO dzi^dätäju apvienotä. viru saules slavu guvuSo aktrisi Luizi
kori, bez tam ari orli^estris, kas spe- Raineri. Seviälp pazistama vina
ISs pavadljumus ksintätei Tevijai, kjuva ar galvenäs sievieäu lomas te-
Trimpulai un himnai. Dziesmu die- lojumu pec Perlas Bakas rpmäna
nas ievadis svlnigs dievkalpojums. | „Laba zeme" gatavotajä filmä
Ari Stalins noraidiJi& vii^an^
6ilam, Degolam, nelail^m Ruzvel*
tam un Cangkaiäekam pieä]$:lrto aug«
stäkp Frakcijas ka^ä ordisni -mi-litärmedaju,
jo jau kopä lupina lai*.
kiem padomju valdibas locekji ne«
medzpt piei^emt .ärzemju apbalvoju-mus.:
Ari Degolis apbalyojumu nav
•.piepemis.;: /;v'- v ; ' : • •^^v/.-y.-
Pari aizsäluSajain <^eram
vairäki simtl väcieäu helegäli iek].u*
vuäi Sveices territorijä un pazuduäi
kalnos. Sveices iestädes tädSl eze»
ra vidQ noyietojuäas sargus.
iebraucot Väcijas fraA^^
turpmäk notiek ari pasu kontrqle,
kamet lidz äim pases un bagä£\f kon»
troleja vienigi, izbraucot no Joislas.
lered^u tirlSanas äkcijs Dienvid-slavijas
yaldlba gribot tikt vaJä no
vienaldzigiem un nesekmigiem ie*
red^iem, kas eset vainojami 1946. |.
saimnieclskaj äs neveiksmes. Cetri;
paävaldlbas d^irbinieki ZagrebS no-äauti
un 16 dtiem piesprlesti cie»
tumspdi par sabiedribas^ mahtas pie*»
savinääanos. . .' ,.' i>
Anglijas s Q t i ä s H e l s^
dzis protestu pret ärzemju kapitäla
iesaistläanu Somijas valöts uzpSmu-mos.
„Dagens Nyheter** ziijOf ka so*
mu prese joprojäm klusS par padomi-ju
nodomiem ieguldlt väcu^kapltälus
somu rupniecibä, dzelzcejos ^n rak«
tuves. • ^ ^"y^
ASV läikrakstas ««taute i ^ i l t Vä*
cijas amcrikä^ii \ Joslä kopä 4. feb*
ruära. Laikrakstus, gräniatas un
citus iespieddarbus drikst saijiemt art
visas priyätpersöiias.:^
Dienvidslavljä visi radid äparStI
astoi^u dienu laikä jSrelJbrtrft. Täs
jädara ari visiem ärzemnieklem; kas
nebauda .dlplomätu neaizkattmlbas
tieslbas. Radio ipaäniekiem btXs Jä«
maksa nodokjis. :
Musolini dels Vitorio dzivojot Ar«
gentinas pilsetä Mendozä, zi^p J)aily
Mail." Vii)ä esot ieradies ar kuÖ no
Neapoles,, maskojies ar lieku bärdu
un apgädäjies ar Spänijas pasl
][ie9ingradä restaure yienigo dzivo
mikrobu muzeju pasaule. •
Ar valutas stabilb^U&i likoina
Ungärijä aizliegts ne vien tirgotles
ar zeltu, bet nav ari atlauts zeltu
glabät. Nepifecetäm 8ieviet§m ne-drikst
but zelta gredzenu, j a täs ne»
var pierädit, ar ko saderinäjuääs.
Valsts dävina berniem kurpei.
Holandes valdiba nolemusi, ka kat-ram
holandieäu bemam turpmäk
dzimumdienä jäizsniedz atlauja vle-na
kurpju päpa iei
Caurmerä 32
notver Hamburgas policija.
DEN A, DM, NYHT
. . . i ä i ')
• • i'!*'•>{ ..^ .